Jaunākais izdevums

Latvijas lidsabiedrība airBaltic saņēmusi devīto Bombardier CS300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSI. Plānots, ka līdz šā gada beigām airBaltic flotē kopumā būs 14 CS300 lidmašīnas, informē aviokompānijā.

Kopumā airBaltic ar jaunajām Bombardier CS300 lidmašīnām ir pārvadājusi vairāk nekā 1 miljonu pasažieru. Šobrīd katrs ceturtais airBaltic pasažieris lido ar CS300 lidaparātu. Līdz šim Bombardier CS300 lidmašīnas veikušas vairāk nekā 11 319 lidojumu, nolidojot vairāk nekā 29 977 stundu.

airBaltic 2018. gada 28. maijā paziņoja, ka iegādāsies vēl 30 Bombardier CS300 lidmašīnas un saglabā iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus. Šis pasūtījums papildina jau esošo 20 CS300 lidmašīnu pasūtījumu, kā arī veido daļu no jaunā airBaltic biznesa plāna Destination 2025. Jaunais biznesa plāns sekmīgi turpina pašreizējo Horizon 2021 plānu, ar kuru tika likts pamats tālākai airBaltic attīstībai.

Jaunā Bombardier CS300 ietilpst 150 vietu lidmašīnu kategorijā. Šajā lidmašīnā ir platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai un plašākas labierīcības. Jaunā lidmašīna ir klusāka – tās trokšņu līmenis ir līdz pat četrām reizēm mazāks. Šobrīd tā ir pasaulē videi draudzīgākā komerciālā lidmašīna, jo CS300 ir lidaparāts, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurskatāma, palīdzot samazināt CO2 un NOX emisijas attiecīgi par 20% un 50%.

Tev varētu interesēt arī:

Redakcijas komentārs: AirBaltic veiksmes stāsts

airBaltic Pilotu akadēmija sāk rudens grupas uzņemšanu

airBaltic un TAP Air Portugal noslēdz sadarbības līgumu

Aviopārvadātāji turpina pārsteigt

Būtiski pieaug Starptautiskās lidostas Rīga peļņa

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 3. februārī Rīgā sagaidījusi astoto Bombardier CS300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSH no kopumā 20 pasūtītajiem lidaparātiem, informē aviosabiedrībā.

Plānots, ka līdz šī gada beigām airBaltic flotē kopumā būs 14 CS300 lidmašīnas.Šonedēļ airBaltic demonstrēs vienu no savām Bombardier CS300 lidmašīnām lielākajā Āzijas aviācijas izstādē – Singapūras aviošovā.

Līdz šim airBaltic ar Bombardier CS300 lidmašīnām ir pārvadājusi vairāk nekā 760 000 pasažieru. airBaltic ar jaunajām Bombardier CS300 lidmašīnām veikusi vairāk nekā 7 354 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 19 345 stundas.

Līdz 2019. gada beigām airBaltic plāno saņemt visas 20 pasūtītās Bombardier CS300 lidmašīnas. Kad airBaltic floti veidos tikai Bombardier lidaparāti, flotes vidējais vecums būs divi gadi, līdz ar to tā būs viena no jaunākajām flotēm Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un Bombardier Commercial Aircraft pirmdien paziņoja, ka puses ir noslēgušas pirkuma līgumu par 30 Bombardier CS300 lidmašīnu iegādi un saglabā iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus. Šis pasūtījums papildina jau esošo 20 CS300 lidmašīnu pasūtījumu un veido jaunā airBaltic biznesa plāna Destination 2025 pamatu, turpinot pašreizējo lidsabiedrības biznesa plānu Horizon 2021.

«Tā kā CS300 ietaupa vairāk nekā 22% degvielas, tas sniedz iespēju saglabāt zemas operatīvās darbības izmaksas,» uzsver airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

«Tagad mēs sākam īstenot savas biznesa stratēģijas nākamo fāzi – Destination 2025, kuras ietvaros airBaltic paredz paplašināt uzņēmuma darbību. Jaunā biznesa plāna būtiskākā sastāvdaļa ir lielākas un ekskluzīvākas flotes izveide, kas sastāv tikai no CS300 tipa lidmašīnām, kas ir piemērotākās mūsu darbības tirgum,» viņš piebilst.

Jaunais biznesa plāns Destination 2025 ir balstīts uz maršrutu paplašināšanu no visām trim Baltijas valstīm – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas – nodrošinot regulārus savienojumus uz galvenajām Eiropas pilsētām. Stratēģija paredz, ka airBaltic līdz 2025. gadam sasniegs būtisku pasažieru skaita un ienākumu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic uzsākusi lidojumus jaunā maršrutā no starptautiskās lidostas «Rīga» uz Bordo lidostu Francijā.

«Bordo ir airBaltic astotais šā gada jaunais vasaras galamērķis no Rīgas,» norāda Volfgangs Reiss (Wolfgang Reuss), airBaltic maršrutu tīkla pārvaldes vecākais viceprezidents.

airBaltic lido no Rīgas uz Bordo divas reizes nedēļā ar Boeing 737 lidmašīnu, ceļā pavadot aptuveni trīs stundas un 30 minūtes. Vienvirziena biļetes cena uz Bordo ir no 79 eiro, ieskaitot lidostu nodevas un transakcijas maksu.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un Bombardier Commercial Aircraft nesen paziņoja, ka puses ir noslēgušas pirkuma līgumu par 30 Bombardier CS300 lidmašīnu iegādi un saglabā iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus. Šis pasūtījums papildina jau esošo 20 CS300 lidmašīnu pasūtījumu un veido jaunā airBaltic biznesa plāna Destination 2025 pamatu, turpinot pašreizējo lidsabiedrības biznesa plānu Horizon 2021.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas aviobūves uzņēmums «Airbus» pārdēvējis «Bombardier» «C-Series» lidmašīnas par «Airbus 220», otrdien paziņojis «Airbus».

«Bombardier CS100» ar 120 pasažieru vietām pārdēvēts par A220-100, bet «Bombardier CS300» ar 130-140 pasažieru vietām - par A220-300.

Jau ziņots, ka saskaņā ar pagājušā gada novembrī panākto vienošanos «Airbus» ieguva akciju vairākumu «Bombardier» «CSeries» programmā.

Šāda vienošanās panākta pēc tam, kad ASV noteica 220% kompensācijas nodevu, kā arī 80% antidempinga nodokli «Bombardier CS100» un «CS300» lidaparātiem, kas tiek importēti Savienotajās Valstīs.

Šīs nodevas noteiktas saistībā ar ASV aviobūves kompānijas «Boeing» paustajām sūdzībām. ASV Tirdzniecības ministrija nolēmai, ka «Bombardier» ir guvis negodīgu priekšrocību no valsts subsīdijām, pārdodot lidmašīnas ASV aviokompānijai «Delta Airlines» zem ražošanas izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maršrutā Rīga‒Brisele Bombardier CS300 lidmašīnas salīdzinājumā ar Q400 lidmašīnām samazina lidojuma laiku par teju 40 minūtēm, bet izmaksas uz sēdvietu - par 57%, to šodien notiekošajā Rīgas Aviācijas forumā norādīja AirBaltic lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis.

Izšķiršanās par Bombardier CS300, nevis Boeing vai Airbus lidaparātu iegādi notika 2011.‒2012. gadā, kad AirBaltic finansiālā situācija nebija visai spoža, bet lidapārāts vēl bija tikai uz papīra. Turklāt kanādiešu ražotājs neko tik lielu nebija būvējis, un tika izmantoti kompozītmateriāli, ar ko viņiem nebija pieredze. Proti, bija daudz nezināmo, kādi varētu būt plusi un mīnusi, un līdz ar to arī risks, atzīmēja P. Cālītis.

AirBaltic izmanto CS300 jau vairāk nekā gadu un kopumā ar jaunajām lidmašīnām pārvadājusi vairāk nekā vienu miljonu pasažieru, veicot varāk nekā 9100 lidojumu 24 tūkst. stundu garumā. Šogad lidsabiedrības rīcībā būs 12 Boeing 737, 12 Bombardier Q400 un astoņas jaunās CS300 lidmašīnas. Pēc P. Cālīša teiktā, ieguvumi no vienotas flotes, uz ko avikompānija iet, ir, piemēram, vienāda pasažieru pieredze, darbības vienkāršība, iespēja mainīt pilotus, kā arī tālāku lidojumu (+30%) iespēja. Jaunās lidmašīnas ļauj ietaupīt 20% degvielas, kas ir liels ieguvums degvielas cenu nestabilitātes dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Paliek neatbildēti jautājumi par pilotiem un naudu jaunajām lidmašīnām

Egons Mudulis, 29.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic turpmākam attīstības izrāvienam pasūta līdz pat 60 jaunām CS300 lidmašīnām. Ar šādu skaļu paziņojumu medijiem klajā nāca Latvijas nacionālā lidsabiedrība, parakstot pirkuma līgumu ar Bombardier Commercial Aircraft (BCA) par 30 CS300 lidmašīnu iegādi un iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus.

Pasūtījuma vērtība pēc kataloga cenām 60 lidmašīnu gadījumā būtu 5,9 miljardi USD. airBaltic ir divas iespējas, kā tikt pie lidmašīnām, – pirkt vai nomāt, sacīja M. Gauss, piebilstot, ka lēmums katras lidmašīnas gadījumā var atšķirties. Vaicāts, vai Bombardier ar tādu spēcīgu partneri kā Airbus aiz muguras nevarētu pacelt CS300 cenas, BCA prezidents Freds Kromers DB norādīja, ka tirgus ir tas, kas nosaka cenu.

Tomēr realitātē viss varētu arī nebūt tik skaisti, kā nacionālā lidsabiedrība to zīmē. Kā pirms airBaltic preses konferences norādīja viens no DB avotiem, lidsabiedrībai bija paredzēti divi attīstības varianti. Konservatīvais – visu lidmašīnu parku nomainīt ar CS300 līdz pat 40 vienībām - un optimistiskais – ja izdotos atrast jaunas investīcijas, tad varētu augt dubultā līdz pat 80 gaisa kuģiem, kas gan avotam šķiet pagalam nereāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AirBaltic un tās vadītājs gatavs dažādiem attīstības scenārijiem, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda nacionālās aviokompānijas valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Nozares eksperti airBaltic ieceri iegādāties līdz pat 60 jaunām CS300 lidmašīnām vērtē kā loģisku, taču pilnīgai ainai būtu nepieciešams redzēt biznesa plānā Destination 2025 esošos skaitļus. DB jau rakstījis, ka pasūtījuma vērtība pēc kataloga cenām šādam pirkumam būtu 5,9 miljardi USD. Pēc M. Gausa teiktā, šī gada pirmā ceturkšņa rādītāji (+24% pasažieri, +22% ieņēmumi) ir vēl labāki nekā pērn, un tas ir ļoti labs pamats jaunajai biznesa stratēģijai.

Vaicāts, kā kompānija grasās savu ambiciozo mērķi sasniegt un kādi ir riski, M. Gauss norāda, ka 2012. g. tika parakstīta vienošanās par 10+10 lidmašīnām. Ja, CSeries programmai izgāžoties, pirmās 10 lidmašīnas netiktu uzbūvētas, airBaltic būtu iegādājies lietotus Airbus vai Boeing. Pēc viņa teiktā, risks, protams, bija, taču Bombardier programmas neveiksme nebūtu nāves spriedums nacionālajai lidsabiedrībai, jo beigu beigās lidmašīnas varētu arī iznomāt. Un tikpat labi būtu varējušas izgāzties arī Airbus un Boeing jaunās programmas. Kad bija skaidrs, ka progamma īstenojas, pasūtījumu skaits tika palielināts līdz 13 un tad līdz 20 saskaņā ar plānu Horizon 2021, kas paredzēja arī 14 Q400. Tad 2015. g. plāns tika mainīts uz 12 Q400 un divām CS300 un vēlāk uz 34 CS300 un/vai CS100 vēl pirms Destination 2025 izstrādes, atsakoties no Q400 pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic gandarīts par Bombardier jauno lidmašīnu ieviešanu

To sarunā ar Dienas Biznesu pirms 10. maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma norāda airBaltic lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis, kurš konferencē stāstīs par kompānijas pieredzi, jau gadu ieviešot flotē jaunās Bombardier CS300 lidmašīnas.

«Lidojumu uzsākšana ar CSeries ir bijusi ļoti veiksmīga un labāka, nekā bijām plānojuši,» viņš secina. Proti, no grūtībām vai riskiem, ka airBaltic bijusi pirmā, kas jauno lidaparātu izmanto, kompānija neesot cietusi. Gluži pretēji, uzņēmums spējis no tā gūt labumu, jo mūsu reģiona pasažieriem un kompānijas darbiniekiem ātrāk bijusi iespēja jauno lidaparātu izmantot. Tāpat airBaltic ar šo lidaparātu startē visos lielajos aviācijas šovos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic zīmola vēsture: no Saab 340 līdz Airbus

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Airbus noslēdz vienošanās par 120 A220-300 lidmašīnu pārdošanu 11 miljardu dolāru vērtībā

LETA, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas aviobūves uzņēmums «Airbus» ceturtdien paziņoja, ka noslēdzis darījumu par 120 A220-300 lidmašīnu pārdošanu 11 miljardu dolāru (9,7 miljardu eiro) vērtībā.

«Airbus» norāda, ka 60 no šīm lidmašīnām saņems ASV zemo cenu lidsabiedrība «JetBlue», bet vēl 60 lidmašīnas tiks piegādātas aviokompānijai «Moxy», kas darbību sāks vien 2021.gadā.

«Airbus» 2017.gadā ieguva akciju vairākumu Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražošanas uzņēmuma «Bombardier» «CSeries» programmā. Savukārt pērn «Airbus» pārdēvēja «Bombardier» «C-Series» lidmašīnas par «Airbus 220».

«Bombardier CS100» ar 120 pasažieru vietām pārdēvēts par A220-100, bet «Bombardier CS300» ar 130-140 pasažieru vietām - par A220-300.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība «airBaltic» kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas savā flotē iekļāva «CSeries» lidmašīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais premjers V. Dombrovskis, kurš labi atalgotā Briseles amatā nonāca, «nomaucot ādu pār acīm» savas tautas brāļiem, lai parūpētos par zviedru pensionāru labklājību, nebūt nav vienīgais «veiksmes stāsta» autors Latvijā. Labi baroti Latvijas Bankas un FKTK ļaudis mums stāstīja, ka Parex glābšana nesīs mums labumu.

Nesenākā pagātnē kopumā ap 220 milj. eiro iepludināšana nacionālās lidsabiedrības caurajās kabatās tika un joprojām tiek attēlota kā vieds lēmums, jo nodokļos un pienesumā tautsaimniecībai kopumā tas jau sen esot atpelnīts (pēc Aviācijas Asociācijas aplēsēm, 2016. gadā airBaltic t iešais ieguldījums I KP bija 0,17% jeb 3 6,8 milj. eiro, kas bija 4% no visa pakalpojumu eksporta).

Pagaidām tas tā arī varētu būt, un nekas īsti neliecina, ka situācija šobrīd varētu būt radikāli atšķirīga. Cits jautājums ir, vai pienesums nevarētu būt lielāks un investēt nevajadzētu mazāk, ja lidmašīnu līzinga līgumu slēdzējiem būtu jāspēlē atklātām kārtīm, kas, iespējams, neļautu starpniekiem «uzvārīties». Bet ne par to stāsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 21. maijā uzsākusi lidojumus jaunā maršrutā no starptautiskās lidostas «Rīga» uz Splitas lidostu Horvātijā.

Maršruts piedāvā jaunu vasaras brīvdienu galamērķi ceļotājiem no Baltijas, kā arī ceļošanas iespējas no Horvātijas uz Rīgu un tālākiem galamērķiem Skandināvijā, Baltijā un NVS.

«Mēs esam priecīgi airBaltic 2018. gada vasaras maršrutu kartei pievienot jau septīto jauno galamērķi no Rīgas. Splitas pilsētai ir vairāk nekā 2000 gadus sena vēsture – tā ir ne tikai pievilcīgs galamērķis, bet, pateicoties atrašanās vietai Dalmācijas centrā, tā ir arī ideāls sākuma punkts, no kura apceļot tādas Horvātijas salas kā Hvaru vai Braču,» norāda Volfgangs Reiss (Wolfgang Reuss), airBaltic maršrutu tīkla pārvaldes vadošais viceprezidents.

airBaltic lidos no Rīgas uz Splitu divas reizes nedēļā ar Bombardier CS300 lidmašīnu. Plānotais lidojuma ilgums ir divas stundas un 40 minūtes. Vienvirziena biļetes cena uz Splitu ir no 75 eiro, ieskaitot lidostu nodevas un transakcijas maksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" piecu gadu obligāciju pārfinansēšanā galvenie izaicinājumi ir saistīti ar to, ka investori procentu likmēs pašlaik ieceno karu Ukrainā un ģeopolitiskos riskus, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas bija galvenais jautājums, kad mēs pirmo reizi gribējām obligācijas pārfinansēt. Retorika par karu ir tik negatīva, ka investori, īpaši no Rietumiem, šo risku vērtē ļoti augstu. Es nedomāju, ka mums kā NATO valstij šāds risks pastāv, jo mēs esam ļoti labi aizsargāti, bet finanšu institūcijas uz šo jautājumu raugās citādi," sacīja Gauss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka "airBaltic" biznesa plānā ir paredzēts, ka par piecu gadu 200 miljonu eiro obligāciju, kuru termiņš beidzas jūlijā, pārfinansēšanu var nākties maksāt augstāku procentu likmi.

Tāpat aviokompānijas vadītājs minēja, ka ir iespējami arī citi risinājumi, piemēram, aizņēmums, kas gan nozīmētu augstāku procentu likmi, nekā iespējams iegūt, emitējot obligācijas. Tāpat ir iespējams, ka cits uzņēmums izpērk šīs obligācijas, vietā prasot "airBaltic" akcijas. Tomēr galvenais risinājums, pie kā "airBaltic" pašlaik strādā kopā ar konsultantiem, ir jauna obligāciju emisija par pieņemamu procentu likmi, ar kuru pārfinansēt tagadējās obligācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» 2017. gadākopumā pārvadājusi 3,523 miljonus pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, informē A/S «Air Baltic Corporation» Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

«airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) vērtē, ka 2017. gads lidsabiedrībai bijis ļoti veiksmīgs - uzsākti lidojumi 13 jaunos maršrutos, flotei pievienojās septiņas jaunās «Bombardier» CS300 lidmašīnas. Viņš atzīmē, ka šogad «airBaltic» turpinās stabilu izaugsmi ar labiem operatīvās darbības rezultātiem, ko paredz lidsabiedrības biznesa plāns «Horizon 2021».

Lidsabiedrības vietu piepildījums lidmašīnās 2017. gadā bija 76%, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā pērn. 2017. gadā «airBaltic» veica 50,1 tūkstoti lidojumu, kas ir par 14% vairāk nekā 2016. gadā.

«airBaltic» lidojumu regularitāte 2017. gadā sasniedza 99,43%, pārspējot uzņēmuma uzstādīto mērķi. Tas nozīmē, ka lidsabiedrība pagājušajā gadā veica vairāk nekā 99 no 100 plānotajiem reisiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Singapūras aviošovs, kurā CS300 lidmašīnu prezentēs arī airBaltic

Dienas Bizness, 06.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Singapūrā iespējams apskatīt jaunākos avio sasniegumus pasaulē.

No 6. februāra līdz 11. februārim notiek Singapūras aviošovs, kas ir lielākā un nozīmīgākā aviācijas izstāde Āzijā.

Šova apmeklētājiem tiek piedāvāts gan aplūkot jaunākos lidmašīnu modeļus, gan redzēt tos gaisā dažādu šovu laikā.

No 6. līdz 8. februārim aviošovā piedalīsies arī airBaltic, kas kopīgi ar lidmašīnu ražotāju Bombardier prezentēs komerciālo lidmašīnu Bombardier CS300.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot 2023. gada nozīmīgākos statistikas datus un notikumus, Latvijas lidsabiedrība airBaltic ziņo, ka 2023. gadā turpinājusies mērķtiecīga uzņēmuma izaugsme un attīstība, kā arī pārspēti vairāki rezultāti, kas sasniegti pirms pandēmijas.

Apskatīti ir dažādi dati, piemēram, pārvadāto pasažieru skaits, veikto lidojumu skaits, galamērķi, flote, kravu pārvadājumi, darbinieki, tehniskie un darbības rezultāti un citi, kas atspoguļo airBaltic veiksmīgo darbību 2023. gadā.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “2023. gads bija bagātīgs gads. Aizvadītajos 12 mēnešos esam guvuši vairākus panākumus – mēs ievērojami paplašinājām savu maršrutu tīklu, piedāvājot tiešos lidojumus vairāk nekā 100 maršrutos, kas ir visu laiku augstākais skaits, no mūsu bāzēm Rīgā, Viļņā, Tallinā, Tamperē un tagad sezonāli arī no Grankanārijas. Pārvadāto pasažieru skaits stabili pieauga, pietuvojoties 4,5 miljonu robežai. Turklāt jūlijā pirmo reizi kopš 2019. gada mēs vienā mēnesī apkalpojām vairāk nekā 500 000 pasažieru.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kapitālā ieguldīs Valsts kases aizdevumu 36 140 944 eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais Ministru kabineta rīkojums.

Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku "airBaltic" likviditāti ilgākā laika posmā, otrdien, 31.martā, ar Ministru kabineta rīkojumu nolemts atlikt "airBaltic" izsniegtā Valsts kases aizdevuma procentu maksājumus, tos uzkrājot. Valsts kases aizdevuma neatmaksātā daļa ir 36 140 944 eiro.

Vienlaikus, lai nodrošinātu ekonomiskās krīzes pārvarēšanu un ekonomiskās situācijas stabilizēšanu nozarē, nolemts atbalstīt "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu 36 140 944 eiro apmērā, lai atmaksātu kompānijai izsniegto valsts aizdevumu.

Finanšu ministrijai, pamatojoties uz likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", uzdots palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijas programmā "Akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" pamatkapitāla palielināšana" 36 140 944 eiro apmērā resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un paredzēt apropriāciju kategorijā "Akcijas un cita līdzdalība komersantu pašu kapitālā" aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» 2017. gadā par 16,8 miljoniem eiro palielinājusi savu operatīvo peļņu (EBIT), kopā sasniedzot 20,2 miljonus eiro, informē lidsabiedrība.

Par 22% auguši arī aviokompānijas ieņēmumi, kas veido 347,7 miljonus eiro, bet pārvadāto pasažieru skaits sasniedzis 3,5 miljonus. Tīrā peļņa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājusies par 3,4 miljoniem eiro, sasniedzot 4,6 miljonus eiro.

«airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: «Pagājušais gads bija «airBaltic» rekordgads. Mēs esam gatavi spert nākamo soli, attīstot un uzlabojot mūsu maršrutu karti, kā arī papildinot «airBaltic» floti ar jaunajām Bombardier CS300 lidmašīnām. Aviācijas nozares ietekme uz Latvijas ekonomiku salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir pieaugusi. Mūsu mērķis ir turpināt saglabāt pozīcijas tirgū, vēl vairāk uzlabojot savienojumus starp Baltijas valstīm un pārējo pasauli,» piebilst M. Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2,6% pienesumu iekšzemes kopproduktam, modernākajām lidmašīnām, reģionālās lidostas attīstību Liepājā, citu valstu aviokompāniju gaisa kuģu apkopes un remonta uzņēmumiem, dažiem pasaulē zināmiem dronu ražotājiem, vairākām profesionālajām un akadēmiskajām mācību iestādēm, kā arī rekordlieliem pasažieru apkalpošanas rādītājiem un trīs vērienīgiem projektiem (jauns pasažieru apkalpošanas terminālis, Rail Baltica stacija un gaisa satiksmes vadības tornis) Rīgas lidostā varētu domāt, ka aviācijas nozari Latvijā gaida gaiša nākotne. Atliek vien jomas spēlētājiem kopīgiem spēkiem izstrādāt nozares stratēģiju 2019.‒2025. gadam, kā to paredz nule kā notikušajā Rīgas Aviācijas forumā ar Satiksmes ministriju parakstītais sadarbības memorands, to īstenot, un laime būs pilnīga.

Pretstatā tranzītbiznesam, kur komersanti sagaida nozares bēres (ogļu, naftas produktu kravu strauju sarukumu) pāris gadu laikā, aviācijā pozitīvs scenārijs nebūt nav neiespējams. Tai pašā laikā ir svarīgi, lai procesā iesaistītie, jo īpaši valsts puse, nerada nevajadzīgas gaisa bedres jeb paši nesataisa mēslus. Mēs nevaram ietekmēt naftas cenas vai globālās ekonomikas procesus, taču ir lietas, kuras ir mūsu ziņā. Piemēram, turēt t. s. partiju kasierus pa gabalu no minētajiem infrastruktūras projektiem, jo pietiks, ka būvniecības bums valstī jau tā sadārdzinās celtniecības izmaksas.

Pretstatā trazītbiznesam, kur komersanti sagaida nozares bēres pāris gadu laikā, aviācijā pozitīvs scenārijs nebūt nav neiespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - airBaltic koncerns pagājušo gadu noslēdzis ar 54,219 miljonu eiro zaudējumiem

Db.lv, 03.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Tostarp ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem veidoja 400 miljonus eiro, bet ieņēmumi no lidmašīnu iznomāšanas, balstoties uz ACMI līgumiem, veidoja 77 miljonus eiro.

Uzņēmuma pārstāvji informē, ka savukārt "airBaltic" pamatdarbības peļņa pērn sasniedza 32 miljonus eiro pretēji 56 miljonu eiro zaudējumiem gadu iepriekš.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn būtisku negatīvu ietekmi uz "airBaltic" komerciālajiem un finansiālajiem rādītājiem atstāja Covid-19 izplatība un ierobežojumi gada pirmajā ceturksnī, kā arī Krievijas iebrukums Ukrainā, kas ietekmēja ne tikai "airBaltic" lidojumus, bet arī atstāja būtisku ietekmi uz degvielas cenām. Tāpat negatīvu ietekmi atstāja arī lidmašīnu dzinēju trūkums, kas liedza "airBaltic" izmantot savu pilno kapacitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies

LETA, 26.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc papildu palīdzības pie valdības vērsīsies tikai tad, ja situācija aviācijā neuzlabosies arī nākamā gada pavasarī, sacīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Ja pavasarī darbības apmēri sāks augt un vasarā darbība atgriezīsies normālās sliedēs, mēs domājam, ka otrs ieguldījums nebūs nepieciešams. Vienlaikus mēs redzam, ka virkne Eiropas aviokompāniju jau dodas pie valdībām ar lūgumu par otrās kārtas palīdzību. Ja mēs pavasarī redzēsim, ka situācija nemainās un būs jāsecina, ka Covid-19 nekur nav pazudis, tad arī mums būs jādodas pie valdības," atzina "airBaltic" vadītājs.

Viņš skaidroja, ka vasarā "airBaltic" kapitālā valsts ieguldītie 250 miljoni eiro galvenokārt izlietoti, lai segtu ar Covid-19 krīzi saistītās fiksētās izmaksas, kā arī, lai segtu kompensācijas aptuveni 700 atlaistajiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atbalsta līdz 90 miljonu eiro ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā

Db.lv, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja līdz 90 miljonu eiro ieguldījumu Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitālā, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Tas ir konceptuāls valdības lēmums, - līdzekļus "airBaltic" varēs saņemt pēc tam, kad Eiropas Komisija būs veikusi valsts atbalsta izvērtējuma procedūru un sniegusi pozitīvu atbildi," norādīja Linkaits.

“Mūsu galvenā akcionāra atbalsts krīzes pārvarēšanai atspoguļo izpratni par airBaltic pozitīvo ietekmi uz ekonomiku,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Paredzēts, ka ar plānoto airBaltic akciju kotēšanu biržā (IPO) investīcijas atgriezīsies Latvijā kā ienākumi no pārdotajām akcijām.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", lidsabiedrības pamatkapitāls patlaban ir 506,473 miljoni eiro, tādējādi pēc otrreizējas tā palielināšanas Covid-19 pandēmijas laikā pamatkapitāls sasniegs līdz 596,473 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbības apmēriem būtiski sarūkot, par aizvien lielāka darbinieku skaita ataišanu ziņo Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic". “Varam apstiprināt, ka tā ir kolektīvā atlaišana, par kuru jau šobrīd esam ziņojuši Darba likumā noteiktajā kārtībā,” "Dienas Biznesam" apstiprināja uzņēmuma korporatīvās komunikācijas nodaļā.

Uzņēmums uzsācis konsultēšanos arī ar darbinieku pārstāvjiem. Kolektīvā atlaišana attiecas uz 400 darbiniekiem, kopējais darbinieku skaits uzņēmumā ir 1780.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) "Dienas Biznesam" apstiprināja, ka 13.martā ir iesniegts uzņēmuma "airBaltic" paziņojums par kolektīvo atlaišanu. NVA uztur kontaktu ar uzņēmuma vadības pārstāvjiem un ir gatava sniegt nepieciešamo atbalstu.

Savukārt finansiālos zaudējumus "airBaltic" atturas prognozēt, norādot: "Šobrīd neviena lidsabiedrība nespēj prognozēt krīzes ilgumu un tās ietekmi, līdz ar to nevar prognozēt arī kopējos zaudējumus".

Ņemot vērā koronavīrusa krīzes attīstību pasaulē un tās radīto ietekmi uz "airBaltic" maršrutu tīklu, uzņēmums pieņēmis lēmumu uz laiku no 2020. gada 29. marta līdz 31. maijam samazināt sēdvietu skaitu vēl par 30% un aktīvo floti līdz 22 lidmašīnām. .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Komentāri

Pievienot komentāru