Viedokļi

Aktualizējas domēnu vārdu strīdi

Sintija Radionova, zvērinātu advokātu birojs Red, 03.02.2015

Jaunākais izdevums

Latvijā joprojām nav tiesiskā regulējuma ar interneta domēnu vārdiem saistītu jautājumu risināšanai. Normatīvo aktu „caurumi” veikliem darboņiem paver plašas iespējas savtīga labuma gūšanai. To kārtējo reizi apliecināja gan iespējamais mēģinājums gūt mantisku labumu par domēna ir.lv izmantošanu no žurnāla „IR”, gan tiesvedība par plaši pazīstamās preču zīmes PEPSI nelikumīgas lietošanas izbeigšanu un domēna vārda dzēšanu.

Domēna vārdi kalpo interneta objektu identificēšanai lietotājam ērtā un saprotamā veidā, un arvien biežāk spēlē biznesa identifikatoru lomu. Proti, domēna vārdi nereti apzīmē ne tikai interneta vietni, kurā rodama informācija par komersantu, bet identificējas arī ar to preču zīmēm. Savukārt Latvijas normatīvajos aktos nav atrodami noteikumi, kas būtu tieši paredzēti domēna vārdu lietošanas reglamentācijai un strīdu izšķiršanai. Domēnu vārdu lietotājiem ir saistoši vienīgi reģistra turētāja –

Latvijas Universitātes aģentūras "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta" Tīkla risinājumu daļas (NIC) apstiprinātie „Domēnu vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā .lv”.

„Tupēšana domēnā”

Cybersquatting jeb „tupēšana domēnā” Latvijā nav nekas jauns. Piemēram, 2010.gadā, neilgi pirms 10. Saeimas vēlēšanām, vairākas pašvaldības esot saņēmušas e-pasta vēstules ar aicinājumu pirkt domēna vārdus, kuros minēts attiecīgā novada nosaukums - www.aglonasnovads.lv; www.aizkrauklesnovads.lv; www.alsungasnovads.lv; www.ludzasnovads.lv; www.salacgrivasnovads.lv, utt. Pretējā gadījumā vēstules autors solījies attiecīgo domēna vārdu pārdot kādai citai privātpersonai vai politiskajam spēkam. Pašvaldības šantāžai nepadevās. Nesenāks piemērs ir žurnālam „IR” izteiktā domēna īpašnieka prasība turpmāk par žurnāla mājas lapas adreses nomu mēnesī maksāt ievērojami lielāku summu kā līdz šim. Domēna īpašnieks Edmunds Zālīte prasību pamatoja ar to, ka minēto domēna vārdu par 50 000 eiro esot gatavas pirkt kādas trešās personas. Rezultāts bija „IR” interneta vietnes adreses maiņa.

Diemžēl Latvijā nav speciālo normatīvo aktu, kuri regulētu tiesības uz domēna vārdiem un jautājumus par domēna vārdu lietošanas strīdu izšķiršanu. Tādēļ aizskartajām personām savas tiesības nākas aizsargāt, pamatojoties uz preču zīmju, konkurences, civiltiesībām, vispārējiem tiesību principiem u.c. normām. Šāda situācija nav apmierinoša.

Zīmīgs, problēmu ilustrējošs piemērs ir stāsts par plaši pazīstamās preču zīmes PEPSI īpašnieka, ASV uzņēmuma PepsiCo Inc. tiesību aizskārumu, ar ko pēc palīdzības pie mums griezās PepsiCo Inc., tāpēc nācās uzsākt cīņu par domēna vārda pepsi.lv atgūšanu Latvijas tiesās. PepsiCo Inc. tiesvedība, balstoties uz plaši pazīstamas preču zīmes statusu un analoģijas izmantošanu, izrādījās mums sekmīga. Taču tas nav universāls risinājums, jo ne katrai aizskartajai personai pieder plaši pazīstama preču zīme, un ar esošajām Latvijas normām savas taisnības pierādīšanai var arī nepietikt.

Nelikumīgi reģistrē domēna vārdu pepsi.lv

Bezalkoholisko dzērienu Pepsi-Cola tālajā 1893.gadā izgudroja amerikāņu farmaceits Kalebs Bredhems. Preču zīme PEPSI bijušās PSRS teritorijā reģistrēta 1967.gadā, un Latvijas Republikas Patentu valdē pārreģistrēta 1993.gadā. Kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai Latvijā ir spēkā arī PepsiCo Inc. piederošā vesela Kopienas preču zīmju saime.

Preču zīmēm ar augstu reputāciju daudzās pasaules valstīs, tai skaitā Latvijā, ir piešķirta visplašākā aizsardzība un vislielākais izņēmuma tiesību apjoms. Tomēr kā izrādās, arī augstā atšķirtspēja vēl negarantē, ka kādas trešās personas nepiereģistrē domēna vārdu, kas identisks plaši pazīstamajai preču zīmei. Neraugoties uz preču zīmes PEPSI plašo atpazīstamību Latvijā, atradās personas, kuras uzskatīja, ka tām ir tiesības reģistrēt sevi par domēna vārda pepsi.lv lietotājiem un domēna vārda lietošanas tiesības nodot tālāk.

2006.gadā veikli darboņi nolēma piereģistrēt domēnu pepsi.lv. Līdz 2012.gadam minētā domēna vārda lietošanas tiesības tika nodotas no vieniem lietotājiem citiem, tanī skaitā tās pabija arī šajā rakstā jau minētā Edmunda Zālītes rokās. Kopš 2012.gada 5.decembra par domēna vārda pepsi.lv lietotāju kļuva biedrība „Latvijas dāmu klubs”.

