Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, un arī naftas cenas turpināja sarukt pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps saglabāja stingru nostāju attiecībā uz ieviestajiem muitas tarifiem.

Trīs galvenie ASV akciju indeksi, pirmdien sākoties tirdzniecībai ASV biržās, samazinājās par vairāk nekā trim procentiem.

Tālākās tirdzniecības sesijas gaitā akciju cenas svārstījās, un indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" noslēdza dienu ar nelielu kritumu, bet indekss indekss "Nasdaq Composite" nedaudz palielinājās.

Akciju cenas viskrasāk kritās Honkongas biržā, kuras indekss samazinājās par 13,2%, demonstrējot straujāko vienas dienas kritumu gandrīz 30 gadu laikā.

Taibejas biržā pirmdien bija visstraujākais kritums tās vēsturē, biržas indeksam samazinoties par 9,7%. Tokijas biržas indekss saruka par 7,8%, bet Šanhajas biržas indekss kritās par 7,3%.

Naftas un gāzes cenas pirmdien pieauga, akciju cenas pasaules biržās lielākoties kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga, Irānas karam satricinot finanšu tirgus pasaulē.

Eiropas dabasgāzes cenas pieauga par vairāk nekā 39% pēc Kataras valsts enerģētikas uzņēmuma "QatarEnergy" paziņojuma, ka tas apturējis sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražošanu pēc Irānas dronu uzbrukumiem iekārtām divās tā rūpnīcās.

Pasaules jēlnaftas cenas kāpa par vairāk nekā 6% bažās par piegāžu traucējumiem, jo naftas transportēšanā svarīgais Hormuza šaurums faktiski tika slēgts un notika uzbrukumi vairākiem kuģiem.

3.martā "Brent" markas jēlnaftas cena pieaugusi par 4,3% līdz 81,06 ASV dolāriem par barelu, savukārt WTI markas naftas cena kāpusi par 3,7% līdz 73,83 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena otrdien pieauga par vairāk nekā 33% pēc tam, kad pirmdien tā bija palielinājusies par gandrīz 40% pēc Kataras valsts enerģētikas uzņēmuma "QatarEnergy" paziņojuma, ka tas apturējis sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražošanu saistībā ar Irānas dronu uzbrukumiem iekārtām divās tā rūpnīcās.

Akciju un naftas cenas pasaules biržās ceturtdien kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa trešdienas paziņojuma par muitas tarifu noteikšanu ārvalstu preču importam.

ASV dolāra vērtība pret eiro samazinājās par 2,6%, kas bija straujākais vienas dienas kritums 10 gadu laikā. Tā ievērojami kritās arī pret Japānas jenu un britu mārciņu.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" saruka par 6,0%, bet indeksa "Standard & Poor's 500" kritums par 4,8% bija straujākais kopš 2020.gada.

"Gan akciju cenu, gan ASV dolāra vērtības vienlaicīgais kritums daudz pasaka par investoru uzticēšanos Trampa tirdzniecības politikai," sacīja "City Index" un "FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

Apģērba ražošanas uzņēmumu, kas izmanto lētu darbaspēku fabrikās ārvalstīs, akciju cenas krasi saruka. "Nike" akcijas cena kritās par vairāk nekā 11%, bet "Gap" akcijas cena - par vairāk nekā 20%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma, ka viņš pēc "ļoti labām un produktīvām sarunām" ar Teherānu devis rīkojumu apturēt iespējamos triecienus Irānas enerģētikas infrastruktūrai.

Uzreiz pēc Trampa paziņojuma sociālo mediju platformā "Truth Social" jēlnaftas cenas kritās par vairāk nekā 14%, bet kritums vēlāk saruka, kad Irāna noliedza, ka notikušas sarunas ar ASV.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā dienas gaitā saruka par 10,9% līdz 99,94 ASV dolāriem par barelu, bet WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā kritās par 10,3% līdz 88,13 dolāriem par barelu.

Fakts, ka Tramps izteicās par visu triecienu Irānas spēkstacijām un enerģētikas infrastruktūrai atlikšanu uz piecām dienām, "'nozīmē, ka mēs varētu pieredzēt papildu kāpumu [akciju trgos] šonedēļ", sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Āzijas biržās, kur tirdzniecība beidzās pirms Trampa paziņojuma, nedēļas pirmajā dienā akciju cenas krasi saruka.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās bez vienotas tendences, tirgu dalībniekiem izvērtējot uzņēmumu peļņu un tehnoloģiju sektora perspektīvas pirms svarīgu ekonomikas datu publiskošanas.

ASV investori bija piesardzīgi, jo ASV mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī saglabājies novembra līmenī, liecināja Tirdzniecības ministrijas otrdien publiskotie dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī palielināsies par 0,4%.

Trešdien ir gaidāma ASV nodarbinātības datu publiskošana. To publiskošana pagājušajā piektdienā tika atlikta īslaicīgas ASV valdības darba apturēšanas dēļ. Investori arī gaida ASV inflācijas datu publiskošanu šonedēļ.

"Šī ir liela nedēļa ekonomikas datiem, ar jauniem rādītājiem patēriņa, darbavietu un inflācijas jomās. Līdzšinējais tonis tomēr radījis vilšanos," sacīja "eToro" ASV investīciju analītiķis Brets Kenvels.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, pieaugot bažām, ka tehnoloģiju smagsvaru lielās investīcijas mākslīgajā intelektā (MI) varētu neatmaksāties tik drīz, kā bija cerēts.

Investoru izvairīšanās no riska ietekmēja arī kriptovalūtu "Bitcoin", kuras vērtība kritās līdz aptuveni 65 000 ASV dolāru. Tagad tā ir par gandrīz 50% zemāka nekā oktobrī sasniegtais rekords virs 126 000 dolāru.

Anglijas Banka un Eiropas Centrālā banka, kā jau bija gaidāms, ceturtdien nemainīja procentlikmes, mazinoties inflācijas spiedienam.

Eiro vērtība pret ASV dolāru nedaudz samazinājās. Britu mārciņas vērtība kritās, Lielbritānijas premjerministram Kīram Stārmeram cīnoties par politisku izdzīvošanu protestos pret viņa lēmumu iecelt Pīteru Mandelsonu par vēstnieku ASV, neraugoties uz Mandelsona tuvām attiecībām ar ASV seksuālo noziedznieku Džefriju Epstīnu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa nedēļas nogalē pieņemtā lēmuma atlikt 50% muitas tarifa ieviešanu importam no Eiropas Savienības (ES) līdz 9.jūlijam, lai dotu laiku sarunām.

Tirdzniecība Volstrītā otrdien atsākās pēc Piemiņas dienas brīvdienas, kuras laikā pirmdien ASV biržas bija slēgtas. Visi galvenie ASV biržu indeksi otrdien pieauga.

Eiropā Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu rekordu, pieauga arī Londonas biržas indekss, bet Parīzes biržas indeksam bija niecīgs kritums.

"Lielbritānijas un ASV investori atgriezās no garās nedēļas nogales brašā solī, pateicoties [Trampa] pēkšņajam lēmumu atlikt augstāku tarifu ieviešanu ES," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

Analītiķi arī atzīmēja pārsteidzoši labu ASV patērētāju pārliecības palielināšanos un ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma samazināšanos.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās kritās pēc nedēļas nogalē panāktās Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanās. ASV dolāra vērtība pieauga.

Frankfurtes biržas indekss krasi samazinājās, krītoties Vācijas autobūvnieku "Volkswagen", BMW un "Porsche" akciju cenām. Kritās arī Parīzes biržas indekss un ārpus ES esošās Londonas biržas indekss.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

ASV finanšu tirgus "klusā" reakcija bija saprotama, ņemot vērā šonedēļ gaidāmās ekonomiskās ziņas, kas var radīt izmaiņas tirgū, sacīja "Edward Jones" vecālaos globālais stratēģis Andželo Kurkafass.

Lai gan Brisele aizstāvēja panākto tirdzniecības vienošanos kā "labāku nekā tirdzniecības karš ar Savienotajām Valstīm", vairākas ES valstis pauda neapmierinātību ar to.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās pēc tirdzniecības sesijas, kurā dominēja bažas par neskaidro situāciju ar ASV muitas tarifiem un mākslīgā intelekta (MI) potenciālu triecienu tradicionālajiem uzņēmumiem.

Akciju cenas piektdien bija kāpušas, tirgiem reaģējot uz ASV Augstākās tiesas atzinumu pret prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem muitas tarifiem un Trampa atbildi uz to, paziņojot par papildu "10% globālā tarifa" noteikšanu tirdzniecības partneriem.

Tirgos pirmdien bija pesimistiskāks noskaņojums pēc tam, kad Tramps nedēļas nogalē palielināja jauno tarifu no 10% līdz 15%.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pirmdien kritās par vairāk nekā 1%.

Eiropas Parlaments (EP) pirmdien nolēma atlikt balsojumu par Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanās apstiprināšanu, pieprasot skaidrību par jaunajiem tarifiem.

Analītiķi norādīja arī uz bažām par MI ietekmi uz tradicionālajiem uzņēmumiem, kā arī potenciālu ASV militāro triecienu Irānai risku.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās, atjaunojoties bažām par ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības karu ietekmi uz ekonomiku. Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Galvenie ASV biržu indeksi visu dienu samazinājās, izraisot vilšanos tirgū, kura dalībnieki bija cerējuši uz trešdien piedzīvotā kāpuma turpināšanos.

"Vēl ir daudz bažu," sacīja "Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils, kurš raksturoja tirgos valdošās neskaidrības līmeni kā "gandrīz bez precedenta manā 30 gadu karjerā".

Investori ceturtdien apjēdza, ka ar Trampa lēmumu uz 90 dienām atlikt paaugstināto muitas tarifu ieviešanu "nepietiek, lai cilvēki atgrieztos šajā tirgū", sacīja "TradeMas Securities" analītiķis Pīters Tučmens.

"Vēl arvien nav skaidrības. Mēs vēl esam liela tirdzniecības kara ar Ķīnu vidū," sacīja Tučmens.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500", kas trešdien bija pieaudzis par 9,5%, ceturtdien saruka par 3,5%.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, ASV bezdarbam novembrī sasniedzot augstāko līmeni kopš 2021. gada.

Pasaules naftas cenas saruka, atjaunojoties investoru cerībām uz kara Ukrainā beigām.

Bezdarbs ASV novembrī palielinājies līdz 4,6% salīdzinājumā ar 4,4% septembrī, līdz ar to fiksēts augstākais līmenis kopš 2021. gada septembra, liecina Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskotie dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbs pieaugs līdz 4,5%.

ASV bezdarba dati, kuru publiskošana aizkavējās saistībā ar valdības darba apturēšanu uz 43 dienām, arī liecina, ka ASV ekonomikā novembrī radītas 64 000 darbavietu, salīdzinot ar 105 000 likvidētu darbavietu oktobrī.

"Šodien publiskotie ASV dati bija kopumā vājāki, nekā bija gaidīts, lai gan ne tik slikti, kā daži bija baidījušies," sacīja "Forex.com" analītiķis Favads Razakzada.

Akciju cenas Volstrītā un ASV dolāra vērtība trešdien samazinājās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pesimistiskiem izteikumiem, kuri veicināja pusvadītāju ražotāja "Invidia" akcijas cenas tālāku krišanos.

Investori atkal bija nobažījušies pēc dažām relatīvi mierīgām tirgus dienām, kas bija sekojušas ar ASV muitas tarifiem saistītai nestabilitātei pagājušajā nedēļā.

Zelta kā droša investīciju subjekta cena pirmoreiz pakāpās virs 3300 ASV dolāriem par unci.

ASV akciju cenas kritās jau tirdzniecības sesijas sākumā, bet to kritums ievērojami padziļinājās pēc FRS vadītāja Pauela brīdinājuma, ka ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktie muitas tarifi var nostādīt FRS neapskaužamā stāvoklī, liekot izvēlēties starp inflācijas samazināšanu un bezdarbu.

Pauels sacīja, ka FRS nodarbinātības un inflācijas mērķi šobrīd lielākoties ir sabalansēti, bet FRS politikas veidotāji var saskarties ar "izaicinošu scenāriju" atkarībā no notikumu attīstības.

Akciju cenas pasaules biržās piektdien pārsvarā kritās, beidzoties nedēļai, kas bija ģeopolitisku notikumu pilna.

Eiropas biržās akciju cenas saruka, un tām pārsvarā sekoja arī akciju cenas Volstrītā. Pirmdien galvenās ASV biržas būs slēgtas, jo valstī būs brīvdiena - Mārtina Lutera Kinga diena.

"Fakts, ka ASV tirgi būs slēgti līdz otrdienai naidīgas ģeopolitiskas vides apstākļos, iespējams, arī ir akciju cenu kāpumu atturošs faktors," teikts "Briefing.com" analītiķa Patrika O'Hēra piezīmē klientiem.

