Mūsu valsts drošības stiprā puse ir IKT un inženiertehniskie risinājumi, kiberdrošība, bezpilotu sistēmas gan uz sauszemes, gan gaisā, 5G militārā testa vide, bet riski slēpjas apgādē reāla kara gadījumā.
Pārtikas un degvielas krājumi, decentralizēta apgāde, pat karavīru mēteļu uzšūšanai uzņēmumi jāmeklē ar īpašu degsmi, apliecināja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) un Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotās Industrijas dienas kopīgi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).
Ukrainas kara ēnā ar citu ātrumu
Lai arī parasti šādos pasākumos ministru uzrunas ir drīzāk formālas, nekā saturīgas, tad Industrijas dienās NBS Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi bija ne tikai saturīgi, bet arī ar skaidru redzējumu uzņēmējiem. Par ministra teiktā svaru pēc noklusējuma liecina arī aizsardzībai palielinātais budžets līdz 2,5% no IKP. Proti, nauda nozarē būs, un ir vērts papētīt aizsardzības iepirkumus gan šogad, gan turpmākajos gados.
“Jau drīzumā pie mums Latvijā uzsāks bruņumašīnu Patria ražošanu, un tās ne tikai ražos šeit mūsu vajadzībām, bet arī eksportēs,” norādot uz AM nopietnajiem nolūkiem vietējās ražošanas attīstībā, sacīja A. Pabriks, piebilstot mazliet vēlāk, ka gadījumā, ja Ukraina karu ar Krieviju zaudētu, mums ir jārēķinās “ar jaunu karu te, Latvijā”.
Aizsardzības ministrs ar lepnumu nosauca trīs valstis, ar kurām sadarbība ir vislabākā, proti, ASV, Kanāda un Luksemburga. Atbalstītāju pulkā vismaz morāli Latvijai ir arī Lielbritānija, Polija, Skandināvija. Savukārt samiernieciskā kursa uzturētājvalstis A. Pabriks nenosauca, vien piebilda, ka tādas Eiropā ir. Visa jēga, kādēļ Latvijai ir nepieciešams Eiropas Savienības finansiāls atbalsts tieši šobrīd, ir saprotama, vien aplūkojot mūsu robežu ar agresīvo kaimiņu. Vācijai vai Francijai šādas robežas nav, un būtu vien loģiski, ka šo valstu tiešs atbalsts Baltijai aizsardzības jomā būtu.
Būtiskākā vēsts uzņēmējiem ir A. Pabrika tēze par to, ka “daudz vairāk ir jāražo uz vietas”. Proti, Latvija nevar paļauties uz to, ka kara gadījumā kāds apgādās Latvijas armiju. “Atbalsta lēmumi ražošanai ir sagaidāmi tuvākajos trīs mēnešos. Es gribu, lai varam parādīt, ka esam efektīvi un varoši. Ticiet sev, un rezultāts būs!” optimistiski uzrunu industrijai noslēdza A. Pabriks.A. Pabriku nepastarpināti papildina arī NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieka plv. Kaspara Zdanovska uzruna, kurā nepārprotami vīd Ukrainas kara tiešā ietekme uz NBS ikdienu un vajadzībām. “Drošībai ir vajadzīga tautsaimniecība, tās risinājumi, noturība īpašos apstākļos,” sacīja K. Zdanovskis, norādot uz to, ka tautsaimniecība ir nepieciešama ne tikai miera laika apstākļiem, bet jāgatavo arī kara gadījumam. Viņš arī uzsvēra, ka dažādu militāru platformu ražošana un apkope nepieciešama tepat, Latvijā, un nevar paļauties vien uz ārvalstīs iepirktu tehniku un munīciju. Noslēgumam DAIF Latvija padomes priekšsēdētāja Agra Dundura prieks par to, ka industrija ir sadzirdēta, ka varam jau redzēt praktiskus rezultātus un saliedēti strādāt aizsardzības industriālās bāzes un tehnoloģiju attīstībai. Šobrīd jāsāk ar primāro – pārtikas, degvielas un individuālā ekipējuma rezervēm armijai, bet šādu uzkrājumu pamatā ir atbilstoši stratēģiskās partnerības līgumi, kas paredz apspriešanu, un, visticamāk, abām pusēm izdevīgi būtu šādas sarunas nevilkt garumā.
Latvijas labākie aizsardzībā
Par to, kur ir mūsu valsts sasniegumi, liecināja DAIF Latvija dibinātā Latvijas Aizsardzības un drošības industriju gada balva 2022, kuru saņēma Rīgas Stradiņa universitāte, uzņēmumi Exonicus, LMT un Brasa Defence Systems. RSU Militārās medicīnas pētījumu un studiju centrs saņēma balvu nominācijā Izglītība. Latvijas pētnieki ir stiprinājuši sadarbību starp militārajiem un civilajiem zinātniekiem no vismaz 23 valstīm, bet pētījumu laikā iegūtie zinātniskie rezultāti sniedz jaunas zināšanas un praktiskas rekomendācijas, tādējādi palīdzot uzlabot gan Latvijas, gan NATO militārpersonu veselību un veiktspēju.
SIA Exonicus saņēma balvu pat divās nominācijās – Izaugsme un Partnerība. Proti, viņu veidotais virtuālās realitātes rīks, kas dod iespēju simulācijā apmācīt kara mediķus, ir gan pamatīgs tehnoloģisks izrāviens, gan sadarbības rezultāts. VireTS ir virtuālās realitātes traumu simulators, kas domāts virtuālai apmācībai daudznacionālām Eiropas militārā medicīniskā personāla komandām, lai sagatavotos kaujas operācijām un lielu starpgadījumu situācijām. SIA Brasa Defence Systems par Natrix bezpilota sauszemes sistēmu saņēma balvu nominācijā Inovācija. Praktiski tas ir transportlīdzeklis ar attālinātu vadību, kas spēj gan nogādāt kravu kaujas zonā, gan izvest ievainoto, sekot karavīram un veikt novērošanas funkciju kā karalaukā, tā arī iekštelpās. Laurus divās nominācijās par diviem sasniegumiem saņēma SIA Latvijas Mobilais Telefons. Pirmā nominācija ir Pētniecība. Balva saņemta par LMT iMUGS jeb integrētā modulārā bezpilota zemes sistēmas pētījuma rezultātu. iMUGS ir viens no Eiropas vadošajiem aizsardzības nozares projektiem, kurā, sadarbojoties 13 bezpilota, kiberdrošības, komandvadības, sensoru un citu inovatīvu risinājumu attīstītājiem no dažādām valstīm, tiek izstrādāta modulāra un pielāgojama bezpilota sistēmu arhitektūra. Tā mērķis ir standartizēt Eiropas mēroga gaisa un zemes platformu, vadības, kontroles un sakaru iekārtu, sensoru, lietderīgās slodzes un algoritmu ekosistēmu. Savukārt nominācijā Eksports LMT saņēma balvu par aizsardzības inovāciju – 5G testa vidi Ādažu militārajā bāzē. Faktiski šāda vide ir priekšnoteikums viedpilsētai, tikai Latvijas gadījumā tā ir militāra viedpilsēta – Ādaži. Proti, ir iespēja attīstīt un izmēģināt dažādu sensoru, aizsardzības sistēmu un platformu, tajā skaitā bezpilota risinājumus, būtiski veicinot militārās nozares tehnoloģisko attīstību. DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle uzsvēra, ka gada balvu ieguvēji apliecina Latvijas aizsardzības un drošības industriju mērķi iekļauties ES un NATO aizsardzības spēju attīstībā, radīt sabiedrības drošības garantijas, tostarp uzskatāmi parādot publiskā un privātā sektora lieliskas sadarbības rezultātus. Apkopojot šo sasniegumu sarakstu un pievienojot vēl CERT.LV vadītājas Baibas Kaškinas stāstījumu par mūsu valsts kiberdrošību, var secināt, ka kopumā mums labi veicas augsto tehnoloģiju jomā, kiberdrošības jautājumos un citos IT risinājumos. Lai arī ir kadru trūkums, naudas trūkums un citas grūtības, kopumā tiekam galā, ir risinājumi, ir inovācijas, ir produkti, par kuriem varam būt gandarīti.
Izaicinājumi rada jaunas iespējas
Tās problēmas, kas šobrīd ir identificētas armijā, kara gadījumā varētu kļūt par izaicinājumiem, un, lai cik arī tas neliktos amizanti vai smieklīgi, par lielākajām problēmām plkv. K. Zdanovskis dēvē armijas apgādi, degvielas un pārtikas rezerves. Proti, miera laika apstākļos mūsu armija ēd labi aprīkotās ēdnīcās, retu reizi iztiek ar lauku virtuves pakalpojumiem, degvielu uzpilda konkrētās vietās, un dzīve rit savu gaitu, problēmas neparādot. Problēma ir, ka ekstrēmos apstākļos ēdnīcas karabāzēs vairs nebūs aktuālas, bet pārtikas un degvielas rezerves būs nepieciešamas dažādās Latvijas vietās. “Kā redzam, Ukrainā karš notiek trīs mēnešus, un tautsaimniecībai ir jāspēj nodrošināt armiju ar nepieciešamo ilgāk. Ir nepieciešami materiāli tehniskie līdzekļi, degviela, pārtika. Rezervju uzglabāšanai ir jābūt decentralizētai,” norāda K. Zdanovskis.
Līdztekus jāpiemin armijas apgādes sistēmas attīstība, par kuru runāja Valsts aizsardzības un loģistikas centra vadītājs plkv. Ervīns Kopeika. Proti, armijas noliktavas tiek centralizētas, lai mazinātu izdevumus, neturētu lielu skaitu mantziņu, tā optimizējot armijas tiešos izdevumus. Rezultējot – ir skaidrs, ka pašreizējā situācijā civilajam sektoram būs iespējas nodrošināt apgādes jautājumus, piedāvājot savas noliktavas un rezerves, paliek tikai jautājums par to, kāda būs samaksa par rezervju turēšanu un kāda būs kārtība. Bez pārtikas un degvielas kā trešā problēma tiek minēta munīcija, un risinājums ir uzsākt tās ražošanu Latvijā. K. Zdanovskis pauda, ka jau tuvākajā laikā Latvijā varētu uzsākt strēlnieku ieroču munīcijas ražošanu armijas vajadzībām, jo tās iegāde ir pārlieku dārga.
Armijas iepirkumi būs apjomīgi
Interesantākā uzņēmējiem bija Industrijas dienu NBS sadaļa par armijas iepirkumiem, kuru apmeklēja vairāk nekā 100 dalībnieku, lai arī paralēli ritēja vēl divas sesijas par nozares aktualitātēm un licencēšanu, kā arī par atbalsta mehānismiem aizsardzības nozarei. Arī Dienas Biznesa izvēle krita par labu tūdaļ un praktiski redzamai informācijai, par ko vēstīja jau pieminētais plkv. E. Kopeika. Viņa vadītā iestāde VALIC nodarbojas gan ar iepirkumiem armijai, gan izpilda citus valsts iepirkumu pasūtījumus, piemēram, maskas Covid-19 laikā valstij pirka VALIC. Arī degvielu visām valsts iestādēm iepērk VALIC. Pavisam gadā norit līdz 200 iepirkumiem, kas pārsniedz 10 tūkstošu eiro robežu.
Būtiskākais, kas uzņēmējam jāzina, ir tas, ka tikai 20% no visiem VALIC iepirkumiem ir aizsardzības un drošības jomas iepirkumi, bet 80% atbilst vispārējai publisko iepirkumu procedūrai. Proti, nav kādu īpašu prasību, un piedalīties var jebkurš. No 2022. līdz 2027. gadam VALIC veiks iepirkumus par 79 miljoniem eiro. Protams, lauvas tiesu no šīs summas tērēs par karavīru uzkabi un aprīkojumu, bet tajā pašā laikā ir tīri praktiskas lietas, ko varētu izpildīt tekstila nozares uzņēmumi, tomēr ir problēmas. “Zābaku piegādei ir zema konkurence. Karavīru pusmēteļus šūt ir teju jālūdzas,” tā E. Kopeika.
Jau šobrīd VALIC interneta vietnē ir redzami 2022. gada iepirkumi, kas attiecināmi uz visdažādākajām tautsaimniecības nozarēm. Ieteikums ir to apmeklēt un izpētīt, iespējams, ka armijas vajadzības un prasības atbilst piedāvātajai cenai, tomēr tas jānoskaidro katram pašam. Zīmīga ir E. Kopeikas norāde: “Ir jārunā ar mums, un to var darīt gan pirms iepirkuma, gan pēc tā noslēguma. Ja kāds redz, ka pusmēteli var uzšūt no cita materiāla, nekā mēs esam norādījuši, tikpat kvalitatīvu, bet samazinot pašizmaksu, tad jautājumu var atrisināt. Mēs neesam visziņi, kas pārzina visus pasaulē pieejamos materiālus un tehnoloģijas.” Par tradīciju kļuvušas Industriju dienu NBS aizsardzības industrijas un pētniecības iestāžu spēju demonstrācijas, kuras organizē DAIF Latvija un Latvijas Drošības un aizsardzības klasteris. Demonstrācijas ar katru gadu kļūst arvien plašākas organizāciju skaita un pārstāvēto sektoru ziņā. 27. maijā demonstrācijas iespējas sniegtas jau 40 Latvijā ražotiem produktiem un pakalpojumiem, kā arī produktiem, kuriem tiek pievienota vērtība Latvijā. Demonstrācijās piedalās arī atzīti ārvalstu militārie ražotāji, kuri sadarbojas ar Latvijas uzņēmumiem aizsardzības spēju stiprināšanā, piegāžu ķēžu drošībā vai tehnoloģiju pārņemšanā.