Varētu pieļaut maz ticamo iespēju, ka svešas preču zīmes reģistrēšana domēna vārdam notikusi aiz nezināšanas, ja vien runa nebūtu par PEPSI.

PepsiCo. Inc. labvēlīgs izrādījās tieši preču zīmes PEPSI faktiskā lietojuma fakts, biedrībai „Latvijas dāmu klubs” aktivizējot mājas lapu un izvietojot attēlus, kas ietvēra apzīmējumu PEPSI. Šis apstāklis palīdzēja nosvērt Temīdas kausus par labu PepsiCo Inc., un Rīgas apgabaltiesa savā spriedumā atzina, ka PEPSI preču zīme tiek izmantota nelikumīgi.

Šāda interpretācija uzskatāma par paplašinātu likuma tulkojumu, un konkrētajā lietā ir apsveicama. Vienlaikus tiesa pēc prasītāja lūguma atzina par pamatotu piemērot analoģiju, izmantojot Eiropas Savienības regulas normas, kura reglamentē domēna vārdu .eu lietojumu. Tas apliecina, ka Latvijas valsts tiesu varas personā ir atzinusi, ka nacionālā Latvijas tiesību sistēmā trūkst normu, kas būtu piemērojamas domēna vārdu .lv lietošanas tiesību strīdu regulējumam, un piemērojamās normas jāmeklē citur.

Normatīvā regulējuma trūkums

Pasaules praksē domēnu vārdu strīdu risināšanai daudzviet piemēro Interneta vārdu un adrešu piešķiršanas korporācijas (Internet Corporation for Assigned names and Numbers) vēl 1999.gadā izstrādātos Vienotos domēnu vārdu strīdus risināšanas noteikumus (Uniform Domain Name Dispute Resolution Policy, saīsināti UDRP). Saskaņā ar šiem noteikumiem domēna vārda turētājam var atņemt tiesības uz domēna vārdu, ja tas ir identisks vai sajaucami līdzīgs ar trešās personas preču zīmi, ja domēna vārda turētājam nav tiesības vai tiesiskas intereses attiecībā uz domēna vārdu vai ja domēna vārds ticis reģistrēts un lietots negodprātīgi. Neviens Latvijas nacionālais normatīvais akts nesatur normas, kas būtu paredzētas tieši domēna vārdu strīdu izšķiršanai.

Rodas iespaids, ka ar domēna vārdu aizņemšanu Latvijā nodarbojas noteikts personu loks. Ir apšaubāms, ka tādā veidā viņi pildītu kādu vērtīgu ekonomisko funkciju. Protams, tikai apsveicama var būt atsevišķu personu tālredzība par domēna vārdiem reģistrējot vārdus, kuriem piemīt potenciāls to izmantošanai par domēna vārdiem. Pret to iebildumu nav un nevar būt.

Tomēr nereti par domēna vārdiem tiek reģistrēti vārdi, kuri pēc taisnības pienāktos citām personām, un šo vārdu reģistrācijas iemesls, visdrīzāk, ir šo personu sagaidāmā vēlme iegūt domēna vārda lietošanas tiesības. Ja persona nevēlas maksāt par domēna vārda lietošanas tiesību iegūšanu, aizskarto personu paļaušanās uz daudzajiem potenciāli piemērojamiem normatīvajiem aktiem reizēm var nodrošināt aizskarto tiesību aizsardzību. Taču, iztrūkstot specifiskam regulējumam, var rasties arī tādas situācijas, kurās ar pastāvošo vispārējo regulējumu un tiesību principiem nepietiek.

Protams, arī pastāvošās normas iespējams interpretēt paplašināti, piemērot vispārējos tiesību principus u.tml., taču visam ir savas robežas.

Katrā ziņā speciālā regulējuma trūkums neveicina tiesisko noteiktību, un zināmā mērā uztur pelēko zonu domēna vārdu apritē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Ostapenko oficiāli piesaka kā Aļonu; Latvijā vārdu maina arvien vairāk cilvēku

Dienas Bizness, 11.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko pirmdien pirms Vimbldonas tenisa čempionāta sieviešu vienspēļu turnīra ceturtās kārtas spēles pirmoreiz oficiāli pieteikta kā Aļona nevis Jeļena, vēsta aģentūra LETA.

Kā zināms jau iepriekš, tenisistei pasē ir rakstīts vārds Jeļena, tomēr gan ģimene un draugi, gan arī lielākā daļa Latvijas mediju viņu sauc par Aļonu. Pagājušajā nedēļas nogalē Ostapenko «dubulto identitāti» plašā publikācijā skaidroja arī respektablais amerikāņu laikraksts The New York Times, atgādinot, ka uz Francijas atklātā čempionāta uzvarētāju kausa iegravēts «J.Ostapenko».

Pieminēta epizode no Roland Garros turnīra ceturtdaļfināla spēles, kad kāds līdzjutējs no Latvijas sācis skandēt «A-ļo-na!», bet tribīnēs valdījis neizpratnes pilns klusums.

Ostapenko māte Jeļena Jakovļeva laikrakstam norādīja, ka ģimenē jau sākumā bija nolemts saukt meitu par Aļonu, kas ir ukraiņu vārds, bet tādu tolaik neesot varēts rakstīt dokumentos, jo nav latviešu vārdu kalendārā. Latvijas Institūta pārstāve Paula Prauliņa laikrakstam gan norādījusi, ka nav bijuši ierobežojumi vārda Aļona izmantošanā, piebilstot, ka vainīgs, visticamāk, varētu būt kāds pārpratums, kad ticis reģistrēts meitenes vārds. «Vārdi kalendārā ierakstīt tikai tāpēc, lai zinātu, kad svinēt vārda dienu vai arī palīdzībā izvēlēties bērnam vārdu. Latvieši var bērniem dot tādu vārdu, kādu vēlas. Vieni izvēlas tradicionālos, citi izdomā jaunus,» publikācijā skaidrojusi Prauliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada sākums līdz ar eiro ieviešanu nāca ar cerībām uz lielāku ārvalstu tiešo investīciju ieplūdumu, jaunu darba vietu rašanos un mūsu dzīves līmeņa paaugstināšanos. Tomēr izrādījās, ka eiro nav brīnumnūjiņa, un gada pirmajos deviņos mēnešos ĀTI pieauga vien par 166 miljoniem eiro. Salīdzinājumam var minēt, ka 2013. gadā kopējās ārvalstu investīcijas Latvijā bija 608,9 miljoni eiro, un tām pateicoties tika radītas 1614 jaunas darba vietas. Investīciju šogad bija mazāk, toties ar tām saistītu skandālu – vairāk.

Ne katrām ārvalstu investīcijām ir vienāda ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Vieni investori ceļ jaunas ražotnes, citi pārpērk jau strādājošus uzņēmums, vēl citi iepludina naudu tautsaimniecībā, pērkot nekustamos īpašumus. Tomēr ir arī investīcijas, kuras līdzinās Pandoras lādei, un gaidīto labumu vietā valstij var nest tikai zaudējumus.

Strīdi ap termiņuzturēšanās atļaujām

Politiskajā lauciņā līdzīgi kā iepriekšējos gadus karstus strīdus izraisīja termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšana ārvalstniekiem, ja vien noteiktās cenu robežās iegādāts nekustamais īpašums, investēts uzņēmējdarbībā vai finanšu sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir aktivizējušies "domēnu skvoteri", kuri reģistrē zināmu zīmolu un uzņēmumu mājaslapu nosaukumu latvisko versiju un mēģina to pārdot otrreizējā tirgū, informēja Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļā (NIC).

Pēdējā gada laikā dubultojies to domēna vārdu skaits, kuros izmantoti latviešu valodas burti ar diakritiskajām zīmēm, piemēram, "tūdaliņ.lv", jeb latviskie domēna vārdi. Turklāt interesi izrāda ne tikai uzņēmēji, bet arī tā sauktie "domēnu skvoteri". Ja latviskie domēna vārdi primāri maksā 8,47 eiro (ieskaitot PVN), tad otrreizējā tirgus cenas svārstās no 500 līdz pat 15 000 eiro un vairāk.

"Aicinām uzņēmējus būt vērīgiem un reģistrēt savas mājaslapas nosaukuma latvisko versiju, pirms to ir paspējis izdarīt kāds cits," uzsvēra NIC ārējo attiecību speciāliste Dana Ludviga.

Domēna vārdi, kuros izmantotas no pierastā latīņu alfabēta atšķirīgas rakstu zīmes, piemēram, "tūdaliņ.lv", "пример.рф" vai "??.??", sen vairs nav nekāds jaunums. Patlaban pasaulē ir reģistrēti jau 8,3 miljoni šādu domēna vārdu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests apturējis SIA Internet, kas administrē Latvijā populārāko sludinājumu vietni ss.lv, saimniecisko darbību, informē VID.

Papildināta visa ziņa!

Patlaban ss.lv vēl darbojas, jo pēc lēmuma par saimnieciskās darbības apturēšanu, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa pašu domēnu slēdz piecu dienu laikā.

Situācijā, kad ir apturēta uzņēmuma saimnieciskā darbība, VID aicina patērētājus neveikt maksājumus par sludinājumu ievietošanu.

VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine ceturtdien preses konferencē pastāstīja, ka VID nolēmis apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem.

Kārliņa-Ādmine norādīja, ka VID, analizējot ar e-komerciju saistītos riskus, konstatēja, ka, izmantojot šo interneta vietni, notiek ne tikai legāla uzņēmējdarbība, bet ir daļa cilvēku, kas nereģistrē savu saimniecisko darbību un nodarbojas ar auto tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Nelegālo tiešsaistes kazino popularitātes ziņā Latvija ir līderis Baltijā. Kā to mainīt?

Reklāmraksts. Par saturu atbildīgs reklāmas devējs, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrības uzmanības lokā nonākušas azartspēles, un jo īpaši -azartspēlēs internetā – gan saistībā ar atvērto Azartspēļu un izložu likumu Saeimā, gan ar tiešsaistes azartspēļu pilnīgu liegumu COVID-19 ārkārtas situācijas laikā. Vienlaikus Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka nesenā pētījumā norāda, ka Latvijā nelegālo tiešsaistes azartspēļu tirgus daļa ir ievērojami lielāka nekā abās pārējās Baltijas valstīs. 2019. gadā tās veidoja 38 % no tirgus un aplēstas 34 miljonu eiro apmērā, kamēr Lietuvā tie ir 14, bet Igaunijā – tikai 10 miljoni eiro (H2gc dati). Nelicencēto interneta kazino dēļ Latvijas budžets pagājušā gadā zaudēja 7 miljonus eiro; nozares eksperti ir vienisprātis, ka, pateicoties nesenajam tiešsaistes azartspēļu liegumam, šogad nelegālā tirgus daļa Latvijā palielināsies. Kā mainīt šo situāciju?

Lai gan tiešsaistes jeb interaktīvās azartspēles aizņem salīdzinoši nelielu daļu - 17.8% - no kopējā azartspēļu tirgus, tomēr to pieauguma tempi ir visstraujākie. Pēdējo 2 gadu laikā legālais tirgus audzis teju 2 reizes. To pašu var teikt par kazino operatoru nomaksāto nodokļu apjomu, kas 2019. gadā sasniedza 12 miljonus eiro.

Nelegālo tiešsaistes azartspēļu nodarītais kaitējums sabiedrībai

Zaudējums valsts budžetam nebūt nav vienīgais kaitējums, ko sabiedrībai nodara nelegālie interneta azartspēļu operatori. Ir zināms, ka azartspēles ir saistītas ar atkarības risku. No šī gada 1. janvāra gan uz tiešsaistes, gan uz ierastajām azartspēlēm attiecas “Pašatteikušos personu reģistrs”, kas liedz piekļuvi visa veida azartspēlēm vismaz uz vienu gadu, tā būtiski mazinot atkarības riskus. Pirmā pusgada laikā tajā pieteikušās jau 8233 personas, kas, pēc Veselības ministrijas aplēsēm, varētu būt aptuveni puse no azartspēļu atkarības riskam pakļautajiem valstī. Apmeklējot nelegālos tiešsaistes kazino, šie cilvēki atkal ir pakļauti riskam, jo tajos ļauts spēlēt jebkuram. Kā vēl viens būtisks ļaunums jāmin noziedzīgi iegūtas naudas aprite nelicencētajos kazino. Tā kā tiem nav jāidentificē savi klienti un jāsniedz dati valsts institūcijām, tad tā ir pateicīga vieta, kur apgrozīt nelikumīgā veidā iegūtus līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikviens pieredzējis uzņēmējs apgalvos, ka veiksmīgas uzņēmējdarbības pamatā ir attīstība. Taču ne visiem uzņēmumiem, īpaši šajos apstākļos, investēšanai ir brīvi līdzekļi nepieciešamajā apjomā. Šādās situācijās vairums uzņēmumu piesaista trešo pušu finanšu līdzekļus – aizņēmumu ar izdevīgiem nosacījumiem savas konkurētspējas veicināšanai. West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs stāsta par aktuālākajām situācijām, kurās uzņēmumi veiksmīgu risinājumu rod drošos aizdevumos.

Ērts un drošs veids, kā ātri noformēt aizņēmumu

Parasti iemesli, kādēļ uzņēmumi izvēlas aizdevumus, ir esošā uzņēmuma attīstība, jauna biznesa uzsākšana vai pārstrukturizācija, kam ir nepieciešama ātra rīcība, kamēr konkurenti nav aizsteigušies garām. Tādos gadījumos nebanku kredītdevēji var būt piemērots un uzticams risinājums, jo aizdevums tiek noformēts internetā pāris dienās.

Biznesa pārcelšana interneta vidē

Aizvadītajā gadā daudzi uzņēmumi investēja, lai no klātienes tirdzniecības pārorganizētos darbam interneta vidē, atverot interneta veikalus. Kā liecina Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas (NIC) apkopotā informācija, aizvadītajā gadā tika reģistrēti gandrīz 40 000 jaunu domēnu un lielākais skaits domēnu bija ar iekļautu atslēgvārdu “piegāde”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

WikiLeaks publisko tūkstošiem Turcijas valdošās partijas dokumentu

LETA, 20.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tīmekļa medijs WikiLeaks otrdien publiskojis simtiem tūkstošiem Turcijas valdošās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) dokumentu, sākot no 2010.gada.

Turcijas reakcija bija zibenīga, un piekļuve šai informācijai jau nobloķēta.

WikiLeaks publicēja tviterī saiti uz datubāzi, kurā atrodoties 294 548 e-pasta vēstules un "daudzi tūkstoši" pielikumu no 762 adresēm, kas saistītas ar AKP domēnu akparti.org.tr.

Tīmekļa vietne skaidro, ka e-pasti, kas saistās ar šo domēnu, lielākoties izmantoti lietu kārtošanai ar ārpasauli, nevis sensitīvu iekšējo jautājumu risināšanai.

Jaunākā e-pasta vēstule, kas publiskota, ir datēta ar šā gada 6.jūliju, bet senākās ir no 2010.gada. Materiāls iegūts nedēļu pirms neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma Turcijā, atklāja WikiLeaks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sludinājumu portāla ss.lv īpašnieks nopietni izvērtē iespēju pārcelt savu ekonomisko darbību uz citu valsti, aģentūrai LETA sacīja ar ss.lv saistīto uzņēmumu SIA Internet un SIA SS līdzīpašnieks Juris Līnis.

Viņš uzsvēra, ka portāla ss.lv īpašnieks nav Internet, bet gan cits uzņēmums, kuram Valsts ieņēmumu dienests (VID) neko nav lūdzis un nekādu pienākumu nav uzlicis, līdz ar to slēgt mājaslapu ss.lv, kas pieder citai personai ir nelikumīgi.

Līnis norādīja, ka VID pieprasīja informāciju uzņēmumam Internet par trešajām personām, kuras izmanto konkrēto pakalpojumu portālā ss.lv, pieprasītās informācijas apjoms ir ļoti plašs un nekonkrēts.

«No uzņēmuma tiek prasīta informācija, kas satur komercnoslēpumu, kā arī dati par personām, kas nav saimnieciskās darbības veicēji un nav nodokļu maksātāji Latvijā. Mēs daudzus gadus ikdienā sadarbojamies ar VID un policijas struktūrām, sniedzam informāciju, ja tiek iesniegti skaidri, konkrēti un pamatoti pieprasījumi. Mūsu juristi apšauba VID pieprasītās informācijas likumību, tajā skaitā datiem, kas saistīti ar komercnoslēpumu un datiem ko sniegušas personas, kas nav saimnieciskās darbības veicēji un nav Latvijas nodokļu maksātāji,» skaidroja Līnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Andele Mandele dibinātāja: ss.lv klientu serviss ir zem katras kritikas, bet viņu nostāju atbalstām

Dienas Bizness, 04.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Runājot par ss.lv klientu servisu - tas vienmēr ir bijis nekāds. Taču pēdējā gada laikā tas ir zem katras kritikas, jo izskatās, ka adminā darbojas ļoti neprofesionāli, aroganti personāži. Bet monopols ir monopols - tad laikam var uzvesties kā grib,» biznesa portālam db.lv, lūgta komentēt pašlaik radušos situāciju ar sludinājumu portālu ss.lv, sacīja Andeles Mandeles, kurā tūkstošiem meiteņu tirgojas ar savām drēbēm, tāpat arī portāla andelemandele.lv izveidotāja Līva Jaunozola.

Tā gan esot Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetence. Vienlaikus viņa uzsver, ka lietotājiem pirms sludinājumu ievietošanas jāiepazīstas ar sludinājumu ievietošanas noteikumiem. «Negribētos ticēt, ka sludinājumi tiek dzēsti vienkārši izklaides pēc. Viss, kas ir jāizdara ss.lv - jāuzlabo klientu apkalpošanas kvalitāte un jāpaskaidro lietotājiem, kādēļ sludinājums dzēsts,» skaidro. L. Jaunozola.

«Vai ss.lv ar šo situāciju radīsies nopietna konkurence? Nedomāju viss,» savu redzējumu klāsta andelemandele.lv dibinātāja.

L. Jaunozola pauž atbalstu attiecībā uz ss.lv rīcību par informācijas nesniegšanu. «Uzskatu, ka ss.lv rīkojās pareizi, neizsniedzot VID informāciju par tirgotājiem. Tad jau drīz arī grāmatvežiem un advokātiem būs jāsniedz informāciju par saviem klientiem? Tas būtu absurds. Ja VID vēlas iegūt sev nepieciešamo info - lai sadarbojas, piemēram, ar CSDD, nevis taranē privātos uzņēmējus. Ievietots auto sludinājums nav vēl nekāds nodokļu pārkāpums. Ss.lv ir pieklājīgs apgrozījums un kompanīja valstij maksā pietiekami lielus nodokļus. Ja viņi tiks nokaitināti, domāju, šī nauda aizplūdīs uz citu valsti. Pirmais solis ir domēns ss.com, otrais - ārzonas kompānija,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PTAC redzeslokā nelegālais kreditētājs nonācis jau pirms kāda laika

Žanete Hāka, 06.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centra redzeslokā interneta vietne www.creditor.lv ir nonākusi jau kādu laiku atpakaļ, un tiek veiktas centra pilnvarās esošās darbības, informē PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

Cīņu ar kreditoru apgrūtina tas, ka šis uzņēmums nav reģistrēts Latvijā, bet gan Čehijas Republikā, savukārt mājas lapa atrodas uz Lietuvā esoša servera. PTAC vēršas attiecīgajās šo valstu institūcijās, lai ierobežotu šī uzņēmuma darbību.

PTAC jau vairākos gadījumos ir slēdzis Latvijā bāzētos nelegālo kredītdevēju domēnus. Arī konkrētais gadījums acīmredzami liecina par to, ka efektīvu uzraudzības darbību veikšanai PTAC ir ļoti nepieciešamas tieši funkcijas, kas saistītas ar domēnu bloķēšanu, taču pret šādām pilnvarām PTAC rīcībā LNKA likuma izstrādes procesā iebilda.

PTAC aicina patērētājus, pirms aizņemties, rūpīgi izvērtēt patēriņa kredīta nepieciešamību, tomēr, ja tāds nepieciešams, aizņemties tikai no PTAC licencētiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās sava mājaslapa un e-pasta adrese ir teju ikvienam uzņēmumam, un katrs birojs ir aprīkots ar interneta pieslēgumu. Bet vai tas ir pietiekami, lai sauktu biznesu par digitāli veiksmīgu? Nepavisam, jo digitalizācija ir ne tikai pieeja dažādām IT sistēmām, bet arī pareiza resursu izmantošana un to pielāgošana konkrētām biznesa vajadzībām. Kā Latvijas uzņēmumiem sokas ar digitalizāciju, un kā uzsākt ceļu uz digitālo uzņēmējdarbību – par to šajā rakstā.

Latvijas bizness un digitālās prasmes: ko protam un ko vēl ne?

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, tehnoloģiju attīstība Latvijā ir labā līmenī. Mūsu iedzīvotāji ir pieraduši pie maksājumiem ar norēķinu kartēm, bezkontakta maksājumiem, plaša Wi-Fi tīkla un jaudīga optiskā internetā gan darbā, gan mājās. Taču vai tiešām esam Eiropas IT avangardā visās jomās? Statistika sniedz skaudrāku redzējumu – DESI-2020 (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss) dati liecina par to, ka Latvijā digitālās prasmes nesasniedz vidējo Eiropas līmeni. Mūsu valstī šis rādītājs ir 75%, Eiropas vidējais – 80%, bet, salīdzinājumam, Lietuvā – jau 93%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

GoDaddy strādājis ar 43,4 miljonu dolāru zaudējumiem

Žanete Hāka, 13.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem domēnu reģistrācijas uzņēmumiem pasaulē GoDaddy šā gada pirmajā ceturksnī strādājis ar zaudējumiem 43,4 miljonu ASV dolāru apmērā, raksta portāls 24/7 Wall St.

