Akciju cenas Volstritā ceturtdien kritās, bet Eiropas biržās svārstījās pirms piektdien paredzētas ASV centrālās bankas vadītāja runas, kas var dot mājienu par gaidāmām procentlikmju pazemināšanām.

ES un ASV publicēts kopīgs paziņojums par jūlijā panākto tirdzniecības vienošanos veicināja akciju cenu kāpumu dažās Eiropas biržās.

"Šī ir vislabvēlīgākā tirdzniecības vienošanās, ko ASV noslēgušas ar jebkuru partneri," sacīja ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs.

Šī ziņa iedrošināja investorus Eiropā tajā pašā dienā, kad publicēti dati liecināja, ka privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss "Purchasing Managers' Index" (PMI) eirozonā šogad augustā palielinājies līdz 51,1 punktam, salīdzinājumā ar 50,9 punktiem jūlijā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis pēdējos 15 mēnešos,

Tirgos tomēr nerimās bažas par ASV procentlikmju samazināšanas izredzēm.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, investoriem izvērtējot ASV tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rādītājus un izvairoties no riska pirms ASV prezidenta vēlēšanām nākamnedēļ.

Dati par ASV inflācijas samazināšanos pagājušajā mēnesī neuzlaboja investoru noskaņojumu, lai gan tie bija pozitīva pazīme par turpmākām procentlikmju pazemināšanām.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi kritās, un indekss "Nasdaq Composite" saruka pat par 2,8%.

"Microsoft" un "Meta" peļņa pārsniedza prognozes, tomēr to akciju cenas samazinājās attiecīgi par 6,1% un 4,1% pēc plāniem samazināt investīcijas mākslīgajā intelektā.

Analītiķi arī novēroja ASV obligāciju ienesīguma palielināšanos saistībā ar prognozēm, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu atturēties no būtiskām procentlikmju pazemināšanām.

"ASV vēlēšanām esot tepat aiz stūra, daudzi investori ieņem piesardzīgāku nostāju," sacīja "City Index" un "FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās, investoriem izvērtējot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumus un bažījoties par gaidāmo Donalda Trampa prezidentūru. Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Kriptovalūtas "Bitcoin" cena, kas trešdien bija sasniegusi jaunu rekordu - 93 462 ASV dolārus, ceturtdien nokritās zem 90 000 dolāriem.

Novērotāji prognozē, ka "Bitcoin" cena drīz varētu pārsniegt 100 000 dolāru, ņemot vērā Trampa pausto atbalstu šai kriptovalūtai.

Investori bija gaidījuši Pauela ceturtdienas runu, gaidot norādes par procentlikmju pazemināšanām nākotnē, bet viņa izteikumi atvēsināja cerības uz to pazemināšanu decembrī.

Pauels konferencē Teksasā pateica, ka procentlikmju pazemināšanas ceļš "nav iepriekš noteikts", un piebilda, ka "ekonomika nedod nekādus signālus, ka mums vajadzētu steigties ar procentlikmju pazemināšanu".

"[ASV] inflācijas dati šonedēļ un FRS vadītāja Pauela izteikumi šodien ir apslāpējuši cerības uz procentlikmju samazināšanu decembrī. Tas uztrauc tirgu," sacīja "Ventura Wealth Management" galvenais investiciju pārzinis Toms Kehils.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien mainījās bez vienotas tendences, tirgiem gaidot ASV patēriņa cenu datu publiskošanu, kas var ietekmēt Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumus par procentlikmēm.

Ir gaidāms, ka FRS pazeminās procentlikmes savā sanāksmē nākamnedēļ, bet vēl tiek debatēts par to, vai ASV centrālā banka dos signālus par citām procentlikmju pazemināšanām 2025.gadā.

ASV ražotāju cenu indekss (PPI) augustā samazinājās par 0,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, lai gan analītiķi bija prognozējuši pieaugumu par 0,3%. Jūlijā tas bija pieaudzis par 0,7% salīdzinājumā ar jūniju.

