Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Saeimā šogad sāka skatīt likumprojektu "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums". Tas tika izstrādāts ar mērķi sekmēt drošu, stabilu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, nodrošinot kvalitatīvus pakalpojumus, lai regulētu t.s. NĪ aģentu (jeb mākleru) darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālās darbības uzraudzību. Likums tapis tostarp arī starptautisko prasību ietekmē, kas uzliek par pienākumu mūsu valstī novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas riskus, un mūsu valsts tika mudināta beidzot iedibināt nekustamā īpašuma tirgus sakārtošanas metodi – NĪ aģentu licencēšanu, kas nodrošinātu ne tikai pārskatāmāku un caurspīdīgāku darījumu norisi, novēršot klientu apkrāpšanas riskus un izskaužot "pelēko sektoru" – izvairīšanos no nodokļu nomaksas, bet arī mazinot iespējas "netīrās naudas atmazgāšanai" NĪ sektorā.

"Nozare jau ilgstoši bija vērsusi uzmanību uz to, ka mākleru jautājums ir beidzot jāsakārto, lai klienti varētu saņemt uzticamu un kvalitatīvu pakalpojumu, vienlaikus izskaužot pelēkā sektorā strādājošos "māklerus". Saeimā tiek skatīts Finanšu ministrijā sagatavotais un valdībā atbalstītais likumprojekts "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums", tomēr ar to deputātie ir veicies kā teicienā: "Gribējām kā labāk, sanāca - kā vienmēr", t.i., tas, kas šobrīd ir likumprojektā, liek domāt, ka labāk bija strādāt pat bez tā. Šobrīd legāli, godīgi strādājošiem nekustamo īpašumu aģentiem un uzņēmumiem ir paredzēts tik plašs apgrūtinājumu loks, kas praktiski ierobežo iespējas veikt uzņēmējdarbību. Turpmākā likuma izskatīšanā nozare tic, ka likumdevējs atbalstīs priekšlikumus, kas paredzētu nekustamā īpašuma starpniecības pakalpojumu sniedzējiem prasības kvalifikācijas celšanā un ētikas normu ievērošanā, lai mēs kopā spētu sasniegt izvirzīto mērķi, nenogalinot legālu biznesu," komentē Edgars Šīns, "Latio" valdes priekšsēdētājs.

Aizvadīts mērenas attīstības gads

Latvijas NĪ nozarē 2019. gads bijis labs, ar mērenas attīstības tendenci, secina Evija Dzenīte, "Latio" Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja.

Nozare dzīvoja pieaugošo būvniecības izmaksu zīmē: jaunākā pieejamā statistika liecina, ka 2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, būvniecības izmaksas palielinājās par 3,7 %, un, pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm, būvniecības izmaksas tuvākajos gados tikai turpinās pieaugt, līdz 2022. gadam tās palielināsies vidēji par 4,31 procentpunktu gadā. Tas kopumā radīja spiedienu uz projektu attīstītājiem, liekot izsvērt ne tikai spēju realizēt iecerētos projektus (t.sk., nodrošināt ar nepieciešamo darbaspēku, kura deficīts ir jūtams), jo īpašuma cena jau pārsniedz dzīvokļu iegādes iespējas, bet arī nosakot adekvātas, tirgum pieejamas cenas uzbūvētajiem mājokļiem.

Palielinoties būvniecības izmaksām, auga arī dzīvokļu cenas jauno mājokļu segmentā: piemēram, ēkās, kas celtas pēc 2011. gada, dzīvokļu cenas gada laikā palielinājās par 5-9%. Tas kopumā, protams, neuzlaboja situāciju, kad Latvija (galvenokārt - Rīga) jau pašlaik Baltijas valstu vidū ir pēdējā vietā jaunu, ekspluatācijā nodotu dzīvokļu skaita ziņā. Kā norāda "Latio" eksperti, pašlaik tieši izmaksu pieauguma dēļ, piemēram, privātmājas izdevīgāk ir nopirkt gatavas nekā pašiem uzcelt. Cita veida mājokļiem (piem., sērijveida dzīvokļiem) bija vērojams minimāls cenu kāpums.

2019. gads iezīmēja arī interesantas tendences: īpaši uzskatāmi bija redzams, kā mainās klientu prasības mājokļa meklējumos. Pieauga interese pēc t.s. ekonomiskās klases dzīvokļiem, tika meklēti kompaktāki mājokļi. Piemēram, šajā pusgadā Rīgā pieprasītākie bija 36-61 m² dzīvokļi, un 52% no Rīgā notikušajiem pusgada dzīvokļu darījumiem bija sērijveida projektos, kuros vidējā 2 istabu dzīvokļu cena bija ap 40 tūkst. eiro (m² cena: no 850 līdz 910 EUR).

Savukārt, kā liecina gan "Latio" ekspertu novērotais, gan arī banku sniegtā informācija, arī privātmāju būvniecībā Pierīgā nemainīgi vērojama tendence bija būvēt nelielas mājas: viena, maksimums divu stāvu ēkas no 50 līdz 170 m² platībā, un sen pagājuši laiki, kad sapņu māja bija 250 un vairāk m² liela. Gan kompaktāku dzīvokļu, gan mazāku privātmāju izvēle ir pamatota ar ekonomiskiem apsvērumiem: lai mājoklis būtu lēts un ērts uzturēšanā. Tiesa, t.s. ekonomiskā jeb budžeta segmentā mājokļu piedāvājums bija nepietiekams.

Kā iepriekšējos gados, arī 2019. gadā novērots izteikts labu īres dzīvokļu deficīts, kas ļauj noturēt nemainīgas cenas.

Šogad izteikta tendence bija t.s. investīciju objektu ienākšana tirgū, t.i., bija daudz jaunu dzīvojamo ēku renovācijas/rekonstrukcijas projektu, īpaši Rīgas centrā, kas tirgu papildināja ar svaigi remontētiem dzīvokļiem, ko klienti lielāko tiesu iegādājās, lai izvietotu savus uzkrātos/brīvos līdzekļus, un vēlāk piedāvātu īstermiņa īres tirgū.

Neraugoties uz to, ka tirgus it kā bijis mazāk aktīvs (t.i., bija mazāk kopējo darījumu), tomēr darījuma summas šogad ir bijušas mazliet lielākas. "Latio" dati liecina, ka šogad pusgadā kopējais darījumu skaits ar dzīvokļiem Latvijā bija nedaudz virs 7000, kas bija 4% samazinājums pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu, par kopējo darījumu summu 261 milj.eiro, kas summas izteiksmē bija par 3% dārgāk.

Tas būtu skaidrojams ar to, ka ir novērojams atbilstošu mājokļu deficīts, ar to, ka pieaug interese par jauno projektu dzīvokļiem, kas ir dārgāki, gan arī ar algu pieaugumu (2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,3 %, sasniedzot 1 091 eiro par pilnas slodzes darbu – CSP dati), kas iedzīvotājiem dod pārliecību par saistību uzņemšanos un ļauj uzsākt sava sapņu mājokļa iegādi.

Tas, ka jauno projektu piedāvājums ir pieprasīts, liecina gan "Latio" novērotais, ka klienti ir gatavi rezervēt dzīvokļus vēl projekta stadijā esošajos projektos un gaidīt pat līdz trim gadiem, kamēr mājoklis tiks uzcelts, gan arī, piemēram, lielākās bankas "Swedbank" dati. Tie liecina: šogad trešā daļa visu darījumu Rīgā notikuši tieši ar jaunajiem projektiem, kas ir vēsturiski lielākais darījumu īpatsvars šajā segmentā, un šogad par 72% audzis aizdevumu pieprasījums mājokļiem jaunajos projektos, un tieši nelielo dzīvokļu (līdz 55 m²) darījums skaits ir dubultojies.

Pieprasījumu pēc jaunajiem projektiem diktē jaunie speciālisti vecumā no 25 līdz 35 gadiem, kuru vidējie ienākumi ir 2000 – 2500 eiro mēnesī, norāda "Swedbank".

To, ka jaunieši šobrīd ienāk NĪ tirgū un arī turpmāk noteiks "toni" tirgū, secināja "Latio", tādēļ šai klientu daļai, kas ir ekonomiski aktīvi un pirktspējīgi, ar saviem ieradumiem un vajadzībām, tika pievērsta īpaša uzmanība. Sadarbībā ar "KANTAR TNS" izpētot šo klientu vajadzības, tika gūts apstiprinājums, ka tuvāko divu gadu laikā tikai Rīgā un Pierīgā vien trešdaļa jauniešu (~45 000 cilvēku) gatavojas pirkt mājokli un nebaidās no finansiālām saistībām.

Turklāt jaunie speciālisti naudu pirmajai iemaksai var sakrāt pusgada laikā,- tas bija pozitīvs signāls gan projektu attīstītājiem, gan bankām. Interesanti, ka "Latio" klienti - jaunieši, kas ienāk mājokļu tirgū šobrīd, praktiski vairs neskatās uz padomju laikos celtajiem mājokļiem, bet gan meklē dzīvokļus jaunajos projektos vai arī tikko renovētajos namos.

Ko sagaidām jaunajā, 2020. gadā?

"Jaunajam, 2020. gadam, nevajadzētu nest lielas, kardinālas pārmaiņas Latvijas nekustamā īpašuma nozarē. Nav objektīvu iemeslu būtiskam piedāvājuma palielinājumam, nedz arī lielām cenu korekcijām. Iespējams, par kādu % punktu varētu kāpt cenas jaunajos projektos pieprasījuma un būvizmaksu dēļ.

Ņemot vērā, ka Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, hipotekārās kreditēšanas apjomi joprojām ir vairāk nekā divas reizes mazāki, Latvijas nekustamā tirgus attīstībai ir redzams nākotnes attīstības potenciāls. Lai gan globālās norises (ieilgušais Brexit, lielvaru mērošanās ar savu iekšējo tirgu aizsardzību u.c.) un līdz ar to - krīzes gaidas - rada zināma veida piesardzību sabiedrībā, tomēr, kā prognozējuši daudzi eksperti, jaunajā gadā iekšējās krīzes pazīmju nav, tāda varētu rasties vienīgi kādu spēcīgu ārēju apstākļu ietekmē. Tas, kas mūs dara bažīgus, sagaidot jauno gadu, ir, kā noslēgsies reģionālās reformas īstenošana un kāda būs tās ietekme uz nozari un tirgu kopumā; tas, kādas jaunas nodokļu izmaiņas iecerēs valdība (tiesa, to tiešu ietekmi sajutīsim vēl pēc gada), kā arī gaidāmais Moneyval un FATF ziņojums par Latviju," nākotnes prognozes ieskicē E. Šīns.

Atgādināsim, ka Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb Moneyval pērn 23. augustā nāca klajā ar kritisku vērtējumu par Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus. Tādēļ valstij tika noteikts pastiprinātas kontroles režīms, kas nozīmē, ka, nespējot uzlabot naudas atmazgāšanas kontroli, Latvija var nonākt t.s. pelēkajā sarakstā un var tikt atzīta par augsta riska jurisdikciju.

Tas savukārt var apdraudēt ārvalstu investīciju ienākšanu valstī un radīt būtisku kaitējumu valsts ekonomikai. Šā gada novembrī Latvijai bija jāiesniedz nākamais ziņojums par ieviesto tehnisko rekomendāciju praktisko piemērošanu visās Moneyval rekomendāciju jomās.

Turklāt Latvija šobrīd atrodas dubultā vērtēšanas stadijā. Bez jau minētā Moneyval Latvijai ir jārāda savs progress arī Finanšu darījumu darba grupai jeb FATF (Financial Action Task Force) - starpvaldību organizācijai, kuras mērķis ir noteikt standartus un veicināt tiesisku, normatīvu un operatīvu pasākumu efektīvu īstenošanu cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu un citiem ar to saistītiem draudiem starptautiskās finanšu sistēmas integritātei. Latvijas paveiktais tiks vērtēts Moneyval klātienes plenārsēdē Strasbūrā šā gada decembrī un FATF klātienes sēdē 2020. gada februārī.

Jaunajā gadā (maijā) sagaidīsim arī rezultātus parakstu vākšanai par grozījumiem likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (vēlētāju iniciatīva Centrālajā vēlēšanu komisijā). Grozījumu būtība ir iekļaut likumā sekojošu normu: "Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek vienu Latvijas fiziskās personas īpašumā esošo nekustamo īpašumu, kurā tā ir deklarējusi dzīvesvietu un dzīvo, kā arī šim nekustamajam īpašumam piekritīgo zemes platību pilsētās un ciemos līdz 1500 m², bet viensētās - līdz 2 ha."

Turklāt 2019. gada nogalē Saeimā virzību sācis arī kolektīvais iesniegums "Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam", kuru vietnē "ManaBalss.lv" parakstījuši 40 518 pilsoņi, un tajā parlaments atkārtoti aicināts noņemt nekustamā īpašuma nodokļa slogu no iedzīvotāju vienīgajiem īpašumiem – dzīvesvietām.

2020. gadā vēl nestāsies spēkā jaunās kadastrālās vērtības, jo par diviem gadiem tika pagarināta jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešana, pārceļot iepriekš paredzēto termiņu no 2020. uz 2022. gadu. Šādas izmaiņas steidzamības kārtā galīgajā lasījumā atbalstīja Saeima, pieņemot grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Kadastrālo vērtību bāze tiek izstrādāta 2022.-2025. gadam, un tā būs piemērojama no 2022. gada 1. janvāra. Tādējādi pagaidām tiks piemērota līdzšinējā kadastrālo vērtību bāze, kas noteikta 2014. gadā, un novērsts NĪN maksājumu pieaugums tuvākajos gados.

Gudrs un izglītots klients

"Latio" nākamgad ieies savas darbības 29. gadā, un gadu pirms nozīmīgās 30. jubilejas turpinās šogad jau iesākto kursu: stiprināt klientu lojalitāti, nodrošinot vēl labākas apkalpošanas kvalitāti. "Visus šos gadus mēs kā mērķi sev esam izvirzījuši aktīvi sekot līdzi laikam un klienta prasībām, dažkārt darīt pat neierastas lietas, mest izaicinājumu tirgum, eksperimentēt. Tas mums ļāvis būt tonusā un spēt turēt "roku uz pulsa" tirgus attīstībai. Tāpēc šogad, lai uzlabotu pieejamību klientiem un nodrošinātu tos ar vēl mūsdienīgāku apkalpošanas servisu, sākām strādāt jaunajā birojā Rīgā, Elizabetes ielā 21a, bet citos Rīgas birojos tika veiktas pārmaiņas: tie tika izremontēti, modernizēti un pielāgoti tā, lai klientiem tajos būtu patīkami un ērti atrasties, saņemot zinošu speciālistu konsultācijas un padomus. Lai uzrunātu jauno auditoriju – t.s. millenials paaudzi (25-35 gadu vecie klienti), kas kļūst arvien aktīvāki nekustamā īpašuma tirgū, un, pieskaņojoties viņu prasībām pēc servisa, atvērām nozarē pirmo pop-up biroju Rīgas centrā - Kr. Barona ielā 24/26, kas turpinās darboties arī jaunajā gadā, jo tas apliecināja, ka pēc šāda biroja pakalpojumiem ir liela interese. Plānojam tajā turpināt organizēt dažādus seminārus, domnīcas un darbnīcas. Mums ir svarīgi, lai klienti būtu izglītoti un zinoši nekustamā īpašuma jomā, tāpēc turpināsim dot artavu šajā ziņā. Atsaucoties klientu vēlmēm, esam paplašinājuši piedāvāto pakalpojumu klāstu, un var droši teikt, ka šobrīd aptveram visus iespējamos nozares segmentus un pakalpojumu loku, kādu sagaida mūsu klienti. Nākamgad šos virzienus turpināsim nostiprināt un attīstīt," saka E. Dzenīte.

Ziemassvētku vecīša dāvanu maisā „Latio” pievieno savas dāvanas un žagarus par norisēm NĪ nozarē, novēlot: lai jaunajā gadā piepildās iecerētais, lai šis gads ir darbīgs un veiksmīgs!

Dāvanas pienākas:

· Ekonomikas ministrijai un valdībai, jo piešķirti 7.03 milj. eiro Attīstības finanšu institūcijai "Altum", lai tā 2020. gadā paplašinātu atbalstu ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei vai būvniecībai. No 2020. gada februāra atbalsts būs pieejams arī personām, kuru apgādībā ir viens vai vairāki bērni un ir iestājusies grūtniecība, kā arī iecerēts palielināt garantijas apmēru līdz 30% (pašreizējo 20% vietā) no aizdevuma ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem. Tāpat iecerēts sniegt ģimenēm iespēju pretendēt uz garantiju atkārtoti pie nosacījuma, ja iepriekš piešķirtās garantijas saistības ir izbeigušās. 2020. gadā "Altum" turpinās piešķirt arī valsts atbalstu mājokļa iegādei garantiju programmas ietvaros jaunajiem speciālistiem vecumā līdz 35 gadiem ar iegūtu augstāko vai profesionālo vidējo izglītību.

· Valdībai un Saeimai par to, ka beidzot likumā tika iestrādāta norma, kas paātrinās būvniecības procesu. Latvijā no 2020. gada 1. janvāra tiek ieviesta obligāta būvniecības ieceres elektroniska saskaņošana. Tas nozīmē ne tikai papīra dokumentu aizstāšanu, bet arī procesa paātrināšanu, jo Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) izveidotajā platformā iespējamas visas nepieciešamās darbības, lai nokārtotu saskaņojumus un saņemtu atļauju būvdarbu veikšanai. Par šādu jauninājumu - būvniecības procesa vienkāršošanu un paātrināšanu, izmantojot digitalizāciju - NĪ nozare iestājās jau sen, jo tas ļaus projektu attīstītājiem ievērojami samazināt ne tikai birokrātiju, bet arī paātrinās objektu realizācijas termiņu pat par vairākiem gadiem, kur ieguvēji būs klienti, kas spēs tikt pie saviem mājokļiem daudz ātrāk.

· Katram jauno projektu attīstītājam, kas pieaugošo izmaksu laikā spējis realizēt un klientiem nodot jaunus mājokļus.

· Sadarbības partneriem, klientiem un kolēģiem, kas šo gadu bijuši kopā ar "Latio"! Paldies par jūsu uzticību un lojalitāti, par kopīgi padarīto!

Žagarus šogad nopelnījuši:

· Divas žagaru buntītes - Saeimai, kura jau kārtējo gadu nav spējusi pieņemt jauno Īres likumu, jo, ieejot 2020. gadā, nozarei nāksies turpināt dzīvot pēc 27 gadus veca likuma. Lai gan jaunajam likumam bija jāstājas spēkā 2020. gada 1. janvārī, likumdevējs rosinājis to piemērot no 2021. gada 1. janvāra. Ceram, ka jaunajā gadā šai likuma "sāgai" beidzot tiks pielikts punkts un mēs visi varēsim dzīvot ar jaunu, mūsdienu prasībām atbilstošu Īres likumu. Otra žagaru buntīte Saeimai - par likuma brāķi: par pirmajā lasījumā pieņemto Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumu, kas pašreizējā redakcijā ievērojami apgrūtina biznesu. Ceram, ka nākamajos likuma lasījumos tas tiks labots, lai nozare varētu pilnvērtīgi strādāt.

· Nedaudz žagaru - bankām, kas mudina NĪ nozares klientus nākt pie tām, bet ārkārtīgi piesardzīgi piešķir kredītus mājokļa iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izvēloties korporatīvās dāvanas, "tā dara visi" nav pareizākā stratēģija

Anda Asere, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dāvanas ir viens no efektīvākajiem korporatīvās attiecības veicinošajiem instrumentiem, taču mūsdienās šī kultūra nereti tiek uzturēta mākslīgi.

Tā uzskata Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta korporatīvo attiecību vadītāja un ilgtspējas eksperte Karīna Javtušenko.

To, ka dāvanas ir viens no efektīvākajiem korporatīvās attiecības veicinošajiem instrumentiem, apliecina dažādu starptautisku pētījumu rezultāti. Piemēram, pēc "Forbes" datiem 57% uzņēmēju atzīst, ka korporatīvās dāvanas var ietekmēt viņu viedokli par esošo vai potenciālo biznesa partneri, turklāt - kā pozitīvā, tā arī negatīvā nozīmē.

"Tomēr korporatīvo dāvanu kultūra, kas savulaik izveidojās ļoti organiski (dāvanas tika izmantotas, lai nostiprinātu sadarbību un attīstītu to ilgtermiņā), mūsdienās tiek uzturēta mākslīgi. Un to ir veicinājis ne tikai fakts, ka korporatīvo dāvanu industrija gadu gaitā ir ievērojami attīstījusies, nodrošinot neierobežotas iespējas, kas dāvanu izvēli būtiski apgrūtina. Mainījusies ir arī izpratne par korporatīvo dāvanu mērķiem biznesa vidē," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem turpmāk būs jāapdrošina savas darbības civiltiesiskā atbildība, informē Ekonomikas ministrija.

2020.gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas paredz regulēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālās darbības tiesiskos pamatus un nodrošināt šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu.

Savukārt, šā gada 29.septembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja nekustamā īpašuma darījumu starpnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un reģistrācijas maksu par personas iekļaušanu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Likums paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība. MK apstiprinātie "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi" paredz apdrošināšanas līguma minimālo atbildības limitu gadā un obligātos riskus, kurus apdrošina nekustamā īpašuma darījumu starpnieks. Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits gadā ir noteikts 50 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji Saeimas frakcijām pauž bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēstulē Saeimas frakcijām paudušas bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu nozari, tostarp zaudējumu un izmaksu pieaugumu uzņēmējiem, kā arī konkurētspējas samazināšanos reģionā, informēja uzņēmēju organizācijās.

Vēstule ir adresēta Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV).

Vēstulē vērsta uzmanība, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un projektētās kadastrālās vērtības 2022.gadam paredz par esošo trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma "jauno" kadastrālo vērtību.

"Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes," tajā pausts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rosina regulējumu par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības reģistrēšanu un uzraudzību

Lelde Petrāne, 31.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai regulētu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālās darbības pietiekamu uzraudzību, Finanšu ministrija ir izstrādājusi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumu.

Tā mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu, kā arī sekmēt stabilu, drošu un uzticamu nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, skaidro ministrijā.

Par šāda regulējuma nepieciešamību norādot arī starptautiskie eksperti, kas vērtē uzraudzības atbilstību tai piemītošajiem riskiem.

Likumprojekts paredz ierobežot trešo personu piesaisti kā darījumu starpnieku, tas ir, veikt starpniecības pakalpojumus citu personu labā saimnieciskās darbības ietvaros. Savukārt tas neaizliedz fiziskām un juridiskām personām veikt darbības ar tiem piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.

Rosinātais regulējums attiecas uz fiziskajām un juridiskajām personām, kuras vēlas sniegt vai sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus par atlīdzību, kas ietver nekustamā īpašuma darījuma piedāvājuma izteikšanu, nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanai nepieciešamo sarunu vešanu un dokumentu sagatavošanu. Tāpat arī ietver nekustamā īpašuma darījuma noteikumu sagatavošanu un izskaidrošanu. Nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumi attiecas uz nekustamā īpašuma atsavināšanas, iznomāšanas, izīrēšanas vai citādas nodošanas lietošanā nekustamā īpašuma darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai tās izstrādātos grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, aģentūra LETA noskaidroja ZM.

Grozījumi likumā sagatavoti, pamatojoties uz valdības 18.februāra sēdē doto uzdevumu, ar kuru ZM sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju uzdots izstrādāt priekšlikumus attiecīgajā likumā, kas paredz no 2021.gada iesaldēt lauku zemes kadastrālās vērtības. Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts aģentūrai LETA pastāstīja, ka ZM rosina no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, ņemot vērā zemes kadastrālās vērtības ievērojamo pieaugumu.

Pēc viņa skaidrotā, ZM piedāvā saglabāt nekustamā īpašuma nodokli pārskatāmu un saprotamu, lai pasargātu Latvijas lauksaimniekus no "neadekvāta" nodokļa sloga pieauguma. ZM nostāja ir, ka nodoklis nedrīkst pieaugt, ja vien ar zemi nenotiek kāds darījums. "Ja nekustamā īpašuma vērtība pieaug vairāk nekā trīs reizes, rodas jautājums, cik veikalos maksās maize. Tāpat jāvaicā, vai tādējādi Latvijas lauksaimnieks būs konkurētspējīgs ar Polijas, Lietuvas, Igaunijas un citu valstu zemniekiem," retoriski vaicāja Eglīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma cenas turpina augt

Lelde Petrāne, 20.07.2020

2020.gada pirmajā ceturksnī visstraujāk nekustamā īpašuma cenas augušas Lietuvā

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt arī 2020.gada pirmajā pusē, rāda "Global Property Guide" (GPG) indeksa dati. No Baltijas valstīm vismazākais nekustamā īpašuma cenu pieaugums gada pirmajā ceturksnī vērojams Latvijā, kur tas, salīdzinot ar gadu iepriekš, bija 0,83%.

Pandēmijas izraisītās situācijas dēļ nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā maijā saruka par 43%, un, vērtējot nekustamā īpašuma iegādes un īres cenu attiecību, Rīgā dzīvoklis šobrīd ir mazāk vērtīga investīcija nekā Viļņā un Tallinā, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

2020.gada pirmajā ceturksnī visstraujāk nekustamā īpašuma cenas augušas Lietuvā - vidēji par 5,52%. Līdzīga situācija bija vērojama arī Igaunijā, kur cenas pirmajā ceturksnī pieauga par 4,32%, bet visstabilākā situācija bija Latvijā, vidējām nekustamā īpašuma cenām pieaugot par 0,83%. Kopumā visstraujāk nekustamā īpašuma cenas saskaņā ar GPG indeksu gada sākumā augušas Portugālē (+16,37%), Vācijā (+12%) un Jaunzēlandē (+10,87%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FM: Piedāvātā kadastrālo vērtību maiņa neietekmēs NĪN aprēķināšanas kārtību nākamajā gadā

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātā kadastrālo vērtību maiņa neietekmēs nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanas kārtību 2021.gadā, pavēstīja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā atgādināja, ka Ministru kabinets 2019.gada oktobrī uzdeva TM un FM izstrādāt priekšlikumu, lai jaunās kadastrālās vērtības un izmaiņas NĪN politikā varētu stāties spēkā no 2022.gada 1.janvāra.

"Ministru kabineta uzdevumi ir doti atbilstoši ministriju kompetencei un paredz to secīgu izpildi tikai pēc TM uzdevuma - jauno kadastrālo vērtību sagatavošanas - izpildes, FM paredzot pienākumu sākt NĪN politikas izstrādi un saskaņošanu, nodrošinot, ka Ministru kabinetā jauns NĪN regulējums tiktu iesniegts 12 mēnešu laikā no prognozēto kadastrālo vērtību publiskošanas dienas," norādīja FM.

Ministrijā norādīja, ka tādējādi Ministru kabinets jau ir paredzējis loģisku pāreju uz jaunajām kadastrālajām vērtībām un jauno NĪN politiku tikai no 2022.gada, ļaujot savlaicīgi un secīgi visiem nodokļu maksātājiem un nodokļa administrācijām iepazīties ar jaunajām kadastrālajām vērtībām un paredzamo nodokļa politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) aicina "iesaldēt" šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā, aģentūru LETA informēja LANĪDA.

Turklāt turpmāk kadastrālās vērtības jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts, uzsvēra LANĪDA pārstāvji. Nekustamā īpašuma eksperti arī rosina sākt jaunas kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādi un veikt jaunus kadastrālās vērtības bāzes aprēķinus.

Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests (VZD) sabiedrības līdzdalībai nodevuši Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam" atbilstoši kuram ir aprēķinātas projektētās kadastrālās vērtības, tās ir publicētas portālā "kadastrs.lv".

Tās ir sacēlušas pamatīgu sašutuma vētru, jo īpaši nekustamā īpašuma nodokļa kontekstā, atgādināja asociācija. LANĪDA jau vērsa uzmanību uz to, ka prognozētās vērtības paredz būtisku pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, un projekta akceptēšanas gadījumā ir jārēķinās ar ievērojamu mājokļu izmaksu kopējo kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Publiskajai apspriešanai nodots palielināto kadastrālo vērtību projekts

Lelde Petrāne, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija (TM) un Valsts zemes dienests (VZD) ir izstrādājuši projektētās kadastrālās vērtības, kuras stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Jaunās kadastrālās vērtības ir noteiktas atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū uz 2019.gada 1.jūliju.

TM un VZD 15.jūlijā ir nodevuši projektētās kadastrālās vērtības publiskai apspriešanai un aicina iepazīties ar projektu un kadastrālo vērtību pamatojošo informāciju VZD tīmekļavietnē www.kadastralavertiba.lv un VZD datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā Kadastrs.lv.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns norāda: "Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu, nodevu un maksājumu aprēķinam, līdz ar to ir svarīgi, lai tās tiktu aprēķinātas taisnīgi un pēc vienādiem principiem visiem. Diemžēl līdzšinējā kadastrālās vērtēšanas metodika pavēra plašas nodokļu optimizācijas iespējas un noteica to, ka, piemēram, jauniem projektiem kadastrālo vērtību atbilstība to faktiskajai vērtībai ir mazāka nekā vecākiem projektiem. Naudas izteiksmē tas nozīmēja, ka, piemēram, par pēc 2000. gada būvētu lielveikalu nekustamā īpašuma nodoklis tiek maksāts no proporcionāli mazākas daļas nekā par padomju laikā būvētu ēku."

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jaunais regulējums nekustamo īpašumu starpniecībai neietekmēs advokāta un klienta attiecības

Zvērinātu advokātu biroja “O. Cers un J. Jurkāns” partneris Jānis Jurkāns, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 1. augustā spēkā stājās Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums (turpmāk – Starpnieku likums). Tā primārais mērķis ir palīdzēt novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, uzliekot starpniekiem izpētes un ziņošanas pienākumus līdzīgi kā, piemēram, zvērinātiem notāriem un kredītiestādēm.

Sekundāri Starpnieku likums sekmēs uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu nekustamā īpašuma darījumu jomā. Proti, no nākamā gada 1. jūlija ar starpniecību varēs nodarboties personas, kas būs iekļautas Ekonomikas ministrijas uzturētā starpnieku reģistrā. Iekļaušanai starpnieku reģistrā tiks vērtēta personas reputācija: tajā neiekļaus personas, kas sodītas par tīša nozieguma izdarīšanu pret īpašumu, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, vai personas, kuras ir sodītas par šādiem noziegumiem, bet kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta. Analogas reputācijas prasības būs pret starpnieka – juridiskas personas – patiesā labuma guvējiem un valdes locekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā ir jārēķinās ar pamatīgu mājokļa kopējo izmaksu kāpumu; tas būs trieciens arī namīpašniekiem un biznesam, tā akcentē nekustamā īpašuma kompāniju vadītāji, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedri.

Šā gada jūlijā publiskajai apspriešanai ir nodots Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādātais nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projekts, kurš paredz pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, attiecīgi tas nozīmē lielāku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumu. Jaunajām vērtībām jāstājas spēkā no 2022.gada 1.janvāra.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei 

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un...

Projekts tā apstiprināšanas gadījumā nozīmē pamatīgas nodokļa sistēmas izmaiņas, kuras skars ne tikai biznesu, tās izjutīs ēku, dzīvokļu īpašnieki, īrnieki. Ir jārēķinās ar būtisku mājokļu izmaksu kopējo kāpumu ar visām no tā izrietošajām sekām, akcentē LANĪDA un SIA "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, jautājot – vai politiķu mērķis ir padarīt mājokli dārgāku?

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos bezdarba rādītāji nav iepriecinoši, turklāt pastāv drauds, ka situācija varētu pasliktināties, daudzām mājsaimniecībām, tostarp jaunām ģimenēm ar bērniem varētu rasties sarežģījumi apkalpot visus ar mājokli saistītos maksājumus. "Manuprāt, vispirms politiķiem būtu jādiskutē un jāievieš mājokļu attīstības politika. Kamēr tādas nav, nav īstais brīdis sadārdzināt mājokli," pauž E. Šīns.

Kadastrālās vērtības jau sen ir viens no politiķu jājamzirdziņiem, uzsver Viktors Savins, nekustamā īpašuma fonda "EfTEN Capital" vadītājs Latvijā. Šobrīd valsts ar vienu roku grib paņemt vairāk naudas no nekustamā īpašuma īpašniekiem, tai pašā laikā gan sabiedriskās, gan valstiskas organizācijas sūdzas, ka nenotiek mājokļu attīstība, dzīvojamais fonds strauji noveco. Turklāt Latvija atpaliek ne tikai mājokļu, bet arī komercobjektu attīstībā no kaimiņvalstīm.

"Tikko bija ziņa, ka no valsts budžeta ievērojama summa ir paredzēti ekonomiskas mājas būvniecības projekta izstrādei. Tā ir nesaimnieciska rīcība. Valstij nav jāprojektē lēti mājokļi, tas ir jādara attīstītājiem, bet valstij ar nodokļiem tas ir jāveicina. Laikā, kad vajag atbalstu, sevišķi zinot, ka arī pēc diviem gadiem būs manāmas ārkārtas situācijas sekas, ir vērojami pilnīgi pretēji procesi," viņš saka.

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti 

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes...

SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne uzsver: "NĪN ir jābūt sasaistē ar patieso īpašuma tirgus vērtību, taču, redzot prognozētās kadastrālās vērtības, var apgalvot, ka tās ir divreiz, bet dažos gadījumos pat trīs reizes augstākas. Šim nodoklim tāpat kā visiem citiem nodokļiem ir jābūt samaksājamam un attiecīgo nozari sekmējošam faktoram. Diemžēl šajā gadījumā NĪN nespēs samaksāt ne liela daļa iedzīvotāju, ne uzņēmēju."

Viņa skaidro: jau iepriekš NĪN kā izdevumu pozīcija Rīgā īres namiem un biroju ēkām palielinājās, tā īpatsvars pieauga neproporcionāli pret īres/nomas ieņēmumiem. "Esošā NĪN politika nestimulē un neatbalsta nekustamā īpašuma nozari, tā ir iemesls, kāpēc Rīgā ir arī tik daudz pārdošanā izliktu nerenovētu namu, jo pēc šī nodokļa nomaksas īpašnieki nav spējīgi veikt nepieciešamos uzkrājumus ēku atjaunošanai, bieži pat segt visus ar īpašuma ekspluatāciju saistītos izdevumus. Rīgā ir īpašumi, kuru nekustamā īpašuma nodokļa izdevumi veido pat 60% no kopējiem gada nomas/īres ieņēmumiem."

"Šādam solim brīdis ir ļoti nepiemērots. Šajā nebūt ne spožajā ekonomiskajā situācijā ēku īpašniekiem ir grūti ne tikai piesaistīt jaunus īrniekus, nomniekus, bet arī noturēt esošos," atgādina E. Šīns. Arī viņš zina gadījumus, kad atsevišķu objektu īpašniekiem būs nepieciešami trīs četri mēneši, lai ar esošajiem ieņēmumiem no īres/nomas maksas segtu plānoto NĪN maksājumu. "Būtu zolīdi, ja valsts par būtiskām izmaiņām brīdinātu savlaicīgi. Tad daudziem būtu bijusi iespēja ieguldīt citur, nevis nekustamajā īpašumā," viņš piebilst.

Pieeja "pietuvināt kadastrālo vērtību tirgus vērtībai" nav dzīvotspējīga, uzskata V. Savins, proti, strauji pieaugot kadastrālai vērtībai, daudzkārt straujāk krīt tirgus vērtība īpašumam. Komercīpašumu rentabilitāte Baltijas galvaspilsētās svārstās no 5-7%. Vienkārši aprēķināt, ka 1,5% nodoklis ir 25-35% no visas naudas plūsmas. Ekstrēmākos gadījumos nodoklis paredzams līdz pat 50-60% no visas naudas plūsmas, viņš saka. Tikmēr, piemēram, Igaunijā, īpašuma nodoklis tiek rēķināts tikai no zemes. "Tā ir korekta pieeja, jo paredz īpašuma nodokli maksāt attiecīgi no konkrētā rajona zemes vērtības – jo dārgāks rajons, jo lielāks nodoklis. Šāda pieeja papildus motivē arī attīstīt īpašumus. Savukārt Latvijā – jo labāks un sakārtotāks īpašums, jo mazāka naudas plūsma, jo lielāka daļa jāsamaksā īpašuma nodoklī. Piemēram, slavenajam Rīgas graustam Marijas ielā 5 kadastrālā vērtība prognozēta aptuveni 10 reizes mazāka nekā līdzīgam, bet sakārtotam īpašumam 300 metrus tālāk. Starp citu, arī šobrīd ir apmēram tāda pati starpība," pauž V. Savins. Uzskatāmam salīdzinājumam viņš vēl piemin "Radisson BLU" ēku Tallinas centrā, kur īpašuma kadastrālā vērtība, no kuras tiek rēķināts nodoklis, ir 1,9 miljoni eiro, turklāt tā ir visdārgākā teritorija visā Igaunijā. Turpretim Rīgā aptuveni 10 reizes mazāk vērtai ēkai Blaumaņa ielā kadastra vērtība paredzēta 12 miljoni eiro (tagad – aptuveni 4 miljoni eiro). Vienkāršojot Latvijā īpašumu nodoklis lēšams līdz pat 100 reizēm lielāks nekā tas ir kaimiņvalstīs. Šāda pieeja var iedragāt jau tā vājo Latvijas tēlu ārvalstu investīciju piesaistei.

Kadastrālās un tirgus vērtības līknes var salīdzināt ar piedāvājuma, pieprasījuma līknēm – ja viena strauji iet uz augšu, otra – uz leju. "Vienam no mūsu īpašumiem, par kuru esam tiesās "plēsušies" tieši par kadastrālajām vērtībām, šobrīd prognozētā kadastrālā vērtība ir 12 miljoni eiro. Ja raugāmies no naudas plūsmas, ko rada šis objekts, nodokļa nomaksai novirzīsim 50-75% no visiem nomas ieņēmumiem pēc jaunās prognozētās vērtības. To jau var pielīdzināt īpašumu nacionalizācijai. Un līdzīgu gadījumu ir daudz!" stāsta V. Savins.

Viņš arī rosina šādi paraudzīties privātmāju un dzīvokļu virzienā. Piemēram, jaunajā dzīvokļu projektā Čiekurkrastos Ādažu novadā kadastrālās vērtības pieaugums ir aptuveni 500%. Tirgus vērtības kritums šī iemesla dēļ varētu būt pat 30-40%.

Ja mājokļu tirgus vērtība būtiski krīt, bankas var pieprasīt papildus nodrošinājumu kredītiem, atmaksāt kredītu vai pacelt likmes. Paredzams, ka daudzas mājsaimniecības nespēs dot papildus nodrošinājumu vai atmaksāt kredītus pirms termiņa.

Ir risks nonākt līdzīgā situācijā, kāda bija lielajā dižķibelē, kas aizsākās 2008. gadā. Nekustamo īpašumu vērtību straujš kritums, banku procentu maksājumu pieaugums, papildus nodokļu maksājumi, mājsaimniecību bankroti un no tā visas izrietošās sekas, pieļauj V. Savins. "Jaunā nodokļa idejas aizstāvji skandina – pašvaldības dos atlaides, būs arī citi atbalsta mehānismi, taču visas šīs metodes ir ļoti apšaubāmas un ar augstu korupcijas risku. Iespējams, tas arī ir galvenais iemesls virzīt šādu likumprojektu.

Pat, ja mēs pieņemam, ka būs visdāsnākās atlaides, tomēr 500% pieaugums ir milzīgs," akcentē "EfTEN Capital" vadītājs.

Lasi Arī:

Sola nepieļaut jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā, kamēr nebūs pārskatītas NĪN likmes 

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sola nepieļaut Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai Satiksmes ministrija par kopumā 182 383 eiro atpirks divus īpašumus Zolitūdē netālu no lidostas "Rīga", Kārklu ielā.

Atbilstoši otrdien valdības pieņemtajam lēmumam Satiksmes ministrija pirks trīs nekustamā īpašuma daļas - zemes vienības 0,1522, 0,6442 un 0,0047 hektāru platībā Kārklu ielā 7, Rīgā. Noteiktā atlīdzība ir 122 011 eiro.

Tāpat Ministru kabinets atbalstīja, ka Satiksmes ministrija pirks nekustamā īpašuma Kārklu ielā 17, Priedaines ielā 102 un Gramzdas ielā sastāvā esošo zemes vienību 0,4529 hektāru platībā ar adresi Priedaines iela 102 atbilstoši noteiktajai atlīdzībai 60 372 eiro apmērā.

Savukārt atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam un Dzelzceļa likumam bez atlīdzības valsts īpašumā tiks pārņemtas vairākas Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu daļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nodoklis Latvijā nav nedz augstākais, nedz arī zemākais Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Toties kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - tas ir zemāks, nekā pie mums.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde rādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sanita Šķiltere, balstoties uz Eiropas Komisijas datiem.

Viņa norādīja, ka Latvijā ir nekustamā īpašuma nodoklis (Eiropas Komisijas ieskatā kārtējais nodoklis) un zemesgrāmatu nodeva (Eiropas Komisijas ieskatā pārējie nodokļi). Visi īpašuma nodokļi % no IKP (2017. gada datiem) Latvija ar 1,1% atrodas pa vidu, jo dārgāka ir Francija ar 4.9% un ES pametošā Lielbritānija ar 4,3%, savukārt Lietuvai tie ir tikai 0,4% un Igaunijai vēl mazāk - 0,3% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

2008.gada nekustamā īpašuma krīze un Covid-19

Nekustamo īpašumu aģentu platformas "Big Bang Realty" veidotājs Oskars Zariņš, 27.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzināsim 2008.gada nekustamā īpašuma krīzi ar šobrīd jau esošo, bet vēl vairāk briestošo Covid-19 krīzi.

2008.gada nekustamā īpašuma krīzi teorētiski varēja paredzēt, ņemot vērā, ka ASV jau no 2004.gada nekustamā īpašuma tirgus cenas arvien auga un auga, radot burbuli, tādējādi iespaidojot arī visas pasaules nekustamā īpašuma tirgus stabilitāti. Tomēr tāpat kā 2008.gada nekustamā īpašuma krīze Latvijā kopumā atnāca negaidīti, tāpat arī Covid-19 izraisīja nestabilitāti burtiski pāris dienu laikā.

Izmantosim "nemelo pats sev" stratēģiju, lai labāk izprastu, kā rīkoties pašreizējā situācijā.

Tāpat kā 2008.gadā arī pašreiz daudzi īpašumu pārdevēji gaida situācijas uzlabošanos, bet būsim godīgi pret sevi - jāapzinās, ka viss neatrisināsies, sākot ar 14.aprīli. Visticamāk, krīzes seku lēna atrisināšanās varētu sākties ātrākais pēc diviem gadiem, un pilnībā atgūsim ekonomisko stabilitāti, skatoties vismaz piecu gadu periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji: Jauno kadastrālo vērtību noteikšana nedrīkst palielināt nodokļu slogu

Žanete Hāka, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri trešdien tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, lai pārrunātu jauno kadastrālo vērtību bāzes projektu. Abas puses ir vienisprātis, ka jebkādas izmaiņas kadastra vērtību aprēķinā iespējamas tikai pēc nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sistēmas sakārtošanas.

"Noteikt jaunas kadastrālās vērtības, kas ir balstītas uz patiesajām īpašumu vērtībām, ir nepieciešams, taču pirms to apstiprināšanas būtu jāizvērtē citi ar tām saistīti faktori, lai izmaiņas būtu samērīgas un objektīvas. Šajos krīzes apstākļos uzņēmēji gaida stabilitāti un atbalstu, nevis nodokļu sloga palielinājumu, kas būtiski ietekmētu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un investīciju piesaisti," norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Lai izvairītos no vairāku ar kadastrālām vērtībām sasaistītu maksājumu pieauguma, vispirms būtu jāreformē NĪN, kā arī jāpārskata uz kadastrālām vērtībām balstītās nodevas, lai tās tiktu aprēķinātas pēc objektīviem kritērijiem. Pretējā gadījumā atšķirīgām nekustamā īpašuma grupām izmaksas pieaugs līdz pat divām reizēm, tādējādi ievērojami palielinot nodokļu slogu. Svarīgi, lai izmaiņas NĪN tiek plānotas nodokļu sistēmas reformas ietvaros, nodrošinot stabilitāti un prognozējamību, norāda uzņēmēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nepārdomāts jauno kadastrālo vērtību piedāvājums negatīvi ietekmē investīcijas

LETA, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomātais jauno kadastrālo vērtību piedāvājums atstās negatīvu ietekmi uz investīcijām jaunos mājokļos, birojos, ražotnēs un citos objektos Latvijā, jo nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) reālais maksājums var pieaugt pat trīs un vairāk reizes, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Viņš skaidroja, ka no 2022.gada plānotā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība būs vidēji trīs vai pat vairāk reižu lielāka nekā esošā. Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmēs, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes.

Mudina paust viedokli par jaunajām kadastrālajām vērtībām 

Biedrība Latvijas Īpašumu Vērtētāju Asociācija (LĪVA) uzskata, ka Valsts zemes dienests ir radījis...

"Arī jaunu mājokļu cenas palielināsies vismaz par 5%. Tas ir nopietns trieciens investīciju videi nekustamajā īpašumā un faktiski ir pielīdzināms jaunai obligātā iepirkuma komponentei (OIK), ar ko tiks aplikti biroji, ražotnes, jauni mājokļi un citi objekti," pauda Vanags.

Alianses pārstāvji arī pauda uzskatu, ka šāds solis ir pretrunā ar ekonomisko loģisku, kur krīzes apstākļos ekonomiskā attīstība tiek stimulēta, nevis pasliktināta vēl vairāk. Rezultāts būs darbinieku atlaišana, bezdarba pieaugums, nomas maksu kāpums un investīciju projektu apturēšana.

Ņemot vērā to, ka nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir bāze NĪN aprēķinam, nozare kategoriski iebilst pret jebkādām izmaiņām kadastrālo vērtību aprēķinā pirms nav noteiktas NĪN aprēķina likmes, kā arī izvērtēta Covid-19 pandēmijas ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu un šo izmaiņu ietekme uz uzņēmējdarbību, norādīja aliansē, piebilstot, ka šo faktoru ietekmē jebkādas izmaiņas veicamas ne ātrāk kā no 2023.gada.

Vanags pauda, ka 72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo padomju laikos būvētos, energoneefektīvos mājokļos, bet jauni mājokļi Rīgā tiek būvēti vidēji divas līdz trīs reizes mazāk nekā, piemēram, Viļņā. Tāpat arī mūsdienīgu biroju, kas ir pakalpojumu ekonomikas infrastruktūra, platība Rīgā ir divas reizes mazāka nekā Viļņā.

"Tādēļ mums ir jācīnās par katru investoru, kas joprojām vēlas investēt Rīgā un Latvijā un uzlabot situāciju ar jauniem birojiem, ražotnēm un mājokļiem. Diemžēl nepārdomātais jauno kadastrālo vērtību piedāvājums jau ir atstājis negatīvu ietekmi uz investīciju vidi, investori ir atbaidīti un ir pēdējais laiks šo situāciju labot," uzsvēra NĪAA valdes priekšsēdētājs.

Jau ziņots, ka pašlaik politiskā līmenī tiek diskutēts, kā risināt NĪN pieaugumu pēc jauno kadastrālo vērtību ieviešanas.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pauda, ka ir apņēmies nevirzīt tālākai skatīšanai valdībā Valsts zemes dienesta izstrādātās jaunās kadastrālās vērtības, ja valdība neatbalstīs Tieslietu ministrijas piedāvāto NĪN atcelšanu primārajam mājoklim, ieviešot neapliekamo minimumu primārajam mājoklim 100 000 eiro apmērā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis, lai nepieaugtu iedzīvotāju izdevumi, mainoties kadastrālajām vērtībām, NĪN likmes ir jāsamazina. Vienlaikus Kariņš piebildis, ka NĪN likmes tiks pārskatītas, pirms stājas spēkā jaunās kadastrālās vērtības.

Tev varētu interesēt arī:

Kadastrālās vērtības dīvainības raisa jautājumus 

Neviena nodokļu politika nevar tikt atbilstoši īstenota, ja īpašumu kadastrālā vērtība nebūs...

Nekustamā īpašuma nodokļa nasta var kļūt nepaceļama 

Prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā ir jārēķinās ar pamatīgu mājokļa kopējo...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Latvijas Īpašumu Vērtētāju Asociācija (LĪVA) uzskata, ka Valsts zemes dienests ir radījis tādu jauno kadastrālo vērtību projektu, kas ir kļūdains, nepareizs pēc būtības un var radīt zaudējumus nekustamo īpašumu nozarei un tautsaimniecībai kopumā.

Šo iemeslu dēļ LĪVA neatbalsta Valsts zemes dienesta izsludināto Ministru kabineta noteikumu projektā „Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam” paredzētās vērtības un uzskata tās par neatbilstošām Latvijas standartā Īpašumu vērtēšana LVS 401 definētajai tirgus vērtībai, kā arī nekustamā īpašuma tirgus cenu līmenim.

"LĪVA arī pilnībā norobežojas no jebkādas atbildības par sekām, ko Latvijas tautsaimniecībai un nekustamā īpašuma nozarē radīs šī normatīvā akta rezultātā noteiktās kadastrālās vērtības," norāda asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilis Žuromskis.

LĪVA aicina visus Latvijas nekustamā īpašuma īpašniekus un lietotājus pievērst uzmanību Valsts zemes dienesta portālā Kadastrs.lv (atverot saskarni un ievadot sava īpašuma adresi vai kadastra numuru) norādītajai īpašuma projektētajai kadastrālajai vērtībai no 2022.gada, izvērtēt tās atbilstību reālai tirgus situācijai, piemēram, veiktajiem sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju novērtējumiem, jau notikuša darījuma cenai vai potenciāli iespējamai darījuma cenai un savu viedokli nosūtīt Valsts zemes dienestam uz elektroniskā pasta adresi – [email protected].

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kreditēšanas dati apliecina - ticība rītdienai atgriežas

Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesardzība, neziņa un bažas šķiet būs galvenie raksturlielumi, atceroties 2020.gadu, kad COVID-19 dēļ cilvēki visā pasaulē mainīja ne tikai savus ikdienas paradumus, bet arī mazākus un lielākus plānus.

Tomēr, lai kāds arī nebūtu vīrusa stāsta turpinājums, šī vasara iezīmē sava veida robežu, kad cilvēkos ir atgriezusies ticība rītdienai. Vieni no šiem noskaņojuma indikatoriem ir mazumtirdzniecības rādītāji un pieprasījums pēc aizņēmuma mājokļa iegādei vai remontam. Ne visur vēl sasniegti pirmskrīzes līmeņi, bet progress ir straujš.

Arī kreditēšanas dati attiecībā uz mājokļu iegādi un labiekārtošanu rāda – esam atpakaļ tajā līmenī, kur bijām pirms COVID-19 radītās krīzes.

Ja šī gada otrajā ceturksnī kreditēšana bija teju apstājusies un bankas fokusējās uz kredītu maksājumu atlikšanu, ņemot vērā lielo kredītbrīvdienu pieteikumu skaitu, tad šī gada jūlijā un augustā klientu interese par hipotekāro kreditēšanu bija pārsniegusi pirmskrīzes līmeni, interesentu skaitam pieaugot par 20%, salīdzinot ar pērnā gada augustu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādēļ uzņēmumi Ziemassvētku biznesa dāvanu vietā izvēlas šos līdzekļus ziedot?

Dace Vesterdāla - If Apdrošināšanas komunikācijas vadītāja, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nokrauti galdi ar biznesa dāvanu kastēm, uz kurām ir uzņēmuma logo, - tipisks skats decembra otrajā pusē daudzos uzņēmumos.

Uzņēmumi vēlas apsveikt svētkos savus klientus, partnerus un kolēģus. Tomēr pēdējā laikā tendences mainās, un gan pasaulē, gan Latvijā uzņēmumi arvien biežāk svētku dāvanām paredzētos līdzekļus ziedo un novirza projektiem, kas sniedz atbalstu visai sabiedrībai.

Lauzt stereotipus par korporatīvajām svētku dāvanām

Pasaulē korporatīvās dāvanas ir miljardiem eiro liels bizness (vairāki avoti min, ka globāli šī niša sasniedz pat vairāk nekā 100 miljardus eiro). Tomēr dāvanu tendences pasaulē mainās, tās kļūst videi draudzīgākas, vairāk tiek domāts par dāvanas kvalitāti, nevis kvantitāti. Latvijā ziedošanas kultūra katru gadu aug gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju vidū. Jau tradicionāla ir labdarības akcija "Eņģeļi pār Latviju", ik gadu tiek gaidīts Ziemassvētku labdarības maratons "Dod pieci!", ar dāvanām svētkos tiek iepriecināti vientuļie seniori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par jaunu mājokli jāšķiras no summas gandrīz deviņu gadu algas apmērā

Lelde Petrāne, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iegādātos jaunu, aptuveni 70 kvadrātmetru lielu mājokli Latvijā, šim mērķim būtu jānovirza līdzekļi vidējās darba algas apmērā 8,9 gadu ilgā periodā, liecina jaunākais "Deloitte" veiktais nekustamā īpašuma tirgus pētījums par 2019.gadu.

Vēl ilgāks laika periods būtu nepieciešams vien Čehijas (11,4 gadi), Serbijas (11,3), Austrijas (10) un Slovākijas (9,9) iedzīvotājiem, savukārt Portugālē ikgadējo algu nāktos krāt vien četrus gadus.

Vidējā jaunu dzīvokļu cena Latvijā 2019. gadā kritusies par 5,4%, salīdzinot ar 2018. gadu, 2019. gadā veidojot 1 646 eiro par kvadrātmetru. Neliels cenu kritums (1,2%) novērojams arī Īrijā, savukārt ievērojamākais kritums reģistrēts Serbijā, kur vidējā jauna mājokļa cena no 2018. līdz 2019. gadam kritusies par 7,4%. Pārējās pētītajās valstīs nekustamā īpašuma cenas ir pieaugušas, sākot no 0,1% Itālijā līdz pat 12,9% Luksemburgā.

Nekustamā īpašuma cenas turpina augt 

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt...

Visaugstākā vidējā jauna dzīvokļa cena 2019. gadā fiksēta Luksemburgā, sasniedzot 7 145 eiro par kvadrātmetru, un arī par ikmēneša īri visdārgāk maksā tieši Luksemburgā – vidēji 3 071 eiro par kvadrātmetru. Salīdzinot pilsētu, nevis valstu, kopējos rādītājus, visaugstākās dzīvokļu cenas (12 863 eiro par kvadrātmetru) novērotas Parīzē, kas vienīgā pārsniedza 10 000 eiro robežu. Savukārt lētākie jaunie dzīvokļi pieejami Bulgārijā (550 eiro par kvadrātmetru) un Bosnijā un Hercegovinā (849 eiro par kvadrātmetru).

Kaut gan ierasti augstākās mājokļa cenas novērojamas tieši galvaspilsētās, Latvijas kontekstā Jūrmala atzīta par jaunu dzīvokļu cenu ziņā dārgāko pilsētu ar vidējo cenu 2 265 eiro par kvadrātmetru, kamēr Rīgā šī cena ir 1 690 eiro.

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā: rekords - 3,10 miljoni 

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25...

Krasākās atšķirības vērojamas Lisabonā, kur mājokļa cenas galvaspilsētā par 336% pārsniedza vidējās mājokļu cenas valstī.

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus 2019. gadā saglabāja pozitīvu attīstības tendenci – 2019. gada laikā Latvijā pārdoti 21 205 dzīvokļi, no tiem 9 840 Rīgā, kas ir par attiecīgi 2,6% un 6,8% vairāk nekā 2018. gadā.

Latvija ierindojas starp valstīm ar zemu hipotekāro parādsaistību attiecību pret mājsaimniecības ienākumiem (23,2%) – vēl mazāka proporcija parādsaistību ir vien Ungārijai (18,1%) un Bulgārijai (15,1%), kamēr vislielākie rādītāji vērojami Nīderlandē (187,6%).

Vien piecās valstīs – Latvijā, Bulgārijā, Portugālē, Spānijā un Bosnijā un Hercegovinā 2019. gada laikā pabeigta mazāk nekā divu dzīvokļu būvniecība uz katriem 1 000 iedzīvotājiem. Savukārt vislielākais pabeigto būvju skaits uz 1 000 iedzīvotājiem novērots Luksemburgā (11,65), Francijā (6,7) un Norvēģijā (5,66).

"Pašreizējā krīze atšķiras no 2008.-2010. gadā piedzīvotās – bankas un attīstītāji ir daudz labākā finansiālā stāvoklī nekā iepriekš, tādēļ tik būtisks kritums būvniecības nozarē un nekustamo īpašumu tirgū nav gaidāms. Protams, vīrusa ietekme uz nozari dažādās valstīs ir atšķirīga, piemēram, kamēr Francijā 90% būvlaukumu darbi tika ierobežoti, Čehijas būvniekiem nācās vien ievērot papildu higiēnas prasības. Paredzu, ka 2020. gadā darījumu apjoms būs mazāks nekā ierasts, tomēr krīzes sekas nebūs tik sāpīgas un ilgstošas, kā pirms desmit gadiem piedzīvotās,” uzskata Valters Tučs, "Deloitte Latvia" korporatīvo finanšu direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija (TM) iztrādājusi likumprojektus, piedāvājot atcelt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) iedzīvotāju primārajiem mājokļiem vērtībā līdz 100 000 eiro un būtiski samazināt NĪN primārajiem mājokļiem ar augstāku kadastrālo vērtību.

Likumprojekti paredz paralēli jaunajām nekustamo īpašumu kadastrālajām vērtībām ieviest arī t.s. speciālo vērtību, kuru izmantotu NĪN aprēķinam iedzīvotāju primārajiem mājokļiem sākot ar 2022.gadu.

Priekšlikumus 17.februārī vērtēja Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. "Mums visiem - iedzīvotājiem un valstij - ir jābūt pieejamai objektīvajai informācijai par kadastrālo vērtību visiem nekustamajiem īpašumiem, taču NĪN piemērošana un nodokļu sloga paaugstināšana attiecībā uz iedzīvotāju primārajiem mājokļiem nav pieļaujama. Tāpēc Tieslietu ministrija uzskata, ka nepieciešams ieviest tā saucamo "neapliekamo minimumu," skaidro tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jauno un plaši kritizēto kadastrālo vērtību stāšanos spēkā NĪN Latvijā pieaugs vēl vairāk un starpība ar kaimiņvalstu galvaspilsētās esošajām viesnīcām palielināsies teju astronomiski.

Šogad Covid-19 vīrusa noteikto ierobežojumu dēļ tūrisma sezona Rīgā beidzās, īsti nemaz nesākusies. Šādos apstākļos arī nekustamā īpašuma nodokļa apmērs var kļūt par sava veida katalizatoru viesnīcu nākotnes nogremdēšanai.

“Ar kadastrālās vērtības izmaiņām – vairākkārtīgu pieaugumu – faktiski tiks nogremdēts Latvijas viesnīcu bizness, kas grimst jau šobrīd,” secina BDO Law zvērināts advokāts Rolands Valdemārs. Zvērinātu advokātu birojs BDO Law apkopojis datus par Baltijas valstu vairākām viesnīcu ķēdēm. R. Valdemārs secinājumus pamato ar to, ka jau tā augstais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums ar jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā pieaugs divas līdz pat piecas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Newsec sāk piedāvāt mājokļa vērtēšanas pakalpojumu

Zane Atlāce - Bistere, 27.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais nekustamā īpašuma (NĪ) konsultāciju uzņēmums "Newsec" Latvijā sācis sniegt dzīvojamā NĪ vērtēšanas pakalpojumu.

"Newsec" komandai ir pievienojies īpašuma vērtētājs Kaspars Dzedulis, kas ir uzkrājis ilggadēju pieredzi NĪ sektora vadībā. Šobrīd Latvijas īpašuma vērtētāju komandā ietilpst 6 profesionāļi. Lai sniegtu mājokļa vērtēšanas pakalpojumu, ir noslēgti sadarbības līgumi ar bankām, pakalpojums tiek piedāvāts privātpersonām un valsts iestādēm.

"Latvijas NĪ tirgū esam novērojuši pieaugošu pieprasījumu pēc dzīvojamā NĪ vērtēšanas pakalpojumiem. Lai arī katru gadu Latvijā tiek veikts aizvien vairāk dzīvojamā NĪ darījumu, mājokļa cena šajā valstī vēl aizvien ir mazāka nekā pārējās Baltijas valstīs. Tāpēc Latvijas dzīvojamā NĪ sektoram ir lielākais potenciāls reģionā. Visu to izvērtējot, nolēmām visu investīciju un komerciālā īpašuma vērtēšanā uzkrāto pieredzi Baltijas valstīs papildināt arī ar dzīvojamā NĪ vērtēšanu Latvijā," saka "Newsec" valdes priekšsēdētājs Latvijā Ģirts Grīnbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai par nekustamā īpašuma pārdošanu iegūtu augstāko iespējamo summu, ir jāspēj to parādīt no labākās puses.

Potenciālajam pircējam jāļauj saredzēt visas pozitīvās nekustamā īpašuma iezīmes, tāpēc īpašumu ir nepieciešams pārdošanai īpaši sagatavot. Pirmais iespaids vienmēr ir ļoti svarīgs. Tam ir nozīmīga loma, lai tālāk sekotu pozitīvs lēmums un vēlme īpašumu pirkt.

- Īpašumam ir jābūt tīram. Bieži vien pat sludinājuma fotogrāfijās redzama nekārtība, izmētātas mantas. Visam jābūt savās vietās, pedantiskam - jāļauj cilvēkam uzlūkot īpašumu, nevis iedzīvi. Ja pirmo vizuālo iespaidu par īpašumu radīs netīri trauki izlietnē, izsvaidīti apavi un nekārtīgi nomestas virsdrēbes, iespēja īpašumu pārdot par maksimālo cenu būs ļoti maza.

- Cilvēkam ir vēl viena, ļoti jūtīga maņa - oža. Saka, ka katram mājoklim ir sava unikālā smarža, un šī iezīme bieži vien tiek romantizēta. Tomēr šoreiz būtu labāk no tās tikt vaļā un mājokli kārtīgi izvēdināt, nodrošinot to ar nevainojamu, svaigu gaisu. Cilvēkiem ar jūtīgu ožu pat samērā neitrāli aromāti var radīt nepatiku. Ja mājās ir mājdzīvnieks, pie šī faktora ir īpaši jāpiestrādā. Ja īpašumā nebūs svaiga gaisa, klientiem radīsies gan nepatīkamas izjūtas, kas ietekmēs tālāko lemšanas procesu, gan aizdomas par sliktu un nepietiekamu ventilāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru