Jaunākais izdevums

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

“Šajā ģeopolitiskajā situācijā Eiropa arvien vairāk sāk domāt ne tikai par AER, bet energoresursiem kā tādiem, tajā skaitā, pieprasot arī piegādātājiem diversificēt savus avotus. Īsāk sakot – jo vairāk mēs paši kā valsts spējam nodrošināt sevi ar energoresursiem, vēlams – AER, jo tas ir labāk, drošāk un stabilāk. Mēs ļoti skaidri apzināmies, cik liela loma ir elektroenerģijas sadales sistēmas sagatavošanai elektrības pašražošanai un arī izkliedētajai ģenerācijai lielākos apjomos, piemēram, nelieliem saules parkiem, un tā ir mūsu prioritāte,” atzīst S. Jansons.

Apjomi dubultojas

Jau iepriekš novērojām, ka sabiedrības interese par iespējām uzstādīt mikroģeneratorus strauji aug, skaidro Sadales tīkla valdes priekšsēdētājs. “Pašlaik kopējais sadales sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits ir tuvu 2500 ar kopējo jaudu vairāk nekā 16 megavati (MW), no tiem 99% ir saules mikroģeneratori.

Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, pašlaik vēl esam iedzinējos, taču interese par mikroģenerāciju Latvijā šobrīd ir sprādzienveida. No kopējā mikroģeneratoru skaita, kas pieslēgti sadales sistēmai, nedaudz virs 450 iekārtām ar kopējo jaudu 2,9 MW tika uzstādītas 2020. gadā, bet 2021. gadā – jau ap 1040. Tātad gada laikā mikroģenerācijas apjomi dubultojušies, un nav šaubu, ka tie strauji augs arī turpmāk,” pauž eksperts. Viņš stāsta, ka, ņemot vērā šo tendenci, šobrīd tiek prognozēts, ka 2022. gada laikā tiks uzstādīti vairāk nekā 2000 mikroģeneratoru ar kopējo jaudu ap 13 līdz 15 vai pat vairāk MW.

“Līdz ar to kopējais sadales sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits 2022. gada nogalē varētu pārsniegt 4000, kopējai ražošanas jaudai tuvojoties vai pat pārsniedzot 30 MW. Interesi par mikroģenerāciju pašlaik veicina arī valsts atbalsta pasākumi saules paneļu uzstādīšanai, savukārt elektroenerģijas cenas rekordi ievērojami saīsina to atmaksāšanās periodu,” atgādina S. Jansons.

Gatavi būvēt

Par vietējo resursu aktīvāku izmantošanu domā arī lielie enerģētikas uzņēmumi, tajā skaitā AS Latvenergo, kas tuvāko gadu laikā Latvijā nolēmusi attīstīt vairākus vēja parkus. Mārtiņš Čakste, Latvenergo valdes priekšsēdētājs, stāsta, ka vēja projektu tālākai attīstībai ir vairāki posmi, kas paredz svarīgu aspektu izvērtēšanu, tajā skaitā iespējamo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un drošību, iedzīvotāju attieksmi pret vēja elektrostacijām kopumā, infrastruktūras pietiekamību un vēja potenciālu.

“Ir veikta sākotnējā izpēte par iespēju izbūvēt vēja parkus, un šobrīd tiek sperts pirmais praktiskais solis, uzsākot ietekmes uz vidi novērtējuma procesu, kā arī padziļināti pētot iespējas un nosacījumus vēja elektrostaciju būvniecībai piecos Latvijas novados – Aizkraukles, Balvu, Limbažu, Ventspils un Ludzas. Jau ir notikušas attālinātas tikšanās ar pašvaldību pārstāvjiem, un sarunas ir bijušas veiksmīgas, novērtējot Latvenergo iniciatīvu,” teic M. Čakste, piebilstot, ka līdztekus Latvenergo intensīvi strādā ar AS Latvijas valsts meži (LVM), lai izveidotu kopuzņēmumu vēja parku attīstīšanai.

