Akciju cenas Volstrītā trešdien mainījās dažādos virzienos, bet Eiropas biržās kritās.

Londonas biržas indekss, kas šonedēļ bija sasniedzis jaunus rekordus, trešdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu par 0,1%. Kritās arī Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi.

Volstrītā akciju cenas mainījās bez vienotas tendences, investoriem izvērtējot uzņēmumu peļņas rādītājus un apsveicot saspīlējuma mazināšanos Tuvajos Austrumos, kā arī sekojot neskaidrai procentlikmju perspektīvai.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās, indeksam "Standard & Poor's 500" bija niecīgs kāpums, bet indekss "Nasdaq Composite" mazliet pieauga.

"Tesla" akcijas cena Volstrītā pieauga par 12,1% par spīti vājiem uzņēmuma peļņas rezultātiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas pasaules biržās pirmdien lielākoties pieauga, bet Āzijas biržās kritās, bažām par Ķīnas nekustamo īpašumu sektoru nomācot investoru noskaņojumu pirms ASV ekonomikas datu publicēšanas.

Lielo ASV tehnoloģiju kompāniju akciju cenu kāpums pacēla Volstrītas indeksu "Nasdaq Composite" par 1,1%, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga par tikai 0,1%.

Londonas biržas indekss kritās, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi palielinājās.

Ķīnas nekustamo īpašumu attīstītāja "Country Garden" akcijas cena saruka par vairāk nekā 18% dažas dienas pēc tā vadītāja Jana Huijaņa paziņojuma, ka uzņēmums "saskaras ar lielākajām grūtībām kopš mūsu izveidošanas".

Pasaules naftas cenas kritās bažās par pieprasījuma vājināšanos Ķīnā. Ir arī neskaidrība par Krievijas solījumu izpildīt solījumus par jēlnaftas ieguves samazināšanu, ņemot vērā tās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, sacīja "SPI Asset Management" analītiķis Stīvens Iniss.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās dažādos virzienos šī gada priekšpēdējā tirdzniecības dienā, bet naftas cenas kritās, mazinoties bažām par traucētiem kravu pārvadājumiem Sarkanajā jūrā.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu, bet indeksam "Standard & Poor's 500" nedaudz pietrūka līdz jauna rekorda sasniegšanai, savukārt indekss "Nasdaq Composite" nedaudz samazinājās.

ASV akciju cenas kopš oktobra beigām pārsvarā ir kāpušas, tirgum reaģējot uz mērenāku inflācijas tempu un spēcīgu darba tirgu ticībā, ka ASV ekonomika var izvairīties no recesijas.

ASV Nodarbinātības ministrijas apkopoti dati ceturtdien liecināja, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā bijis lielāks kāpums par prognozēto, tomēr tas vēl arvien ir vēsturiski zemā līmenī.

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās, investoriem fiksējot peļņu pirms ASV inflācijas datu publiskošanas, bet Eiropas biržās akciju cenas lielākoties pieauga.

"Izskatās, ka daži investori nolēmuši izmantot šīsnedēļas pauzi akciju tirgu kāpumā, lai izņemtu naudu no tirgus," sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

Eiropā Londonas biržas indekss kritās, bet Parīzes biržas indekss pieauga un Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu biržas slēgšanas brīža rekordu.

Kriptovalūtas "bitcoin" vērtība pārsniedza 60 000 ASV dolāru, pateicoties drudžainam pieprasījumam. Šīs kriptovalūtas visu laiku augstākā vērtība 68 991 ASV dolārs tika sasniegta 2021.gada novembrī.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,1% līdz 38 949,02 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 5069,76 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 15 947,74 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, vājiem tirdzniecības datiem pastiprinot bažas par ekonomikas izaugsmi. Itālijas valdības lēmums apstiprināt virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām 40% apmērā izraisīja Eiropas banku akciju cenu samazināšanos.

Ķīnas muitas otrdien publiskoti dati liecināja, ka Ķīnas eksporta apmērs jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada septīto mēnesi samazinājies par 14,5%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums nekā jūnijā.

