Dzīvesstils

Klienti jāmeklē ārpus Latvijas

Lana Jūra, speciāli DB, 30.05.2019

llkka Suppanens  - viens no starptautiski pazīstamākajiem un titulētākajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem paša izstrādātās viedtālruņu uzlādes ierīces prezentācijas pasākumā Sony zīmolam

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Tā kā esam apmetušies somu gaismas dizaina uzņēmuma SAS Instruments stendā, kur izstādīti jūsu jaunākie «bērni» – gaismekļi Il Silenzio ( tulk. no itāļu val. Klusums), gribētos zināt, no kurienes nāk šis nosaukums – Silenzio, jo gaismekļa forma neizskatās diez ko klusa?

Il Silenzio gadījumā es balstījos uz diviem aspektiem. Pirmkārt, gaismai nav skaņas, tā asociējas ar klusumu. Otrkārt, šis gaismeklis veidots ar atsauci uz trompetes formu. Te mēs nonākam pie kontrindikācijas. Runa ir par slavenu mūzikas skaņdarbu trompetei, kam itāļu valodā ir nosaukums Il Silenzio (angļu valodā – Taps) un ko atskaņo ar vienu vienīgu trompeti. Ikviens būs redzējis amerikāņu filmās, īpaši militārās ceremonijās vai karavīru bērēs, atskaņojam šo mūzikas gabalu. Tas tiek spēlēts dažādās valstīs un kultūrās, un arī tiek saukts dažādi. Ar šādām asociācijām saistīts mans stāsts par gaismekļa nosaukumu.

Cik būtisks produktam ir vārds?

Nosaukums ir ļoti svarīgs parametrs. Piemēram, tāds produkts kā Il Silenzio tiek izstrādāts mēnešiem ilgi, kad tiek risināti tā izveides aspekti un dizaina nianses. Tad vienā dienā zvana pasūtītāja pārstāvji un saka – paklau, kad būs skaidrība ar produkta nosaukumu? Mēs vēlētos to zināt aptuveni stundas laikā, jo patlaban tiek nodoti drukāšanai visi produkta publicitātes materiāli. Tādējādi visbiežāk vārds ir pēdējais, un tas top lielā steigā. Taču vienlaikus tai procesā ir arī aizrautības moments.

Cik ilgs laiks paiet no idejas līdz produkta palaišanai tirgū?

Gaismekļa Il Silenzio gadījumā no idejas pirmsākumiem, teiksim, no pirmās skices, bija nepieciešams aptuveni gads. Darba procesā es saprotu gaismekļa parametrus, tad meklēju un uzrunāju cilvēkus, kuri izgatavos to. Šai gadījumā mums bija nepieciešams daudz laika, lai atrastu meistarus, kuri spēj izgatavot īpašo stikla sudraba pārklājumu. Tā ir ļoti sena Venēcijas Murano salas stikla tehnika, kas kādreiz tika pielietota spoguļu ražošanā. Tā kā šodien šo tehnoloģiju izmanto ļoti reti, es pats personīgi devos uz Murano runāt ar meistariem, kuri varētu šo darbu paveikt.

Jums paveicās, jo šīs tradīcijas Murano salā ir teju izgaisušas.

Jā, tā diemžēl ir. Tas tapa iespējams, jo mūs vieno liela sadarbības pieredze ar Murano stikla ražošanas darbnīcām daudzu gadu garumā. Pēc maniem zīmējumiem stikla meistari gatavojuši virkni dažādu individuāla dizaina produktu. Strādāt ar šiem cilvēkiem ir aizraujoši, jo tas ir fantastisks kopdarbs, kur ļoti liela ietekme un ieguldījums nāk tieši no stikla pūtēju un amatnieku puses.

Jūs esat strādājis arī ar kādreiz tik lielisko SAAB autobūves kompāniju.

Jā, pirms aptuveni 20 gadiem es sadarbojos ar SAAB konceptautomobiļu nodaļu, kas, testējot idejas, attīstīja nākotnes automobiļu modeļus. Mēs izstrādājām jaunu interjeru eksistējošam kabrioleta prototipam, lai nodrošinātu daudz komfortablāku, relaksējošu sēdēšanu. Šim modelim es ieteicu nokrāsot matētu auto korpusu – sudrabaini matētu. Tobrīd tas bija absolūts jaunums, jo matēti auto vēl nebija nākuši modē. Šo sadarbību atceros kā īpašu, jo mans tēvs vienmēr brauca ar SAAB, un mūsu ģimenē allaž bijuši visdažādākie SAAB modeļi.

Kā jums šķiet, vai dizainā ir svarīgi būt vienas jomas profesionālim, piemēram, strādāt tikai stikla nozarē, vai labāk integrēt starpindustriju pieredzes?

Es esmu no tiem, kuri dara vis kaut ko, sajaucot dažādas dizaina jomas. Es strādāju ar stiklu, mēbelēm, gaismekļiem, izstāžu koncepcijām, tehniku. Man tas ir dabiski un atbilstoši sajūtām. Taču, ja redzu labu dizaineru, kurš visu mūžu strādā tikai gaismekļu nozarē un veido ar to veiksmīgu biznesu, man tas šķiet brīnišķīgi. Vispār dizainera profesijā tas ir fantastisks moments, ka pats vari izvēlēties, ko dari, kādā jomā strādā. Tas ir aroda pluss. Problēma vienmēr ir atrast naudu – kādu, kas maksā par taviem produktiem un idejām.

Īpaši jaunajiem dizaineriem. Kā ir Somijā, vai iesācējiem iespējams atrast naudu, ražotāju, atbalstu, lai izgatavotu savus dizaina objektus?

Nav viegli. Tas nav vienkārši nevienā valstī. Es teiktu, ka varbūt nedaudz labākā situācijā ir jaunie itāļu dizaineri, jo valstī joprojām ir gana daudz kompāniju un ražotāju. Somijā šādu uzņēmumu ir daudz, daudz mazāk. Un Latvijā, protams, vēl mazāk.

Latvijā gandrīz nav ražošanas bāzes jaunajiem dizaineriem. Tāpēc viņi bieži dodas ārpus valsts un protams, lielākoties vairs neatgriežas Latvijā.

Jaunajiem dizaineriem neatkarīgi no tā, kurā jomā viņi strādā, ļoti svarīgi doties starptautiskā tirgū un meklēt savus klientus ārpus Latvijas. Tas ir viņu ceļš. Es nesaku, ka viņiem jādodas prom no Latvijas fiziski un jāstrādā citās valstīs. Bet savi klienti viņiem jāmeklē ārpus Latvijas robežām. Tāda ir šīs profesijas specifika. Dizaina sfērā tas ir teju obligāti – būt starptautiskā apritē. Gandrīz neiespējami ir darboties tikai savā valstī un būt veiksmīgam dizaineram.

Kāda ir jūsu definīcija skandināvu dizainam?

Skandināvu dizains nav tikai kāda noteikta estētika vai valoda. Man skandināvu dizains ir vesela vērtību virkne. Tāpēc, ka funkcionāls, lietderīgs, – tās ir vērtību definīcijas. Skandināvu dizains vienmēr reprezentē demokrātiskas humānisma vērtības, jo labs dizains pieder ikvienam. Tas nozīmē, ka mēs mēģinām veidot un ražot augstas dizaina kvalitātes produktus par tādu cenu, lai tos var iegādāties ikviens. Somijā kā bagātā, tā nabadzīgā ģimenē atrodamas Alvara Ālto mēbeles. Gan turīgiem, gan mazāk turīgiem ļaudīm mājās ir tādi paši dizaina produkti. Savukārt Itālijā ir pavisam savādāk.

Somija šai ziņā ir labs piemērs, diemžēl labs dizains daudzās valstīs pieejams tikai šauram turīgu cilvēku lokam…

Es, protams, nevaru galvot, ka tā ir arī šodien. Es vairāk runāju par skandināvu dizaina bāzi, kas dzima 40. 50., 60. gados un kas bija ļoti skaidra un tīra savā definīcijā. Par šodienas somu dizainu man, iespējams, nav tādas pārliecības.

Jūsu redzējumā dizainera profesijas principi?

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, kompānija, ražošana, iepakojums, vārds – tās ir dažādas disciplīnas, kurās viņam jāorientējas. Dizainers manā izpratnē nav mākslinieks, kas var balstīties uz personisko viedokli. Viņam jādara viss, lai radītu lietderīgu un veiksmīgu produktu. Varbūt cilvēki neapzinās, ka dizaineram jābūt ļoti disciplinētam, jo jārēķinās ar termiņiem, ražošanas procesu u.c.

Kāds šobrīd ir ražošanas process? Piemēram, jūsu jauno gaismekļu stikla daļas ir izgatavotas Itālijā, montāža veikta Somijā.

Tas ir ļoti dažādi un atkarīgs no produkta. Mums ražošana notiek gan Somijā, gan Itālijā, gan Ķīnā, gan Turcijā, gan Indijā u.c. Šodien situācija ir tāda, ka internets dod iespēju komunicēt, atrast un izvēlēties atbilstošāko starp daudziem ražotājiem jebkurā pasaules malā.

Pēc jūsu ieteikuma stenda iekārtojumā SAS Instruments eksponējis somu tipisko koka mājas konstrukciju.

Jā, kad kompānijas īpašnieks plānoja izstādes stenda iekārtojumu, es teicu, ka viņa lauku māja ir skaista, – ja mēs aizvestu uz izstādi kādu daļiņu no šīs sajūtas, cilvēki to novērtētu. Viņš man atbildēja, ka mājā nav nekā īpaša. Taču dažreiz ir tā, ka cilvēks pats nemaz nenovērtē, ka viņam pieder kaut kas īpašs.

Cik svarīga jums ir daba?

Ļoti svarīga. Es nopietni aizraujos ar burāšanu. Pārsvarā burāju Baltijas jūrā, esmu burājis arī Arktikā. Tas ir aizraujoši – pūš vējš, tu esi pa vidu starp dabas, ūdens, Visuma spēkiem. Esi pilnībā atkarīgs no katras vēja brāzmas, lietus, mākoņa. Ir nepieciešama liela uzmanība un koncentrēšanās, jo, esot dabas spēku varā, vajag darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu laivas kustību uz priekšu. Ir nepieciešama zināšanu bāze, pieredze, intuīcija, lai pārvērstu vēja enerģiju kontrolētā laivas kustībā sev vēlamajā virzienā. Arī vējš ir noslēpumains, jo mēs to neredzam, tikai jūtam.

Somijā, līdzīgi kā Latvijā, ir brīnišķīga daba, taču bieži ir auksti, gana daudz pelēku, lietainu dienu. Kur jūs ņemat iedvesmu skaistu lietu radīšanai?

Iedvesma ļoti bieži nāk no dabas. Īpaši saistoša ir pāreja no ziemas uz vasaru, kas ir iedvesmojoša pati par sevi. Dažreiz tā ir veiksme – ieraudzīt gaismu. Vai arī citā gadījumā gaismas ir tik daudz, ka nepieciešams sevi no tās pasargāt. Interesanti, kā cilvēks izdzīvo dažādus dabas ciklus: ziemā viņš visu ap sevi noslēdz un rada gaismas avotu. Vasarā atkal ir gluži pretēji – cilvēks atveras un atver visu ap sevi. Somu mājokļi ir veidoti saskaņā ar dabas cikliem, tāpēc teju ikvienam ir vasaras māja ar lieliem logiem un terasēm.

Kura ir skaistākā dienas daļa?

Man patīk rīts. Tas ir solījums...

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biznesa aviācijas priekšrocības Latvijā - klienti, konkurence un perspektīvas

Olga Kņazeva, Egons Mudulis (tulkojusi Žanete Hāka), 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Igauņu MySpotit ienāk Rīgā

Anda Asere, 10.03.2020

"MySpotit" komanda Miks Pūrmans (Mikk Puurmann), Timo Mits (Timo Mitt), Marge Raitma, Hardi Kinns (Hardi Kinnas) un Andres Kostivs (Andres Kostiv).

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz marta beigām "MySpotit" platformā sanāksmēm ārpus biroja pieejamo telpu piedāvājums Rīgā sasniegs 70 līdz 80.

Igaunijā izstrādātā sapulču un pasākumu telpu koplietošanas platforma "MySpotit" šobrīd piedāvā vairāk nekā 250 vietas Igaunijā un Latvijā. "Pirmajos divos mēnešos Latvijā mēs pārsvarā esam fokusējušies uz jaunu vietu pievienošanu platformā. Aktīvs mārketings un komunikācija sāksies martā, taču pirmās rezervācijas jau ir veiktas," stāsta Miks Pūrmans (Mikk Puurmann), "MySpotit" līdzdibinātājs.

Db.lv jau rakstīja, ka "MySpotit" saved kopā organizācijas, kas vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas Uzņēmums darbu Latvijā sāka šā gada sākumā. "MySpotit" tiek dēvēta par sapulču telpu "Airbnb".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) noslēgusi olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus uzraudzības II daļas pētījumu par graudu un maizes produktu tirgu.

Atsevišķu maizes un graudu produktu (rudzu maizei, baltmaizei, kviešu miltiem, spageti makaroniem un griķiem) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē no viena posma uz nākamo konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Vienlaikus KP tirgus uzraudzībā secināja, ka mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā Latvijā saražotām precēm periodiski tiek piemērots lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm. KP aicinājusi mazumtirgotājus būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā noteikto godīgu tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.

KP konstatējusi, ka maizes un graudu produktu grupā vairākām Latvijā saražotām precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērota atšķirīga cenošanas politika nekā ārpus Latvijas saražotām precēm. Piemēram, Latvijā saražotiem kviešu miltiem to vidējais uzcenojums ir bijis lielāks nekā ārpus Latvijas saražotiem miltiem. Arī Latvijā ražotie griķi vidēji tika cenota dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotie griķi. Savukārt Latvijā saražota rudzu maize no 2022.gada februāra līdz novembrim tika cenota lētāk nekā ārpus Latvijas ražota rudzu maize, taču jau pēc 2022.gada decembra mazumtirgotāju posmā Latvijā saražota rudzu maize tika cenota dārgāk nekā ārpus Latvijas ražota rudzu maize.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

900 aldari brūvē kopīgu alu, lai glābtu nozari

Ilze Žaime, 22.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

Alus darītavu SIA "Ārpus" Ādažu novadā 2017.gadā izveidoja četri alus mīļotāji. Katrs no viņiem pirms tam darbojās dažādās nozarēs - no IT jomas, līdz pat saistībai ar alus darīšanu. Par brūvētavas galveno aldari kļuva Vladimirs Berezins. Uzņēmuma nosaukumā ietverta doma par to, ka šis alus ir citādāks un ārpus ierastajām garšām.

No čigāniem līdz savai darītavai

Pašos pirmsākumos "Ārpus Brewing Co" darbojās kā "čigānu" alus darītava - pēc sevis izstrādātas receptūras alus tika brūvēts dažādās alus darītavās visā Latvijā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ģirts Tihomirovs norāda, ka tā bijusi lieliska iespēja labāk sagatavoties un uzkrāt pieredzi savas darītavas atvēršanai: "Pilnīgi noteikti jebkura čigānu alus darītava sapņo par savu brūzi, un mēs nebijām izņēmums."

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Apdrošināt mežu – apdrošināt nākotni

Kristīne Komarovska, 19.07.2022

"Reinsons un Partneri" vadītājs, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātājs Reinis Reinsons.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasaris ir klāt, un 8. marts uz sliekšņa. Ziedu romantika nav zudusi, lai arī dažkārt jāatsakās no iespējas personīgi tos pasniegt, taču ziedus var pasūtīt ar piegādi. Ziedu bāze Florex iepriekš pasūtītus ziedus piegādā tajā pašā dienā un sniedz ieteikumus, kā labāk veikt izvēli tīmekļa vietnē florexshop.lv.

Ziedu bāzes Florex speciālistes db.lv sniedza atbildes ne tikai par pasūtīšanu un piegādi, bet arī par izvēli, sortimentu un to, kādi ziedi ir pieprasītākie, kā labāk sagādāt pārsteigumu, veicot piegādi ar kurjeru, un kādas viltības jāzina, lai ziedi ilgāk stāvētu vāzē.

Cik ilgu laiku pirms noteiktās piegādes jāveic pasūtījums?

Iesakām pasūtījumu veikt iespējami laikus, t.i., divas trīs dienas pirms plānotās piegādes. Jo agrāk tiks veikts pasūtījums, jo lielāka iespēja būs saņemt tieši tos ziedus, kurus vēlaties pasūtīt. Protams, lieliem notikumiem, kā kāzām, svinīgām viesībām un citiem pasākumiem, pasūtījumu nepieciešams veikt vismaz divas trīs nedēļas iepriekš. Šādu pasākumu organizēšanā nepieciešams saskaņot visu ar noteikto konceptu un piemeklēt vispiemērotākos un klienta vēlmēm un gaumei atbilstošākos ziedus. Mēs piedāvājam arī iespēju veikt pasūtījumu mūsu mājaslapā www.florexshop.lv tieši tajā pašā dienā ar izpildes termiņu trīs līdz četru stundas laikā, ieskaitot piegādi, bet, ja izvēlēsieties saņemt ziedus mūsu noliktavā, tad izpildes termiņš būs īsāks - divas stundas. Pasūtot piegādes dienā, klients var izvēlēties tikai no tiem ziediem, kas konkrētajā dienā ir pieejami bāzē. Gadās, ka klienti ir apbēdināti, ja nav pieejami konkrēti ziedi vai pušķis, kas iepaticies. Tieši tādēļ savlaicīgi veikts pasūtījums nodrošinās, ka izvēlētie ziedi būs pieejami noteiktajā pasūtījuma dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Iedzīvotājiem trūkst izpratnes par gaidāmajām izmaiņām pasūtījumiem no e-veikaliem ārpus ES

Db.lv, 21.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 1.jūlijā spēkā stāsies izmaiņas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos par PVN piemērošanu e-komercijas sūtījumiem. Lai gan teju visi (93%) Latvijas iedzīvotāji, kas mēdz iepirkties interneta veikalos ārpus ES, ir dzirdējuši par gaidāmajām izmaiņām preču iegādes kārtībā, tomēr zināšanas par plānotajām izmaiņām ir nepilnīgas, liecina Omniva Latvija pētījums.

Tikai 38% iedzīvotāju, kas iepērkas interneta veikalos ārpus ES, zina, kā tieši viņiem jārīkojas, pasūtot preces no valstīm, kas neatrodas ES, savukārt nedaudz vairāk nekā pusei (55%) pircēju ir vien virspusēja informācija par gaidāmajām izmaiņām, bet izpratnes par to, kā tās praksē ietekmēs iepirkšanās procesu un izmaksas, viņiem trūkst.

Omniva jaunam šķirošanas centram Rīgas vietā izvēlas Kauņu 

Pakomātu un kurjerpakalpojumu uzņēmums Omniva Kauņā atvēris papildu starptautisko tranzītsūtījumu...

Kopumā piektā daļa (20%) iedzīvotāju norāda, ka, visticamāk, pārtrauks iepirkties internetveikalos ārpus ES, lai nevajadzētu pildīt muitas deklarācijas. Šādu stratēģiju vidēji biežāk apsver sievietes (29%), retāk - vīrieši (10%). Vienlaikus no iepirkumiem ārpus ES nav gatavi atteikties 40% iedzīvotāju.

"Paredzams, ka nepieciešamība deklarēt muitā pilnīgi visus sūtījumus no valstīm, kas atrodas ārpus ES, un maksāt pievienotās vērtības nodokli par tām, būtiski ietekmēs iedzīvotāju iepirkšanās paradumus internetā. Šis brīdis ir lieliska iespēja Latvijas komersantiem piesaistīt sev jaunus klientus, atbilstoši viņus uzrunājot un motivējot," uzsver Omniva Latvija Pārdošanas nodaļas vadītājs Māris Kuļikovskis.

Eiropas Savienības direktīva, kas nosaka jaunu kārtību preču iegādei ārpus ES valstīm, paredzot, ka par visām ārpus ES iegādātajām precēm neatkarīgi no to vērtības jāsamaksā pievienotās vērības nodoklis un sūtījums jādeklarē muitā, skars salīdzinoši lielu sabiedrības daļu, jo kopumā 60% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka mēdz iepirkties interneta veikalos valstīs, kas atrodas ārpus ES.

Omniva Latvija pētījums veikts sadarbībā ar Snapshots. Aptaujāti 738 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tendences privātmāju būvniecībā

Ivars Golovanovs, SEB bankas Privātpersonu būvniecības finansēšanas vadītājs, 20.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sapnis par savu māju, savu dārzu un pagalmu uztur stabilu pieprasījumu privātmāju tirgū – interesi par privātmājas iegādi vai būvniecību nav “nokāvis” ne Euribor kāpums, ne būvniecības izmaksu pieaugums. Vērtējot finansējuma pieprasījumu skaitu, var secināt, ka cilvēki, kuri ir pieņēmuši lēmumu par labu privātmājai, pie tā arī pieturas.

Galvenās šā brīža tendences: cilvēki izvēlas kompaktas mājas un pasūta jau gatavus risinājumus (moduļu mājas, koka karkasa mājas), lai nofiksētu izmaksas un nebūtu jāmeklē celtnieki. Pozitīva tendence – finansējuma pieprasījumi liecina, ka privātmājas būvē ne tikai Pierīgā, bet gandrīz visā Latvijā.

Māju plānojums – kompakti un efektīvi

Lielu uzmanību cilvēki pievērš būvējamās vai jau gatavās mājas plānojumam – no vienas puses, lai ģimenei būtu ērti un visiem pietiktu vietas, no otras, – lai mājā nebūtu lieku kvadrātmetru. Pieprasītākais mājas dzīvojamās platības “izmērs” ir no 100 līdz 120 kvadrātmetriem. Retos gadījumos tie ir 150 un vairāk kvadrātmetri, taču ir arī ļoti kompakti projekti, jo ģimenes no 50 kvadrātmetru liela dzīvokļa labprāt pārvācas uz 80 kvadrātmetru lielu privātmāju. Liels ieguvums šādos gadījumos ir sava zeme pie mājas, kas vienmēr paplašina ikdienas dzīves telpu un rada iepriekš nepieejamas ērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taivānas ražotājs ASUS ar klēpjdatoru sēriju ExpertBook īsā laikā iekarojis korporatīvo klientu segmentu Latvijā un turpina paplašināt savu biznesa klientu loku.

Neraugoties uz to, ka Latvijā ir daudz ražotāju, kas strādā ar korporatīvajiem klientiem un konkurence šajā segmentā ir ļoti sīva, ASUS veiksmīgi izdevies ienākt šajā tirgū, pierādot sevi kā uzticamu un kvalitatīvu partneri, atzīmē Jānis Šmits, SIA Biroja Tehnikas Eksperts valdes priekšsēdētājs. ASUS ExpertBook sērijas klēpjdatorus izmantojam gan savām vajadzībām, gan tos pārdodam arī uzņēmuma klientiem - citiem komersantiem, stāsta J.Šmits, piebilstot, ka galvenās šo datoru priekšrocības ir premium garantijas serviss un pieejamā cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan pasūtīt individuāli šūtus uzvalkus, gan iegādāties jau gatavus.

Ideja par salona atvēršanu uzņēmuma īpašniekiem bijusi jau kādu laiku. Sākotnēji uzņēmums plānoja nodarboties tikai ar individuāli šūtiem apģērbiem un apaviem, nodrošinot, ka klientu vizītes būs individuālas, slēgta tipa un veltītas konkrētajam cilvēkam.

"Sapratām, ka Latvijā auditorija ir mazliet citādāka, tāpēc nolēmām kļūt pieejamāki," atzīst BG Suits vadītāja Sandra Lipora. Līdz šim uzņēmums piecus gadus darbojās Blaumaņu ielā.

"Šeit esam atvērušies kā salons un veikals ar jau gatavo kolekciju, ar kuru pārkāpām saviem principiem, iedomām, ka visu šūsim tikai pēc cilvēka izmēriem. Sapratām, ka cilvēki mūsdienās ir steidzīgi, apģērbs ir nepieciešams ātri un uzreiz. Sākām ar krekliem, tad sekoja arī gatavās kolekcijas apavi, kuru dizainu arī paši veidojām, sadarbojoties ar apavu zīmolu WIMS. Visus apģērbu dizainus esam veidojuši paši, gājuši tam cauri – kvalitātes kontrolei mūsu darbinieki ir nēsājuši visu, sākot no zeķēm, lai saprastu, vai klientiem būtu ērti valkāt," stāsta S.Lipora.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļa uzkopšana ir visai intīms pakalpojums, tāpēc svarīgi iemantot klientu uzticību.

SIA "Zelta birste" īpašniece Eva Beriņa teic, ka klienti ne vienmēr vēlas, lai viņu māju uzkopj kaimiņiene, tāpēc ir gatavi maksāt par to, lai cilvēks mērotu 50km līdz darba veikšanas vietai. "Mēs ļoti nopietni uztveram konfidencialitāti. Šis ir tik intīms pakalpojums! Cilvēks ieiet tavā guļamistabā - kur vēl intīmāk? Tāpēc klientiem ir jāspēj mums uzticēties. Mani darbinieki ir mans zelts," viņa uzsver.

E. Beriņa novērojusi, ka cilvēki izvērtē, par ko viņi maksā un novērtē nopirkto laiku, ko var veltīt ģimenei. Viņa uzskata, ka visaugstākā godalga ir tā, ka ir ģimenes, kur kopš uzkopšanas pakalpojuma izmantošanas vīrs ar sievu vairs nestrīdas. "Ja spēju sasniegt šādu rezultātu, tad es un manas meitenes ir īstajā vietā," tā viņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Turīgie klienti ir arvien jaunāki un zinošāki

Dina Matvejeva, Luminor Private Banking vadītāja, 04.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstoties valsts ekonomikai un tehnoloģijām, kā arī pieaugot iedzīvotāju izglītībai par finansēm, pārmaiņas notiek arī Privite Banking jomā. Pēdējo 15 gadu laikā mainījies gan klientu profils un vajadzības, gan piedāvāto pakalpojumu klāsts.

Klienti kļūst gados jaunāki, daudz labāk orientējas finanšu tirgos un pieprasa daudz ātrākus un elastīgākus risinājumus.

Turīgi trīsdesmitgadnieki

Agrāk lielākā daļa klientu bija uzņēmēji, kas saistīti ar nekustamo īpašumu darījumiem. Daudz bija jānodarbojas ar klientu izglītošanu, skaidrojot, kas ir finanšu tirgi, kāpēc nepieciešams ieguldīt, kādi ir iespējamie riski un kāpēc rezultāts jāvērtē ilgtermiņā. Vēl nesen Private Banking vidējais klientu vecums bija ap 55 gadiem, šobrīd tas ir pazeminājies aptuveni par 10 gadiem. Klientu lokā parādījušies turīgi trīsdesmitgadnieki, kas galvenokārt darbojas IT jomā, un viņu vajadzības un zināšanu līmenis ir pilnībā mainījies. Tas privātbaņķieriem liek nemitīgi sekot līdzi jaunākajiem risinājumiem un piedāvājumiem ne tikai Latvijā, bet arī globāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apkopotā informācija liecina, ka klienti izvēlas arvien dārgākus viedtālruņus un maina tos retāk. Šogad klienti iegādājušies telefonus, kas vidēji maksā 360 eiro, bet viena telefona dzīves cikls sasniedz jau gandrīz divarpus gadus.

Uzņēmums atzīmē, ka klienti arvien biežāk izvēlas flagmaņu jeb augstākās klases telefonus, kuru dēļ arī vidējā summa, kādu klienti ir gatavi maksāt par jauna telefona iegādi, pēdējā gada laikā ir pieaugusi par nepilniem 20%.

“Ja raugāmies uz viedtelefonu tirgu, šobrīd arvien lielāku popularitāti piedzīvo atlokāmie viedtālruņi, jo tie spēj nodrošināt gan labu funkcionalitāti, gan kvalitāti. Aptuveni 80% gadījumos mūsu klienti viedtelefonus izvēlas iegādāties uz nomaksu, un šogad jau katrs trešais telefons, ko klienti iegādājās mūsu klientu centros, tika arī apdrošināts,” atzīst “Tele2” ierīču pārdošanas vadītājs Mārtiņš Vinters.

Lai arī pēdējo gadu laikā būtiski augusi viedtelefonu pārdošana digitālajā vidē, vēl joprojām visbiežāk klienti telefonus izvēlas iegādāties klientu centros klātienē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Rada špikeri darbam un dzīvei

Monta Glumane, 21.01.2020

Dizainere Arta Citko, kura radījusi rotaļīgas darba burtnīcas gan pieaugušajiem, gan jauniešiem.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Grāmatiņās esmu sarakstījusi tādas lietas, kuras man savā dzīvē būtu gribējies zināt ātrāk," saka dizainere Arta Citko, kura radījusi rotaļīgas darba burtnīcas gan pieaugušajiem, gan jauniešiem.

"Happy Playbooks" ir nelielas grāmatiņas, kuras veltītas dažādām tēmām, piemēram, kā izveidot sava personīgā zīmola dizainu, atklāt savu iespējamo karjeras virzienu, uzlabot attiecības ar bērniem u.c.

"Es tās saucu par grāmatiņām, jo tās ir kā grāmatas, bet mazākas un praktiskākas. Saturā ir daudz grāmatai atbilstošas informācijas," saka A.Citko.

Savu pirmo "Happy Playbooks" A.Citko izdeva 2017. gada pavasarī un šo gadu laikā kopumā tapušas astoņas dažādas grāmatiņas.

"Pirmā grāmatiņa bija veltīta zīmoliem un tā radās no tā, ka pati strādāju ar zīmoliem, palīdzu viņiem izveidot grafisko identitāti, stila vadlīnijas un tad es sapratu, ka katru reizi uzdodu vienus un tos pašus jautājumus. Sapratu, ka tie jāsaliek kaut kādā formātā, ka uzreiz varu iedot gatavus jautājumus un uz tiem var atbildēt. Sazīmēju, saliku kā man likās pareizi un sapratu, ka to var izveidot grāmatiņas formātā. Bija pāris cilvēki, kas teica, ka tas varētu būt noderīgi gan aģentūrām, kas strādā ar saviem klientiem, gan pašnodarbinātajiem, lai labāk saprastu savu zīmolu," stāsta A.Citko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - FOTO: Luminor atver jauna koncepta klientu apkalpošanas centru

Žanete Hāka, 05.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor Tērbatas ielā atvērusi jauna koncepta klientu apkalpošanās centru, kura papildus finanšu konsultācijām tiks piedāvātas telpas individuālam darbam, biznesa tikšanām un publiskiem pasākumiem.

Šogad banka investējusi jaunās IT sistēmās, pārveidojusi klientu apkalpošanas centrus un darba vietas, reaģējot uz klientu paradumiem un tendencēm, atklājot centru, stāstīja Luminor vadītāja Kerli Gabriloviča.

Luminor veiktā aptauja liecina, ka 85% klientu Baltijas valstīs bankas pakalpojumus izvēlas saņemt e-vidē.

«Pērn atvērām pirmo Luminor pašapkalpošanās punktu Cēsīs, bet šodien ejam tālāk, atverot durvis jauna koncepta apkalpošanas centram Tērbata, kas būs tikšanās vieta gan vietējiem uzņēmējiem, gan aktīviem un uzņēmīgiem cilvēkiem. Šobrīd klientiem arvien svarīgākas kļūst tikšanās vietas – ne tikai ar bankas speciālistiem, bet arī ar saviem biznesa partneriem, un to varēs darīt jaunajā Luminor klientu apkalpošanas centrā,» saka Luminor pārdošanas vadītājs Normunds Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Novērojumi no hipotekāro kredītu klientu apkalpošanas ikdienas

Māris Opincāns, SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs, 03.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada septembrī no privātpersonām Latvijas bankās saņemti un izskatīti ap 1400 iesniegumi par mājokļa kredīta līguma pārskatīšanu. Liela daļa no šiem iesniegumiem nav saistīti ar maksātspējas problēmām, drīzāk ar saprotamu vēlmi augošo izmaksu laikā pārliecināties, ka aizdevuma nosacījumi ir konkurētspējīgi un ekonomikas situācijai atbilstoši.

Arī mūsu aizņēmēju vidū šobrīd nav vērojama tendence, kas liecinātu par maksātspējas problēmām Euribor likmju pieauguma dēļ, tomēr skaidrs, ka laiki ir izaicinoši un cilvēkiem ikmēneša maksājumu segšana var būt sarežģītāka. Neskatoties uz likmju pieaugumu, turpinās arī jaunu hipotekāro aizdevumu izsniegšana – tiesa, līgumu skaits samazinās un jaunie klienti ir daudz piesardzīgāki.

Maksājumu kavējumi būtiski neaug, patieso ietekmi rādīs ziemas periods

Euribor likmju pieaugums kredītņēmējus motivē pārskatīt līgumus, taču tas nenozīmē, ka visiem šiem cilvēkiem ir grūtības kredītu atmaksāt. Līgumu pārskatīšana skar visdažādākos jautājumus – vieni grib noskaidrot, vai nav iespēja samazināt procentu likmi, citi grib atmaksāt kredītu ātrāk vai termiņu pagarināt, citiem ir būtiski mainīt ikmēneša maksājumu. To vidū ir pieteicēji, kuri nevis samazina maksājumu un pagarina atmaksas termiņu, bet tieši pretēji – saīsina termiņu un palielina katru mēnesi maksājamo summu. Savukārt citi grib mainīt kredītlikmes piesaistes veidu, piemēram, no piesaistes trīs mēnešu Euribor pārejot uz 12 mēnešu Euribor vai otrādi. Uzsvēršu, – maksājumu kavētāju īpatsvars pēdējo mēnešu laikā nav būtiski pieaudzis. Un tādu gadījumu skaits, kad redzam, ka cilvēkam tiešām ir un būs problēmas savas saistības pildīt, ir mērāms nevis simtos, bet desmitos. Šī ir fundamentāla atšķirība no 2008. gada krīzes, kad maksājumu kavētāju skaits pārsniedza 25% no visiem aizņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīspadsmit gadu laikā ballīšu autobuss jeb Partybus spējis saglabāt savu vietu izklaides piedāvājumu klāstā, pārbūves procesā ir vēl viens autobuss

Partybus stāsts aizsācies pirms aptuveni 15 gadiem, kad tā izveidotājs Edgars Auziņš atgriezies Latvijā no ārzemēm, kur strādājis dažādus darbus – viesnīcās, bāros, uz kruīza kuģiem. Latvijā viņš izmēģinājis darboties arī tirdzniecības nozarē un mārketingā, tomēr sapratis, ka vēlas strādāt sev. «Jutu, ka pienācis laiks kam savam. Īsti laikam neapzinājos, ka vairs nebūs ne darba, ne algas dienas, arī atvaļinājumu neviens nepiešķirs un jāslimo būs uz sava rēķina,» stāsta E. Auziņš. Kopā ar draugu viņš sācis ģenerēt biznesa idejas, un viena no tām bija Partybus.

«Pati par sevi ideja neko nedod. Sākumā izpēte, tad radi un draugi mēģina ideju nobeigt. Tad atbildīgie valsts dienesti pasaka, ka nebūs, ka ar to visu ir par maz. Un, kad tiec līdz pirmajiem realizācijas soļiem, tad bieži pēc pirmajām grūtībām atmet ar roku. Plānoto trīs mēnešu vietā garāžā pavadīju divus gadus. Psiholoģiski grūts laiks. Arī man daudz netrūka, lai atmestu ar roku. Lai nu kā, bet Partybus es uzbūvēju,» komentē E. Auziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) 2023.gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgū.

Pētījums par piena produktu grupu neatklāj tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā. Vienlaikus dažādu piena produktu (siera, skābā krējuma) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Lai uzlabotu situāciju nozarē, KP sniedza priekšlikumus tostarp atbildīgajām nozares institūcijām.

Pētījums aptver laika periodu no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada maijam. KP vērtēja piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, kā arī vērtēja cenu izmaiņu korelāciju piegādes ķēdes posmos un mazumtirdzniecības cenu mainību. Kopā tika pieprasīti dati no 28 mazumtirgotājiem un 40 ražotājiem/piegādātājiem no Latvijas un ārpus Latvijas, piemēram, no Baltijas valstīm, Vācijas, Itālijas. Kopā izanalizēti vairāk nekā 100 000 pirmajā kārtā iegūtie dati un vairāk nekā 70 000 otrajā kārtā iegūtie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai, paceļot algas, mēs neesam spiesti atkal pacelt cenas un līdz ar to nokļūt tādā apburtajā lokā, no kura ir grūti pēc tam tikt ārā, intervijā atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Viņš norādīja, ka kopējais inflācijas rādītājs Eiropā ir ar tendenci samazināties. Tomēr Latvijā inflācijas līmenis tik un tā ir viens no augstākajiem Eiropā šobrīd. Ir jābūt arī ļoti precīzam izvērtējumam, kāpēc mēs esam nokļuvuši šādā situācijā.

Vienlaikus valstij viennozīmīgi ir jāmeklē veids, kā rast kompensācijas iedzīvotājiem, jo "pretējā gadījumā riskējam saskarties ar lielu, neapmierinātu cilvēku daudzumu. Turklāt šajā brīdī valsts patiesībā "pelna" uz inflācijas rēķina, jo tās dēļ ieņēmumu sadaļa budžetā ir krietni pieaugusi - tieši tādēļ ir jāmeklē veidi, kā arī saviem iedzīvotājiem palīdzēt," sacīja Gorkšs.

Savukārt runājot par darbaspēka pieejamību Gorkšs sacīja, ka tad, kad analizējam kādu no jautājumiem, svarīgi ir paskatīties, kas notiek Eiropas kontekstā. Redzam, ka darbaspēka trūkums ir daudzās Eiropas valstīs un nekas cits neatliek, kā risināt darbaspēka pieejamību ar darbiniekiem, kuri nāk no citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB bankas vadītāja: Banku spēja izsniegt kredītus šobrīd ir ļoti augsta

LETA, 04.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku spēja izsniegt kredītus šobrīd ir ļoti augsta, norāda "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

"Tas, ko mēs šobrīd redzam Latvijā, bankām ir iespēja finansēt, tās spēj nodrošināt resursus. Lielākā daļa no bankām par pagājušo gadu neizmaksāja dividendes. Stiprināja spēju atbalstīt ekonomiku. (..) Līdz ar to finanšu sektors ļoti labi sagatavojās un nodrošinājās pret šo krīzi. Man šķiet, ka pašreiz banku spēja izsniegt kredītus ir ļoti liela, bankas jūtas ļoti drošas un stipras gan likviditātē, gan kapitāla pietiekamībā, tādēļ arī likmes ir pietiekami zemas," teica Tetere.

Viņa arī atzīmēja, ka vienmēr ir bijuši uzņēmumi, kuriem ir viegli iegūt banku aizdevumus, jo tiem ir savs kapitāls, laba pārvaldība, nodrošināta naudas plūsma, no kuras kredīts tiks atmaksāts, kā arī ir mazāki uzņēmēji, kuriem ir un arī turpmāk būs sarežģītāk iegūt banku aizdevumus, jo uzņēmums ir neliels, nav stabilas naudas plūsmas, trūkst sava kapitāla un līdzdalības projektā, taču šajos gadījumos noteikti ir jāmeklē citi risinājumi - vai nu jāskatās uz kādu no "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" garantijām, jāmeklē privātais investors, kas var investēt kapitālā, kā arī ir pieejams riska kapitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievietot sludinājumu internetā, lai pārdotu vai izīrētu nekustamo īpašumu, šodien māk teju katrs. Jautājums: vai šādi iespējams gūt maksimālo ienākumus no pārdošanas un izīrēšanas? Vai populārākie sludinājumu portāli ļauj spriest par nekustamā īpašuma tirgus patieso piedāvājumu, cenām un apjomu? Atbilde uz abiem jautājumiem lielākoties ir – nē.

SIA “PILAT REAL ESTATE” izveidotājs un valdes priekšsēdētājs Miks Jaunzems norāda, ka publiskajos sludinājumu portālos redzamais ir tikai daļa no īstā piedāvājuma un pieprasījuma, un visbiežāk patiesās nekustamo īpašumu pērles un izdevīgākie pārdošanas darījumi jāmeklē datu bāzēs, kas publiski nav pieejamas un ko izmanto nekustamo īpašumu aģentūras līdztekus to publiski redzamajiem piedāvājumiem.

Uzņēmums jau astoņus gadus aktīvi darbojas nekustamo īpašumu tirgū, piedāvājot pilnu pakalpojumu klāstu darījumos ar nekustamiem īpašumiem gan Liepājā un Kurzemes reģionā, gan Rīgā un tās apkaimē. “Esam lielākā nekustamo īpašumu aģentūra Liepājā gan pēc aģentu, gan objektu skaita, pakalpojumu klāsta un tirdzniecības teritorijas lieluma.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Var just, ka Latvijas iedzīvotāji pēc krīzes ir kļuvuši turīgāki,» spriež kempinga un brīvdienu mājas «Ūši» saimniece Dženeta Marinska. «Ūši» Kolkā darbojas jau 18 gadus.

«90. gados atguvu īpašumā zemi, bet māja vienmēr ir piederējusi ģimenei. Īpašumā ir vairāki hektāri zemes, kas atrodas blakus jūrai,» stāsta Dž. Marinska.

Viesu uzņemšanu «Ūšos» viņa uzsākusi ap 2000. gadu. Sākotnēji viesu māju vasaras laikā apmeklēja vien daži klienti. «Tad tūrisms vēl bija bērnu autiņos. Sākām ar telšu laukumu,» atceras Dž. Marinska.

Sākotnēji «Ūšus» vairāk apmeklējuši vietējie tūristi, jo Latvija vēl nebija iestājusies Eiropas Savienībā. «No 2003. gada, kad bija pirmsiestāšanās periods un vairs nevajadzēja vīzas, ļoti varēja sajust klientu skaita pieaugumu, tūristi vēlās kā vilnis,» stāsta Dž. Marinska.

Šobrīd galvenie viesi ir vācieši un lietuvieši, kuri ierasti «Ūšus» apmeklē karstās nedēļas nogalēs vasarā. Brauc arī no tālākiem Latvijas reģioniem, piemēram, Latgales. Uz «Ūšiem» visbiežāk dodas cilvēki, kas vēlas laiku pavadīt pie jūras.

Komentāri

Pievienot komentāru