Jaunākais izdevums

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) augustā uzsāka balto karogu akciju, reaģējot uz plānotajām nekustamā īpašuma kadastra vērtību izmaiņām, kas draudēja ar nesamērīgu nodokļa lēcienu. Nozares viedoklis tika sadzirdēts, un, progresējot sarunām ar valsts pārvaldes institūcijām, nekustamā īpašuma attīstītāji, investori un īpašnieki pārtrauc miermīlīgo protesta akciju, noņemot vairāk nekā 100 izkārtos baltos karogus.

NĪAA norāda, ka valdībā, sadarbojoties ar nozares pārstāvjiem, ir sākts aktīvs un mērķtiecīgs darbs pie tā, lai krasas nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņas nenotiktu, un Latvijā tiktu nodrošināts konkurētspējīgs nodokļa maksājums.

Ar balto karogu akcijas palīdzību nozares pārstāvji vērsa lēmumpieņēmēju uzmanību uz Valsts zemes dienesta izstrādātās īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodikas nepilnībām un no tās izrietošajām sekām uz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem. Lai tuvākajos gados gaidāmās izmaiņas nevis sagrautu Latvijas konkurētspēju nekustamā īpašuma tirgū, bet to veicinātu, šobrīd NĪAA biedri iesaistās divās darba grupās – Finanšu ministrijas darba grupā par nekustamā īpašuma nodokli un Valsts zemes dienesta darba grupā par kadastrālo vērtību vērtēšanas metodiku. Tādējādi nozares pārstāvjiem ir iespēja paust savu viedokli nozares sakārtošanā, lai jaunās kadastra vērtības un nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina modelis radītu pozitīvu vidi īpašumu attīstībai Latvijā.

Nekustamā īpašuma attīstītāji uzsāk balto karogu akciju 

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) un tās biedri uzsākuši miermīlīga protesta...

"Esmu gandarīts, ka mums kopīgi izdevās apturēt nekustamā īpašuma nodokļa celšanu gan attīstītājiem, gan privātpersonām. Vēlreiz jāuzsver, ka kadastrālās vērtības nav nekustamā īpašuma nodoklis. Mēs turpināsim aizsargāt gan mūsu uzņēmējus, gan mūsu iedzīvotājus no nodokļa kāpuma. Vienlaikus mums ir jārada caurspīdīga un saprotama jaunā kadastrālo vērtību sistēma – tieši tāpēc, lai veicinātu investīciju ienākšanu Latvijā un izslēgtu tos investoru biznesa riskus, kas saistīti ar nesaprotamām īpašumu vērtībām," norāda tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Ministrs uzsver, ka nekustamā īpašuma nodokļa politikai attiecībā uz attīstītājiem jābūt tādai, lai Rīgu padarītu konkurētspējīgu starp Baltijas valstu galvaspilsētām. Kā zināms, tieši jauno objektu attīstībā mēs esam būtiski iepalikuši no Viļņas un Tallinas.

NĪAA atgādina, ka iepriekš arī citi valdības pārstāvji ir norādījuši uz izmaiņu nepieciešamību nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā, lai jauno kadastrālo vērtības pieņemšana neradītu situāciju, kurā strauji pieaug Latvijas iedzīvotāju izdevumi. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš intervijā norādījis, ka "valdība neapstiprinās jaunās kadastrālās vērtības, ja nebūs jaunas un pieņemamas nodokļu likmes, kas būs krietni zemākas". Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs intervijā izteicis apgalvojumu, ka "pēc nekustamā īpašuma nodokļa politikas pārskatīšanas nodokļa likme varētu svārstīties 0,2-0,4% apmērā, kā tas ir vidēji Eiropā."

NĪAA biedri uzsver, ka, lai gan pagaidām valdības rīcība saskan ar nekustamā īpašuma attīstītāju mērķiem, nozare turpinās aktīvu darbu un sekos līdzi notikumu attīstībai.

"Mēs ļoti atzinīgi vērtējam, ka mūsu bažas ir sadzirdētas un tiek sperti pirmie soļi nekustamā īpašuma nodokļa sakārtošanā. Mūsu mērķis ir padarīt Latvijas nekustamā īpašuma vidi sakārtotāku, investoriem pievilcīgāku un konkurētspējīgāku kaimiņvalstu vidū, un saredzam, ka ar mūsu iesaisti darba grupās varam palīdzēt šo mērķi sasniegt. Tieši tāpēc šobrīd baltos karogus pie savām ēkām noņemam, iezīmējot akcijas noslēgumu reizē ar Latvijas svētku nedēļas sākumu un to vietā paceļot valsts karogus. Tomēr mēs nezaudēsim modrību – ja draudi nekustamā īpašuma nodokļa lēcienam atjaunosies, atsāksim Balto karogu akciju ar divtik lielu sparu, lai atkal rosinātu izvērtēt pieņemtos lēmumos un to ietekmi uz valsts nākotni," norāda Mārtiņš Vanags, NĪAA valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) un tās biedri uzsākuši miermīlīga protesta akciju, lai pievērstu lēmumu pieņēmēju un sabiedrības uzmanību Latvijas Valsts zemes dienesta izstrādātās īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodikas un plānoto 2022. gada kadastrālo vērtību postošajām sekām uz nekustamā īpašuma attīstību Latvijā.

Šī akcija izpaudīsies kā baltu karogu izkāršana pie alianses biedru nekustamajiem īpašumiem.

No šodienas karogi izvietoti pie vairāk nekā 50 NĪAA biedru celtnēm Rīgā, tai skaitā pie biroju ēkas "PLACE ELEVEN", dzīvokļu un biroju ēkām "Jaunajā Teikā", augstceltnes "Z Towers", kā arī biroju ēkas "Blaumaņa centrs", viesnīcas "Hotel Bergs" un tirdzniecības centriem "Origo" un "Galleria Riga". Tuvākajā laikā turpināsies karogu izvietošana pie citiem īpašumiem, lai paplašinātu akcijas mērogu.

Atbilstoši NĪAA biedru veiktajai izpētei, alianses biedru nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi izmaiņu rezultātā var palielināties vairākkārtīgi – pat trīs un vairāk reizes. "Šādas potenciālas nodokļu izmaiņas ir pilnīgi nesamērīgs un nesaprotams slogs, kam nav analogu mūsu kaimiņvalstīs, ar kurām konkurējam par investīciju piesaisti," tie norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Saredz konkurences kropļošanu industriālo parku un teritoriju attīstībā

Db.lv, 25.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd apstiprinātais finansējuma piešķiršanas mehānisms, kas paredz atbalstu pašvaldībām industriālo parku un teritoriju attīstīšanai ārpus Rīgas, ierobežos godīgu konkurenci un radīs naudas neliederīgas izmantošanas vai pat izšķērdēšanas riskus.

Tā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) un Latvijā jau esošie industriālo parku attīstītāji, iznomātāji un operatori.

Iepriekš līdzīgi realizētos pašvaldību projektos uzbūvēto objektu nomas maksa esot vismaz trīs reizes zemāka kā tirgus cena.

2021. gada 4. februārī Ministru kabineta sēdē tika pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANMP) projektu". Tajā paredzēts, ka 82,5 miljoni eiro tiks atvēlēti industriālo parku un teritoriju attīstīšanai ārpus Rīgas. Tāpat šobrīd tiek saskaņota ES struktūrfondu programma SAM 5.1.1, kas paredz 112 miljonu eiro novirzīšanu tādam pašam mērķim. Kopējais pieejamais finansējuma apjoms tātad būtu 194 miljoni eiro. Šo summu paredzēts novirzīt, lai organizētu konkursu pašvaldību nevis privāto attīstītāju vai ražotāju starpā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Kavēšanās ar Rīgas teritorijas plānojumu investoriem rada neskaidrību objektu plānošanā

Db.lv, 17.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas teritorijas plānojumu 2030. gadam, ko izstrādā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, bija plānots gala redakcijā pieņemt jau 2018. gada beigās. Tajā iekļautie lēmumi spēcīgi ietekmē nekustamā īpašuma investīciju projektu realizāciju Rīgā, regulējot, piemēram, prasības apbūves teritorijām un infrastruktūras objektiem. Tomēr šobrīd, 2020. gada izskaņā, plānojums aizvien nav apstiprināts, un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) biedri pauž bažas par plāna kavēšanos.

NĪAA norāda, ka plānojuma pieņemšanas atlikšana investoriem rada aizvien pieaugošas neskaidrības par objektu plānošanas jautājumiem, tiešā veidā kavējot investīciju veikšanu nekustamajā īpašumā Rīgā.

NĪAA biedri uzsver, ka Rīgas teritorijas plānojuma 2030. gadam (RTP2030) pieņemšana un spēkā stāšanās ir būtisks atspēriena punkts nozares attīstībā un turpmāko darbu plānošanā. Šobrīd ikvienam attīstītājam nākas pielāgoties neskaidrajai situācijai un plānot darbus, ņemot vērā gan spēkā esošo, gan topošo galvaspilsētas teritorijas plānojumu, radot neskaidrības un potenciālas nepilnības projektos.

"RTP2030 izstrādes laikā līdz šim brīdim ņemti vērā daudzi NĪAA sniegtie ierosinājumi, un nozare par to ir gandarīta. Tomēr gala redakcijā plānojums aizvien nav pieņemts, lai gan 2030. gads ir pavisam tuva nākotne, skatoties no nekustamā īpašuma nozares prizmas. Šī brīža situācijā attīstītājiem nākas pārcelt plānus uz nenoteiktu laiku līdz gala lēmuma pieņemšanai, tādējādi gan zaudējot laiku jaunu ēku būvniecībai Rīgā, gan veicinot investīciju novirzīšanu uz citām darbības valstīm, kurās apstākļi ir prognozējamāki. Tādēļ mēs aicinām nevilcināties ar RTP2030 pieņemšanu, kas kavē modernu, ilgtspējīgu un daudzfunkcionālu dzīvojamo ēku un biroju platību būvniecību Rīgā," uzsver Mārtiņš Vanags, NĪAA valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimā pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā, kas nosaka strīdu risināšanas un telpu atbrīvošanas paātrināto kārtību un citas nozīmīgas izmaiņas īres jautājumu kontekstā, ļaus realitātē darboties nupat pieņemtajam Dzīvojamo telpu īres likumam un līdzsvaros īrnieku un izīrētāju attiecības.

Tā uzskata Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) pārstāvji.

Iepriekšējais īres likums Latvijā bija spēkā jau kopš 1993. gada un bija novecojis, kavējot jaunu īres namu attīstību un investīciju fondu, tostarp pensiju fondu, ilgtermiņa investīcijas īres namos. Pieņemot jauno likumu reizē ar nozīmīgajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, Latvijas īres tirgū gaidāma ievērojama izaugsme, uzskata NĪAA.

Saeima galīgajā lasījumā pieņem jauno īres regulējumu 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumus, kas paredz...

Galvenais ieguvums no pieņemtajiem Civilprocesa likuma grozījumiem būs līdzsvarotas īrnieku un izīrētāju attiecības – jaunā kārtība nodrošinās ātrāku un vienkāršāku strīdu risināšanu, ierobežotus līguma termiņus un skaidrus nosacījumus par iespējām palielināt īres maksu, kas kopumā ļaus Latvijas īres tirgum kļūt aktīvākam un konkurētspējīgam Baltijas valstu vidū.

“Saeimas pieņemtie Civilprocesa likuma grozījumi ir solis pretim būtiskām pārmaiņām Latvijas īres tirgū. Līdz šim tiesāšanās par īrnieka un izīrētāja strīdiem ilga līdz pat pieciem gadiem, savukārt jaunās Civilprocesa likuma normas nodrošinās strīdu risināšanu 6 mēnešu laikā. Tas padarīs īres tirgu pievilcīgāku un mazāk riskantu nekustamā īpašuma attīstītājiem, savukārt īrniekiem dos plašākas izvēles iespējas, labākus pakalpojumus un cenas. Ir sagaidāma gan vēsturisko īres īpašumu atjaunošana, gan jaunu namu būvniecība,” norāda NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

"Grozījumi Civilprocesa likumā ir viens no šobrīd īstenotās īres reformas stūrakmeņiem, kas ļaus izīrētāju un īrnieku attiecībām iznākt no pelēkās zonas un risināt strīdus tā, kā tas piedienas tiesiskai valstij – ar tiesas starpniecību, bet saprātīgos termiņos,” piebilst Ivars Pommers, advokātu biroja Ellex Kļaviņš partneris un nekustamā īpašuma prakses grupas vadītājs, kas, pārstāvot NĪAA, ir līdzdarbojies jaunā īres regulējuma izstrādē.

NĪAA: Jaunais īres likums ļaus īres dzīvokļos ik gadu ieguldīt aptuveni 100 miljonus eiro 

Stājoties spēkā jaunajam īres regulējumam, ir paredzamas gan nekustamā īpašuma attīstītāju,...

Jau vēstīts, ka attīstītāju ieskatā, iespēja efektīvi pārvaldīt īres mājas un dzīvokļus veicinās līdz pat 100 milj. eiro investīcijas īres namos un dzīvokļos ik gadu.

Jaunais Dzīvojamo telpu īres likums stāsies spēkā š.g. 1. maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Covid-19 ierobežojumu dēļ jau vairākus mēnešus slēgti visi veikali, kuru produkcija neiekļaujas pirmās nepieciešamības preču sarakstā, tirgotāji aizvien nav sagaidījuši valsts atbalstu nomas maksai.

Ņemot vērā, ka nomas ieņēmumi ir sarukuši par 57%, bet apmeklētāju skaits tirdzniecības centros – par 75%, jau tuvākajā laikā ir paredzams maksātnespējas vilnis, kas sagraus tirdzniecības nozari un iedragās Latvijas investīciju vidi ilgtermiņā.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) uzskata, ka Finanšu ministrijai un Ekonomikas ministrijai ir nekavējoties jāpieņem lēmums par atbalstu nomas maksai. Risinājumu neesamības gadījumā Latvija saskarsies arī ar tiesvedības riskiem pret valsti.

NĪAA norāda, ka, piemēram, Lietuvā valdība nodrošina nomas maksas kompensācijas, Igaunijā tiek ļauts tirdzniecības centriem strādāt, savukārt Latvijā valdība ne maksā kompensācijas, ne ļauj tirdzniecības centriem strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No investīciju aģentūras sagaida Rīgas kļūšanu par Baltijas biznesa metropoli

Db.lv, 11.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apņemšanās izveidot investīciju un tūrisma piesaistes aģentūru ir tikai pirmais solis, kas iezīmē darba sākumu pie Rīgas tēla un investoru attiecību pilnveidošanas un nākotnē var palīdzēt Rīgai kļūt konkurētspējīgākai pret kaimiņvalstu galvaspilsētām.

Tā uzskata Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) un Biznesa pakalpojumu nozares asociācijas (ABSL Latvia) pārstāvji.

Rīgā veidos investīciju un tūrisma piesaistes aģentūru 

Rīgas pašvaldība dibinās aģentūru, kuras pamatmērķi būs ārvalstu investīciju piesaiste Latvijas...

Viņi atgādina, ka jau augustā, norisinoties NĪAA un ABSL Latvia organizētajai Rīgas mēra kandidātu diskusijai par atšķirībām Rīgas un Viļņas attīstībā pēdējo 10 gadu laikā un mēra darbiem situācijas uzlabošanai, tika aktualizēta nepieciešamība izveidot investīciju piesaistes komandu. Rīgā līdz šim nav bijis pilnvērtīgas struktūrvienības, kas aktīvi rūpētos par ārvalstu investoru ienākšanu mūsu galvaspilsētā. Tieši šobrīd, kad strauji aug pakalpojumu ekonomika, ir īstais brīdis situāciju mainīt un rīkoties, lai Rīgu padarītu par pievilcīgu vietu starptautisku biznesa pakalpojumu centru izveidei.

“Šobrīd tieši par 10 gadiem atpaliekam no Viļņas gan nekustamā īpašuma nozares kontekstā, būvējot daudz mazāk jaunu biroju un dzīvokļu, gan starptautisko biznesa pakalpojumu centru (SBPC) piesaistē. Investīciju aģentūra var kļūt par efektīvu rīku nozares atbalstam Rīgas pašvaldības līmenī, palīdzot daudz veiksmīgāk piesaistīt investorus. Jaunu SBPC ienākšana Rīgā var izveidot līdz pat 15 tūkstošiem jaunu darbavietu, piesaistot Rīgas pašvaldības budžetā vēl papildus 42 milj. eiro gadā. Ceram, ka topošajā investīciju un tūrisma aģentūrā izdosies izveidot profesionālu komandu, kas mērķtiecīgi un proaktīvi strādās ar investoru piesaisti, ļaujot Rīgai kļūt par Baltijas biznesa metropoli,” komentē NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

“Pēdējos gados tieši intelektuālie pakalpojumi ir bijis Latvijas ekonomikas dzinējspēks, kas turpina attīstīties visā pasaulē arī Covid-19 pandēmijas laikā. Ir apsveicami, ka Rīgas pašvaldība iesaistīsies globālajā cīņā par investīcijām pakalpojumu nozarē, kurā konkurējošās galvaspilsētas jau aktīvi darbojas, piemēram, Viļņā jau ir izveidots Baltijas SBPC un informācijas tehnoloģiju uzņēmumu centrs. Investīciju un tūrisma piesaistes aģentūras izveide Rīgā ir labs pirmais solis pareizajā virzienā, bet turpmākajā darbā būs svarīgi fokusēties uz augsti kvalificētu speciālistu komandas izveidi, lai nodrošinātu profesionālu darbu un labus rezultātus. Aģentūrai jākļūst par efektīvu organizāciju, kas prot veidot sarunas ar ārvalstu investoriem un radīt interesi par Rīgu kā vietu investīcijām. Liela nozīme būs arī mēra līdzdalībai – aģentūra darbosies viņa pakļautībā, un mēra iesaiste dos skaidru signālu investoriem par jomas nozīmi Rīgā, uzlabojot pilsētas tēlu viņu acīs,” uzsver Biznesa pakalpojumu nozares asociācijas (ABSL Latvia) valdes priekšsēdētājs Fredis Bikovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

NĪAA: Jaunais īres likums ļaus īres dzīvokļos ik gadu ieguldīt aptuveni 100 miljonus eiro

Db.lv, 18.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājoties spēkā jaunajam īres regulējumam, ir paredzamas gan nekustamā īpašuma attīstītāju, gan ieguldījumu fondu investīcijas jaunu īres namu būvniecībā un vēsturisku namu atjaunošanā, kopējam investīciju apjomam sasniedzot līdz pat 100 miljoniem eiro gadā, liecina Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) biedru apkopotie dati.

Likums stāsies spēkā š.g. 1. maijā, taču, lai nodrošinātu jaunā īres likuma pilnvērtīgu darbību, vēl nepieciešami grozījumi Civilprocesa likumā un Dzīvokļa īpašuma likumā, kā arī trīskārt palielināto zemesgrāmatu nodevu samazināšana juridiskām personām, kas iegādājas dzīvokļa īpašumu.

Saeima galīgajā lasījumā pieņem jauno īres regulējumu 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumus, kas paredz...

Jaunais Dzīvojamo telpu īres likums un grozījumi Civilprocesa likumā ļaus īres tirgum Latvijā kļūt ievērojami aktīvākam un ieviesīs reālas pārmaiņas ekonomikā. Līdz ar jauno regulējumu būs lielākas iespējas apkarot ēnu ekonomiku īres tirgū un būs publiski pieejama ticama informācija par noslēgtajiem īres līgumiem. Tāpat jaunais regulējums nodrošinās sabalansētākas īrnieku un izīrētāju attiecības – nepieciešamības gadījumā strīdus varēs izšķirt saprātīgā termiņā, tāpat paredzami būtiski mazāki riski investoriem, kā arī lielāka mājokļu pieejamība īrniekiem, norāda NĪAA.

“Iepriekšējais īres likums tika pieņemts 1993. gadā un bija neglābjami novecojis. Tas kavēja jaunu īres namu attīstību un investīciju fondu, tostarp pensiju fondu, ilgtermiņa investīcijas īres namos. Līdz ar jauno īres regulējumu ir sagaidāmas nozīmīgas investīcijas jaunu īres namu būvniecībā un vēsturisku namu atjaunošanā,” paredz NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

“Aktīvi iesaistoties likumprojekta izstrādes procesā, bija iespēja dalīties ar praktiskajā darbā gūto pieredzi jaunu un mūsdienīgu risinājumu rašanā. Ir sagaidāms, ka jaunais regulējums ne tikai veicinās investīciju pieaugumu īres fonda attīstībā, bet arī noņems ilgus gadus pastāvošo spriedzi īrnieku un izīrētāju starpā. Pastāvot skaidram regulējumam, gan īrnieki, gan izīrētāji darbosies kā līdzvērtīgi darījuma partneri,” norādīja zvērinātu advokātu biroja “Ellex Kļaviņš” partnere, zvērināta advokāte Inita Jurka.

Ieguvēji no jaunā īres regulējuma, kas pilnvērtīgi sāks darboties līdz ar Civilprocesa likuma grozījumiem, būs gan izīrētāji, gan īrnieki. Sabalansētas īrnieku un izīrētāju attiecības, kas ietver ātrāku un vienkāršāku strīdu risināšanu, ierobežotus līguma termiņus un skaidrus nosacījumus par iespējām palielināt īres maksu, u.c. būtiskus punktus, ļaus īres tirgum kļūt ievērojami aktīvākam. Termiņa izbeigšanās un īres maksas nemaksāšanas gadījumā telpu atbrīvošanas jautājumus tiesas izskatīs nevis 5 gadus, bet gan pusgada laikā. Turklāt tikai zemesgrāmatā reģistrēti īres līgumi būs saistoši nākamajam īpašniekam, kā arī īres līgumu reģistrācijai zemesgrāmatā būs paredzēta atvieglota kārtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Attīstītāji: Latvijā ir apturēta jaunas būvniecības plānošana

Db.lv, 11.02.2021

Sāpīgākais šī visa rezultāts ir, ka Latvija ir zaudējusi vismaz vienu lielu starptautisku ražošanas uzņēmumu, kas būtu nodrošinājis vairāk kā 100 darbavietas, saka nekustamo īpašumu attīstītāja SIA Piche valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas 2020. gada 4. novembrī nekustamo īpašumu attīstītājiem nav iespējams īstenot daudzu jaunu objektu būvniecību, jo teritorijas attīstības plānošanas dokumentu publiskā apspriešana ir atļauta tikai klātienē, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA).

Taču publiskā apspriešana ir obligāta teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu izstrādē, tāpēc kavējas un būtiski ir pagarināts dokumentu izstrādes process, tiek kavēta būvatļaujas saņemšana un būvniecības process. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tuvākajā laikā risinājumu nesola. Bet, piemēram, ietekmes uz vidi novērtējuma apspriešana, par ko arī ir atbildīga VARAM, ir atļauta neklātienes formātā jau kopš 2020. gada pavasara, norāda NĪAA.

“Detālplānojumu un lokālplānojumu publiskā apspriešana Lietuvā un Igaunijā tiek organizēta attālināti, kamēr Latvijā tā ir aizliegta, jo obligāti jārīko sapulces klātienē. Tas ir nepamatots administratīvais šķērslis uz neparedzami ilgu laika periodu, kas tiešā veidā kavē simtiem miljonu eiro investīcijas nekustamo īpašumu attīstībā. Tādējādi arī tiek kavēta ne tikai pašu nekustamo īpašumu projektu īstenošana, bet arī ar tiem saistīto jauno darba vietu radīšana, plānoto preču un pakalpojumu eksports un citas biznesa ieceres, kas palīdzētu ekonomikai atgūties pēc pandēmijas. Mēs aicinām VARAM atļaut rīkot plānojumu publiskās apspriešanas sapulces attālināti,” uzsver NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti valstī ieviestajiem ierobežojumiem, mērķtiecīgs atbalsts tirdzniecības centriem nomas maksas segšanai aizvien nav ieviests. Nozares pārstāvji brīdina: "Esam nonākuši pie sliekšņa, kad tirdzniecības centri vairs nespēj turpināt darbību".

Lai pievērstu uzmanību valdības lēmumu lēnajam tempam, kā arī akcentētu nepieciešamību steidzami ieviest atbalstu nomas maksas segšanai, Latvijas tirdzniecības centri – tostarp Origo, Alfa, Domina Shopping, Spice, Mols, Galerija Centrs un Galleria Riga – un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) uzsāk Balto karogu akciju. Šīs nedēļas laikā, vienojoties kopīgā nostājā par kritisko situāciju nekustamā īpašuma nozarē, pie tirdzniecības centriem Rīgā un citviet Latvijā tiek izkarināti balti karogi.

Prasa atbalstu slēgto veikalu nomas maksai, brīdinot par bankrotu vilni 

Lielāko tirdzniecības centru pārstāvji – Alfa, Mols, Spice, Sāga, Rīga Plaza, Domina...

Covid-19 pandēmijas dēļ liela daļa tirdzniecības uzņēmumu ir apstādināti, kas tieši ietekmē arī nekustamā īpašuma nozares uzņēmējus. Nākot pretim tirgotājiem sarežģītajos apstākļos, iznomātāji jau kopš pagājušā gada pavasara piešķir nomniekiem atlaides, kas nereti sasniedz pat 100%, taču tirdzniecības centriem ir jāturpina kārtot saistības pret bankām un jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis.

Par valdības noteiktajiem tirdzniecības ierobežojumiem šobrīd maksā nevis valsts, bet gan investori. Investori ir piešķīruši nomniekiem visas iespējamās atlaides – gan pavasarī, gan tagad, bet nu iznomātāju resursi ir izsmelti un ir nepieciešams steidzams, mērķtiecīgs atbalsts, ieviešot atsevišķu nomas atbalsta instrumentu vai pielāgojot esošo apgrozāmo līdzekļu granta programmu, norāda nozares pārstāvji. Tirdzniecības infrastruktūrai Latvijā ir jādod iespēja izdzīvot krīzi, savukārt nomniekiem – saglabāt esošās tirdzniecības telpas, lai pēc iespējas ātrāk, ierobežojumiem atceļoties, atsāktu darbību un atgūtos no zaudējumiem.

“Ar balto karogu akciju uzsveram, ka lēmumi par atbalstu nomas maksai slēgtajiem veikaliem ir jāpieņem nekavējoties, vai arī liels ekonomikas segments tiks iznīcināts. Operatīvie dati par 2021. gada janvāri liecina, ka cilvēku plūsma uz tirdzniecības centriem ir samazinājusies par vismaz 70%, veikalu ieņēmumi – par 75% (salīdzinot ar 2020. gada janvāri). Tirdzniecības centri jau ir uzkrājuši zaudējumus par 2020. gadu un to kapacitāte tuvojas izsīkumam. Tieši tādēļ aicinām valdību nekavējoties lemt par atbalsta sniegšanu nomas maksas segšanai, beidzot sperot soli pretim tirdzniecības infrastruktūrai, pirms situācija pasliktinās tik tālu, ka sācies nekontrolēts bankrotu vilnis tirdzniecības nozarē un jauni maksātnespējas administratoru “ziedu laiki”,” uzsver NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Sekas, turpinoties atbalsta trūkumam nekustamā īpašuma nozarei, var būt ievērojamas. Kopējā profesionālās tirdzniecības (virs 5000 kvadrātmetru) platība Latvijā sasniedz gandrīz miljonu kvadrātmetru. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos no nomas par šīm platībām vien tirdzniecības centri samaksā gandrīz 60 miljonus eiro ik gadu – to bankrota gadījumā valsts budžetā rastos milzīgs iztrūkums, vienlaikus tūkstošiem cilvēku paliktu bez darba vietas. Lai no tā izvairītos, ir jārīkojas tagad, lai sniegtu iespēju iznomātājiem un tirgotājiem visā Latvijā saglabāt cerību pārdzīvot krīzi un turpināt darbību arī pēc tās, norāda NĪAA.

Citās Eiropas valstīs pastāv īpašs atbalsts nomai, ko varētu ņemt vērā arī Latvijas lēmumu pieņēmēji. Piemēram, Lietuvā un Čehijā darbojas modelis, kurā valsts sniedz 50% atbalstu nomas izdevumu segšanai, ja iznomātājs piešķīris 30% atlaidi, bet nomnieks uz sava rēķina kompensē atlikušos 20% no nomas. Nīderlandē valsts kompensē 70% no fiksētajām izmaksām (t.sk. nomu), savukārt Somijā noma ir definēta kā obligāti sedzamie izdevumi valsts atbalstā. Situācija Latvijā atstāj ne tikai īstermiņa, bet arī ilgtermiņa negatīvu ietekmi uz valsts investīciju vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Lielas ambīcijas korporatīvo klientu nekustamo īpašumu vērtēšanā

Colliers International Advisors, 08.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties mūsu vērtētāju komandai un Colliers starptautiskam tīklam, jau tagad esam daudzu korporatīvo klientu un privātpersonu pirmā izvēle gadījumos, kad ir nepieciešams veikt komerciāla vai attīstības nekustamā īpašuma vērtējumu. Lai to sasniegtu, esam nokomplektējuši pieredzes bagātu speciālistu komandu, esam veidojuši vietējā tirgū tehnoloģiski progresīvāko darba platformu, ieviesām un ikdienas darbā izmantojam vienu no pasaulē vadošajiem naudas plūsmas modelēšanas un analīzes rīkiem ARGUS Enterprise, kā arī nodrošinām regulāru zināšanu un pieredzes apmaiņu ar kolēģiem Latvijas, Baltijas un plašākā Eiropas mērogā.Līdz ar to mūsu pakalpojums izceļas ar ērti pārskatāmu un viegli uztveramu nodevumu, demonstrē niansētu izpratni par konkrēto nekustamā īpašuma objektu un tirgus kontekstu, kā arī ļauj izsekot vērtētāja veiktajai analīzei, izdarītajiem pieņēmumiem un secinājumiem. Iesaistītie eksperti ir orientēti uz profesionālu, maksimāli atvērtu un atbalstošu komunikāciju ar darba pasūtītāju un citām iesaistītajām pusēm gan pašā vērtēšanas procesa gaitā, gan arī pēc gala nodevuma iesniegšanas pasūtītājam.

Kāpēc izvēlēties starptautiski atzītu vērtētāju?

Vērtēšanas komandas kodolu veido četri sertificēti nekustamā īpašuma vērtētāji, katrs ar vairāk kā 15 gadu profesionālo pieredzi. Turklāt divi no ekspertiem ir starptautiskās organizācijas RICS (Royal Institution of Chartered Surveyors – Karaliskās zvērinātu mērnieku institūcijas) biedri un reģistrēti vērtētāji.[1] Vēl jo vairāk – Colliers šobrīd ir vienīgais vērtēšanas uzņēmums Latvijā, kurš ir pieteicies un kvalificējies RICS uzraudzības mehānismam – Firm Regulated by RICS. Šis statuss ir kā papildu garantija, kas klientam nodrošina:

  1. Uzticamību – jo RICS regulēts uzņēmums savā darbā ievēro profesionālās prakses standartus, ko uzrauga starptautiska organizācija ar vairāk kā 134,000 dalībnieku 150 pasaules valstīs
  2. Profesionalitāti – klients var būt pārliecināts, ka saņems kvalificēta eksperta neatkarīgu, uz zināšanām un pieredzi balstītu konsultāciju
  3. Drošību – klients var būt pārliecināts, ka uzņēmumam, ar kuru viņš sadarbojas, ir efektīva un taisnīga sūdzību izskatīšanas procedūra, ir iespēja apstrīdēt lēmumu neatkarīgā apelācijas instancē, ir apdrošināta konsultanta profesionālā civiltiesiskā atbildība, kas var segt trešo pušu iespējamos zaudējumus
  4. Pasaules līmeņa kvalitāti - RICS biedri un uzņēmumu darbinieki nepārtraukti uzlabo savas zināšanas un prasmes, lai klientiem sniegtu augstākās kvalitātes pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nepārdomāts jauno kadastrālo vērtību piedāvājums negatīvi ietekmē investīcijas

LETA, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomātais jauno kadastrālo vērtību piedāvājums atstās negatīvu ietekmi uz investīcijām jaunos mājokļos, birojos, ražotnēs un citos objektos Latvijā, jo nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) reālais maksājums var pieaugt pat trīs un vairāk reizes, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Viņš skaidroja, ka no 2022.gada plānotā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība būs vidēji trīs vai pat vairāk reižu lielāka nekā esošā. Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmēs, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes.

Mudina paust viedokli par jaunajām kadastrālajām vērtībām 

Biedrība Latvijas Īpašumu Vērtētāju Asociācija (LĪVA) uzskata, ka Valsts zemes dienests ir radījis...

"Arī jaunu mājokļu cenas palielināsies vismaz par 5%. Tas ir nopietns trieciens investīciju videi nekustamajā īpašumā un faktiski ir pielīdzināms jaunai obligātā iepirkuma komponentei (OIK), ar ko tiks aplikti biroji, ražotnes, jauni mājokļi un citi objekti," pauda Vanags.

Alianses pārstāvji arī pauda uzskatu, ka šāds solis ir pretrunā ar ekonomisko loģisku, kur krīzes apstākļos ekonomiskā attīstība tiek stimulēta, nevis pasliktināta vēl vairāk. Rezultāts būs darbinieku atlaišana, bezdarba pieaugums, nomas maksu kāpums un investīciju projektu apturēšana.

Ņemot vērā to, ka nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir bāze NĪN aprēķinam, nozare kategoriski iebilst pret jebkādām izmaiņām kadastrālo vērtību aprēķinā pirms nav noteiktas NĪN aprēķina likmes, kā arī izvērtēta Covid-19 pandēmijas ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu un šo izmaiņu ietekme uz uzņēmējdarbību, norādīja aliansē, piebilstot, ka šo faktoru ietekmē jebkādas izmaiņas veicamas ne ātrāk kā no 2023.gada.

Vanags pauda, ka 72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo padomju laikos būvētos, energoneefektīvos mājokļos, bet jauni mājokļi Rīgā tiek būvēti vidēji divas līdz trīs reizes mazāk nekā, piemēram, Viļņā. Tāpat arī mūsdienīgu biroju, kas ir pakalpojumu ekonomikas infrastruktūra, platība Rīgā ir divas reizes mazāka nekā Viļņā.

"Tādēļ mums ir jācīnās par katru investoru, kas joprojām vēlas investēt Rīgā un Latvijā un uzlabot situāciju ar jauniem birojiem, ražotnēm un mājokļiem. Diemžēl nepārdomātais jauno kadastrālo vērtību piedāvājums jau ir atstājis negatīvu ietekmi uz investīciju vidi, investori ir atbaidīti un ir pēdējais laiks šo situāciju labot," uzsvēra NĪAA valdes priekšsēdētājs.

Jau ziņots, ka pašlaik politiskā līmenī tiek diskutēts, kā risināt NĪN pieaugumu pēc jauno kadastrālo vērtību ieviešanas.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pauda, ka ir apņēmies nevirzīt tālākai skatīšanai valdībā Valsts zemes dienesta izstrādātās jaunās kadastrālās vērtības, ja valdība neatbalstīs Tieslietu ministrijas piedāvāto NĪN atcelšanu primārajam mājoklim, ieviešot neapliekamo minimumu primārajam mājoklim 100 000 eiro apmērā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis, lai nepieaugtu iedzīvotāju izdevumi, mainoties kadastrālajām vērtībām, NĪN likmes ir jāsamazina. Vienlaikus Kariņš piebildis, ka NĪN likmes tiks pārskatītas, pirms stājas spēkā jaunās kadastrālās vērtības.

Tev varētu interesēt arī:

Kadastrālās vērtības dīvainības raisa jautājumus 

Neviena nodokļu politika nevar tikt atbilstoši īstenota, ja īpašumu kadastrālā vērtība nebūs...

Nekustamā īpašuma nodokļa nasta var kļūt nepaceļama 

Prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā ir jārēķinās ar pamatīgu mājokļa kopējo...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijas galvaspilsētā attīstītu uzņēmējdarbībai pievilcīgāku vidi un piesaistītu investorus, Rīgas pilsētas būvvaldē izveidots “zaļais koridors” būvniecības ieceru ātrākai saskaņošanai, informē Rīgas domē.

““Zaļā koridora” principa ieviešana ir būtisks solis paradigmas maiņai būvniecībā, kur Būvvalde būvniecības procesā būs nevis šķērslis, bet tieši palīgs uzņēmējiem. Mazinot birokrātiju un atvieglojot nosacījumus būvatļaujas saņemšanai, dodam investoriem signālu, ka esam gatavi piesaistīt investīcijas Rīgai. Jebkurš solis, kas saistīts ar pilsētvidi un attīstību, ir cieši saistīts ar Būvvaldi. Tāpēc jāturpina darbs, lai padarītu Būvvaldes pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem kvalitatīvākus un ieviest lietotājiem draudzīgākus risinājumus,” Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Lai ieviestu šādu “zaļo koridoru”, Būvvaldē no novembra sākuma būtiski atvieglota saskaņošanas kārtība jaunu 3. grupas ēku un 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecībai. Ieviestās izmaiņas paredz samazināt arī būvniecības dokumentācijas kopējo saskaņošanas laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā strādājošie tirdzniecības centri ir veikuši aprēķinus par samazinātajiem nomas maksas ieņēmumiem apstādinātās veikalu darbības rezultātā.

Tirdzniecības centru reālie nomas maksas ieņēmumi piedzīvo krasu, neamortizējamu kritumu. Aprēķini liecina, ka pagājušā gada oktobrī pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi ieņēmumi samazinājās par 23% jeb 3.5 milj. eiro, novembrī par 34% jeb 5 milj. eiro, decembrī par 42% jeb 6.3 milj., eiro. Savukārt, šī gada janvārī pret 2020. gada janvāri ieņēmumi jau samazinājušies par 51% jeb 7,6 milj. eiro un februāri par 57% jeb 8.6 milj. eiro.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) atbalsta Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikumu par nomas maksas atbalsta instrumenta izveidi kā mērķētu atbalsta mehānismu Covid-19 ierobežojumu dēļ cietušai nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #42

DB, 27.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Cik stipra šobrīd ir Eiropas Savienība? Vai Covid -19 mainīs ES lomu dalībvalstīs? Vai ir kādas prognozes attiecībā uz tirdzniecības atjaunošanos bijušajos apmēros?

Uz šiem un citiem jautājumiem “Dienas Biznesam” atbild Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgs par ekonomiku un tirdzniecību.

Pasaule jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes radusi dzīvot dažādu valdību stimulu apstākļos. Šī gada pandēmijā varas iestāžu stimulēšanas politika tiek ielikta nākamajā pakāpē.

Lasi žurnāla #DienasBizness 27. oktobra numurā:

  • viedokļi - bez transporta nav ražošanas
  • tēma – Latvijas transporta nozares
  • intervija -Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgs par ekonomiku un tirdzniecību
  • ekonomika - nostiprinās valdību monopols
  • farmācija - nozare neredz argumentus aptieku skaita samazinājumam Latvijā
  • modes bizness - modē maskas un ērts apģērbs
  • biznesa psiholoģija -meklējot stabilitāti nestabilitātē
  • brīvdienu ceļvedis - Mārtiņš Vanags, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses un Skanstes Attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs
  • sadarbības materiāli: Mākoņpakalpojuma izvēle – vienreiz un rūpīgi; Siltumam var būt daudz resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa mērķtiecīgi turpina uzsākto Zaļo kursu, lai 2050. gadā kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Mērķi ir gana ambiciozi, un šobrīd katras dalībvalsts izvirzītajiem nacionālajiem mērķiem ir jābūt kontekstā ar kopējo Eiropas dalībvalstu attīstības politiku.

Kā Latvija izskatās uz pārējo dalībvalstu fona?Kā enerģētikas sektors attīstīsies un kā tas ietekmēs Latvijas iedzīvotājus? Kāda ir tūlītējā rīcība un par ko jāsāk domāt jau tuvākajā desmitgadē?

Izdevniecība “Dienas Bizness”, “Latvijas Gāze” un “Gaso” , “Latvenergo” un ZAB "Walless" aicina enerģētikas nozares līderus, uzņēmumu vadītājus, kā arī atbildīgo institūciju pārstāvjus tikties nozares konferencē “Enerģētika 2020”.Konferencē plānots izrunāt Latvijas vietu Eiropas enerģētikas un klimata pārmaiņu plāna kartē, iekšējā tirgus attīstības virzienus un nākotnes perspektīvas, kā arī, aizvien aktīvāku pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ieguvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes departaments ir apstiprinājis Rīgas Centra attīstības biedrības iniciatīvu par 30 km/h ātruma ierobežojuma Klusajā centrā teritorijā starp Hanzas, K. Valdemāra un Kronvalda bulvāri (tos neskarot), informē pašvaldībā.

Jau šogad tiks uzstādītas ceļazīmes Nr. 525 satiksmes palēnināšanai.

Paredzams, ka tā rezultātā uzlabosies gājēju drošība un mazināsies troksnis, turklāt tiks radīta patīkamāka vide pastaigām un eventuāli arī mazajam biznesam. Ātruma samazinājums būtisks arī tādēļ, ka šajā teritorijā ir diezgan daudz ar luksoforiem neregulētu krustojumu, tajā skaitā Antonijas ielas krustojumos ar Elizabetes ielu un Kalpaka bulvāri ar intensīvu satiksmi - vietās, kur autovadītājiem patīk ieskrieties, apdraudot gājēju drošību.

Ātruma ierobežojumi vēsturiskajos pilsētu centros ir izplatīti visā Eiropā ar mērķi palielināt gājēju drošību, mazināt troksni, pasargāt vēsturiskās ēkas no vibrācijām un veicināt mikromobilitāti. Šo pieredzi veiksmīgi īstenojušas arī citas Latvijas pašvaldības, piemēram, Siguldas centrā ieviestie 30 km/h ātruma ierobežojumi salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinājuši satiksmes negadījumu skaitu par 9%, liecina Valsts policijas Gal-venās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes statistikas informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī pandēmija nav ne pirmā, ne pēdējā, tāpēc vajadzība pēc mājokļiem saglabāsies, tie kļūs arvien svarīgāki, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA rīkotajā vebinārā pauda "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Būtisku nekustamā īpašuma cenu kritumu, kāds bija novērots iepriekšējā krīzē, attīstītāju un banku pārstāvji nesagaida.

"Visi četri projekti, kas mums bija ražošanā, – Krasta kvartāls, Dreilinga mājas, Pagalms 0.2 Turaidas ielā, Fjordi Ganību dambī – tiek turpināti. Pēc ārkārtas situācijas pasludināšanas bija kritums, intereses zudums, bet aprīļa beigās novērojām strauju kāpumu, jo visi gaidīja zīmīgo 12. maiju ar cerību, ka viss varētu beigties. Pēc tam interese nedaudz noplaka. Protams, ir piesardzība. Vajadzība, "sāpe" pēc jaunā mājokļa šobrīd ir daudz spilgtāka šobrīd, droši vien tāpēc interese maija sākumā iezīmējās," viņš stāstīja.

"Bonavai" ir pārdošanas darījumi arī tagad, skaits gan nav tik liels, kāds tas bija, tomēr M. Kļaviņš ir pārliecināts, ka ritms atgriezīsies, jautājums ir – cik liela būs sabremzēšanās inerce. Viņš gan piebilst, ka vairāk nekā puse dzīvokļu projektos, kas tiek īstenoti, ir pārdoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Vēlas aktīvāku banku vēlmi kreditēt nekustamā īpašuma attīstītājus

Žanete Hāka, 28.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finansējuma pieejamība ir nopietns jautājums ne tikai komercīpašumu, bet arī mājokļu attīstītajiem, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA rīkotajā vebinārā atzina eksperti.

Nereti viņi ir spiesti izmantot nevis institucionālo banku pakalpojumus, bet, piemēram, pūļa finansējumu, kas ir krietni dārgāks, līdz ar to – arī gala produkts, turklāt šobrīd attīstītāji nevar izmantot "Altum" atbalstu.

"Zinu kādu projektu Rīgā, kam šajā situācijā attīstītājs ir saņēmis aizņēmumu no Eiropas Investīciju bankas (EIB). EIB aizdod komerciāla biroju centra attīstīšanai Rīgā, bet Latvijas valsts garantijas, finanšu instrumenti nav pieejami," akcentēja Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags, uzsverot, ka uzņēmēji kopumā sagaidītu banku aktīvāku vēlēšanos kreditēt nekustamā īpašuma attīstīšanas biznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākta parakstu vākšana portālā "Mana balss" iniciatīvai "Samazinām PVN pārtikas produktiem". Tās mērķis ir rosināt izmaiņas likumdošanā, nosakot samazināto PVN likmi 5% apmērā pārtikas produktiem - svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, saglabājot to arī Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.

Pārtikas produktu PVN samazināšanas iniciatīvu virza mazumtirdzniecības tīkls "Maxima Latvija" sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām – biedrību "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" (LOSP) un biedrību "Zemnieku saeima" (ZSA), kā arī sagaida, ka iniciatīvai pievienosies liels skaits jaunu organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, ņemot vērā tēmas aktualitāti lejupslīdošas ekonomikas un pirktspējas samazināšanās periodā.

"No TOP 10 pirktākajiem produktiem aptuveni 70 % veido svaigā pārtika (gaļa, piens, augļi un dārzeņi), līdz ar to, samazinot PVN, būtu iespēja samazināt ikdienas tēriņus pārtikai, tādējādi veicinot arī vietējo ražotāju izaugsmi. Valdības efektīvi to ir īstenojušas vairākās Eiropas Savienības valstīs, piemērojot zemāku PVN likmi tieši pārtikas produktiem. Tas vienlaikus silda ekonomiku, atbalsta ģimenes, sociāli mazaizsargātus iedzīvotājus, savukārt turīgākiem cilvēkiem ļauj tēriņus no pārtikas novirzīt citur," stāsta Jānis Vanags, "Maxima Latvija" Korporatīvais vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Katra piektā ielu tirdzniecības telpa Rīgas centrālajās apkaimēs ir tukša," atzīst nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Colliers pētniecības un konsultāciju direktors Toms Andersons.

Uzņēmums pērn septembrī organizēja pētījumu, vērtējot kopējo profesionālo tirdzniecības platību apjomu un dinamiku.

Kā apturēt tukšumu Rīgas centrā – uz šo un citiem jautājumiem Dienas Biznesam atbild Colliers pētniecības un konsultāciju direktors Toms Andersons, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centru krīze aizvien pasliktinās un nozare pieprasa tikšanos ar premjeru, kā arī nomas atbalsta piešķiršanu, informē Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses un tirdzniecības centru – Domina Shopping, Origo, Galleria Riga, Sāga, Ozols, Dauga, Sky&More, Via Jurmala Outlet Village un Valleta – pārstāvji šodien nosūtījuši atklāto vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, signalizējot par kritisko situāciju nozarē un pieprasot tikšanos ar valdības pārstāvjiem.

Vēstules autori norāda, ka 2020. gada laikā tirdzniecības centru nesaņemtie nomas maksājumi radījuši vismaz 42 miljonu eiro zaudējumus, un pagājušās nedēļas izskaņā pieņemtais konceptuālais lēmums par daļēju veikalu atvēršanu, diskriminējot tirdzniecības centrus, krīzi tikai pasliktinās.

Komentāri

Pievienot komentāru