Toties ASV Tirdzniecības ministrijas publiskoti dati parādīja, ka ASV ārējās tirdzniecības deficīts jūnijā samazinājies līdz 65,5 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 68,3 miljardiem dolāru maijā. ASV importa apjoms jūnijā samazinājās par 1% līdz 313 miljardiem dolāru, kamēr eksports samazinājās par 0,1% līdz 247,5 miljardiem dolāru.

"Galvenais secinājums no [ASV] ziņojuma ir pieauguma trūkums eksportā un importā, kas norāda uz vājāku pieprasījumu pašu valstī un ārzemēs," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien kritās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) piekto sanāksmi pēc kārtas nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas.

Volstrītā akciju cenas pārsvarā pieauga, un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās visvairāk - par 1,7%.

ASV ražotāju cenas martā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieauga par 2,1%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā februārī, kad tās gada salīdzinājumā palielinājās par 1,6%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotāju cenas ASV martā pieauga par 0,2%, kas seko 0,6% kāpumam februārī.

Galvenie ASV biržu indeksi rīta lielāko daļu samazinājās, bet vēlāk tirdzniecības sesijas gaitā pieauga, izņemot indeksu "Dow Jones Industrial Average", kuram bija niecīgs kritums.

ASV akciju cenu kāpums atspoguļoja investoru "atvieglojumu" par to, ka jaunie inflācijas dati "nebija sliktāki par gaidītajiem", sacīja "'Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās, noslēdzot augusta mēnesi, kura gaitā akciju cenu pieaugums bija neliels.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" nedaudz pieauga, novēršot to, ka augusts kļūtu par šim indeksam sliktāko mēnesi šogad, savukārt indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" saruka.

Eiropas biržās lielākoties bija kritums, tāpat arī Āzijas biržās, izņemot Tokijas biržas indeksu "Nikkei 225", kas pieauga, pateicoties lielākai investoru uzticībai ražotāju uzņēmumu akcijām pēc autobūvnieka "Toyota" labas peļņas.

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā banka (ECB) ir ieņēmušas nostāju, ka procentlikmju turpmāka paaugstināšana vai nepaaugstināšana būs atkarīga no ekonomikas datiem. Jauni dati par inflāciju tāpēc kļuvuši ļoti svarīgi pirms abu centrālo banku septembra sanāksmēm, kurās tiks spriests par monetāro politiku.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, reaģējot uz negatīviem ASV patērētāju pārliecības datiem, bet Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

ASV patērētāju pārliecība martā nedaudz samazinājās, neapmierinot analītiķu prognozes.

Akciju cenas Volstrītā tirdzniecības sesijas gaitā lielākoties bija kāpušas, bet tās beigās sāka samazināties un noslēdza sesiju ar kritumu. Daži analītiķi izskaidroja šo kritumu ar to, ka mēnešiem ilgušais tirgus kāpums uzrāda noguruma pazīmes.

ASV aviobūves uzņēmuma "Boeing" akcijas cena kritās par 2,0%, bet loģistikas uzņēmuma UPS akcijas cena saruka par 8,2%. "Trump Media & Technology Group" akcijas cena pieauga par 16,1%, uzņēmumam debitējot biržā.

Pārējās pasaules biržās akciju cenas pārsvarā pieauga.

Naftas cenas stabilizējās pēc pirmdien piedzīvotā kāpuma, kuru bija izraisījušas bažas par kara starp Krieviju un Ukrainu radītām problēmām Krievijas naftas rūpniecībā.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien kritās, investoriem norādot uz akciju pirkšanas nogurumu, bet naftas cenas samazinājās pirms gaidāmās jēlnaftas eksportētājvalstu sanāksmes.

Pēc akciju cenu kāpuma Volstrītā četras nedēļas pēc kārtas "šodienas cenu virzība atgādina nogurušu tirgu", atzina "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Galvenie ASV biržu indeksi tomēr kritās tikai par 0,1% līdz 0,2%, un šis diezgan mazais kritums liecina par to, ka "dalībnieki vēl negrasās kaut ko pārdot pa īstam", sacīja O'Hērs.

Investoru uzmanība šonedēļ būs pievērsta ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) cenu indeksam, kuru paredzēts publiskot ceturtdien un kas ir Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas indikators.

"Šie skaitļi tiks rūpīgi izpētīti, lai gūtu ieskatu inflācijas tendencēs un to potenciālajā saistībā ar lēmumiem [FRS] monetārās politikas jomā," sacīja "SPI Asset Management" analītiķis Stīvens Iniss.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem gaidot svarīgu ASV inflācijas datu publiskošanu un turpinot bažīties par Ķīnas ekonomiku.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" kritās par 1,0%, mazinoties optimismam par lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, un saruka arī indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500".

Eiropā Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās, bet Londonas biržas indekss nedaudz pieauga.

"Apple" akcijas cena kritās par vairāk nekā 1,7%, un samazinājās arī "Amazon" un "Alphabet" akciju cenas.

ASV inflācijas datu publiskošana trešdien dos investoriem svarīgu norādi par to, vai Federālā rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ paaugstinās procentlikmes.

FRS kopš pagājušā gada marta ir 11 reizes pacēlusi procentlikmes, mēģinot kontrolēt augošo inflāciju. Jūlijā tās galvenā procentlikme tika pacelta līdz augstākajam līmenim 22 gadu laikā.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos, investoriem vērojot atšķirīgos uzņēmumu peļņas rādītājus un meklējot norādes par to, vai augošs optimisms par ASV ekonomiku šogad ir pamatots.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" samazinājās dienu pēc jauna rekorda sasniegšanas, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "'Nasdaq Composite" pieauga.

Londonas biržas indekss maz mainījās, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās.

Naftas cenas saruka pēc prognozēm, ka jēlnaftas piedāvājums šogad pārsniegs globālo pieprasījumu, neraugoties uz bažām par karadarbību Gazas joslā.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,3% līdz 37 908,45 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,3% līdz 4864,60 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,4% līdz 15 425,94 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) paaugstināja procentlikmes un signalizēja par tālākas to paaugstināšanas iespējamību.

FRS Atvērtā tirgus komiteja trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par ceturtdaļu procentpunkta līdz 5,25-5,5%. Tas ir augstākais bāzes procentlikmes līmenis ASV kopš 2001.gada.

FRS vadītājs Džeroms Pauels preses konferencē paziņoja, ka turpmāka procentlikmju paaugstināšana būs atkarīga no ekonomikas datiem.

"Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs atzina, ka Pauela izteikumi atbilduši tirgus gaidām.

Pēc FRS investoru uzmanība pievēršas Eiropas Centrālajai bankai (ECB), kas ceturtdien paziņos savu lēmumu par procentlikmēm, un piektdien to izdarīs arī Japānas Banka.

Parīzes biržas indekss trešdien kritās vairāk nekā Londonas un Frankfurtes biržu indeksi. Šo kritumu veicināja luksusa preču grupas LVMH akcijas cenas samazināšanās par 5%.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, bet zelta cena pieauga līdz rekordlīmenim pēc tam, kad augošs optimisms par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanu nākamgad bija izraisījis ASV dolāra vērtības pazemināšanos pēdējo nedēļu laikā.

Zeltam, kas tiek uzskatīts par drošu investīciju objektu, cena uz neilgu laiku sasniedza visu laiku augstāko līmeni - 2135,39 ASV dolārus par unci.

Palielinājās arī ASV dolāra vērtība.

Analītiķi pauda uzskatu, ka zelta cenas pieaugumu veicinājis arī karš starp Izraēlu un "Hamās".

"Bažas par nestabilu globālās ekonomikas fonu un Izraēlas-"Hamās" konfliktu ir uzkurinājušas investoru pieprasījumu pēc tādiem drošu investīciju aktīviem kā zelts," sacīja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Bitkoina vērtība pirmoreiz kopš pērnā maija pārsniedza 40 000 ASV dolārus, ko veicināja cerības, ka ASV drīz atļaus plašāk tirgot pasaules lielāko kriptovalūtu.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, Volstrītas investoriem izvērtējot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes protokolu, kas vedina uzskatīt, ka procentlikmes vēl labu laiku var palikt augstā līmenī.

FRS sanāksmes protokolā, kurā atspoguļotas diskusijas par 1.novembra lēmumu nemainīt procentlikmes, teikts, ka FRS politikas noteicēji atbalstīja "ierobežojošu nostāju" monetārajā politikā "uz kādu laiku, līdz inflācija ilgtspējīgi samazināsies".

Tas vedina uzskatīt, ka FRS nesteidzas samazināt bāzes procentlikmi, pretēji akciju tirgu cerībām.

Analītiķi gan uzskatīja, ka otrdienas kritums izskaidrojams ar sajūtu, ka akciju cenu kāpums bijis pārmērīgs.

Vairāki lielie ASV mazumtirdzniecības uzņēmumi pievīla investorus ar vājiem peļņas rezultātiem vai pesimistiskām prognozēm.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,2% līdz 35 088,29 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 4538,19 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 14 199,98 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās dažādos virzienos, investoriem paņemot atelpu pēc nesenā akciju cenu kāpuma, kas bija sekojis negaidīti labiem ASV inflācijas datiem.

ASV inflācijas tempa palēnināšanās šonedēļ bija stimulējusi akciju cenu kāpumu, nostiprinot investoru uzskatu, ka ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) vairs nevajadzēs paaugstināt procentlikmes un tā nākamgad varētu sākt procentlikmju pazemināšanu.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" ceturtdien pieauga, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās pēc mazumtirgotāja "Walmart" un tehnoloģiju milža "Cisco Systems" akciju cenu samazināšanās attiecīgi par 8,1% un aptuveni 10%.

Londonas un Parīzes biržu indeksi saruka, bet Frankfurtes biržas indekss pretēji šai tendencei nedaudz pieauga.

Naftas cenas kritās par vairāk nekā 4% bažās par jēlnaftas pieprasījumu.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās gada pirmajā tirdzniecības dienā, tirgu dalībniekiem bažījoties, ka akciju cenu kāpums 2023.gada pēdējās darba dienās bijis pārāk optimistisks.

Cenas akciju tirgos Ņujorkā, Frankfurtē, Parīzē un Tokijā pērnā gada pēdējos mēnešos bija augušas līdz jauniem rekordiem, investoriem gaidot procentlikmju pazemināšanas šogad.

Neraugoties uz optimistiskajām prognozēm par procentlikmēm, Honkongas un Šanhajas biržās turpinājās pērnā gada kritums. Tirgus nepārliecināja Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina runā teiktais, ka Ķīnas ekonomika kļuvusi "izturīgāka un dinamiskāka".

Tokijas birža otrdien bija slēgta, bet investori pievērš uzmanību notikumiem Japānā pēc pirmdienas postošās zemestrīces.

Naftas cenas kritās pēc īslaicīga kāpuma, kuru bija izraisījušas bažas par jēlnaftas piegādēm pēc tam, kad Irāna nosūtīja karakuģi uz Sarkano jūru, atbildot uz trīs Jemenas hutiešu nemiernieku kuģu iznīcināšanu ASV karaflotes uzbrukumā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem bažījoties par ekonomikas izaugsmes perspektīvām, toties Āzijas biržās bija kāpums un Tokijas biržas indekss sasniedza augstāko līmeni 33 gadu laikā.

Volstrītas investoru noskaņojumu pasliktināja Pasaules Bankas prognoze, ka globālās ekonomikas izaugsme šogad palēnināsies līdz 2,4% salīdzinājumā ar 2,6% pērn, ko daļēji nosaka vājāka ekonomiskā aktivitāte ASV un Ķīnā.

Eirozonas akciju tirgos bija kritums, jo ziņas par Vācijas rūpniecības produkcijas apjoma negaidītu samazināšanos radīja bažas par Eiropas lielākās ekonomikas veselīgumu.

Jēlnaftas cenas pieauga dienu pēc tam, kad tās bija kritušās pēc Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" lēmuma krasi pazemināt jēlnaftas cenas.

Āzijas biržu indeksi pieauga un Tokijas biržas indekss sasniedza augstāko līmeni kopš 1990.gada, tirgu dalībniekiem norādot uz nesenā Volstrītas cenu kāpuma pozitīvo ietekmi.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, mazinoties investoru cerībām par drīzu procentlikmju pazemināšanu un pieaugot saspīlējumam Tuvajos Austrumos.

Naftas cenas mainījās dažādos virzienos, pastāvot bažām par ekonomikas izaugsmi.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) pārstāvis Kristofers Volers atzina, ka FRS varēs šogad pazemināt procentlikmes, bet piebilda, ka tās "jāpazemina metodiski un uzmanīgi".

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklis Roberts Holcmans pirmdien Davosā atzina par iespējamu, ka procentlikmes šogad netiks pazeminātas. Iepriekš bija prognozēta ECB procentlikmju pazemināšana aprīlī.

Akciju cenas Eiropas un Ziemeļamerikas biržās 2023.gada beigās pieauga, jo inflācijas samazināšanās vedināja investorus prognozēt, ka FRS gatavojas šogad vairākkārt pazemināt procentlikmes un šim piemēram var drīz sekot ECB un Anglijas Banka.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, bet naftas cenas pieauga, karam starp Krieviju un Ukrainu radot problēmas Krievijas naftas rūpniecībā.

ASV naftas cenas pieauga par 1,6% pēc ziņām, ka jauns Ukrainas drona uzbrukums izraisījis ugunsgrēku svarīgā Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcā.

Analītiķi arī norādīja uz ģeopolitiskā saspīlējuma palielināšanos pēc uzbrukuma Piemaskavas koncertzālei, par kuru uzņēmās atbildību teroristu grupējums "Islāma valsts".

Krievijas diktators Vladimirs Putins pirmdien pirmoreiz atzina, ka šo teroraktu ar 139 bojāgājušajiem sarīkojuši "radikālie islāmisti", bet mēģināja viņus saistīt ar Ukrainu.

"Paaugstinātais saspīlējums starp Ukrainu un Krieviju ir apturējis kāpumu akciju tirgos, kas bija redzēts pagājušajā nedēļā," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, lai gan Tokijas biržas indekss pieauga līdz jaunam rekordam.

Naftas cenas saruka par spīti galveno jēlnaftas ieguvējvalstu lēmumam pagarināt ieguves apjoma samazinājumus līdz šī gada vidum.

Volstrītas indeksi samazinājās. Analītiķi to izskaidroja ar investoru nogaidošu attieksmi pret ziņām bagātu nedēļu, kurā paredzēta ASV nodarbinātības datu publiskošana, Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela liecība Kongresā, ASV prezidenta Džo Baidena uzruna par valsts stāvokli, un Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums par procentlikmēm.

Pirmdien investori "savā ziņā skatījās uz priekšu (..) un saprata, ka var būt kādi potenciāli tirgus iekustinātāji", sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Akciju cenas galvenajās ASV un Eiropas biržās piektdien pieauga, bet naftas cenas kritās, akciju un naftas tirgiem sekojot karam starp Izraēlu un palestīniešu grupējumu "Hamas".

Āzijas biržās akciju cenas kritās, sekojot šādai tendencei Eiropas un ASV biržās piektdien. ASV dolāra vērtība nedauudz samazinājās.

Tirgi piektdien nervozēja par iespējamību, ka Izraēlas sauszemes iebrukums Gazas joslas ziemeļos varētu izraisīt plašāku konfliktu Tuvajos Austrumos.

"Pastāvēja bažas, ka karš starp Izraēlu un "Hamas" var eskalēties un izvērsties par plašāku konfliktu nedēļas nogalē, kad akciju tirgus bija slēgts. Tas nenotika, tāpēc šorīt bija zināms atvieglojums," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,9% līdz 33 984,54 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,1% līdz 4373,63 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,2% līdz 13 567,98 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien kritās, jo tehnoloģiju uzņēmumu peļņas dati nespēja sajūsmināt investorus, bet ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nemainīja procentlikmes un lika saprast, ka tai vajag vairāk laika procentlikmju pazemināšanai.

FRS vadītājs Džeroms Pauels izteicās, ka procentlikmju pazemināšana martā ir maz ticama. Viņš norādīja uz progresu cīņā par inflācijas samazināšanu līdz 2% līmenim, bet sacīja, ka ir vajadzīgi lielāki uzlabojumi.

Pauels piebilda, ka "gandrīz visi" FRS procentlikmju noteikšanas komitejā atbalsta to pazemināšanu, bet šāds solis jau nākamajā sanāksmē martā ir maz ticams.

"Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cena kritās par 7,4%, bet "Microsoft" akcijas cena saruka par 2,7%, neraugoties uz šo uzņēmumu labu peļņu.

Šonedēļ ir gaidāma arī "Apple", "Amazon" un "Meta" peļņas datu publiskošana.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,8% līdz 38 150,30 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,6% līdz 4845,65 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 2,2% līdz 15 164,01 punktam.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, ASV obligāciju ienesīgumam sasniedzot 16 gadu augstāko līmeni, kas pastiprināja bažas par paaugstinātām procentlikmēm.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi saruka par vairāk nekā 1% pēc tam, kad ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga līdz līmenim, kas iepriekšējo reizi bija sasniegts 2007.gadā.

Analītiķi saistīja obligāciju ienesīguma palielināšanos ar prāvu šo obligāciju emisiju un ar ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) amatpersonu izteikumiem, kas signalizēja, ka ASV centrālā banka varētu saglabāt procentlikmes augstā līmenī ilgāku laiku.

Investori gaida ASV nodarbinātības datu publiskošanu, kas paredzēta piektdien.

ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu īslaicīgi pārsniedza 150 jenas par dolāru, kas notika pirmoreiz gada laikā, bet pēc tam ātri kritās.

Naftas cenas pasaulē pirmdien kritās, tirgus dalībniekiem cerot uz deeskalāciju Tuvajos Austrumos, neraugoties uz Irānas triecienu Izraēlai.

Irāna sestdienas vakarā raidīja uz Izraēlu vairāk nekā 300 ballistisko un spārnoto raķešu un kaujas dronu, bet Izraēlas pretgaisa aizsardzība lielāko daļu atvairīja.

"Tirgus uzskata deeskalāciju par visticamāko ceļu par spīti Irānas triecienam," atzīmēja "DNB Markets" analītiķi.

Volstrītas galvenie indeksi samazinājās, investoriem bažījoties par situāciju Tuvajos Austrumos, neraugoties uz labiem ASV ekonomikas datiem.

Londonas biržas indekss saruka, naftas cenu kritumam ietekmējot enerģētikas uzņēmumu akciju cenas. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga pēc datu publiskošanas par labvēlīgām pārmaiņām eirozonas rūpnieciskajā ražošanā.

"Tesla" akcijas cena kritās par 5,6% pēc ziņām, ka elektromobiļu ražotājs plāno samazināt darbavietu skaitu par vairāk nekā 10%.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga pēc tam, kad Federālā rezervju sistēma (FRS) apstiprināja, ka plāno tuvākajos mēnešus pazemināt procentlikmes. Akciju cenas Eiropas biržās pārsvarā kritās.

ASV centrālā banka, kā jau bija gaidāms, trešdien izvēlējās saglabāt procentlikmes nemainīgas piekto sanāksmi pēc kārtas.

"Inflācija vēl ir pārāk augsta," preses konferencē paziņoja FRS vadītājs Džeroms Pauels.

FRS tomēr neatteicās no prognozes par procentlikmju samazināšanu trīs reizes 2024.gadā, neraugoties uz jaunākajiem inflācijas datiem, kas pārsniedza aplēses.

Šīs prognozes saglabāšana ļāva tirgum "atviegloti nopūsties", sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs. Viņš piebilda, ka investori arī apsveica Pauela vērtējumu par ekonomiku kā relatīvi spēcīgu.

FRS arī mainīja savu ekonomikas prognozi, palielinot ASV ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam no 1,4% līdz 2,1%.