Saistībā ar bažām par drošības apdraudējumu, ko rada Krievija, Lietuva ceturtdien izstājas no starptautiskās kasešu munīcijas aizlieguma konvencijas, lai gan tādu lēmumu kritizē cilvēktiesību aizstāvji.

Lietuvas parlaments izstāšanos no tā dēvētās Oslo konvencijas atbalstīja pērn jūlijā, taču lēmums spēkā stājas sešus mēnešus pēc tam, kad valsts ir iesniegusi atbilstošos dokumentus Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO).

Kā katastrofālu lēmumu raksturoja starptautiskā organizācija "Amnesty International", savukārt "Human Rights Watch" pauda par to satraukumu. Abas starptautiskās organizācijas brīdināja, ka atteikšanās no kasešu munīcijas aizlieguma apdraud civiliedzīvotāju dzīvības.

Lietuva ir pirmā valsts, kas izstājas no 2008.gadā pieņemtās konvencijas, kā arī pirmā Eiropas Savienības valsts, kas izstājas no daudzpusēja bruņojuma regulējuma.

Ne Krievija, ne Ukraina nav Oslo konvencijas dalībvalstis, un abas valstis pēdējo trīs gadu laikā, kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, ir izmantojušas kasešu munīciju.

Modulāro pulvera lādiņu rūpnīcas izveides darbi Latvijā notiek pēc plānotā laika grafika un virzās uz priekšu, lai varētu sākt ražošanu nākamā gada otrajā pusē, pēc viesošanās topošās ražotnes atrašanās vietā informējis aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Ceturtdien Sprūds apmeklēja topošās artilērijas munīcijas modulāro pulvera lādiņu komplektēšanas ražotnes jeb projekta "ROLLO" īstenošanas vietu un iepazinās ar tur tikko uzsāktajiem labiekārtojuma un infrastruktūras izbūves darbiem.

Tāpat vizītes laikā ministrs kopā ar sadarbības partneriem apskatīja topošās rūpnīcas būvlaukumu un uzklausīja informāciju par turpmāk plānotajiem darbiem.

"Šīs rūpnīcas izveide ir stratēģiski nozīmīgs solis Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā un mūsu aizsardzības industrijas attīstībā. Ar partneru atbalstu un kopīgiem spēkiem mēs ne tikai nodrošināsim Nacionālo bruņoto spēku apgādi, bet arī aktīvi iesaistīsimies Eiropas kopējās munīcijas ražošanas kapacitātes stiprināšanā. Darbi notiek pēc plāna un virzās uz priekšu, lai varētu uzsākt ražošanu jau nākamā gada otrajā pusē," uzsvēris aizsardzības ministrs.

Zviedrijas aizsardzības un drošības nozares uzņēmums Scandinavian Astor Group AB ir parakstījis līgumu par 100% kapitāldaļu iegādi Latvijas mazkalibra munīcijas ražošanas uzņēmumā SIA AMMUNITY, kļūstot par tā stratēģisko investoru.

Šis ieguldījums iezīmē būtisku pavērsienu Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmē un nostiprina reģionālās sadarbības saites drošības un aizsardzības jomā.

SIA AMMUNITY ir vienīgais mazkalibra augstas precizitātes munīcijas ražotājs Latvijā, kas kopš 2014.gada veiksmīgi darbojas aizsardzības industrijā. Stratēģiskā partnerība ar Scandinavian Astor Group AB sniegs uzņēmumam iespēju būtiski palielināt ražošanas jaudu, attīstīt tehnoloģiskās kompetences un paplašināt savu klātbūtni starptautiskajos tirgos.

SIA AMMUNITY valdes locekle Beāte Krauze-Čebotare uzsver: "Partnerība ar Scandinavian Astor Group ir nozīmīgs solis mūsu turpmākajā attīstībā. Tas ļaus mums vēl straujāk paplašināt ražošanu, investēt inovācijās un būtiski stiprināt Latvijas lomu Eiropas aizsardzības industrijā. Lepojamies, ka mūsu kompetence un kvalitāte tiek atzīta starptautiskā mērogā. Augsti novērtēju arī Latvijas Republikas aizsardzības ministrijas sniegto atbalstu SIA AMMUNITY stratēģiskā investora piesaistes procesā."

Hamburgā, Vācijā 25.septembrī tika parakstīts memorands par artilērijas munīcijas ražotnes būvniecību Latvijā.

Memoranda parakstīšanā piedalījās Latvijas Republikas ministru prezidente Evika Siliņa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, SIA “Valsts aizsardzības korporācija” (VAK) valdes locekle Ingrīda Ķirse un investors – Vācijas aizsardzības industrijas vadošais uzņēmums “Rheinmetall AG”.

Ražotnes būvniecībai paredzēts dibināt kopuzņēmumu. Projekta ietvaros plānots piesaistīt vairāk nekā 200 miljonu eiro lielas investīcijas, bet desmit gadu laikā ražotnes eksports varētu pārsniegt 3 miljardus eiro. Ražotnes būvniecības sākšana plānota 2026. gada pavasarī, bet produkcijas ražošanas uzsākšana – gadu vēlāk. Projekta virzība otrdien, 23. septembrī, tika atbalstīta arī valdībā, skatot informatīvo ziņojumu “Par artilērijas ražotnes izveidi Latvijā”.

Lietuvas Radvilišķu rajonā otrdien sākās Vācijas aizsardzības rūpniecības uzņēmuma "Rheinmetall" munīcijas rūpniecības būvniecība.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un premjerministre Inga Ruginene būvniecības sākšanas ceremonijā paziņoja, ka rūpnīcas produkcija palielinās Lietuvas un visas Eiropas aizsardzības spējas.

"Pēc uzbūvēšanas "Rheinmetall" rūpnīca apgādās ikvienu karavīru zem NATO karoga. Tas veicinās Eiropas aizsardzības spēju palielināšanu un tās munīcijas krājumu pārvaldību. Eiropu nevar šantažēt vai iebiedēt, Eiropa ir gatava rīkoties," sacīja Nausēda.

"Tas nozīmē ne tikai papildu darbavietas, investīcijas un papildu nauda budžetā, bet arī ļoti nozīmīgu ieguldījumu aizsardzības nozarē," teica Ruginene.

"Rheinmetall" izpilddirektors Armīns Papergers, kurš arī piedalījās ceremonijā, uzsvēra, ka rūpnīca ir stratēģiski svarīgs objekts ne tikai Lietuvai, bet visai Eiropai, un tas liecina par Vācijas gatavību aizsargāt NATO austrumu flangu.

Inženierijas risinājumu uzņēmums "TEC Industry" pabeidzis Vācijas aizsardzības rūpniecības kompānijas "Rheinmetall" artilērijas munīcijas ražotnes Lietuvā projektēšanas sākotnējo posmu, vēsta lietišķo ziņu laikraksts "Verslo žinios".

"Esam pabeiguši pirmo projektēšanas posmu, ir pabeigta ģenerāluzņēmēja atlasei nepieciešamā tehniskā dokumentācija. Īpašu uzmanību pievērsām sprādzienu kontroles risinājumiem. Šim projektam esam izveidojuši atsevišķu projektētāju komandu, kas kopš līguma parakstīšanas jūnijā ir konsekventi strādājusi un turpinās darbu," laikrakstam teica uzņēmuma vadītājs Vaids Laukaitis.

Paredzams, ka drīzumā tiks izsludināts konkurss par būvuzņēmēja darbu un sāksies būvdarbi.

Vācijas bruņojuma ražotājs "Rheinmetall" šoruden plāno sākt rūpnīcas būvniecību Radvilišķu rajona Baisogalā. Rūpnīcā strādās 150 darbinieku, kas gadā saražos desmitiem tūkstošu artilērijas šāviņu.

Lietuvas valsts enerģētikas grupa "Epso-G" ieguldīs vēl 18,6 miljonus eiro meitasuzņēmumā "Epso-G Invest", kas ir iesaistīts Vācijas aizsardzības rūpniecības kompānijas "Rheinmetall" artilērijas munīcijas ražotnes Lietuvā projektā.

Ar grupas vienīgā akcionāra Lietuvas Enerģētikas ministrijas apstiprinājumu tās reģistrētais pamatkapitāls palielināts par 18,644 miljoniem eiro.

Cits munīcijas ražotnes projektā iesaistīts Lietuvas valsts uzņēmums - "Valstybes ivesticinis kapitalas" (VIK) - plāno obligāciju emisiju līdz 55 miljonu eiro apmērā, lai finansētu projektu.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada nogalē divi Lietuvas valstij piederoši uzņēmumi - "Epso-G Invest" un munīcijas ražotājs "Giraites ginkluotes gamykla" (GGG) - parakstīja līgumu ar "Rheinmetall" par kopuzņēmuma izveidi, lai būvētu artilērijas munīcijas rūpnīcu Radvilišķu rajonā. Kopuzņēmumā "Rheinmetall Defense Lithuania" Vācijas kompānijai pieder 51%, "Epso-G Invest" - 48% un GGG - 1% akciju.

Lietuva plāno izveidot trīs ar aizsardzības nozari saistītus klasterus, atvērt militāro mācību poligonus, lai pārbaudītu to produktus, un izveidot jaunu riska kapitāla fondu aizsardzības nozares atbalstam, piektdien paziņoja aizsardzības ministre Dovile Šakaliene.

"Princips ir vienkāršs - ražot Lietuvā to, ko var," viņa sacīja preses konferencē Viļņas Militārajā akadēmijā.

Ministre teica, ka Lietuva vispirms plāno saražot nepieciešamo daudzumu kritiskās munīcijas.

"Mēs esam spējīgi šeit ražot prettanku mīnas un cita veida mīnas," viņa sacīja.

Šakaliene arī informēja par trim plānotajiem kritiskās aizsardzības rūpniecības klasteriem.

"Pirmais ir munīcijas un sprāgstvielu klasteris. Mērķis ir Lietuvā izveidot integrētu sprāgstvielu un sprāgstvielu piegādes ķēdi, kas ļautu mums patstāvīgi apgādāt Lietuvas bruņotos spēkus un mūsu sabiedrotos ar kritiski svarīgu liela un vidēja kalibra munīciju, mīnām un citām sprāgstvielām," viņa klāstīja.

Rail Baltica pamattrases būvnieks ERB Rail, piesaistot vairākus vietējos uzņēmumus, ir uzsācis apjomīgus darbus Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā – stratēģiskā vietā, kas kļūs par vienu no būtiskākajiem mezgliem projekta īstenošanā.

16 hektāru teritorijā jau notiek intensīva sagatavošanās, iezīmējot pamattrases būvdarbu uzsākšanas vietu.

Kā uzsver satiksmes ministrs Atis Švinka: „Rail Baltica būvdarbiem pēc iespējas ātrāk jāsākas šogad posmā no Iecavas uz Lietuvas robežu. Tas ir stratēģiski svarīgi mūsu valsts drošībai, un mums jārāda sabiedrībai, ka virzāmies uz priekšu ar konkrētiem un praktiskiem soļiem šī projekta īstenošanā.”

Ir pabeigta pagaidu būvlaukuma teritorijas iežogošana aptuveni 10,5 kilometru attālumā no Iecavas centra, virzienā uz Vārpām (Baldoni), aptuveni kilometra attālumā no valsts vietējas nozīmes autoceļa V9 “Iecava–Baldone–Daugmale”.

Būvlaukumā norit būvtehnikas un pagaidu biroja moduļu piegādes. Kopumā pagaidu birojs tiks iekārtots no 16 moduļiem. Vietējais Bauskas uzņēmums SIA “Kvēle” izbūvējusi elektroapgādes pieslēgumu pagaidu būvlaukuma vajadzībām, savukārt moduļu nomu un to uzstādīšanu nodrošina Ramirent Baltic AS Rīgas filiāle.

Pašlaik tiek apspriests projekts par tehniskās apkalpes centra izveidošana Baltijas valstīs visām "Spike" raķešu sistēmām, kuras atrodas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņojumā, intervijā sacīja Izraēlas militāro tehnoloģiju kompānijas "Rafael Advanced Defence Systems" reģionālais direktors Romāns Palarija.

Viņš piebilda, ka potenciāli tas varētu attiekties arī uz citu valstu "Spike" sistēmām, jo tās ir gandrīz visu Eiropas Savienības valstu apbruņojumā, ieskaitot Baltijas valstīm blakus esošo Poliju un Somiju.

Viņš sacīja, ka par tehniskās apkalpes centru tiek domāts tādēļ, ka tas nodrošinātu ilgtermiņa biznesu.

"Šīs sistēmas armiju bruņojumā atrodas 20-25 gadus. Ja šādu centru izveido, tas nozīmē, ka vismaz 25 gadus tam ir nodrošināts darbs. Tas ir ļoti svarīgi tieši nelielām valstīm, kuras finansēšanā nevar paļauties tikai uz savu budžetu," sacīja "Rafael Advanced Defence Systems" reģionālais direktors.

Viņš sacīja, ka "Rafael" prioritāte vienmēr ir bijusi sadarbība vietējā līmenī, kas nozīmē risinājumu lokalizāciju, vietējo piegādātāju izmantošanu, jo tas ir svarīgi ne tikai drošu piegāžu nodrošināšanai, valstu suverentitātei, bet svarīgi arī no ekonomiskā viedokļa.

Valdība otrdien lēma sākt procesu, lai Latvija izstātos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Proti, līdz nākamajai valdības sēdei, kas paredzēta 25.martā, Ārlietu ministrija sagatavos tam nepieciešamo likumprojektu. Pēc tam par to būs jālemj Saeimai, kas pieņems gala lēmumu.

Preses konferencē Siliņa uzsvēra, ka aizsardzības ministrs konsultējies ar vairākām Eiropas reģiona valstīm, kas veido kopīgu aizsardzības līniju, proti, ar Poliju, Lietuvu un Igauniju. Premjere apliecināja, ka valstis ir attālinātā saziņā arī ar Somiju. Tāpat viņa atzīmēja, ka Latvija nebūs ne pirmā, nedz arī pēdējā valsts, kas varētu izstāties no Otavas konvencijas.

Siliņa norādīja, ka šī būtu pirmā reize, kad Latvija izstātos no starptautiska dokumenta. Viņa uzsvēra, ka Saeimai vēl būs jānobalso par likumprojektu, piebilstot, ka koalīcijā varētu būt atbalsts likumprojekta tālākai virzīšanai parlamentā.

Lielai daļai būvniecības sektora uzņēmumu pēdējie aizvadītie gadi, Krievijas uzsāktā kara radīto tirgus apstākļu dēļ, bija īpaši izaicinoši. Būvnieki, kas izdzīvoja vai atrada jaunus darbības virzienus, šobrīd ir nostabilizējušies un 2025. gadu sagaida jau ar pozitīvām tirgus izaugsmes cerībām. Pie tam pozitīvas tendences ir novērojamas ne vien Latvijas vietējā tirgū, bet arī tuvākajos eksporta tirgos, uzver Skonto Prefab izpilddirektors Mārtiņš Roze.

Latvijas būvniecības sektora pārstrukturēšanās

Ikviens būs pamanījis, ka Latvijas būvniecības sektorā pēdējos gados ir notikušas nozīmīgas izmaiņas. Daudzu iepriekš lielo būvnieku tirgus daļa ir būtiski samazinājusies un to vārdi vairs nedominē iepirkumos un nozari raksturojošajā statistikā. Tirgus būtībā tiek no jauna pārstrukturēts, paverot izaugsmes iespējas jauniem tirgus dalībniekiem – inovatīviem un efektīvi strādājošiem uzņēmumiem, kas prot piemēroties jaunām tirgus prasībām un pastāvīgām pārmaiņām. No vecajiem nozares grandiem izdzīvos tikai tie, kas spēs pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, adaptējoties tirgus pieprasījumam un pielāgojot tam ražošanas jaudas.

Galvenā problēma Eiropas aizsardzības jomā vairs nav naudas trūkums, bet gan nespēja pārvērst to reālā militārā kapacitātē, norādīja Lielbritānijas domnīcas "Royal United Services Institute" (Karaliskais apvienoto dienstu institūts, RUSI) vecākais pētnieks sauszemes karadarbības jautājumos Džeks Votlings, kurš ceturtdien piedalījās drošības un ārpolitikas forumā "Rīgas konference".

Viņš skaidroja, ka arī tad, ja valdības piešķir papildu finansējumu, ražotāji nespēj ātri palielināt apjomus, jo trūkst piegādes avotu un izejvielu. Tāpat Votlings klāstīja, ka daudzām Eiropas aizsardzības nozarēm ir atkarība no Ķīnas piegādēm, piemēram, dronu motoru un bateriju jomā.

"Ja mēs steidzami sāktu ražot dronus, lielākā daļa motoru un bateriju nāktu no Ķīnas. Tas nebūtu drošs pamats mūsu aizsardzībai," sacīja pētnieks.

Viņš arī norādīja, ka munīcijas ražošanu ierobežo izejvielu trūkums - tās ir kokvilna, nitroceluloze un slāpekļskābe. Eksperts secināja, ka bez šīm izejvielām munīcijas rūpnīcas var tikai paaugstināt cenu, nevis apjomu.

Valsts militārās rūpniecības uzņēmumam SIA "Valsts aizsardzības korporācija" līdz 2036.gadam jāizveido vismaz divas jaunas militāro produktu ražotnes, teikts valdības apstiprinātajā aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijā 2025-2036.gadam.

Kā pirmo militārās rūpniecības objektu "Valsts aizsardzības korporācija" ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu veido Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām kritiski nepieciešamo artilērijas munīcijas modulāro pulvera lādiņu komplektēšanas rūpnīcu. Stratēģijā teikts, ka šī rūpnīca jāizveido līdz 2026.gadam.

Vienlaikus stratēģija paredz, ka "Valsts aizsardzības korporācijai" vidējā un ilgtermiņā jāspēj izveidot jaunas ražotnes arī citu NBS kritisko svarīgo spēju jomās.

"Valsts aizsardzības korporācija" atbilstoši NBS identificētajām kritiskajām vajadzībām, tostarp kritiskās munīcijas vajadzībām, veic analīzi un sagatavo projektu piedāvājumus preču, to sastāvdaļu un tehnoloģiju pārnesei un ražošanas kapacitāšu izveidei Latvijā.

Latvijas vadošais mazā kalibra munīcijas ražotājs SIA “Ammunity” ir noslēdzis finansēšanas darījumu ar “BluOr Bank”, piesaistot 6,3 miljonus eiro uzņēmuma tālākai izaugsmei un kapacitātes stiprināšanai.

Finansējums tiks izmantots gan esošo kredītsaistību refinansēšanai, gan apgrozāmo līdzekļu papildināšanai. Tas dos iespēju efektīvāk reaģēt uz strauji augošo pieprasījumu pēc militārās produkcijas. Nozīmīgs darījuma struktūras elements ir arī attīstības finanšu institūcijas ALTUM sniegtā garantija, kas ļauj efektīvi dalīt darījuma riskus Latvijai ļoti perspektīvā, bet šobrīd vēl jaunā industrijā.

“Ammunity” ir augstas precizitātes mazā kalibra munīcijas ražotājs Latvijā un jau vairāk nekā desmit gadus veiksmīgi darbojas aizsardzības industrijā. Uzņēmumam pieder arī ballistiskās testēšanas laboratorija un īpaša infrastruktūra stratēģisko preču glabāšanai. 2024. gadā uzņēmums sasniedza 9,33 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 80,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt 2025. gadā plānotais apgrozījums pārsniegs 14 miljonus eiro.

Latvijas valdība risina sākotnējās sarunas ar Vācijas aizsardzības industrijas uzņēmumu "Rheinmetall" par militārā aprīkojuma ražošanu Latvijā, pirmdien vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz cilvēkiem, kas ir pazīstami ar šo jautājumu.

Sarunas esot daļa no plašākiem Baltijas valstu reģionālajiem centieniem stiprināt aizsardzību, reaģējot uz pastāvīgajiem draudiem no Krievijas puses.

Lai gan sarunas vēl ir tikai sākotnējā stadijā un to iznākums nav zināms, "Rheinmetall" pārstāvis sakariem ar presi atzina, ka sarunas ir notikušas, bet atteicās atklāt konkrētus aspektus, atsaucoties uz to, ka sarunas ir sākuma fāzē.

Ja darījums īstenosies, tas varētu būt kas līdzīgs "Rheinmetall" sadarbībai Lietuvā, kur uzņēmums pašlaik būvē munīcijas rūpnīcu.

Kā tiek ziņots, Latvijai ir kontakti arī ar Itālijas uzņēmumu "Leonardo" - vēl vienu lielu Eiropas aizsardzības nozares uzņēmumu. "Leonardo" šajā saistībā nekādus komentārus nav sniedzis.

Vairāki ēdināšanas uzņēmumi šī gada janvārī uzrakstīja anonīmu vēstuli Konkurences padomei, citiem nozares uzņēmējiem, pašvaldību iepirkumu komisijām un arī vairākiem lielākajiem medijiem, vēršot uzmanību, ka nozarē konstatējamas diezgan pārliecinošas karteļa pazīmes starp trīs uzņēmumiem. Tomēr grūti apstrīdamu un viegli pārbaudāmu faktu gūzma uz desmit lapām nespēja nevienu ieinteresēt.

Īsais stāsts ir diezgan vienkāršs - nozares uzņēmēji, kas sevi ir nosaukuši par Ēdinātāju apvienību, ir konstatējuši vispirms to, ka trīs lieli ēdinātāji - SIA Baltic Restaurants Latvia, SIA Žaks-2 un SIA Fristar ir saistīti vai savstarpēji pazīstami. Proti, Baltic Restaurants Latvia pieder četrām privātpersonām, kurām pieder arī Fristar, tomēr Fristar līdzīpašnieku vidū ir arī Jānis Meija, kurš ir arī vienīgais Fristar valdes loceklis. Savukārt uzņēmums Žaks-2 pilnībā pieder Žannai Gajevskai, taču ir nianse - citā uzņēmumā - SIA Deliment, kur Gajevskai šobrīd pieder 49%, laikā no 2021.gada aprīļa līdz 2023.gadam piederēja arī tam pašam Jānim Meijam, turklāt viņi abi arī bija uzņēmuma amatpersonas. Tas nozīmē, ka Gajevska un Meija bija ne tikai pazīstami, bet kopīgi dibinājuši uzņēmumu. Turklāt viņus vieno arī Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija, par kuru gan daudz informācijas nav atrodams, bet pēc datiem gada pārskatā biedru skaits varētu nepārsniegt trīs.

Latvijas atkrastes teritorijā iespējams uzstādīt aptuveni 15, bet iekšzemē – vēl trīs līdz četrus gigavatus (GW) vēja jaudu, kas spētu saražot ap 60 teravatstundām (TWh) elektroenerģijas gadā, norāda Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore.

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas patēriņš ir apmēram 7 TWh gadā, tas nozīmē, ka vēja parku potenciāls gandrīz deviņas reizes pārsniedz patēriņu, atzīmē I.Boreiko. Mums tas ir jāizmanto, nevis jāturpina importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm! Latvenergo aprēķini liecina, ka gadā Baltijas valstis par importēto enerģiju samaksā apmēram vienu miljardu eiro, taču šo enerģiju mēs veiksmīgi varam saražot arī pašu spēkiem, pārliecināta ir I.Boreiko. Tādā veidā tiktu veicināta gan Baltijas un Latvijas ekonomiskā izaugsme un enerģētiskā drošība, gan sniegts būtisks ieguldījums mūsu valsts attīstībā.

Šobrīd Latvijā, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER), tiek saražota aptuveni puse no valstij nepieciešamās elektroenerģijas. Uz ko mums vajadzētu tiekties?

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.

Igaunijas dronu tehnoloģiju uzņēmums Meridein Grupp OU, mātesuzņēmums Latvijā reģistrētajam Baltic Drone Group SIA, paziņojis par plāniem izveidot lielāko dronu ražošanas rūpnīcu Baltijā.

Jaunā rūpnīca plānota kā augstas kapacitātes ražošanas centrs ar jaudu līdz 2000 dronu dienā, nodrošinot stratēģisku atbalstu reģiona aizsardzības un drošības sektoriem.

Meridein Grupp jau ilgstoši darbojas Baltijas tirgū ar preču zīmēm Droni.lv, Droon.ee un Dronai.lt, piedāvājot inovatīvus dronu risinājumus pārdošanai, testēšanai un apkalpošanai.

Jaunā ražotne būs solis nākotnē - tajā tiks ražoti:

● FPV triecien­droni

● munīcijas nomešanas droni

● ISR izlūkošanas droni

Ražošana paredzēta gan vietējām aizsardzības vajadzībām, gan eksportam uz starptautiskajiem tirgiem.

Meridein Grupp jau ir parakstījis sadarbības līgumus ar vairākiem Ukrainas dronu ražotājiem, kā arī Eiropas industrijas pārstāvjiem.

Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

Latvija var kļūt ne tikai par nozīmīgu spēlētāju drošības industrijā, bet arī par vienu no šīs jomas pētniecības un inovāciju izstrādes centriem Eiropā, ja vien īstenos atbilstošu konsekventu politiku, pārskatīs ieviestās prasības darbībai šajā sfērā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Starptautiskās aizsardzības produkcijas ražošanas asociācijas (SAPRA) un nakts redzamības iekārtu izstrādes un ražošanas SIA Baltic Photonics valdes loceklis Edgars Zandmanis. Viņš norāda, ka vienam atsevišķam uzņēmumam ir grūti diskutēt ar lēmējiem par pieņemto risinājumu ietekmi uz projektu realizācijas ātrumu un bieži vien būtībā nav iespēju pat argumentēt savu pozīciju, taču šādas iespējas ir nesen dibinātajai uzņēmēju asociācijai, vēl jo vairāk, ja tās darbības lauks nav tikai Latvija, bet gan Eiropas Savienība, tās struktūras, sadarbojoties ar citu valstu attiecīgām uzņēmēju organizācijām.

Fragments no intervijas

Igaunijas valdība ceturtdien panākusi principiālu vienošanos par nākamā gada valsts budžetu, kas paredz atteikties no plānotās ienākuma nodokļa paaugstināšanas, kā arī ievērojami palielināt aizsardzības izdevumus.

Budžeta deficīts nākamgad plānots 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) kas atbilst Eiropas Savienības (ES) noteiktajam izņēmumam attiecībā uz aizsardzības izdevumu palielināšanu. Tiek prognozēts, ka līdz 2029.gadam deficīts samazināsies līdz 3,6%.

Ienākuma nodokļa likme uzņēmumiem un privātpersonām saglabāsies 22% apmērā un netiks paaugstināta līdz 24%, kā bija plānots līdz šim. Premjerministrs Kristens Mihals preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka kopā ar iepriekš pieņemto lēmumu paaugstināt neapliekamo minimumu šo izmaiņu dēļ valsts nodokļos iekasēs par 780 miljoniem eiro mazāk.

Pēc Mihala teiktā, jaunā budžeta pirmā prioritāte ir palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lai sasniegtu šo mērķi, valsts aizsardzībai tiks tērēti par 844,5 miljoniem eiro vairāk nekā šogad, un valsts ņems aizdevumu, lai segtu izdevumus, skaidroja Mihals.

Igaunijas valdība ceturtdien pilnvaroja finanšu ministru Jirgenu Ligi izveidot uzņēmumu militāro sprāgstvielu ražošanai.

Jaunā kompānija "Hexest" tiks nodibināta tuvāko nedēļu laikā un sešu mēnešu laikā nodota Aizsardzības ministrijas pārraudzībā.

Aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs to raksturoja kā nozīmīgu soli Igaunijas aizsardzības rūpniecības attīstībā, jo Eiropā būtiski trūkst sprāgstvielu ražošanas jaudu.

"Eiropā trūkst militāro sprāgstvielu ražošanas jaudu, tāpēc jaunu ražošanas jaudu izvietošana ir svarīga, lai nodrošinātu piegādes drošību uzņēmumiem gan Igaunijā, gan plašākā reģionā. Sprāgstvielu rūpnīca palielinās Igaunijas kā aizsardzības rūpniecības vietas pievilcību," klāstīja Pevkurs.

Sākotnēji uzņēmums pilnībā piederēs Igaunijas valstij, bet nākotnē tiks piesaistīts stratēģiskais investors. Vispirms tajā tiks ieguldīti līdz 7,2 miljoniem eiro, kas segs tehniskā projekta un sagatavošanas pasākumu izmaksas. Tehniskā projekta sagatavošana ilgs aptuveni gadu, un, pamatojoties uz tā rezultātiem, tiks pieņemts galīgais lēmums par investīcijām, kuras kopumā varētu sasniegt 120-130 miljonus eiro.