Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrā 29.septembrī notiks Latvijā pirmais inovāciju ekosistēmas samits «Innovate360°», kurā pulcēsies vietējās inovāciju ekosistēmas nozīmīgākie spēlētāji un virkne ārvalstu ekspertu, lai veicinātu ieinteresēto pušu savstarpējo sadarbību, piedāvātu platformu ideju un zināšanu apmaiņai, kā arī dotu pienesumu valsts ekonomiskās transformācijas sekmēšanai.

«Vērtējot Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Globālo inovāciju indeksa un Eiropas Inovāciju reitinga Latvijas rezultātus 2022. gadā, RTU redz nepieciešamību strādāt pie jauna pagrieziena punkta Latvijas inovāciju kapacitātes celšanā, audzējot vietējās inovāciju ekosistēmas spēlētāju muskuļus un veidojot tiltu ar Eiropas Savienības un globālās ekosistēmas flagmaņiem. Mēs ticam, ka šis samits var kalpot par pamatu jaunu un nozīmīgu sadarbību veidošanai, kas ilgtermiņā stiprinātu Latvijas globālo konkurētspēju,» saka RTU inovāciju prorektore Liene Briede.

«Innovate360°» ar izglītojošām prezentācijām uzstāsies vietējie un ārvalsti eksperti, piedāvājot ieskatu dažādās inovāciju tendencēs, izaicinājumos un iespējās. Klātesošajiem būs arī iespēju mācīties no tādām inovāciju lielvalstīm kā Izraēla, Somija un Dānija. Samitā notiks arī interaktīvas darbnīcas, kurās dalībnieki padziļināti analizēs inovāciju ekosistēmu, identificējot savu lomu tajā, un apgūs veidus, kā izmantot resursus sadarbības un attīstības veicināšanai.

GASO Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorija šobrīd ir modernākā Baltijā.

Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS Gaso (GASO) Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorija ir pirmā, kas Baltijas valstīs saņēmusi vairākus augsta līmeņa ISO sertifikātus, kas ļauj tai darboties ne tikai Latvijā, bet arī piedāvāt savus pakalpojumus Eiropas Savienības (ES) valstīs, tajā skaitā tuvākajiem kaimiņiem – lietuviešiem un igauņiem. Laboratorija piecu cilvēku sastāvā nodarbojas ar visa veida gāzes uzskaites mēraparātu jeb skaitītāju verifikāciju un kalibrēšanu. GASO Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorijas vadītājs Vasilijs Romaņenkovs norāda, ka šī laboratorija ir arī ļoti universāla: "Tajā iespējams pārbaudīt teju visu veidu gāzes skaitītājus. Verifikācijas tehnisko daļu veicam uz vietas, taču visi pārējie darbi tiek uzticēti mūsu sadarbības partnerim SIA V&V VentMet laboratorija, ar kuru GASO noslēdzis līgumu par verifikācijas datu precizitātes pārbaudi un verifikācijas sertifikātu izsniegšanu," teic V. Romaņenkovs.

Baltijā modernākā klīniskā laboratorija SIA "Centrālā laboratorija" šī gada 11. aprīlī ATTA CENTRE Rīgā, Krasta ielā 60, rīko konferenci ārstiem un veselības aprūpes speciālistiem "Aknas – enerģijas laboratorija".

Konferences mērķis ir iepazīstināt medicīnas profesionāļus ar jaunākajām tendencēm aknu slimību diagnostikā un ārstēšanā, skaidrojot arī to ietekmi uz kopējo veselību.

"Aknas ir organisma centrālā ķīmiskā laboratorija – tās ir iesaistītas vairāk nekā 500 dažādos procesos. Taču mūsu lielākais iekšējais orgāns cieš klusējot, tādēļ aknu bojājumi bieži paliek nepamanīti. Rūpēs par Latvijas iedzīvotāju veselību un atbalstot medicīnas profesionāļu tālākizglītību, mēs vēlamies pievērst īpašu uzmanību mūsdienīgai un multidisciplinārai pieejai aknu diagnostikā un ārstēšanā," norāda Zane Kaktiņa, SIA "Centrālā laboratorija" valdes priekšsēdētāja, atgādinot, ka ik gadu 19. aprīlī tiek atzīmēta Pasaules aknu diena, kurā ikviens tiek aicināts atcerēties par profilaktisko pārbaužu nozīmi veselībai un dzīves kvalitātei.

Investējot 4,2 miljonus eiro jaunā laboratorijā, SIA Centrālā laboratorija ievērojami – par 25% – palielinājusi rezultātu sagatavošanas ātrumu, pieaugusī testēšanas kapacitāte ļauj stundā veikt līdz pat 5000 testu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanas SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa. Viņa norāda, ka bez šādām investīcijām būtu grūti strādāt, jo jau no 2006. gada Nacionālais veselības dienests laboratoriju tarifam piemēro koeficientu 0,9 un joprojām ir spēkā arī pērn samazinātie tarifi pieprasītākajiem analīžu veidiem, kas nozīmē, ka pašizmaksas segšanai ir jārod papildu ienākumi vai jāspēj tos paveikt efektīvāk.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē, kura pēdējo gadu laikā ir izjutusi līdz tam nepieredzētu Covid-19 pandēmijas efektu?

Visi pēdējie gadi veselības aprūpes un tai skaitā laboratorisko izmeklējumu segmentā ir bijuši izaicinoši sarežģīti, tas prasīja ļoti ātru lēmumu pieņemšanu un tikpat ātru risinājumu ieviešanu dzīvē. Pandēmija, ģeopolitiskie satricinājumi, kas atsaucās arī iekšpolitiski, sabiedrības novecošanās Latvijā, tam valsts veselības budžets un valsts nodrošinātais pakalpojumu grozs īsti nespēj tikt līdzi. Rezultātā vajadzība pēc kvalitatīvas diagnostikas, izmeklējumiem un ārstēšanas pieaug. Jāatgādina, ka tieši ārējie apstākļi 2020. gada martā, kad sākās Covid-19 pandēmija, arī ir bijuši galvenie izmaiņas ģenerējošie faktori. Tajā brīdī bija jāsaprot ne tikai, kas jādara, bet arī – kā paveikt darbu, jo Covid-19 testu veikšanai bija nepieciešami speciāli reaģenti un materiāli, vienlaikus bija arī jāizveido paraugu savākšanas punktu tīkls ar atbilstoši kvalificētu personālu visā Latvijas teritorijā, kā arī jānodrošina efektīva paraugu transportēšana uz laboratorijām. Centrālā laboratorija ļoti īsā laikā atvēra ap 40 mobilo analīžu ņemšanas punktu.

No šā gada 16. septembra līdz 11. oktobrim jaunie un vēl tikai topošie ķīmijas un bioloģijas skolotāji ir aicināti pieteikties Latvijas zāļu ražotāja AS “Olpha” un SIA “Centrālā laboratorija” izveidotajai skolotāju stipendijai “Starp mums ir ķīmija!”.

Pavasarī stipendiju pasniedza sešiem jaunajiem skolotājiem un šoruden 3000 eiro saņems vēl četri izcilākie jaunie skolotāji. Kopumā stipendiju saņēmuši jau 11 jaunie skolotāji.

Jauno skolotāju atbalsta programma “Starp mums ir ķīmija!” ir Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” ilgtermiņa sociālā iniciatīva, kurai šajā gadā pievienojās arī “Centrālā laboratorija”, tādējādi kopējam programmas finansējuma apjomam piecu gadu periodā sasniedzot jau 135 tūkstošus eiro, kas sniegs iespēju atbalstīt 45 jaunos skolotājus.

Ik gadu ar stipendijām 3000 eiro apmērā tiek atbalstīti 10 jaunie ķīmijas un bioloģijas skolotāji, motivējot viņus turpināt darbu skolās un vienlaikus ceļot arī šīs, sabiedrībai tik nozīmīgās, profesijas prestižu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pēc pārcelšanās uz jaunām telpām 25.aprīlī durvis vēris SEB Inovāciju centrs. Sākotnēji tas atklāts jau 2018. gadā un atradās Vecrīgā, bet nu pārcēlies uz pieejamākām telpām Rīgā, K. Barona ielā. SEB Inovāciju centrs izveidots ar mērķi radīt ērtu vidi, kur iesaistīt uzņēmējus, sadarbības partnerus un ikvienu sabiedrības locekli dažādās inovāciju aktivitātēs.

SEB Inovāciju centri visās Baltijas valstīs rada vidi uzņēmumu uzplaukumam – vietu, kur uzņēmēji var saņemt atbalstu, mācīties, sadarboties un sasniegt savus mērķus. Šī vide atvieglo eksperimentēšanu sadarbībā ar fintech, akadēmisko sektoru un uzņēmumiem, lai veidotu jaunas, inovatīvas partnerības.

“SEB Inovāciju komandas mērķis ir veicināt izpratni par inovāciju vadību un uzņēmējdarbību, sniegt atbalstu šīm ekosistēmām un veidot jaunas sadarbības, iesaistoties kopradē. Jaunās telpas ir palīgs ceļā uz šo mērķu sasniegšanu. Tās palīdz veidot radošu vidi, kur atrast nākotnes biznesa modeļus sadarbībai ar citiem uzņēmumiem. Kopumā Inovāciju centrs tika radīts visiem – gan bankas klientiem un darbiniekiem, gan arī sadarbības partneriem,” skaidro SEB bankas Inovāciju vadītāja Ance Āboliņa.

Šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir atvērusi pieteikšanos valsts atbalsta programmai komersantiem jaunu produktu, pakalpojumu vai pētniecības projektu izstrādei un komercializācijai, kuras kopējais attiecināmais finansējums ir 24 548 890 eiro. Tomēr būtiski atzīmēt, ka šī atbalsta ietvaros inovāciju iepirkumam attiecināmais finansējums ir izmantojams tikai inovācijas partnerības iepirkuma procedūrai, kas ir sarežģītākā no visām inovāciju iepirkuma formām. Tas rada jautājumu – vai šis mehānisms sniedz reālu iespēju inovāciju attīstībai, vai tomēr tas vairāk līdzinās lamatām, kur gudrāk ir atstāt finansējumu neizmantotu.

Inovāciju iepirkums ir publiskā iepirkuma veids, kas vērsts uz jaunu risinājumu izstrādi un ieviešanu tirgū. Ir trīs galvenie inovāciju iepirkuma veidi: pirmskomercializācijas iepirkums (PCP), kas fokusējas uz pētniecību un izstrādi (R&D); publiskais inovatīva risinājuma iepirkums (PPI), kurā tiek iegādāts risinājums, kas ir izstrādāts, bet nav mērogots un/vai komercializēts tirgū; un inovāciju partnerība, kas apvieno gan R&D posmu, gan izstrādātā risinājuma iegādi un ieviešanu vienā iepirkuma procedūrā, padarot to par viskomplicētāko, bet arī visaptverošāko inovāciju ieviešanas instrumentu.

Eiropas Komisijas dati liecina, ka šobrīd vidējais inovācijas iepirkuma procentuālais apjoms no visiem publiskajiem iepirkumiem Eiropā ir aptuveni 10%. Eiropa vēlas šo skaitli palielināt līdz 20% un tam tiek virzīti arī ievērojami līdzekļi. Latvijā inovācijas iepirkums nesastāda pat 1% no īstenotajiem publiskajiem iepirkumiem [avots]. Rodas jautājums, bet kur tad ir problēma, ja jau procedūra eksistē un ir aprakstīta, papildus Finanšu Ministrija, Ekonomikas Ministrija un Iepirkumu uzraudzības birojs izdod skaidrojošos materiālus, lai to veiksmīgi piemērotu.

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir apkopojusi un izcēlusi pieejamās Ekonomikas ministrijas (EM) un LIAA programmas un aktivitātes, kur gan topošie zinātnē bāzētie uzņēmumi, gan pētnieki var pieteikties finansējumam vēl šogad.

Pašlaik jaunuzņēmumiem akcelerācijas fondu finansējumu turpina piedāvāt tikai “Commercialization Reactor” un “Buildit”, vēsta

“LabsofLatvia.com”.

““Commercialization Reactor” primārais fokuss ir zinātnisko atklājumu komercializācija un dziļo tehnoloģiju uzņēmumu skaita palielināšana Latvijā. Pašlaik jaunuzņēmējiem ir iespēja saņemt kopējo finansējumu 300 tūkstoši eiro apmērā. Taču tā kā zinātnē balstīto biznesu izveidei un vadībai ir nepieciešamas specifiskas prasmes, mēs aicinām interesentus vispirms piedalīties intensīvā sešu nedēļu apmācību kursu “Cutting-Edge Entrepreneurship”, ko īstenojam kopā ar LIAA un Rīgas Ekonomikas augstskolu,” skaidroja fonda valdes priekšsēdētāja Ilona Gulčaka.

SIA "Centrālā laboratorija" Rīgā, Grēdu ielā 4A atklājusi modernāko klīnisko laboratoriju Baltijā, kuras izveidē investēti 4,2 miljoni eiro.

Jaunā automatizētā laboratorija ir viens no vērienīgākajiem uzņēmuma investīciju projektiem un ierindojas arī starp lielākajiem privātā sektora ieguldījumiem Latvijas veselības aprūpes sistēmā pēdējo gadu laikā.

SIA "Centrālā laboratorija" jaunā automatizētā laboratorija ir aprīkota ar jaunākās paaudzes iekārtām, kas stundas laikā ļauj veikt līdz pat 5000 testiem, par 25% paātrinot rezultātu sagatavošanas laiku. Jaunās laboratorijas izveide par 50% palielinājusi “Centrālās laboratorijas” testēšanas jaudu. Pateicoties jaunajām iekārtām un automatizācijai, papildu resursi tiek novirzīti arī jaunu un inovatīvu analīžu veidu izstrādei un ieviešanai.

Latvija pēc inovāciju un tehnoloģiju potenciāla ir trešā vissliktākā ES dalībvalsts

Man bija tā fantastiskā iespēja 2017. gada septembrī apmeklēt Latvijas Bankas rīkoto tautsaimniecības konferenci, kura bija “veltīta sabiedrībā ļoti gaidītajām reformām izglītības nozarē”. Tolaik LB prezidents bija Ilmārs Rimšēvičs, kurš solīja, ka parādīs “iedvesmojošus piemērus, lai kopīgi domātu, kā mums aizvest Latvijas izglītību no pašreizējās viduvējības uz izcilību nākotnē”. Tika deklarēts, ka “Latvija vienmēr ir vēlējusies būt pasaules bagātāko valstu vidū, bet to nav iespējams panākt, ja ar domām un darbiem sevi rādām tikai kā lētā darbaspēka valsti. Mūsu bagātības receptes atslēgvārds ir inovācijas, bet to radīšanā atrodamies Eiropas valstu lejasdaļā. Un tas nav nekāds pārsteigums, jo izcilas inovācijas nevar radīt cilvēki, kas pārsvarā gadījumu pie pārslogota un slikti atalgota skolotāja ieguvuši viduvēji vērtējamu izglītību”. Tolaik ar ievadreferātu uzstājās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kura galvenās idejas bija par to, “kas jādara, lai skolās strādātu labākie speciālisti, augtu skolotāju konkurence un atalgojums; kam par ko jāatbild, kam jārod risinājums, kāda loma ir Izglītības un zinātnes ministrijai, kāda – pašvaldībām?” Uzstājās vienas pašvaldības pārstāvis (vairs neatceros uzvārdu), kurš bija no Smiltenes. Viņš stāstīja, ka ceļš uz izcilību ir vidusskolu apvienošana. Tikai izdzēšot no paaudžu atmiņām senilo vidusskolu tradīcijas, kaut kādas senilas “himnas”, absolventu vēsturi utt., var sasniegt izcilību, bez tās nekādas izcilības nebūs nekad un nekur. Likvidēsim visu, kas ir mazs, apvienosim visu vienā skolā, un tad būs izcilība, turklāt tāda, ka Latvija kā kosmiskā raķete strauji trauksies augšup inovāciju kosmosā. Kā atceros, Smiltene tolaik bija vidusskolu apvieno šanas priekšgalā. Šī uzņemtā inerce vēl nav rimusies. Smiltenes novada vadība tagad lemj likvidēt mazās skolas kādreizējā Apes novadā, kura ļaudis teritoriālās reformas laikā izvēlējās pievienoties pie bagātā Smiltenes novada, nevis apvienoties ar nabadzīgo Alūksnes novadu, ar kuru Ape savulaik bija kopā teju vai pusgadsimtu. Kādreizējā izglītības ministre Mārīte Seile vēl pērn izkliedza saukli, ka “Latvijas izglītības sistēmā katastrofāli trūkst izcilības, un vispārējais līmenis, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, ir ļoti viduvējs”.

Vairāk nekā puse jeb 57% pamatskolas un vidusskolas skolotāju ir vecāki par 50 gadiem, savukārt jauno speciālistu ienākšana izglītības iestādēs ir kritiski zema, ko apliecina tas, ka šā gada mācību gada sākumā trūka vairāk nekā 1000 skolotāju . Šāda situācija gan īstermiņā, gan ilgtermiņā apdraud izglītības kvalitāti un pieejamību.

Ar mērķi atbalstīt jaunos pedagogus un celt profesijas prestižu sabiedrībā, jaunie ķīmijas un bioloģijas skolotāji ir aicināti pieteikties “Olainfarm” un “Centrālā laboratorija” stipendijai “Starp mums ir ķīmija!”. Kopumā šajā pavasarī tiks pasniegtas sešas stipendijas katra 3000 eiro vērtībā, bet vēl četras stipendijas tiks pasniegtas rudenī.

Pieteikties pavasara stipendijām jaunie skolotāji aicināti līdz 15. aprīlim, aizpildot pieteikuma anketu mājaslapā www.starpmumsirkimija.lv.

“Publiskajā telpā bieži dzirdam aicinājumus valstij domāt un risināt dabaszinātņu speciālistu trūkumu darba tirgū. Taču ar aicinājumiem risināt vai bērniem mācīties šos priekšmetus vien nepietiks. Ir jābūt profesionāliem, motivētiem un aizrautīgiem skolotājiem, kuri jauniešiem palīdz atklāt dabas zinību aizraujošo pasauli un plašās iespējas karjeras izvēlē. Tāpēc “Olainfarm” ir ieviesis jau konkrētus risinājumus, lai motivētu un novērtētu jaunos skolotājus, kuri veido un nostiprina jauniešos interesi par ķīmiju, matemātiku, bioloģiju un fiziku. Šis būs jau otrais gads, kad piešķirsim stipendijas izcilākajiem jaunajiem ķīmijas skolotājiem. Priecājamies, ka šogad iniciatīvai ir pievienojusies arī “Centrālā laboratorija”, ar kuras atbalstu stipendijas saņems arī topošie bioloģijas skolotāji,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

SIA NMS Laboratorija tuvākajā laikā būs spiesta sekot Centrālās laboratorijas rīcībai, sniedzot pakalpojumus kvotas ietvaros un pēc tās ikmēneša apjoma beigām tikai par maksu.

Tā sarunā ar portālu Diena.lv norāda uzņēmuma administratīvais direktors Artūrs Altbergs.

Viņš uzsver, ka pēdējo gadu sarunas ar valsti par parādu atgūšanu nav bijušas sekmīgas, un, iespējams, panākt taisnīgu apmaksas sistēmu palīdzēt var tikai konkrēti soļi. Pēc Altberga teiktā, izlemjot par šādu rīcību, NMS Laboratorijai jākonsultējas ar juristiem un jāveic vēl citi sagatavošanās darbi. “Mums ir jāsaprot, kā to nodrošināt arī tehniski.”

NMS Laboratorijas situācija ir līdzīga kā virknei citu tirgus spēlētāju, norāda Altbergs. Valsts ar uzņēmumu nav pilnībā norēķinājusies ne vien par šo un pagājušo gadu, bet parāds krājies kopš 2019. gada. Jau pēdējos trīs, četrus gadus NMS Laboratorija sarunās ar Nacionālā Veselības dienestu (NVD) aktualizē šo problēmu.

No 15.septembra nepietiekamā valsts finansējuma dēļ "Centrālā laboratorija" valsts apmaksātos pakalpojumus sniegs apmaksātās kvotas ietvaros, līdz ar to iedzīvotājiem tie būs pieejami rindas kārtībā pēc iepriekšēja pieraksta, informē laboratorija.

"Centrālā laboratorija" analīžu veikšanai jau līdz jūlija beigām bija izmantojusi valsts atvēlēto gada finansējumu visam 2023.gadam. Iemesls tam ir valsts budžeta nepareiza plānošana, valstij no vienas puses apsolot iedzīvotājiem, ka valsts apmaksās tiem veiktās analīzes, taču no otras puses neveicot pilnu samaksu tām laboratorijām, kas šo darbu veica.

"Līdz šim laboratorijas turpināja veikt analīzes uz sava rēķina, paļaujoties uz Veselības ministrijas un atbildīgo resoru solījumiem samaksāt. Izdevumus par analīzēm, ko veicam ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu un ko savlaicīgi vajadzētu apmaksāt no valsts budžeta, pašreiz mums jāsedz no saviem apgrozāmajiem līdzekļiem vai citiem finanšu resursiem. Tomēr šī brīža ekonomiskajā situācijā vairs nevaram atļauties kreditēt valsti," norādījusi "Centrālās laboratorijas" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izsludinājusi pieteikšanos inovatīvo biznesa ideju konkursam "Ideju kauss 2024", kurā aicināts piedalīties ikviens 18 gadu vecumu sasniedzis Latvijas iedzīvotājs, informēja LIAA pārstāvji.

Konkursa dalībnieki ne tikai varēs papildināt savas zināšanas, bet arī pretendēt uz naudas balvām no 40 000 eiro lielā Ideju kausa balvu fonda.

Ikvienam biznesa idejas autoram būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības pamatus, validēt savu ideju, izveidojot "LeanCanva", kā arī papildināt savas profesionālās iemaņas pieredzējušu ekspertu vadībā tādās jomās kā investīciju piesaiste, finanšu plānošana, komandas veidošana un digitālais mārketings. Tāpat būtisks ieguvums būs jauni kontakti uzņēmējdarbības vidē un saņemtie padomi no kompetentiem mentoriem sava biznesa tālākai attīstībai. Savukārt konkursa noslēgumā 20 finālisti sacentīsies par naudas balvām, tādējādi iegūstot pirmo kapitālu savas idejas realizācijai.

Biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju, farmācijas, fotonikas, viedo materiālu, elektronikas, elektrotehnikas, tehnoloģiju un inženiersistēmu pētniecības un inovāciju projektiem līdz 2026. gada beigām būs pieejams valsts budžeta finansējums 12,8 miljonu eiro apmērā.

To nodrošinās Valsts pētījumu programmas (VPP) platformas “Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai” jeb “BioPhoT” īstenošana.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norāda: “Ir būtiski veidot un attīstīt mērķtiecīgus atbalsta mehānismus, kas sekmē inovatīvu tehnoloģiju izstrādi. Biomedicīnas un fotonikas nozares izceļas ar ievērojamu eksporta potenciālu, kura pamatā ir inovācijas un jaunu, konkurētspējīgu produktu radīšana. Ar finansiālu atbalstu šo nozaru idejas var pārtapt tirgū pieprasītos un augstas pievienotās vērtības produktos. Ilgtermiņā šāda pieeja stiprinās Latvijas konkurētspēju globālajos tirgos, vienlaikus veicinot biomedicīnas un fotonikas nozaru attīstību un inovāciju spēju.”

Jaunuzņēmumu komercializācijas platforma “Commercialization Reactor” parakstīja sadarbības līgumu ar Latvijas Universitāti (LU), lai veicinātu Latvijas zinātnieku izgudrojumu komercializāciju, atbalstītu konkurētspējīgu inovatīvu zināšanu radīšanu un to izmantošanu privātajā un publiskajā sektorā Latvijā un ārvalstīs, informē “Commercialization Reactor” dibinātājs Nikolajs Adamovičs.

“Commercialization Reactor” ir starptautiska platforma, kas attīsta jaunuzņēmumus, izmantojot savu oriģinālu godalgotu metodi, kas savieno pētniekus un ārējas uzņēmēju komandas. Tā nodrošina pārraudzību un atbalstu, tostarp inkubāciju, paātrināšanu un palīdzību, ar mērķi radīt jaunus, veiksmīgus, uz augstām tehnoloģijām/zinātnes balstītus jaunuzņēmumus un veicināt to attīstību.

“Sadarbības mērķis ir veicināt inovāciju, Latvijas Universitātes radīto zināšanu un tehnoloģiju pārnesi komercializācijai, kā arī dot iespēju un sniegt praktisku, prognozējamu un mērķētu atbalstu LU nodarbinātajiem pētniekiem viņu radīto zināšanu un tehnoloģisko objektu valorizācijā un to attīstības turpināšanā, nepārtraucot pētnieku akadēmisko karjeru,” stāsta Adamovičs.

Ar svinīgu ceremoniju klātienē un virtuālajā realitātē 28.oktobrītiks atklāts jaunais Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrs, kurā studenti, uzņēmēji, zinātnieki un pētnieki varēs radīt inovatīvus produktus un attīstīt zinātņietilpīgas idejas, izmantojot jauno plaša spektra aprīkojumu atvērtā tipa darbnīcās, kā arī kopstrādes un citas telpas.

RTU Zinātnes un inovāciju centrs attīsta inovāciju zināšanu, radīšanas un īstenošanas atbalsta vidi, kas ietver gan produktu izstrādi, gan dažādus nacionāla un starptautiska mēroga instrumentus ideju attīstībai no agrīnas stadijas līdz globālai tirgus iekarošanai. Centrs līdzdarbojas arī inovāciju politikas veidošanā Latvijā un Eiropā.

Vairāk nekā 1000 kvadrātmetru plašajās telpās RTU Būvniecību inženierzinātņu fakultātes, Ķīpsalas ielā 6A, 2. stāvā izvietota tīrā un netīrā prototipēšanas darbnīca, kurā pieejamas lāzergriešanas, vakuumformēšanas iekārtas, dažādas 3D drukas iekārtas, kas papildinātas arī ar konveijera lentu neierobežota garuma detaļu drukāšanai, nosūces galds, kas ļaus veikt plašāka mēroga apstrādes procesus, CNC frēze un citas iekārtas prototipēšanai, kas ir vitāli nepieciešamas mūsdienu ražošanas vai produktu izstrādes procesos.

SIA “NMS laboratorija” (NMS) pievienosies SIA “Centrālā laboratorija” (CL) – šāds lēmums pieņemts pēc Konkurences padomes (KP) š.g. 21. novembra lēmuma atļaut CL iegādāties visas NMS kapitāldaļas ar visiem aktīviem.

Tādējādi CL var pabeigt iesākto darījumu par NMS iegādi, lai pār to iegūtu vienpersonisku izšķirošu ietekmi. Pēc darījuma pabeigšanas un attiecīgo izmaiņu veikšanas komercreģistrā plānots NMS iekļaut un pievienot CL.

CL, kura ir viena no lielākajām medicīnas laboratorijām Baltijā, pēc KP atļaujas saņemšanas apvienosies ar NMS laboratoriju. Apvienošanās mērķis ir sniegt Latvijas iedzīvotājiem izcilu laboratorijas pakalpojumu servisu, modernizēt laboratorijas aprīkojumu, nodrošinot iedzīvotājiem izmeklējumu veikšanu uz vēl modernākām un precīzākām iekārtām, nodrošināt ātrāku pakalpojumu sniegšanu un rezultātu saņemšanu. Apvienojoties abiem uzņēmumiem, abu laboratoriju mediķu komanda turpinās kopā attīstīt laboratorijas automatizācijas procesus, digitālos risinājumus un mākslīgā intelekta ieviešanu testēšanas procesos.

Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” izveidotā Latvijā lielākā privātā stipendiju programma jaunajiem dabaszinību skolotājiem “Starp mums ir ķīmija!” turpina augt – kopējais stipendiju fonds 2025.gadā sasniedzis jau 180 000 eiro.

No 31.marta līdz 22.aprīlim norosināsies pavasara pieteikšanās kārta, kurā 3000 eiro stipendijas saņems deviņi topošie vai jaunie ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotāji.

Iniciatīvu 2023. gadā ar stipendijām ķīmijas skolotājiem sāka “Olpha”, 2024.gadā programmai ar bioloģijas skolotāju stipendijām pievienojās “Centrālā laboratorija”, bet šogad kā partneris programmā iesaistījusies arī “Veselības centru apvienība” (VCA), pasniedzot stipendijas matemātikas skolotājiem. Pateicoties sadarbībai, turpmāk ik gadu jaunajiem skolotājiem tiks piešķirtas 15 stipendijas, palīdzot viņiem turpināt pedagoģijas studijas vai sākt jaunā skolotāja karjeru, tādējādi veicinot dabaszinātņu izglītības attīstību Latvijā. Pavasara pieteikšanās kopskaitā deviņām stipendijām notiks no 31. marta līdz 22. aprīlim, aizpildot pieteikuma anketu starpmumsirkimija.lv.

Latvijas Universitāte Inovāciju pēcpusdienu cikla “Bez robežām” ietvaros rīko diskusiju starp zinātnes un praktiķu pārstāvjiem par informatīvo karu un pretsparu dezinformācijai. Kā atpazīt dezinformāciju un analizēt informatīvā kara izpausmes? Kāda ir emociju loma dezinformācijas uztverē?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem skaidros dezinformācijas un informācijas uztveres zinātniskais pētnieks Mārtiņš Priedols un komunikācijas nozares praktiķe Kristīne Tjarve. Tiešsaistes diskusiju vadīs Signe Bāliņa, Latvijas Universitātes Inovāciju centra LUMIC vadītāja.

Turpinot Latvijas Universitātes diskusiju ciklu “Bez robežām”, uz tiešsaistes diskusiju aicināti dezinformācijas un informatīvā kara eksperti, lai Latvijas auditoriju iepazīstinātu ar vienu no mūsdienu aktuālākajiem izaicinājumiem. “Ko darīt, lai cilvēki dezinformāciju kritiski izprastu un uzklausītu padomus? Pašlaik vitāli svarīgi ne tikai indivīda līmenī, bet arī globālā kontekstā ir atpazīt nepatiesu informāciju un saprast, kā rīkoties, lai to mazinātu, nevis kāpinātu. Šobrīd situācijas ietekmē Inovāciju pēcpusdiena ir ieguvusi nedaudz citu fokusu, tādēļ mēs pievēršam uzmanību tehnoloģijām un inovācijām saistībā ar dezinformāciju, kas šobrīd ir ļoti aktuāla,” Inovāciju pēcpusdienas tēmu iezīmē profesore S.Bāliņa.

Pieeja inovāciju veicināšanai Latvijā šobrīd bieži ir formāla un gaidīto pienesumu uzņēmumu konkurētspējas celšanai nedod.

Sabiedrībā vārds “inovācijas” visbiežāk asociējas ar startapiem t.i. jaunuzņēmumiem, un visu, kas ar to saistīts. Inkubatori, hakatoni, garāžas, “Inovāciju forumi”. Skaļa mūzika, iedvesmas runātāji, sēžammaisi un miljardu investīcijas rīt. Pie kam - miljarda “izmānīšana” no investora ir darba gala rezultāts. Uzvara. Tu esi Vienradzis.

Es šeit nekādā veidā nekritizēju startapus, tie ir svarīgi un vajadzīgi, bet tas ir tikai viens no jaunu produktu radīšanas ceļiem. Taču ieņēmis centrālo vietu politiķu un arī žurnālistu galvās, rakstos, raidījumos un retorikā. Dzīvē daudz biežāk inovācijas rodas bez skaļas mūzikas, forumiem, prezentācijām un “pičiem”. Uzņēmumos. Klusumā. Vai arī mētājoties ar skrūvgriežiem un skaļi strīdoties. Mēs esam dažādi un inovāciju ceļi ir dažādi.

48 stundu laikā Latvijas komanda «EchoSentinel» rada risinājumu, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj reāllaikā noteikt potenciālus draudus kaujas laukā, un uzvar starptautiskā aizsardzības inovāciju hakatona «EUDIS Defence» Latvijas atlasē.

Jūnijā komanda pārstāvēs Latviju EUDIS starpvalstu finālā, sacenšoties ar septiņām citām aizsardzības inovācijām. Komandas «EchoSentinel» attīstītais kompaktās akustiskās novērošanas sistēmas prototips ir īpaši piemērots izmantošanai sarežģītos kaujas apstākļos, kur tradicionālās vizuālās novērošanas tehnoloģijas zaudē efektivitāti.

Komandā piedalās Latvijas zinātnieki un jaunie inženieri, kas zināšanas un prasmes guvuši Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Uzvarot hakatona nacionālajā atlasē, komanda gūst 5000 eiro lielu naudas balvu un iespēju savu ideju attīstīt starptautiskā EUDIS mentoringa programmā, saņemot individuālu atbalstu no aizsardzības un inovāciju jomas ekspertiem. Pēc tās komanda piedalīsies starpvalstu finālā, kurā savus risinājumus prezentēs arī Vācijas, Spānijas, Itālijas, Polijas, Lietuvas, Dānijas un Čehijas novatori.

SIA “Centrālā laboratorija” ir noslēgusi vienu no vērienīgākajiem uzņēmuma investīciju projektiem, izveidojot Baltijā modernāko automatizēto laboratoriju.

Projektā veiktās investīcijas ir starp lielākajiem privātā sektora ieguldījumiem veselības aprūpē Latvijā pēdējo gadu laikā. Jaunā laboratorija iezīmē arī būtisku soli laboratorisko pakalpojumu attīstībā un pieejamībā gan nacionālā, gan arī Baltijas mērogā.

Jaunās laboratorijas atklāšana notiks 7.maijā Rīgā, Grēdu ielā 4A. Laboratorijas atklāšanas pasākumā piedalīsies Ministru prezidente Evika Siliņa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, SIA “Centrālā laboratorija” valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa u.c.

Pasākumā viesi tiks iepazīstināti ar jaunajā laboratorijā veiktajām investīcijām, tās darbību un uzlabojumiem laboratorisko izmeklējumu jomā un jaunajiem analīžu veidiem, kas turpmāk būs pieejami ārstiem un pacientiem.