Ziņu virsraksti fokusējās uz ASV prezidenta Donalda Trampa atbildi uz Irānas vēršanos pret protestētājiem, viņa administrācijas plāniem pārņemt Grenlandi un plāniem kontrolēt Venecuēlas naftu.

ASV biržu indeksi nedēļas gaitā mēreni samazinājās. Indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 0,1% piektdien un par 0,4% nedēļas gaitā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, bet kritumu Volstrītā palēnināja Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu izteikumi, ka karš ar Irānu varētu beigties ātrāk, nekā pašlaik gaidāms.

Netanjahu preses konferencē sacīja, ka paredz "šī kara beigšanos daudz ātrāk, nekā cilvēki domā", un ka Irānas mēģinājumi "šantažēt pasauli" ar Hormuza šauruma slēgšanu ir lemti neveiksmei.

Eiropas biržās akciju cenas kritās par vismaz 2% pēc līdzīgiem kritumiem Tokijā un citos Āzijas akciju tirgos.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi pārsniedza 115 ASV dolārus par barelu, bet tirdzniecības sesijas gaitā palielinājās par 1,2% līdz 108,65 dolāriem par barelu. WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā nedaudz kritās.

Gāzes cenas Eiropā īslaicīgi pieauga par vairāk nekā trešdaļu bažās par Irānas kara ietekmi un energoresursu piegādēm, bet dienas gaitā palielinājās par 13,2% līdz 61,85 eiro par megavatstundu.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pārsvarā kritās, un samazinājās arī ASV dolāra vērtība, investoriem bažījoties par ASV Kongresā apsvērtu nodokļu samazināšanas likumprojektu, kas var palielināt ASV budžeta deficītu.

ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums tuvojās 4,6%, kas ir tā augstākais līmenis kopš februāra. Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps mēģināja panākt Pārstāvju palātas republikāņu vienotu atbalstu likumprojektam, kas paredz samazināt nodokļus un federālos izdevumus.

Galvenie ASV biržu indeksi samazinājās par vismaz 1,4%.

"Investori kļūst satraukti par Trampa nodokļu likumrojektu, kas tiek virzīts Kongresā un kas nevis samazinās [valsts] parādu, bet faktiski to palielinās," sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Kriptovalūtas "Bitcoin" kurss pieauga līdz 109 499,76 ASV dolāriem, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kas tika uzstādīts 20.janvārī, kad amatā stājās jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien lielākoties kritās, ASV prezidentam Donaldam Trampam draudot noteikt jaunus muitas tarifus preču importam, savukārt zelta cena pieauga līdz jaunam rekodam.

Investorus uztrauca arī potenciāla ASV valdības iestāžu darba apturēšana, un viņu noskaņojumu neuzlaboja Krievijas diktatora Vladimira Putina ierobežots atbalsts iespējamam pamieram Ukrainā.

Tramps ceturtdien draudēja noteikt 200% muitas tarifus vīnam, šampanietim un citiem alkoholiskajiem dzērieniem no Francijas un citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ņemot vērā bloka iecerētos tarifus viskija importam no Savienotajām Valstīm.

ES iecerētie tarifi viskija importam no ASV ir daļa no bloka plānotās reakcijas uz ASV noteiktajiem muitas tarifiem tērauda un alumīnija importam.

"Prezidenta Trampa draudi par jauniem tarifiem, šoreiz par 200% tarifu alkoholiskajiem dzērieniem no ES, ir noveduši pie globālās akciju izpārdošanas atsākšanās," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG analītiķis Aksels Rudolfs.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem izsverot neseno tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpumu Volstrītā pret augošām bailēm par mākslīgā intelekta (MI) burbuli un bažām par ASV procentlikmju perspektīvu.

Daudzmiljardu dolāru investīciju pieplūdums MI jomā ir bijis svarīgs dzinulis galvenokārt tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpumiem šogad, paceļot tās līdz jauniem rekordiem.

Tomēr arvien biežāk tiek izteikti pieņēmumi, ka šie cenu kāpumi var būt aizgājuši par tālu un var būt gaidāma sāpīga cenu korekcija.

"Mums ir ļoti lielas cerības par to, kāda nākotne būs MI akcijām," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans. "Otrās lielās bažas rada fakts, ka citās tirgus jomās trūkst impulsa."

Volstrītas galvenie indeksi otrdien samazinājās. Eiropā Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās, bet Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, ko sekmēja britu mārciņas vērtības samazināšanās pret ASV dolāru.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, bet Eiropas biržās kritās, ko veicināja Francijas banku akciju cenu samazināšanās investoru bažās par jaunu politisko krīzi Francijā.

Parīzes akciju tirgus kritās un Francijas aizņemšanās izmaksas pieauga bažās, ka Francijas mazākuma valdība var tikt gāzta pēc premjerministrs Fransuā Beirū paziņojuma, ka viņa valdība 8.septembrī pieprasīs uzticības balsojumu, cenšoties gūt parlamenta atbalstu iecerētajiem taupības pasākumiem, lai mazinātu strauji pieaugošo valsts parādu.

"[Fiskālo] refomu atlikšana vai atmešana padarīs parāda situāciju vēl neaizsargātāku un nomāks ekonomiku," sacīja "Saxo Markets" Lielbritānijas investoru stratēģis Nīls Vilsons.

Francijas bankas "BNP Paribas" akcijas cena kritās par aptuveni 4%, bet "Societe Generale" akcijas cena saruka par vairāk nekā 6%.

"Tagad jautājums ir, vai tas attīstīsies par plašāku ietekmi uz Eiropas aktīviem, vai paliks tīri Francijas lieta," sacīja "StoneX" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, bet Eiropas biržās pieauga, investoriem sākot novirzīt uzmanību no tirdzniecības vienošanām uz kompāniju darbības rezultātiem, kuru publiskošana gaidāma šonedēļ.

Āzijā Šanhajas biržā akciju cenas pieauga, bet Honkongas un Tokijas biržās tās kritās.

Investori turpināja apsvērt nedēļas nogalē panākto Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanos, kuru daudzas Eiropas valstis uzskatīja par ASV uzvaru.

Stokholmā otro dienu turpinājās Ķīnas un ASV amatpersonu sarunas, kuru mērķis ir novērst ievērojamu muitas tarifu stāšanos spēkā 12.augustā.

ASV dolāra vērtība turpināja pieaugt, sevišķi pret eiro, un arī naftas cenas turpināja palielināties.

Eiro vērtība kritās, "investoriem jautājot, cik pozitīva ASV-ES tirdzniecības vienošanās ir Eiropas Savienībai", sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, investoriem gaidot mikroshēmu ražotāja "Nvidia" peļņas rādītāju publiskošanu, bet Eiropas biržās akciju cenas samazinājās.

Gaidāmie "Nvidia" peļņas rādītāji var dot jaunas norādes par to, vai ar mākslīgo intelektu (MI) saistīto tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpums bijis pamatots.

Nafta cenas kritās, kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība noslīdēja zem 90 000 ASV dolāriem, toties ASV dolāra vērtība pieauga.

Investori šomēnes nervozēja, pastiprinoties pieņēmumam, ka tehnoloģiju uzņēmumu vadītais akciju cenu kāpums šogad var būt bijis pārmērīgs.

Tehnoloģiju uzņēmumu lielā septiņnieka, tostarp "Amazon", "Meta", "Alphabet" un "Apple", akciju cenu palielināšanās noveda pie jauniem rekordiem Volstrītā, tomēr parstāv bažas, ka noskaņojuma maiņa var smagi ietekmēt tirgus.

ASV mikroshēmu un programmatūru ražotājs "Nvidia" oktobrī kļuva par pirmo uzņēmumu, kura tirgus vērtība sasniegusi piecus triljonus dolāru. Šī uzņēmuma trešā ceturkšņa peļņas rādītāju publiskošana ir gaidāma pēc trešdienas tirdzniecības sesijas beigām.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, Ķīnai, Meksikai un Kanādai atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktiem muitas tarifiem un pieaugot bažām, ka Eiropas Savienība var kļūt par nākamo mērķi Trampa tirdzniecības karā.

Volstrītā akciju cenas saruka otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Eiropas akciju tirgos bija krass kritums bažās, ka tirdzniecības karš tā ieilgšanas gadījumā var smagi skart pasaules ekonomiku.

Frankfurtes biržas indekss samazinājās par 3,5%, kas ir straujākais kritums gandrīz trīs gadu laikā. Parīzes biržas indekss kritās par 1,9%, bet Londonas biržas indekss - par 1,3%.

No Volstrītas indeksā "Standard & Poor's 500" pārstāvētajām 11 rūpniecības nozarēm 10 bija kritums, bet tehnoloģiju nozarē akciju cenas maz mainījās.

No Volstrītas indeksā "Dow Jones Industrial Average" pārstāvētajiem uzņēmumiem visstraujāk saruka "Boeing" akcijas cena - par 6,6%, 3M akcijas cena - par aptuveni 5%, un "American Express" akcijas cena - par 4,1%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās, ASV prezidentam Donaldam Trampam mīkstinot savu retoriku par Irānu.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās ceturtdien kritās par vairāk nekā 4% pēc tam, kad Tramps trešdien izteicās izvairīgi par iespējamu ASV militāru intervenci Irānā.

Naftas cenas iepriekšējās dienās bija kāpušas, Trampam izsakoties par došanos "palīgā" Irānas tautai, lai izbeigtu varas iestāžu brutālo cīņu pret demonstrantiem. Šie izteikumi raisīja bažas par iespējamiem traucējumiem globālajās naftas piegādēs.

Visi trīs Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kāpumu.

Investīciju banku "Morgan Stanley" un "Goldman Sachs" akciju cenas palielinājās attiecīgi par 5,8% un 4,6% pēc ziņojumiem par labu peļņu, pieaugot ieņēmumiem, kas saistīti ar uzņēmumu apvienošanos un iegādi.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, bet sudraba cena pieauga līdz augstākajam līmenim kopš 1980. gada, investoriem meklējot drošas ieguldījumu iespējas ģeopolitiskas un ekonomiskas neskaidrības laikā.

Zelta cena, kas iepriekš bija kāpusi līdz jauniem rekordiem, ceturtdien nedaudz kritās.

Akciju cenas pārsvarā saruka, tirgu dalībniekiem izvērtējot dažādas problēmas - lielas investīcijas mākslīgajā intelektā (MI), kompāniju darbības rezultātus, ASV procentlikmes, ASV valdības darba apturēšanu, politisko krīzi Francijā un Gazas joslas pamiera vienošanos.

Sudraba cena pārsniedza 50 ASV dolārus par unci, sasniedzot augstāko līmeni kopš 1980. gada.

"Mēs esam sākuši dzirdēt runas par sudraba trūkumu," sacīja "Cite Gestion Private Bank" investīciju stratēģijas vadītājs Džons Plasārs. Viņš atzīmēja, ka sudrabs ir ne tikai investīciju aktīvs, bet arī tiek izmantots tādās jomās kā saules enerģijas paneļi.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, pieaugot bažām par iespējamu ASV iejaukšanos Izraēlas-Irānas karā.

Investoru iepriekšējās dienas optimismu, ka šis bruņotais konflikts neizplatīsies Tuvajos Austrumos, nomainīja bažas par tālāku eskalāciju, karadarbībai turpinoties piekto dienu pēc kārtas.

"Nav nekādu pazīmju par saspīlējuma mazināšanos Tuvajos Austrumos, un tas ļoti satrauc investorus," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien priekšlaicīgi atstāja G7 samitu Kanādā Izraēlas-Irānas kara dēļ un sacīja, ka viņa mērķis ir šī bruņotā konflikta "reālas beigas", nevis tikai pamiers.

Tramps sociālo mediju paziņojumos pieprasīja Irānas "bezierunu padošanos" un deva mājienus par iespējamu ASV iejaukšanos, lai atbalstītu Izraēlu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, toties ASV dolāra vērtība pieauga pēc negaidīti spēcīgiem ASV ekonomikas izaugsmes datiem, kas var pamudināt ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) atlikt nākamās procentlikmju pazemināšanas.

ASV ekonomikas apmēra kāpums šogad otrajā ceturksnī bijis straujāks par iepriekš lēsto, liecina Tirdzniecības ministrijas ceturtdien publiskotie galīgie dati. Iepriekš publiskotie pārskatītie dati liecināja, ka ASV iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājās par 3,3%, tomēr galīgie dati rāda, ka kāpums bijis par 3,8%, jo patērētāju izdevumi bija lielāki par gaidītajiem.

Tā bija straujākā ASV ekonomikas izaugsme viena ceturkšņa laikā pēdējos divos gados.

ASV dolāra vērtība ceturtdien pieauga pret eiro, britu mārciņu un Japānas jenu.

Galvenie ASV biržu indeksi, kas pirmdien bija sasnieguši rekordus, ceturtdien samazinājās trešo dienu pēc kārtas.