Jaunākais izdevums

Latvija ir starp pēdējām piecām valstīm Eiropas Savienībā ar visvājākajām prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanā uzņēmējdarbībā, apliecina jaunākais ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss. Lai palīdzētu mazajiem un vidējiem Latvijas uzņēmumiem attīstīt IT risinājumus savos uzņēmumos, LIKTA kopā ar partneriem, IT uzņēmumiem Edisoft, Fitek, Lursoft, Microsoft Latvia un VISMA uzsāk izglītojošu kampaņu Gudrā Latvija.

Latvijas uzņēmumu vadītāji aicināti novērtēt sava uzņēmuma digitālo briedumu vietnē: www.gudralatvija. lv. «Esam uzsākuši pirmo izglītojošo un motivējošo pārmaiņu kampaņu Gudrā Latvija, kas mērķēta uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu vadītājiem. Viņi ir lēmumu pieņēmēji par to, cik motivēts pārmaiņām ir uzņēmums, kā arī par to, kādus IT risinājumus ieviest. Digitālā transformācija un procesu digitalizācija nav pašmērķis, tā ir iespēja uzņēmumam palielināt efektivitāti un produktivitāti, kļūt konkurētspējīgam un galarezultātā – nopelnīt vairāk,» uzsver LIKTA prezidente, profesore Signe Bāliņa.

«Aicinām katru Latvijas uzņēmumu sākt ar pirmo soli – vietnē www.gudralatvija.lv izmērīt savu digitālās attīstības briedumu un salīdzināt to ar konkurentiem nozarē.» Pēc testa aizpildīšanas uzņēmuma vadītājs saņem ne tikai padziļinātu vērtējumu un iespēju salīdzināt sevi ar konkurentiem savā nozarē, bet arī ieteikumus par to, kādi IT risinājumi tam savā uzņēmumā būtu jāievieš.

«Šobrīd valda informācijas pārbagātība par IT risinājumiem, tāpēc uzņēmumam, kas tikai sāk digitālo attīstību, nav viegli informācijas daudzumā orientēties. Kampaņas mērķis ir palīdzēt vienkāršā veidā uzņēmumu vadītājiem saprast, ar ko sākt digitālo attīstību. Mūsu mērķi varēsim uzskatīt par sasniegtu, kad katrā Latvijas uzņēmumā būs savs redzējums un plāns tuvākajiem 3-5 gadiem, kā attīstīt savu uzņēmumu digitāli,» stāsta Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

«Pirmie rezultāti liecina, ka tikai 5% Latvijas uzņēmumu ir starp augstākās līgas spēlētājiem digitalizācijas jomā, un uztraucoši, ka 12% no uzņēmumiem, kas aizpildījuši testu, draud sēdēšana uz rezervistu soliņa. Interesanti, ka lielākajai daļai uzņēmumu ir ieviesti risinājumi, kas palīdz uzņēmuma atpazīstamībai un klientu servisam, taču vismazāk ir ieviesti risinājumi, kas palīdzētu uzņēmumiem uzlabot efektivitāti. Starp citu, veiksmīgi ieviesti IT risinājumi efektivitātes uzlabošanai palīdzētu uzņēmumu vadītājiem risināt arī šobrīd tik ļoti sasāpējušo problēmu ar darbinieku trūkumu,» skaidro ELVA valdes priekšsēdētājs Jānis Dambergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Covid-19 paātrina ikdienas pārnesi uz digitālo telpu

Nauris Kļava, EY Konsultāciju pakalpojumu partneris Latvijā, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no būtiskākajām izmaiņām, ko radījusi Covid-19 vīrusa krīze, ir arvien lielāka digitālo pakalpojumu izmantošana sadzīvē. Veidojas "digitālas mājsaimniecības" – cilvēku kopas, kas pieaugošu daļu sava brīvā laika piepilda un sadzīves uzdevumus risina ar digitālu pakalpojumu palīdzību.

Šai tendencei ir trīs būtiski elementi: pirmkārt, ir vesela virkne digitālo pakalpojumu, kurus cilvēki ir sākuši lietot tieši pandēmijas iespaidā, otrkārt, pieaug jau lietoto digitālo pakalpojumu apjoms un treškārt, jaunie padziļināti digitālo pakalpojumu lietošanas paradumi liek piešķirt augstāku nozīmi privātuma un datu izmantošanas jautājumiem.

Katrs no šiem elementiem rada jaunu ekonomisko un sociālo attiecību dinamiku un sekas. Tālāk ieskicēšu katru no šiem elementiem.

Pirmkārt, EY patērētāju uzvedības starptautiskais pētījums, ko veicām maija beigās un pašā jūnija sākumā, parāda, ka ir vesela virkne digitālo pakalpojumu, kurus cilvēki vīrusa krīzes laikā ir lietojuši pirmo reizi – šis visvairāk attiecas uz video zvaniem, kurus pirmo reizi izmantojusi vairāk nekā trešdaļa EY pētījuma respondentu. Vēl 15% respondentu pirmo reizi krīzes laikā ir internetā iegādājušies pārtiku un vēl tikpat ir pirmo reizi veikuši citus pirkumus tiešsaistē. 7% pirmo reizi sākuši veikt sadzīves maksājumus internetā. Šie ir būtiski rādītāji, jo jāņem vērā, ka, ja cilvēki ir izmēģinājuši jaunu un ērtu pakalpojumu, ir liela iespēja, ka tas kļūs par paradumu un attiecīgi mainīs šo patērētāju uzvedību pat tad, kad pandēmija būs beigusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai digitālā nomadu vīza ir nākamā jaunuzņēmumu vīza?

Viedokļa autors: "Twino" īpašnieks Armands Broks; viedokli publicēšanai sagatavojusi Anda Asere, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā Igaunija paziņoja par digitālo klejotāju jeb nomadu vīzas izsniegšanas uzsākšanu – tā ir jauna vīzu forma, kas ļautu ceļotājiem likumīgi strādāt Igaunijā.

Arguments par labu šādai vīzas formai ir tas, ka vīza piesaistīs valstij ceļojošos digitālos darbiniekus, kuri attiecīgi Igaunijā tērēs savus ieņēmumus, dalīsies savās zināšanās un kopumā dos labumu vietējai ekonomikai.

Tīmekļvietnē "Sifted" publicētā rakstā Karoli Hindriksa (Karoli Hindriks) norāda, ka valstīm, kuras ir ieinteresētas piesaistīt prasmīgus talantus savai valstij, vajadzētu apsvērt iespēju ieviest līdzīgu vīzu.

Vai šī būs jaunā vīzu tendence?

Šī nav pirmā reize, kad mēs redzam, kā tehnoloģijas rosina ieviest jaunas vīzas. Varam vilkt daudzas paralēles ar jaunuzņēmumu vīzu iniciatīvu, kas visā Eiropā ir izplatījusies neticamos ātrumos. Jaunuzņēmumu vīzas tiek izdotas tādās valstīs kā Itālija, Francija, Īrija, Apvienotā Karaliste, Dānija, Zviedrija, Vācija, Beļģija, Spānija un visas trīs Baltijas valstis. Francija piedāvā pat jaunuzņēmumu ieguldītāju vīzu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājā tapis Digitālo inovāciju parks

Anda Asere, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pētījums: arī Latvijai ir iespēja izstrādāt digitālo pakalpojumu nodokli nacionālā līmenī

Lelde Petrāne, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai juridiski ir iespējams sekot citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu piemēram un izstrādāt digitālo pakalpojumu nodokļa regulējumu nacionālā līmenī – atzīts nule pēc Kultūras ministrijas (KM) pasūtījuma veiktā pētījumā.

Aizvien pieaugot digitālās un ārvalstīs reģistrētās platformās izvietotā satura patēriņam Latvijā un reklāmu pakalpojumu iegādei tajos – 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, 7 lielākie ES reģistrētie digitālie uzņēmumi ("Airbnb", "Booking.com", "eBay", "Etsy", "Facebook", "Google", "Linkedin") būs palielinājuši savus ienākumus no Latvijas PVN maksātājiem (juridiskajām personām) par 50%, visticamāk, pietuvojoties 140 miljonu eiro atzīmei - vienlaikus kā fakts konstatējams tas, ka digitālie uzņēmumi ieņēmuma nodokli bieži vien maksā citā valstī, nevis Latvijā, kurā ieņēmumi faktiski radušies, norāda Kultūras ministrija.

"Digitālās ekonomikas attīstība pieprasa arī nodokļu regulējuma attīstību. Šī problēma ir globāla - gan ES, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstis diskutē par iespējamu vienotu digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu, kas paredzētu nodokļa piemērošanu starptautiskiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri gūst ieņēmumus tirgos, kuros tie neveic nodokļu iemaksas," komentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai darba tirgū spēsim konkurēt ar mākslīgo intelektu?

Latvijas Bankas ekonomisti Vents Vīksna un Kristofers Pone, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd ir digitalizācija un mākslīgais intelekts, kas dažkārt tiek saukts par ceturto industriālo revolūciju.

Arī Latvijā šis termins nav svešs, pēdējā laikā par to runā teju katrā nozares profesionāļu konferencē vai seminārā.

Šajā rakstā apskatīsim aktuālos viedokļus, kādas iespējas un izaicinājumus rada digitalizācija un tās sniegtās automatizācijas iespējas, īpaši saistībā ar produktivitāti un nodarbinātības izredzēm.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā daudzās attīstītajās pasaules valstīs produktivitātes pieauguma tempi bijuši pieticīgi. Arī Latvijā tie kļuvuši lēnāki nekā pirmskrīzes periodā, kad ekonomika gluži vai lidoja uz priekšu vēja spārniem. Pasaules līmenī to ietekmēja un arī turpmāk ietekmēs tādi faktori kā demogrāfijas izaicinājumi (sabiedrības novecošanās), pieaugošas valstu parādsaistības, kas «sasien rokas» pārmaiņas atbalstošas politikas īstenošanai, bet atsevišķi pētnieki pieļauj, ka daļu produktivitātes pieauguma esošās datu atspoguļošanas statistiskās metodes gluži vienkārši nav spējušas aptvert.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Par spīti ASV draudiem, Lielbritānija neatteiksies no ieceres ieviest digitālo pakalpojumu nodokli

LETA--AFP, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija digitālo pakalpojumu nodokli tehnoloģiju uzņēmumiem ieviesīs aprīlī, kā tas iepriekš bija paredzēts, neskatoties uz ASV draudiem par atbildes reakciju, trešdien paziņoja Lielbritānijas finanšu ministrs Sadžids Džavids.

"Mēs plānojam neatteikties no savas ieceres par digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu aprīlī," Davosā notiekošajā Pasaules Ekonomikas forumā sacīja Džavids.

Viņš ieplānoto nodokli raksturoja kā samērīgu, un skaidroja, ka tā ieviešana paredzēta uz noteiktu laiku.

"Tas tiks atcelts, kad tiks izstrādāts starptautiska līmeņa risinājums," norādīja ministrs.

Savukārt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Anhels Gurrija aicinājis Lielbritāniju atlikt digitālā nodokļa ieviešanu, jo tas traucētu starptautiskajiem centieniem vienoties par šāda nodokļa ieviešanu.

Atsevišķām valstīm ieviešot digitālo nodokli, būs tikai "kakofonija un haoss", kā arī pieaugs spriedze, par Gurrijas teikto vēsta BBC.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ministrs: Igaunija tuvākajos gados neplāno ieviest digitālo nodokli

LETA--BNS, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija tuvākajos gados neplāno noteikt tā dēvēto digitālo nodokli daudznacionālajām interneta kompānijām, jo valdošā koalīcija nevēlas ieviest jaunus nodokļus, kā arī tāpēc, ka Igaunija negrib nesaskaņas ar ASV, paziņojis Igaunijas finanšu ministrs Martins Helme.

"Šīs valdības koalīcijas līgumā teikts, ka mēs neveidosim jaunus nodokļus. Kad mēs runājam par digitālo nodokli, viens jautājums ir - vai to ir iespējams izdarīt, bet cits jautājums - vai mēs gribam to izdarīt. Un atbilde ir tāda, ka vismaz divas partijas šajā valdībā negrib jaunus nodokļus," Helmes teikto citē Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Helme, kurš ir aŗī Konservatīvās tautas partijas (EKRE) priekšsēdētāja vietnieks, norādījis, ka Igaunija nevēlas vienpusēji noteikt digitālo nodokli, jo tas lielākoties ietekmēs lielos ASV uzņēmumus. Tā kā pašreizējā ASV valdība ir stingri pret to, ka Savienoto Valstu uzņēmumiem būtu jāmaksā digitālais nodoklis, ja Igaunija noteiktu šādu nodokli, tas radītu spriedzi Tallinas un Vašingtonas attiecībās, bet Igaunija no šādas spriedzes gribētu izvairīties, paskaidrojis Igaunijas finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) ceturtdien paziņoja, ka veido un testē eksperimentālu digitālo valūtu, raksta "MarketWatch".

FRS pārstāve Laela Breinarde inovācijām veltītā konferencē, ko organizējusi FRS Sanfrancisko reģionālā banka, skaidrojusi, ka programmas mērķis ir uzlabot FRS izpratni par digitālajām valūtām, tajā pašā laikā īpaši uzsverot, ka centrālā banka neplāno emitēt digitālos dolārus.

Ja FRS kādreiz gribētu izmantot digitālo valūtu, būtu nepieciešams atsevišķs politikas process, kurā ietverti sarežģīti juridiski jautājumi. Centrālā banka nav pieņēmusi lēmumu pat sākt šādu procesu, viņa uzsvērusi.

"Mēs patlaban strādājam, lai saprastu digitālās valūtas un centrālo banku digitālo valūtu izmantošanas sekas un ietekmi visā pasaulē," viņa piebildusi.

"Ņemot vērā ASV dolāra nozīmīgo lomu pasaules valūtu tirgū, FRS ir būtiski palikt pirmajās rindās digitālo valūtu izpētē un attīstībā," sacījusi L. Breinarde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globāli apvienojoties informācijas tehnoloģiju korporācijām "Tieto" un "EVRY", šogad darbu sācis uzņēmums "TietoEVRY", kas kļuvis par vadošo digitālo pakalpojumu un programmatūras produktu uzņēmumu Ziemeļvalstīs ar spēcīgu vietējo klātbūtni tirgos un globālām iespējām.

Šobrīd Latvijā darbojas SIA "Tieto Latvia" un SIA "EVRY Latvia", kuras uzsākušas juridiskās apvienošanās procesu. Šim procesam noslēdzoties, "TietoEVRY Latvia", kļūs par vienu no lielākajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem Latvijā, sniedzot pakalpojumus gan vietējā tirgū, gan starptautiski.

"TietoEVRY" darbība ir balstīta uz Ziemeļvalstu pamatvērtībām - atvērtību, uzticamību un dažādību. Tā ir viena no lielākajām Ziemeļvalstu tehnoloģiju un biznesa profesionāļu kopienām, kuras speciālistu skaits visā pasaulē ir gandrīz 24 000.

"Patiesi lepojos ar mūsu darbinieku aizrautību, cītīgo darbu un komandas garu, īstenojot šo uzņēmumu apvienošanos. Mūsu talantīgie darbinieki, apvienotās inovāciju iespējas un piedāvāto risinājumu klāsts nostiprina mūsu pozīcijas, ļaujot kļūt par klientu pirmo izvēli un iedvesmojošāko darbavietu labāko talantu personīgajai izaugsmei un labklājībai. Mēs raugāmies nākotnē ar pārliecību, aizrautību un enerģisku vēlmi īstenot mūsu vīziju, kas paredz labāko digitālo risinājumu radīšanu uzņēmumiem un sabiedrībai," stāsta "TietoEVRY" prezidents un vadītājs Kimmo Alkio.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Dace Melbārde: 4% no ES IKP veido radošais un kultūras sektors!

Jānis Goldbergs, 04.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras un radošo nozaru daļa Eiropas Savienības kopproduktā ir līdzvērtīga naktsmītņu un ēdināšanas nozares vai informācijas un tehnoloģiju jomu īpatsvaram. Covid ierobežojumu dēļ visā Eiropas Savienībā cieta visas nozares, tomēr atbalsts tieši kultūrai un radošo profesiju pārstāvjiem nāk vēlāk, ir mazāks, un dažkārt tiek apšaubīta tā nepieciešamība vispār.

Paraudzīties uz kultūras nozari gan Eiropas Savienībā kopumā, gan arī Latvijā "Dienas Bizness" aicināja Eiropas Parlamenta deputāti un bijušo Latvijas kultūras ministri Daci Melbārdi.

"Kultūrai bez ekonomiskās vērtības un saskaitāmām lietām ir vērtības, kuras nevar mērīt naudā vai procentos. Kaut vai šī simboliskā vērtība, kas ir saistīta ar katras valsts vai kopienas identitāti. Protams, ka tas ir ieguldījums sabiedrības saliedētībā, integrācijā. Kā var izmērīt to, kādu ietekmi kultūra atstāj uz cilvēka labsajūtu? Kā var izmērīt emocijas, kuras rada dziesmu svētki? Tam ir liela nozīme.

Kultūra spēj veidot izpratni par sabiedrībā nozīmīgiem jautājumiem, veicināt diskusiju. Dažkārt cilvēks vairāk saprot, noskatoties vienu filmu, nekā lasot daudz zinātnisku rakstu. Šī kultūras nemateriālā vērtība patiesībā ir tā, par kuru pirmkārt būtu jāmaksā, jo to mēs nedrīkstam pazaudēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Strādā pie labākas alternatīvas hronometram

Anda Asere, 27.01.2020

Linards Šmeiksts (no kreisās), Kristaps Skrastiņš, Aleksandrs Vitjukovs, Mārcis Nīmants.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta tehnoloģiju uzņēmums "xTimer" izstrādā laika mērīšanas sistēmu sportistiem, lai palīdzētu uzlabot sniegumu.

""xTimer" ir vienkārša un precīza laika mērīšanas sistēma sportistiem," saka Kristaps Skrastiņš, "xTimer" līdzdibinātājs. Risinājumam komplektā ir starta poga, uztvērējs un raidītāji. Uztvērēju sportists apliek ap vidukli, bet raidītājus izvieto skriešanas distancē. Kad sportists šķērso raidītāja zonu, tiek piefiksēts rezultāts. Visi rezultāti tiek apkopoti, atspoguļoti un glabāti mobilajā aplikācijā. "Mūsu misija ir palīdzēt sportistiem un viņu treneriem analizēt sniegumu treniņos, lai uzlabotu rezultātu," viņš teic.

Ideja par šādu risinājumu radās, kad K. Skrastiņš vidusskolā trenējās vieglatlētikā un novēroja, ka treniņos rezultātu fiksēšanai joprojām tiek izmantoti hronometri. Labi sprinteri trenējas gadiem, lai uzlabotu savu rezultātu vien par pāris milisekundēm, bet šādas nianses ar parastu hronometru izmērīt nav iespējams - tam ir nepieciešamas precīzākas ierīces. "Tagad, kad man ir elektronikas inženiera grāds un pieredze, spēju radīt labāku alternatīvu hronometram," viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panākt Latvijas ekonomikas strauju izaugsmi pēckrīzes periodā?

Fredis Bikovs, "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs, 19.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski samazinoties sasirgušo skaitam ar COVID izraisīto infekciju, esam neziņā, vai daļēji uzvarot cīņā, nebūsim pilnībā sagrāvuši Latvijas ekonomiku, sekmējot otro emigrācijas vilni, kas varētu būt līdzvērtīgs iepriekšējai krīzei, kad no valsts aizbrauca 170 000 darbspējīgie iedzīvotāji.

Šis periods izrādījies sarežģīts neskaitāmām nozarēm, tajā pašā laikā krīzes skarti, mēs esam spējuši saskatīt sektorus, tai skaitā starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas spējuši sekmīgi turpināt darbu krīzes apstākļos. Biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" sagatavojusi priekšlikumus Latvijas valdībai par to, kā veicināt Latvijas ekonomikas attīstību un pārvarēt krīzes radītās sekas, veidojot biznesa vidi, kas pievilcīga gan starptautiskiem investoriem un uzņēmumiem, gan augsta līmeņa speciālistiem no ārvalstīm.

Tieši krīzes laikā iezīmējās, ka eksportējoši uzņēmumi ir būtisks Latvijas ekonomikas dzinējspēks, īpaši vērts atzīmēt starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas eksportē augsta līmeņa biznesa pakalpojumus tādās jomās kā informāciju tehnoloģijas, grāmatvedība un finanses, klientu serviss, iepirkumi u.c. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas ar vidējo atalgojumu 1 657 eiro pirms nodokļu nomaksas, starptautiskas karjeras iespējas, modernu birojus, sociālās garantijas un virkni citu labumu, kas nav mazsvarīgi, domājot par dzīves un darba vides kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar augustu, Zviedrijas mēbeļu un interjera preču mazumtirgotājs IKEA jaunajiem lojalitātes programmas dalībniekiem vairs neizsniegs plastmasas kartes. To vietā turpmāk tiks izmantoti digitāli risinājumi, kā arī tiks vienkāršota reģistrēšanās lojalitātes programmai.

IKEA Latvija veikala vadītāja Inga Filipova saka, ka līdz ar karšu digitalizāciju mainās lojalitātes programmas būtība: «Mūsdienās tā vairs nav noslēgta un priviliģēta klientu grupa. Lietotnes, fiziskie un digitālie risinājumi paver plašākas iespējas ikvienam. »

Galvenie iemesli, kāpēc plastmasas kartes tiek nomainītas pret digitālajām, ir ērtāka lietošana un mērķis samazināt plastmasas izmantošanu.

«Mēs IKEA šķirojam atkritumus, izmantojam atjaunojamo resursu enerģiju, savā sortimentā atsakāmies no vienreizlietojamajiem plastmasas izstrādājumiem. Nu ir pienācis laiks arī lojalitātes programmai kļūt dabai un lietotājiem draudzīgākai – atsakoties no plastmasas, speram soli tuvāk klientiem ērtākiem digitālajiem risinājumiem. Daudzi IKEA klienti veikalā ierodas vairākas reizes gadā, taču daļa no tiem lojalitātes karti nenēsā līdzi. Tā kā aptuveni 70 procenti Latvijas iedzīvotāju lieto viedierīces, lielākajai daļai IKEA klientu karte vienmēr būs līdzi – telefonā,» stāsta I. Filipova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Marie Claire pārtrauks Lielbritānijas drukātā žurnāla izdošanu

Lelde Petrāne, 11.09.2019

Dalies ar šo rakstu

Avots: marieclaire.co.uk

Starptautiskais mediju zīmols Marie Claire pēc novembra pārtrauks sava Lielbritānijas drukātā izdevuma izdošanu, lai kļūtu tikai par digitālo platformu, ziņo BBC.

TI Media, kas izdod modes un skaistumkopšanas žurnālu, informē, ka izmaiņas notiek, reaģējot uz auditorijas dzīvesstila izmaiņām.

Lai gan drukātā izdevuma pārdošanas apjomi ir samazinājušies, interneta vietne uzņem divus miljonus lietotāju mēnesī.

Žurnāls nāca klajā 1988. gadā. Tā cena pēdējoreiz tika palielināta 2018. gada februārī no 3,99 līdz 4,20 Lielbritānijas sterliņu mārciņām.

TI Media vadītājs Markuss Ričs norāda, ka Marie Claire Lielbritānijas izdevums vairāk nekā trīs gadu desmitus ir rakstījis par jautājumiem, kas sievietēm ir aktuāli - piemēram, sieviešu iespēju palielināšana un klimata izmaiņas, un, pilnībā koncentrējoties uz digitālo vidi, līdzšinējais kurss tiks saglabāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Accenture nopelnījis 6,5 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 16.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "Accenture" apgrozījums Latvijā finanšu gadā (no 2018. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam), bija 85,7 milj. eiro, savukārt uzņēmuma peļņa attiecīgajā posmā bija 6,5 milj. eiro, informē uzņēmumā.

2019.gadā uzņēmums turpināja strādāt ar lieliem, starptautiskiem projektiem dažādās nozarēs. Vienam no vadošajiem ķīmisko produktu ražotājiem pasaulē uzņēmums palīdzēja izraudzīties IT risinājumus, lai kompānija varētu izmantot digitālās vides iespējas. Tas ietvēra esošo sistēmu migrāciju, jaunu digitālo lietotņu un sistēmu izstrādi, ieviešanu, digitālo kompetenču paplašināšanu, kā arī atbilstošas IT infrastruktūras veidošanu, izmantojot mākoņskaitļošanas iespējas.

Mediju un sakaru jomā uzņēmums palīdzēja klientam ieviest pakalpojumus pēc pieprasījuma, finanšu un apdrošināšanas jomā tika realizēti projekti digitālo kanālu attīstības jomā, izstrādājot nepieciešamās lietotnes un sistēmas. Publiski minamo klientu lokā ir tādas kompānijas kā "BMW", "BBC", "Discovery Networks", "Henkel", "Novartis", "Roche", "Lindorff".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par digitālā nodokļa ieviešanu, ar kuru apliktu starptautiskās interneta kompānijas, vislabāk būtu panākt starptautiska līmeņa vienošanos, taču, ja tā nenotiks, Eiropas Savienība (ES) nāks klajā ar iniciatīvu par šāda nodokļa ieviešanu visas savienības līmenī, intervijā sacīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka patlaban notiek ekonomikas digitālā transformācija, un digitālās ekonomikas īpatsvars kopējā tautsaimniecībā pieaug.

"Taču efektīvā nodokļu likme, kuru maksā digitālie uzņēmumi, veido tikai aptuveni vienu trešo daļu no tā nodokļu apmēra, kuru maksā tradicionālie uzņēmumi. Jo digitālās ekonomikas īpatsvars kļūst lielāks, jo lielāka šī problēma kļūst gan no nodokļu ieņēmumu, gan godīgas konkurences viedokļa," uzsvēra Dombrovskis.

EK viceprezidents norādīja, ka visbiežāk digitālie uzņēmumi strādā pārrobežu līmenī, tādēļ ideālā gadījumā būtu jāpanāk starptautiska vienošanās.

"Pie šiem iespējamajiem risinājumiem notiek darbs Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). No ES puses mēs skaidri esam pateikuši, ka šo starptautisko darbu pilnīgi atbalstām. Taču, ja šāda starptautiskā vienošanās netiks panākta, mēs virzīsimies uz priekšu ES līmenī, un tādēļ ir EK priekšlikums par digitālo nodokli," stāstīja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan e-komercija pēdējos mēnešos strauji augusi, 82% pircēju pārtrauc iepirkšanos internetā - pamet iepirkuma grozu un nenopērk iecerēto neērtas iepirkšanās pieredzes dēļ. To skaidro ar to, ka jāveic reģistrēšanās vai jāievada pārāk daudz dati, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktā iedzīvotāju aptauja.

22% aptaujāto atzinuši, ka bieži pārtrauc iepirkšanās procesu internetā, jo reģistrēšanās un dažādu datu ievades dēļ tas ir pārāk sarežģīts un laikietilpīgs, savukārt 60% norādījuši, ka tā rīkojas dažreiz. Pircēji vecumā virs 60 gadiem retāk nekā citu vecumu grupu klienti pārtrauc iesākto e - iepirkšanās procesu.

"Līdz ar fiziskās distancēšanās pasākumu ieviešanu e-komercija attīstās vēl straujāk, un iedzīvotāji ir arvien atvērtāki iepirkšanās paradumu maiņai. Vienlaikus tas nozīmē, ka konkurence par klientiem interneta vidē kļūst lielāka un arvien svarīgāk ir, cik vienkārši, ērti un ātri var veikt pirkumu. Aptauja liecina, ka reģistrēšanās un prasīto datu dēļ savus e-iepirkšanās grozus mēdz pamest liela daļa pircēju. Ieguvēji būs uzņēmēji, kuri spēs piedāvāt iepirkšanos ar pāris klikšķiem," norāda "Citadeles" Digitālo risinājumu daļas vadītājs Eduards Timofejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir jāsadala riski starp druku un digitālo saturu, kā arī izdzīvošanai nepieciešami komercprojekti, norāda vienas no lielākajām Latvijas mediju izdevniecībām – Rīgas Viļņi – īpašniece Aija Šmidre

SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi Aijas Šmidres vadībā no viena izdevuma izaugusi līdz kompānijai ar četrdesmit nosaukumiem drukāto mediju industrijā un digitālajā pasaulē. Tieši abu ciešā sazobe neļauj novīst nedz viena, nedz otra panākumu pļavai. Tās zaļo gluži tāpat kā uzņēmējas smalki iekoptais piemājas dārzs – viņas iedvesmas avots. Visās jomās gan ir arī sava cietā garoziņa un kļūdas, kam jātiek pāri. A. Šmidre ir kā kaķis, kas krīt uz kājām. Neatkarīgs raksturs, optimisms, neatlaidība un mērķtiecība ir viņas nosauktie trumpji veiksmīgai uzņēmējdarbībai. No Dienas Biznesa puses gribas pievienot vēl arī pacietību. «Es zinu, ka gan jau. Protams!» To saimniece saka par savu vistēriju, kas vēl ne reizi nav ziedējusi. Viņa pacietīgi gaida un nav atmetusi domu par to jau piekto gadu. Arī savu biznesu viņa dēvē par lēnu, garu, riskantiem soļiem bagātu ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Austrālijā Google un Facebook liks maksāt par mediju satura izmantošanu

LETA--9NEWS, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālijā izstrādāts kodekss, kas regulēs attiecības starp plašsaziņas līdzekļiem un tādiem digitālo tehnoloģiju uzņēmumiem kā "Google" un "Facebook", kuriem būs jāmaksā par mediju satura izmantošanu savās platformās.

Vienošanās par samaksu būs jāpanāk sarunās, turklāt mediji sarunās varēs piedalīties kolektīvi. Ja sarunās trīs mēnešu laikā neizdosies panākt vienošanos, strīdu izšķirs arbitrāža, preses konferencē Melburnā teica Austrālijas finanšu ministrs Džošua Frīdenbergs.

Arbitrāža varēs lemt tikai par samaksu par satura izmantošanu.

Jaunais kodekss arī paredz, ka digitālo tehnoloģiju uzņēmumiem vismaz 28 dienas iepriekš būs jābrīdina par izmaiņām algoritmos, kas nosaka to, kādā kārtībā publikācijas tiek sarindotas, kā tās tiek demonstrētas un kā tiek izvietotas reklāmas šajās publikācijās, norādīja ministrs.

Kodekss regulēs arī citus jautājumus, tostarp piekļuvi lietotāju datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas Banka izveidojusi pasaulē pirmo digitālo kolekcijas monētu

Žanete Hāka, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Banka jūlija beigās plānojusi pircējiem piedāvāt pirmo digitālo kolekcijas monētu pasaulē - LBCOIN, liecina centrālās bankas paziņojums.

"Pirms diviem gadiem mums bija tikai drosmīga ideja. Tagad mēs šķiram jaunu lappusi numismātikas vēsturē, paplašinot centrālo banku digitālo valūtu potenciālu. Šī inovācija radīs reālus ieguvumus sabiedrībai, veidojot jaunus digitālos risinājumus nākotnē. Uz monētas attēlotais 1918.gada Neatkarības akts simbolizē pamatus, kas toreiz tika ielikti mūsdienu Lietuvai," teikts bankas paziņojumā.

Digitālo monētu Lietuvas Banka izlaidīs 23.jūlijā. Pircēji pieteikties monētai var jau iepriekš - viņiem tiks izveidots speciāls e-maciņš, uz kuru centrālā banka pārskaitīs iegādātos LBCOIN.

No pirmās līdz sestajai tirdzniecības dienai viens pircējs varēs iegādāties vienu LBCOIN, bet vēlāk šis skaits vairs netiks ierobežots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ierindojusies ceturtajā vietā Eiropas Savienībā (ES) kā valsts ar visaugstāko brieduma pakāpi e-pārvaldes jomā, secināts Eiropas Komisijas ikgadējā e-pārvaldes pētījumā, kurā vērtē informācijas komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanu valsts pārvaldē Eiropas Savienībā.

Jau šobrīd iedzīvotājiem ir pieejami 700 digitālu pakalpojumu. Pētījumā Latvija vērtēta kā ceturtā labākā valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamībā dzīves situācijās, kas saistītas ar uzņēmējdarbību, transporta līdzekļiem, mājokļa vai pārcelšanās jautājumiem un tiesību aizsardzību (parāda vai uzturlīdzekļu piedziņu). Savukārt kā sestā labākā Latvija novērtēta valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamībā dzīves situācijās, kas saistītas ar izglītību, jautājumiem par dažādām ģimenei aktuālām tēmām, kā arī darbu un pensiju.

Līdztekus patīkamajam augstajam novērtējumam ļoti būtiski ir pētījuma secinājumi: Latvijas nākotnes izaicinājums ir uzlabot iedzīvotāju digitālās prasmes, veicināt IKT pakalpojumu drošību un kvalitāti, kā arī jāturpina attīstīt arī privātā sektora digitālo transformāciju. Ja runā par iedzīvotāju un uzņēmēju digitālajām prasmēm, tad te darāmā vēl daudz. Ne velti eksperti norāda, ka mums ir izcila IKT infrastruktūra, kura, vienkāršojot, pārsvarā tiek izmantota kaķu video aplūkošanai sociālajos tīklos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas attīstība pasaulē notiek strauji, un iegūs tie, kuri tai spēs pielāgoties. Paredzams, ka nākotnē pieaugs to darījumu skaits, kuros izmantotas kriptovalūtas.

Loģiska attīstība

Šobrīd finanšu tirgi nonākuši pagrieziena punktā, kad tradicionālie maksāšanas veidi transformējas, notiek arvien lielāka digitalizācija, un uzvarētāji būs tie, kas ies pa priekšu vai vismaz vienā solī kopā ar tirgū. Pārmaiņas ir likumsakarīgas, jo maksāšanas līdzekļu evolūcija notikusi vienmēr, pat sensenos laikos – sākotnēji pastāvēja naturālā saimniecība, kad notika preču apmaiņa, pēc tam ērtākiem norēķiniem un vērtību uzskaitei tika ieviestas monētas un banknotes, taču pēdējo gadu desmitu laikā arī tās nomainījušas maksājumu kartes. Tomēr attīstība neapstājas, aizvien biežāk tiek izmantoti bezkontakta maksājumi, elektroniskā nauda, sākas kriptovalūtu ēra, ar e-komercijas platformu palīdzību veidojot jaunu digitālo ekonomiku. Šī tendence ir loģiska, jo cilvēki visos gadsimtos ir meklējuši veidus, kā norēķināties ātrāk un ērtāk. Šo virzienu uzsver arī pasaules amatpersonas, norādot, ka digitalizācija neizbēgami mūsu dzīvē ieņems aizvien lielāku lomu. Par šo tēmu izteikusies arī nesen ieceltā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda, uzsverot, ka vairākās pasaules valstīs strauji attīstās platformas, kas piedāvā elektronisko naudu, un attīstība nebūtu iespējama, ja nepastāvētu aizvien augošais patērētāju un tautsaimniecības pieprasījums pēc šiem maksājumu risinājumiem, un tam ir jāseko. Nereti kā digitālās naudas un kriptovalūtu risks tiek minēta drošība, taču, laikam ejot, tās radītāji un attīstītāji kriptovalūtas padara daudz drošākas, piedāvājot gan stabilāku vērtību, gan arī ātrākus un lētākus norēķinus. Arī vairāku valstu centrālās bankas izteikušās par savu digitālo naudu veidošanu, tādējādi sekojot līdzi notiekošajam finanšu tirgos, jo zina - ja par to nedomās, tad paliks zaudētājos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ir labākais tests gan attiecībās ar cilvēkiem, gan attiecībās ar zīmoliem. Tieši šajā laikā, kad cilvēki ir apjukuši, zīmoliem ir iespēja demonstrēt savu cilvēcību, padarot produktus vai pakalpojumus pieejamākus, palīdzot grūtībās nonākušajiem, uzmundrinot un iedrošinot risināt situāciju tā vietā, lai uz krīzes laiku vienkārši pazustu no redzesloka.

Un, kā labi zinām no iepriekšējām krīzēm, "ko sēsi - to pļausi" - ieguldīšana zīmolā krīzes laikā, ietekmēs tavu biznesu pēc tam. Svarigi nepalikt klusiem.

Lai šo testu veiksmīgi izietu, "NORD DDB Riga" stratēģu komanda apkopojusi 10 principus, kā zīmolam veiksmīgi pārdzīvot krīzi. Tie ir balstīti ne tikai pašu pieredzē un datos, bet arī svaigos un praktiskos piemēros no Latvijas un pasaules.

- Attiecības nevis attiecību krīze. Šobrīd ir pateicīgs laiks zīmola stiprināšanai un attiecību dibināšanai, mazāk piemērots pārdošanas akcijām. "Kantar Global" dati parāda - 92% cilvēku vēlas, ka zīmoli nepārstāj komunicēt pandēmijas laikā. Turklāt, ja tev kā biznesam veicas labi un sabiedrība to redz, tev ir zināms pienākums dot atpakaļ un būt pamanāmākam sociālās atbildības lauciņā.

Komentāri

Pievienot komentāru