Jaunākais izdevums

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās, noslēdzot augusta mēnesi, kura gaitā akciju cenu pieaugums bija neliels.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" nedaudz pieauga, novēršot to, ka augusts kļūtu par šim indeksam sliktāko mēnesi šogad, savukārt indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" saruka.

Eiropas biržās lielākoties bija kritums, tāpat arī Āzijas biržās, izņemot Tokijas biržas indeksu "Nikkei 225", kas pieauga, pateicoties lielākai investoru uzticībai ražotāju uzņēmumu akcijām pēc autobūvnieka "Toyota" labas peļņas.

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā banka (ECB) ir ieņēmušas nostāju, ka procentlikmju turpmāka paaugstināšana vai nepaaugstināšana būs atkarīga no ekonomikas datiem. Jauni dati par inflāciju tāpēc kļuvuši ļoti svarīgi pirms abu centrālo banku septembra sanāksmēm, kurās tiks spriests par monetāro politiku.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 0,5% līdz 34 721,91 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 4507,66 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,1% līdz 14 034,97 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien kritās par 0,5% līdz 7439,13 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga par 0,4% līdz 15 947,08 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,7% līdz 7316,70 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien pieauga par 2,5% līdz 83,63 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 1,2% līdz 86,86 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena ceturtdien kritās par 11,0% līdz 35,03 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien kritās no 1,0925 līdz 1,0844 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2719 līdz 1,2669 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 146,23 līdz 145,49 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 85,87 līdz 85,56 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās dažādos virzienos šī gada priekšpēdējā tirdzniecības dienā, bet naftas cenas kritās, mazinoties bažām par traucētiem kravu pārvadājumiem Sarkanajā jūrā.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu, bet indeksam "Standard & Poor's 500" nedaudz pietrūka līdz jauna rekorda sasniegšanai, savukārt indekss "Nasdaq Composite" nedaudz samazinājās.

ASV akciju cenas kopš oktobra beigām pārsvarā ir kāpušas, tirgum reaģējot uz mērenāku inflācijas tempu un spēcīgu darba tirgu ticībā, ka ASV ekonomika var izvairīties no recesijas.

ASV Nodarbinātības ministrijas apkopoti dati ceturtdien liecināja, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā bijis lielāks kāpums par prognozēto, tomēr tas vēl arvien ir vēsturiski zemā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet naftas cenas kritās, tirgus dalībniekiem apsverot vāja jēlnaftas pieprasījuma prognozi.

WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka dienu pēc tam, kad tās bija pieaugušas pēc Saūda Arābijas paziņojuma par ieguves apjoma samazināšanu jūlijā.

"Naftas cenas ir pakļautas spiedienam (..) jo Saūda Arābijas ieguves apjoma samazināšanas efekts apsīkst un iestājas vāja pieprasījuma radītā realitāte," atzīmēja uzņēmuma "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Akciju cenas Āzijas biržās pārsvarā kritās, investoriem reaģējot uz negaidīto Austrālijas Rezervju bankas (RBA) procentlikmju paaugstināšanu. RBA pacēla galveno procentlikmi par 25 bāzes punktiem līdz 4,1%, kas ir augstākais līmenis kopš 2012.gada maija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Bažas par Ķīnas nekustamo īpašumu sektoru nomāc investoru noskaņojumu

LETA--AFP, 15.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas pasaules biržās pirmdien lielākoties pieauga, bet Āzijas biržās kritās, bažām par Ķīnas nekustamo īpašumu sektoru nomācot investoru noskaņojumu pirms ASV ekonomikas datu publicēšanas.

Lielo ASV tehnoloģiju kompāniju akciju cenu kāpums pacēla Volstrītas indeksu "Nasdaq Composite" par 1,1%, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga par tikai 0,1%.

Londonas biržas indekss kritās, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi palielinājās.

Ķīnas nekustamo īpašumu attīstītāja "Country Garden" akcijas cena saruka par vairāk nekā 18% dažas dienas pēc tā vadītāja Jana Huijaņa paziņojuma, ka uzņēmums "saskaras ar lielākajām grūtībām kopš mūsu izveidošanas".