Ražotāju cenu dati vedina domāt par muitas tarifu "klusu" ietekmi uz inflāciju un par to, ka "uzņēmumi absorbē vismaz daļu no tarifu izmaksām", teikts "FHN Financial" analītiķa Vila Kompernolles piezīmē klientiem. "Nekam šodienas datos nevajadzētu novirzīt FRS no procentlikmju samazināšanas nākamnedēļ."

Sākotnējais publiskais piedāvājums ir process, kad uzņēmums pirmo reizi piedāvā savas akcijas publiskai tirdzniecībai biržā, lai piesaistītu papildu kapitālu. Tas ir nozīmīgs pagrieziena punkts uzņēmuma izaugsmē un bieži vien piesaista lielu uzmanību no investoriem. Sākotnējā publiskā piedāvājuma mērķis ir nodrošināt uzņēmumam papildu finanšu resursus, kas nepieciešami tā tālākai attīstībai.

Akciju opcijas ir viens no biežākajiem veidiem, kā uzņēmumi motivē darbiniekus, piedāvājot viņiem iespēju kļūt par uzņēmuma akcionāriem. Akciju opcijas ir likumīga iespēja izmaksāt ienākumu darbiniekiem ar ievērojami zemāku nodokļu slogu, kas ir izdevīgi gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tas, protams, ir aktuāli pie šā brīža augstajiem darbaspēka nodokļiem.

Ienākums no darbinieku akciju pirkuma tiesību jeb akciju opciju īstenošanas ir atbrīvots no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) jau kopš 2012. gada beigām, kad tika sākotnēji ieviests īpašais regulējums.

2021. gada 12.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN likums) un grozījumi Komerclikumā, kas dod iespēju iegūt nodokļu atbrīvojumu jau pēc 12 mēnešu akciju opciju turēšanas.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien svārstījās, daudziem investoriem gaidot mājienus par ASV procentlikmju iespējamu pazemināšanu.

Tirdzniecības apjomi bija nelieli, jaunam ASV tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kritumam izraisot investoru piesardzību pēc to ievērojamā kāpuma kopš aprīļa.

Akciju izpārdošanu otrdien, kas turpinājās trešdien, "izraisīja bažas par pārmērīgu sajūsmu un pārmērīgu novērtējumu attiecībā uz AI (mākslīgā intelekta) uzņēmumu akcijām", sacīja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Volstrītas indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs kāpums, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās.

Londonas biržas indekss pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās.

Tirgi turpināja gaidīt ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela šonedēļ paredzēto runu pasaules centrālo banku vadītāju sanāksmē ASV Vaiomingas štatā, jo tā varētu dot mājienus par procentlikmju pazemināšanām, kas atbalstītu pasaules lielāko ekonomiku.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien lielākoties kritās, atkal sarūkot tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām, kamēr tirgi gaidīja svarīga ASV inflācijas rādītāja publiskošanu piektdien.

"Apple", "Amazon" un "Meta" bija starp lielajām tehnoloģiju kompānijām, kuru akcijas zaudēja vairāk nekā 2% no vērtības. Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 2%.

Investori gaidīja ASV patēriņa cenu inflācijas (CPI) datu publiskošanu par janvāri, kas varētu sniegt norādes par potenciālām procentlikmju pazemināšanām.

Eiropā Parīzes biržas indekss noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu, tās gaitā sasniedzot jaunu rekordu. Londonas biržas indekss pakāpās līdz jaunam rekordam, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu. Frankfurtes biržas indeksam bija niecīgs kritums.

Vācijas rūpniecības milža "Siemens" akcijas cena pieauga par 5,8%, uzņēmumam paaugstinot prognozi šim gadam pēc labiem pirmā ceturkšņa rezultātiem, kurus veicināja izdevumi mākslīgā intelekta jomā.

Pēdējos gados jaunas akciju sabiedrības tiek reģistrētas aizvien mazāk. Ja vēl 2018. gadā reģistrētas 52 akciju sabiedrības, tad turpmākajos gados to skaits ievērojami sarucis. Pērn bijušas vien 14 jaunas akciju sabiedrības, liecina Lursoft IT pētījums.

