Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, investoriem gaidot mikroshēmu ražotāja "Nvidia" peļņas rādītāju publiskošanu, bet Eiropas biržās akciju cenas samazinājās.

Gaidāmie "Nvidia" peļņas rādītāji var dot jaunas norādes par to, vai ar mākslīgo intelektu (MI) saistīto tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpums bijis pamatots.

Nafta cenas kritās, kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība noslīdēja zem 90 000 ASV dolāriem, toties ASV dolāra vērtība pieauga.

Investori šomēnes nervozēja, pastiprinoties pieņēmumam, ka tehnoloģiju uzņēmumu vadītais akciju cenu kāpums šogad var būt bijis pārmērīgs.

Tehnoloģiju uzņēmumu lielā septiņnieka, tostarp "Amazon", "Meta", "Alphabet" un "Apple", akciju cenu palielināšanās noveda pie jauniem rekordiem Volstrītā, tomēr parstāv bažas, ka noskaņojuma maiņa var smagi ietekmēt tirgus.

ASV mikroshēmu un programmatūru ražotājs "Nvidia" oktobrī kļuva par pirmo uzņēmumu, kura tirgus vērtība sasniegusi piecus triljonus dolāru. Šī uzņēmuma trešā ceturkšņa peļņas rādītāju publiskošana ir gaidāma pēc trešdienas tirdzniecības sesijas beigām.

Akciju biržās Volstrītā pirmdien samazinājās, bet Eiropas biržās pārsvarā pieauga, savukārt sudraba un zelta cenas kritās, bet naftas cenas palielinājās.

Sudraba cena, kas iepriekš bija vairākkārt sasniegusi jaunus rekordus, pirmdien saruka par aptuveni 10%. Arī zelta un citu metālu cenas kritās.

"Kas pieaug, tam arī jākrītas, un sudraba cenas kritums ir bijis straujš, investoriem fiksējot peļņu pirms gada beigām pēc tam, kad sudraba cena 2025. gadā ir pieagusi par vairāk nekā 150%," teikts XTB analītiķes Ketlīnas Bruksas piezīmē klientiem.

Līdzīga dinamika noteica akciju cenu izmaiņas Volstrītā, kur visi trīs galvenie indeksi pirmdien kritās.

Indekss "Standard & Poor's 500", kas gada gaitā pieaudzis par vairāk nekā 17%, pirmdien saruka par 0,4%.

"Cilvēki, iespējams, šobrīd fiksē peļņu," sevišķi lielo tehnoloģiju uzņēmumu akciju jomā, sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās bažās, ka privāto kredītu problēmas var nomākt ASV reģionālās bankas, papildinot bažas par tirdzniecības saspīlējumu un ASV valdības darba apturēšanu. Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Volstrītā akciju cenas dienas sākumā pieauga, bet ap dienas vidu šī tendence mainījās un tās sāka kristies. Visi galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

Āzijas un Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Parīzes biržas indekss palielinājās pēc tam, kad Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornī parlamentā izturēja divus uzticības balsojumus.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, neraugoties uz datiem par vāju Lielbritānijas ekonomikas izaugsmi.

"Nestle" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 9% pēc šī Šveices pārtikas milža paziņojuma, ka tas nākamo divu gadu laikā likvidēs 16 000 darbavietu visā pasaulē.

"United Airlines" akcijas cena saruka par 5,6% pēc ziņojuma par peļņas samazināšanos augstāku izmaksu dēļ.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem izsverot neseno tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpumu Volstrītā pret augošām bailēm par mākslīgā intelekta (MI) burbuli un bažām par ASV procentlikmju perspektīvu.

Daudzmiljardu dolāru investīciju pieplūdums MI jomā ir bijis svarīgs dzinulis galvenokārt tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpumiem šogad, paceļot tās līdz jauniem rekordiem.

Tomēr arvien biežāk tiek izteikti pieņēmumi, ka šie cenu kāpumi var būt aizgājuši par tālu un var būt gaidāma sāpīga cenu korekcija.

"Mums ir ļoti lielas cerības par to, kāda nākotne būs MI akcijām," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans. "Otrās lielās bažas rada fakts, ka citās tirgus jomās trūkst impulsa."

Volstrītas galvenie indeksi otrdien samazinājās. Eiropā Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās, bet Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, ko sekmēja britu mārciņas vērtības samazināšanās pret ASV dolāru.

Akciju cenas pasaules biržās piektdien pārsvarā kritās, beidzoties nedēļai, kas bija ģeopolitisku notikumu pilna.

Eiropas biržās akciju cenas saruka, un tām pārsvarā sekoja arī akciju cenas Volstrītā. Pirmdien galvenās ASV biržas būs slēgtas, jo valstī būs brīvdiena - Mārtina Lutera Kinga diena.

"Fakts, ka ASV tirgi būs slēgti līdz otrdienai naidīgas ģeopolitiskas vides apstākļos, iespējams, arī ir akciju cenu kāpumu atturošs faktors," teikts "Briefing.com" analītiķa Patrika O'Hēra piezīmē klientiem.

Ziņu virsraksti fokusējās uz ASV prezidenta Donalda Trampa atbildi uz Irānas vēršanos pret protestētājiem, viņa administrācijas plāniem pārņemt Grenlandi un plāniem kontrolēt Venecuēlas naftu.

ASV biržu indeksi nedēļas gaitā mēreni samazinājās. Indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 0,1% piektdien un par 0,4% nedēļas gaitā.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, tirgiem izvērtējot atšķirīgus nodarbinātības datus un gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamās nedēļas lēmumu par procentlikmēm.

"Facebook" māteskompānijas "Meta" un tehnoloģiju milža "Salesforce" akciju cenu kāpums Volstrītā veicināja indeksa "Nasdaq Composite" palielināšanos. Nedaudz pieauga arī indekss "Standard & Poor's 500", bet indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās.

Eiropā Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi palielinājās.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā tika reģistrēts negaidīts kritums. Pagājušajā nedēļā ASV saņemts 191 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu, kas ir par 27 000 mazāk nekā iepriekšējā nedēļā, kad atbilstoši pārskatītajiem datiem tādu bijis 218 000.

ASV privātajā sektorā novembrī negaidīti tika likvidēti 32 000 darbavietu, liecina kompānijas ADP apkopotā informācija. Šis kritums pārsteidza analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka ASV privātajā sektorā novembrī tiks radīti 10 000 darbavietu.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās bez vienotas tendences, tirgu dalībniekiem izvērtējot uzņēmumu peļņu un tehnoloģiju sektora perspektīvas pirms svarīgu ekonomikas datu publiskošanas.

ASV investori bija piesardzīgi, jo ASV mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī saglabājies novembra līmenī, liecināja Tirdzniecības ministrijas otrdien publiskotie dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī palielināsies par 0,4%.

Trešdien ir gaidāma ASV nodarbinātības datu publiskošana. To publiskošana pagājušajā piektdienā tika atlikta īslaicīgas ASV valdības darba apturēšanas dēļ. Investori arī gaida ASV inflācijas datu publiskošanu šonedēļ.

"Šī ir liela nedēļa ekonomikas datiem, ar jauniem rādītājiem patēriņa, darbavietu un inflācijas jomās. Līdzšinējais tonis tomēr radījis vilšanos," sacīja "eToro" ASV investīciju analītiķis Brets Kenvels.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, bet zelta cena pietuvojās 4000 ASV dolāriem par unci, investoriem reaģējot uz ASV valdības darba apturēšanu un politisko krīzi Francijā. Eiropas biržās akciju cenas maz mainījās.

Volstrītā akciju cenas sākumā pieauga, bet drīz sāka kristies, ko daži analītiķi uzskatīja par tirgus noguruma pazīmēm pēc cenu kāpuma.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

Parīzes biržas indeksam bija neliels kāpums, neraugoties uz Francijas politiskās un budžeta krīzes padziļināšanos. Niecīgs pieaugums bija arī Londonas un Frankfurtes biržu indeksiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru turpināja samazināties.

Zelta cena pieauga, tikai par 10 dolāriem atpaliekot no 4000 dolāriem par unci.

"Zeltam šogad deva labumu dažādi katalizatori, tai skaitā tarifu neskaidrība, neatlaidīga inflācija un krītoša ASV dolāra vērtība," sacīja "eToro" analītiķis Brets Kenvels.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, bet Eiropas biržās kritās, ko veicināja Francijas banku akciju cenu samazināšanās investoru bažās par jaunu politisko krīzi Francijā.

Parīzes akciju tirgus kritās un Francijas aizņemšanās izmaksas pieauga bažās, ka Francijas mazākuma valdība var tikt gāzta pēc premjerministrs Fransuā Beirū paziņojuma, ka viņa valdība 8.septembrī pieprasīs uzticības balsojumu, cenšoties gūt parlamenta atbalstu iecerētajiem taupības pasākumiem, lai mazinātu strauji pieaugošo valsts parādu.

"[Fiskālo] refomu atlikšana vai atmešana padarīs parāda situāciju vēl neaizsargātāku un nomāks ekonomiku," sacīja "Saxo Markets" Lielbritānijas investoru stratēģis Nīls Vilsons.

Francijas bankas "BNP Paribas" akcijas cena kritās par aptuveni 4%, bet "Societe Generale" akcijas cena saruka par vairāk nekā 6%.

"Tagad jautājums ir, vai tas attīstīsies par plašāku ietekmi uz Eiropas aktīviem, vai paliks tīri Francijas lieta," sacīja "StoneX" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, bet zelta, sudraba un naftas cenas pieauga, neraugoties uz likumprojekta pieņemšanu, kas pielika punktu četras dienas ilgušajai ASV valdības darba apturēšanai.

Zelta cena otrdien kāpa par vairāk nekā 7%, bet vēlāk stabilizējās ap 4950 ASV dolāriem par unci. Pagājušajā nedēļā tā bija sasniegusi rekordaugstu līmeni tuvu 5600 dolāriem par unci, bet pēc tam kritās.

Zelta cena "virzās uz lielāko pieaugumu vienas dienas laikā kopš 2008. gada, cenām krasi palielinoties pēc divu dienu krituma, kas bija straujākais gadu desmitu laikā," sacīja tirdzniecības platformas IG analītiķis Aksels Rudolfs.

Sudraba cena otrdien pieauga par vairāk nekā 15% līdz 86 dolāriem par unci, vēl arvien ievērojami atpaliekot no pagājušajā nedēļā sasniegtā rekorda ap 120 dolāriem par unci.

Zelta un sudraba cenas pēdējos mēnešos bija kāpušas, jo šie dārgmetāli tiek uzskatīti par drošu investīciju objektu ģeopolitiska saspīlējuma laikā.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, bet Eiropas un Āzijas biržās svārstījās.

Akciju cenu kāpumu Volstrītā veicināja ceturtdien publiskoti dati, ka ASV ekonomikas apmēra kāpums šogad otrajā ceturksnī bijis straujāks par iepriekš lēsto, kā arī ziņas par labu ASV mikroshēmu un programmatūru ražotāja "Nvidia" peļņu.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Optimismu tirgos veicināja arī perspektīva, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) savā septembra sanāksmē varētu pacelt procentlikmes, kas veicinātu ekonomisko aktivitāti pasaules lielākajā ekonomikā.

Pasaules naftas cenas kritās.

ASV dolāra vērtība pret eiro, britu mārciņu un Japānas jenu samazinājās.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā pieauga, tirgiem izvērtējot ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumus, kas mazināja saspīlējumu starp ASV un Eiropu saistībā ar viņa plāniem iegūt Grenlandi.

Pēc akciju cenu krišanās otrdien, ko izraisīja Trampa draudi Eiropai, akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga pēc Trampa solījuma "nelietot spēku" Grenlandes pārņemšanai.

Tramps tomēr pieprasīja "tūlitējas sarunas" par Grenlandes pāriešanu ASV īpašumā un raksturoja Dāniju kā "nepateicīgu" par atteikšanos atdot Grenlandi.

Akciju cenas Volstrītā stabili pieauga pēc tam, kad Tramps trešdien pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti pavēstīja, ka nolēmis atteikties no nodoma noteikt astoņām Eiropas valstīm jaunus muitas tarifus Grenlandes jautājumā radušos domstarpību dēļ.

ASV dolāra vērtība pret eiro un citām valūtām palielinājās.

Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi nedaudz pieauga, bet Frankfurtes biržas indekss kritās.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, pieaugot bažām, ka tehnoloģiju smagsvaru lielās investīcijas mākslīgajā intelektā (MI) varētu neatmaksāties tik drīz, kā bija cerēts.