Kompānijas ienākumi sasniedza 376,3 miljonus ASV dolāru, salīdzinot ar analītiķu prognozētajiem 374,52 miljoniem dolāru.

Domēnu ieņēmumi sasniedza 199,2 miljonus dolāru, kas ir par 10,4% vairāk nekā pirms gada, bet serveru pakalpojumu ienākumi – 140,2 miljonus, kas ir par 21,2 miljoniem vairāk nekā pērn.

GoDaddy šā gada otrajā ceturksnī prognozē, ka ienākumi būs diapazonā no 390-395 miljoniem dolāru, savukārt EBITDA – diapazonā no 75-78 miljoniem dolāru. Kopumā šā gada apgrozījums tiek prognozēts 1,595-1,605 miljardu dolāru apmērā.

GoDaddy akcijas sāka tirgot biržā šā gada 26. aprīlī. Otrdienu akcijas cena noslēdza ar 4,2% kāpumu, sasniedzot 26,77 dolārus, taču pēc tam cena saruka par 2,5% līdz 26,1 dolāram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VID apņēmības pilns cīnīties ar domēnu ss.com

Dienas Bizness, 04.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) iesniegs priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem, kā rezultātā varētu apturēt arī domēna ss.com darbību, biznesa portālam db.lv pastāstīja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Tā kā pašlaik sludinājumu portāls ss.lv, kura domēna lietotāja - SIA Internet - saimniecisko darbību VID ir apturējis, ir nomainījis domēna vārdu uz ss.com, dienests tā darbību apturēt nevar, jo tam nav tiesību slēgt paplašinājuma domēnus «.com». Līdz ar to ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos.

Priekšlikumi jau būtībā ir sagatavoti, jo VID jau iepriekš norādījis uz šādiem riskiem, bet nozares spiediena rezultātā tas netika sadzirdēts un VID priekšlikumi, kas paredz, ka dienests var prasīt apturēt jebkuru domēnu darbību, netika apstiprināti.

Jaunizveidotajā interneta vietnē ss.com nav norādīta informācija par pakalpojumu sniedzēju, tāpat nav pieejama kontaktinformācija, kas esot patērētāju tiesību aizsardzības pārkāpums. Vienlaikus viņa norādīja, ka dienests pētīs iespējamās turpmākās darbības metodes, tās sabiedrībai gan neatklājot. «Mēs no savas puses izmantosim likumā noteiktās iespējas,» viņa teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2017. gada 23.augustā ir pieņēmis lēmumu atjaunot SIA Internet saimniecisko darbību, līdz ar to arī domēnu ss.lv, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa.

«Lēmums par uzņēmuma saimnieciskās darbības atjaunošanu pieņemts, jo komersants jau ir nodevis VID rīcībā daļu pieprasītās informācijas par sludinājumu portālā “SS” ievietotajiem sludinājumiem. Tāpat uzņēmums ir rakstiski paudis apņemšanos arī turpmāk sadarboties ar VID un sniegt tam nepieciešamo informāciju,» skaidro VID.

Līdz ar saimnieciskās darbības atjaunošanu tiek atjaunota arī citu uzņēmumam piederošo domēna vārdu darbība. Lēmums par saimnieciskās darbības atjaunošanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

VID cer uz turpmāku konstruktīvu sadarbību, kuras ietvaros komersants pildīs rakstveidā pausto apņemšanos.

LASI ARĪ:

SS.LV domēna vārds ir atslēgts

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Visvairāk ārpustiesas strīdi tiek risināti KASKO, veselības un īpašuma apdrošināšanā

Db.lv, 20.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šā gada novembrim apdrošinātāju klienti par pieņemtajiem atlīdzību izmaksu lēmumiem asociācijas ombudā iesnieguši 22 izskatāmas sūdzības.

Visvairāk šie ārpustiesas strīdi starp apdrošinātājiem un klientiem tiek risināti KASKO (7), veselības (6) un īpašuma (5) apdrošināšanā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombuda apkopotā informācija.

Salīdzinot ar 2017. gadu, kad tika izskatīti 18 strīdi visa gada laikā, šogad vērojams sūdzību skaita pieaugums. Kopumā tas skaidrojams ar to, ka no šī gada strīdus ombudā iespējams risināt arī veselības apdrošināšanā, kas agrāk nebija iespējams.

«Veselības apdrošināšanas pievienošana asociācijas ombuda pakalpojumu klāstam bija komplicēts un laikietilpīgs process. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem bija neatkarīgu ekspertu piesaiste, lai nodrošinātu objektīvu lēmumu pieņemšanu, jo veselības apdrošināšana ir viens no lielākajiem apdrošināšanas veidiem ar ļoti plašu risku un polises segumu spektru. Esam gandarīti, ka esam īstenojuši iecerēto un spējam sniegt kvalitatīvu pakalpojumu,» stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Intelektuālie strīdnieki uz tiesu nesteidzas

Elīna Pankovska, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strīdu skaits tiesās par intelektuālo īpašumu salīdzinoši neliels, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan pasaulē strīdi par preču zīmēm ir visai izplatīti, Latvijā šādu lietu tiesās ir salīdzinoši maz. Tā, piemēram, Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidījusi Vācijas uzņēmuma Markenverwaltungs GmbH & Co prasību pret SIA Pure Chocolate par preču zīmju reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu, DB uzzināja tiesā. Spriedumu gan vēl var pārsūdzēt 30 dienu laikā, iesniedzot kasācijas sūdzību. Vācijas uzņēmums uzskatīja, ka SIA Pure Chocolate četras figurālās preču zīmes ir identiskas Markenverwaltungs GmbH & Co starptautiskajai zīmei. Līdz ar to uzņēmums lūdza tiesu atzīt preču zīmes reģistrāciju par spēkā neesošu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nosūtītajā pieprasījumā par sludinājumu portāla "ss.lv" bloķēšanu minēta vēl virkne ar SIA Internet saistītu domēna vārdu, sacīja Augstākā līmeņa domēna «.lv» turētāja, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas jeb NIC sabiedrisko attiecību pārstāvis Jānis Riņķis.

Bez ss.lv iesniegumā minēti arī 2000.lv, auto.lv, dch.lv, dorfman.lv, doska.lv, firenet.lv, ftp.lv, inet.lv, internet.lv, kasko.lv, madam.lv, moneta.lv, multisistema.lv, myphoto.lv, netmail.lv, noma.lv, octa.lv, pulse.lv, showbar.lv, sludinajumi.lv, sound.lv, sys.lv un titans.lv.

Riņķis norādīja, ka visus šos domēnus VID saista ar Internet saimniecisko darbību, un tie visi, visticamāk, tiks slēgti pirmdien.

Kā novēroja aģentūra LETA, liela daļa no šīm vietnēm pāradresē lietotājus uz ss.com, vēl dažas - uz fotki.lv. Visu domēnu lietotājs ir ar ss.lv īpašniekiem saistītais SIA Internet.

Kā ziņots, VID nolēmis apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem. VID apturējis arī ar ss.lv īpašniekiem saistītā uzņēmuma SIA Internet saimniecisko darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Latvijā pulcējas pasaules interneta sabiedrības vadošie cilvēki un tik tiešām lemj par globālā interneta nākotni. Tas, ko viņi izdomās šodien, visdrīzāk ietekmēs visu interneta pasauli rītdien. Arī mūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ministre: Ja Baltijā nebūs reģionālās nozīmes gāzes termināla, Latvijai jādomā par savu

BNS, 22.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Baltijā neizdosies izveidot reģionālās nozīmēs sašķidrinātās gāzes termināli, tad Latvijā aktualizējas vajadzība pēc neliela, bet sava termināla, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Kā es saprotu, tad šobrīd situācija [ar reģionālas nozīmes termināla projektu] nav skaidra. Projekts ir pieteikts, un notiek diskusija starp Somiju un Igauniju par to, kur atrastos galvenais termināls. Igaunijas ministre saka, ka viņi ir ieinteresēti, lai lielākais termināls būtu Igaunijā, jo viņiem varētu būt arī privāts investors. Somija savukārt uzstāj, ka lielākajam terminālam būtu jāatrodas Somijā. Pašlaik, kā saprotu, puses ir vienojušās par nākamo gadu, kad, vai nu Somija ar nopietnām investīcijām jau signalizē par saviem nodomiem, vai arī galvenais termināls pārceļas uz Igauniju. Diemžēl sarunas vēl nerada pārliecību, ka šā projekta ideja ir gana reāla,» teica Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: Neziņa un draudi OlainMed darbiniekiem liek vērsties pie sabiedrības

Jānis Goldbergs, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc AS Olainfarm meitas uzņēmuma SIA OlainMed 34 darbinieku publiskās vēstules, kurā viņi pauduši neizpratni par vadības maiņu, Dienas Bizness uz sarunu aicināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Viktoriju Zefirovu-Tačinsku un valdes locekli Darju Cvetkovu

AS Olainfarm ir biržā kotēts uzņēmums, kuru kopš galvenā īpašnieka Valērija Maligina nāves vij strīdi par pārvaldību uzņēmumā. Tomēr līdz šim akcionāru strīdi par kontroli uzņēmumā tieši neskāra darbiniekus ne Olainfarm, ne saistītajos uzņēmumos. SIA OlainMed darbinieku publiskā vēstule bija gluži kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, kas liecina, ka cīņa par varu sasniegusi zemāku līmeni par Olainfarm padomi vai valdi.

Kā vispār sākās Olainfarm stāsts par veselības aprūpes iestādēm? Tas taču nav zāļu ražotāja pamatbizness?

V. Zefirova-Tačinska: Mani 2016. gadā uzrunāja Valērijs Maligins ar nolūku uzsākt jaunu darbības veidu, konkrēti - attīstīt veselības aprūpes iestādes. Tas bija pilnīgi jauns projekts. 2016. gada beigās tika iegādāta klīnika SIA Diamed, kas atrodas Rīgā. Līdz šā gada 23. aprīlim biju SIA Diamed valdes priekšsēdētāja. 2017. gadā Olainfarm no Olaines pašvaldības izsoles kārtībā nopirka Olaines veselības centru, kas arī ir SIA OlainMed. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja biju mazliet ilgāk - līdz šā gada jūlija beigām. Klīnika Diamed jau pērn uzsāka strādāt ar peļņu, savukārt SIA OlainMed, kam priekšā garāks ceļš, apgrozījums 2018. gadā pieauga par 26% attiecībā pret 2017. gadu. Uzņēmumu rezultativitātes rādītāji ir labi, abi turpina attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Microsoft Latvia vadītāju Ēriku Eglīti

Lelde Petrāne, 08.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis. «Esmu Microsoft Latvia vadītājs. Tas nozīmē, ka pārstāvu uzņēmumu Latvijā un Latviju uzņēmumā, kuram 119 pasaules valstīs ir aptuveni 120 000 darbinieku, 640 000 sadarbības partneru un 1,4 miljardi Windows ierīču lietotāju. Latvijā uzņēmuma pārstāvniecība ir jau 15 gadus – aktīvi līdzdarbojamies IT nozares stiprināšanā sadarbībā ar mūsu vairāk nekā 500 partnerorganizācijām,» skaidro Ē. Eglītis.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Īsā atbilde: man patīk!

Nedaudz izvēršot: cilvēka mūžu veido nejaušību un apzinātu rīcību sakritības laikā un telpā. Kad 14 gadu vecumā ieguvu programmējamo kalkulatoru un pirmo programmēšanas pieredzi, nevarēju iedomāties, ka kādreiz vadīšu šāda mēroga uzņēmuma pārstāvniecību Latvijā. Tomēr visas manas apzinātās izvēles ir vijušās ap IT nozari, palaikam tajās iejaucoties arī kādai nejaušībai. Tomēr nejaušības neatnāktu, ja nebūtu līdzdalības nozares notikumos - ja gribi cerēt uz vinnestu, ir jānopērk loterijas biļete!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Septiņi dzelžaini padomi, kā atstāt labu pirmo iespaidu

Edžus Kravalis - pārdošanas treneris, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgojot grāmatas ASV četras vasaras un klauvējot pie vairāk nekā 10 000 durvju, esmu atklājis: tā kā pirmais iespaids ir pirmais solis pārdošanas ciklā, tas arī ir vissvarīgākais. Ja es netieku tālāk pār ārdurvīm, tad iepazīstināt ar pārdodamo produktu vairs nebūtu jēgas.

Taču tas attiecas ne tikai uz pārdošanas jomu. Spēja radīt labu pirmo iespaidu palīdzēs tev ikdienas dzīvē – vienalga, vai tā būtu darba intervija, lietišķā tikšanās vai randiņš. Pirmā iespaida radīšanas pamati palīdzes tev visdažādākajās dzīves situācijās.

Pirmais iespaids veidojas jau pirmo 7 sekunžu laikā, un, lai to pēc tam mainītu, būs nepieciešamas vairākas tikšanās. Tas, ko tieši mēs pasakām pirmajā tikšanās reizē, veido tikai 7% no pirmā iespaida, bet vissvarīgākie faktori ir ķermeņa valoda un tonis – attiecīgi 55% un 38%. Lūk, vairāki triki, kā atstāt labu pirmo iespaidu.

1. Esi pārliecināts par sevi

Pārliecības par sevi radīšana sākas vēl pirms tikšanās. Tas, kā tu jūties, ir cieši saistīts ar to, kā tu sevi pasniedz. Ja vēlies būt pārliecināts par sevi, rīkojies pārliecinoši! Nesēdi un nesērfo savā Facebook lapā, gaidot rindā uz darba interviju, bet labāk stāvi, iespiedis rokas sānos, vai vismaz tādā pozīcijā, kad tu aizņem pēc iespējas vairāk vietas. Tavai klātbūtnei jābūt redzamai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sludinājumu portāls ss.lv mainījis domēna vārdu uz ss.com.

Adrešu logā ievadot veco adresi ss.lv, kas veda uz vietni ss.lv, pašlaik ved uz vietni ss.com. Tāpat no ss.lv uz ss.com mainījies vietnes sākumlapas kreisajā augšējā stūrī redzamais vietnes logotips.

Kā liecināja interneta vietnē whois.com publicētie dati, tad ss.com bija reģistrējis ss.lv un kā kontaktpersonas tika norādīti Juris Līnis un Andrejs Kivackis, kuriem vienādās daļās pieder SIA SS. Tomēr vakardienas laikā minētajā vietnē informācija par ss.com mainījās un tagad kontaktu listē minēts, ka domēnu ss.com reģistrējis Luksemburgā esošs uzņēmums.

Kā ziņots, VID nolēmis apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Strauji audzis sūdzību skaits par aviopakalpojumiem un distances līgumiem

Žanete Hāka, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gada pirmajos 9 mēnešos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izskatījis 2383 patērētāju sūdzības un sniedzis 29 165 konsultācijas, informē PTAC.

Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu (1829 sūdzības), izskatīto sūdzību skaits ir palielinājies par 544 sūdzībām, jeb 30,3%. Šajā periodā visvairāk sūdzības (1241) ir saņemtas par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem. Par iegādātā līguma noteikumiem neatbilstošām precēm saņemtas 555 sūdzības un par komercpraksi, reklāmu un e-komerciju saņemtas 237 sūdzības. Izskatot saņemtās sūdzības, 465 lietās rasts pozitīvs risinājums patērētājiem.

Pakalpojumu segmentā 2017.gada pirmajos 9 mēnešos saņemtas par 89,76% vairāk sūdzības nekā iepriekšējā gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu ievērojami ir audzis sūdzību skaits par avio pakalpojumiem- 568 sūdzības, kas ir par 210,38%, jeb 385 sūdzībām vairāk nekā pagājušajā gadā šajā laika periodā. Tik lielam sūdzību skaita kāpumam PTAC var minēt vairākus iemeslus.

Komentāri

Pievienot komentāru