Akciju cenas Volstrītā pirmdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās kritās pēc nedēļas nogalē panāktās Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanās. ASV dolāra vērtība pieauga.

Frankfurtes biržas indekss krasi samazinājās, krītoties Vācijas autobūvnieku "Volkswagen", BMW un "Porsche" akciju cenām. Kritās arī Parīzes biržas indekss un ārpus ES esošās Londonas biržas indekss.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

ASV finanšu tirgus "klusā" reakcija bija saprotama, ņemot vērā šonedēļ gaidāmās ekonomiskās ziņas, kas var radīt izmaiņas tirgū, sacīja "Edward Jones" vecālaos globālais stratēģis Andželo Kurkafass.

Lai gan Brisele aizstāvēja panākto tirdzniecības vienošanos kā "labāku nekā tirdzniecības karš ar Savienotajām Valstīm", vairākas ES valstis pauda neapmierinātību ar to.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem izsverot neseno tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpumu Volstrītā pret augošām bailēm par mākslīgā intelekta (MI) burbuli un bažām par ASV procentlikmju perspektīvu.

Daudzmiljardu dolāru investīciju pieplūdums MI jomā ir bijis svarīgs dzinulis galvenokārt tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpumiem šogad, paceļot tās līdz jauniem rekordiem.

Tomēr arvien biežāk tiek izteikti pieņēmumi, ka šie cenu kāpumi var būt aizgājuši par tālu un var būt gaidāma sāpīga cenu korekcija.

"Mums ir ļoti lielas cerības par to, kāda nākotne būs MI akcijām," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans. "Otrās lielās bažas rada fakts, ka citās tirgus jomās trūkst impulsa."

Volstrītas galvenie indeksi otrdien samazinājās. Eiropā Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās, bet Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, ko sekmēja britu mārciņas vērtības samazināšanās pret ASV dolāru.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās bažās, ka privāto kredītu problēmas var nomākt ASV reģionālās bankas, papildinot bažas par tirdzniecības saspīlējumu un ASV valdības darba apturēšanu. Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Volstrītā akciju cenas dienas sākumā pieauga, bet ap dienas vidu šī tendence mainījās un tās sāka kristies. Visi galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

Āzijas un Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Parīzes biržas indekss palielinājās pēc tam, kad Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornī parlamentā izturēja divus uzticības balsojumus.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, neraugoties uz datiem par vāju Lielbritānijas ekonomikas izaugsmi.

"Nestle" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 9% pēc šī Šveices pārtikas milža paziņojuma, ka tas nākamo divu gadu laikā likvidēs 16 000 darbavietu visā pasaulē.

"United Airlines" akcijas cena saruka par 5,6% pēc ziņojuma par peļņas samazināšanos augstāku izmaksu dēļ.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, bet zelta cena pietuvojās 4000 ASV dolāriem par unci, investoriem reaģējot uz ASV valdības darba apturēšanu un politisko krīzi Francijā. Eiropas biržās akciju cenas maz mainījās.

Volstrītā akciju cenas sākumā pieauga, bet drīz sāka kristies, ko daži analītiķi uzskatīja par tirgus noguruma pazīmēm pēc cenu kāpuma.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

Parīzes biržas indeksam bija neliels kāpums, neraugoties uz Francijas politiskās un budžeta krīzes padziļināšanos. Niecīgs pieaugums bija arī Londonas un Frankfurtes biržu indeksiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru turpināja samazināties.

Zelta cena pieauga, tikai par 10 dolāriem atpaliekot no 4000 dolāriem par unci.

"Zeltam šogad deva labumu dažādi katalizatori, tai skaitā tarifu neskaidrība, neatlaidīga inflācija un krītoša ASV dolāra vērtība," sacīja "eToro" analītiķis Brets Kenvels.

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien pieauga, bet Volstrītā pārsvarā kritās, investoriem piesardzīgi vērojot progresa pazīmes sarunās par kara izbeigšanu Ukrainā.

Tirgi arī gaidīja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela šonedēļ paredzēto runu pasaules centrālo banku vadītāju sanāksmē ASV Vaiomingas štatā, jo tā varētu dot mājienus par procentlikmju pazemināšanām, kas atbalstītu pasaules lielāko ekonomiku.

Cerības uz lūzumu Ukrainā pieauga, kad ASV prezidents Donalds Tramps pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Eiropas līderiem Baltajā namā piezvanīja Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam. Zelenskis sacīja, ka ir gatavs tikties ar Putinu.

Volstrītas indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs pieaugums, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās. Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, investoriem gaidot ASV inflācijas datu publiskošanu, kas ļaut izteikt prognozes par procentlikmju samazināšanu, ko ilgi centies panākt ASV prezidents Donalds Tramps.

ASV mediji pimdienas pēcpusdienā ziņoja, ka Tramps ir parakstījis rīkojumu par augstāku muitas tarifu Ķīnas precēm atlikšanu uz vēl 90 dienām.

Investori gaidīja jaunus datus par ASV patēriņa cenu indeksu. Inflācijas samazināšanās gadījumā ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) būtu iespēja pazemināt procentlikmes.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi kritās.

Eiropā Londonas biržas indekss pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās.

Akciju cenas Honkongas un Šanhajas biržās pieauga, bet Tokijas birža bija slēgta valsts brīvdienas dēļ.

Zelta cena, kas piektdien bija sasniegusi rekordu, pirmdien samazinājās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 0,5% līdz 43 975,09 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,3% līdz 6373,45 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,3% līdz 21 385,40 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, bet Eiropas biržās kritās, ko veicināja Francijas banku akciju cenu samazināšanās investoru bažās par jaunu politisko krīzi Francijā.

Parīzes akciju tirgus kritās un Francijas aizņemšanās izmaksas pieauga bažās, ka Francijas mazākuma valdība var tikt gāzta pēc premjerministrs Fransuā Beirū paziņojuma, ka viņa valdība 8.septembrī pieprasīs uzticības balsojumu, cenšoties gūt parlamenta atbalstu iecerētajiem taupības pasākumiem, lai mazinātu strauji pieaugošo valsts parādu.

"[Fiskālo] refomu atlikšana vai atmešana padarīs parāda situāciju vēl neaizsargātāku un nomāks ekonomiku," sacīja "Saxo Markets" Lielbritānijas investoru stratēģis Nīls Vilsons.

Francijas bankas "BNP Paribas" akcijas cena kritās par aptuveni 4%, bet "Societe Generale" akcijas cena saruka par vairāk nekā 6%.

"Tagad jautājums ir, vai tas attīstīsies par plašāku ietekmi uz Eiropas aktīviem, vai paliks tīri Francijas lieta," sacīja "StoneX" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, bet pārsvarā pieauga Eiropas biržās, samazinoties "Amazon", "Nvidia" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenām.

Kritums sekoja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela brīdinājumam, ka "pārāk agresīva" procentlikmju pazemināšana var veicināt inflāciju.

Iepriekšējās trijās tirdzniecības sesijās visi trīs galvenie ASV biržu indeksi bija sasnieguši jaunus rekordus.

Volstrītā otrdien visstraujāk kritās indekss "Nasdaq Composite" - par 1,0%.

"Nvidia" akcijas cena otrdien saruka par 2,8%. Pirmdien tā bija kāpusi par 4,0% pēc uzņēmuma paziņojuma, ka tas investēs līdz 100 miljardiem ASV dolāru "OpenAI", lai izveidotu infrastruktūru nākamās paaudzes mākslīgajam intelektam.

Lai gan "vadošās tehnoloģiju kompānijas investē simtiem miljardu [dolāru] ģeneratīvajā mākslīgajā intelektā, daži investori turpina jautāt, vai šī nauda tiek labi iztērēta," sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, bet Eiropas un Āzijas biržās svārstījās.

Akciju cenu kāpumu Volstrītā veicināja ceturtdien publiskoti dati, ka ASV ekonomikas apmēra kāpums šogad otrajā ceturksnī bijis straujāks par iepriekš lēsto, kā arī ziņas par labu ASV mikroshēmu un programmatūru ražotāja "Nvidia" peļņu.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Optimismu tirgos veicināja arī perspektīva, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) savā septembra sanāksmē varētu pacelt procentlikmes, kas veicinātu ekonomisko aktivitāti pasaules lielākajā ekonomikā.

Pasaules naftas cenas kritās.

ASV dolāra vērtība pret eiro, britu mārciņu un Japānas jenu samazinājās.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, bet Eiropas biržās pieauga, investoriem sākot novirzīt uzmanību no tirdzniecības vienošanām uz kompāniju darbības rezultātiem, kuru publiskošana gaidāma šonedēļ.

Āzijā Šanhajas biržā akciju cenas pieauga, bet Honkongas un Tokijas biržās tās kritās.

Investori turpināja apsvērt nedēļas nogalē panākto Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanos, kuru daudzas Eiropas valstis uzskatīja par ASV uzvaru.

Stokholmā otro dienu turpinājās Ķīnas un ASV amatpersonu sarunas, kuru mērķis ir novērst ievērojamu muitas tarifu stāšanos spēkā 12.augustā.

ASV dolāra vērtība turpināja pieaugt, sevišķi pret eiro, un arī naftas cenas turpināja palielināties.

Eiro vērtība kritās, "investoriem jautājot, cik pozitīva ASV-ES tirdzniecības vienošanās ir Eiropas Savienībai", sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien kritās, ASV prezidenta Donalda Trampa agresīvajai tirdzniecības politikai atkal izvirzoties priekšplānā un atjaunojot bažas par tirdzniecības kariem un inflāciju. Eiropas biržās akciju cenas pārsvarā pieauga.

"Tarifu draudi šonedēļ atkal izvirzījās priekšplānā, sekojot tālākai notikumu attīstībai nedēļas nogalē," atzīmēja "Interactive Investor" tirgu pārzinis Ričards Hanters.

Tramps nedēļas nogalē paziņoja, ka no pirmdienas izsūtīs pirmās 15 vēstules, informējot ārvalstis par jauno muitas tarifu piemērošanu. Viņš pirmdien nosūtīja vēstules Japānas un Dienvidkorejas līderiem, informējot viņus par 25% muitas tarifu spēkā stāšanos no 1.augusta, ja šīs valstis nepanāks tirdzniecības vienošanās ar ASV.

Tramps nosūtīja līdzīgas vēstules uz Dienvidāfriku, Malaiziju, Mjanmu, Laosu un Kazahstānu, paziņojot par muitas tarifu piemērošanu to precēm 25% līdz 40% apmērā.

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien pieauga, bet Volstrītā pārsvarā kritās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par gaidāmu muitas tarifu noteikšanu vara un farmācijas produktu importam.

Tramps paziņoja, ka vara importam, viņaprāt, tiks noteikts 50% tarifs, bet farmācijas produktu importam - pat 200% tarifs.

Pēc šī paziņojuma pieauga vara cenas, kas Volstrītā sasniedza jaunu rekordu.

Pretēji Trampa paziņojumiem par tarifiem pavasarī, kas toreiz izraisīja krasu akciju cenu samazināšanos, jaunais paziņojums mazāk ietekmēja akciju cenas, sacīja "Crossmark Global Investments" analītiķe Viktorija Fernandesa. Tirgus ir "nogaidīšanas režīmā", sacīja Fernandesa.

Āzijas biržās akciju cenas lielākoties pieauga, tai skaitā par 0,3% Tokijas biržā.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgām valūtām mainījās dažādos virzienos.

Naftas cenas pieauga un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā atkal pārsniedza 70 ASV dolārus par barelu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, bet sudraba cena pieauga līdz augstākajam līmenim kopš 1980. gada, investoriem meklējot drošas ieguldījumu iespējas ģeopolitiskas un ekonomiskas neskaidrības laikā.

Zelta cena, kas iepriekš bija kāpusi līdz jauniem rekordiem, ceturtdien nedaudz kritās.

Akciju cenas pārsvarā saruka, tirgu dalībniekiem izvērtējot dažādas problēmas - lielas investīcijas mākslīgajā intelektā (MI), kompāniju darbības rezultātus, ASV procentlikmes, ASV valdības darba apturēšanu, politisko krīzi Francijā un Gazas joslas pamiera vienošanos.

Sudraba cena pārsniedza 50 ASV dolārus par unci, sasniedzot augstāko līmeni kopš 1980. gada.

"Mēs esam sākuši dzirdēt runas par sudraba trūkumu," sacīja "Cite Gestion Private Bank" investīciju stratēģijas vadītājs Džons Plasārs. Viņš atzīmēja, ka sudrabs ir ne tikai investīciju aktīvs, bet arī tiek izmantots tādās jomās kā saules enerģijas paneļi.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā saruka, tirgu dalībniekiem izvērtējot ASV un Ķīnas prezidentu tikšanos Dienvidkorejā, uzņēmumu peļņas rādītājus un neskaidrību par tālākām ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanām.

ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins vienojās par atslābumu abu valstu tirdzniecības karā, kas ir satricinājis globālos tirgus. ASV solīja samazināt Ķīnai noteiktos muitas tarifus, savukārt Ķīna atļaus retzemju elementu eksportu. Abas puses tomēr vēl nav noslēgušas rakstisku vienošanos.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi samazinājās, un vislielākais bija indeksa "Nasdaq Composite" kritums - par 1,6%.

Āzijas finanšu tirgos akciju cenas pārsvarā saruka.

Eiropā Frankfurtes un Londonas biržu indeksi no rīta svārstījās, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar niecīgām izmaiņām. Parīzes biržas indekss kritās.

"Meta" akcijas cena saruka par aptuveni 11,3% pēc ziņojuma par tā peļņas kritumu.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā pieauga cerībās uz ASV procentlikmju pazemināšanu pēc tam, kad vāji ASV nodarbinātības dati vairoja bažas par ASV ekonomikas stāvokli.

Akciju cenas Volstrītā piektdien bija kritušās, reaģējot uz nodarbinātības datiem un ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktiem jauniem muitas tarifiem ārvalstu preču importam.

"Tirgus dalībnieki un investori ir nopelnījuši daudz naudas, izlemjot, ka tarifi nav svarīgi, un viņi negrasās to mainīt," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

"Investori, šķiet, pieņem optimistisku viedokli (..) derot uz lielāku varbūtību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) tālāk mīkstinās monetāro politiku pēc piektdien publiskotajiem nodarbinātības datiem," sacīja "Cite Gestion Private Bank" investīciju stratēģijas vadītājs Džons Plasards.

Āzijā Honkongas un Šanhajas biržās akciju cenas pieauga, bet Tokijas biržā kritās.

Akciju cenas pirmdien pieauga Volstrītā, bet pārsvarā kritās Eiropas biržās, dažiem vadošiem tehnoloģiju milžiem palīdzot pacelt Volstrītas indeksus līdz jauniem rekordiem.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas. Visstraujākas kāpums bija indeksam "Nasdaq Composite" - par 0,7%.

Mikroshēmu ražotāja "Nvidia", kas pārstāvēts visos trijos Volstrītas indeksos, akcijas cena pieauga par 4,0% pēc uzņēmuma paziņojuma, ka tas investēs līdz 100 miljardiem ASV dolāru "OpenAI", lai izveidotu infrastruktūru nākamās paaudzes mākslīgajam intelektam.

"Apple" akcijas cena kāpa par vairāk nekā 4%, ko veicināja tā jaunāko viedtālruņu pieprasījums. "Oracle" akcijas cena palielinājās par vairāk nekā 6%.

"Microsoft" un "Amazon" akciju cenas kritās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paaugstināja vīzas nodevu augsto tehnoloģiju darbiniekiem līdz 100 000 ASV dolāru.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās bez vienotas tendences, stājoties spēkā ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem muitas tarifiem desmitiem valstu preču importam.

"Šis tarifu jautājums vēl nomāc tirgu, kas savā ziņā pārdomā, ko tas varētu nozīmēt inflācijas ziņā un ko tas varētu nozīmēt peļņas ziņā," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas pieauga, pateicoties Trampa solījumam neattiecināt 100% tarifu mikroshēmām uz kompānijām, kas ievērojami investē ASV vai apņemas to darīt.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam visu laiku augstākajam līmenim, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās.

"Apple" akcijas cena kāpa par 3,2%, turpinot pieaugt pēc "Apple" vadītāja Tima Kuka trešdien paustā solījuma par jaunām investīcijām ASV.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, investoriem pievēršot maz uzmanības ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem par augstu muitas tarifu noteikšanu vairāku valstu precēm.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus, un pieauga arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Sevišķi aktīvi palielinājās ASV aviokompāniju ""Delta", "United" un "American Airlines" akciju cenas.

Investori lielākoties ignorēja Trampa paziņojumus par tarifiem, kas skar svarīgus ASV tirdzniecības partnerus.

"Ir diezgan skaidrs, ka tirgus negrib pievērst uzmanību tarifu ziņām, kamēr šie tarifi vēl nav stājušies spēkā," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

Londonas biržas indekss pieauga par 1,2%, sasniedzot jaunu rekordu. Tā kāpumu veicināja arī kalnrūpniecības akciju cenu palielināšanās pēc Trampa paziņojuma par 50% tarifa noteikšanu vara importam no 1.augusta.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības saspīlējuma samazināšanās pazīmēm un lielākoties labu uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas.

Zelta cena kritās par vairāk nekā 6% pēc tam, kad tā pēdējā laikā bija pieaugusi līdz jauniem rekordiem. Sudraba cena samazinājās par vairāk nekā 8%.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga līdz jaunam rekordam, nedaudz palielinājās arī indekss "Standard & Poor's 500", bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās.

"Peļņa turpina būt par boju šim tirgum. Ir skaidrs, ka mums ir vide, kurā kompānijām ir iespēja uzplaukt," sacīja "Innovator Capital Management" analītiķis Tims Urbanovičs.

ASV autobūves koncerna "General Motors" (GM) akcijas cena pieauga par aptuveni 15%.

Parīzes biržas indekss sasniedza jaunus tirdzniecības dienas un biržas slēgšanas brīža rekordus, ko veicināja finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Edenred" akcijas cenas palielināšanās par aptuveni 20% pēc negaidīti laba apgrozījuma.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, bet Eiropas biržās pārsvarā pieauga, investoriem sekojot tirdzniecības sarunām pirms šonedēļ gaidāmiem ASV muitas tarifu kāpumiem.

ASV prezidents Donalds Tramps intervijā telekanālam CNBC paziņoja, ka plāno jaunus ievedmuitas tarifus medikamentiem un pusvadītājiem. Viņš arī sacīja, ka "tuvākajās 24 stundās ļoti būtiski" varētu paaugstināt ievedmuitas tarifu importam no Indijas, jo šī valsts iepērk Krievijas naftu.

7.augustā stāsies spēkā paaugstināti ASV muitas tarifi vairākiem desmitiem valstu. Šveices amatpersonas otrdien devās uz Vašingtonu, lai pēdējā brīdī mēģinātu panākt vienošanos, kas novērstu augstu tarifu Šveices precēm.

Investori arī izvērtēja ASV pakalpojumu aktivitātes indeksu, kas bija 50,1%, uzrādot nelielu pieaugumu.

Pagājušonedēļ tika publicēti ASV nodarbinātības dati, kas norādīja uz darba tirgus izaugsmes palēnināšanos. "Vājāka ekonomika var nozīmēt jaunas Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanas," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, investoriem gaidot ASV prezidenta Donalda Trampa sarunas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Eiropas līderiem par kara izbeigšanu Ukrainā.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" samazinājās, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" maz mainījās.

Eiropā Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās, bet Londonas biržas indekss pieauga.

Tokijas, Šanhajas, Sidnejas un Taibejas biržu indeksi pieauga, bet Honkongas, Seulas un Džakartas biržu indeksi kritās.

Naftas cenas pieauga, tirgus dalībniekiem izvērtējot sarunu ietekmi un to iespējamās sekas Krievijai, kas ir svarīga naftas ieguvējvalsts.

Pirmdienas sarunas Baltajā namā ir turpinājums Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina samitam Aļaskā, kurā piektdien neizdevās panākt pamieru Ukrainas karā.

Zelenskis pirms sarunām Baltajā namā paziņoja, ka Krieviju "nevajadzētu atalgot" par tās sākto karu. Viņš arī sacīja, ka "vissvarīgākais" ir ASV drošības garantijas Ukrainai.

