Jaunākais izdevums

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2021. gadu ir noslēgusi ar 6,4% tirgus izaugsmes rādītāju, kas ir augsts sasniegums Covid-19 pandēmijas laikā. Kopumā pērn apdrošinātāji parakstījuši prēmijas par 583,9 miljoniem eiro, bet atlīdzībās klientiem ir izmaksāti 350,8 miljoni eiro, kas ir 961 tūkstotis eiro dienā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

“Līdz ar ekonomikas svārstībām šūpojas arī apdrošināšanas bizness – kā pa amerikāņu kalniņiem brauc ne tikai prēmiju un atlīdzību kopējās summas, bet arī atsevišķi apdrošināšanas veidi. Prieks, ka kopumā 2021. gadu noslēdzam ar 6,4% pieaugumu – tas ir patiešām labs rādītājs, jo vēl gada sākumā nozarē bija kritums. Tāpat pandēmija ir iezīmējusi dažas tendences, kas, acīmredzot, nozarē ir uz palikšanu, piemēram, veselības apdrošināšanas nozīmes pieaugums. Savukārt no ceļojumu apdrošināšanas datiem varam izdarīt diezgan precīzus secinājumus par vīrusa izplatību un ceļošanas ierobežojumiem. Kopumā – šis nav viegls, bet toties ļoti interesants laiks,” saka LAA prezidents Jānis Abāšins.

Kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2021. gadā ir bijis 583,9 miljoni eiro, kas ir par 6,4% vairāk nekā 2020. gadā.

Lielākais veids pēc prēmiju apmēra ir dzīvības apdrošināšana ar 150 miljoniem eiro un 7,8% pieaugumu, tam seko veselības apdrošināšana ar 108,5 miljoniem eiro un 9,7% pieaugumu. KASKO apdrošināšanā 2021. gadā bijis mērens pieaugums – par 6,3%, savukārt OCTA – kritums par 11%, kas skaidrojams ar OCTA polišu cenu kritumu.

Procentuāli visstraujākais prēmiju pieaugums lielajos apdrošināšanas veidos ir bijis ceļojumu apdrošināšanā – par 29,7% (prēmiju apjoms – 10,3 miljoni eiro), un īpašuma apdrošināšanā – par 17,7% (prēmiju apjoms – 93,9 miljoni eiro). Stabilu pieaugumu gan prēmijās, gan atlīdzībās uzrāda vispārējā civiltiesiskā apdrošināšana – pieaugums prēmijās par 13% un atlīdzībās par 14%.

Atlīdzībās klientiem kopumā pērnā gada laikā apdrošinātāji ir izmaksājuši 350,8 miljonus eiro – tas ir par 3,2% vairāk nekā 2020. gadā.

Vislielākā atlīdzību summa – 81 miljons eiro – izmaksāta veselības apdrošināšanā, kas ir tipiska Covid laika tendence, jo iepriekš lielākais atlīdzību apjoms parasti tika izmaksāts dzīvības apdrošināšanā. Tas skaidrojams ar cilvēku nepieciešamību saņemt privāti apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus laikā, kad valsts tos nespēj nodrošināt nepieciešamajā apjomā.

Dzīvības apdrošināšanas atlīdzības ir samazinājušās par 8,8% – iespējams, tas nozīmē, ka cilvēki ir mazāk izņēmuši savus uzkrājumus, arī ieguldījumu ienesīgums šajā laika periodā ir bijis visai augsts.

Procentuāli lielākais pieaugums atlīdzību izmaksā pērn bijis īpašuma apdrošināšanā – par 20,5%, sasniedzot 54,4 miljonus eiro. Viens no pieauguma iemesliem ir ievērojamā atlīdzība par nodegušo Depo veikalu Rēzeknē, taču tas nav vienīgais iemesls – īpašuma apdrošināšana gan prēmiju, gan atlīdzību izmaksas jomā piedzīvo mērenu, bet stabilu izaugsmi jau vairāku gadu garumā, kas apliecina izpratnes pieaugumu par īpašuma apdrošināšanu un tās nozīmi.

Otrs faktors prēmiju pieaugumā varētu būt arī būvniecības cenu pieaugums, kas palielina apdrošināmo objektu vērtību un attiecīgi arī prēmiju un izmaksāto atlīdzību apjomu.

KASKO atlīdzībās pērn izmaksāti 65 miljoni eiro, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2020. gadā, savukārt OCTA – 53,7 miljoni eiro, kas ir par 5% mazāk nekā iepriekš.

Top 5 apdrošināšanas veidi Latvijā pēc parakstīto prēmiju apmēra:

  • Dzīvības apdrošināšana – 150 miljoni eiro (25,7% no tirgus, +7,8%)
  • Veselības apdrošināšana – 108,5 miljoni eiro (18,6% no tirgus, +9,7%)
  • Īpašuma apdrošināšana – 93,9 miljoni eiro (16,1% no tirgus, +17,7%)
  • KASKO – 90,9 miljoni eiro (15,6% no tirgus, +6,3%)
  • Sauszemes transporta CTA – 80 miljoni eiro (13,7% no tirgus, -11%)

Top 5 apdrošināšanas veidi Latvijā pēc izmaksāto atlīdzību apmēra:

  • Veselības apdrošināšana – 81 miljons eiro (23,1% no tirgus, +13,7%)
  • Dzīvības apdrošināšana – 79,3 miljoni eiro (22,6% no tirgus, -8,8%)
  • KASKO – 65 miljoni eiro (18,5% no tirgus, +5,6%)
  • Īpašuma apdrošināšana – 54,4 miljoni eiro (15,5% no tirgus, +20,5%)
  • Sauszemes transporta CTA – 53,7 miljoni eiro (15,3% no tirgus, -5%)

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Apdrošināt mežu – apdrošināt nākotni

Kristīne Komarovska, 19.07.2022

"Reinsons un Partneri" vadītājs, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātājs Reinis Reinsons.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneru pulkam ir pievienojušies deviņi partneri no trim valstīm, informē biroja pārstāve Anita Galdiņa.

Jaunie līderi stiprinās sešas starptautiskas komandas: Strīdu risināšana, korporatīvās konsultācijas un M&A, finanses un apdrošināšana, nodokļi, nekustamais īpašums, kā arī konkurence un regulētās jomas.

Jauno partneru vidū ir pieci lietuvieši, divi igauņi un divi baltkrievi, palielinot Sorainen partneru kopskaitu no 33 līdz 42. Reģionālajai partnerībai pievienojušās četras sievietes un pieci vīrieši. Jāatzīmē, ka viens jauno partneru grupas pārstāvis tikko sācis bērna kopšanas atvaļinājumu, atspēkojot novecojušo pieņēmumu, ka, kļūstot par vecāku, paaugstinājums būtu atliekams.

Visi jaunie partneri ir izcili savas jomas eksperti, viņi ir lieliski mentori jaunajiem kolēģiem, veido ilgstošas attiecības ar klientiem un ir izteikti viedokļu līderi. Jauno partneru grupā ir divi doktora grāda ieguvēji un vairāki aktīvi augstskolu lektori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošinātājs "Ergo" savā pakalpojumu portfelī iekļāvis jaunu apdrošināšanas veidu - vēža apdrošināšanu, informē uzņēmumā.

Šāds produkts izveidots, apzinoties augstos onkoloģisko saslimstību rādītājus un nepieciešamību pēc finansiāla atbalsta, ar ko saskaras vēža slimnieku ģimenes. Ļaundabīga audzēja diagnozes gadījumā tas nodrošina finansiālu aizsardzību tūlītējai ārstēšanās procesa sākšanai, kā arī paredz atlīdzību vēža agrīnās stadijās.

Atkarībā no apdrošinājuma summas apdrošināšana sedz līdz 100 000 eiro un bez papildu maksas sniedz atbalstu arī apdrošinātā nepilngadīgo bērnu saslimšanas gadījumā.

"Ergo Life Insurance SE" Dzīvības un Veselības apdrošināšanas departamentu direktors Baltijā Gints Konrads stāsta, ka vēža apdrošināšanas programma jau veiksmīgi ieviesta Lietuvā un Igaunijā, kur "Ergo" klientiem tā palīdzējusi sākt tūlītēju ārstēšanos bez bažām par ģimenes finansiālajām iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2021.gada janvāri - patēriņa cenas augušas par 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī audzis par 3,9%.

Statistikas pārvaldē informē, ka būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, veselības aprūpei, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,9%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+9,9%) un svaigiem dārzeņiem (+4,5%). Cenas pieauga kartupeļiem (+11,9%), miltiem un citiem graudaugiem (+6,5%), kā arī cūkgaļai (+2,2%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas kāpa konditorejas izstrādājumiem (+2%), šokolādei (+5,1%), skābajām krējumam (+4%), brokastu pārslām (+8,3%). Dārgāki kļuva atspirdzinošie dzērieni (+5,8%), ko ietekmēja akciju noslēgumi un akcīzes nodokļa pieaugums no 1.janvāra atspirdzinošajiem dzērieniem ar astoņiem gramiem vai vairāk cukura 100 mililitros. Akciju ietekmē vidējais cenu līmenis samazinājās pienam (-2,8%), olām (-3,3%) un biezpienam (-3,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Kāpēc modernam uzņēmumam, kas izaicina industriju, vajadzīgs "garlaicīgs" ISO sertifikāts?

Db.lv, 15.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Prieku par ISO sertifikātu saņemšanu uzņēmumam var salīdzināt ar cilvēka prieku, iegūstot maģistra grādu, jo abos gadījumos aiz muguras ir pamatīgs darbs un saņemts apliecinājums zināšanām," pauž "Balcia Insurance SE" valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

ISO Kvalitātes pārvaldības sistēmas un Vides pārvaldības sistēmas sertifikācijas procesi ilga teju gadu un ļauj uzņēmumam efektīvi vadīt un pārvaldīt biznesu vairākas valstīs, nodrošinot nozarei neraksturīgu izaugsmi un nemainīgu uzņēmuma pakalpojumu kvalitāti katram klientam jebkurā no valstīm, kur strādā Balcia.

“No biroja Rīgas centrā vadām biznesu piecās valstīs, apkopojot pirmā pusgada rezultātus, salīdzinājumā ar pagājušo gadu esam sasnieguši vēsturiski labākos rezultātus – 40,2 miljoni parakstītu bruto prēmiju, kas ir 58% izaugsme salīdzinot ar līdzīgu periodu pērn,” informē Lucaus.

Balcia vadītājs norāda, ka šobrīd uzņēmumam izdodas savienot pirmajā acu uzmetienā nesavienojamo – darbojoties regulētā nozarē, būvēt dinamisku kompāniju kā jaunuzņēmumu un izaugsmē sasniegt tikai jaunuzņēmiem raksturīgu kāpumu, bet reizē pielietot visus labākos lielo uzņēmumu korporatīvās pārvaldības principus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO izmaksājusi 4,3 miljonu eiro apdrošināšanas atlīdzību Latvijas olu ražošanas uzņēmumam “Balticovo” par pērn ugunsgrēka nodarītajiem postījumiem ārpus sprosta dējējvistu novietnē Iecavā.

Atlīdzības summu veido izmaksas gan par bojāto ēku un dējējvistu iekārtām, gan par uzņēmējdarbības pārtraukumu.

Tā ir otra lielākā līdz šim ERGO izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība Latvijā.

Ugunsgrēkā, kas 2021. gada 23. jūnijā notika AS “Balticovo”, ar atklātu liesmu nodega angāra tipa ārpus sprosta dējējvistu novietne 3182 kvadrātmetru platībā kopā ar tajā iebūvētajām ražošanas iekārtām. Gāja bojā arī 4500 dējējvistas.

Balticovo angārā sadegušas ap 4500 vistas 

Trešdienas rītā Iecavas novadā, uzņēmuma "Balticovo" angārā, sadegušas ap 4500 vistas, noskaidroja...

Pēc ekspertīzes atzinuma, ugunsgrēks izcēlās īssavienojuma dēļ, īsslēguma liesmām un dzirkstelēm saskaroties ar degošiem materiāliem. Ugunsgrēka brīdī bija pagājis mazāk nekā gads kopš ēkas uzbūvēšanas.

Saskaņā ar “Balticovo” un ERGO noslēgto īpašuma apdrošināšanas līgumu un uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšanas līgumu, olu un olu produktu ražotājam izmaksāta 2,9 miljonu eiro liela atlīdzība par nodegušo putnu novietni, tostarp par ēkā iebūvētajām ražošanas iekārtām, un 1,4 miljonu eiro atlīdzība par uzņēmējdarbības pārtraukumu.

“Joprojām sāp sirds par ugunsgrēka postījumiem. Gan par putnu zaudējumu, gan psiholoģisko triecienu kolēģiem un to, ka nodegusī kūts bija mūsu nesen uzbūvētā pirmā lielizmēra novietne no jaunā ārpus sprosta novietņu kompleksa, ar kuru simboliski atklājām pāreju uz olu ražošanu ārpus sprosta apstākļos. Situācijā, kad notiek tik liela nelaime un tiek zaudēta daļa no uzņēmuma resursiem, apdrošināšana sniedz neatsveramu atbalstu un iespēju turpināt darbību bez milzīgiem zaudējumiem. Pateicamies ERGO par pretimnākšanu un arī citiem uzņēmumiem iesakām apdrošināt ne vien īpašumu, bet arī uzņēmējdarbības pārtraukšanas riskus, kas ir cieši saistīti ar īpašuma bojājumiem. Otra lieta, ko esam mācījušies no šī gadījuma: ir ārkārtīgi svarīgi izvēlēties tādu apdrošināšanas summu, kas nav mazāka par īpašuma atjaunošanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Tad nelaimes gadījumā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība būs vēl lielāks atbalsts īpašuma atjaunošanai,” uzsver AS “Balticovo” valdes loceklis Toms Auškāps.

“Zemapdrošināšana jeb situācija, kad klienta izvēlētā apdrošināšanas summa ir mazāka par īpašuma atjaunošanas vērtību, ir plaši izplatīta problēma gan komercīpašumu, gan privātīpašumu apdrošināšanā. Tā aizvien biežāk saistīta ar pieaugošajām būvniecības izmaksām, kas rada lielu atšķirību starp ēkas atjaunošanas vērtību laikā, kad tika noslēgts apdrošināšanas līgums, un tagad, kad notikusi nelaime. Zemapdrošināšanā, ar ko saskārās arī “Balticovo”, būtisks faktors bija tieši ēkas materiālu (galvenokārt metāla) cenu straujais kāpums jau nepilna gada laikā pēc putnu novietnes uzbūvēšanas. Tas nozīmē, ka papildus apdrošināšanas atlīdzības summai uzņēmumam būs jāiegulda arī savi līdzekļi, lai pilnībā atjaunotu ēku un iegādātos jaunas ražošanas iekārtas. Ikvienam apdrošināšanas ņēmējam, īpaši tiem, kas savus īpašumus apdrošinājuši pirms ilgāka laika, iesakām regulāri pārskatīt un indeksēt apdrošināšanas summas, lai atlīdzība maksimāli segtu zaudējumus,” skaidro ERGO Risku parakstīšanas un produktu attīstības departamenta direktors Pēters Kabuns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusgada laikā inflācijas ietekmē mainās arī apdrošināšanas prēmiju un atlīdzību apmērs. Ceļojumu apdrošināšanas atlīdzības augušas gandrīz trīs reizes. Nesen kļuva skaidrs, cik OCTA Garantijas fondam izmaksās bankrotējušās AAS Balva maksātnespēja, un tas liek pārdomāt apdrošinātājiem uzliktās sociālās funkcijas, intervijā stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Fragments no intervijas

Runājot jau par skaitļiem – apgrozījums, peļņa, apdrošināšanas prēmiju lielumi –, kā noslēdzies 2021. gads, kādas ir šī gada galvenās izmaiņas, raugoties uz 2022. gada pirmo pusgadu?

Kopumā ņemot, izskatās, ka šobrīd apdrošināšanā esam atgriezušies 90. gados. Tādus skaitļus es sen neesmu redzējis! Piemēram, prēmiju pieaugums 2022. gada pirmajā pusē ir 18%, atlīdzību pieaugums ir 32%. Tie ir 90-tie! Dziļāk skatoties, ir vēl trakāk! Piemēram, ceļojumu apdrošināšanas gadījumā pieaugums ir pat reizēs, ne procentos.

Ceļojumu apdrošināšanā 2022. gada pirmajā pusē prēmiju pieaugums ir 93%, bet atlīdzību pieaugums ir 270%. Te jāņem vērā tas, ka cilvēki, neraugoties uz gaidāmo ziemu, metās ceļot no visas sirds, cik vien iespējams. Acīmredzot tāpēc, ka pāris gadus šīs iespējas nav bijis, šajā vasarā ceļojumu bija ļoti daudz. Atlīdzību pusē tās ir gan Covid-19 atskaņas, gan nekārtības aviācijas nozarē, kas šobrīd Eiropā valda. Bieži vien nevar normāli atlidot, lidmašīnas kavējas, tiek atcelti reisi, un tas veido lielu daļu no atlīdzību pieauguma. 2021. gads noslēdzās ar pirmajām atskaņām par cenu pieaugumu dažādās nozarēs. Prēmiju pieaugums bija 6,5% pret 2020. gadu, bet atlīdzību pieaugums – 3%. Tie vēl ir kaut cik saprotami skaitļi, jo sevišķi, ja salīdzinām ar 2022. gada pirmo pusi. Apdrošinātāju peļņa, salīdzinot ar 2020. gadu, tiem, kas ir nodevuši gada pārskatus, pērn ir gājusi mazumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksporta darījumos – pieprasījuma pieaugums pēc faktoringa

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 29.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Produktu, to izejvielu cenu sadārdzinājums ir palielinājis pieprasījumu Latvijā pēc faktoringa pakalpojumiem, vienlaikus uz šo jomu savu nospiedumu atstājusi arī Krievijas invāzija Ukrainā.

Pēc vairāku uzņēmēju sacītā situācijā, kad strauji aug cenas, viena un tā paša ražošanas apjoma nodrošināšanai ir nepieciešami lielāki apgrozāmie līdzekļi, kam kā viens no avotiem tiek uzskatīts faktorings, kas būtībā ir apgrozāmo līdzekļu kreditēšana pret preces pircēja parādu. Šādus faktoringa pakalpojumus izmantojot daudzi uzņēmumi, jo tādējādi ļaujot vēl nesaņemtu (iesaldētu) naudu izmantot savā biznesā un tā risināt apgrozāmo līdzekļu jautājumus, it īpaši situācijā, kad daudzu preču un pakalpojumu cena aug.

Garš rēķinu apmaksas laiks (30 vai pat 90 dienas) nozīmē, ka preču piegādātājiem trūkst apgrozāmo līdzekļu, bet naudu vajag, lai iegādātos ražošanai nepieciešamās izejvielas un pakalpojumus, kā arī samaksātu nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība ceturtdien atbalstīja un nosūtīja izskatīšanai parlamentā likumprojektu par vakcinācijas apdrošināšanu nolūkā mudināt cilvēkus vakcinēties un aizsargāt sevi un citus cilvēkus no bīstamām infekcijas slimībām, informēja Igaunijas Sociālo lietu ministrija.

