Aicina valdību turpināt un paplašināt «Mājokļu galvojumu programmu» 

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Komercbanku asociācija (LKA), Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) un Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA), izvērtējot Ekonomikas ministrijas izstrādātās un īstenotās «Mājokļu galvojumu programmas» rezultātus, secina, ka ir nepieciešams turpināt programmu arī nākamajā gadā, valsts budžetā tai paredzot nepieciešamo finansējumu, informē LANĪDA izpilddirektore Irina Sjarki.

Rūta Cinīte, 28.8.2017

Foto: Edijs Pālens/ LETA

LTRK, LKA, LANĪDA un NNĪAA ir sagatavojušas un nosūtījušas vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kurā pamato nepieciešamību turpināt šo programmu.

Valsts attīstības finanšu institūcijas Altum dati liecina, ka līdz 2016. gada beigām šīs programmas ietvaros sniegtais atbalsts ļāva savu pirmo mājokli iegādāties 4106 ģimenēm. Tāpēc veiksmīgi uzsāktās programmas turpināšana un paplašināšana ir valstiski nozīmīga un arī nākamajos trīs gados dos jūtamu ieguldījumu, gan paplašinot ģimeņu iespējas iegādāties dzīvojamo platību, gan stimulējot būvniecību, nekustamo īpašumu nozari un radot vēl vienu stimulu valsts ekonomikas attīstībai.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Vēstules autori, raksturojot situāciju nekustamo īpašumu jomā, norāda, ka Latvija investīciju ziņā jauna dzīvojamā fonda attīstībā būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas: Igaunijā 2016. gadā kopumā ir pabeigti 4732 jauni mājokļi (3221 dzīvoklis un 1511 mājas vienai vai divām ģimenēm). Lietuvā šis skaitlis pērn ir 12 703 (attiecīgi 5179 un 7524). Latvija šajā ziņā būtiski atpaliek – mūsu valstī pērn pabeigti kopā tikai 2200 jauni mājokļi (1066 dzīvokļi un 1134 mājas vienai vai divām ģimenēm). Tas nozīmē divreiz mazāku jauno mājokļu skaitu nekā Igaunijā un piecarpus reizes mazāku nekā Lietuvā.

Vēstulē arī pozitīvi tiek vērtēta Ekonomikas ministrijas iecere likumprojektā «Grozījumi likumā «Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā»» noteikt, ka uz garantiju mājokļu atbalsta programmas ietvaros varēs pretendēt ne tikai personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, bet arī personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 24 gadu vecumu, kā arī personas, kuras ieguvušas profesionālo vai augstāko izglītību un nepārsniedz 35 gadu vecumu (tā sauktie «jaunie speciālisti»).

Ņemot vērā «Mājokļu galvojumu programmas» ietekmi uz sociālo un demogrāfisko problēmu risināšanu, kā arī uz ekonomikas stimulēšanu, NNĪAA, Latvijas Komercbanku asociācija, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera aicina Finanšu ministriju un Ministru kabinetu atbalstīt Ekonomikas ministrijas iniciatīvu par «Mājokļu galvojumu programmas» darbības paplašināšanu, kā arī piešķirt programmas īstenošanai nepieciešamos līdzekļus.

No šīs sadaļas

Patlaban Latvijā vispieprasītākie sērijveida dzīvokļi ir lietuviešu un Hruščova laika projektos,...

Kamēr Rīgā vēl nav tapis vērienīgs kongresu centrs, viesnīcas spēlē galveno lomu...

Igauņu nekustamo īpašumu kompānija Endover ir veiksmīgi noslēgusi pirmo obligāciju izdošanu 6,5...

Lai iegūtu mājokli savā īpašumā, dažkārt tiek izmantotas nomas pirkuma iespējas vai...

Šā gada pirmajā pusgadā investori Baltijas valstu komercīpašumos ir ieguldījuši 410 miljonus...

SIA Maxima Latvija un biedrība Zolitūde 21.11 ir vienojušās par materiāla atbalsta...

Maizes un konditorejas ražotāja Liepkalni saimnieks Dagnis Čākurs ir gatavs augšāmcelt savulaik...

Nekustamo īpašumu tirgū nonākusi viena no dārgākajām mājām ASV tirgū – 80...

Līdz 2017.gada 15.augustam veicams kārtējais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums....

SEB banka izsniegusi 2 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevumu makšķerēšanas un tūrisma preču...