Ražošana

Aizputes vīna darītava - atpazīstama kā rupjmaize un balzams

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 10.07.2019

Mārtiņš Sants

Foto: Elza Zīverte

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Mārtiņa Santa Aizputes vīna darītava gandrīz desmit gadu laikā ieguvusi atpazīstamību visā Latvijā

Tomēr viņš aizvien neplāno iekarot lielveikalu plauktus, bet rimti sagaida ciemiņus savā pagrabiņā.

Ļaujas eksperimentiem

Karstajā vasaras dienā Mārtiņa vīna darītava, kas atrodas Aizputes pilsmuižas pagrabā, vienā ēkā ar vietējo muzeju, sniedz veldzējumu. Gan tāpēc, ka te ir patīkami vēsi, gan tāpēc, ka saimnieks uzcienā ar vieglu rabarberu dzirkstošo vīnu. Vēlāk viņš piedāvā degustēt vēl vairākus savus ražojumus. Ķecerīgi glāzē lej aizvien skābākus un skābākus vīnus, bet pretī saņem atbildi, ka katrs nākamais ir aizvien labāks. «Cilvēkiem ļoti atšķiras gaumes un garšas izjūtas,» Mārtiņš secinājis vīna pagrabā organizēto degustāciju laikā. «Visiem neizpatiksi, tāpēc galvenais ir savu darbu darīt pēc iespējas kvalitatīvāk, nepieļaut rupjas kļūdas.»

Aveņu, rabarberu, upeņu, pīlādžu vīns – tie ir tikai daži no veidiem, kas top Aizputes vīna darītavā. Mārtiņam patīk ļauties eksperimentiem un ik pa laikam piedāvājumu pamainīt. Viņš neturas pie stingriem, paša noteiktiem priekšrakstiem. «Man patīk pameklēt dažādas garšas, receptes, lai būtu gan tāds vīns, ko novērtēs tikai viens procents pircēju, jo skābes procents ir ļoti augsts, gan vīns, kuram ir rūgtums, gan arī tāds, kas garšo kā «zapte». Lai degustācijā katrs var piemeklēt savu favorītu.»

Garšu piedāvājums gan atkarīgs ne tikai no vēlmes izmēģināt ko jaunu, bet arī no augļu un ogu ražas konkrētajā gadā. «Likums nosaka, ka augļi un ogas mazajiem vīndariem ir jāaudzē pašiem, jāiegūst no saviem dārziem vai jālasa savvaļā,» skaidro uzņēmējs. «Brīvā dabā var lasīt mežābolus, ap Aizputi aug diezgan daudz ķiršu, melleņu. Kādreiz vairāk audzēju zemenes, tad taisīju vairāk zemeņu vīna.» Savukārt pagājušajā gadā viņš pamēģināja izgatavot vīnu no ķirbjiem ar cidoniju un medus piedevu.

Ikviens eksperiments prasa daudz laika – par rezultātu var spriest tikai aptuveni pēc gada. «Tāpēc arī vīna gatavošana ir process, ko ļoti lēni mācās. Vienā gadā vari izmēģināt vienu ideju,» norāda Mārtiņš. «Ne velti vecajā Eiropā vīndari ir dzimtās, jo no paaudzes paaudzē nodod dārzus, informāciju, prasmes, iestrādnes, mucas.»

Visu rakstu lasiet 10. jūlija laikraksta Dienas Bizness pielikumā Biznesa Plāns, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!