Aizvadītā gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kas cita starpā nosaka akciju sabiedrībām pienākumu atklāt savus akcionārus. Informāciju par akcionāriem akciju sabiedrībām jāatklāj līdz š.g. 30. septembrim. Gadījumos, kad minētā prasība netiks izpildīta, akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija.

Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa no visām akciju sabiedrībām (37,6%) reģistrētas vēl pirms 2000. gada un akciju sabiedrību vidējais vecums jau pārsniedz 18 gadus. “Lursoft IT” dati rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 899 akciju sabiedrības, taču, neskatoties uz to, ka līdz 30. septembrim, kad jābūt atklātai akcionāru informācijai, atlikuši vairs mazāk nekā trīs mēneši, to izdarījuši vien 35%.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien atkal pieauga, investoriem neuztraucoties par ASV valdības darba apturēšanu cerībās uz jaunām ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanām.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, un pieauga arī indekss "Nasdaq Composite".

Investori fokusējās uz vājiem ASV nodarbinātības datiem, kuri palielināja izredzes, ka FRS šomēnes varētu pazemināt procentlikmes.

Demokrātiem un republikāņiem ASV Kongresā nespējot vienoties par federālo budžetu nākamajam fiskālajam gadam, Savienoto Valstu valdība trešdien pirmo reizi pēdējo septiņu gadu laikā apturēja darbu.

Neskatoties uz valdības darba apturēšanu, atsevišķu valdības iestāžu funkciju izpilde turpināsies. Darbu, piemēram, turpinās ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) kosmosa misijas, turpināsies nelegālās imigrācijas apkarošana, kā arī Pārtikas un zāļu administrācijas un Lauksaimniecības ministrijas zināmu funkciju izpilde.

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien pieauga, bet Volstrītā pārsvarā kritās, investoriem piesardzīgi vērojot progresa pazīmes sarunās par kara izbeigšanu Ukrainā.

Tirgi arī gaidīja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela šonedēļ paredzēto runu pasaules centrālo banku vadītāju sanāksmē ASV Vaiomingas štatā, jo tā varētu dot mājienus par procentlikmju pazemināšanām, kas atbalstītu pasaules lielāko ekonomiku.

Cerības uz lūzumu Ukrainā pieauga, kad ASV prezidents Donalds Tramps pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Eiropas līderiem Baltajā namā piezvanīja Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam. Zelenskis sacīja, ka ir gatavs tikties ar Putinu.

Volstrītas indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs pieaugums, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās. Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā saruka, tirgu dalībniekiem izvērtējot ASV un Ķīnas prezidentu tikšanos Dienvidkorejā, uzņēmumu peļņas rādītājus un neskaidrību par tālākām ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanām.

ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins vienojās par atslābumu abu valstu tirdzniecības karā, kas ir satricinājis globālos tirgus. ASV solīja samazināt Ķīnai noteiktos muitas tarifus, savukārt Ķīna atļaus retzemju elementu eksportu. Abas puses tomēr vēl nav noslēgušas rakstisku vienošanos.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi samazinājās, un vislielākais bija indeksa "Nasdaq Composite" kritums - par 1,6%.

Āzijas finanšu tirgos akciju cenas pārsvarā saruka.

Eiropā Frankfurtes un Londonas biržu indeksi no rīta svārstījās, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar niecīgām izmaiņām. Parīzes biržas indekss kritās.

"Meta" akcijas cena saruka par aptuveni 11,3% pēc ziņojuma par tā peļņas kritumu.

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien kritās, ko veicināja politiskā neskaidrība Francijā pēc parlamenta vēlēšanām, kurās neviens grupējums nav ieguvis vairākumu.

Volstrītas Indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

"Vairāk labu [ekonomikas] datu stiprinās mūsu pārliecību, ka inflācija ilgtspējīgi virzās uz 2%," ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels paziņoja ASV Senāta komitejai.

Viņa izteikumi ļāva saglabāties cerībām uz potenciālām ASV procentlikmju pazemināšanām šogad.

Parīzes biržas indekss kritās par 1,6%, investoriem turpinot bažīties par Francijas parlamenta vēlēšanām, kurās uzvarēja kreiso spēku koalīcija, apsteidzot gan prezidenta Emanuela Makrona centristus, gan galēji labējos, tomēr neviena grupa nav ieguvusi absolūto vairākumu. Francijā ir sācies politiskas neskaidrības periods, kuram nav precedenta jaunāko laiku vēsturē.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, tirgum gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju samazināšanu pēc jauno ASV inflācijas datu publiskošanas. Eiropas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Gada inflācija ASV augustā samazinājusies līdz 2,5% salīdzinājumā ar 2,9% jūlijā, līdz ar to reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada februāra, turklāt inflācijai kritums fiksēts piekto mēnesi pēc kārtas, liecina Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati.

Tomēr, neietverot pārtikas produktu un enerģijas cenas, gada inflācija ASV augustā veidojusi 3,2%, bet mēneša inflācija bijusi 0,3%.

Jaunie dati palielina FRS pārliecību, ka inflācija tuvojas tās noteiktajam 2% mērķim, tāpēc ir gaidāma FRS procentlikmju samazināšana šomēnes. Tomēr šie dati arī palielina iespējamību, ka procentlikmes tiks samazinātas tikai par 0,25%, nevis par 0,5%.

Aplūkojot eirozonas inflācijas un makroekonomiskos rādītājus, ir skaidrs, ka ar diviem bāzes likmes samazinājumiem nepietiks. Tomēr vēl nesenā tirgus dalībnieku pārliecība par to, ka EURIBOR neatgriezīsies nulles līmenī, lēnām sāk izgaist.

Iemesls tam ir bažas par stagnējošo eirozonu un arvien dziļāk recesijā grimstošo Vācijas ekonomiku. Cik reāla ir procentlikmju atgriešanās nulles līmenī?

Šobrīd ECB bāzes procentlikme ir 3,5 %, un ir skaidrs, ka tas nav zemākais punkts. Tirgū atkal parādās sacensība par to, kurš piedāvās agresīvākas ECB procentlikmju samazinājuma prognozes. Tirgus uzskata, ka ECB 2024. gada beigās un 2025. gadā tās ievērojami samazinās. Piemēram, prognozes liecina, ka 3 mēnešu EURIBOR likme, kas ir 3,2 %, šī gada decembrī samazināsies līdz 2,92 %, martā – līdz 2,45 %, jūnijā – līdz 2,17 %, un 2025. gada decembrī – līdz 1,98 %, kas šī brīža prognozēs ir zemākais punkts.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā pieauga, investoriem pārfokusējot savu uzmanību no ASV muitas tarifiem uz ASV inflācijas samazināšanos un Ukrainas pamiera plānu.

Trešdien publiskoti ASV valdības dati parādīja, ka ASV patēriņa cenu inflācija februārī nedaudz samazinājusies līdz 2,8%. Februāris bija pirmais pilnais mēnesis kopš Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā.

Šie dati bija nedaudz labāki par analītiķu gaidītajiem. Pamata inflācija, kurā netiek ietvertas nestabilās pārtikas un enerģijas cenas, samazinājās līdz 3,1% gada griezumā.

"Šie inflācijas dati ir gaišs mirklis Federālās rezervju sistēmas (FRS) cīņā pret cenu celšanos. Tie pastiprina prognozes par vēl trim procentikmju pazemināšanām 2025.gadā," sacīja "CMC Markets" galvenais tirgus analītiķis Johens Štancls.

"Noskaņojums Volstrītā ir tik negatīvs, ka šie pozitīvie inflācijas dati var izraidīt plašāku akciju cenu atkopšanos," viņš piebilda.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās otrdien pārsvarā pieauga, investoriem apsverot, kā negaidīti labi ASV mazumtirdzniecības apgrozījuma dati ietekmēs ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu par procentlikmju samazināšanu.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average", kas pirmdien bija pieaudzis līdz jaunam rekordam, otrdien nedaudz kritās, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" nedaudz pieauga.

"Es domāju, ka investori sāk rekalibrēt savas gaidas," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins, ar to saprotot prognozes par lielāku vai mazāku FRS procentlikmju samazinājumu.

"Es vienkārši domāju, ka ir drusku par daudz optimisma par lielāku procentlikmju samazinājumu," viņš piebilda.

FRS otrdien sāka divu dienu sanāksmi. FRS vadītājs Džeroms Pauels jau ir devis signālus par to, ka inflācijas tempu palēnināšanās ļaus ASV centrālajai bankai trešdien samazināt procentlikmes, kas notiks pirmoreiz kopš 2020.gada. Vēl tiek debatēts par to, vai procentlikmes tiks samazinātas par 25 vai 50 bāzes punktiem.

Birža "Nasdaq Riga" atcēlusi nebanku kreditētājam AS "DelfinGroup" piemēroto uzraudzības statusu, teikts biržas paziņojumā.

Ņemot vērā, ka ir noslēdzies akciju atpirkšanas brīvprātīgais piedāvājums un akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, ko ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" izteica "DelfinGroup" akcionāriem, ir beiguši pastāvēt apstākļi, kuru dēļ "Nasdaq Riga" valde 2025. gada 7. augustā piemēroja un 2025. gada 10. decembrī saglabāja uzraudzības statusu.

Jau ziņots, ka "Indexo" akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā iegūs 4,09% jeb 1 862 021 nebanku kreditētāja "DelfinGroup" akciju, kopumā palielinot līdzdalību līdz 71,52%.

Akciju iegādē "Indexo" iegūs 1 765 588 "DelfinGroup" akcijas, kas veido 3,88% no uzņēmuma pamatkapitāla, bet akciju apmaiņā "Indexo" iegūs vēl 96 433 "DelfinGroup" akcijas jeb 0,21% no uzņēmuma pamatkapitāla. Akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums izteikts pēc akciju atpirkšanas brīvprātīgā piedāvājuma, kurā šogad janvārī "Indexo" jau ieguva 67,42% "DelfinGroup" balsstiesīgo akciju.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien mainījās bez vienotas tendences, bet ASV dolāra vērtība pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) pirmo reizi šogad pazemināja procentlikmes un deva signālus par vēl divām to pazemināšanām šogad.

FRS lēmums lielā mērā atbilda tirgus prognozēm un tika pieņemts pēc nesen publicētiem ekonomikas datiem par vājāku ASV darbavietu skaita pieaugumu.

FRS trešdien atzina, ka ir "pieauguši nodarbinātības krituma riski", lai gan inflācija ir kāpusi un "saglabājas nedaudz paaugstinātā līmenī".

ASV dolāra vērtība sākotnēji samazinājās, bet vēlāk pieauga pret eiro un citām svarīgajām valūtām.

Eiropā Londonas un Frankfurtes biržu indeksi pieauga, bet Parīzes biržas indekss kritās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 0,6% līdz 46 018,32 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 0,1% līdz 6600,35 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,3% līdz 22 261,33 punktiem.

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieaudzis par 3,7%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada decembri, bija transporta grupai (-0,4 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti), kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (+0,4 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem vai atdzesētiem augļu dārzeņiem (+8,8%). Galvenokārt akciju noslēgumu dēļ cenas pieauga gaļas izstrādājumiem (+1,3%), svaigām datelēm, vīģēm un tropu augļiem (+7,4%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%), kā arī brokastu pārslām (+11,4%). Cenas pieauga arī svaigai, atdzesētai vai saldētai cūkgaļai (+1,4%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+5%), desertiem un dzērieniem uz piena bāzes (+4,9%), kā arī citiem svaigiem vai atdzesētiem dārzeņiem (+3,8%).

Akciju cenas Volstrītā trešdien pārsvarā kritās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt ASV dolāra vērtība palielinājās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt procentlikmes.

FRS Atvērtā tirgus komiteja piekto sanāksmi pēc kārtas nolēma nemainīt bāzes procentu likmi. Tā arī nedeva mājienus par iespējamu procentlikmju samazināšanu drīzumā, neraugoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa izdarīto spiedienu ar mērķi panākt procentlikmju samazināšanu.

FRS vadītājs Džeroms Pauels preses konferencē uzsvēra, ka monetārās politikas lēmumi nākotnē būs atkarīgi no ekonomikas datiem. Tirgi pēc šīs preses konferences pazemināja prognozes par procentlikmju samazināšanu septembrī.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga pēc datu publicēšanas par eirozonas ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Investoru noskaņojumu uzlaboja arī nedēļas nogalē panāktā muitas tarifu vienošanās starp ASV un Eiropas Savienību (ES).

Mājokļu tirgus ciklā šī vasara iezīmē augšupeju – nekustamo īpašumu cenas pakāpeniski pieaug, taču pircēji saglabā aktivitāti un pieaug arī pieprasījums pēc mājokļu kredītiem, informē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Būtiskākais iemesls pircēju aktivitātes pieaugumam un cenu izmaiņām, protams, ir kredītlikmju samazināšanās. Eiropas Centrālā banka (ECB) kopš 2024. gada jūnija noguldījumu iespējas likmi ir samazinājusi astoņas reizes, tā rezultātā, piemēram, Euribor sešu mēnešu likme gadā ir samazinājusies gandrīz divas reizes – līdz aptuveni 2 %.

“Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss prognozē, ka līdz 2025. gada beigām Euribor sešu mēnešu likme varētu sasniegt 1,8 %, un nav paredzams, ka tā nokritīsies daudz zemāk par šo līmeni. Eametss pieļauj, ka ECB rudenī varētu vēl vienu reizi samazināt likmes.

ECB savus aprēķinus galvenokārt balsta inflācijas prognozēs, cenšoties nodrošināt, lai ilgtermiņā inflācija stabilizētos aptuveni 2 % līmenī. Eirozonas vidējais inflācijas līmenis svārstās ap 2 %, taču vairākās valstīs, piemēram, Igaunijā, Rumānijā, Slovākijā, patēriņa cenas pieaug krietni straujāk. Vienlaikus aizvien ticamāks kļūst neliels likmju pieaugums nākamgad.

Saruna ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidentu, SIA “Kurekss” valdes priekšsēdētāju Jāni Apsīti.

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabineta rīkojums, liekot valsts mežu apsaimniekotājam a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veikt korekcijas ilgtermiņa sadarbības līgumos un mainot cenu indeksācijas mehānismu, un piemērojot vidējās svērtās cenas, ir radījis situāciju, kurā valsts budžets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.

Šis apgalvojums nav patiess, jo skaitļi rāda ko citu. Proti, valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laikā no 2011. līdz 2021. gadam LVM peļņa vidēji bija ap 70 milj. eiro gadā, vienlaikus nozare veica nozīmīgas investīcijas un dubultoja pievienoto vērtību. 2021. gadā LVM gūst līdz tam brīdim vislielāko peļņu – 112 milj. eiro, savukārt skujokuku zāģētās produkcijas ražotāji – 178 milj. eiro. Kāpēc 2021. ir īpašs gads?! Tas ir Covid-19 pandēmijas “pīķa” brīdis ar visa veida liegumiem (daļa nozaru strādā ar milzīgiem ierobežojumiem, daļa ir slēgtas, cilvēkiem jādzīvo mājās, nav iespējami ceļojumi), un daudziem rodas liela vēlme un iespēja uzlabot dzīves apstākļus, kā rezultātā būvmateriālu cenas piedzīvo nepieredzētu kāpumu, piemēram, ASV līdz 300%, Lielbritānijā un citos Latvijas ražotājiem būtiskos noieta tirgos vērojams līdzīgs pieaugums.

Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri - pieauga par 4,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 3,6%.

2025. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt siltumenerģijai. Savukārt cenas samazinājās alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, apģērbam un apaviem.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2025. gada septembri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), kā arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts) un apģērbam un apaviem (-0,04 procentpunkti).