Investoru izvairīšanās no riska ietekmēja arī kriptovalūtu "Bitcoin", kuras vērtība kritās līdz aptuveni 65 000 ASV dolāru. Tagad tā ir par gandrīz 50% zemāka nekā oktobrī sasniegtais rekords virs 126 000 dolāru.

Anglijas Banka un Eiropas Centrālā banka, kā jau bija gaidāms, ceturtdien nemainīja procentlikmes, mazinoties inflācijas spiedienam.

Eiro vērtība pret ASV dolāru nedaudz samazinājās. Britu mārciņas vērtība kritās, Lielbritānijas premjerministram Kīram Stārmeram cīnoties par politisku izdzīvošanu protestos pret viņa lēmumu iecelt Pīteru Mandelsonu par vēstnieku ASV, neraugoties uz Mandelsona tuvām attiecībām ar ASV seksuālo noziedznieku Džefriju Epstīnu.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien turpināja pieaugt, bet naftas cenas kritās, investoriem sekojot notikumu attīstibai Venecuēlā un globālās ekonomikas perspektīvai.

Pievēršot maz vērības ģeopolitiskajām bažām, kuras izraisīja Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro sagūstīšana un aizvešana uz Ņujorku, daži lielie akciju tirgi ir sākuši jauno gadu ar visu laiku augstākajām cenām.

Volstrītā turpinoties kāpumam, indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Seulas biržas indekss pieauga par vairāk nekā 1%, pirmoreiz pārsniedzot 4500 punktus. To veicināja ievērojams mikroshēmu ražotāja "SK hynix" akcijas cenas kāpums.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien sasniedza jaunu rekordu virs 10 000 punktu atzīmes, investoriem paredzot Lielbritānijas procentlikmju pazemināšanas, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi šogad.

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, bet pārsvarā pieauga Eiropas biržās, samazinoties "Amazon", "Nvidia" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenām.

Kritums sekoja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela brīdinājumam, ka "pārāk agresīva" procentlikmju pazemināšana var veicināt inflāciju.

Iepriekšējās trijās tirdzniecības sesijās visi trīs galvenie ASV biržu indeksi bija sasnieguši jaunus rekordus.

Volstrītā otrdien visstraujāk kritās indekss "Nasdaq Composite" - par 1,0%.

"Nvidia" akcijas cena otrdien saruka par 2,8%. Pirmdien tā bija kāpusi par 4,0% pēc uzņēmuma paziņojuma, ka tas investēs līdz 100 miljardiem ASV dolāru "OpenAI", lai izveidotu infrastruktūru nākamās paaudzes mākslīgajam intelektam.

Lai gan "vadošās tehnoloģiju kompānijas investē simtiem miljardu [dolāru] ģeneratīvajā mākslīgajā intelektā, daži investori turpina jautāt, vai šī nauda tiek labi iztērēta," sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās, ASV prezidentam Donaldam Trampam mīkstinot savu retoriku par Irānu.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās ceturtdien kritās par vairāk nekā 4% pēc tam, kad Tramps trešdien izteicās izvairīgi par iespējamu ASV militāru intervenci Irānā.

Naftas cenas iepriekšējās dienās bija kāpušas, Trampam izsakoties par došanos "palīgā" Irānas tautai, lai izbeigtu varas iestāžu brutālo cīņu pret demonstrantiem. Šie izteikumi raisīja bažas par iespējamiem traucējumiem globālajās naftas piegādēs.

Visi trīs Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kāpumu.

Investīciju banku "Morgan Stanley" un "Goldman Sachs" akciju cenas palielinājās attiecīgi par 5,8% un 4,6% pēc ziņojumiem par labu peļņu, pieaugot ieņēmumiem, kas saistīti ar uzņēmumu apvienošanos un iegādi.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, ASV bezdarbam novembrī sasniedzot augstāko līmeni kopš 2021. gada.

Pasaules naftas cenas saruka, atjaunojoties investoru cerībām uz kara Ukrainā beigām.

Bezdarbs ASV novembrī palielinājies līdz 4,6% salīdzinājumā ar 4,4% septembrī, līdz ar to fiksēts augstākais līmenis kopš 2021. gada septembra, liecina Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskotie dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbs pieaugs līdz 4,5%.

ASV bezdarba dati, kuru publiskošana aizkavējās saistībā ar valdības darba apturēšanu uz 43 dienām, arī liecina, ka ASV ekonomikā novembrī radītas 64 000 darbavietu, salīdzinot ar 105 000 likvidētu darbavietu oktobrī.

"Šodien publiskotie ASV dati bija kopumā vājāki, nekā bija gaidīts, lai gan ne tik slikti, kā daži bija baidījušies," sacīja "Forex.com" analītiķis Favads Razakzada.

Akciju cenas Volstrītā trešdien maz mainījās un bez vienotas tendences pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt procentlikmes, bet Eiropas biržās akciju cenas kritās.

ASV dolāra vērtība, kas otrdien bija kritusies, trešdien pieauga.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500", kas sesijas laikā pirmoreiz bija pakāpies virs 7000 punktiem, noslēdza sesiju ar niecīgu kritumu.

Tirgus izrādīja "gandrīz nulles reakciju" uz FRS lēmumu, sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

"Paziņojums un preses konference tiešām nesniedza nekādas ziņas," sacīja Hogans trešdienas pēcpusdienā neilgi pirms "Microsoft" un citu lielo uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšanas.

Eiro vērtība palielinājās, bet tas bija viens no faktoriem, kas noteica Eiropas akciju cenu krišanos.

Parīzes biržas indeksa CAC 40 kritumu veicināja jaunas bažas par luksusa preču sektoru pēc tirgus smagsvara LVMH ziņojuma par gada peļņas samazināšanos par 13%. LVMH akcijas cena saruka par aptuveni 7%.

Akciju cenas trešdien kritās Volstrītā, bet pārsvarā pieauga Eiropas biržās, savukārt naftas cenas palielinājās.

Galvenie ASV biržu indeksi turpināja samazināties otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela otrdienas izteikumiem, ka ASV uzņēmumu akcijas ir "diezgan augsti novērtētas".

"Briefing.com" raksturoja akciju tirdzniecību trešdien kā novirzīšanos no peļņas medību impulsa, tomēr trešdienas kritumi bija "pieticīgi, ņemot vērā nesenos kāpumus".

Nesenā cenu kāpuma svarīgs dzinulis bija prognozes, ka FRS turpinās procentlikmju pazemināšanu pirms gada beigām.

Investori gaida, kad piektdien tiks publiskots personīgā patēriņa izdevumu (PCE) indekss, kas ir FRS iecienīts ASV inflācijas rādītājs. Nākamnedēļ ir gaidāma ASV nodarbinātības datu publiskošana.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, pozitīviem ASV nodarbinātības datiem uzlabojot investoru noskaņojumu par ekonomikas stāvokli, bet samazinot izredzes, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) pazeminās procentlikmes.

ASV ekonomikā janvārī radīti 130 000 darbavietu, salīdzinot ar 48 000 darbavietu decembrī, savukārt bezdarbs ASV janvārī samazinājies līdz 4,3% salīdzinājumā ar 4,4% decembrī.

Šie dati nozīmē, ka "FRS ir mazāka nepieciešamība pazemināt procentlikmes", sacīja "Edward Jones" analītiķis Andželo Kurkafass.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi samazinājās. Eiropā Londonas biržas indekss FTSE 100 pieauga līdz jaunam rekordam, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās.

Āzijas galveno biržu indeksi pieauga pirms ASV nodarbinātības datu publiskošanas.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,1% līdz 50 121,40 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kritās par mazāk nekā 0,1% līdz 6941,47 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,2% līdz 23 066,47 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās bez vienotas tendences, tirgiem izvairoties no krasām izmaiņām pirms trešdien paredzētās ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes, kura varētu dot mājienus par procentlikmju dinamiku tuvākajos mēnešos.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" dienas sākumā pieauga, bet noslēdza dienu ar kritumu, savukārt indekss "Nasdaq Composite" dienas sākumā kritās, bet noslēdza dienu ar nelielu kāpumu. Indekss "Standard & Poor's 500" samazinājās.

"Ir normāli redzēt tirgu iepauzējam pirms ievērojamas dienas un konsolidēt rīcību. Tirgus ieņēmis nogaidošu pieeju," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans.

Eiropas galvenajos akciju tirgos cenas mainījās dažādos virzienos, bet Āzijas biržās akciju cenas pārsvarā kritās.

Lai gan tirgu dalībnieki bija pilnīgi pārliecināti, ka FRS trešdien samazinās procentlikmes, tie pievērsīs galveno uzmanību ASV centrālās bankas prognozēm par monetāro politiku nākamajā gadā.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, tirgiem izvērtējot gaidāmas procentlikmju samazināšanas un labvēlīgu sezonālu dinamiku pret bažām par pārāk augstām akciju cenām.

Pēc tirdzniecības Āzijas un Eiropas biržās, kur akciju cenas mainījās bez vienotas tendences, Ņujorkas biržā akciju cenas visu dienu pieauga.

Investorus iedrošināja ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma samazināšanās, kas vedināja mazāk uztraukties par to, ka monetārās politikas maiņa Japānā varētu izraisīt nestabilitāti.

Investori vēroja ASV obligāciju tirgu dienu pēc tam, kad ASV valdības obligāciju ienesīguma palielināšanās bija izraisījusi cenu kritumu akciju tirgū.

Investori arī gaida ikmēneša ziņojuma par ASV privātā sektora darbavietām publiskošanu trešdien, kā arī septembra inflācijas datu publiskošanu piektdien.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,4% līdz 47 474,46 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,3% līdz 6829,37 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,6% līdz 23 413,67 punktiem.

Akciju cenas pirmdien pieauga Volstrītā, bet pārsvarā kritās Eiropas biržās, dažiem vadošiem tehnoloģiju milžiem palīdzot pacelt Volstrītas indeksus līdz jauniem rekordiem.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas. Visstraujākas kāpums bija indeksam "Nasdaq Composite" - par 0,7%.

Mikroshēmu ražotāja "Nvidia", kas pārstāvēts visos trijos Volstrītas indeksos, akcijas cena pieauga par 4,0% pēc uzņēmuma paziņojuma, ka tas investēs līdz 100 miljardiem ASV dolāru "OpenAI", lai izveidotu infrastruktūru nākamās paaudzes mākslīgajam intelektam.

"Apple" akcijas cena kāpa par vairāk nekā 4%, ko veicināja tā jaunāko viedtālruņu pieprasījums. "Oracle" akcijas cena palielinājās par vairāk nekā 6%.

"Microsoft" un "Amazon" akciju cenas kritās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paaugstināja vīzas nodevu augsto tehnoloģiju darbiniekiem līdz 100 000 ASV dolāru.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, bet Eiropas biržās pārsvarā kritās, savukārt zelta cena sasniedza jaunu rekordu, palielinoties bažām par ģeopolitiku, ASV tarifu draudiem un potenciālu ASV valdības darba apturēšanu.

ASV dolāra vērtība kritās, izskanot pieņēmumiem par ASV un Japānas centrālo banku koordinētām darbībām jenas kursa atbalstīšanai.

Zelta cena īslaicīgi pakāpās virs 5100 ASV dolāriem par unci, tirgiem reaģējot uz augošu globālu neskaidrību saistībā ar ASV prezidenta Donalda Trampa politiku un paziņojumiem, tostarp draudiem noteikt augstus muitas tarifus Ķīnai.

"Apple", "Microsoft" un "Facebook" akciju cenas pieauga pirms šonedēļ gaidāmas peļņas rādītāju paziņošanas.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,5% līdz 49 412,40 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,5% līdz 6950,23 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,4% līdz 23 601,36 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, bet sudraba cena pieauga līdz augstākajam līmenim kopš 1980. gada, investoriem meklējot drošas ieguldījumu iespējas ģeopolitiskas un ekonomiskas neskaidrības laikā.

Zelta cena, kas iepriekš bija kāpusi līdz jauniem rekordiem, ceturtdien nedaudz kritās.

Akciju cenas pārsvarā saruka, tirgu dalībniekiem izvērtējot dažādas problēmas - lielas investīcijas mākslīgajā intelektā (MI), kompāniju darbības rezultātus, ASV procentlikmes, ASV valdības darba apturēšanu, politisko krīzi Francijā un Gazas joslas pamiera vienošanos.

Sudraba cena pārsniedza 50 ASV dolārus par unci, sasniedzot augstāko līmeni kopš 1980. gada.

"Mēs esam sākuši dzirdēt runas par sudraba trūkumu," sacīja "Cite Gestion Private Bank" investīciju stratēģijas vadītājs Džons Plasārs. Viņš atzīmēja, ka sudrabs ir ne tikai investīciju aktīvs, bet arī tiek izmantots tādās jomās kā saules enerģijas paneļi.