Jaunākais izdevums

Lai attīstītu un stiprinātu Latvijas dronu spējas visos veidos un Nacionālo bruņoto spēku līmeņos, to spēju attīstībā šogad investēs 20 miljonus eiro, Aizsardzības ministrijas preses konferencē informēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

"Latvija strādā ne tikai, lai nodrošinātu dronus Ukrainas frontei, bet arī, lai attīstītu un stiprinātu mūsu pašu dronu spējas visos veidos, visos Nacionālo bruņoto spēku līmeņos. Dronu spēju attīstībā šogad tiks investēti 20 miljoni eiro - gan infrastruktūrā, gan arī vairāk nekā 10 miljoni eiro būs pieejami uzņēmējiem dronu iepirkumos," sacīja A. Sprūds.

Vienlaikus jūnijā Sēlijas poligonā tiks atklāts dronu mobilais mācību un testēšanas poligons un, līdz ar tā atklāšanu, Sēlijas poligonā norisināsies pirmās militārās mācības.

Savukārt, reaģējot uz industrijas interesi un veicinot uzņēmējdarbības vides attīstību, Aizsardzības ministrija aicina uzņēmumus līdz 21.jūnijam iesūtīt pieteikumus grantu konkursā inovāciju attīstībai bezpilota lidaparātu jomā, kurā starp uzvarētājiem tiks sadalīti 600 000 eiro.

14.maijā apritēja trīs mēneši kopš Latvija kopā ar Apvienoto Karalisti dibināja Dronu koalīciju Ukrainas atbalstam. Par dalību dronu koalīcijā paziņojušas kopumā 14 valstis - Latvija, Ukraina, Apvienotā Karaliste, Austrālija, Čehija, Dānija, Igaunija, Itālija, Kanāda, Lietuva, Nīderlande, Polija, Vācija un Zviedrija. Tām var pievienoties vēl citas valstis. Līdz šim Dronu koalīcijas dalībvalstis dronu ziedošanai Ukrainai piesaistījušas vairāk nekā 500 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dronu koalīcijas programmā Latvijā dzimusi jauna dronu ražotāja zvaigzne

LETA, 03.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dronu koalīcijas programmā Latvijā ir dzimusi jauna dronu ražotāja zvaigzne, intervijā žurnālam "Klubs" paudis Gaisa spēku Mācību centra komandieris majors Modris Kairišs.

Viņš informē, ka dronu koalīcijas idejā no Latvijas puses ir iesaistījušās vairāk nekā desmit kompānijas, taču ražotāju vārdus nedrīkst nosaukt.

"Domāju, ka vismaz viena dronu ražotāju zvaigzne mums ir dzimusi. Jādod pāris mēnešus ieskrieties, tad dzirdēsim atsauksmes," norādījis Kairišs.

Tāpat viņš atzīmē, ka projektā iesaistījies lielāks skaits ražotāju, nekā tika gaidīts, un tas bijis pārsteigums.

"Bijām domājuši, būs trīs, četri, kas jau daudzmaz zināmi. Vairākas kompānijas, kas iesniegušas pieteikumus, ražo citus produktus, bet tām ir telpas, inženieri, cilvēkjauda. Droni, ko prasām, nav nekāds "Hi-Tech", šīs tehnoloģijas ir zināmas un vienkāršas ražošanā," intervijā "Klubam" teicis Kairišs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizsardzības un drošības industrija ir Latvijas ekonomikas lielā iespēja

Jānis Goldbergs, 21.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No Norvēģijas līdz Polijai iecerētais "dronu mūris" ir ļoti ambiciozs projekts

LETA, 27.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas iekšlietu ministra piedāvātais "dronu mūris", kuru veidotu ar Krieviju robežojošās Eiropas valstis no Norvēģijas līdz Polijai, ir ļoti ambiciozs projekts, kurš prasīs arī finanšu ieguldījumus, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Viņš pastāstīja, ka pagājušajā nedēļā notikušajā iekšlietu ministru sanāksmē apspriestā "dronu mūra" izveidošana dabā nozīmētu, ka ar bezpilota lidaparātiem tiktu "nosegta" projektā iesaistīto valstu robeža ar Krieviju visā garumā, novērojot jau esošās kustības, kā arī paredzot soli uz priekšu jeb to, kādas kustības varētu tikt īstenotas no robežas otras puses, un brīdinot par tām viens otru.

Pēc ministra paustā, minētā projekta īstenošana praktiski palīdzētu cīņā pret nelegālo migrāciju, kontrabandu, kā arī pret dažādām provokācijām, kas no Krievijas puses varētu tikt īstenotas. "Tāds ļoti ambiciozs piedāvājums, tāpēc tagad jāskatās. Skaidrs, ka mēs pēc tam to visu sarēķināsim un gala rezultātā tā būs atkal nauda," sacīja Kozlovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) Mācību centra dronu pilotu apmācību programmu līdz šim apguvuši 700 dalībnieku, tostarp valsts struktūru, uzņēmumu pārstāvji un privātpersonas, informē LMT pārstāvji.

LMT prezidents Juris Binde norāda, ka bezpilota gaisa kuģu attīstības perspektīvas ir lielas - tos arvien biežāk izmanto gan saimnieciskajā darbībā, gan sabiedrības drošības veicināšanā. Dronu izmantošana arvien turpinās paplašināties dažādās tautsaimniecības jomās.

LMT dronu pilotus apmāca vairāk nekā četrus gadus, piedāvājot gan regulējuma pamatkursu, gan specializētu dronu pielietojumu apguvi.

Apmācība un tālvadības pilotu eksaminācija tiek nodrošināta sadarbībā ar Civilās aviācijas aģentūru (CAA). Kompānija sadarbojas arī ar Policijas koledžu, Latgales Industriālo tehnikumu un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultāti un Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tele2” kopā ar tirdzniecības platformu “foodora” ir paziņojusi, ka sāks ēdienu piegādi, izmantojot IoT (lietu interneta) un 5G savienotus dronus, kļūstot par pirmajiem Eiropā, kas ievieš reālas piegādes ar droniem.

Piegādes tiks veiktas uz klientu norādītu adresi, nolaižot ēdienu ar vada palīdzību no drona. Pirmās šādas piegādes notiks Stokholmas apkārtnē.

“foodora” ir izveidojusi speciālu dronu floti, kas, izmantojot “Tele2” 5G tehnoloģiju, nodrošinās ātru un efektīvu ēdienu piegādi klientiem no dažādiem restorāniem. 5G savienojamība ir nepieciešama, jo ir svarīgi, lai dronu reakciju laiks būtu īss, kā arī tiem būtu spēja sūtīt un saņemt lielu datu apjomu. Lai nodrošinātu ēdienu piegādes ar droniem, uzņēmums “Aerit”, kas ir tehnoloģiju līderis dronu nozarē, ir izstrādājis uzlabotus dronus, integrējot tos arī “foodora” tehnoloģiju platformā.

Kā atzīmē “Tele2” pārstāvji, šis iezīmē jaunu ēras sākumu tam, kā cilvēki drīzumā saņem pasūtījumus ne tikai ēdināšanas nozarē, bet arī citās. Turklāt 5G tehnoloģijas sniedz iespējas to darīt gudrā un ilgtspējīgā veidā. Proti, droniem ir 21 kilometru diapazons un tie rada vien divus gramus oglekļa dioksīda uz vienu kilometru. Salīdzinājumam šāda piegāde ar tradicionālajiem benzīna vai dīzeļdegvielas transportlīdzekļiem, radītu 143 un 110 gramus oglekļa dioksīda uz vienu kilometru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālu objektu, plašu teritoriju un arī privātpersonu īpašumu uzraudzību Latvijā tagad varēs veikt ar bezpilota gaisa kuģiem jeb dronu palīdzību, informē apsardzes uzņēmuma SIA "Eurocash1" pārstāvji.

"Eurocash1" šī mēneša sākumā drošības risinājumu, kas jau gadu darbojas Lietuvā un citās Eiropas valstīs, prezentēja jomas ekspertiem un aizsardzības struktūru pārstāvjiem. "Eurocash1" ir pirmā kompānija Baltijā, kas teritoriju un objektu apsardzē piedāvā dronu tehnoloģijas.

Apsardzes uzņēmums prognozē, ka jau tuvāko gadu laikā apsardze ar droniem kļūs par ikdienu vairumā ražošanas un būvniecības uzņēmumu, tā kļūs arvien pieprasītāka arī saules un vēja parku, kā arī privātmāju teritoriju apsardzē.

"Eurocash1" pārstāvji skaidro, ka droni, kas aprīkoti ar videokamerām, termokamerām, prožektoriem un skaļruņiem, var veikt objektu patrulēšanu un ietekmēt atturēšanos no prettiesiskas darbības veikšanas efektīvāk nekā cilvēki, tāpēc ekonomiski racionālāk ir tos izmantot, lai apsargātu lielas nelīdzena reljefa teritorijas gan dienas gaišajā laikā, gan, kas īpaši svarīgi, arī nakts stundās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir nolēmušas paplašināt esošo sankciju režīmu pret Irānu, otrdien Briselē paziņoja ES Padome.

"Padome šodien nolēma paplašināt ES sankciju ietvara apjomu, ņemot vērā Irānas militāro atbalstu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu," teikts paziņojumā.

2023.gada jūlijā pieņemtais sankciju ietvars aizliedz eksportēt komponentus, kas tiek izmantoti bezpilota lidaparātu konstruēšanā un ražošanā, un paredz ceļošanas ierobežojumus un aktīvu iesaldēšanas pasākumus pret tiem, kas ir iesaistīti Irānas dronu programmā. Ir aizliegts arī sniegt finansējumu dronu ražošanā iesaistītajiem.

Pamatojot šo lēmumu, ministri atzīmēja, ka ES bija nekavējoties nosodījusi Irānas dronu un raķešu uzbrukumus Izraēlai 13.aprīlī. Irānas uzbrukumi bija atbilde uz Izraēlas triecienu Irānas vēstniecības kompleksam Damaskā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu nozare gatava vairāk ieguldīt aizsardzības nozarē

Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, 08.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinoties, ka valsts drošība ir eksistenciāls jautājums gan Latvijai, gan Baltijas valstīm un Eiropai kopumā, komercbankas ir gatavas plašāk finansēt militārās nozares uzņēmumus, kas attīsta un stiprina valsts aizsardzības spējas.

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) šobrīd ir sarunu procesā ar Aizsardzības ministriju par to, kā finansētāji varētu vēl plašāk un sekmīgāk iesaistīties un veicināt militārās industrijas ekosistēmas attīstību Latvijā.

Latvijas komercbankas jau šobrīd finansē virkni projektu militārajā un aizsardzības sektorā, jo kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, finanšu nozare ir atcēlusi agrāk vairāku desmitu gadu garumā pastāvojušos stingros ierobežojumus militāra rakstura projektu finansēšanai. Kā liecina statistika par banku piešķirto finansējumu, pērn valsts pārvaldes un aizsardzības projektiem finansējums pieauga par 15%. Tomēr redzam, ka šajā jomā ir liels potenciāls papildu finansēšanai, un šobrīd finanšu nozare sagaida, ka valsts un arī paši šīs jomas uzņēmumi no savas puses veicinātu šādu ilgtspējīgu un atbilstoši pārvaldītu projektu tapšanu un veicinātu vietējo komercbanku un arī citu finansētāju piesaisti militārā sektora finansēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pilsoņa Pētera Avena aktīvu vērtība, neraugoties uz ES un ASV sankciju ietekmi, pieaugusi par aptuveni miljardu ASV dolāriem, liecina “Bloomberg Billionaires Index” dati uz šā gada 1.martu.

Tā ir aptuveni tikpat liela summa, cik gada laikā Latvija piesaista ārvalstu tiešajās investīcijās. Ja 2022.gada maijā saskaņā ar “Bloomberg” aplēsēm Avens bija 5,3 miljardus ASV dolāru vērts, tad tagad viņa turība lēšama 6,31 miljarda ASV dolāru apmērā. Planētasbagātāko cilvēku sarakstā viņš ierindojies 429 vietā.

Ņemot vērā Avenam noteiktās Eiropas Savienības un ES sankcijas, šobrīd viņa aktīvi ir iesaldēti un līdz ar to arī investīciju iespējas ir ierobežotas.

Latvijā procesu komentētājs Dans Titavs, kurš savulaik bijis arī premjera Einara Repšes padomnieks, vēlāk arī aizsardzības ministra biroja vadītājs, savā “Titava Laboratorijas” Youtube kanālā pauda dažādi vērtētu viedokli, ka varbūt mums ir vērts ļoti pragmātiski un Latvijai izdevīgi strādāt pie tā, lai Avenam sankcijas noņemtu un viņa miljardi tiktu ieguldīti Latvijā, piemēram, jaunas dronu rūpnīca būvniecībā, tā stiprinot arī Latvijas aizsardzības spējas. “Var nebūvēt tieši dronu rūpnīcu, bet ko citu – galvenais, lai Avens, kurš Krievijā ieguldījis milzu naudu, to iegulda Latvijā un tā pierāda savu lojalitāti Latvijai,” tā Dans Titavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna īstenošanai plāno piešķirt 10 miljonus eiro

LETA, 15.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrijai (AM) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem plānots piešķirt līdz 10 miljoniem eiro, lai nodrošinātu Latvijas ārējās robežas stiprināšanas plāna īstenošanu, izriet no rīkojuma projekta, kas nodots saskaņošanai.

Papildu nepieciešamais finansējums paredzēts drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai šogad, skaidro AM.

Valdība marta sākumā apstiprināja austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. Tas ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.

Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā aizsardzības nozare ieguldīs 303 miljonus eiro. Darbi, kam paredzēts šis finansējums, sākās martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fintech nozare veicina jaunu profesiju attīstību

Dana Kocāne, “Tech Recruitement” aģentūras vadītāja un dibinātāja, 18.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviena nozare Baltjas mērogā nav radījusi tik daudz inovācijas kā Fintech. Tā ne vien veicina ekonomikas izaugsmi, bet arī ieviesusi darba tirgū jaunas profesijas, sākot no blokķēdes izstrādātājiem līdz mākslīgā intelekta ētikas speciālistiem.

Sarunās ar Baltijas Fintech nozares pārstāvjiem, sniedzu ieskatu par speciālistu pieprasījumu un pieejamību šajā strauji augošajā un investoriem pievilcīgajā nozarē.

Finanšu pakalpojumu nozare Latvijā šobrīd veido 3% no pievienotās vērtības ekonomikā un pakalpojumu eksportā, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem. Šis sektors ir īpaši pievilcīgs darba ņēmējiem, piedāvājot vidējo mēneša bruto darba algu 2437 eiro. Turklāt pērn Latvijā pieņemtā Fintech nozares stratēģija vēl vairāk nostiprina Latvijas valdības apņemšanos veicināt labvēlīgu vidi Fintech nozares uzņēmumu inovācijām un attīstībai.

Fintech nozarē ir pārstāvētas daudzveidīgas profesijas, piemēram, datu analītiķi un zinātnieki, biznesa analītiķi, AML speciālisti, riska speciālisti, atbilstības speciālisti, krāpšanas analītiķi, Reg-tech speciālisti, informācijas drošības analītiķi un projektu vadītāji un daudzas citas. Būtiski pieminēt, ka Fintech uzņēmumiem ir pieprasījums pēc speciālistiem, kuriem ir gan tehniskās zināšanas, gan izpratne par finanšu nozari. Man bija iespēja iedziļināties Fintech nozares niansēs, sarunājoties ar šīs nozares uzņēmējiem un noskaidrot, kuras no Fintech profesijām patreiz ir pieprasītas nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti galīgajā lasījumā atbalstīja Aizsardzības industrijas likuma projektu, kurā turpmāk visi šīs jomas nosacījumi būs vienkopus.

Līdz ar strauju nacionālās aizsardzības industrijas izaugsmi Aizsardzības ministrija secinājusi, ka pašreizējie likumi nav pietiekoši, lai varētu pilnvērtīgi turpināt atbalstīt un attīstīt šo nozari. Jaunajā likumā aizsardzības industrijas pārstāvjiem būs skaidrāki un pārskatāmāki noteikumi attiecībā uz drošības prasībām, atbalstu attīstībai un investīciju piesaistei, kā arī sadarbību ar aizsardzības nozari.

Jaunā likuma mērķis ir nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību, kā arī veicināt aizsardzības industrijas attīstību.

Svarīgs jautājums ir šīs industrijas produktu piegādes drošība un to kontrole, deputātiem iepriekš sacīja Aizsardzības ministrijas pārstāvji, norādot, ka iepirkumos paredzēts stingri noteikt piegādes prasības. Šīs prasības noteiks Ministru kabinets. Tāpat valdībai būs jānosaka stratēģiskās partnerības izveidošanas nosacījumi, kā arī aizsardzības industrijā nodarbināto apmācības kārtība, paredz likuma projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2024,gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,9%.

Vienlaikus arī šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,9%.

2024.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,335 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājās par 0,2%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

SIRIN Development investē 20 miljonus eiro loģistikas parka izveidē un noslēdz līgumu ar ASV dronu ražotāju

Db.lv, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” ir noslēdzis sadarbības līgumu par biroja un noliktavu telpu iznomāšanu vienam no vadošajiem ASV bezpilotu lidaparātu ražotājiem “Edge Autonomy”.

Bezpilota tehnoloģiju sistēmu ražotājs īrēs telpas jaunajā “SIRIN” Grenču loģistikas parkā, kas atrodas pie starptautiskās lidostas “Rīga”, Grenču ielā.

"Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas): “Rīgas lidosta ir vislabāk attīstītā Baltijas valstīs, tāpēc atbilstošu loģistikas parku izbūve lidostas tuvumā ir viens no mūsu biznesa attīstības stratēģiskajiem virzieniem. Jau šobrīd ieņemam vadošās pozīcijās loģistikas parku izbūvē un apsaimniekošanā, bet tuvākajos gados plānojam kļūt par līderiem visās trīs Baltijas valstīs.”

“SIRIN Development” zemesgabalu loģistikas parka izbūvei 28 tūkstošu kvadrātmetru platībā pie Rīgas lidostas iegādājās 2021. gada nogalē. Parka izbūve tika uzsākta 2023. gada novembrī, un to plānots pilnībā pabeigt līdz 2024. gada beigām. Kopējās investīcijas sasniegs 20 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas austrumu robežas pretmobilitātes plāna īstenošanai paredzēti 303 miljoni eiro

Db.lv, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets apstiprinājis austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu.

Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas Aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.

Aizsardzības nozare no šī gada marta turpinās praktiskus darbus pie austrumu robežas stiprināšanas, tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā ieguldot 303 miljonus eiro.

Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšana Latvijā sāksies ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, savukārt vēlāk par prettanku grāvjiem tiks pārveidoti arī pierobežā esošie meliorācijas novadgrāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rinkēvičs: Itālija potenciāli var kļūt par stratēģiski nozīmīgu investoru Latvijā

LETA, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālija potenciāli var kļūt par stratēģiski nozīmīgu investoru Latvijā, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš oficiālās vizītes laikā Itālijā tikās ar vietējiem uzņēmējiem un augstskolu pārstāvjiem.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), apaļā galda diskusijā Rinkēvičs akcentēja, ka Latvijā ir daudz, ko piedāvāt Itālijas uzņēmumiem.

"Mēs koncentrējamies uz inovatīviem un tehnoloģiski ietilpīgiem risinājumiem, lai veicinātu digitālo risinājumu attīstību un zaļās enerģijas projektus. Itālija jau šobrīd ir iesaistījusies "Rail Baltica" projekta attīstībā un potenciāli var kļūt par stratēģiski nozīmīgu investoru arī citās nozarēs, kā piemēram, bioekonomika, biomedicīna vai viedā enerģētika," norādīja Latvijas prezidents.

Tāpat Rinkēvičs atzīmēja, ka aizsardzības nozares attīstība un inovāciju paātrināšana ir viens no Latvijas galvenajām prioritātēm. Diskusijā viņš arī norādīja, ka Latvija ir nodibinājusi Dronu koalīciju, kurā tā ir gatava sadarboties ar Itāliju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Jānis Goldbergs, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 2 034,4 miljonus eiro, kas ir par 192,6 miljoniem eiro jeb 10 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotie finanšu rezultāti par 2023. gadu.

Latvenergo koncerna EBITDA ir par 241,6 miljoniem eiro jeb 67% lielāka nekā 2022. gadā, un tā sasniedza 601,8 miljonus eiro. Koncerna peļņa sasniedza 350,9 miljonus eiro, kas nodrošinās aptuveni 200 miljonus eiro dividendēs un aptuveni 50 miljonus eiro kā uzņēmumu ienākuma nodokli.

Latvenergo koncernā 2023. gads ir bijis izcils elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības gads. Pērn saražota 5,1 TWh elektroenerģijas, kas ir par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš un kas ir 75 % no Latvijas patēriņa. Atjaunīgās enerģijas jomā 2023. gadā Daugavas HES izstrādāts lielākais elektroenerģijas apjoms kopš 2017. gada, kas ir arī otrs lielākais apjoms pēdējo 25 gadu laikā – 3,7 TWh. Tas ir par 39 % vairāk nekā 2022. gadā un vienlaikus veido 54 % no Latvijas patēriņa. 2023. gads izcēlās ar augstu pieteci Daugavā – vidēji 789 m3/s, bet gadu iepriekš tā bija 506 m3/s (LVĢMC dati).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Summus Capital kaļ izaugsmes plānus

Jānis Goldbergs, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vizii Urban šogad investēs 2,9 miljonus eiro uzņēmuma attīstībā

LETA, 18.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētvides uzturētājs SIA "Vizii Urban" šogad investēs 2,9 miljonus eiro uzņēmuma attīstībā, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Lielāko daļu šogad plānoto investīciju novirzīs tehnikas un aprīkojuma modernizācijai.

Kā minēja Purvinskis, 2023.gadā "Vizii Urban" investējis aptuveni 1,5 miljonus eiro uzņēmuma attīstībā, tostarp pērn iegādātas 14 jaunas tehnikas vienības, kas atbilst augstākajiem ekoloģiskajiem standartiem un ar ko tiek veikti gan ziemas darbi, piemēram, sniega tīrīšana un pretslīdes materiālu kaisīšana, gan pavasara un vasaras darbi, piemēram, zāles pļaušana un ceļu un ietvju tīrīšana.

Taujāts par to, kā šogad veicies ar ielu uzturēšanu Rīgā, "Vizii Urban" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka uzņēmums Rīgā ielu uzturēšanas jomā ir jaunpienācējs, jo rudenī, kad "Ceļu pārvalde" maksātnespējas procesa dēļ vairs nevarēja pildīt savas saistības, Daugavas labā un kreisā krasta uzturētāji uzrunājuši "Vizii Urban". Iepriekš "Vizii Urban" strādāja Latvijas reģionos, piemēram, Liepājā, Cēsīs, Jūrmalā, Tukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju un uzņēmējdarbības vide Latvijā apdraudēta sodāmības pārbaužu neesamības dēļ

Monta Ieleja, ABSL Latvia (Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācijas) izpilddirektore, 11.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā (ABSL Latvia), pārstāvot ārvalstu eksportējošo biznesa pakalpojumu uzņēmumus, rosinājusi Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju rast iespēju Latvijas tiesību aktos iekļaut tiesības darba devējam veikt potenciālo un esošo darbinieku sodāmības pārbaudi attiecībā uz tiem nodarbinātajiem, kuru ikdienas pienākumi paredz paplašinātu pieeju būtiskajai uzņēmuma IT infrastruktūrai.

Ņemot vērā, ka mūsdienās IT risinājumi kalpo kā būtiska visu biznesa nozaru sastāvdaļa, kā arī to, ka IT nozare ir viena no augošākajām un eksportspējīgākajām Latvijas nozarēm, ABSL Latvia vērš uzmanību, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, kur Latvijā pārstāvētās biznesa organizācijas sniedz pieeju kritiskajām IT sistēmām nepārbaudītiem darba ņēmējiem, uzņemoties nesamērīgu drošības un finansiālo zaudējumu risku. Tas pieļauj situācijas, ka darba devējam un Latvijas valstij nelojāli darba ņēmēji ar ļaunprātīgiem nolūkiem var radīt būtisku kaitējumu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Šāds kaitējums var izpausties kā uzņēmuma darbības pārrāvums, kas var skart Latvijas iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt gan ikdienas pakalpojumu saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem, gan radīt daudz nopietnākas sekas – situācijas, kad komercnoslēpumi, informācija par uzņēmumiem un veselām nozarēm un to kritisko infrastruktūru nonāk trešo personu, tostarp Latvijai nedraudzīgu valstu pārstāvju rokās, lai vēlāk tiktu izmantota kā uzbrukuma vektors. Šādā gadījumā būtiski ciestu visas Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra reputācija investoru acīs, radot būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Rīgā notiks mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares protesti, kurā vairāk nekā 700 cilvēku plāno paust nostāju pret nozaru īpašumā esošās zemes ierobežojumiem bez adekvātiem kompensēšanas mehānismiem, ja zeme tiek nodota dabas aizsardzībai.

Paredzēts, ka plkst.10 Doma laukumā notiks pulcēšanās protesta gājienam, kuru organizēs biedrība "Zemnieku saeima", plkst.11 pievienojoties Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) un Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) organizētajam mītiņam pie Ministru kabineta.

Plānots, ka protesta akcijā pie Ministru kabineta varētu piedalīties aptuveni 400 meža nozares pārstāvju.

Protesta mērķis ir vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos.

LMĪB pārstāvji norāda, ka nozare saskaras ar netaisnīgu attieksmi gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Tostarp viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercbanku izsniegto aizdevumu apjoms juridiskām personām 2023.gada laikā ir bijis stabils un kopējā uzņēmumiem izsniegto kredītu summa gada beigās pārsniedza deviņus miljardus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati.

Visvairāk pērn pieaudzis aizdevumu apjoms mākslas, izklaides un atpūtas jomā (par 53%), komunālo pakalpojumu nozarē (par 36%), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (par 19%), valsts pārvaldes un aizsardzības (par 15%), kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (par 15%).

Kopējais izsniegto kredītu apjoms uzņēmumiem pagājušā gada laikā samazinājās par 0,1%, bet, salīdzinot ar 2023.gada 30.jūniju, izsniegto kredītu apjoms gada beigās bija par 1,4% lielāks.

Vērtējot juridisko personu kreditēšanas tendences pagājušajā gadā, redzams, ka vislielākais aizdevumu apjoma atlikums uz 2023.gada beigām bija nekustamā īpašuma nozares uzņēmumiem (1,6 miljardi eiro), kam seko lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozare (0,9 miljardi eiro), vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozare (0,6 miljardi eiro) un apstrādes rūpniecība (0,6 miljardi eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sprūds: Artilērijas lādiņu ražošanas apjoms Eiropā tiks palielināts arī nākamajos gados

LETA, 22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Artilērijas lādiņu ražošanas apjoms Eiropā tiks palielināts arī nākamajos gados, intervijā Latvijas Radio teica aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Komentējot situāciju Ukrainā un nepietiekamo lādiņu piegādi Ukrainai, Sprūds norādīja, ka munīcijas kravas Ukrainai tiek piegādātas nepārtraukti, taču dažādas munīcijas nepieciešams krietni vairāk. "Tāpēc tiek virzītas dažās iniciatīvas, lai to piegādātu lielākos apjomos. Tiek meklēti partneri arī ārpus Eiropas Savienības," skaidroja ministrs.

Sprūds norādīja, ka pašlaik Eiropa jau ir palielinājusi savas artilērijas ražošanas jaudas. Tāpat artilērijas lādiņu ražošanas apjoms Eiropā tiks palielināts arī nākamajos gados.

"Piegādes notiek, bet tas notiek lēnāk. arī Latvija nesen piegādāja Ukrainai lādiņus," teica Sprūds, norādot, ka runa nav tikai par lādiņiem Ukrainai, runa ir arī par artilērijas sistēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pašvaldību vadītāji būs jāpiesaka pielaidei valsts noslēpumam

LETA, 21.03.2024

"Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos, kad Krievija turpina pilna mēroga militāru ofensīvu pret Ukrainu, nav pieļaujama situācija, ka pašvaldību vadošās amatpersonas, kuru amata pienākumos ietilpst valstiski un sabiedriski nozīmīgu pienākumu veikšana, varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, vai nebūtu spējīgas darboties ar aizsargājamu informāciju," iepriekš likumdošanas iniciatīvu pamatoja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 21.martā galīgajā lasījumā pieņēma Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātos grozījumus Pašvaldību likumā, kas pēc vietvaru nākamajām vēlēšanām noteiks pienākumu pašvaldībām pielaidei valsts noslēpumam pieteikt pašvaldību vadītājus un viņu vietniekus.

Pašvaldību vadītāji automātiski nezaudēs amatu, pat ja pielaide viņiem netiks piešķirta. Grozījumu izskatīšanas diskusijās tika norādīts - ja pašvaldību vadītājs nesaņemtu pielaidi, to varētu vērtēt un nepieciešamības gadījumā par kādu rīcību lemt gan pašvaldības dome, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un ministrs.

Pieņemtie grozījumi Pašvaldību likumā nosaka, ka ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc domes priekšsēdētāja vai domes priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanas amatā pašvaldībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā būs jānosūta pieprasījums kompetentajai valsts drošības iestādei par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu.

Komentāri

Pievienot komentāru