Pasaules naftas cenas kritās bažās par pieprasījuma vājināšanos Ķīnā. Ir arī neskaidrība par Krievijas solījumu izpildīt solījumus par jēlnaftas ieguves samazināšanu, ņemot vērā tās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, sacīja "SPI Asset Management" analītiķis Stīvens Iniss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, vājiem tirdzniecības datiem pastiprinot bažas par ekonomikas izaugsmi. Itālijas valdības lēmums apstiprināt virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām 40% apmērā izraisīja Eiropas banku akciju cenu samazināšanos.

Ķīnas muitas otrdien publiskoti dati liecināja, ka Ķīnas eksporta apmērs jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada septīto mēnesi samazinājies par 14,5%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums nekā jūnijā.

Toties ASV Tirdzniecības ministrijas publiskoti dati parādīja, ka ASV ārējās tirdzniecības deficīts jūnijā samazinājies līdz 65,5 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 68,3 miljardiem dolāru maijā. ASV importa apjoms jūnijā samazinājās par 1% līdz 313 miljardiem dolāru, kamēr eksports samazinājās par 0,1% līdz 247,5 miljardiem dolāru.

"Galvenais secinājums no [ASV] ziņojuma ir pieauguma trūkums eksportā un importā, kas norāda uz vājāku pieprasījumu pašu valstī un ārzemēs," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas pēc nepārliecinošas Ķīnas procentlikmju samazināšanas

LETA--AFP, 21.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās pēc Ķīnas procentlikmju samazināšanas, kas bija mazāka par prognozēto.

Āzijas biržu indeksi pārsvarā saruka, un samazinājās arī Eiropas un ASV biržu indeksi.

"Notikumu attīstība Ķīnā, kur centrālā banka samazināja atsauces procentlikmi par 10 bāzes punktiem, turpina norādīt uz pasaules otras lielākās ekonomikas atkopšanos pēc pandēmijas lēnākā tempā, nekā bija prognozēts," sacīja "ActivTrades" analītiķis Rikardo Evandželista.

Ķīnas Tautas banka otrdien piecu gadu aizdevumu likmi, kas tiek izmantota hipotekāro aizdevumu likmju noteikšanai, samazināja no 4,3% līdz 4,2%, lai gan tika gaidīts samazinājums par 15 bāzes punktiem. Viena gada aizdevumu likme, kas kalpo kā atsauce korporatīvajiem aizdevumiem, tika samazināta no 3,65% līdz 3,55%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem gaidot svarīgu ASV inflācijas datu publiskošanu un turpinot bažīties par Ķīnas ekonomiku.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" kritās par 1,0%, mazinoties optimismam par lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, un saruka arī indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500".

Eiropā Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās, bet Londonas biržas indekss nedaudz pieauga.

"Apple" akcijas cena kritās par vairāk nekā 1,7%, un samazinājās arī "Amazon" un "Alphabet" akciju cenas.

ASV inflācijas datu publiskošana trešdien dos investoriem svarīgu norādi par to, vai Federālā rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ paaugstinās procentlikmes.

FRS kopš pagājušā gada marta ir 11 reizes pacēlusi procentlikmes, mēģinot kontrolēt augošo inflāciju. Jūlijā tās galvenā procentlikme tika pacelta līdz augstākajam līmenim 22 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) paaugstināja procentlikmes un signalizēja par tālākas to paaugstināšanas iespējamību.

FRS Atvērtā tirgus komiteja trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par ceturtdaļu procentpunkta līdz 5,25-5,5%. Tas ir augstākais bāzes procentlikmes līmenis ASV kopš 2001.gada.

FRS vadītājs Džeroms Pauels preses konferencē paziņoja, ka turpmāka procentlikmju paaugstināšana būs atkarīga no ekonomikas datiem.

"Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs atzina, ka Pauela izteikumi atbilduši tirgus gaidām.

Pēc FRS investoru uzmanība pievēršas Eiropas Centrālajai bankai (ECB), kas ceturtdien paziņos savu lēmumu par procentlikmēm, un piektdien to izdarīs arī Japānas Banka.

Parīzes biržas indekss trešdien kritās vairāk nekā Londonas un Frankfurtes biržu indeksi. Šo kritumu veicināja luksusa preču grupas LVMH akcijas cenas samazināšanās par 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, bet zelta cena pieauga līdz rekordlīmenim pēc tam, kad augošs optimisms par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanu nākamgad bija izraisījis ASV dolāra vērtības pazemināšanos pēdējo nedēļu laikā.

Zeltam, kas tiek uzskatīts par drošu investīciju objektu, cena uz neilgu laiku sasniedza visu laiku augstāko līmeni - 2135,39 ASV dolārus par unci.

Palielinājās arī ASV dolāra vērtība.

Analītiķi pauda uzskatu, ka zelta cenas pieaugumu veicinājis arī karš starp Izraēlu un "Hamās".

"Bažas par nestabilu globālās ekonomikas fonu un Izraēlas-"Hamās" konfliktu ir uzkurinājušas investoru pieprasījumu pēc tādiem drošu investīciju aktīviem kā zelts," sacīja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Bitkoina vērtība pirmoreiz kopš pērnā maija pārsniedza 40 000 ASV dolārus, ko veicināja cerības, ka ASV drīz atļaus plašāk tirgot pasaules lielāko kriptovalūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās gada pirmajā tirdzniecības dienā, tirgu dalībniekiem bažījoties, ka akciju cenu kāpums 2023.gada pēdējās darba dienās bijis pārāk optimistisks.

Cenas akciju tirgos Ņujorkā, Frankfurtē, Parīzē un Tokijā pērnā gada pēdējos mēnešos bija augušas līdz jauniem rekordiem, investoriem gaidot procentlikmju pazemināšanas šogad.

Neraugoties uz optimistiskajām prognozēm par procentlikmēm, Honkongas un Šanhajas biržās turpinājās pērnā gada kritums. Tirgus nepārliecināja Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina runā teiktais, ka Ķīnas ekonomika kļuvusi "izturīgāka un dinamiskāka".

Tokijas birža otrdien bija slēgta, bet investori pievērš uzmanību notikumiem Japānā pēc pirmdienas postošās zemestrīces.

Naftas cenas kritās pēc īslaicīga kāpuma, kuru bija izraisījušas bažas par jēlnaftas piegādēm pēc tam, kad Irāna nosūtīja karakuģi uz Sarkano jūru, atbildot uz trīs Jemenas hutiešu nemiernieku kuģu iznīcināšanu ASV karaflotes uzbrukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, tirgiem vienaldzīgi uztverot spēcīgos ASV ekonomikas datus, izvērtējot atšķirīgos uzņēmumu peļņas rādītājus un sekojot krīzei Tuvajos Austrumos.

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn palielinājies par 4,9%, tādējādi reģistrēta straujākā izaugsme kopš 2021.gada pēdējiem trīs mēnešiem, liecināja ASV Tirdzniecības ministrijas ceturtdien publiskotie dati.

Tirgi tomēr uztvēra šos datus tikai kā pazīmi, ka ir paredzama ASV ekonomikas izaugsmes palēnināšanās. Investori vairāk fokusējas uz gada ceturto ceturksni un gaidām, ka "viss palēnināsies", sacīja "Huge Johnson Economics" analītiķis Hjū Džonsons.

Eiropas Centrālās banka (ECB) ceturtdien pirmo reizi kopš 2022.gada jūlija nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas.

Šis lēmums, kas jau bija gaidāms, izraisīja īslaicīgu eiro vērtības paaugstināšanos, bet eirozonas biržās akciju cenas tomēr kritās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem bažījoties par ekonomikas izaugsmes perspektīvām, toties Āzijas biržās bija kāpums un Tokijas biržas indekss sasniedza augstāko līmeni 33 gadu laikā.

Volstrītas investoru noskaņojumu pasliktināja Pasaules Bankas prognoze, ka globālās ekonomikas izaugsme šogad palēnināsies līdz 2,4% salīdzinājumā ar 2,6% pērn, ko daļēji nosaka vājāka ekonomiskā aktivitāte ASV un Ķīnā.

Eirozonas akciju tirgos bija kritums, jo ziņas par Vācijas rūpniecības produkcijas apjoma negaidītu samazināšanos radīja bažas par Eiropas lielākās ekonomikas veselīgumu.

Jēlnaftas cenas pieauga dienu pēc tam, kad tās bija kritušās pēc Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" lēmuma krasi pazemināt jēlnaftas cenas.

Āzijas biržu indeksi pieauga un Tokijas biržas indekss sasniedza augstāko līmeni kopš 1990.gada, tirgu dalībniekiem norādot uz nesenā Volstrītas cenu kāpuma pozitīvo ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien kritās, investoriem norādot uz akciju pirkšanas nogurumu, bet naftas cenas samazinājās pirms gaidāmās jēlnaftas eksportētājvalstu sanāksmes.

Pēc akciju cenu kāpuma Volstrītā četras nedēļas pēc kārtas "šodienas cenu virzība atgādina nogurušu tirgu", atzina "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Galvenie ASV biržu indeksi tomēr kritās tikai par 0,1% līdz 0,2%, un šis diezgan mazais kritums liecina par to, ka "dalībnieki vēl negrasās kaut ko pārdot pa īstam", sacīja O'Hērs.

Investoru uzmanība šonedēļ būs pievērsta ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) cenu indeksam, kuru paredzēts publiskot ceturtdien un kas ir Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas indikators.

"Šie skaitļi tiks rūpīgi izpētīti, lai gūtu ieskatu inflācijas tendencēs un to potenciālajā saistībā ar lēmumiem [FRS] monetārās politikas jomā," sacīja "SPI Asset Management" analītiķis Stīvens Iniss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, mazinoties investoru cerībām par drīzu procentlikmju pazemināšanu un pieaugot saspīlējumam Tuvajos Austrumos.

Naftas cenas mainījās dažādos virzienos, pastāvot bažām par ekonomikas izaugsmi.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) pārstāvis Kristofers Volers atzina, ka FRS varēs šogad pazemināt procentlikmes, bet piebilda, ka tās "jāpazemina metodiski un uzmanīgi".

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklis Roberts Holcmans pirmdien Davosā atzina par iespējamu, ka procentlikmes šogad netiks pazeminātas. Iepriekš bija prognozēta ECB procentlikmju pazemināšana aprīlī.

Akciju cenas Eiropas un Ziemeļamerikas biržās 2023.gada beigās pieauga, jo inflācijas samazināšanās vedināja investorus prognozēt, ka FRS gatavojas šogad vairākkārt pazemināt procentlikmes un šim piemēram var drīz sekot ECB un Anglijas Banka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos, investoriem vērojot atšķirīgos uzņēmumu peļņas rādītājus un meklējot norādes par to, vai augošs optimisms par ASV ekonomiku šogad ir pamatots.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" samazinājās dienu pēc jauna rekorda sasniegšanas, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "'Nasdaq Composite" pieauga.

Londonas biržas indekss maz mainījās, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās.

Naftas cenas saruka pēc prognozēm, ka jēlnaftas piedāvājums šogad pārsniegs globālo pieprasījumu, neraugoties uz bažām par karadarbību Gazas joslā.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,3% līdz 37 908,45 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,3% līdz 4864,60 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,4% līdz 15 425,94 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, Volstrītas investoriem izvērtējot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes protokolu, kas vedina uzskatīt, ka procentlikmes vēl labu laiku var palikt augstā līmenī.

FRS sanāksmes protokolā, kurā atspoguļotas diskusijas par 1.novembra lēmumu nemainīt procentlikmes, teikts, ka FRS politikas noteicēji atbalstīja "ierobežojošu nostāju" monetārajā politikā "uz kādu laiku, līdz inflācija ilgtspējīgi samazināsies".

Tas vedina uzskatīt, ka FRS nesteidzas samazināt bāzes procentlikmi, pretēji akciju tirgu cerībām.

Analītiķi gan uzskatīja, ka otrdienas kritums izskaidrojams ar sajūtu, ka akciju cenu kāpums bijis pārmērīgs.

Vairāki lielie ASV mazumtirdzniecības uzņēmumi pievīla investorus ar vājiem peļņas rezultātiem vai pesimistiskām prognozēm.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,2% līdz 35 088,29 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 4538,19 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 14 199,98 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās dažādos virzienos, investoriem paņemot atelpu pēc nesenā akciju cenu kāpuma, kas bija sekojis negaidīti labiem ASV inflācijas datiem.

ASV inflācijas tempa palēnināšanās šonedēļ bija stimulējusi akciju cenu kāpumu, nostiprinot investoru uzskatu, ka ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) vairs nevajadzēs paaugstināt procentlikmes un tā nākamgad varētu sākt procentlikmju pazemināšanu.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" ceturtdien pieauga, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās pēc mazumtirgotāja "Walmart" un tehnoloģiju milža "Cisco Systems" akciju cenu samazināšanās attiecīgi par 8,1% un aptuveni 10%.

Londonas un Parīzes biržu indeksi saruka, bet Frankfurtes biržas indekss pretēji šai tendencei nedaudz pieauga.

Naftas cenas kritās par vairāk nekā 4% bažās par jēlnaftas pieprasījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, bet Tokijas biržas indekss pirmoreiz kopš 1990.gada noslēdza tirdzniecības sesiju virs 35 000 punktiem.

ASV Nodarbinātības ministrijas ceturtdien publiskoti dati liecināja, ka gada inflācija ASV decembrī palielinājusies līdz 3,4% salīdzinājumā ar 3,1% novembrī, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto. Analītiķi bija prognozējuši, ka inflācija pieaugs līdz 3,2%.

Investori gaidīja šos datus, jo tie var ietekmēt potensiālos ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumus par procentlikmju pazemināšanu.

Pasaules akciju tirgi pērnā gada pēdējos mēnešos piedzīvoja kāpumu, paredzot, ka FRS un Eiropas Centrālā banka (ECB) drīz sāks procentlikmju pazemināšanu, mazinoties inflācijas spiedienam.

Vadošie analītiķi ir prognozējuši, ka FRS varētu veikt šogad pirmo procentlikmju pazemināšanu martā vai maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgumam sasniedzot daudzu gadu augstāko līmeni.

ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga līdz 4,26%, kas ir augstākais līmenis kopš 2008.gada. Tas pieauga pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes protokola publiskošanas, kurā norādīts uz ievērojamiem riskiem, ka cenu kāpums turpināsies.

Britu mārciņas vērtība pieauga pēc Lielbritānijas inflācijas datu publiskošanas. Gada inflācija Lielbritānijā jūlijā samazinājusies līdz 6,8% salīdzinājumā ar 7,9% jūnijā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2022.gada februāra, trešdien paziņoja valsts statistikas birojs.

Inflācijas līmenis Lielbritānijā tomēr ir augstākais G7 valstu vidū, un tās samazinājums var nebūt pietiekams, lai novērstu jaunu procentlikmju celšanu septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā pieauga pēc atšķirīgu ekonomikas datu publicēšanas, bet Japānas jenas vērtība pret ASV dolāru kritās pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma par procentlikmēm.

Volstrītas indeksi palielinājās otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Investori bija pārliecināti, ka ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgums ir stabilizējies, sacīja "B.Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

Analītiķi paredz, ka FRS trešdien nolems nemainīt procentlikmes.

Eirozonas biržās akciju cenas pieauga, investoriem izvērtējot eirozonas ekonomikas datus, kas palielināja iespējamību, ka Eiropas Centrālajai bankai (ECB) vairs nebūs vajadzīgs tālāk paaugstināt procentlikmes.

Gada inflācija eirozonā oktobrī samazinājusies līdz 2,9% salīdzinājumā ar 4,3% septembrī, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada jūlija, liecināja otrdien publiskots Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā pieauga, vairākām nozīmīgām biržām atsākot tirdzniecību pēc Ziemassvētku brīvdienām un investoriem saglabājot optimismu apstākļos, kad mazinās spiediens no centrālo banku puses. Naftas cenas samazinājās.

Volstrītā vislielākais kāpums bija indeksam "Dow Jones Industrial Average", kas pieauga par 0,3%, noslēdzot tirdzniecības sesiju visu laiku augstākajā 37 656,52 punktu līmenī.

Lai gan ASV biržās tirdzniecība atsākās jau otrdien, Eiropas biržās tas notika tikai trešdien. Eiropā visvairāk pieauga Londonas biržas indekss - par 0,4%.

Honkongas biržas indekss pēc ilga tirdzniecības pārtraukuma pieauga par 1,7%.

"Nerimstošais optimisms par iespējamību, ka centrālās bankas 2024.gadā sāks procentlikmju pazemināšanu, un ka nākamgad gaidāmas daudzas to pazemināšanas, turpina dzīt uz augšu akciju cenas," sacīja tirdzniecības grupas XTB galvenais tirgus analītiķis Valids Kudmani.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, investoriem pēc pagājušās nedēļas kāpuma atkal pievēršot uzmanību ekonomikas datiem.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pirmdien kritās pēc piektdienas tirdzniecības sesijas, kurā divi no šiem indeksiem bija pieauguši līdz jauniem rekordiem.

Tokijas biržas indekss pieauga līdz visu laiku augstākajam līmenim pēc tam, kad tas piektdien pārspēja rekordu, kas nebija mainīts kopš 1989.gada.

Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi kritās, bet Frankfurtes biržas indeksam bija niecīgs pieaugums.

Akciju cenu kāpumu pagājušajā nedēļā bija sekmējusi ASV mikroshēmu ražotāja "Nvidia" labas peļņas publiskošana. Pirmdien šī uzņēmuma akcijas cena pieauga par 0,4%.

Investori tagad gaida, kad ceturtdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) indekss, kas Federālajai rezervju sistēmai (FRS) ir iecienīts inflācijas rādītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas galvenajās ASV un Eiropas biržās piektdien pieauga, bet naftas cenas kritās, akciju un naftas tirgiem sekojot karam starp Izraēlu un palestīniešu grupējumu "Hamas".

Āzijas biržās akciju cenas kritās, sekojot šādai tendencei Eiropas un ASV biržās piektdien. ASV dolāra vērtība nedauudz samazinājās.

Tirgi piektdien nervozēja par iespējamību, ka Izraēlas sauszemes iebrukums Gazas joslas ziemeļos varētu izraisīt plašāku konfliktu Tuvajos Austrumos.

"Pastāvēja bažas, ka karš starp Izraēlu un "Hamas" var eskalēties un izvērsties par plašāku konfliktu nedēļas nogalē, kad akciju tirgus bija slēgts. Tas nenotika, tāpēc šorīt bija zināms atvieglojums," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,9% līdz 33 984,54 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,1% līdz 4373,63 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,2% līdz 13 567,98 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju cenas pasaules biržās krītas

LETA--AFP, 01.02.2024

Akciju cenas pasaules biržās trešdien kritās, jo tehnoloģiju uzņēmumu peļņas dati nespēja sajūsmināt investorus.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās trešdien kritās, jo tehnoloģiju uzņēmumu peļņas dati nespēja sajūsmināt investorus, bet ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nemainīja procentlikmes un lika saprast, ka tai vajag vairāk laika procentlikmju pazemināšanai.

FRS vadītājs Džeroms Pauels izteicās, ka procentlikmju pazemināšana martā ir maz ticama. Viņš norādīja uz progresu cīņā par inflācijas samazināšanu līdz 2% līmenim, bet sacīja, ka ir vajadzīgi lielāki uzlabojumi.

Pauels piebilda, ka "gandrīz visi" FRS procentlikmju noteikšanas komitejā atbalsta to pazemināšanu, bet šāds solis jau nākamajā sanāksmē martā ir maz ticams.

"Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cena kritās par 7,4%, bet "Microsoft" akcijas cena saruka par 2,7%, neraugoties uz šo uzņēmumu labu peļņu.

Šonedēļ ir gaidāma arī "Apple", "Amazon" un "Meta" peļņas datu publiskošana.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,8% līdz 38 150,30 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,6% līdz 4845,65 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 2,2% līdz 15 164,01 punktam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, ASV obligāciju ienesīgumam sasniedzot 16 gadu augstāko līmeni, kas pastiprināja bažas par paaugstinātām procentlikmēm.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi saruka par vairāk nekā 1% pēc tam, kad ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga līdz līmenim, kas iepriekšējo reizi bija sasniegts 2007.gadā.

Analītiķi saistīja obligāciju ienesīguma palielināšanos ar prāvu šo obligāciju emisiju un ar ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) amatpersonu izteikumiem, kas signalizēja, ka ASV centrālā banka varētu saglabāt procentlikmes augstā līmenī ilgāku laiku.

Investori gaida ASV nodarbinātības datu publiskošanu, kas paredzēta piektdien.

ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu īslaicīgi pārsniedza 150 jenas par dolāru, kas notika pirmoreiz gada laikā, bet pēc tam ātri kritās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās, ko veicināja labi ASV uzņēmumu peļņas rādītāji, lai gan investoru noskaņojumu pasliktināja ekonomiskas un ģeopolitiskas bažas.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien bija ietekmējusi ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīguma dinamika, bet otrdien šo obligāciju ienesīgums saruka zem 4,85%.

"Coca-Cola", "Verizon", "3M" un vairāki citi uzņēmumi ziņoja par labiem ceturkšņa peļņas rezultātiem, kas pārspēja prognozes.

Naftas cenas kritās par apmēram 2%, tirgiem vērojot Tuvo Austrumu krīzi un Izraēlai vēl neīstenojot sauszemes iebrukumu Gazas joslā.

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga par apmēram 0,5% pirms ceturtdien gaidāma Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma par procentlikmēm. Londonas biržas indekss palielinājās par 0,2%, neraugoties uz Lielbritānijas privātā sektora uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru