Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, investoriem gaidot mikroshēmu ražotāja "Nvidia" peļņas rādītāju publiskošanu, bet Eiropas biržās akciju cenas samazinājās.

Gaidāmie "Nvidia" peļņas rādītāji var dot jaunas norādes par to, vai ar mākslīgo intelektu (MI) saistīto tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpums bijis pamatots.

Nafta cenas kritās, kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība noslīdēja zem 90 000 ASV dolāriem, toties ASV dolāra vērtība pieauga.

Investori šomēnes nervozēja, pastiprinoties pieņēmumam, ka tehnoloģiju uzņēmumu vadītais akciju cenu kāpums šogad var būt bijis pārmērīgs.

Tehnoloģiju uzņēmumu lielā septiņnieka, tostarp "Amazon", "Meta", "Alphabet" un "Apple", akciju cenu palielināšanās noveda pie jauniem rekordiem Volstrītā, tomēr parstāv bažas, ka noskaņojuma maiņa var smagi ietekmēt tirgus.

ASV mikroshēmu un programmatūru ražotājs "Nvidia" oktobrī kļuva par pirmo uzņēmumu, kura tirgus vērtība sasniegusi piecus triljonus dolāru. Šī uzņēmuma trešā ceturkšņa peļņas rādītāju publiskošana ir gaidāma pēc trešdienas tirdzniecības sesijas beigām.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās bažās, ka privāto kredītu problēmas var nomākt ASV reģionālās bankas, papildinot bažas par tirdzniecības saspīlējumu un ASV valdības darba apturēšanu. Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Volstrītā akciju cenas dienas sākumā pieauga, bet ap dienas vidu šī tendence mainījās un tās sāka kristies. Visi galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

Āzijas un Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Parīzes biržas indekss palielinājās pēc tam, kad Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornī parlamentā izturēja divus uzticības balsojumus.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, neraugoties uz datiem par vāju Lielbritānijas ekonomikas izaugsmi.

"Nestle" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 9% pēc šī Šveices pārtikas milža paziņojuma, ka tas nākamo divu gadu laikā likvidēs 16 000 darbavietu visā pasaulē.

"United Airlines" akcijas cena saruka par 5,6% pēc ziņojuma par peļņas samazināšanos augstāku izmaksu dēļ.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem izsverot neseno tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpumu Volstrītā pret augošām bailēm par mākslīgā intelekta (MI) burbuli un bažām par ASV procentlikmju perspektīvu.

Daudzmiljardu dolāru investīciju pieplūdums MI jomā ir bijis svarīgs dzinulis galvenokārt tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpumiem šogad, paceļot tās līdz jauniem rekordiem.

Tomēr arvien biežāk tiek izteikti pieņēmumi, ka šie cenu kāpumi var būt aizgājuši par tālu un var būt gaidāma sāpīga cenu korekcija.

"Mums ir ļoti lielas cerības par to, kāda nākotne būs MI akcijām," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans. "Otrās lielās bažas rada fakts, ka citās tirgus jomās trūkst impulsa."

Volstrītas galvenie indeksi otrdien samazinājās. Eiropā Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās, bet Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, ko sekmēja britu mārciņas vērtības samazināšanās pret ASV dolāru.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, bet zelta cena pietuvojās 4000 ASV dolāriem par unci, investoriem reaģējot uz ASV valdības darba apturēšanu un politisko krīzi Francijā. Eiropas biržās akciju cenas maz mainījās.

Volstrītā akciju cenas sākumā pieauga, bet drīz sāka kristies, ko daži analītiķi uzskatīja par tirgus noguruma pazīmēm pēc cenu kāpuma.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

Parīzes biržas indeksam bija neliels kāpums, neraugoties uz Francijas politiskās un budžeta krīzes padziļināšanos. Niecīgs pieaugums bija arī Londonas un Frankfurtes biržu indeksiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru turpināja samazināties.

Zelta cena pieauga, tikai par 10 dolāriem atpaliekot no 4000 dolāriem par unci.

"Zeltam šogad deva labumu dažādi katalizatori, tai skaitā tarifu neskaidrība, neatlaidīga inflācija un krītoša ASV dolāra vērtība," sacīja "eToro" analītiķis Brets Kenvels.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, bet Eiropas biržās kritās, ko veicināja Francijas banku akciju cenu samazināšanās investoru bažās par jaunu politisko krīzi Francijā.

Parīzes akciju tirgus kritās un Francijas aizņemšanās izmaksas pieauga bažās, ka Francijas mazākuma valdība var tikt gāzta pēc premjerministrs Fransuā Beirū paziņojuma, ka viņa valdība 8.septembrī pieprasīs uzticības balsojumu, cenšoties gūt parlamenta atbalstu iecerētajiem taupības pasākumiem, lai mazinātu strauji pieaugošo valsts parādu.

"[Fiskālo] refomu atlikšana vai atmešana padarīs parāda situāciju vēl neaizsargātāku un nomāks ekonomiku," sacīja "Saxo Markets" Lielbritānijas investoru stratēģis Nīls Vilsons.

Francijas bankas "BNP Paribas" akcijas cena kritās par aptuveni 4%, bet "Societe Generale" akcijas cena saruka par vairāk nekā 6%.

"Tagad jautājums ir, vai tas attīstīsies par plašāku ietekmi uz Eiropas aktīviem, vai paliks tīri Francijas lieta," sacīja "StoneX" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, bet Eiropas un Āzijas biržās svārstījās.

Akciju cenu kāpumu Volstrītā veicināja ceturtdien publiskoti dati, ka ASV ekonomikas apmēra kāpums šogad otrajā ceturksnī bijis straujāks par iepriekš lēsto, kā arī ziņas par labu ASV mikroshēmu un programmatūru ražotāja "Nvidia" peļņu.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Optimismu tirgos veicināja arī perspektīva, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) savā septembra sanāksmē varētu pacelt procentlikmes, kas veicinātu ekonomisko aktivitāti pasaules lielākajā ekonomikā.

Pasaules naftas cenas kritās.

ASV dolāra vērtība pret eiro, britu mārciņu un Japānas jenu samazinājās.

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, bet pārsvarā pieauga Eiropas biržās, samazinoties "Amazon", "Nvidia" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenām.

Kritums sekoja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela brīdinājumam, ka "pārāk agresīva" procentlikmju pazemināšana var veicināt inflāciju.

Iepriekšējās trijās tirdzniecības sesijās visi trīs galvenie ASV biržu indeksi bija sasnieguši jaunus rekordus.

Volstrītā otrdien visstraujāk kritās indekss "Nasdaq Composite" - par 1,0%.

"Nvidia" akcijas cena otrdien saruka par 2,8%. Pirmdien tā bija kāpusi par 4,0% pēc uzņēmuma paziņojuma, ka tas investēs līdz 100 miljardiem ASV dolāru "OpenAI", lai izveidotu infrastruktūru nākamās paaudzes mākslīgajam intelektam.

Lai gan "vadošās tehnoloģiju kompānijas investē simtiem miljardu [dolāru] ģeneratīvajā mākslīgajā intelektā, daži investori turpina jautāt, vai šī nauda tiek labi iztērēta," sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

Akciju cenas trešdien kritās Volstrītā, bet pārsvarā pieauga Eiropas biržās, savukārt naftas cenas palielinājās.

Galvenie ASV biržu indeksi turpināja samazināties otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela otrdienas izteikumiem, ka ASV uzņēmumu akcijas ir "diezgan augsti novērtētas".

"Briefing.com" raksturoja akciju tirdzniecību trešdien kā novirzīšanos no peļņas medību impulsa, tomēr trešdienas kritumi bija "pieticīgi, ņemot vērā nesenos kāpumus".

Nesenā cenu kāpuma svarīgs dzinulis bija prognozes, ka FRS turpinās procentlikmju pazemināšanu pirms gada beigām.

Investori gaida, kad piektdien tiks publiskots personīgā patēriņa izdevumu (PCE) indekss, kas ir FRS iecienīts ASV inflācijas rādītājs. Nākamnedēļ ir gaidāma ASV nodarbinātības datu publiskošana.

Akciju cenas pirmdien pieauga Volstrītā, bet pārsvarā kritās Eiropas biržās, dažiem vadošiem tehnoloģiju milžiem palīdzot pacelt Volstrītas indeksus līdz jauniem rekordiem.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas. Visstraujākas kāpums bija indeksam "Nasdaq Composite" - par 0,7%.

Mikroshēmu ražotāja "Nvidia", kas pārstāvēts visos trijos Volstrītas indeksos, akcijas cena pieauga par 4,0% pēc uzņēmuma paziņojuma, ka tas investēs līdz 100 miljardiem ASV dolāru "OpenAI", lai izveidotu infrastruktūru nākamās paaudzes mākslīgajam intelektam.

"Apple" akcijas cena kāpa par vairāk nekā 4%, ko veicināja tā jaunāko viedtālruņu pieprasījums. "Oracle" akcijas cena palielinājās par vairāk nekā 6%.

"Microsoft" un "Amazon" akciju cenas kritās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paaugstināja vīzas nodevu augsto tehnoloģiju darbiniekiem līdz 100 000 ASV dolāru.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, bet sudraba cena pieauga līdz augstākajam līmenim kopš 1980. gada, investoriem meklējot drošas ieguldījumu iespējas ģeopolitiskas un ekonomiskas neskaidrības laikā.

Zelta cena, kas iepriekš bija kāpusi līdz jauniem rekordiem, ceturtdien nedaudz kritās.

Akciju cenas pārsvarā saruka, tirgu dalībniekiem izvērtējot dažādas problēmas - lielas investīcijas mākslīgajā intelektā (MI), kompāniju darbības rezultātus, ASV procentlikmes, ASV valdības darba apturēšanu, politisko krīzi Francijā un Gazas joslas pamiera vienošanos.

Sudraba cena pārsniedza 50 ASV dolārus par unci, sasniedzot augstāko līmeni kopš 1980. gada.

"Mēs esam sākuši dzirdēt runas par sudraba trūkumu," sacīja "Cite Gestion Private Bank" investīciju stratēģijas vadītājs Džons Plasārs. Viņš atzīmēja, ka sudrabs ir ne tikai investīciju aktīvs, bet arī tiek izmantots tādās jomās kā saules enerģijas paneļi.

Akciju cenas Volstritā ceturtdien kritās, bet Eiropas biržās svārstījās pirms piektdien paredzētas ASV centrālās bankas vadītāja runas, kas var dot mājienu par gaidāmām procentlikmju pazemināšanām.

ES un ASV publicēts kopīgs paziņojums par jūlijā panākto tirdzniecības vienošanos veicināja akciju cenu kāpumu dažās Eiropas biržās.

"Šī ir vislabvēlīgākā tirdzniecības vienošanās, ko ASV noslēgušas ar jebkuru partneri," sacīja ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs.

Šī ziņa iedrošināja investorus Eiropā tajā pašā dienā, kad publicēti dati liecināja, ka privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss "Purchasing Managers' Index" (PMI) eirozonā šogad augustā palielinājies līdz 51,1 punktam, salīdzinājumā ar 50,9 punktiem jūlijā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis pēdējos 15 mēnešos,

Tirgos tomēr nerimās bažas par ASV procentlikmju samazināšanas izredzēm.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, neraugoties uz ASV valdības darba atsākšanu.

Londonas biržā akciju cenas samazinājās pēc datu publiskošanas par Lielbritānijas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos trešajā ceturksnī.

Volstrītas investori gaida ekonomikas datu publiskošanu, kuru aizkavēja ASV valdības darba apturēšana. Šie dati ir sevišķi aktuāli ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS), kas izvērtē, vai samazināt procentlikmes nākamajā mēnesī.

ASV Nacionālās ekonomikas padomes direktors Kevins Hasets sacīja, ka nodarbinātības dati par oktobri, domājams, būs nepilnīgi. jo statistikas aģentūras nevarēja savākt nepieciešamos datus.

Ir arī pieaugušas bažas, ka mākslīgā intelekta (MI) veicinātais kāpums akciju tirgos šogad var būt pārmērīgi cēlis akciju vērtību un novedis pie tehnoloģiju sektora burbuļa, kas var pārplīst jebkurā brīdī.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā saruka, tirgu dalībniekiem izvērtējot ASV un Ķīnas prezidentu tikšanos Dienvidkorejā, uzņēmumu peļņas rādītājus un neskaidrību par tālākām ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanām.

ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins vienojās par atslābumu abu valstu tirdzniecības karā, kas ir satricinājis globālos tirgus. ASV solīja samazināt Ķīnai noteiktos muitas tarifus, savukārt Ķīna atļaus retzemju elementu eksportu. Abas puses tomēr vēl nav noslēgušas rakstisku vienošanos.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi samazinājās, un vislielākais bija indeksa "Nasdaq Composite" kritums - par 1,6%.

Āzijas finanšu tirgos akciju cenas pārsvarā saruka.

Eiropā Frankfurtes un Londonas biržu indeksi no rīta svārstījās, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar niecīgām izmaiņām. Parīzes biržas indekss kritās.

"Meta" akcijas cena saruka par aptuveni 11,3% pēc ziņojuma par tā peļņas kritumu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, investoriem izvērtējot uzņēmumu peļņas rādītājus, ekonomikas datus un jaunas procentlikmju samazināšanas iespējamību.

ASV akciju cenas vasarā un rudens sākumā lielākoties pieauga, bet pēdējās nedēļās svārstījušās, jo ASV valdības darba apturēšanas dēļ netiek publiskoti svarīgi ekonomikas dati.

"Mums savā ziņā tagad pietrūkst katalizatoru, kas atbalstītu akciju cenas," sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Investoriem un politikas veidotājiem ir neskaidrības, jo ASV valdība kavējas ar nodarbinātības, tirdzniecības, apgrozījuma un citu datu publiskošanu.

"Finanšu tirgi taustās pa tumsu," sacīja investīciju un tirdzniecības platformas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 0,8% līdz 46 912,30 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,1% līdz 6720,32 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,9% līdz 23 053,99 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības saspīlējuma samazināšanās pazīmēm un lielākoties labu uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas.

Zelta cena kritās par vairāk nekā 6% pēc tam, kad tā pēdējā laikā bija pieaugusi līdz jauniem rekordiem. Sudraba cena samazinājās par vairāk nekā 8%.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga līdz jaunam rekordam, nedaudz palielinājās arī indekss "Standard & Poor's 500", bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās.

"Peļņa turpina būt par boju šim tirgum. Ir skaidrs, ka mums ir vide, kurā kompānijām ir iespēja uzplaukt," sacīja "Innovator Capital Management" analītiķis Tims Urbanovičs.

ASV autobūves koncerna "General Motors" (GM) akcijas cena pieauga par aptuveni 15%.

Parīzes biržas indekss sasniedza jaunus tirdzniecības dienas un biržas slēgšanas brīža rekordus, ko veicināja finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Edenred" akcijas cenas palielināšanās par aptuveni 20% pēc negaidīti laba apgrozījuma.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien mainījās bez vienotas tendences, tirgiem gaidot ASV patēriņa cenu datu publiskošanu, kas var ietekmēt Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumus par procentlikmēm.

Ir gaidāms, ka FRS pazeminās procentlikmes savā sanāksmē nākamnedēļ, bet vēl tiek debatēts par to, vai ASV centrālā banka dos signālus par citām procentlikmju pazemināšanām 2025.gadā.

ASV ražotāju cenu indekss (PPI) augustā samazinājās par 0,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, lai gan analītiķi bija prognozējuši pieaugumu par 0,3%. Jūlijā tas bija pieaudzis par 0,7% salīdzinājumā ar jūniju.

Ražotāju cenu dati vedina domāt par muitas tarifu "klusu" ietekmi uz inflāciju un par to, ka "uzņēmumi absorbē vismaz daļu no tarifu izmaksām", teikts "FHN Financial" analītiķa Vila Kompernolles piezīmē klientiem. "Nekam šodienas datos nevajadzētu novirzīt FRS no procentlikmju samazināšanas nākamnedēļ."

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, bet Eiropas biržās svārstījās, investoriem gaidot mākslīgā intelekta mikroshēmu ražotāja "Nvidia" jaunāko peļņas ziņojumu.

Volstrītas galvenie indeksi nedaudz pieauga pirms "Nvidia" 2.ceturkšņa peļņas ziņojuma, kura publiskošana bija gaidāma jau pēc Volstrītas slēgšanas.

"Nvidia" ziņoja par 26,4 miljardu dolāru peļņu un 46,7 miljardu dolāru ieņēmumiem 2.ceturksnī, ko veicināja mikroshēmu pieprasījums.

"Kompānija ir pāraugusi tehnoloģiju sektoru un kļuvusi par tirgus ceļazvaigzni," sacīja "SPI Asset Management" analītiķis Stīvens Iniss.

Parīzes biržas indekss trešdien pieauga pēc otrdienas krituma, kuru veicināja bažas, ka Francijas mazākuma valdība var tikt gāzta pēc premjerministrs Fransuā Beirū paziņojuma, ka viņa valdība 8.septembrī pieprasīs uzticības balsojumu par viņa ierosinātiem taupības pasākumiem.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā samazinājās, un turpinājās arī zelta cenas kritums, pastāvot bažām par tirdzniecības saspīlējumu un dažām kompānijām publiskojot vājus peļņas rādītājus.

Galvenie ASV biržu indeksi kritās, jo vāja "Netflix" peļņa vairoja bažas, ka arī citu tehnoloģiju milžu peļņas rādītāji var pievilt cerības.

Pēc akciju cenu kritumiem vadošajos Āzijas tirgos samazinājās arī lielākā daļa Eiropas biržu indeksu. Izņēmums bija Londonas biržas indekss, kas pieauga par 0,9%, britu mārciņas vērtībai samazinoties.

Zelta cena trešdien kritās par 1,4% līdz aptuveni 4060 ASV dolāriem par unci. Pirmdien tā bija sasniegusi rekordu virs 4381 dolāram par unci.

Šis kritums ietekmēja zelta ieguves uzņēmumu akciju cenas.

Parīzes biržā "L'Oreal" akcijas cena kritās par 6,7% pēc trešā ceturkšņa peļņas publiskošanas, kas atpalika no analītiķu prognozēm.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, bet zelta pieauga līdz jaunam rekordam, investoriem meklējot drošas ieguldījumu vietas bažās par ASV prezidenta Donalda Trampa cīņu pret Federālo rezervju sistēmu (FRS), neskaidrību par muitas tarifiem un Eiropas valstu finansēm.

Volstrītas galvenie indeksi kritās visā tirdzniecības sesijas laikā pēc Darba dienas brīvdienām, bet Eiropas biržu indeksi ievērojami saruka tirdzniecības sesijas noslēgumā.

ASV, Francijas un Lielbritānijas aizņemšanās izmaksas pieauga, palielinoties to obligāciju ienesīgumam.

"Septembris var būt dīvains mēnesis finanšu tirgiem, jo akcijām vēsturiski ir tendence uz vāju sniegumu," atzīmēja XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

"Tomēr izpārdošana obligāciju tirgū un steidzīga ASV dolāru un zelta iegāde ir pazīmes, ka investori steigšus meklē drošas investīciju vietas un likvīdus aktīvus," viņa piebilda.

Zelta cena ap plkst.23.30 pēc Latvijas laika bija 2536,56 ASV dolāri par unci, kas viegli pārsniedza aprīlī sasniegto iepriekšējo rekordu - 3500,10 dolārus par unci.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā pieauga, bet zelta cena pirmoreiz pārsniedza 4000 ASV dolārus par unci, investoriem pievēršoties zeltam kā drošam ieguldījumu subjektam bažās par ASV valdības darba apturēšanu, Francijas politisko krīzi un citiem globālo ekonomiku ietekmējošiem faktoriem.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, un pieauga arī indekss "Dow Jones Industrial Average". Āzijas biržās akciju cenas kritās.

Zelts, kas tiek uzskatīts par drošu investīciju subjektu neskaidrības laikā, sasniedza visu laiku augstāko cenu - aptuveni 4060 dolārus par unci. Arī sudraba cena pieauga līdz jaunam rekordam.

"Zelts turpina mirdzēt, un tā ir dāvana, kas turpina dot. Tirgi necieš neskaidrību, un tieši tagad tās netrūkst," sacīja "City Index" un "Forex.com" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

Daļa ASV valdības aģentūru pagājušonedēļ sāka apturēt darbu, jo demokrātu kongresmeņiem un prezidentam Donaldam Trampam neizdevās vienoties par izdevumiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien mainījās bez vienotas tendences, bet ASV dolāra vērtība pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) pirmo reizi šogad pazemināja procentlikmes un deva signālus par vēl divām to pazemināšanām šogad.

FRS lēmums lielā mērā atbilda tirgus prognozēm un tika pieņemts pēc nesen publicētiem ekonomikas datiem par vājāku ASV darbavietu skaita pieaugumu.

FRS trešdien atzina, ka ir "pieauguši nodarbinātības krituma riski", lai gan inflācija ir kāpusi un "saglabājas nedaudz paaugstinātā līmenī".

ASV dolāra vērtība sākotnēji samazinājās, bet vēlāk pieauga pret eiro un citām svarīgajām valūtām.

Eiropā Londonas un Frankfurtes biržu indeksi pieauga, bet Parīzes biržas indekss kritās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 0,6% līdz 46 018,32 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 0,1% līdz 6600,35 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,3% līdz 22 261,33 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, ko veicināja tirdzniecības saspīlējuma mazināšanās starp ASV un Ķīnu un tirgum draudzīga centrālās bankas politika.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar ar jauniem rekordiem trešo sesiju pēc kārtas. To veicināja arī "Nvidia" akcijas cenas palielināšanās.

"Ar vakardienas rekordiem galvenajiem indeksiem nepietika," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Eiropā Londonas biržas indekss sasniedza jaunu rekordu, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās. Arī Āzijas akciju tirgos lielākoties bija kritums.

Ceturtdien Dienvidkorejā ir gaidāma ASV prezidenta Donalda Trampa un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina tikšanās. Trampa izteikumi ir vairojuši optimismu, ka ASV un Ķīna varētu vienoties par tirdzniecības kara mīkstināšanu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, toties ASV dolāra vērtība pieauga pēc negaidīti spēcīgiem ASV ekonomikas izaugsmes datiem, kas var pamudināt ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) atlikt nākamās procentlikmju pazemināšanas.

ASV ekonomikas apmēra kāpums šogad otrajā ceturksnī bijis straujāks par iepriekš lēsto, liecina Tirdzniecības ministrijas ceturtdien publiskotie galīgie dati. Iepriekš publiskotie pārskatītie dati liecināja, ka ASV iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājās par 3,3%, tomēr galīgie dati rāda, ka kāpums bijis par 3,8%, jo patērētāju izdevumi bija lielāki par gaidītajiem.

Tā bija straujākā ASV ekonomikas izaugsme viena ceturkšņa laikā pēdējos divos gados.

ASV dolāra vērtība ceturtdien pieauga pret eiro, britu mārciņu un Japānas jenu.

Galvenie ASV biržu indeksi, kas pirmdien bija sasnieguši rekordus, ceturtdien samazinājās trešo dienu pēc kārtas.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, jauniem ASV inflācijas datiem pastiprinot iespējamību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ pazeminās procentlikmes.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt procentlikmes, pieņemot šādu lēmumu otrajā sēdē pēc kārtas, un paaugstināja eirozonas izaugsmes un inflācijas prognozes šogad.

ASV Nodarbinātības ministrijas ceturtdien publiskotie dati parādīja, ka patēriņa cenu indekss (CPI) augustā pieaudzis līdz 2,9% salīdzinājumā ar 2,7% jūlijā. Šis kāpums saskan ar analītiķu prognozēm un, domājams, neatturēs FRS no procentlikmju pazemināšanas nākamnedēļ.

Lai gan inflācija pārsniedz FRS noteikto 2% mērķi, nesen publiskoti vāji ASV nodarbinātības dati "ir patiprinājuši monetārās politikas mīkstināšanas iespējamību", sacīja "Moneyfarrn" galvenais investīciju pārzinis Ričards Flakss.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga pēc tam, kad ASV prezidenta Donalda Trampa samiernieciski izteikumi mazināja bažas par tirdzniecības saspīlējumu starp ASV un Ķīnu.

Galvenie ASV biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1%, ko veicināja arī "Apple" un citu lielo tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu palielināšanās.

"Apple" akcijas cena kāpa par aptuveni 4% pēc pētnieciskās firmas "Counterpoint" ziņojuma par jaunākā "iPhone" modeļa labu noietu.

Lai gan ASV interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" struktūrvienību "Amazon Web Services" pirmdien skāra darbības traucējumi, "Amazon" akcijas cena pieauga par 1,6%.

Frankfurtes biržas indekss pieauga par 1,8%.

Kāpums bija arī Parīzes biržā, ko veicināja Francijas lukusa preču grupas "Kering" akcijas cenas palielināšanās par 4,8% pēc grupas paziņojuma, ka tā pārdod skaistumkopšanas produktu biznesu Francijas uzņēmumam "L'Oreal".