Nākamo otrdien, 10. jūnijā, Rīgas iedzīvotājus un viesus atkal priecēs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) orķestra parādes maršs Vecrīgas ielās, defilē un koncerts Brīvības pieminekļa laukumā.

NBS Štāba orķestra parādes maršs sāksies plkst.12 Pils laukumā. Lai sasniegtu Brīvības pieminekļa laukumu, kur līdz plkst.13 notiks defilē programma un koncerts, orķestris maršēs pa Pils ielu, Doma laukumu, kā arī Šķūņu un Kaļķu ielu, Db.lv informē NBS preses daļas virsnieks Normunds Stafeckis.

Šis jau būs otrais NBS orķestru koncerts Rīgas ielās. Pirmo koncertu rīdziniekiem sniedza Sauszemes spēku orķestris 27.maijā.

NBS orķestru koncerts pilsētas ielās notiek pēc aizsardzības ministra Vineta Veldres iniciatīvas. Ar šādas jaunas tradīcijas iedzīvināšanu aizsardzības ministra nolūks ir veicināt patriotismu un tuvināt bruņotos spēkus tautai.

Kā zināms, autoru darbi ir aizsargāti ar autortiesībām un to kopēšana nav atļauta. Mūsdienās gan vairāki autori atļauj savus darbus gan brīvi kopēt, gan lejuplādēt, jo tas ir papildus marketings, kas rada iespēju koncertos saņemt lielāku peļņu.

Analogo iekārtu laikmetā, privātā lietošanā parādoties iekārtām ar kurām bija iespējams veikt kopēšanu, radās situācija, ka katrs autors vairs nevarēja noslēgt ar katru lietotāju licences līgumu par autora darba kopēšanu. Tā rezultātā privāta nekomerciāla kopēšana vairākās valstīs tika atļauta, bet ar nosacījumu, ka autoriem par to jāsaņem atlīdzība. 2001.gadā Eiropas Savienība (ES) izdeva direktīvu 2001/29/EC (2001.g. 22. maijā), kura izņēmuma kārtā atļauj privāta legāli iegādāta autordarba kopijas izgatavošanu savām privātām nekomerciālām vajadzībām. Latvijā autortiesību likums nosaka, ka šādi drīkst izgatavot tikai vienu kopiju. Direktīva arī nosaka, ka par šo kopēšanu autoriem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība. Atlīdzības lielums un iekasēšana tiek atstātas katras dalībvalsts ziņā. Dalībvalstis šo direktīvu var ieviest vai var neieviest. Ieviesušas ir 22 valstis, nav ieviesušas 5 valstis: Lielbritānija, Īrija, Luksemburga, Kipra un Malta. Pēc būtības šī direktīva saka: lūdzu ņemiet preci, par samaksu par šo preci vienosimies vēlāk. Biznesa pasaulē šāds princips parasti nav funkcionēt spējīgs. Piemēram, Jūs nevarēsiet celtniekam teikt: uzbūvē man māju, pēc tam par godīgu atlīdzību vienosimies.

Foto: husqvarna.com

Ne vienu reizi vien ir pieredzēts, ka ziema spēj mūs pārsteigt nesagatavotus, pārklājot Latviju ar tik biezu sniega segu, ka ir jāmeklē iespējas, kā pēc iespējas ātrāk un efektīvāk no tās atbrīvoties, attīrot piebraucamos ceļus un ietves. Tādā gadījumā talkā var nākt sniega pūtēji. Raksta turpinājumā noskaidro, kā no daudzveidīgā sortimenta izvēlēties savām vajadzībām vispiemērotāko darbarīku!

Būtiski faktori, izvēloties sniega pūtēju

Sniega pūtējs pavisam noteikti var būt noderīgs palīgs kā mājsaimniecībā, tā arī uzņēmumā. Lai arī tā iegāde var būt salīdzinoši dārga, tomēr ir vērts atcerēties, ka tas ir būtisks ilgtermiņa ieguldījums, jo ziema Latvijā ir katru gadu. Tomēr, lai būtu iespējams pieņemt pareizo lēmumu attiecībā uz to, kādu sniega pūtēju iegādāties, iesakām ņemt vērā vairākus nozīmīgus faktorus:

Rīgas domes Satiksmes departaments ir izsludinājis konkursu Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecībai, kas būs jāveic trīs gadu laikā, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija.

Piedāvājumus pretendenti var iesniegt līdz šī gada pirmajam decembrim. Noteikts, ka galvenais kritērijs, pēc kura tiks noteikts uzvarētājs būs zemākā cena. Būvniekiem būs jābūvē tilta posms no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai.

Jau ziņots, ka pašu tiltu, kā arī estakādes pāri Krasta un Maskavas ielai jau ir gandrīz gatavas, un to atklāšana paredzēta 17. novembrī. Līdzšinējos darbus veic AS Dienvidu tilts.

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Rīgā svētdienas vakarā noslēdzās XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku dalībnieku gājiens.

Vairāk nekā septiņas stundas ilgais gājiens veda no Brīvības pieminekļa pa Brīvības ielu un caur goda vārtiem nonāca dalībniekiem iekārtotā svētku kvartālā - Skonto stadionā. Tiek lēsts, ka gājienā piedalījās vairāk nekā 43 000 svētku dalībnieku.

Latvijas valsts simtgades zīmē notiekošie XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki norisināsies Rīgā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam.

Septiņas dienās viņi piedalīsies vairāk nekā 65 pasākumos – koru, deju, pūtēju orķestru, kokļu, tautas mūzikas, vokālo ansambļu, folkloras kopu u.c. koncertprogrammās, latviešu tautas tērpu skatē, tautas lietišķās mākslas izstādē un amatierteātru izrādēs.

Grupas «Prāta vētra» turnejas «Skārdu bungu tūre» koncertu Mežaparka lielajā estrādē 17.augustā varētu apmeklēt aptuveni 50 000 cilvēku, sacīja grupas pārstāve Aija Auškāpa.

Viņa pauda, ka līdz šim atjaunotajā Mežaparka estrādes skatītāju laukumā vēl nav noticis neviens tāda veida koncerts. «Teorētiski izskatās, ka varētu būt vieta 50 000 cilvēku. Mēs gan rēķināsim vēlreiz, lai noteiktu precīzāku skaitu,» sacīja Auškāpa, piebilstot, ka šogad pieprasījums uz «Prāta vētras» koncertiem Latvijā ir lielāks nekā iepriekšējos gados.

Grupas pārstāve skaidroja, ka šāds apmeklētāju skaits ir iespējams, jo, gatavojoties koncertam, Mežaparka estrādē uz laiku tiks demontēti visi soli.

Grupas dalībnieki Renārs Kaupers, Kaspars Roga, Māris Mihelsons un Jānis Jubalts šodien preses konferencē aicināja atbalstītājus uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu, vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu iespējami mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.

Šodien uz grupas «Prāta Vētra» «Skārda bungu tūres» pirmo koncertu Jelgavā plūda fanu straumes.

Db.lv novēroja, ka cilvēki seko «Prāta Vētras» aicinājumam uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.

Koncerttūres atklāšanas koncerts kā ierasti notiek grupas dzimtajā pilsētā Jelgavā, Lielupes pļavā pretim Jelgavas pilij. Pēc ilgāka pārtaukuma «Prāta vētra» piestās arī Latgalē, kur daudziem spilgtā atmiņā palicis sirsnīgais koncerts Preiļos pirms gandrīz 10 gadiem. Šoreiz koncerts notiks Daugavpilī.

Prāta Vētrai jau daudzus gadus ir izdevies noturēties Latvijas populārāko un pieprasītāko grupu sarakstā. Raksta galerijā piedāvājam foto atskatu uz to, kā grupa, kura pirmsākumos spēlēja skolu aktu zālēs, ir strauji augusi un attīstījusies.

Neilgi pirms Skārda bungu tūres sākuma, kas plānots 21. jūlijā Jelgavā, Prāta Vētra šobrīd aktīvi strādā pie jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas» dziesmu videoklipu filmēšanas, biznesa portālam db.lv stāsta grupas menedžere Aija Auškāpa. Videoklipu izmaksas esot ļoti dažādas, un tās ir atkarīgas no idejas, kuru tiek plānots īstenot. «Mūsdienās ļoti labas kvalitātes attēlu iespējams uzņemt ar viedtālruni, taču, ja vēlamies filmēt ar profesionālu aparatūru un piesaistīt operatoru ar kino kameru, «uzlikt» mazliet apgaismojuma un pēc tam samontēt klipu, tad klipa budžets jau ir 5000 eiro un vairāk. Tālāk izmaksas aug atkarībā no idejas sarežģītības, filmēšanas vietas, laika un ilguma, iesaistīto personu skaita, dekorāciju izmaksām un citiem faktoriem. Lielākais budžets ir bijis klipam dziesmai «Thunder without rain» 2005. gadā, kura izmaksas bija 40 000 latu,» viņa atklāj.

Populārākā Latvijas grupa «Prāta vētra» domā izmēģināt spēkus Ķīnas mūzikas tirgū, intervijā žurnālam «Sestdiena» pastāstījis grupas dziedātājs Renārs Kaupers.

«Ir doma paskatīties uz Ķīnas mūzikas tirgus pusi. Dzīvosim, redzēsim,» teicis Kaupers, «mūsu draugi Deivids Larsons un Povels Olsons, kas producēja mūsu albumu, ar savu grupu «The Royal Concept» septembrī dosies tūrē pa Ķīnu. Japānā viņi jau ir labi pazīstami.»

Kaupers atzīmējis, ka Ķīnā arvien vairāk patērē Eiropas mūziku. «Tās ir lielas teritorijas, daudz cilvēku, un, ja izdodas viņiem iepatikties, ir brīnišķīgi, paplašinās loks, kurā vari koncertēt.»

«Atskatoties uz mūsu internacionālajiem sasniegumiem, rietumpusē tie ir 2000.gadu sākumā - Eirovīzija, dziesma «My Star», labi panākumi Zviedrijā, Somijā, topos un radio,» rezumējis mūziķis.

«Prāta vētras» 30 gadu jubileju nākamgad grupai esot padomā atzīmēt ar koncertu Liepājā.

Slēpotāju trase SIA Riekstu kalns noslēdzis iepirkumu konkursu par sniega pūtēju iegādi vairāk nekā 87,73 tūkstošu latu apmērā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā par sniega pūtēju iegādi savus piedāvājumus iesniedza Latvijā reģistrētais uzņēmums SIA JVA Sports un Helsinku kompānija Kessu OY, no kurām konkursā uzvarēja otrais.

Kessu OY ir sniega pūšanas sistēmu, pacēlāju un slēpošanas centru importētājs, kas piedāvā arī pludmaļu apsaimniekošanas tehniku.

SIA Riekstu kalns reģistrēta 2003. gadā un pašlaik tās pamatkapitāls ir 2000 Ls. Uzņēmuma valdē darbojas viena amatpersona – Ervīns Kišuro. Riekstukalnā ir astoņas dažādas sarežģītības pakāpes trases, vienpadsmit pacēlāji un desmit sniega pūtēji.

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Rīgā stacijā sestdien sagaidīts pirmais vilciens Kijeva-Minska-Viļņa-Rīga, infomē VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz).

Vilciens sagaidīts ar pūtēju orķestra izpildītu skaņdarbu. Daži cilvēki izmantoja iespēju vilciena ierašanos fiksēt telefonu videokamerās.

Vilciens šodien dosies atpakaļ uz Kijevu.

Kā ziņots, 28.septembrī no Kijevas caur Minsku un Viļņu uz Rīgu sāka kursēt Ukrainas dzelzceļa formējuma starptautiskais pasažieru vilciens.

Jaunais vilciena maršruts tapis, sadarbojoties Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas un Latvijas dzelzceļa uzņēmumiem, un līdz gada beigām tas kursēs kā pilotprojekts. Latvijas teritorijā tā operators būs LDz meitasfima SIA «LDz Cargo».

Latvijas teritorijā biļetes uz jauno maršrutu var iegādāties Rīgas, Daugavpils, Rēzeknes un Liepājas staciju starptautisko vilcienu biļešu kasēs.

Naftas meklētājiem ir jārēķinās ar vairākus miljonus eiro vērtām investīcijām, kas var nevainagoties ar kārotā medus poda atrašanu

Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi atklātu konkursu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Latvijas teritoriālajā jūrā. Konkursa priekšmets ir licences laukums 31,65 km2 platībā starp Papi un Būtiņģi, kas atzīta par perspektīvu ogļūdeņražu iegulu, kurā iespējama naftas ieguve. Iesniegumu pieteikšanas termiņš ir 2017. gada 11. septembris.

«To, cik pievilcīga būs iespējamā ieguve, noteiks neskaitāmi faktori,» saka SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. «Primāri, protams, juridiskās formalitātes, respektīvi – vai nav kādu domstarpību ar kaimiņvalstīm, precīzi noteiktas attiecības ar valsti utt. Tāpat jārēķinās arī ar šobrīd pastāvošo situāciju naftas tirgū pasaulē un attiecīgi arī ar salīdzinoši zemo cenu, kas daudzu spēlētāju interesi varētu mazināt. Protams, tas neizslēdz iespēju, ka apstākļi varētu novest arī līdz ieguves uzsākšanai, taču visticamāk, ka ne ātrāk kā tuvāko trīs-piecu gadu laikā. Noteikti izšķirīgi parametri interesentiem būs ieguves apstākļi – naftas ieguves īpatnības, dziļums, naftas kvalitāte.» Viņš vērtē, ka naftas ikgadējais ieguvums nebūtu liels. «Tas nozīmē, ka arī ietekme uz ekonomiku būtu pozitīva, bet ne milzīga. Piemērs ir Lietuva. Reti kurš zina, ka nelielos apjomos dienvidu kaimiņš naftu jau iegūst. Tas ļautu uzlabot valsts finanses, taču būtu jārēķinās, ka atkarībā no ieguves intensitātes ieguves ilgums būtu ierobežots,» saka ekonomists. Uzņēmējam apņemoties meklēt naftu jūrā, jārēķinās ar vairāku miljonu eiro lielām investīcijām.

Visu nedēļas nogali lielāki un mazāki Latvijas Valsts proklamēšanas 90. gadadienai veltīti sarīkojumi priecēs jūrmalniekus un pilsētas viesus.

18.novembrī Dubultu baznīcā pulksten 12.00 Svētku dievkalpojums un Latvijas Valsts proklamēšanas 90. gadadienai veltīts koncerts Dievs, svētī Latviju. Piedalās koris Sonore, diriģents Mārtiņš Ozoliņš, Inga Šļubovska (soprāns), T.Deksnis (ērģeles). Programmā latviešu komponistu mūzika.

Pēc tam pulksten 16.00 Jūrmalas Gaismas ceļš - 90. Sveču aizdegšana uz pilsētas centrālās maģistrāles no Priedaines līdz Slokai un Ķemeros..

Tad pulksten 18.00 Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienai veltīts svētku pasākums Tavi bijām, tavi esam, tavi būsim mūžībā. Koncertā skanēs valsts gadadienai speciāli sagatavots veltījums pūtēju orķestra un apvienoto Jūrmalas koru sniegumā- Andreja Jurjāna kantāte Tēvijai, soprāna solo Ilze Paegle, virsdiriģenti Ināra Freimene Jānis Puriņš,. Populāras latviešu dziesmas pūtēju orķestra un koru izpildījumā, tautas sadziedāšanās.

Publiskajā telpā izskanot pretrunīgiem paziņojumiem par gāzes krājumu pietiekamību visai ziemai, uzņēmējiem nākas domāt par alternatīviem risinājumiem ražotņu, noliktavu un citu komercplatību apsildīšanai. Pašreizējos apstākļos, kad ir grūtības iegādāties gan dabasgāzi, gan kokskaidu granulas, par glābiņu varētu kļūt laika pārbaudi izturējušie, bet modernie dīzeļdegvielas sildītāji.

Tie iedalās divās grupās – siltā gaisa pūtēji un siltuma izstarotāji. Pirmie, atbilstoši nosaukumam, pūš telpā siltu, tīru gaisu, paši būtiski nesasilstot, kamēr otrie darbojas pēc krāsns principa. To sildīšanas virsma sakarst un uzsilda gaisu visapkārt. Siltā gaisa pūtēji ir noderīgāki plašāku telpu apsildīšanai, bet siltuma izstarotāji vairāk noderēs vietās, kur komfortabla temperatūra jāuztur nelielākā teritorijā vai tieši blakus siltuma avotam. Šāda tipa iekārtu var uzstādīt, piemēram, tieši pie strādājošo darbagaldiem.

Jaudīgās, taču mobilās iekārtas ir ļoti praktiskas un arī ekonomiski izdevīgas. Tās spēj ļoti ātri piesildīt un uzturēt izvēlēto temperatūru gan ražotnēs un noliktavu telpās, gan arī celtniecības objektos. Industriālie sildītāji ir izdevīgs risinājums arī pagaidu darbavietās, kurās neatmaksājas uzstādīt dārgu pastāvīgu apkures iekārtu. Tā kā pārvietojamie industriālie dīzeļdegvielas sildītāji ir novietojami tieši tur, kur nepieciešams siltums, enerģija netiek izniekota velti. Turklāt tos darba gaitā var pārvietot uz jebkuru vietu.

7,8 milj. Ls vērtajā konkursā par dzīvokļu pirkšanu Rīgas domes vajadzībām uzvarējušā SIA Arčers īpašnieks un valdes loceklis Kaspars Garkanis ziedojis 28 tūkst. Ls Par labu Latviju un Jaunajam laikam.

K.Garkanis uzvaru konkursā un politiķu atbalstīšu uzskata par nejaušu sakritību, lai gan ziedojumi veikti konkursa norises un saskaņošanas laikā.

Par labu Latviju īsi pirms uzvaras konkursā no Arčera saņēmis 10 tūkst., bet opozīcijā esošais Jaunais laiks septembrī 18tūkst.. Abu partiju uzrunātie pārstāvji bija pārsteigti par šo ziedojumu, jo neko par to nezinot. Jāpiebilst, ka Arčera uzvara akceptēta divās svarīgākajās domes komitejās vienbalsīgi.

Divas konkursā uzvarējušās daudzdzīvokļu ēkas Vadeķu ielā 58 b, ir tikai nedaudz uzlabots sērijveida māju projekts. Tas domē akceptēts tikai mēnesi pirms konkursa izsludināšanas. Iesākumā te bija paredzēta dzīvojamā māja ar veikalu un daudz mazāk vienistabas dzīvokļu. Iespējams ēku plānojums pielāgots speciāli konkursam. Uz konkursa izsludināšanas dienu šīs ēkas nemaz nepiederēja Arčeram, bet citam uzņēmumam AK Investment. Uzņēmumā Arčers raidījumam apstiprinājis, ka šo īpašumu iegādājies jau pēc konkursa izsludināšanas.

Valsts nodevas apmērs mazkapitāla SIA pamatkapitāla palielināšanas gadījumā samazināts līdz 15 latiem.

Valdības atbalstītie grozījumi Ministru Kabineta (MK) noteikumos par ierakstu izdarīšanas Uzņēmumu reģistra (UR) žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu paredz mazkapitāla SIA pamatkapitāla palielināšanas gadījumā samazināt valsts nodevu par 50%, salīdzinot ar citām SIA šādā gadījumā. Ņemot vērā, ka visām SIA valsts nodeva šādos gadījumos ir 30 lati, tad mazkapitāla SIA valsts nodeva tiek noteikta 15 latu apmērā.

No 2010. gada 1. maija līdz 2012. gada 1. maijam mazkapitāla SIA bija atbrīvota no valsts nodevas samaksas par pamatkapitāla palielināšanu. Savukārt no 2012.gada 1.maija minētais atvieglojums beidzās un mazkapitāla SIA tika noteikta valsts nodeva kā jebkurai SIA, skaidro grozījumi izstrādātāja Tieslietu ministrija.

Ceļu infrastruktūrai un zemniekiem Latgalē plūdu nodarītie zaudējumi tiek lēsti vairākos miljonos eiro, aģentūra LETA noskaidroja vietējās pašvaldībās.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem Daugavpils novadā plūdi zemniekiem nodarījuši 1 557 266 eiro, bet ceļu infrastruktūrai - 369 000 eiro zaudējumus.

Rēzeknes novadā ceļu infrastruktūrai nodarītā kaitējuma apjoms tiek lēsts 290 000 līdz 300 000 eiro apjomā. Zemniekiem nodarītā materiālā zaudējuma apmērs vēl tikai tiek rēķināts, bet jau tagad zināms, ka lietavu rezultātā ir applūduši 7500 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Balvu novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs aģentūrai LETA pastāstīja, ka lietavu rezultātā novadā zem ūdens ir aptuveni 6900 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, nodarot zemniekiem zaudējumus aptuveni trīs miljonus eiro apmērā. Savukārt pašvaldības infrastruktūras objektiem nodarītais materiālais zaudējums tiek lēsts 50 000 eiro apjomā.

Valdība šodien sasauktajā slēgtajā ārkārtas sēdē nolēma neizsludināt ārkārtas situāciju vairākās plūdu skartajās pašvaldībās.

Izsludināt ārkārtas situāciju pavasara plūdu radīto draudu dēļ lūdza Daugavpils pilsētas un novada pašvaldības, Ogres novada pašvaldība, Pļaviņu novada pašvaldība un Ilūkstes pašvaldība.

Premjera amata pienākumu izpildītājs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) šovakar pēc gandrīz divu stundu ilgās sēdes žurnālistiem skaidroja, ka ārkārtas situācijas izsludināšana ir ļoti nopietns lēmums, kas apdraud valsts drošību un ir valstiska mēroga. «Uzklausot Ogres novada pašvaldību un ministrus, nonācām pie secinājuma, ka līdz Krīzes vadības padomes sēdei pirmdien varam sniegt visu nepieciešamo palīdzību bez ārkārtas stāvokļa izsludināšanas,» teica Pabriks.

Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums L&T izplata nepatiesas ziņas, Db.lv pavēstīja SIA Nelsens padomes priekšsēdētājs Ēriks Zaporožecs.

Atsaucoties uz masu medijos izskanējušo informāciju un nepamatoto viedokli par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas iepirkumu konkursiem vairākās namu pārvaldēs Rīgas pilsētā, kā arī to, ka masu medijos atspoguļotais viedoklis ir tendenciozs attiecībā pret SIA Nelsens, uzņēmums piedāvā savu redzējumu par RP SIA Vecmīlgrāvis, RP SIA Valdemāra nami, SIA Sarkandaugava, RP SIA Pļavnieku nami atkritumu apsaimniekošanas konkursu nolikumos ietvertām prasībām un to rīkošanas procedūru. Turpmāk - uzņēmuma Nelsens vadības izklāsts pretrunīgajai situācijai.

Rīgas domes apstiprinātais Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas plāns 2006.-2012. gadam ir izvirzījis par mērķiem attīstīt konkurenci atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanā, kā arī ievērot un attīstīt vides aizsardzību Rīgas pilsētas teritorijā, uzlabojot atkritumu radīto ietekmi uz vidi.