Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, vājiem tirdzniecības datiem pastiprinot bažas par ekonomikas izaugsmi. Itālijas valdības lēmums apstiprināt virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām 40% apmērā izraisīja Eiropas banku akciju cenu samazināšanos.

Ķīnas muitas otrdien publiskoti dati liecināja, ka Ķīnas eksporta apmērs jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada septīto mēnesi samazinājies par 14,5%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums nekā jūnijā.

Toties ASV Tirdzniecības ministrijas publiskoti dati parādīja, ka ASV ārējās tirdzniecības deficīts jūnijā samazinājies līdz 65,5 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 68,3 miljardiem dolāru maijā. ASV importa apjoms jūnijā samazinājās par 1% līdz 313 miljardiem dolāru, kamēr eksports samazinājās par 0,1% līdz 247,5 miljardiem dolāru.

"Galvenais secinājums no [ASV] ziņojuma ir pieauguma trūkums eksportā un importā, kas norāda uz vājāku pieprasījumu pašu valstī un ārzemēs," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Jūlija izskaņā ASV Federālā Rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā banka (ECB) paaugstināja bāzes likmes par 0.25 procenta punktiem. Iepriekš centrālās bankas šos lēmumus bija plaši skaidrojušas, tāpēc tie nevienam nesagādāja pārsteigumu. Tādējādi FRS dolāru likme sasniedza 5.25 - 5.50% diapazonu, ECB depozīta likme 3.75% un refinansēšanas likme 4.25% apgabalu.

Vai pasaules lielākās centrālās bankas rudenī turpinās celt likmes, vai jau tagad esam sasnieguši virsotni likmju ciklā? Pašlaik uz šo jautājumu pareizās atbildes nav nevienam, arī centrālo banku vadītājiem.

Līdz šim centrālo banku rīcības plāns ir bijis pilnīgi skaidrs – patēriņa cenām augot ar nepieņemami lielu ātrumu, FRS un ECB strauji cēla likmes, lai savu iespēju robežās šo kāpumu apslāpētu. Jo straujāk inflācija palielinājās, jo agresīvāk centrālo banku pārstāvji rīkojās. Redzot pirmās inflācijas bremzēšanas pazīmes, centrālās bankas arī pārslēdzās uz zemāku ātrumu – mazināja likmju celšanas soli. Tagad FRS un ECB ir nonākušas punktā, kad tālākie plāni kļūst maksimāli nekonkrēti – katra likmju pacelšana (arī jūlijā) varētu izrādīties pēdējā šajā likmju celšanas ciklā.

Akciju cenas Volstrītā trešdien mainījās dažādos virzienos, bet Eiropas biržās kritās.

Londonas biržas indekss, kas šonedēļ bija sasniedzis jaunus rekordus, trešdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu par 0,1%. Kritās arī Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi.

Volstrītā akciju cenas mainījās bez vienotas tendences, investoriem izvērtējot uzņēmumu peļņas rādītājus un apsveicot saspīlējuma mazināšanos Tuvajos Austrumos, kā arī sekojot neskaidrai procentlikmju perspektīvai.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās, indeksam "Standard & Poor's 500" bija niecīgs kāpums, bet indekss "Nasdaq Composite" mazliet pieauga.

"Tesla" akcijas cena Volstrītā pieauga par 12,1% par spīti vājiem uzņēmuma peļņas rezultātiem.

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien kritās, investoriem norādot uz akciju pirkšanas nogurumu, bet naftas cenas samazinājās pirms gaidāmās jēlnaftas eksportētājvalstu sanāksmes.

Pēc akciju cenu kāpuma Volstrītā četras nedēļas pēc kārtas "šodienas cenu virzība atgādina nogurušu tirgu", atzina "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Galvenie ASV biržu indeksi tomēr kritās tikai par 0,1% līdz 0,2%, un šis diezgan mazais kritums liecina par to, ka "dalībnieki vēl negrasās kaut ko pārdot pa īstam", sacīja O'Hērs.

Investoru uzmanība šonedēļ būs pievērsta ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) cenu indeksam, kuru paredzēts publiskot ceturtdien un kas ir Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas indikators.

"Šie skaitļi tiks rūpīgi izpētīti, lai gūtu ieskatu inflācijas tendencēs un to potenciālajā saistībā ar lēmumiem [FRS] monetārās politikas jomā," sacīja "SPI Asset Management" analītiķis Stīvens Iniss.

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien kritās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) piekto sanāksmi pēc kārtas nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas.

Volstrītā akciju cenas pārsvarā pieauga, un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās visvairāk - par 1,7%.

ASV ražotāju cenas martā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieauga par 2,1%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā februārī, kad tās gada salīdzinājumā palielinājās par 1,6%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotāju cenas ASV martā pieauga par 0,2%, kas seko 0,6% kāpumam februārī.

Galvenie ASV biržu indeksi rīta lielāko daļu samazinājās, bet vēlāk tirdzniecības sesijas gaitā pieauga, izņemot indeksu "Dow Jones Industrial Average", kuram bija niecīgs kritums.

ASV akciju cenu kāpums atspoguļoja investoru "atvieglojumu" par to, ka jaunie inflācijas dati "nebija sliktāki par gaidītajiem", sacīja "'Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils.

Akciju cenas ASV un Eiropas pasaules biržās pirmdien lielākoties pieauga, bet Āzijas biržās kritās, bažām par Ķīnas nekustamo īpašumu sektoru nomācot investoru noskaņojumu pirms ASV ekonomikas datu publicēšanas.

Lielo ASV tehnoloģiju kompāniju akciju cenu kāpums pacēla Volstrītas indeksu "Nasdaq Composite" par 1,1%, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga par tikai 0,1%.

Londonas biržas indekss kritās, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi palielinājās.

Ķīnas nekustamo īpašumu attīstītāja "Country Garden" akcijas cena saruka par vairāk nekā 18% dažas dienas pēc tā vadītāja Jana Huijaņa paziņojuma, ka uzņēmums "saskaras ar lielākajām grūtībām kopš mūsu izveidošanas".

Pasaules naftas cenas kritās bažās par pieprasījuma vājināšanos Ķīnā. Ir arī neskaidrība par Krievijas solījumu izpildīt solījumus par jēlnaftas ieguves samazināšanu, ņemot vērā tās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, sacīja "SPI Asset Management" analītiķis Stīvens Iniss.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās dažādos virzienos šī gada priekšpēdējā tirdzniecības dienā, bet naftas cenas kritās, mazinoties bažām par traucētiem kravu pārvadājumiem Sarkanajā jūrā.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu, bet indeksam "Standard & Poor's 500" nedaudz pietrūka līdz jauna rekorda sasniegšanai, savukārt indekss "Nasdaq Composite" nedaudz samazinājās.

ASV akciju cenas kopš oktobra beigām pārsvarā ir kāpušas, tirgum reaģējot uz mērenāku inflācijas tempu un spēcīgu darba tirgu ticībā, ka ASV ekonomika var izvairīties no recesijas.

ASV Nodarbinātības ministrijas apkopoti dati ceturtdien liecināja, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā bijis lielāks kāpums par prognozēto, tomēr tas vēl arvien ir vēsturiski zemā līmenī.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga pēc Saūda Arābijas un Krievijas paziņojuma, ka tās pagarina naftas ieguves un eksporta apmēra samazinājumu līdz gada beigām. ASV dolāra vērtība pieauga.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pārsniedza 90 ASV dolārus par barelu, kas šogad notika pirmoreiz.

Degvielas cenas var turpināt kāpt 

Ņemot vērā Saūda Arābijas naftas ieguves samazinājumu, tiek prognozēts, ka degvielas cenas...

Saūda Arābijas ieguves apmēra samazinājums par vienu miljonu barelu naftas dienā, kas ir spēkā kopš jūlija sākuma un kam bija jābeidzas septembra beigās, būs spēkā līdz decembra beigām, pavēstīja Saūda Arābijas Enerģētikas ministrija. Arī Krievijas naftas eksporta apmēra samazinājums par 300 000 bareliem dienā pagarināts līdz gada beigām, norādīja Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks.

Augstākas naftas cenas veicināja ar naftu saistīto ASV uzņēmumu "Chevron" un "Devon Energy" akciju cenu palielināšanos, tomēr vairumā rūpniecības nozaru akciju cenas samazinājās un Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,4%.

Naftas cenu palielināšanās ir izraisījušas bažas, ka tā varētu kaitēt pieprasījumam, sevišķi augstu procentlikmju apstākļos.

Tirgus analītiķis Maikls Hjūsons atzīmēja, ka augstākas naftas cenas sarežģīs centrālo banku centienus pazemināt inflāciju.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,6% līdz 34 641,97 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,4% līdz 4496,83 punktiem, savukārt "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,1% līdz 14 020,95 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,2% līdz 7437,93 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX saruka par 0,3% līdz 15 771,71 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,3% līdz 7254,72 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 1,3% līdz 86,69 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 1,2% līdz 90,04 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena otrdien pieauga par 2,6% līdz 34,45 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,0796 līdz 1,0726 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2625 līdz 1,2565 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 146,47 līdz 147,68 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 85,50 līdz 85,34 pensiem par eiro.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās, noslēdzot augusta mēnesi, kura gaitā akciju cenu pieaugums bija neliels.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" nedaudz pieauga, novēršot to, ka augusts kļūtu par šim indeksam sliktāko mēnesi šogad, savukārt indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" saruka.

Eiropas biržās lielākoties bija kritums, tāpat arī Āzijas biržās, izņemot Tokijas biržas indeksu "Nikkei 225", kas pieauga, pateicoties lielākai investoru uzticībai ražotāju uzņēmumu akcijām pēc autobūvnieka "Toyota" labas peļņas.

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā banka (ECB) ir ieņēmušas nostāju, ka procentlikmju turpmāka paaugstināšana vai nepaaugstināšana būs atkarīga no ekonomikas datiem. Jauni dati par inflāciju tāpēc kļuvuši ļoti svarīgi pirms abu centrālo banku septembra sanāksmēm, kurās tiks spriests par monetāro politiku.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, Volstrītas investoriem izvērtējot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes protokolu, kas vedina uzskatīt, ka procentlikmes vēl labu laiku var palikt augstā līmenī.

FRS sanāksmes protokolā, kurā atspoguļotas diskusijas par 1.novembra lēmumu nemainīt procentlikmes, teikts, ka FRS politikas noteicēji atbalstīja "ierobežojošu nostāju" monetārajā politikā "uz kādu laiku, līdz inflācija ilgtspējīgi samazināsies".

Tas vedina uzskatīt, ka FRS nesteidzas samazināt bāzes procentlikmi, pretēji akciju tirgu cerībām.

Analītiķi gan uzskatīja, ka otrdienas kritums izskaidrojams ar sajūtu, ka akciju cenu kāpums bijis pārmērīgs.

Vairāki lielie ASV mazumtirdzniecības uzņēmumi pievīla investorus ar vājiem peļņas rezultātiem vai pesimistiskām prognozēm.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,2% līdz 35 088,29 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 4538,19 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 14 199,98 punktiem.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, tirgiem vienaldzīgi uztverot spēcīgos ASV ekonomikas datus, izvērtējot atšķirīgos uzņēmumu peļņas rādītājus un sekojot krīzei Tuvajos Austrumos.

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn palielinājies par 4,9%, tādējādi reģistrēta straujākā izaugsme kopš 2021.gada pēdējiem trīs mēnešiem, liecināja ASV Tirdzniecības ministrijas ceturtdien publiskotie dati.

Tirgi tomēr uztvēra šos datus tikai kā pazīmi, ka ir paredzama ASV ekonomikas izaugsmes palēnināšanās. Investori vairāk fokusējas uz gada ceturto ceturksni un gaidām, ka "viss palēnināsies", sacīja "Huge Johnson Economics" analītiķis Hjū Džonsons.

Eiropas Centrālās banka (ECB) ceturtdien pirmo reizi kopš 2022.gada jūlija nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas.

Šis lēmums, kas jau bija gaidāms, izraisīja īslaicīgu eiro vērtības paaugstināšanos, bet eirozonas biržās akciju cenas tomēr kritās.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem gaidot svarīgu ASV inflācijas datu publiskošanu un turpinot bažīties par Ķīnas ekonomiku.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" kritās par 1,0%, mazinoties optimismam par lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, un saruka arī indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500".

Eiropā Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās, bet Londonas biržas indekss nedaudz pieauga.

"Apple" akcijas cena kritās par vairāk nekā 1,7%, un samazinājās arī "Amazon" un "Alphabet" akciju cenas.

ASV inflācijas datu publiskošana trešdien dos investoriem svarīgu norādi par to, vai Federālā rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ paaugstinās procentlikmes.

FRS kopš pagājušā gada marta ir 11 reizes pacēlusi procentlikmes, mēģinot kontrolēt augošo inflāciju. Jūlijā tās galvenā procentlikme tika pacelta līdz augstākajam līmenim 22 gadu laikā.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, reaģējot uz negatīviem ASV patērētāju pārliecības datiem, bet Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

ASV patērētāju pārliecība martā nedaudz samazinājās, neapmierinot analītiķu prognozes.

Akciju cenas Volstrītā tirdzniecības sesijas gaitā lielākoties bija kāpušas, bet tās beigās sāka samazināties un noslēdza sesiju ar kritumu. Daži analītiķi izskaidroja šo kritumu ar to, ka mēnešiem ilgušais tirgus kāpums uzrāda noguruma pazīmes.

ASV aviobūves uzņēmuma "Boeing" akcijas cena kritās par 2,0%, bet loģistikas uzņēmuma UPS akcijas cena saruka par 8,2%. "Trump Media & Technology Group" akcijas cena pieauga par 16,1%, uzņēmumam debitējot biržā.

Pārējās pasaules biržās akciju cenas pārsvarā pieauga.

Naftas cenas stabilizējās pēc pirmdien piedzīvotā kāpuma, kuru bija izraisījušas bažas par kara starp Krieviju un Ukrainu radītām problēmām Krievijas naftas rūpniecībā.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, bet zelta cena pieauga līdz rekordlīmenim pēc tam, kad augošs optimisms par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanu nākamgad bija izraisījis ASV dolāra vērtības pazemināšanos pēdējo nedēļu laikā.

Zeltam, kas tiek uzskatīts par drošu investīciju objektu, cena uz neilgu laiku sasniedza visu laiku augstāko līmeni - 2135,39 ASV dolārus par unci.

Palielinājās arī ASV dolāra vērtība.

Analītiķi pauda uzskatu, ka zelta cenas pieaugumu veicinājis arī karš starp Izraēlu un "Hamās".

"Bažas par nestabilu globālās ekonomikas fonu un Izraēlas-"Hamās" konfliktu ir uzkurinājušas investoru pieprasījumu pēc tādiem drošu investīciju aktīviem kā zelts," sacīja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Bitkoina vērtība pirmoreiz kopš pērnā maija pārsniedza 40 000 ASV dolārus, ko veicināja cerības, ka ASV drīz atļaus plašāk tirgot pasaules lielāko kriptovalūtu.

Pasaules sākotnējo publisko piedāvājumu jeb Initial Public Offering (IPO) tirgū, kurā uzņēmumi pirmo reizi biržā piedāvā pirkt to akcijas, šī gada otrais ceturksnis uzrādījis ļoti līdzīgu, lai arī nedaudz zemāku aktivitāti kā pērnā gada otrajā ceturksnī, bet pirmajā pusgadā kopumā gan ir vērojams jūtams kritums.

Proti, pasaulē šī gada pirmajos sešos mēnešos tika īstenoti 615 IPO darījumi, kas ir par 5% mazāk kā pagājušā gada salīdzināmā periodā (647), bet šo IPO darījumu piesaistītās investīcijas samazinājās pat par 36%, uzrādot kritumu no 95,6 miljardiem ASV dolāru pagājušā gada pirmajā pusgadā līdz 60,9 miljardiem šogad.

Jāsecina, ka IPO pasaules tirgi turpina lejupslīdi, ko nosaka lēnā ekonomiskā izaugsme pasaulē, ierobežojoša Centrālo banku monetārā politika un joprojām spēcīgie ģeopolitiskie riski - karš Ukrainā un arī saspīlējums ASV un Ķīnas attiecībās, kurās tiek runāts par ekonomiskās sadarbības nošķiršanu (“decoupling”).

Tehnoloģijas nomaina enerģētiku kā populārākā nozare

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) paaugstināja procentlikmes un signalizēja par tālākas to paaugstināšanas iespējamību.

FRS Atvērtā tirgus komiteja trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par ceturtdaļu procentpunkta līdz 5,25-5,5%. Tas ir augstākais bāzes procentlikmes līmenis ASV kopš 2001.gada.

FRS vadītājs Džeroms Pauels preses konferencē paziņoja, ka turpmāka procentlikmju paaugstināšana būs atkarīga no ekonomikas datiem.

"Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs atzina, ka Pauela izteikumi atbilduši tirgus gaidām.

Pēc FRS investoru uzmanība pievēršas Eiropas Centrālajai bankai (ECB), kas ceturtdien paziņos savu lēmumu par procentlikmēm, un piektdien to izdarīs arī Japānas Banka.

Parīzes biržas indekss trešdien kritās vairāk nekā Londonas un Frankfurtes biržu indeksi. Šo kritumu veicināja luksusa preču grupas LVMH akcijas cenas samazināšanās par 5%.

Naftas cenas pasaulē pirmdien kritās, tirgus dalībniekiem cerot uz deeskalāciju Tuvajos Austrumos, neraugoties uz Irānas triecienu Izraēlai.

Irāna sestdienas vakarā raidīja uz Izraēlu vairāk nekā 300 ballistisko un spārnoto raķešu un kaujas dronu, bet Izraēlas pretgaisa aizsardzība lielāko daļu atvairīja.

"Tirgus uzskata deeskalāciju par visticamāko ceļu par spīti Irānas triecienam," atzīmēja "DNB Markets" analītiķi.

Volstrītas galvenie indeksi samazinājās, investoriem bažījoties par situāciju Tuvajos Austrumos, neraugoties uz labiem ASV ekonomikas datiem.

Londonas biržas indekss saruka, naftas cenu kritumam ietekmējot enerģētikas uzņēmumu akciju cenas. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga pēc datu publiskošanas par labvēlīgām pārmaiņām eirozonas rūpnieciskajā ražošanā.

"Tesla" akcijas cena kritās par 5,6% pēc ziņām, ka elektromobiļu ražotājs plāno samazināt darbavietu skaitu par vairāk nekā 10%.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos, investoriem vērojot atšķirīgos uzņēmumu peļņas rādītājus un meklējot norādes par to, vai augošs optimisms par ASV ekonomiku šogad ir pamatots.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" samazinājās dienu pēc jauna rekorda sasniegšanas, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "'Nasdaq Composite" pieauga.

Londonas biržas indekss maz mainījās, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās.

Naftas cenas saruka pēc prognozēm, ka jēlnaftas piedāvājums šogad pārsniegs globālo pieprasījumu, neraugoties uz bažām par karadarbību Gazas joslā.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,3% līdz 37 908,45 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,3% līdz 4864,60 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,4% līdz 15 425,94 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, ASV obligāciju ienesīgumam sasniedzot 16 gadu augstāko līmeni, kas pastiprināja bažas par paaugstinātām procentlikmēm.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi saruka par vairāk nekā 1% pēc tam, kad ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga līdz līmenim, kas iepriekšējo reizi bija sasniegts 2007.gadā.

Analītiķi saistīja obligāciju ienesīguma palielināšanos ar prāvu šo obligāciju emisiju un ar ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) amatpersonu izteikumiem, kas signalizēja, ka ASV centrālā banka varētu saglabāt procentlikmes augstā līmenī ilgāku laiku.

Investori gaida ASV nodarbinātības datu publiskošanu, kas paredzēta piektdien.

ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu īslaicīgi pārsniedza 150 jenas par dolāru, kas notika pirmoreiz gada laikā, bet pēc tam ātri kritās.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgumam sasniedzot daudzu gadu augstāko līmeni.

ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga līdz 4,26%, kas ir augstākais līmenis kopš 2008.gada. Tas pieauga pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes protokola publiskošanas, kurā norādīts uz ievērojamiem riskiem, ka cenu kāpums turpināsies.

Britu mārciņas vērtība pieauga pēc Lielbritānijas inflācijas datu publiskošanas. Gada inflācija Lielbritānijā jūlijā samazinājusies līdz 6,8% salīdzinājumā ar 7,9% jūnijā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2022.gada februāra, trešdien paziņoja valsts statistikas birojs.

Inflācijas līmenis Lielbritānijā tomēr ir augstākais G7 valstu vidū, un tās samazinājums var nebūt pietiekams, lai novērstu jaunu procentlikmju celšanu septembrī.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien kritās, jo tehnoloģiju uzņēmumu peļņas dati nespēja sajūsmināt investorus, bet ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nemainīja procentlikmes un lika saprast, ka tai vajag vairāk laika procentlikmju pazemināšanai.

FRS vadītājs Džeroms Pauels izteicās, ka procentlikmju pazemināšana martā ir maz ticama. Viņš norādīja uz progresu cīņā par inflācijas samazināšanu līdz 2% līmenim, bet sacīja, ka ir vajadzīgi lielāki uzlabojumi.

Pauels piebilda, ka "gandrīz visi" FRS procentlikmju noteikšanas komitejā atbalsta to pazemināšanu, bet šāds solis jau nākamajā sanāksmē martā ir maz ticams.

"Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cena kritās par 7,4%, bet "Microsoft" akcijas cena saruka par 2,7%, neraugoties uz šo uzņēmumu labu peļņu.

Šonedēļ ir gaidāma arī "Apple", "Amazon" un "Meta" peļņas datu publiskošana.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,8% līdz 38 150,30 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,6% līdz 4845,65 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 2,2% līdz 15 164,01 punktam.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās dažādos virzienos, investoriem paņemot atelpu pēc nesenā akciju cenu kāpuma, kas bija sekojis negaidīti labiem ASV inflācijas datiem.

ASV inflācijas tempa palēnināšanās šonedēļ bija stimulējusi akciju cenu kāpumu, nostiprinot investoru uzskatu, ka ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) vairs nevajadzēs paaugstināt procentlikmes un tā nākamgad varētu sākt procentlikmju pazemināšanu.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" ceturtdien pieauga, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās pēc mazumtirgotāja "Walmart" un tehnoloģiju milža "Cisco Systems" akciju cenu samazināšanās attiecīgi par 8,1% un aptuveni 10%.

Londonas un Parīzes biržu indeksi saruka, bet Frankfurtes biržas indekss pretēji šai tendencei nedaudz pieauga.

Naftas cenas kritās par vairāk nekā 4% bažās par jēlnaftas pieprasījumu.