Akciju cenas Volstritā ceturtdien kritās, bet Eiropas biržās svārstījās pirms piektdien paredzētas ASV centrālās bankas vadītāja runas, kas var dot mājienu par gaidāmām procentlikmju pazemināšanām.

ES un ASV publicēts kopīgs paziņojums par jūlijā panākto tirdzniecības vienošanos veicināja akciju cenu kāpumu dažās Eiropas biržās.

"Šī ir vislabvēlīgākā tirdzniecības vienošanās, ko ASV noslēgušas ar jebkuru partneri," sacīja ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs.

Šī ziņa iedrošināja investorus Eiropā tajā pašā dienā, kad publicēti dati liecināja, ka privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss "Purchasing Managers' Index" (PMI) eirozonā šogad augustā palielinājies līdz 51,1 punktam, salīdzinājumā ar 50,9 punktiem jūlijā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis pēdējos 15 mēnešos,

Tirgos tomēr nerimās bažas par ASV procentlikmju samazināšanas izredzēm.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā samazinājās, un turpinājās arī zelta cenas kritums, pastāvot bažām par tirdzniecības saspīlējumu un dažām kompānijām publiskojot vājus peļņas rādītājus.

Galvenie ASV biržu indeksi kritās, jo vāja "Netflix" peļņa vairoja bažas, ka arī citu tehnoloģiju milžu peļņas rādītāji var pievilt cerības.

Pēc akciju cenu kritumiem vadošajos Āzijas tirgos samazinājās arī lielākā daļa Eiropas biržu indeksu. Izņēmums bija Londonas biržas indekss, kas pieauga par 0,9%, britu mārciņas vērtībai samazinoties.

Zelta cena trešdien kritās par 1,4% līdz aptuveni 4060 ASV dolāriem par unci. Pirmdien tā bija sasniegusi rekordu virs 4381 dolāram par unci.

Šis kritums ietekmēja zelta ieguves uzņēmumu akciju cenas.

Parīzes biržā "L'Oreal" akcijas cena kritās par 6,7% pēc trešā ceturkšņa peļņas publiskošanas, kas atpalika no analītiķu prognozēm.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, neraugoties uz ASV valdības darba atsākšanu.

Londonas biržā akciju cenas samazinājās pēc datu publiskošanas par Lielbritānijas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos trešajā ceturksnī.

Volstrītas investori gaida ekonomikas datu publiskošanu, kuru aizkavēja ASV valdības darba apturēšana. Šie dati ir sevišķi aktuāli ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS), kas izvērtē, vai samazināt procentlikmes nākamajā mēnesī.

ASV Nacionālās ekonomikas padomes direktors Kevins Hasets sacīja, ka nodarbinātības dati par oktobri, domājams, būs nepilnīgi. jo statistikas aģentūras nevarēja savākt nepieciešamos datus.

Ir arī pieaugušas bažas, ka mākslīgā intelekta (MI) veicinātais kāpums akciju tirgos šogad var būt pārmērīgi cēlis akciju vērtību un novedis pie tehnoloģiju sektora burbuļa, kas var pārplīst jebkurā brīdī.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien maz mainījās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt naftas cenas palielinājās pirms piektdien gaidāmā ASV un Krievijas samita par Ukrainu.

Ražotāju cenas ASV jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 3,3%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā jūnijā. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotāju cenas valstī jūlijā palielinājās par 0,9% pēc tam, kad jūnijā tās saglabājās maija līmenī. Iepriekš analītiķi prognozēja, ka mēneša salīdzinājumā ražotāju cenas pieaugs par 0,2%.

"Lielais ražotāju cenu indeksa (PPI) kāpums šorīt rāda, ka ekonomikā ir inflācija, pat ja patērētāji to vēl nav sajutuši," sacīja "Northlight Asset Management" vecākais investīciju pārzinis Kriss Cakarelli.

Viņš nosauca šos datus par "visnevēlamāko pārsteigumu", piebilstot, ka tas "domājams, apslāpēs daļu optimisma par garantētu procentlikmju pazemināšanu nākamajā mēnesī", ko veiktu ASV Federālā rezervju sistēma (FRS).