"Izveidojot vakcinācijas apdrošināšanu, mēs vēlamies cilvēkiem sniegt skaidrību, kad viņi izlemj par vakcināciju, un atbalstīt cilvēkus, ja viņiem ir ļoti retas, bet smagas blaknes pēc vakcinācijas. Mēs vēlamies mudināt cilvēkus izlemt par labu vakcinācijai un tādējādi pasargāt sevi un citus no smagas saslimšanas," sacīja Igaunijas veselības un darba lietu ministrs Tanels Kīks.

Vakcinācijas apdrošināšanas mērķis ir vairot cilvēku uzticību vakcīnām un palielināt viņu gatavību potēties. Cilvēkiem, kuriem vakcinācijas rezultātā nodarīts būtisks kaitējums veselībai, būs iespēja pieteikties kompensācijai likumā noteiktā apmērā un atbilstoši nodarītajam kaitējumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Nekustamā īpašuma izkrāpšana – valsts atbildība

Jānis Skrastiņš, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, 31.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma iegāde ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem cilvēka dzīvē. Bieži vien tā pamatā ir ne tikai pragmatiska nepieciešamība pēc jumta virs galvas vai vietas savu uzņēmējdarbības ieceru īstenošanai, bet arī emocionāla vēlme piepildīt kādu svarīgu mērķi dzīvē.

Diemžēl likuma robu dēļ darījumi ar nekustamo īpašumu ir kļuvuši par ērtu veidu, kā krāpniekiem uz godprātīgu iedzīvotāju rēķina vairot savu turību. Redzot, kā iedzīvotāji reaģē uz straujo energoresursu sadārdzinājumu, kas daudziem liek mainīt vai pat pārdot, piemēram, lielus, energoneefektīvus mājokļus, jau šobrīd ir skaidrs, ka tirgus aktivitātes pieaugums liks sarosīties arī krāpniekiem.

Zaudēt īpašumu cilvēkam nozīmē zaudēt pamatu zem kājām. Bieži tā tiek zaudēta arī uzticība valstij, jo cietušā ieskatā valsts nav izveidojusi mehānismu savu iedzīvotāju īpašuma tiesību aizsardzībai. Vairāku gadu garumā notāri ir centušies pievērst lēmumu pieņēmēju uzmanību tam, cik neaizsargāti ir iedzīvotāji, neraugoties uz dažādiem likumiem. Tomēr līdz šim būtiskas izmaiņas, lai novērstu likumu nepilnības, ko tik prasmīgi izmanto krāpnieki, nav sekojušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investē ne tikai neliela daļa turīgāko iedzīvotāju

Db.lv, 17.01.2022

Kārlis Purgailis, Citadeles meitas uzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā uzkrātā investēšanai arvien vairāk pievērsušies arī tie, kas līdz šim to nedarīja – paplašinājies mazo investoru loks, liecina bankas Citadele meitas sabiedrības CBL Asset Management dati par 2021. gadu.

Proti, ieguldīt finanšu aktīvos sākusi arvien plašāka sabiedrības daļa pretēji līdz šim novērotajam, kad uzkrājumi un investīcijas koncentrējās galvenokārt nelielas daļas turīgāko iedzīvotāju rokās.

Privātpersonu iekrājumu tendencei pozitīvi attīstoties jau vairāk nekā desmit gadus, arī 2021. gads nav bijis izņēmums – Citadeles klientu uzkrājumos arī pērn fiksēts pieaugums 15 % apmērā, un vidējie uzkrājumi pārsniedz 4000 eiro, taču arvien plašāka sabiedrības daļa lielākus uzkrājumus sākuši veidot ieguldījumos, kas saistīti ar finanšu tirgiem.

2021. gada pirmajos 11 mēnešos par 14 % pieaudzis kopējais iekrājumu apjoms tādos finanšu tirgus instrumentos kā pensiju 3. līmenī, uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, kā arī ieguldījumos akcijās, obligācijās un ieguldījumu fondos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai saules paneļi neradītu zaudējumus

Raitis Čaklis, ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors, 20.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar energoresursu cenu kāpumu, ievērojami palielinoties pieprasījumam pēc elektroenerģijas pašražošanas, nebijušu popularitātes vilni Latvijā piedzīvo saules paneļi. Kādēļ tos vērts apdrošināt un kādiem riskiem jāpievērš lielākā uzmanība, uzstādot saules paneļus?

Pieprasījuma vilnis

Ar pilnu jaudu – tā var raksturot tempu, ar kādu Latvijā patlaban ienāk saules paneļi. Šī gada pirmajos sešos mēnešos mājsaimniecībās uzstādīts trīs reizes vairāk saules paneļu elektrības ģenerācijas iekārtu nekā visa 2021. gada laikā, liecina AS "Sadales tīkls" dati. Augsta ir interese arī par saules un vēja elektrostacijām ar lielāku ražošanas jaudu. Līdz 2022. gada vidum kopējais rezervēto jaudu apjoms (projekti, kuriem jau izsniegti tehniskie noteikumi) elektrības ražošanai no saules vai vēja sadales sistēmā vien sasniedzis vairāk nekā 900 megavatus (MW), “Augstsprieguma tīklā” (elektroenerģijas pārvades sistēmā) – vairāk nekā 3000 MW. Vēl 2021. gada noslēgumā kopējais rezervēto jaudu apjoms tieši sadales sistēmā bija aptuveni 180 MW, pusgada laikā tas pieckāršojies. Līdzīgi augsta interese par elektrības ražošanu novērojama ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri - palielinājās par 21,8%, pretstatā 22,2% pagājušajā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 15%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada septembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,1%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+23,3%). Cenu kāpums bija arī maizei (+2,4%), pienam (+4,1%), cukuram (+8,5%), sieram un biezpienam (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+7,2%). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+1,2%), liellopu gaļa (+7,8%), svaigi augļi (+1,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+3,3%) un cūkgaļa (+1,1%). Akciju noslēgumu rezultātā sadārdzinājās augu eļļa (+3,1%), augļu un dārzeņu sulas (+2,5%). Cenas palielinājās tējai (+4,4%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,1%), margarīnam (+5,2%), saldētām zivīm (+3,9%) un gaļas izstrādājumiem (+1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Philip Morris International sesto gadu pēc kārtas atzīts par labāko darba devēju

Db.lv, 21.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Phillip Morris Latvia mātes kompānija Philip Morris International (PMI) jau sesto gadu pēc kārtas ir atzīta par labāko darba devēju.

Starptautiskā līmenī darba devējus katru gadu izvērtē un sertificē neatkarīgi auditori no Nīderlandē bāzētā TOP darba devēju institūta (Top Employers Institute). Sertifikācijas procesā tiek vērtēta uzņēmumu cilvēkresursu stratēģija un ikdienas prakse, kā arī organizācijas ieguldījums labākas darba vides veidošanā.

TOP darba devēju institūts sertifikācijas procesā izvērtē uzņēmumu praksi sešās cilvēkresursu pārvaldības jomās: vadība (biznesa stratēģija un cilvēku vadības stratēģija, līderība), pārvaldības forma (darba vides organizācija un pārmaiņu vadība, cilvēkresursu digitalizācija un darba vide), spēja piesaistīt (darba devēja zīmola veidošana, darbinieku piesaistīšana), attīstība (karjeras veidošanas un darbinieku izaugsmes iespējas, apmācības), iesaistīšana (darbinieku labsajūta, iesaistīšana, atalgošana un atzinības), spēja vienot (vērtības, ētika daudzveidība, iekļaušana un ilgtspējība).

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Automašīnas visbiežāk saskaras ar dzinēja vai akumulatora darbības traucējumiem

Db.lv, 05.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā pusgadā TOP5 raksturīgākās ķibeles, kas atgadījās automašīnām, bija problēmas ar dzinēju (26 %) un akumulatoru (25 %), kā arī bojājumi riepai (12 %), ģeneratora darbības traucējumi (4,5 %) un nobraukšana no ceļa (4,5 %), liecina dati par klientiem, kuri iegādājušies “Tele2” apdrošināšanas pakalpojumu “SOS palīdzība uz ceļa”.

TOP5 auto ražotāji, par kuriem visvairāk pieteikti apdrošināšanas gadījumi, ir “Volkswagen”, “Audi”, “BMW”, “Volvo” un “Opel”. Savukārt TOP5 auto modeļi pēc apdrošināšanas pieteikumu skaita ir “VW Golf”, “Renault Megane”, “Audi A6”, “VW Touran” un “BMW 3. sērija”.

“Automašīnas tehniskās palīdzības apdrošināšanu jeb SOS palīdzību uz ceļa piedāvājam jau gadu, un tā ir iemantojusi atzinību autovadītāju vidū, jo viņi ļoti ērti ar “Tele2” mobilās lietotnes palīdzību var izsaukt un saņemt diennakts tehnisko palīdzību jebkurā vietā Baltijā,” stāsta “Tele2” apdrošināšanas pakalpojumu vadītājs Zemgus Eglītis. “Dati rāda, ka katrai septītajai apdrošinātajai automašīnai bija nepieciešama palīdzība un vidējā summa tehniskās palīdzības nodrošināšanai automašīnām, kuras saskārās ar tehniskām problēmām, bija gandrīz 80 eiro.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” aizvadīto 12 mēnešu laikā atbalsta programmās darbiniekiem investējis aptuveni 1,75 miljonus eiro.

Visvairāk ieguldīts lojalitātes programmā darbiniekiem, viņu ģimenēm un draugiem, iemaksās 3. pensiju līmenī, kā arī veselības apdrošināšanā.

Kā norāda Endija Kaševska, “Bite” Klimata kontroles vadītāja, mūsdienās darbinieku motivācijas un lojalitātes stiprināšanai vairs nepietiek ar atbilstošu atalgojumu un standartizētiem ieguvumiem, tāpēc uzņēmums regulāri meklē arī alternatīvus risinājumus.

Būtiskas investīcijas novirzītas darbinieku profesionālās izaugsmes veicināšanā, nodrošinot apmācību iespējas vai līdzmaksājumu dažādiem kursiem kvalifikācijas celšanai, valodu apguvei, kā arī seminārus par tādām tēmām kā naudas pārvaldība, stresa vadīšana u.c. Tāpat ieguldījumi veikti komandu saliedēšanas pasākumos un darbinieku aprīkošanā ar jaunākajām tehnoloģijām, kas nepieciešamas ikdienas darba veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada beigās desmitajai daļai uzņēmumu bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par teju 10%.

Lursoft pētījis ārvalstu ieguldījumu izmaiņas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā, analizējot, kā ieguldījumu apjoms pērn mainījies dažādās nozarēs.

Pētījuma dati atklāj, ka pagājušajā gadā vien retajā nozarē pieaudzis uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos reģistrēti ārvalstu ieguldījumi. Pozitīvas izmaiņas bija vērojamas tikai veterināro pakalpojumu, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides, kā arī gaisa transporta sektoros. Visās trīs iepriekšnosauktajās nozarēs aizvadītajā gadā audzis arī ieguldītāju skaits un ieguldītās summas.

Jānorāda, ka tieši gaisa transports ir nozare, kurā reģistrēts viens no augstākajiem ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvariem. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka 2021.gada beigās nozarē bija reģistrēti 36 uzņēmumi, no tiem 18 ar ārvalstu kapitālu. Ieguldījumu apjoms gaisa transporta nozarē 2021.gada laikā audzis par 5,75%, sasniedzot 2,06 milj. EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

19 000 eiro par vienu vietu pirmsskolā, lai gan var arī par 1 200

Daina Kājiņa, Latvijas privāto pirmsskolu biedrības vadītāja, 08.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijā valdība apstiprināja sešus investīciju projektus par kopējo summu 11,52 miljonu eiro apmērā, kuru rezultātā tiks radīta papildu 601 vieta pašvaldību bērnudārzos.

Finansējumu plānots izsniegt trīs gadu laikā, kas ļauj secināt – izvēlētais risinājums nav nedz finansiāli izdevīgākais, nedz ātrākais. Turklāt, tas atļaus tikai nedaudz samazināt rindu uz vietām pirmsskolā laikā, kad rinda nedrīkstētu būt vispār. Jaunais mācību saturs pirmsskolās paredz holistisku pieeju, uzsverot, ka visi mācību procesa elementi ir savstarpēji saistīti un uz katru bērnu jāraugās kā uz vienotu veselumu. Patiesībā šādai pieejai jābūt arī domājot par vietu nodrošināšanu un jaunu pirmsskolu izveidi.

Bērna interesēm jābūt pirmajā vietā

Runājot par rindām pirmsskolās vai diskutējot par jaunu bērnudārzu izveidi kopumā, mēs nereti aizmirstam, ka tā nav vieta, kurā bērnus tikai pieskata. Bērnudārzs primāri ir izglītības vieta, turklāt, tieši šeit bērns iegūst pirmo izglītības pieredzi. Lai šī pieredze būtu pēc iespējas pozitīvāka, bērna interesēm ir jābūt pirmajā vietā. Lai to sasniegtu, uz pirmsskolu nozari jāraugās tāpat kā uz bērnu – kā uz vienotu veselumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 2,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājās par 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 10,8%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada jūlijā, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 24,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (par 33,7%), piena produktiem (par 39,3%), pienam (par 36,6%) un jogurtam (par 29,9%). Dārgāka bija maize (par 28,3%), konditorejas izstrādājumi (par 20,6%), milti un citi graudaugi (par 56,8%), makaronu izstrādājumi (par 35,5%), rīsi (par 30,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #36

DB, 06.09.2022

Dalies ar šo rakstu

Situācija putnkopībā Latvijā un Lietuvā ir ļoti līdzīga, jo abās valstīs ir vieni un tie paši izaicinājumi — augstās putnu barības un joprojām neprognozējamās, bet augošās dabasgāzes cenas, kas palielina ne tikai ražošanas izmaksas, bet arī vistas gaļas cenu veikalos un risku, ka patērētājs izvēlēsies ko citu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs (Andrius Pranckevičius).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.septembra numurā:

Statistika

Pandēmijas atbalsts uzņēmumiem – 72% no iespējamā

Tēma

Ar energoefektivitātes projektiem kā pa celmiem

Apdrošināšana

Apdrošinātāju ikdiena kā 90-tajos. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins

Aktuāli

Skultes LNG terminālis varētu palikt tikai uz papīra

Spēles noteikumi

Par nacionalizāciju jāmaksā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 3,3%, bet gada laikā jeb salīdzinājumā ar 2021.gada martu - par 11,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 5,6%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām martā, salīdzinot ar 2021.gada martu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 14,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (par 22%) un kartupeļiem (par 58,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ieteikumi elektroauto iegādei ar valsts atbalstu

Edgars Korsaks-Mills, Elektrum elektromobilitātes eksperts, 25.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā ir apstiprināta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā atbalsta programma elektroauto iegādei fiziskām personām, kas paredz par jaunu elektroauto iegādi piešķirt 4500 eiro, bet lietotu – 2250 eiro, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Par to, kas jāņem vērā, lai varētu saņemt valsts atbalstu un kā izvēlēties elektroauto, varēja uzzināt Elektrum Energoefektivitātes centra marta sākumā rīkotajā vebinārā "Ieteikumi elektroauto iegādei ar valsts atbalstu".

KAM UN KĀ PIEŠĶIRS ATBALSTU?

SIA "Vides investīciju fonds" finanšu vadītājs Gints Kārkliņš skaidroja, ka ir izsludināta atbalsta programma bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei ar kopējo finansējuma apjomu 10 miljoni eiro.

Šajā programmā atbalsts paredzēts elektroauto un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei. Maksimālais atbalsts 5500 eiro, no kuriem 4500 eiro paredzēts tieši auto iegādei, bet 1000 eiro kā papildu atbalsts, norakstot līdz šim lietoto transportlīdzekli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā pieauga par 0,4%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2021.gada augustu - patēriņa cenu kāpums, tāpat kā pirms mēneša, bija 21,5% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 12,3%.

2022.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,9%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija sieram un biezpienam (+4,2%), konditorejas izstrādājumiem (+3,3%), kā arī svaigiem augļiem (+3,9%). Dārgāks bija cukurs (+14,8%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,3%), saldējums (+4,6%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas kāpa maizei (+0,8%), čipsiem (+11,7%), saldumiem (+5,8%), makaronu izstrādājumiem (+3,6%), ievārījumam un medum (+3,2%), kā arī brokastu pārslām (+4,9%). Cenas palielinājās arī rīsiem (+3,9%) un mājputnu gaļai (+0,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora “Tele2” dati liecina, ka pēdējā gada laikā, salīdzinot ar laiku pirms Covid-19 izraisītās pandēmijas, ir par 15 % samazinājies apdrošināšanas pieteikumu biežums par bojātām viedierīcēm.

Uzņēmumā gan prognozē, ka šādu pieteikumu biežums palielināsies līdz ar mācību procesa atsākšanos klātienē, kā arī aktīvāku cilvēku kustību ārpus mājām. Vairāk nekā uz pusi ir arī samazinājies viedierīču zādzību skaits.

Kā atzīst uzņēmumā, tad šie dati skaidrojami ar to, ka pandēmijas laikā cilvēki vairāk uzturas mājās un mazāk nododas aktīvai izklaidei un atpūtai, kas bieži vien ir galvenie iemesli, kādēļ tiek sabojātas viedierīces vai notiek kādi citi nepatīkami atgadījumi, piemēram, zādzības.

“Cilvēki, dodoties uz koncertiem, ballītēm un ceļojumos, telefonu izmantoja, lai iemūžinātu skaistākos un jautrākos mirkļus. Taču šādos brīžos bieži vien gadās arī dažādas ķibeles, piemēram, telefons nokrīt un tiek sasists ekrāns, telefons iekrīt baseinā vai ceļojuma laikā tas tiek nozagts,” stāsta “Tele2” apdrošināšanas produktu vadītājs Zemgus Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apdrošināšanas kompānijas šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 8,16 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,2 reizes mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.

Tostarp Latvijas riska apdrošināšanas kompānijas 2022.gada pirmajos sešos mēnešos strādāja ar peļņu 8,164 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,6% mazāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, bet Latvijas dzīvības apdrošinātāji strādājuši ar zaudējumiem 4200 eiro apmērā pretstatā peļņai pērn attiecīgajā periodā.

Pēc komisijas datiem, Latvijas riska apdrošināšanas sabiedrībām apdrošināšana šogad pirmajos sešos mēnešos nesusi peļņu 7,227 miljonu eiro apmērā pretstatā 8,719 miljoniem eiro 2021.gada pirmajā pusgadā.

Savukārt Latvijas dzīvības apdrošināšanas sabiedrības no apdrošināšanas guvušas pelņu 84,039 miljonu eiro apmērā pretstatā 24,995 miljonu eiro zaudējumiem 2021.gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru