Eiropas Komisija (EK) ceturtdien paziņoja, ka sāk izmeklēšanu saistībā ar darījumu, kurā ASV interneta tirdzniecības gigants "Amazon" par 1,7 miljardiem dolāru plāno iegādāties robotu putekļsūcēju ražotāju "iRobot".

EK šajā izmeklēšanā centīsies noskaidrot, vai šis darījums ļaus "Amazon" ierobežot konkurenci un nostiprināt savas pozīcijas kā interneta tirdzniecības uzņēmumam.

"Mēs satraucamies, ka "Amazon" var izmantot "iRobot" iegādi, lai "iRobot" konkurentiem liegtu piekļuvi savam tirgum," norāda Eiropas Savienības konkurences komisāre Margrēte Vestagere. "Mūsu padziļinātajā izmeklēšanā mēs arī noskaidrosim, vai "Amazon" varētu izmantot "iRobot" ievāktos datus sava tirgus stāvokļa stiprināšanai."

Kā ziņots, Lielbritānijas Konkurences un tirgu pārvalde (CMA) jūnijā jau atļāva "Amazon" iegādāties "iRobot".

CMA secinājusi, ka šis darījums Lielbritānijā neradīs konkurences bažas.

Inženiera Gata Gaiļa un viņa tēva, ekspremjera un uzņēmēja Māra Gaiļa izveidoto televīzijas satura straumēšanas mākoņpakalpojumu jaunuzņēmumu SIA Veset iegādājies Japānas lielākā televīzijas operatora Nippon meitasuzņēmums PLAY.

Kopīgiem spēkiem iecerēts Latvijā radīto mākoņpakalpojumu izplatīt daudz plašāk nekā līdz šim. Darījuma summa ir konfidenciāla un netiek atklāta.

"Mēs jau vairākus gadus strādājām kopā, tāpēc zinājām, ka starp abiem uzņēmumiem pastāv laba sinerģija, tostarp kopīga misija nodrošināt digitālo transformāciju mediju un izklaides nozarē. Uzņēmuma iegāde palīdzēs attīstīt piedāvājumu un mērogot uzņēmumu, īpaši palielinot mūsu klātbūtni Āzijā," saka SIA Veset līdzdibinātājs un vadītājs Gatis Gailis.

Bijušais premjers Gailis ar dēlu prezentē TV «mākoņa» pakalpojumu 

Uzņēmēja un bijušā premjera Māra Gaiļa kompānija SIA Veset ir uzbūvējusi TV...

Ar jauno īpašnieku Veset dibinātāji iepazinās 2019. gadā, kad Latvijas uzņēmums Japānas partnerim nodrošināja pirmo četru kanālu satura pārraides mākoņpakalpojumu. Šogad PLAY nolēma iegādāties Veset. "Pēdējos gados, strādājot ar Veset, mūs ir pārliecinājusi ne tikai radītās tehnoloģijas kvalitāte, bet arī visa komanda, kurai ir tādas pašas vērtības kā mums. Esmu pārliecināts, ka apvienošanās būs ieguvums ne tikai abiem uzņēmumiem, bet arī mūsu klientiem un viņu skatītājiem," norāda PLAY vadītājs Kazumichi Kuroda.

G. Gailis norāda, ka šis ir labs darījums, jo Veset iegūst papildu finansiālās iespējas strādāt ar lielākiem klientiem. "Ar mūsu tehnoloģiju PLAY saredz labu iespēju iziet no Japānas tirgus un piedāvāt savus pakalpojumus globāli. Tāpat PLAY ir lielākais "Amazon" mākoņpakalpojuma AWS (Amazon Web Services) klients Japānā, kas ļaus arī mums iegūt labākas cenas par pakalpojumiem un piekļūt AWS pārdošanas tīklam visā pasaulē," saka G. Gailis.

200 televīzijas kanāli visā pasaulēIdeja par satura pārraides mākoņpakalpojumu radās 2011. gadā. Tolaik uzņēmējam un bijušam premjerministram Mārim Gailim viņa draugs Jānis Vaišļa ierosināja atgriezties televīzijas biznesā – viņš jau astoņdesmito gadu beigās darbojās televīzijā. M. Gailis par šo ieceri izstāstīja savam dēlam Gatim Gailim un viņi nolēma kopīgi veidot uzņēmumu, piesaistot arī Jāni Krampānu. "Tolaik Baltijas valstīs bija 20 televīzijas kanāli, tāpēc uzreiz bija skaidrs, ka jāpiedāvā tāds risinājums, kas būs noderīgs plašākā mērogā, ne tikai mūsu reģionā. Kā IT inženieris biju strādājis ar mākoņtehnoloģijām, tāpēc nolēmām izstrādāt risinājumu mākonī," stāsta G. Gailis.

Piedāvāt mākoņpakalpojumus šajā nozarē ir sarežģīti. Televīzija ir konservatīva un lēna nozare, vienlaikus tajā ir augstas pieejamības prasības. Piemēram, ja grāmatvedības sistēma nedarbosies vienu minūti, iespējams, neviens to pat nepamanīs, bet, ja televīzijas kanāls nebūs pieejams piecas sekundes, piegādātājs saņems sodu.

Veset ieguva pirmos klientus pašu spēkiem, tomēr kļuva skaidrs, ka izaugsmei būs vajadzīgi papildus resursi. Tāpēc 2014. gadā uzņēmums piesaistīja 700 tūkstošu eiro investīcijas un izveidoja mātesuzņēmumu "Veset International" Londonā. "Londonā ir Eiropas televīzijas centrs – tur atrodas BBC un visi citi lielākie televīzijas kanāli. Lai būtu viņiem interesanti, mums vajadzēja būt Londonā," saka G. Gailis.

Šobrīd Veset ir klienti 20 valstīs – vairāk nekā 200 televīzijas kanāli izmanto Latvijā radīto satura pārraides programmatūru. 70% klientu ir Eiropā, pārējie ir ASV, Japānā, Meksikā, Brazīlijā u.c. "Šis bizness ir tīrs eksports. Mūsu tehnoloģiju izmanto arī kāda informāciju tehnoloģiju kompānija, kuras tirgus vērtība ir vairāki triljoni dolāru, bet kuras nosaukumu izpaust nedrīkstam," saka G. Gailis.

Veset strādā 16 darbinieki, no kuriem lielākā daļa atrodas Rīgā. Plānots palielināt programmētāju skaitu.

Starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums ”Venipak” informē, ka ir pabeidzis nozīmīgu stratēģiskās attīstības posmu, jo pabeigta pērn uzsāktā uzņēmuma paplašināšanos Igaunijā, lai savienotu visas Baltijas valstis vienā pakomātu tīklā, kopumā izvietojot 600 pasta automātus.

Patlaban “Venipak” plāno attīstīt Nīderlandē iegādāto e-komercijas vairumtirgotāju, kā arī paplašināties tālāk uz rietumiem.

”Pēdējos gados pasta automātu tīkla attīstībā Baltijas valstīs vien esam ieguldījuši aptuveni piecus miljonus eiro. Pašlaik mums jau ir vairāk nekā 600 bezkontakta pakomātu, no kuriem 251 atrodas Lietuvā, 201 Latvijā un 151 Igaunijā. Turklāt esam modernizējuši sūtījumu šķirošanas termināļus un paplašinājuši e-komercijas pasūtījumu piegādes infrastruktūru. Tagad mēs varam droši apgalvot, ka Baltijas valstīs ir pilnībā izveidots pakalpojumu komplekss un infrastruktūra, kas ļauj nieka 24 stundās piegādāt sūtījumus uz visām Baltijas valstīm klientiem ērtākajā veidā,” saka ”Venipak” vadītājs Justas Šablinskas.

Elektromobiļu kompānijas "Tesla Inc." dibinātājs un vadītājs Īlons Masks šogad ir ieņēmis pirmo vietu 400 bagātāko amerikāņu sarakstā, kuru publicējis žurnāls "Forbes".

Maska bagātība gada laikā pieaugusi par vairāk nekā 60 miljardiem ASV dolāru, sasniedzot 251 miljardu dolāru.

Otro vietu sarakstā ieņem tiešsaistes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Amazon.com Inc." vadītājs Džefs Bezoss ar 151 miljardu dolāru. Pērn Bezoss bija šī saraksta līderis.

Saraksta trešajā vietā ir uzņēmējs Bils Geitss ar 106 miljardiem dolāru, ceturtajā vietā - uzņēmuma "Oracle" vadītājs Lerijs Elisons ar 101 miljardu dolāru, bet piektajā vietā - investors Vorens Bafets ar 97 miljardu dolāru bagātību.

Sestajā un septītajā vietā ierindojušies "Google" dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins ar attiecīgi 93 miljardiem un 89 miljardiem dolāru, astoto vietu ieņem bijušais "Microsoft" direktors Stīvs Balmers ar 83 miljardiem dolāru, devītajā pozīcijā iekļuvis bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs ar 76,8 miljardiem dolāru, bet 10.vietā ir mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Walmart" vadītājs Džims Voltons ar 57,9 miljardiem dolāru.

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) nesen ieviesto nodokļu plānu, ārvalstu kompānijas šā gada pirmajā ceturksnī Lietuvas budžetā iemaksāja 24,6 miljonus eiro pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Ķīnas tiešsaistes kompānija "Alibaba", kas strādā ar "Aliexpress" zīmolu bijusi līdere un janvārī-martā Lietuvas budžetā iemaksājusi 4,2 miljonus eiro, izpildot 2021.gada jūlijā ES ievesto "vienas pieturas veikala" shēmu. Pērn kopumā Lietuvas valsts budžets no "Alibaba" saņēma 10,7 miljonus, liecina portāla "Delfi.lt" rīcībā esošā informācija.

Tehnoloģiju kompānija "Google" janvārī-martā Lietuvas budžetā iemaksājusi 3,6 miljonus eiro, kamēr tiešsaistes tirdzniecības kompānija "Amazon" - 1,7 miljonus eiro.

Pirmajā ceturksnī Lietuva no citām ES valstīm "vienas pieturas veikala" plānā saņēma 10,5 miljonus eiro, kas ir par 74,7% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Jaundibinātais Draugiem Group uzņēmums Draugiem Capital noslēdzis pirmo investīciju darījumu, investējot 1,14 miljonus eiro kosmētikas uzņēmumā Prime Prometics, kļūstot par uzņēmuma mazākuma akcionāru.

Prime Prometics ir e-komercijas uzņēmums, kas tiešsaistē tirgo kosmētikas produktus sievietēm pēc 50. Jaunvārds prometics iezīmē jauno pro-age tendenci skaistumkopšanas nozarē – uzņēmums ir par skaistu novecošanu pretstatā līdz šim nozarē dominējušajai anti-aging ievirzei, ka novecošana ir jāaizkavē. Papildus produktu izplatīšanai Prime Prometics izglīto sabiedrību, organizē kopienu atbalstu un popularizē ideju, ka skaista novecošana ir vērtība.

Uzņēmuma Prime Prometics vadītājs Kaspars Eglītis, kurš pirms šī uzņēmuma izveides strādāja Draugiem Group un vēlāk izmēģināja spēkus dažādās e-komercijas nozarēs, stāsta, kā radās ideja: “Mans tētis ir onkologs un ikdienā daudz strādā, lai palīdzētu sievietēm cīņā ar krūts vēzi. Es zinu, ko sievietes ķermenim nodara ķīmījterapija, un tāpēc sapratu, ka ir vajadzīgi produkti, kas arī pēc vēža ārstēšanas ļauj turpināt sievietēm justies sievišķīgi.” Eglītis ir pārliecināts, ka Draugiem Group iesaiste pavērsīs plašas iespējas Prime Prometics attīstībai: “Šī investīcija ir daudz vairāk nekā tikai nauda – tās ir arī jaunas zināšanas no Latvijas pirmā “vienradža” izveidotājiem, iespēja apgūt jaunus tirgus un pārdošanas kanālus.”

Latvija kopumā par 2023.gada pirmo ceturksni no ārvalstu tirdzniecības kompānijām, izmantojot "vienas pieturas aģentūru", ir saņēmusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumus 16,8 miljonu eiro apmērā, pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Savukārt 2022.gada pirmajā ceturksnī tie bija 12,8 miljoni eiro, līdz ar to Latvija ir saņēmusi aptuveni par 31% lielākus nodokļa ieņēmumus salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn.

Lietuva no ārvalstu kompānijām saņēmusi PVN maksājumus teju 25 miljonu eiro apmērā 

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) nesen ieviesto nodokļu plānu, ārvalstu kompānijas šā...

Uzņēmumi, kas iemaksājuši vislielāko PVN summu Latvijas valsts budžetā 2023.gada pirmajā ceturksnī, izmantojot "vienas pieturas aģentūru", ir "Alibaba", "Google Commerce Limited" un "Best Secret Group AG".

Latvija citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm 2023.gada pirmajā ceturksnī ir pārskaitījusi PVN 11,1 miljona eiro apmērā, savukārt 2022.gada pirmajā ceturksnī tie bija 9,8 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka pieaugums ir par aptuveni 13%.

Jau ziņots, ka saistībā ar ES nesen ieviesto nodokļu plānu, ārvalstu kompānijas šā gada pirmajā ceturksnī Lietuvas budžetā iemaksāja 24,6 miljonus eiro PVN.

Ķīnas tiešsaistes kompānija "Alibaba", kas strādā ar "Aliexpress" zīmolu bijusi līdere un janvārī-martā Lietuvas budžetā iemaksājusi 4,2 miljonus eiro, izpildot 2021.gada jūlijā ES ievesto "vienas pieturas veikala" shēmu. Pērn kopumā Lietuvas valsts budžets no "Alibaba" saņēma 10,7 miljonus, liecina portāla "Delfi.lt" rīcībā esošā informācija.

Tehnoloģiju kompānija "Google" janvārī-martā Lietuvas budžetā iemaksājusi 3,6 miljonus eiro, kamēr tiešsaistes tirdzniecības kompānija "Amazon" - 1,7 miljonus eiro.

Pirmajā ceturksnī Lietuva no citām ES valstīm "vienas pieturas veikala" plānā saņēma 10,5 miljonus eiro, kas ir par 74,7% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Savukārt Lietuva citām ES valstīm pārskaitīja 70,2 miljonus eiro PVN maksājumos, kas ir par 26,7 miljoniem eiro jeb 61,3% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī.

Taksometru un citu transporta pakalpojumu platforma "Bolt" tiesā apstrīdējusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piemēroto 1,4 miljonu eiro nodokļu uzrēķinu, informē Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesā informē, ka lieta ir ierosināta, bet izskatīšanas datums vēl nav zināms.

VID uzdevis taksometru un citu transporta pakalpojumu platformai "Bolt" par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu valsts budžetā ieskaitīt 1,4 miljonus eiro.

Šī ir otrā reize, kad Latvijas iestāde soda Igaunijas firmu par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu Latvijā. Tikmēr firma "Yandex", kas vēl nesen bija "Bolt" konkurents, no Latvijas aizgāja, uzņēmumu ienākuma nodoklī nesamaksājot ne centu, taču sods no VID par to nedraud.

"Bolt", toreiz ar nosaukumu "Taxify", Latvijā ienāca 2016.gadā. Jau sākumā jaunā uzņēmējdarbības forma, caur lietotni izsaucot šoferi, radīja problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tagad sadarbība ar nodokļu iekasētājiem ir labāka, tomēr joprojām pastāv strīds par uzņēmumu ienākuma nodokli.

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks BaltCap un investīciju uzņēmums Draugiem Capital investē ievērojamus līdzekļus daudznozaru uzņēmumā SIA Pepi Rer, kas pazīstams kā būvniecības, iepakojuma materiālu un attīstošo rotaļlietu ražotājs ar zīmoliem ProVent un IGLU.

Šī darījuma rezultātā BaltCap un Draugiem Capital kļūst par uzņēmuma vairākuma akcionāriem.

Valkā bāzētais Pepi Rer ir ražošanas un e-komercijas uzņēmums ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, kura pamatprodukcija ir polietilēna putas. Pirms astoņiem gadiem rādās IGLU stāsts, kad radošā komanda, attīstot jaunus materiāla pielietojumus, testējot biezās putu loksnes, radīja drošu rotaļlietu konceptu bērnu radošuma attīstībai. IGLU ražošanā ievēro augstus kvalitātes standartus, nepārtraukti uzlabojot produktu. Vairāk nekā 90% IGLU produkcijas tiek eksportēts uz vairāk nekā 25 valstīm, un šobrīd tas ir viens no vadošajiem zīmoliem pasaulē savā segmentā.

Novembra nakts lielā izpārdošana, Ziemassvētku atlaides, maza atelpa un priekšā jau Jaunā gada plauktu tīrīšana. Tuvojas gada lielākais iepirkšanās maratons. Neskatoties tu to, ka iedzīvotāji samazinājuši dažādus tēriņus, lai kompensētu dzīves dārdzību, piemēram, izdevumus izklaidei un ceļošanai, kā arī citus ikdienas izdevumus, svētkus neviens nav atcēlis un vairums tos gribēs izbaudīt. Lai piesaistītu maksimāli daudz pircēju, nepieciešams nodrošināt pēc iespējas labāku klienta pieredzi – pārskatīt, cik ērti un ātri var iepirkties jūsu e-veikalā.

Ja e-veikals, tad cik viegli ir tikt pie preces?

Iepirkšanās no vienas puses ir ļoti vienkāršs process, no otras – tā ietver ļoti svarīgu sastāvdaļu – savas naudas nodošanu cita rokās un uzticību, ka pretī tiks saņemta prece vai pakalpojums. Vienkārši tas ir, ja apmaiņa notiek klātienē, tomēr uzticības faktors spēlē nozīmīgāku lomu, ja iegāde notiek internetā. Līdz ar to katram tirgotājam būtu jārūpējas, lai no pirmā acu uzmetiena ir skaidrs, ka veikals ir uzticams. Profesionāls mājaslapas dizains, plaši un gramatiski pareizi produktu apraksti, informācija par uzņēmumu – tās ir pamata lietas. Nepieciešams arī pietiekami detalizēti aprakstīt, kādā veidā ir iespējams tikt pie preces jeb norādīt piegādes iespējas. Tāpat klientam būs svarīgi zināt, kādā veidā var sazināties ar veikala klientu apkalpošanu. Bieži ir situācijas, kad preci vajag uzreiz, tāpēc ir svarīgi klientam sniegt skaidrojumu par piegādes ilgumu.

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt naftas cenas kāpa līdz vairāku mēnešu augstākajiem līmeņiem pēc OPEC valstu naftas ieguves samazināšanas.

Ķīnā jūlijā bijusi gada deflācija 0,3% apmērā, tādējādi Ķīnā deflācija reģistrēta pirmo reizi vairāk nekā divu gadu laikā, savukārt ražotājcenas Ķīnā jūlijā samazinājušās par 4,4%, liecināja valsts statistikas biroja publiskotie dati.

Šie dati seko otrdien publicētiem datiem par Ķīnas eksporta kritumu, kas jūlijā bijis straujāks nekā jūnijā.

Neraugoties uz vājiem Ķīnas ekonomikas datiem, jēlnaftas cenas pieauga un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 1,6% līdz 87,55 dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš janvāra. Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieauga par 1,8% līdz 84,40 ASV dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš 2022.gada novembra.

Ekonomikas un kultūras augstskola iegādājusies daļu ēkas Pērnavas ielā 62 un, noslēdzoties apjomīgiem remontdarbiem, pārceļas uz jaunām telpām.

Augstskola šī gada semestri noslēgs jaunajās mājās, kurās izvietotas auditorijas, laboratorijas, bibliotēka un citas telpas. Jaunā augstskolas māja atrodas Grīziņkalnā - Rīgas apkaimē, kas aktīvi attīstās, vienlaikus saglabājot arī vēsturiskās koka ēkas.

Ēkas daļu Pērnavas ielā 62 augstskola iegādājās jau 2019. gadā. Kopumā projektā investēti vairāk nekā trīs miljoni eiro.

Iekštelpu dizaina risinājumu izstrādē piedalījušies studiju programmas “Interjera dizains” studenti un absolventi, kā arī programmas direktore Ksenija Miļča. Visi ēkā izvietotie apgaismojuma risinājumi ir energoefektīvi un videi draudzīgi.

Ekonomikas un kultūras augstskolas rektore Dr.oec., asociētā profesore Oksana Lentjušenkova uzsver: “Jaunā ēka ir ļoti pārdomāts un ilgstoši plānots solis. Tā vienlaikus ir gan dāvana mācībspēkiem, darbiniekiem un studentiem augstskolas 25. gadu jubilejā, ko svinēsim jau nākamgad, gan ieguldījums Latvijas tautsaimniecības un Rīgas attīstībā, sekmējot Grīziņkalna pievilcību un vēl vienas radošas telpas attīstību, kura pulcēs jaunus talantus.”

LeverX ir globāls uzņēmums SAP risinājumu ieviešanā un pielāgošanā, kas veiksmīgi darbojas jau 20 gadus Kopš dibināšanas uzņēmums ir specializējies tehnoloģiju konsultācijās, SAP sistēmas ieviešanā, pielāgošanā un arī uzturēšanā. Viens no mūsdienās aktuālākajiem pakalpojumiem ir SAP SuccessFactors risinājums, kas ļauj efektīvi pārvaldīt uzņēmuma cilvēkresursus.

LeverX tika dibināts 2003. gadā kā neliels konsultāciju uzņēmums. Šobrīd uzņēmums ir kļuvis par vadošo SAP risinājumu ieviešanas un pielāgošanas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem visā pasaulē, sākot no jaunuzņēmumiem Silīcija ielejā līdz pat lieliem uzņēmumiem automobiļu, ražošanas, mazumtirdzniecības, banku un kalnrūpniecības nozarēs. Pateicoties saviem inovatīvajiem risinājumiem un izciliem rezultātiem, uzņēmums ir ieguvis statusu kā vadošais līderis savā jomā un ir veiksmīgi sadarbojies ar vadošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, tostarp Microsoft Azure, Google Cloud un Amazon Web Services.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, ASV nodarbinātības datiem pastiprinot bažas, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) turpinās celt procentlikmes, lai cīnītos pret augsto inflāciju.

Volstrītas indeksi saruka par vairāk nekā 1% pēc negaidīti labu ASV nodarbinātības datu publicēšanas. ASV dolāra vērtība pieauga, sasniedzot četru nedēļu augstāko līmeni pret eiro.

ASV privātajā sektorā decembrī radīti 235 000 jaunu darbavietu, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto, liecina kompānijas ADP apkopotā informācija. Analītiķi bija prognozējuši, ka ASV privātajā sektorā decembrī tiks radīti aptuveni 150 000 darbavietu.

Neilgi pirms tam tika publicēts FRS decembra sēdes protokols, kas vedina uzskatīt, ka FRS ir nodomājusi turpināt procentlikmju celšanu, līdz cenas tiks kontrolētas. Tirgus dalībnieki bažījas, ka šāda centrālās bankas rīcība novedīs ASV ekonomiku recesijā.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, Ķīnas procentlikmju pazemināšanai nepārliecinot investorus, kas ir nobažījušies par Ķīnas ekonomikas perspektīvu.

Uzņēmumu "Microsoft", "Amazon" un sociālā tīkla "Facebook" māteskompānijas "Meta" akciju cenas Volstrītā pieauga par vairāk nekā 1%, nodrošinot indeksa "Nasdaq Composite" palielināšanos par 1,6%.

Londonas biržas indekss kritās, jo mājokļu sektora uzņēmumu akciju cenas samazinājās pēc ziņām par mājokļu cenu kritumu. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga.

Tirgus noskaņojumu šomēnes nomāc vāji Ķīnas ekonomikas dati, kas norāda ka Ķīnas ekonomikas atkopšanās pēc "Covid-19" notiek ar problēmām. Vienlaikus pastāv bažas, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu tālāk paaugstināt procentlikmes un saglabāt tās augstā līmenī ilgāku laiku, cenšoties samazināt inflāciju.

Akciju cenas otrdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās pēc pesimistiskas Pasaules Bankas ekonomiskās prognozes, investoriem gaidot ASV inflācijas datu un uzņēmumu peļņas ziņojumu publicēšanu.

"Investori ir nogaidīšanas režīmā," sacīja "B.Riley Financial" analītiķs Ārts Hogans, atsaucoties uz ceturtdien gaidāmu ASV inflācijas ziņojumu un piektdien gaidāmiem "JPMorgan Chase" un citu banku peļņas ziņojumiem.

Volstrītas indeksu kāpuma līderis bija indekss "Nasdaq Composite", kura palielināšanos par 1,0% noteica "Amazon", "Facebook" māteskompānijas "Meta Platforms" un citu uzņēmumu akciju cenu pieaugums.

Investoriem tomēr vairāk rūp ceturtdien gaidāmais ziņojums par ASV patēriņa cenu indeksu (CPI). Domājams, ka tas parādīs mērenāku inflāciju pēc lieliem cenu kāpumiem pērn.

CPI dati tiks izvērtēti saistībā ar to iespējamu ietekmi uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) monetāro politiku. FRS īsteno agresīvu procentlikmju celšanu, mēģinot iegrožot inflāciju.

Sociālo tīklu "Facebook" un "Instagram" lietotājiem Eiropā būs lielāka kontrole pār to, kā viņi aplūko saturu, otrdien paziņojusi šo tīklu māteskompānija "Meta".

"Meta" šādu soli spērusi, pielāgojoties jaunajiem Eiropas Savienības (ES) noteikumiem, kas liks sociālo mediju gigantiem agresīvāk uzraudzīt saturu tiešsaistē, lai aizsargātu lietotājus, jo īpaši pret naida runu un dezinformāciju.

19 lielākajiem tirgus dalībniekiem, tai skaitā "Meta", "Amazon", "Apple", "Google", "Microsoft", "TikTok" un "X", kas agrāk bija pazīstams kā "Twitter", no nākamās nedēļas būs jāievēro jaunie noteikumi, pretējā gadījumā tām draud lielas sodanaudas.

Pašreiz visa uzmanība pievērsta miljardierim Īlonam Maskam, kurš kopš tvitera iegādes bieži pēkšņi mainījis noteikumus par sociālajā tīklā atļauto valodu, un nereti viņa lēmumi bijuši tiešā pretrunā ar ES jaunajiem noteikumiem.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2021. gadā preces vai pakalpojumus internetā pārdeva tikai 18 % mazo un vidējo uzņēmumu.

Vienlaikus nav datu par to, cik daudz no šiem uzņēmējiem izmanto globālās vai Baltijas mēroga Marketplace jeb tiešsaistes tirgus platformas. Taču aktuālās e-komercijas tirgus tendences liecina, ka tādu ir daudz, jo šodien konkurence e-komercijā ir ļoti sīva.

Kamēr e-komercijas līdervalstis Ķīna, ASV, Lielbritānija, Japāna, Dienvidkoreja, Vācija nāk klajā ar inovācijām nozarē un kārtējiem rekordiem tirdzniecībā, mēs piesardzīgiem un pārdomātiem soļiem veidojam arī savu e-komercijas stūrakmeni Baltijā, analizējot, vai mūsu reģionā uzņēmējiem ir raksturīgs e-komercijas gēns, kas ļautu kāpināt vēl neapgūto e-komercijas potenciālu?

Globāli jau sen kā esam pieraduši, ka lielu daļu no e-komercijas īpatsvara veido Aliexpress, Amazon un Ebay, kas pēc savas būtības ir jau pieminētais tiešsaistes tirgus. Aizvadītos trīs gadus arī Baltijas valstis ir uzsākušas nozīmīgu virzību tirgus platformu attīstībā un šai laikā, izveidojot 220.lv Marketplace, esam pieredzējuši gan veiksmīgas, gan kļūdainas biznesa izvēles, kopīgi veidojot jaunus e-komercijas izmantošanas paradumus un arī – attīstības scenārijus. Līdz ar vietējā Marketplace ienākšanu mūsu reģionā, tirgū izteikti dominē daudzkanālu mazumtirdzniecība, kur līdzās klātienes veikalam, tirdzniecībai sociālajos tīklos, iespējams, arī savam interneta veikalam, liela nozīme ir tieši e-tirdzniecības platformai, kas nodrošina pieeju nesalīdzināmi lielākai pircēju plūsmai.

Eiropas Savienībā (ES) piektdien stājies spēkā stājies Digitālo pakalpojumu akta (DSA) pirmais posms, kura nolūks ir panākt, lai pasaulē lielākie tehnoloģiju uzņēmumi apkarotu nelikumīgu saturu un garantētu lietotāju drošību internetā.

DSA pirmais posms ietekmē 19 ļoti lielas digitālās platformas, tai skaitā sociālo mediju tīklus, vietnes un interneta mazumtirdzniecības uzņēmumus ar vismaz 45 miljoniem aktīvu ikmēneša lietotāju ES.

Tādējādi jaunās prasības attiecas uz "Alibaba AliExpress", "Amazon Store", "Apple AppStore", "Booking.com", "Meta" piederošajiem sociālajiem tīkliem "Facebook" un "Instagram", "Google" pakalpojumiem "Maps", "Play" un "Shopping", "LinkedIn", "Pinterest", "Snapchat", "TikTok", "X" (agrāk "Twitter"), "Wikipedia", "YouTube" un "Zalando", kā arī "Bing" un "Google Search".

"Šīm sistēmiskajām platfiormām ir ļoti, ļoti svarīga loma mūsu ikdienas dzīvē, un šobrīd pienācis laiks Eiropai un mums noteikt savus noteikumus," norāda ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) un Anglijas Banka paaugstināja procentlikmes, lai ierobežotu inflāciju.

"Facebook" māteskompānijas "Meta" peļņa, kas pārspēja prognozes, veicināja tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu palielināšanos, kas noteica Volstrītas indeksa "Nasdaq Composite" kāpumu par 3,3%.

Interneta tirdzniecības milža "Amazon" ceturkšņa apgrozījums pārsniedza gaidīto, bet "Alphabet" un "Apple" apgrozījums nesasniedza prognozēto līmeni.

Investoru noskaņojumu ASV uzlaboja cerības, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz izbeigs procentlikmju celšanu, kuras mērķis ir iegrožot inflāciju.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga pēc tam, kad ECB un Anglijas Banka paziņoja par jau gaidīto procentlikmju paaugstināšanu par 0,5 procentpunktiem. Frankfurtes biržas indekss kāpa par 2,2%, sasniedzot 11 mēnešu augstāko līmeni.

Augot pieprasījumam pēc preču un pakalpojumu abonēšanas, Baltijas reģionā labus rezultātus uzrādījuši šī tirgus jaunpienācēji - auto abonēšanas platforma MyBee.

Pēdējos gados abonēšanas biznesa modeļa attīstību strauji veicinājuši tādi tehnoloģiju un straumēšanas milži kā Microsoft, Netflix, Spotify un Amazon, kā rezultātā šobrīd savus produktus un pakalpojumus abonēt piedāvā ļoti dažādu nozaru uzņēmumi. Jaunpienācējs šajā biznesā ir auto abonēšana. Līdz šim pierasts, ka, izmantojot dažādu uzņēmumu veidotās aplikācijas telefonā, automašīnas iespējams lietot īstermiņā, taču kopš marta, kad darbu Latvijā sāka platforma MyBee, kas ietilpst Modus grupas saimē, arī pie mums, ar pāris klikšķu palīdzību, var iegūt tiesības braukt ar pilnīgi jaunu mašīnu arī ilgtermiņā.

Mazāk risku

Mūsdienās cilvēki arvien biežāk atsakās no īpašumtiesībām, tā vietā izvēloties dažādas preces vai pakalpojumus abonēt, atzīmē Arvis Enģelis, uzņēmuma MyBee vadītājs Latvijā, uzsverot, ka šādi pakalpojumi sniedz brīvību, elastību un iespēju efektīvāk plānot savas finanses. “Ja runājam tieši par auto abonēšanu, jāsaka, ka Baltijā tas ir salīdzinoši jauns pakalpojums. Lietuvā, kur MyBee šajā tirgū bija pirmais spēlētājs, auto ilgtermiņa abonēšana klientiem pieejama divus gadus, Igaunijā – gadu, bet Latvijā – gandrīz sešus mēnešus. Galvenā lieta, kas šajā gadījumā klientiem ir jāpārvar – pāreja no īpašumtiesībām uz lietošanas tiesībām.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās, jo investoru noskaņojumu nomāca bažas par augstākām naftas cenām un iespējamām jaunām procentlikmju paaugstināšanām.

Pārsteidzoši labi dati par ASV pakalpojumu sektora aktivitāti augustā veicināja ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma palielināšanos, investoriem vērtējot šos datus kā atbalstu ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) viedoklim, ka procentlikmēm jāsaglabājas augstā līmenī ilgāku laiku, atzina "Briefing.com" analītiķi.

Ir gaidāms, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) nākamnedēļ paziņos savu jaunāko lēmumu monetārās politikas jomā, bet nedēļu pēc tam to darīs arī Anglijas Banka un FRS.

Jēlnaftas cenas pasaulē turpināja pieaugt pēc Saūda Arābijas un Krievijas paziņojuma, ka tās pagarina naftas ieguves un eksporta apmēra samazinājumu līdz gada beigām.

Vācijas interneta tirdzniecības uzņēmums "Zalando" otrdien paziņoja, ka plāno likvidēt simtiem darbavietu, ņemot vērā krietni sarežģītāku ekonomisko vidi.

"Zalando", kas darbojas 25 Eiropas valstīs, šobrīd nodarbina aptuveni 17 000 cilvēku.

Uzņēmumu ievērojami atbalstīja e-komercijas straujā izaugsme koronavīrusa pandēmijas laikā, kad lokdauni lika cilvēkiem vairāk iepirkties internetā.

Taču šī pandēmijas veicinātā izaugsme kopš 2022.gada ir mazinājusies, un makroekonomiskā vide kļuvusi krietni sarežģītāka, jo augstā inflācija liek cilvēkiem samazināt izdevumus, skaidro "Zalando".

Tehnoloģiju nozarē šobrīd vērojama nopietna lejupslīde, un vairāki lielie uzņēmumi paziņojuši par vērienīgu darbavietu likvidēšanu, tai skaitā sociālā tīkla "Facebook" mātesuzņēmums "Meta", sociālais tīkls "Twitter" un interneta tirdzniecības uzņēmums "Amazon".

Restorānu biznesā pēc diviem sarežģītiem pandēmijas gadiem un jau vairāk nekā gadu ilgā Krievijas izvērstā kara Ukrainā dēļ esam aizvien jaunu satricinājumu priekšā.

Straujais inflācijas kāpums un energoresursu cenas daļai no uzņēmējiem jau atkal licis izvērtēt savu tālāko darbību un iespējas.

Meklējot aizvien jaunus risinājumus ikdienas izmaksu optimizēšanā un vienlaikus paplašinot restorāna piedāvājumu un klientu skaitu, populāras kļuvušas tā saucamās mākoņvirtuves, kas joprojām ir jaunums Latvijas restorānu biznesā. Kamēr citi to uzskata par iespēju jaunajiem uzņēmējiem, pieredzējušie nozares pārstāvji mākoņvirtuves izmanto par platformu jaunu piedāvājumu un zīmolu attīstīšanai.

Kas ir mākoņvirtuve?

Mākoņvirtuves, dēvētas arī par spoku vai virtuālajām virtuvēm (cloud-kitchens, ghost-kitchens, virtual-kitchens), pagatavotās maltītes piedāvā tikai caur pasūtījumu tiešsaistē un attālināto piegādi. Tā kā nav jāmaksā augsta īre, jāiegādājas nekustamais īpašums, jāiegulda līdzekļi interjera dizainā, kā arī neveidojas lielākas darbaspēka izmaksas un, pateicoties mazākām telpām, arī komunālie maksājumi nav tik lieli, mākoņvirtuves var būt izmaksu ziņā efektīvākas, nekā klātienes restorāni. Šis ir veids, kā pārliecināties par savas biznesa idejas ilgtspēju, neieguldot lielus finanšu līdzekļus, bet sākotnēji visus resursus koncentrējot uz ēdienkartes izstrādi un kvalitatīvu maltīti.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem gaidot svarīgu ASV inflācijas datu publiskošanu un turpinot bažīties par Ķīnas ekonomiku.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" kritās par 1,0%, mazinoties optimismam par lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, un saruka arī indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500".

Eiropā Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās, bet Londonas biržas indekss nedaudz pieauga.

"Apple" akcijas cena kritās par vairāk nekā 1,7%, un samazinājās arī "Amazon" un "Alphabet" akciju cenas.

ASV inflācijas datu publiskošana trešdien dos investoriem svarīgu norādi par to, vai Federālā rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ paaugstinās procentlikmes.

FRS kopš pagājušā gada marta ir 11 reizes pacēlusi procentlikmes, mēģinot kontrolēt augošo inflāciju. Jūlijā tās galvenā procentlikme tika pacelta līdz augstākajam līmenim 22 gadu laikā.