Transports un loģistika

airBaltic valsts atbalsts nebūs nepieciešams; ieinteresēto investoru skaits aug

Dienas Bizness, 19.03.2013

Jaunākais izdevums

Šā gada pirmie mēneši airBaltic ir bijuši labāki, nekā iepriekš plānots, tādējādi šo gadu lidsabiedrība varētu pabeigt ar peļņu, turklāt, uzlabojoties Latvijas nacionālā aviopārvadātāja finanšu rādītājiem palielinās arī ieinteresēto investoru skaits, apgalvo airBaltic prezidents Martins Gauss.

«2012. gads mums ir bijis veiksmīgs gads - veiksmīgāks nekā plānojām,» LNT raidījumā 900 sekundes saka Gauss, skaidrojot, ka arī 2013. gads ir iesācies labāk, nekā plānots. Tajā pat laikā airBaltic joprojām tiek realizēts izmaksu samazinājumus, ko paredz iepriekš izstrādātais aviokompānijas darbības plāns.

Gauss apstirpināja, ka valsts atbalsts ne šogad, ne nākamgad airBaltic nebūs nepieciešams. airBaltic vadītājs arī uzsvēra, ka lidsabiedrība pakāpeniski iet uz to, ka strādās bez zaudējumiem, un šāda situācija būtiski atšķiras no situācijas citās aviokompānijās šobrīd.

Runājot par investoru meklējumiem, Gauss norāda, ka to nevar komentēt, taču izteicās, ka ieinteresētie investori ir un to skaits pieaug, uzlabojoties aviokompānijas finanšu situācijai.

Gauss atklāja, ka vasarā airBaltic piedāvās sešus jaunus galamērķus, tajā pat laikā, atbildot uz LNT jautājumu, viņš arī norādīja, ka starpkontinentālos reisus airBaltic patlaban no Rīgas nevar nodrošināt. «Nākotnē kāds varētu ienākt Rīgā un piedāvāt šādus lidojumus, bet nekādu konkrētu plānu nav,» sacīja Gauss.

Runājot par Eiropas Komisijas izmeklēšanu saistībā ar valsts atbalstu airBaltic, Gauss norādīja, ka tā aizsākās 2011. gadā, kad tika atsūtīti vairāki jautājumi, kas tika uzdoti agrākajiem airBaltic akcionāriem. «Tajā pat laikā arī iepriekšējie akcionāri iesniedza savas sūdzības,» atgādina Gauss.

«Šobrīd pie šī jautājuma strādā vairāki eksperti, un mēs mēģinam skaidrot, ka tas atbilda privātā investora, tā saucamajam, principam. Mēs uzskatām, ka pēc šīs izmeklēšanas noslēguma vairāk nekādu neskaidru jautājumu nebūs,» komentēja Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic zīmola vēsture: no Saab 340 līdz Airbus

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic veiksmes stāsts - arī uz lidostas un aizdevēju rēķina

Dienas Bizness, 08.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic padevusies iespaidīga pacelšanās – no 100 miljonu eiro mīnusiem 2011.gadā līdz plusiem pērn. Par spīti vairāku maršrutu slēgšanai Ukrainas krīzes dēļ, šogad airBaltic cer izskatīties vēl labāk. Taču tā ir tikai redzamā lidsabiedrības darbības daļa, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Par pagājušo gadu, ko airBaltic noslēdza ar peļņu, aviokompānijas revidenti minējuši, ka sabiedrības īstermiņa saistības pārsniedz apgrozāmos līdzekļus par 70,7 miljoniem latu un pašu kapitāls bijis negatīvs 127,3 miljonu latu apmērā. Vienkāršāk sakot, «pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par airBaltic spēju turpināt darbību,» raksta revidente no PricewaterhouseCoopers.

«Tas ir standarta paziņojums, ja jūs apskatīsieties pēdējo gadu pārskatus. Tas ir tādēļ, ka kompānijai ir negatīvs kapitāls,» neko neparastu revidentu teiktajā nesaskata airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Pēc viņa teiktā, šogad kompānija strādā vēl labāk – 14 miljonu eiro peļņa bijusi pirmajā pusgadā. «Gadu joprojām mēs noslēgsim ar negatīvu pašu kapitālu, bet ar pozitīvu rezultātu,» saka M. Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Prudentia: SM neizlēmības dēļ airBaltic var zaudēt vairākus miljonus eiro un jauno lidmašīnu iegādes kontraktu

LETA, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Intervija: Lidosta vienosies ar AirBaltic

Egons Mudulis, Līva Melbārzde, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» akcijas varētu kotēt biržā, ja finanšu rādītāji būtu atbilstoši plānam un akcionāri pieņemtu šādu lēmumu, stāstīja «airBaltic» valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš teica, ka par to ir runāts jau iepriekš, turklāt akcionāri to apspriež kā vienu no kapitāla piesaistes iespējām. Gauss uzsvēra, ka «airBaltic» pēdējos divos gados ir ļoti strauji attīstījies un starptautiski ir pazīstams kā spēcīgs zīmols.

«Tas ir saistīts arī ar mūsu aktivitātēm attiecībā uz jaunajiem lidaparātiem «Airbus A220-300», tostarp dalību aviācijas izstādēs, kā arī mūsu aktivitātēm dažādos sociālajos tīklos. Tāda izmēra kompānijai, kāda ir «airBaltic», tas nozīmē ļoti daudz sekotāju. Tā teikt, tiekam apspriesti visā pasaulē, vienlaikus tas uzreiz nenozīmē pārdotas biļetes. Mūsu jaunās lidmašīnas tiek labi novērtētas, jo tās ir videi draudzīgākas u.tml., līdz ar to mums ir daudz iespēju par tām runāt. Investīciju bankas mums saka, ka mēs būtu labs kandidāts dalībai akciju tirgū. Vienlaikus ar to nepietiek, mums ir jāuzrāda arī atbilstoši finanšu rādītāji, izaugsme un jābūt arī stāstam. Stāsts mums ir, augam atbilstoši biznesa plānam «Destination 2025», mums ir jāparāda, ka ilgtermiņā esam dzīvotspējīgi un finanšu pasaule mums tic. Tad varam startēt biržā, ja akcionāri izvēlēsies šo ceļu,» pauda Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic meklē inženierus darbam ar Sukhoi lidmašīnām

LETA, 19.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pirms valdības galīgā lēmuma pieņemšanas par vācu finanšu investora Ralfa Dītriha Montāga-Girmesa piesaistīšanu lidsabiedrīabi airBaltic un Saeimas lēmuma par 80 miljonu eiro aizdevumu, aviokompānija jau meklē inženierus, kas strādās specifiski ar Krievijas uzņēmuma Sukhoi ražotajām lidmašīnām, ceturtdien vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Laikraksta rīcībā nonācis kompānijas iekšienē izplatīts paziņojums par to, ka tiek meklēts vecākais Suhkoi Superjet inženieris un «vēl viens, kā raksta personāldaļas partnere, Suhkoi Sukperjet, kas strādās vecākā inženiera padotībā».

Kā norāda Neatkarīgā, paziņojums datēts ar 10.novembri, plkst.9.23, proti, dienu pēc airBaltic vadītāja Martina Gausa noliegumiem par jelkādiem nodomiem saistībā arī šīm lidmašīnām.

Laikraksts atgādina, ka 9.novembrī Gauss brīfingā žurnālistiem sacīja, ka nav nekādas vienošanās par Krievijā ražoto Sukhoi SuperJet100 lidmašīnu piegādi airBaltic. Nākamajā dienā, 10.novembrī, LNT raidījumā 900 sekundes uz jautājumu, vai pieļaujama lidmašīnu iegāde no Krievijas, Gauss atbildēja skaidri - nē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

No Prudentia Advisers grib piedzīt ceturtdaļmiljonu

Andrejs Vaivars, Māris Ķirsons, 24.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesā iesniegta prasība pret vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus konsultējošo uzņēmumu Prudentia Advisers.

Ar ceturtdaļmiljonu vērtu prasību Rīgas apgabaltiesā ir vērsies SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) bijušais līdzīpašnieks Taurus Asset Management Fund Limited (Taurus), DB apstiprināja Taurus intereses aizstāvošais advokāts Viktors Tihonovs. Nevar izslēgt, ka šī ir tikai pirmā prasība pret Prudentia Advisers, kas pašlaik sniedz stratēģiski svarīgas konsultācijas gan nacionālai aviokompānijai airBaltic, gan a/s Liepājas metalurgs.

Pieteikumu nekomentē

Bahamās reģistrētā kompānija Taurus kļuva par BAS 50% īpašnieci 2010. gada 16. decembrī, savukārt BAS piederēja 47,2% nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju. Taurus uzskata, ka airBaltic 2011. gada likviditātes problēmu risināšanai valsts pieaicinātais konsultants Prudentia Advisers 2011. gada rudenī no BAS prettiesiski ir izmānījis 14 milj. Ls aizdevumu airBaltic, turklāt paralēli kopā ar otru airBaltic lielāko akcionāru Satiksmes ministriju ir plānojis BAS piederošo 47,2% airBaltic akciju pārņemšanas shēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālajā aviokompānijā airBaltic sākta pārbaude par dokumentu nopludināšanu, šodien žurnālistiem sacīja airBaltic vadītājs Martins Gauss.

Viņš stāstīja, ka tuvākajās dienās medijos parādīsies nopludināts dokuments, kas it kā piedāvā alternatīvu airBaltic attīstības plānu, paredzot sašaurināt līdzšinējo airBaltic darbību.

«Minētais dokuments nav izstrādāts tā, kā parasti izstrādājam biznesa plānus, un tas nav apskatīts uzņēmuma valdē. Mēs radām daudzus biznesa plānus, bet strādājam ar tiem, kuriem ir ekonomisks pamats. Kāds šajā nopludinātajā dokumentā ir iekļāvis savas idejas, nav informējis uzņēmuma vadību, bet 22.septembrī nopludinājis, lai pavēstītu, ka pastāv alternatīva airBaltic biznesa attīstībai,» informēja Gauss.

Viņš stāstīja, ka dokumentā piedāvāts samazināt airBaltic lidmašīnu floti līdz 17 lidmašīnām un samazināt galamērķu skaitu par 25. Dokumentā arī minēts, ka tādējādi airBaltic iegūs līdzekļus, lai gan minētā summa uzņēmumā nav apstiprināta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Liela interese par dalību airBaltic Pilotu akadēmijā

Db.lv/ LETA, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» otrdien rīkoja pirmo «Atvērto durvju dienu» kandidātiem, kuri izrādījuši interesi pievienoties jaunajai «airBaltic Training» Pilotu akadēmijai. Kopumā pasākumu apmeklēja vairāk nekā 200 interesenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, informē A/S «Air Baltic Corporation» Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Papildināta ar 3.-6. rindkopu

«Mēs esam priecīgi redzēt tik lielu interesi no cilvēkiem jau pirmajā pieteikumu pieņemšanas nedēļā. Šī jaunā izglītības programma ir lieliska iespēja visiem, kuri vēlas veidot karjeru aviācijas nozarē, divu gadu laikā kļūstot par pilotiem. «airBaltic Training» Pilotu akadēmija ir unikāla izglītības programma, kas Baltijas valstīs līdz šim nav bijusi pieejama – mēs piedāvājam augsta līmeņa pilotu apmācības, kas nodrošinās darbu kā «airBaltic» pilotiem,» sacīja «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Aģentrūra LETA vēsta, ka «airBaltic» lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis «airBaltic» pasākumā informēja - nākamgad apmācībām, kas ilgs divus gadus, tiks uzņemti 24 cilvēki bez iepriekšējām zināšanām. Turpmākajos gados apmācāmo skaits pieaugs - 2019.gadā tas būs 55, 2020.gadā - 70, bet 2021.gadā - 100. Pirmā grupa mācības sāks 2018.gada martā, otra - nākamā gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Fliks brīnās par KNAB piesliešanos aviācijas eksperta lomai

LETA, 29.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais AS Air Baltic Corporation vadītājs Bertolts Fliks ir neizpratnē par viņam inkriminēto noziegumu un brīnās par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piesliešanos aviācijas eksperta lomai.

Advokāts Viktors Tihonovs pēc sazināšanās ar savu klientu Fliku aģentūrai LETA teica, ka klientam nav izprotams, kāpēc viņam tiek piedēvēti «krimināli reisi».

«Klients pauž lielu neizpratni par to, kopš kura laika KNAB ir kļuvis par lielo aviācijas ekspertu. Tas tiek saistīts ar to, ka airBaltic no apmēram 55 000 lidojumu gadā vidēji tiek atcelts 1000 reisu. No 55 000 viens procents tiek atcelts tehnisku problēmu dēļ, kā, piemēram, slikts laiks un tamlīdzīgi, viens procents tiek atcelts iepriekš plānojot. KNAB atlasījis atsevišķus reisus un kāpēc tie ir krimināli reisi - tas ir pagaidām miglā tīts un nesaprotams aspekts,» norādīja advokāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic nākamgad septembrī saņems pirmās Bombardier C Series lidmašīnas, šodien lidmašīnas prezentācijas pasākumā informēja Bombardier pārstāvis Robs Devārs.

Kopumā Bombardier no nākamā gada septembra gada laikā piegādās 13 lidmašīnas, bet tālākā nākotnē airBaltic plānojis savā flotē iekļaut 29 Bombardier lidmašīnas.

Tas gan būs atkarīgs no investīciju piesaistes airBaltic un pašu kapitāla sakārtošanas. Maksimāli izdevīgi šīs lidmašīnas esot iegādāties savā īpašumā un iekļaut lidsabiedrības bilancē. Tas ļaus piedāvāt pasažieriem lētas cenas.

Ja darījums ar Bombardier ir noslēgts, tad iepirkums par piecu reģionālo lidmašīnu iegādi vēl ir atvērts, skaidroja lidsabiedrības pārstāvji. airBaltic vadītājs Martins Gauss norādīja, ka, lai arī Krievijas lidmašīnas Sukhoi ir ekonomiski izdevīgas, joprojām lēmums par šo piecu lidmašīnu iegādi nav pieņemts un joprojām tiek izvērtēti arī citi piedāvājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic kopumā plāno samazināt darbinieku skaitu par 700

LETA, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" plāno samazināt darbinieku skaitu par kopumā 700 cilvēkiem, bet atsākt tos nodarbināt, sākoties izaugsmei, sacīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Šā gada kopējā kapacitāte tiks samazināta par aptuveni 40%. Attiecīgi mēs gribam salāgot to arī ar darbinieku skaitu. Mēs esam brīdinājuši valsts nodarbinātības iestādes un arodbiedrības, ka kopumā darbinieku skaitu plānojam samazināt par 700 cilvēkiem," teica Gauss.

Viņš arī norādīja, ka darbinieku skaitu paredzēts samazināt dažādos veidos. "Veidi ir ļoti dažādi. Mēs piedāvājam gan doties bezalgas atvaļinājumos, gan pārtraukt darba attiecības, saņemot viena vai divu mēnešu atalgojuma kompensāciju," minēja Gauss.

LASI ARĪ: Gauss atsakās no algas

Vienlaikus viņš atzina, ka pagaidām vienošanās ar arodbiedrību par darbinieku skaita samazināšanu nav panākta. "Atbilstoši Latvijas likumiem mums ir jāpanāk vienošanās arī ar arodbiedrību. Tā vēl nav panākta, un sarunas turpinās," situāciju raksturoja Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013.gads atklās airBaltic veiktās restrukturizācijas patiesos augļus un kaldinās pamatu 2014. gada izaugsmei, šodien raksta Dienas Bizness.

«Domāju, ka 2013. gadā airBaltic turpinās būt veiksmīgas optimizācijas paraugs. Ceru, ka aviokompānijas pozitīvās tendences saglabāsies un zaudējumi turpinās samazināties,» DB sacīja airBaltic konsultējošā uzņēmuma IBS Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš. Par labiem rezultātiem ir pārliecināts arī airBaltic izpilddirektors Martins Gauss: «Izskatās, ka 2012. gadu noslēgsim ar 60 miljoniem latu mazākiem zaudējumiem nekā 2011. gadu (2011.g. zaudējumi airBaltic sasniedza 83 milj. Ls – red.), kas ir ievērojami labāks rezultāts nekā bija plānots. Līdz ar to 2014. gadā, kā jau bija plānots, strādāsim bez zaudējumiem, pēc tam atsākot izaugsmi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Novembrī varētu būt zināmi airBaltic potenciālie stratēģiskie investori

LETA, 31.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada novembrī varētu būt zināmi nacionālās aviokompānijas airBaltic potenciālie stratēģiskie investori, šodien pēc valdības sēdes, kurā tika skatīts jautājums par airBaltic stratēģiskā investora piesaistes procesu, žurnālistus informēja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Ministrs atgādināja, ka ar nacionālās aviokompānijas stratēģiskā investora piesaisti nodarbosies starptautisks finanšu konsultants Lazard, kura izdevumus segs airBaltic pēc pozitīviem rezultātiem.

Lazard uzdots līdz šā gada novembra beigām atrast risinājumu "airBaltic" stratēģiskā investora piesaistei. «Lazard redz iespējas līdz novembra beigām nākt klajā ar konkrētu piedāvājumu,» piebilda Augulis.

Pēc satiksmes ministra teiktā, interese par airBaltic ir vairākiem investoriem, un valdībai nāksies izvērtēt visus. «Svarīgākais, lai lēmums būtu kvalitatīvs un valstij izdevīgs,» norādīja ministrs.

Auglis uzsvēra, ka valstij ir vairāki nosacījumi, ar kuriem jārēķinās potenciālajiem stratēģiskajiem investoriem, proti, airBaltic jāsaglabā lidosta Rīga kā bāzes lidosta, jāsaglabā visi lidojumi, kā arī jāturpina ievērot aviokompānijas biznesa plānu Horizon.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviosabiedrības airBaltic padome un izpilddirektors Martins Gauss ir abpusēji vienojušies, ka M. Gauss turpinās pildīt izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja amatu pienākumus līdz 2015.gada 31.decembrim, informē uzņēmuma pārstāvji.

M. Gauss kā izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs airBaltic pievienojās 2011.gada 1.novembrī. airBaltic valde sastāv no trīs valdes locekļiem. M. Gauss ir valdes priekšsēdētājs, savukārt pārējie divi valdes locekļi ir Operatīvās vadības direktors Martins Sedlackis un finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

M. Gauss uzsver, ka ar airBaltic restrukturizācijas programmu kompānija ir pierādījusi, ka pat sarežģītā laikā aviokompānija var strādāt ar peļņu.

Savukārt airBaltic padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš norāda, ka M. Gausa vadībā airBaltic ir īstenojusi stingru biznesa restrukturizācijas programmu, uzlabojot aviokompānijas tīrās peļņas rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Panāk izlīgumu Snoras strīdā ar airBaltic un BAS par preču zīmes iegādes darījumu

LETA, 24.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien izbeigusi tiesvedību Lietuvas bankas Snoras prasībā pret nacionālo lidsabiedrību airBaltic un SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) par preču zīmes iegādes darījuma atzīšanu par spēkā neesošu.

Kā informē apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, tiesvedība lietā izbeigta, jo puses panākušas mierizlīgumu.

Snoras pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Moors norādīja, ka mierizlīgums klientam ir «vislabākais un vispatīkamākais variants», tomēr par mierizlīguma pamatojumu viņš neizteicās, norādot, ka lieta tika skatīta slēgti un viņam tam īsti nav pilnvarojuma, jo viņš ir juridiskās palīdzības sniedzējs.

Lieta tika izskatīta slēgtās sēdēs.

airBaltic zīmols un saistītās preču zīmes nu jau bijušā aviosabiedrības vadītāja Bertolta Flika BAS tika pārdotas 2009.gadā, taču tas atklājās tikai 2010.gada vasarā. Zīmols un preču zīmes airBaltic 2009.gada auditētajā pārskatā novērtētas 13 miljonu eiro jeb 9,136 miljonu latu vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālas aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, taču tālākas valsts investīcijas lidsabiedrība neprasīšot, noskaidroja aģentūra LETA.

Kompānijas 2016.gada finanšu pārskatā minēts - lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru, 2017.gadā "airBaltic" strādās pie turpmākas pamatkapitāla palielināšanas, piesaistot papildu 50 miljonus eiro. Latvijas valdība ir uzstādījusi mērķi līdz 2017.gada beigām atrast lidsabiedrības stratēģisko investoru, tāpēc investora piesaistes process un pamatkapitāla palielināšana notiks vienlaicīgi.

airBaltic sabiedrisko attiecību vadītāja Alise Briede aģentūrai LETA apliecināja, ka aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste ar mērķi stiprināt turpmāku lidsabiedrības izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juridiski Prudentia Advisers piesaisti konsultāciju sniegšanā saistībā ar airBaltic 2011. gadā iniciējusi Satiksmes ministrija, taču šajā izvēles procesā partijai Vienotība bijusi nozīmīga loma.

Vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus – airBaltic un a/s Liepājas metalurgs - konsultējošā uzņēmuma Prudentia Advisers piesaiste 2011. gada vasarā notikusi ļoti lielā steigā. Konsultantam, no kura rīcības atkarīgi daudzos miljonos latu mērāmi valsts līdzekļi un par kura, iespējams, nelikumīgu rīcību jau ir bijušā airBaltic līdzīpašnieka pirmais pieteikums tiesā, 2011. gadā nav bijusi pat atbildības apdrošināšana, liecina valsts amatpersonu izteikumi.

Lidsabiedrībai airBaltic, kurā valstij līdz 2011. gada nogalei piederēja 52,6% kapitāldaļu, 2011. gadā turpināja pasliktināties finanšu situācija un valdībai bija jādomā, ko un kā darīt, tāpēc arī vienā no valdības sēdēm radusies ideja par profesionāļu piesaisti šī rēbusa risināšanai. Iespējams, šobrīd jautājumu par Prudentia Advisers piesaisti – konsultēt valsti airBaltic problēmu risināšanā, nebūtu, ja būtu bijis publiskais iepirkums uz attiecīgo konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, kur pretendentiem būtu izvirzītas prasības, atlases kritēriji un arī noteikts atalgojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbības apmēriem būtiski sarūkot, par aizvien lielāka darbinieku skaita ataišanu ziņo Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic". “Varam apstiprināt, ka tā ir kolektīvā atlaišana, par kuru jau šobrīd esam ziņojuši Darba likumā noteiktajā kārtībā,” "Dienas Biznesam" apstiprināja uzņēmuma korporatīvās komunikācijas nodaļā.

Uzņēmums uzsācis konsultēšanos arī ar darbinieku pārstāvjiem. Kolektīvā atlaišana attiecas uz 400 darbiniekiem, kopējais darbinieku skaits uzņēmumā ir 1780.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) "Dienas Biznesam" apstiprināja, ka 13.martā ir iesniegts uzņēmuma "airBaltic" paziņojums par kolektīvo atlaišanu. NVA uztur kontaktu ar uzņēmuma vadības pārstāvjiem un ir gatava sniegt nepieciešamo atbalstu.

Savukārt finansiālos zaudējumus "airBaltic" atturas prognozēt, norādot: "Šobrīd neviena lidsabiedrība nespēj prognozēt krīzes ilgumu un tās ietekmi, līdz ar to nevar prognozēt arī kopējos zaudējumus".

Ņemot vērā koronavīrusa krīzes attīstību pasaulē un tās radīto ietekmi uz "airBaltic" maršrutu tīklu, uzņēmums pieņēmis lēmumu uz laiku no 2020. gada 29. marta līdz 31. maijam samazināt sēdvietu skaitu vēl par 30% un aktīvo floti līdz 22 lidmašīnām. .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic izsūta relīzi, kurā preventīvi gatavojas skaidrot Eiropas Komisijai savu darbību un pagātni. Tiek izteiktas aizdomas, ka Eiropas Komisija (EK) varētu uzsākt izmeklēšu pret airBaltic par nelikumīgu valsts atbalstu.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir tikusi informēta, ka Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS), bijušais aviokompānijas akcionārs, ir iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijas konkurences ģenerāldirektorātā par 2012.gadā veiktajām akcionāru darbībām, kas galarezultātā noveda pie aviokompānijas pārveidošanas procesa, teikts airBaltic relīzē. Savukārt airBaltic izpilddirektors Martins Gauss norāda: « Mūsu airBaltic ReShape biznesa plāns ir veiksmīgs, ik mēnesi tiek uzrādīti labāki rezultāti nekā sākotnēji paredzēts. Šis sasniegums norāda, ka ReShape biznesa plāns ir pamatīgs un reālistisks, un tas mūs padara pievilcīgākus potenciālo nākotnes investoru acīs.» Tomēr airBaltic pārstāvji norāda, ka BAS sūdzība ir atgādinājums, ka pagātnes notikumi ir jāatrisina. «Lai to panāktu, mēs esam izveidojuši ekspertu un padomdevēju komandu, kuras galvenais darba uzdevums būs atrisināt jautājumus, kas radušies sakarā ar šo sūdzību,» tā airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic joprojām lejup «gāžas» gan pasažieru skaits, gan vietu piepildījums

Līva Melbārzde, Gunta Kursiša, 20.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic šā gada augustā pārvadājusi par 4,5% mazāk pasažieru nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī. Savukārt gada pirmajos astoņos mēnešos pārvadāto pasažieru skaits gada griezumā ir sarucis par 4,17%, aprēķināja Db.lv.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic 2013. gada augustā ir pārvadājusi 296 tūkstošus pasažieru, bet gada pirmajos astoņos mēnešos kopumā airBaltic ir pārvadājusi 1,9 miljonus pasažieru. Savukārt 2012. gada augustā aviokompānija ir pārvadāja 310 tūkst. pasažieru, bet pērnā gada pirmajos astoņos mēnešos kopumā airBaltic ir pārvadājusi vairāk nekā 2,04 miljonus pasažieru.

Vietu piepildījums airBaltic lidmašīnās augustā bija 74%, bet gada pirmajos astoņos mēnešos – 71%. Tādējādi pēdējo divu gadu laikā redzams krass vietu piepildījuma kritums airBaltic lidmašīnās - 2012. gada augustā vietu piepildījums bija 77%, bet 2012. gada pirmajos astoņos mēnešos – 74%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība uzdevusi Satiksmes ministrijai (SM) sadarbībā ar AS Air Baltic Corporation (airBaltic) veikt nepieciešamās darbības, lai ne vēlāk kā divu gadu laikā piesaistītu airBaltic stratēģisko investoru.

Šāds valdības uzdevums izriet no Ministru kabineta otrdien pieņemtā protokollēmuma par izskatīto informatīvo ziņojumu «Par turpmākajām darbībām airBaltic attīstības nodrošināšanai».

Kā iepriekš ziņots, Ministru kabinets šo otrdien, 3.novembrī, pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju.

Valdības protokollēmumā minēts, ka šis ir pagaidu risinājums līdz airBaltic stratēģiskā investora piesaistei. Attiecīgi SM uzdots sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu par darba grupas izveidošanu airBaltic stratēģiskā investora piesaistīšanas veicināšanai. Darba grupas sastāvā jāiekļauj SM, Ministru prezidenta biroja, Pārresoru koordinācijas centra, Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji un jāparedz, ka satiksmes ministrs reizi ceturksnī iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informāciju par darba grupas paveikto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesā izbeigta tiesvedībaairBaltic strīdā ar BAS un Krājbanku par kapitalizācijas atzīšanu

LETA, 20.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesā februārī izbeigta tiesvedība nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) prasībā pret SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) un likvidējamo Latvijas Krājbanka (Krājbanka) par kapitalizācijas atzīšanu. Arī šī ir kārtējā prasība, kas saistīta ar 2011.gada 3.oktobra vienošanos par airBaltic glābšanu.

Kā aģentūru LETA informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, tāds lēmums tika pieņemts saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 2.punkts, kas paredz, ka lietā tiesvedība ir izbeidzama, ja prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības.

Par minēto lēmumu ir iesniegta blakus sūdzība, tomēr tā vēl nav pieņemta, jo šodien tika skatīts airBaltic lūgums par atbrīvošanu no naudas soda. Kā sacīja Bērziņš, tas šodien tika noraidīts.

airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka «minētā tiesvedība ir daļa no airBaltic pagātnes jautājumiem, kas tiek risināti ar juridisku mehānismu palīdzību».

Komentāri

Pievienot komentāru