“Darbosimies kā divi komercuzņēmumi, tas ir – atbilstoši tirgus principiem. LVM ir eksperts savā nozarē, tajā skaitā mežsaimniecībā un meža ceļu izbūvē. Tas šajā gadījumā ir īpaši svarīgi, jo mēs vēlamies šo projektu izveidot ar lielu atbildību pret sabiedrību un vidi. Kopuzņēmuma proporciju sadalījums pret abiem partneriem vēl joprojām ir atvērts, un šo projektu attīstīsim bez starpniekiem,” stāsta M. Čakste.

Jāstiprina neatkarība

2021. gadā elektroenerģijas tirgus cenas Baltijā palielinājās vairāk nekā divarpus reižu, salīdzinot ar 2020. gadu, atgādina M. Čakste.

“Mazinoties Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem, pasaulē būtiski pieauga pieprasījums pēc elektroenerģijas, tajā skaitā arī Baltijas valstīs elektroenerģijas patēriņš palielinājās par 4%. Resursu pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu, nepieciešamība pēc atjaunīgo resursu jaudu palielināšanas, kas vienlaicīgi risinātu klimatneitralitātes īstenošanu, ir kļuvusi daudz aktuālāka,” atzīmē M. Čakste, piebilstot, ka Latvenergo koncerns zaļās enerģijas attīstīšanā raugās trīs virzienos.

“Pirmkārt, nepieciešams modernizēt Daugavas hidroelektrostacijas (HES), otrkārt, principiāli jāattīsta jauni AER biznesi, primāri – vēja enerģētiku, un, treškārt, jādomā par jauniem elektroenerģijas uzkrāšanas risinājumiem. Jāteic, ka Latvija starp Baltijas valstīm šobrīd ir vislabāk nodrošināta ar enerģijas ražotnēm, jo mūsu lielās HES un modernās termoelektrocentrāles sniedz iespēju lielāko daļu enerģijas saražot pašiem. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka kopumā vidēji Baltijā spējam saražot vien aptuveni pusi no patēriņa. Tas nozīmē, ka drošai apgādei jāveic lielas investīcijas jaunu spēkstaciju būvniecībā. Iespējams, nav jāsasniedz 100% nodrošinājums, ja tas kļūst par ārkārtīgi dārgu pašmērķi, taču palikt ar 50% nodrošinājumu nav ilgtspējīgi,” uzskata M. Čakste.

Ir, kur tiekties

Atjaunojamajiem un vietējiem resursiem ir milzīga nozīme, un tā tikai pieaugs, piekrīt Andris Vanags, SIA Gren biznesa vadītājs Latvijā. “AER izmantošana enerģijas ražošanā mazina ne tikai klimata pārmaiņas, bet nodrošina arī pilsētu, reģionu un Latvijas valsts enerģētisko neatkarību un drošību, kā arī mazina globālo resursu tirgus cenu svārstību ietekmi uz iedzīvotāju un uzņēmumu maksājumiem par siltumenerģiju un elektroenerģiju. Latvijā mēs jau šobrīd siltumenerģijas ražošanā plaši izmantojam koksnes biomasu, savukārt Salaspilī sekmīgi tiek izmantota arī saules enerģija. Tāpat virkne Latvijas centralizētās siltumapgādes (CSA) uzņēmumu jau ir investējuši šķeldas, granulu un saules siltumenerģijas ražošanas risinājumos, kuros atkarība no dabasgāzes nav liela. Tajā pašā laikā jāpiebilst, ka dabasgāzes īpatsvars lokālajā un CSA joprojām ir liels un tas būtu jāsamazina par 80 līdz 90%. To var panākt, vēl vairāk palielinot šķeldas, koksnes granulu un brikešu, malkas, saules, siltumsūkņu, elektroenerģijas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, kā arī lietderīgi izmantojot atlikuma siltumu no rūpnieciskajiem procesiem un veicot ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus,” pauž A. Vanags, piebilstot, ka Gren uzņēmums jau vairāk nekā desmit gadus ir mērķtiecīgi strādājis, lai mazinātu atkarību no importētās dabasgāzes.

“Jelgavā siltumenerģija tiek ražota Latvijā lielākajā biomasas koģenerācijas stacijā no vietējiem, atjaunojamiem resursiem, nodrošinot līdz pat 95% no Jelgavas pilsētai gadā nepieciešamās siltumenerģijas apjoma. Dabasgāze tiek izmantota vien trīs lokālajās katlumājās, kā arī maksimuma slodžu nodrošināšanai centralizētās siltumapgādes sistēmā. Lai vēl vairāk samazinātu dabasgāzes izmantošanu Jelgavā, šogad plānojam veikt rekonstrukcijas darbus, lai jau nākamajā apkures sezonā uzsāktu granulu izmantošanu lokālajās katlumājās. Turpinām strādāt pie siltumenerģijas ražošanas modernizācijas projekta, kas paredz kurināmā diversifikāciju biomasas koģenerācijas stacijā, esošajam kurināmajam – šķeldai – pievienojot līdz 35% no atkritumiem iegūtu kurināmo jeb NAIK. Jebkurā gadījumā mēs turpinām sekot līdzi ģeopolitiskajiem notikumiem un tehnoloģiju attīstībai, lai investētu piemērotākajos siltumapgādes risinājumos un ilgtermiņā spētu piedāvāt mūsu klientiem ērtus, drošus un cenas ziņā konkurētspējīgus siltumapgādes pakalpojumus,” atzīmē A. Vanags.

Plāni skaidri

Virzību uz zaļo enerģiju jau iepriekš, plānojot attīstību, izvirzījusi arī AS Rīgas siltums (RS). Svarīgākais attīstības virziens šajā gadījumā ir jaunu biokurināmā – koksnes šķeldas – siltumavotu izbūve, kas samazinātu dabasgāzes patēriņu, stāsta Normunds Talcis, RS valdes priekšsēdētājs. “Šobrīd biokurināmā izmantošana ir nozīmīga alternatīva dabasgāzei, kas paliks kurināmā bilancē vairāk pīķa slodžu nodrošināšanai. Lielu ieguldījumu dos arī lielas jaudas siltumsūkņu izmantošana zema potenciāla siltumenerģijas izmantošanai. Tāpat tiek attīstīta arī saules enerģijas izmantošana, uzstādot saules paneļu elektrostacijas. Papildus jau uzstādītajām stacijām uz ēku jumtiem plānojam ierīkot lielākas jaudas uz zemes siltumcentrāļu teritorijās. Papildus tam izvērtējam arī ūdeņraža ražošanas iespējas ar biokurināmo,” atzīmē N. Talcis.

Viņš stāsta, ka jau šobrīd RS kurināmā bilancē 50% siltuma tiek saražots, izmantojot AER. “Uzņēmums plāno turpināt Eiropas Zaļo kursu, realizējot efektīvu siltuma ražošanu, pārvadi un piedāvājot kvalitatīvus un energoefektīvus pakalpojumus. Līdz 2030. gadam iecerēts, ka 90% siltumenerģijas tiks saražots no AER. Tāpat plānots, ka pieaugs arī AER izmantošana pilsētā kopumā. Pašlaik esam intensificējuši savus plānus, jau šogad izbūvējot vairākus biokurināmā siltumavotus. AER siltumavoti 2022. gadā taps Bauskas ielas rajonā, Nautrēnu ielas apkaimē un Vecmīlgrāvī, un to kopējā jauda plānota 12 MW. Savukārt, 2023. gadā iecerēts izbūvēt divas biokurināmā katlu mājas Bolderājā ar kopējo jaudu 18 MW. Tiek izskatīts arī alternatīvs variants ar vienas lielākas jaudas katlu mājas būvniecību Bolderājā un vērienīgu siltumtīklu rekonstrukciju,” atzīmē N. Talcis.

Jārīkojas tagad

Domājot par nākamo apkures sezonu, ģeopolitiskās situācijas maiņa prasa tūlītēju rīcību, domā Gren biznesa vadītājs Latvijā. “Pašvaldībām sadarbībā ar siltumapgādes uzņēmumiem jāizvērtē to rīcībā esošie resursi, par prioritāti izvirzot vietējo resursu izmantošanu un neatkarību no globālā tirgus svārstībām. Lai sekmētu pāreju no fosilajiem resursiem uz AER centralizētajā siltumapgādē un pārslēgtu centralizētās siltumapgādes katlumājas no fosilās dabasgāzes uz AER, piemēram, šķeldas kurināmo, pašvaldībām jau no šā gada aprīļa būs pieejams 68,81 miljonu eiro liels atbalsts no Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta programmas. Šāds atbalsts ir ļoti būtisks, jo investīcijas iekārtās, kas izmanto AER, uz vienu saražotās enerģijas vienību ir būtiski lielākas nekā dabasgāzes katliem. Savukārt kurināmā izmaksas ir būtiski mazākas. Šī iemesla dēļ droši var apgalvot, ka investīcijas pārejai uz AER izmantošanu atmaksāsies un nodrošinās patērētājiem zemāku siltumenerģijas cenu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā,” atzīmē A. Vanags, piebilstot, ka ES fondu atbalsta programmām gāzes aizvietošanai ar vietējiem resursiem siltumapgādē ir jābūt pieejamām ilgstoši, vairāku gadu garumā, lai neveidotos naudas apgūšanas sastrēgumi ar nekvalitatīviem projektiem.

“Gāzes loma jebkurā gadījumā siltumapgādē saglabāsies energoapgādes drošības vajadzībām un maksimuma slodžu segšanai, bet ir skaidrs, ka gāze netiks pirkta no Krievijas,” paredz A. Vanags.

Arī N. Talcis piekrīt, ka ES līdzfinansējuma piesaistei ir liela nozīme Zaļā kursa attīstībā. “Jāatzīmē, ka AER iekārtu cenas ir dārgākas nekā dabasgāzes sadedzināšanas iekārtas. Līdz šim brīdim atbalsts tika piešķirts vienādi visiem komersantiem, kas strādā siltumapgādē, taču, ņemot vērā, ka Rīgas centralizētā siltumapgādes sistēma veido 54% no visas Latvijas, tad proporcionāli Rīga līdz šim ir saņēmusi mazāk atbalsta nekā pārējās sistēmas,” secina N. Talcis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Saules baterijas, granulas vai malka – kas izdevīgāk un dabai draudzīgāk?

Edgars Čerkovskis, Ekonomikas un kultūras augstskolas studiju programmas “Aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība” direktors,18.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runājot par piemērotākajiem siltumenerģijas veidiem, svarīgi nodalīt valsts pārvaldītos enerģijas resursus un mājsaimniecības. Tas, kas piemērots valsts līmenī, ne vienmēr derēs mājsaimniecībām un otrādāk, turklāt, nepastāv arī viens siltumenerģijas veids, kas būs izdevīgākais pilnīgi visām mājsaimniecībām.

Izvēloties sev piemērotāko, jāņem vērā dažādi faktori, ne tikai lietošanas izmaksas, bet arī uzstādīšanas izmaksas, apkope, mājokļa lielums, cik cilvēki dzīvo tajā u.tml. Turklāt, milzīga nozīme ir arī mājokļa energoefektivitātei – ja nebūs padomāts par to, arī ekonomiskākais un dabai draudzīgākais siltumenerģijas veids nenesīs cerētos rezultātus.

Enerģētika vienmēr ir bijis svarīgs jautājums, tomēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tas kļuvis īpaši aktuāls. Energoresursi iedalās atjaunojamos un neatjaunojamos – raugoties visas Eiropas kontekstā, jāatzīmē, ka šobrīd sadalījums ir 20% (atjaunojamie) un 80% (neatjaunojamie)1. Eiropā un Latvijā situācija ir labāka nekā pasaulē un līdz 2050. gadam plānots panākt, ka Eiropa kļūs par klimatneitrālu kontinentu, nodrošinot tīru un drošu enerģiju par pieņemamu cenu2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai kopā ar Igauniju būtu nepieciešams būvēt atomelektrostaciju, sociālajā tīklā "Twitter" raksta Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Latvijas nākotne enerģētikā ir apvienot trīs resursus - vēja un saules enerģiju, kā arī atomstacijā ražoto enerģiju, tajā pašā laikā kaut kāda daļa paliks arī gāzes piegādēm, norāda Pabriks.

Atomelektrostacijas būvniecība palielinātu valsts enerģētisko neatkarību 

Latvijā nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta, gāze vai slānekļa degviela, līdz...

Viņaprāt, atomelektrostacija jābūvē kopā ar igauņiem, Igaunijā, piesaistot jaunākās tehnoloģijas no Zviedrijas un Kanādas.

A.Pabrika ieskatā šāda projekta realizēšana nenotiek ātri, taču, ja sāk plānot, tad pirmo bloku var uzbūvēt 2028./2029.gadā.

Jau vēstīts, ka premjers Krišjānis Kariņš nesen paziņoja, ka Krievijā valdošais Vladimira Putina režīms, sākot karu Ukrainā, nedēļas laikā ir cieši saliedējis Eiropas Savienību un NATO sabiedrotos un devis milzu impulsu zaļās enerģijas attīstībai.

Valdībā ir konceptuāli pieņemts lēmums par vēja parku attīstību, ar ko nodarbosies valsts uzņēmumu "Latvenergo" un "Latvijas Valsts meži" veidots kopuzņēmums, kā arī valdība īstenos atbalsta programmu atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās, veicinot dzīvojamo māju pāreju no gāzes apkures uz tādu apkuri, kurā tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vēlēšanu rezultātiem nevajadzētu mainīt valdības dienaskārtību

Māris Ķirsons,04.10.2022

Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle un audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Latvia partnere Evija Šturca.

Publicitātes foto/ Aiga Rēdmane

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no tā, kuri politiskie spēki veidos jauno valdību un kādas personas ieņems valdības locekļu amatus, tās dienaskārtībā jābūt enerģētikai, energoefektivitātei, likumdošanas kvalitātei, digitalizācijai, ēnu ekonomikas apkarošanai un valsts pārvaldes reformai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle un audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Latvia partnere Evija Šturca. Viņasprāt, pašreizējos apstākļos uzmanības degpunktā būs enerģētika un energoefektivitāte.

Fragments no intervijas

Kas būs jaunās valdības trīs svarīgākie darbi — uzdevumi?

Pirmkārt enerģētika un energoefektivitāte, energoresursu taupīšana. Tās visas attiecas gan uz valsti kopumā, gan uz uzņēmumiem, gan arī uz iedzīvotājiem. Ir vajadzīgs komplekss skatījums. Visām grupām (uzņēmumiem, iedzīvotājiem) bija un būs nepieciešami atbalsta pasākumi, lai paaugstinātu energoefektivitāti. Šajā segmentā ir gan īstermiņa, gan vidēja, gan arī ilgtermiņa uzdevumi, un līdz ar to ir arī nepieciešami attiecīgi valdības lēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamajā īpašumā “Rajas”, kas atrodas 2.8 kilometru attālumā no Carnikavas centra un 4.4 kilometru attālumā no Ādažu centra, uzsākta saules paneļu uzstādīšana lielā platībā, informē pašvaldībā.

Darbi paredz kabeļu montāžu, kas tiks ierakti 0.6 metru dziļumā, kā arī saules bateriju “LG 365 QIC-A5 Neo R Black” uzstādīšanu. Saules paneļu uzstādīšana un tiem nepieciešamo pamatu izbūve iecerēta 4.8 hektāru platībā. Darbi uzsākti pirms vairākām nedēļām un tos plānots noslēgt nākamā gada pavasarī.

Saules paneļu parks būs viens no lielākajiem pat Latvijas mērogā, norāda projekta attīstītāji. Kopumā plānots uzstādīt 14 000 paneļu. Paredzētā invertora nododamā jauda būs 6 MW, bet nododamā jauda gadā – aptuveni 3350MWh.

Ādažu vidusskola 2021. gadā patērējusi 758.95MWh elektroenerģijas, tātad ar plānoto saules paneļu parka jaudu elektroenerģijas pietiktu vairāk nekā četrām šāda tipa ēkām. Savukārt pašvaldības ēka Gaujas ielā 33, kur atrodas gan dome, gan Kultūras centrs un Mākslu skola, gadā patērē nepilnas 500 MWh elektroenerģijas (482.45).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmums "Eesti Gaas" nepieciešamās atļaujas dabasgāzes sadales sistēmas operatora Latvijā AS "Gaso" iegādei cer saņemt šovasar, intervijā sacīja "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

"Protams, ka atļaujas mēs saņemsim tad, kad saņemsim, jo mūsu spēkos nav to kaut kā ietekmēt. Tomēr es ceru, ja viss notiks kā plānots, nepieciešamās atļaujas mēs saņemsim jau vasarā. Tomēr, protams, prognozēt to ir sarežģīti. Pašlaik mums ir bijušas dažas tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar savu darbību un izstāstītu, kas mēs esam," teica Kāsiks.

Taujāts par iemesliem, kādēļ "Eesti Gaas" nolēma iegādāties "Gaso", viņš pauda, ka pirmais ir vēlme paplašināt "Eesti Gaas" darbību.""Eesti Gaas" pirms septiņiem gadiem bija tādā pašā situācijā, kādā šodien ir "Latvijas gāze". Mēs bijām relatīvi mazs uzņēmums, kas strādāja tikai Igaunijā. Pēdējo gadu laikā, kopš mums ir jauni īpašnieki, jauns menedžments, mēs esam ievērojami auguši un, strādājam sākot no Somijas un beidzot ar Poliju," minēja Kāsiks, piebilstot, ka pamatā tā ir gāzes tirdzniecība, bet Igaunijā uzņēmums pārvalda arī gāzes sadales infrastruktūru, tādēļ zina, kā to darīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan atjaunojamie energoresursi kļūst arvien aktuālāki un pieejamāki, Latvijas uzņēmēji daudz pasīvāk iegulda “zaļajā” enerģijā un retāk to lieto, salīdzinot ar kolēģiem Lietuvā un Igaunijā.

Kamēr Igaunijā ilgtspējīgus energoresursus izmanto 19%, Lietuvā – 18%, Latvijā tikai 8% uzņēmēju, liecina Luminor bankas veiktā uzņēmēju aptauja*.

Daļa plāno investēt tuvāko gadu laikāKatrs septītais aptaujātais Latvijas mazais un vidējais uzņēmums plāno ieguldīt vai sākt izmantot alternatīvus energoresursus, piemēram, saules paneļus vai vēja ģeneratorus, tuvāko 5 gadu laikā. 6% Latvijas uzņēmēju to plāno darīt tuvāko divu gadu laikā, bet 8% - trīs līdz piecu gadu periodā.

“Zaļās enerģijas projektiem ir nākotne, un tas tiek ņemts vērā, izvērtējot uzņēmēju biznesa attīstības plānus, kuriem nepieciešams finansējums. Pagājušajā gadā pieprasījumu pēc investīcijām atjaunojamo energoresursu projektiem bija lielāks, šogad interese ir samazinājusies, lai gan banka nodrošina labus finansējuma risinājumus. Neskatoties uz ekonomiski sarežģīto laiku, uzņēmējiem iesakām rūpīgi izvērtēt savu darbību ilgtermiņā un lūkoties pēc ilgtspējīgiem risinājumiem savai biznesa jomai, jo tie atmaksāsies,” saka Luminor mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurauskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #34

DB,22.08.2023

Dalies ar šo rakstu

Būtiskākais cēlonis daudzu valstu, arī Latvijas, problēmām, kļūdainajiem valsts varas lēmumiem ir neizglītoti cilvēki, jo tāds labklājības līmenis, kādu vēlētos, ir jāspēj nopelnīt ar pasaules mērogā konkurētspējīgu preču ražošanu, kā arī pakalpojumiem, bet to nevar sasniegt ar darbaspēku bez atbilstošām zināšanām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Izglītības fonda prezidents, valdes loceklis Romans Vitkovskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.augusta numurā lasi:

Statistika

Jaunieši Latvijā diplomus dabū un darbu atrod

Tēma

Nodokļu likmes grib paaugstināt kaitīgajiem produktiem un pakalpojumiem

Atjaunojamie energoresursi

Saules jaudas pārsniedz rekordus

Finanses

EURIBOR likme un islāma banku sistēma

Sociālais bizness

Sociālā aprūpe kā biznesa niša

Viesmīlības bizness

Latviešu glempings ar skatu uz vulkānu

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas klimata mērķus Latvija plāno sasniegt, izcērtot vecos mežus un stādot jaunaudzes

LETA,30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas uzdotos klimata mērķus Latvija plāno sasniegt, izcērtot vecos mežus un stādot jaunaudzes, atsaucoties uz Latvijas ministriju plāniem, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tuvāko septiņu gadu laikā Eiropas valstīm strauji jāsamazina kaitīgo siltumnīcas efekta gāzu emisijas atmosfērā. Latvija to plāno darīt, vecus mežus nomainot ar jaunaudzēm, kas ir vienīgais valdības plāns.

Saskaņā ar Eiropas regulām un direktīvām valstīm jākļūst klimata neitrālām un visu oglekli, ko izlaiž atmosfērā, jāsavāc un jānoglabā. Pagaidām pētīt glabāšanas tehnoloģijas valsts neļauj, bet tā plāno izcirst vecus mežus un to vietā stādīt jaunaudzes, kas absorbē daudz oglekļa.

Līdz 2030.gadam CO2 jeb oglekļa dioksīda emisijas Latvijai jāsamazina par 17%, bet līdz 2050.gadam jāpanāk klimata neitralitāte. Plāns, kā to izdarīt, vēl nav gatavs, bet ministriju gaiteņos iezīmējušās tā aprises, atzīmē raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreiz ir kritiski svarīgi daudz lielāku uzmanību pievērst enerģijas apgādes drošībai, intervijā sacīja dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Runājot par Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, Bariss sacīja, ka "Conexus" aktīvi piedalās publiskajā apspriešanā, ko Klimata un enerģētikas ministrija ir uzsākusi ar visām ieinteresētajām pusēm.

"Protams, mēs kā komersants esam ļoti ieinteresēti savu pakalpojumu tālākā attīstībā. Taču, no otras puses, mēs esam arī sistēmas operators, un tas nozīmē, ka mums ir jārūpējas, lai enerģijas apgāde nākotnē būtu droša," norādīja Bariss, uzsverot, ka tad, kad daudz vairāk tiks izmantoti atjaunojamie energoresursi, enerģijas ražošanā būs vērojamas daudz lielākas svārstības nekā pašlaik.

Bariss norādīja, ka līdz šim problēmu ar enerģijas apgādes drošību nav bijis - elektrostacijas varēja iedarbināt tad, kad vajadzēja, tādēļ "mūsu uzmanība varbūt nedaudz mākslīgi ir iemidzināta". Savukārt ar vēja un saules enerģiju nav šāda situācija un to ir nepieciešams apzināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības darba kārtībā ir vairāki augsta līmeņa politikas dokumenti, atbilstoši kuriem iezīmējas Latvijas vīzija gan par tautsaimniecības izaugsmi, gan enerģētiku, gan klimata plāniem. Vai vīzijas, kas iezīmējas dažādos dokumentos, savstarpēji saskan un vai tās ir pietiekoši ambiciozas?

Vismaz enerģētikas nozarē ir jāapzinās, ka atjaunojamo energoresursu elektrības ražošana ir iespēja modernas ekonomikas attīstībai, kur sava loma ir arī privātajiem investoriem.

Lai arī Eiropā notiek AER (atjaunojamie energoresursi) regulējumu pārskatīšana, lai paātrinātu jaunu projektu attīstību vēja enerģijā, esošās infrastruktūras un atļauju ierobežojumi būtiski apdraud Eiropas mērķus jaunu jaudu izbūvei līdz 2030. gadam. 2023. gada laikā Vācija ir izsniegusi jaunas atļaujas 7,5 GW, Spānija 3GW un Francija 2,2GW jaudām.

Turpretim Latvijā AS “Augstsprieguma tīkla” izsniegtos tehniskos noteikumus jaunu jaudu pievienojumiem ir saņēmuši projekti par vairāk kā 6 GW, bet jauni pieteikumi netiek pieņemti. Pieprasījums pēc jauniem projektiem Eiropā ir milzīgs un joprojām tas nav apmierināts, savukārt infrastruktūra un potenciālās vietas vēju parku izbūvei attīstītās Eiropas valstīs kļūst arvien ierobežotākas. Līdz ar to Latvijai var būt ļoti būtiska loma Eiropā atjaunojamo energoresursu ražošanā, kas tai ļautu piesaistīt inovatīvas investīcijas, radot papildus iespējas valsts kopējai konkurētspējai un eksportam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #25

DB,18.06.2024

Dalies ar šo rakstu

Jaunu ārvalstu tirgu apguve, jaunu produktu ražošana, kā arī pavisam jaunu, tirgū vēl neesošu produktu izstrāde ir recepte Food Union ienākumu audzēšanai ar divciparu izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta piena produktu ražotāja Food Union grupas valdes priekšsēdētājs Artūrs Čirjevskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 18.jūnija numurā lasi:

Statistika

Latvijā mazumtirdzniecības kritums vislielākais

Tēma

Es mācēju sieru sieti, saldējumu eksportēt

Enerģētika

Saules enerģijas vilinājums var apdedzināt

Saules ganības

Aitas var izpļaut zāli saules paneļu parkos

Ražošana

Bucher Municipal turpinās augt Ventspilī

Atjaunojamie energoresursi

Jāizmanto vietējais AER potenciāls

Portrets

Dzintars Bērziņš, SIA 1 37 Digital Agency vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Marta Mackeviča, Miltton Latvia vadītāja

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pat pieaugot atjaunojamo energoresursu īpatsvaram Latvijas enerģijas gala patēriņā, gāzes infrastruktūra saglabās savu nozīmīgumu, jo to būs iespējams pielāgot jaunajām vajadzībām.

To intervijā DB norāda AS Gaso Ekspluatācijas un tehnisko risinājumu departamenta direktors Ilmārs Bode. Viņš stāsta, ka, ja biometāns atbilst tām kvalitātes prasībām, kas pašlaik noteiktas dabasgāzei, gan Gaso, gan AS Conexus Baltic Grid esošo infrastruktūru šī resursa transportēšanai varētu pielāgot diezgan ātri. Praktiski tas ir izdarāms jau tagad, šobrīd jāsakārto vien daži normatīvie akti, kā arī jautājumi, kas saistās sertificēšanu un biometāna ievadīšanu sadales un pārvades sistēmā, skaidro I.Bode.

Kādā stāvoklī šobrīd ir gāzes vadi un kopējā gāzes infrastruktūra?

Gāzes saimniecība pati par sevi vēsturiski ir bijusi ļoti labā stāvoklī, arī šobrīd tās stāvoklis ir labs. Tas skaidrojams ar to, ka gāzes infrastruktūra vienmēr ir bijusi pakļauta valsts izstrādātajiem standartiem, kas nosaka tehniskās apkalpošanas periodus un precīzas darbības, kas ir jāveic, to uzturot. Līdzīgi standarti un regulējumi pastāvēja arī Padomju laikos, kas nozīmē, ka gāzes saimniecība mūsu valstī ir viena no sakārtotākajām jomām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Putina režīms, uzsākot karu Ukrainā, nedēļas laikā ir cieši saliedējis Eiropas Savienību un NATO sabiedrotos un devis milzu impulsu zaļās enerģijas attīstībai," tā Ārvalstu investoru padomes Latvijā sēdē paudis ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Premjers uzsvēris, ka Latvija sniedz plašu atbalstu Ukrainai, uzņem bēgļus no Ukrainas un mērķtiecīgi strādā pie enerģētiskās neatkarības stiprināšanas, mazinot atkarību no importētās dabasgāzes.

K.Kariņš norādījis, ka Latvijā investīciju vide saglabājas nemainīgi pozitīva, ņemot vērā gan Latvijas kā ES un NATO dalībvalsts statusu, gan arī valdības pastāvīgo darbu pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas.

Ministru prezidents uzsvēra, ka visa demokrātiskā pasaule, ieskaitot Eiropas Savienību, ir asi nosodījusi Putina režīma uzsākto karu Ukrainā un pieņemtas bargas sankcijas pret Krieviju, ar mērķi izolēt Putina režīmu un tam pieejamos resursus kara turpināšanai. Sankcijas piemērotas arī Lukašenko režīmam Baltkrievijā, kas iesaistījies karā pret Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru