Risku apdrošinātāja "Balcia", kas strādā ar filiālēm Igaunijā, Lietuvā, Polijā un Vācijā, peļņa pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 7,249 miljoni eiro, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2023.gadā, liecina kompānijas publiskotais finanšu pārskats.

Bruto apdrošināšanas prēmijās "Balcia" pagājušajā gadā parakstīja kopumā 141,817 miljonus eiro, kas ir par 18,2% vairāk nekā 2023.gadā, bet bruto atlīdzībās kompānija izmaksāja 92,654 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 35,3%.

Tostarp Latvijā bruto apdrošināšanas prēmijās 2024.gadā "Balcia" parakstīja 31,415 miljonus eiro, kas ir par 24% vairāk nekā gadu iepriekš, bet atlīdzībās izmaksāja 21,521 miljonu eiro, kas ir pieaugums divas reizes.

Pērn "Balcia" visvairāk bruto prēmiju parakstījusi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā, tostarp sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātajā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā (OCTA) - 87,036 miljonus eiro, kas ir par 11,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Seko sauszemes transporta (KASKO) apdrošināšana, kurā prēmijās parakstīti 38,27 miljoni eiro, kas ir par 24,9% vairāk, un īpašuma apdrošināšana - 9,534 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 68,8%.

Pērn apdrošināšanas tirgus Latvijā turpinājis augt, un parakstīto prēmiju apjoms ir sasniedzis 800 miljonus eiro, kas ir par 11% vairāk nekā 2023.gadā, savukārt izmaksāto prēmiju apjoms ir bijis ap 500 miljoniem eiro, un tas ir pieaugums par 8,5%. Pēc vairāku gadu pārtraukuma izaugsme novērojama arī dzīvības apdrošināšanā, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA).

Straujākais prēmiju pieaugums ir novērots veselības apdrošināšanā - par 16,6%, īpašuma apdrošināšanā - 12,5% un nelaimes gadījumu apdrošināšanā - 12,2%. Savukārt izmaksātās atlīdzības visvairāk pieaugušas par vispārējo civiltiesisko apdrošināšanu - 23,7%, ceļojumu apdrošināšanu - 22,8% un nelaimes gadījumu apdrošināšanu - 11,2%.

"Līdzīgi kā 2023.gadā arī pagājušo gadu raksturo lielas izmaksātās atlīdzības klientiem par dabas katastrofās radītajiem postījumiem, kas gan pieteikumu skaita ziņā, gan izmaksātajās summās sasniedza jaunu rekordu. Tā kā jau 2023.gads bija ļoti postošs, procentuālais pieaugums neuzrādās tik liels. Pieejamā informācija liecina, ka nereti apdrošinātāji ir bijuši ļoti pretimnākoši un, lai gan apdrošināšanas objekts nav bijis apdrošināts pret konkrēto risku vai bija iestājies izņēmums, tomēr izmaksājuši atlīdzību. Klientiem gan uz to nevajadzētu paļauties, tāpēc aicinu rūpīgi pārskatīt polises segumu, jo paredzams, ka dabas kataklizmas mūsu reģionā būs arvien biežāk," saka Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins. "Kopš pandēmijas sākuma dzīvības apdrošināšanā bija vērojama "stagnācija", taču 2024.gadā atkal ir novērots 4,9% pieaugums. Ir atdzīvojusies arī tūrisma nozare, un Latvijas iedzīvotāji aktīvi ceļo, kas atspoguļojas izmaksāto ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību būtiskā pieaugumā."

Apdrošināšanas sabiedrības šogad pirmajos trijos mēnešos Latvijā kopumā bruto prēmijās parakstījušas 226,756 miljonus eiro, kas ir par 8,8% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, savukārt izmaksāto atlīdzību apmērs pieaudzis par 4,8%, sasniedzot 122,819 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

2025.gada pirmajos trijos mēnešos visvairāk prēmiju Latvijā parakstīts veselības apdrošināšanā - 80,791 miljons eiro, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2024.gada pirmajos trijos mēnešos, un veidoja 35,6% tirgu.

Otrs populārākais apdrošināšanas veids bija sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā prēmijās parakstīts 35,031 miljons eiro, kas ir pieaugums par 1,7% (15,4% tirgus), seko dzīvības apdrošināšana - 31,324 miljoni eiro, kas ir par 14,2% vairāk (13,8% tirgus), īpašuma apdrošināšana - 30,775 miljoni eiro, kas ir par 12,1% vairāk nekā gadu iepriekš (13,6% tirgus), kā arī sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības, iekļaujot OCTA apdrošināšanu, - 25,904 miljoni eiro, kas ir par 4,3% mazāk (11,4% tirgus).

Apdrošinātāju parakstīto prēmiju apmērs 2024.gada deviņos mēnešos Latvijā pieaudzis par 9%, sasniedzot 580 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Pieaugušas arī izmaksātās atlīdzības - par 7%, sasniedzot 357 miljonus eiro.

Straujākā izaugsme turpina saglabāties veselības apdrošināšanas jomā, prēmiju apjomam pieaugot par 17% un veidojot ceturto daļu (25,7%) no tirgus.

Īpašuma apdrošināšana stabili saglabā trešās populārākās apdrošināšanas nozares vietu. Īpašuma apdrošināšanas nozarē prēmiju apjoms ir audzis par 13,3%. Šajā nozarē ir arī vērojams lielākais izmaksāto atlīdzību kāpums, par 21,6%, salīdzinājumā ar pērno gadu, kura viens no galvenajiem iemesliem ir jūlijā piedzīvotās spēcīgās vētras seku novēršanai izmaksātās atlīdzības.

2024.gada deviņos mēnešos izaugsmi piedzīvojusi arī dzīvības apdrošināšanas nozare - prēmiju apjoms šajā nozarē ir audzis par 4,4%, bet izmaksāto atlīdzību jomā ir kritums par 2,7%.

Apdrošināšanas sabiedrība Ergo Baltijas valstīs 2024. gadā klientiem atlīdzībās izmaksāja 212 miljonus eiro, no kuriem Latvijā – 56 miljonus, Lietuvā – 101 miljonu, bet Igaunijā – 55 miljonus eiro.

Latvijā lielāko atlīdzību daļu, līdzīgi kā iepriekšējos gados, veidoja dzīvības un veselības apdrošināšana. Šajos apdrošināšanas veidos klientiem 2024. gadā tika izmaksāti 59% no kopējā atlīdzību apjoma jeb 33 miljoni eiro*. Savukārt nedzīvības jeb transporta, īpašuma, civiltiesiskās, nelaimes gadījumu un ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību izmaksas kopumā sasniedza 23 miljonu eiro apmēru**.

Nedzīvības apdrošināšanas veidos Ergo Baltijā pērn saņemts ap 112 000 atlīdzību pieteikumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2023. gadā. No tiem lielākais skaits jeb 64 000 pieteikumu reģistrēti Lietuvā, kur, salīdzinot ar gadu iepriekš, daudzums pieaudzis par 4%, tam seko Igaunija ar iepriekšējam periodam līdzvērtīgu pieteikto atlīdzību skaitu – 29 000, bet Latvijā pērn pieteikts ap 18 200 apdrošināšanas atlīdzību, kas ir nedaudz jeb par 2% mazāk nekā 2023. gadā. Lielākā daļa jeb 64% no nedzīvības apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem Latvijā saņemti transporta apdrošināšanas veidos (OCTA, KASKO), bet apjomīgākais pieaugums pret 2023. gadu pērn bijis privātīpašuma apdrošināšanā, kur pieteikumu skaits palielinājies par 17%, kas saistīts ar jūlijā piedzīvoto vētru un lietavām.

Ņemam standarta līgumu, ievadām klienta iesniegtos datus, apdrošināšanas summu un parakstām dokumentu. Aptuveni šādi līdz nesenai pagātnei noritēja apdrošināšanas process. Sākotnēji lielākoties klientu apkalpošanas centros, vēlāk jau apdrošinātāja uzturētajās interneta platformās. Taču šobrīd apdrošināšana Eiropā piedzīvo fundamentālas pārmaiņas, kas iezīmē pāreju no standartizētas apdrošināšanas uz personalizētu risinājumu.

Pateicoties ar mākslīgo intelektu apveltītiem analītikas rīkiem un datorsistēmu spējai apstrādāt milzīgus datu apjomus, apdrošināšanas sabiedrības spēj izskaitļot katram klientu segmentam raksturīgākos riskus un sagatavot personalizētus piedāvājumus, ko iespējams papildināt ar paša klienta vēlmēm, polisei pievienojot dažādus papildrisku segumus.

Eiropā personalizēšana šobrīd ir «aktuāla» tendence, un tā kļūst aizvien redzamāka arī Latvijā un Baltijā kopumā. Virzību lielā mērā veicina paši klienti. Iepazinuši personalizētu apdrošināšanu ārzemēs, viņi līdzīgus pakalpojumus prasa arī apdrošinātājiem Latvijā. Un apdrošinātāji pielāgojas viņu prasībām, ātri radot jaunus pakalpojumus un piedāvājot tos klientiem. Tipisks piemērs bija pirms pāris gadiem enerģētikas krīzes pilnbriedā. Tolaik privātmāju īpašnieki elektrības izmaksu samazināšanas nolūkā sāka īpašumā uzstādīt saules paneļus. Iesākumā mikroģeneratoru apdrošināšana pat nebija visu apdrošināšanas sabiedrību piedāvājumā, taču īsā brīdī tika radīts jauns pakalpojums, kas ļāva apdrošināt saules paneļus ne vien pret dabas stihijām un nozagšanu, bet arī pret negūtajiem ienākumiem.

Avansa maksājumi B2B darījumos ir plaši izplatīta prakse. Tomēr tie ir saistīti ar riskiem – ja piegādātājs nespēj izpildīt pasūtījumu, piemēram, finanšu grūtību vai piegādes ķēdes pārrāvumu dēļ, uzņēmums var zaudēt naudu. Credeo, Baltijas valstīs strādājošs tirdzniecības kredītu apdrošināšanas brokeris, kopā ar savu sadarbības partneri, pasaules līderi tirdzniecības kredītu apdrošināšanā Allianz Trade, piedāvā avansa maksājumu aizsardzības pakalpojumu (Advance Payment Protection – APP), kas nodrošina papildu aizsardzību pret šāda veida riskiem.

Allianz Trade avansa maksājumu aizsardzības pakalpojumu ieviesa pirms pusotra gada, un tas strauji kļūst populārāks. Pakalpojums ir īpaši svarīgs Baltijas valstu uzņēmumiem, kuri darbojas globālajā tirgū un sadarbojas ar piegādātājiem visā pasaulē. Lai arī globāla mēroga ambīcijas sniedz uzņēmējdarbībai lielākas iespējas, tās nes līdzi arī jaunus izaicinājumus.

Pakalpojuma būtība un ieguvumi

„Mūsu risinājums, ko piedāvājam kopā ar partneriem Allianz Trade, palīdz uzņēmumiem pārvarēt šos izaicinājumus. Avansa maksājumu aizsardzība aizsargā pircēju, kompensējot zaudējumus, ja pārdevējs nepiegādā līgumā paredzētās preces vai nesniedz pakalpojumus un neatgriež iepriekš samaksāto avansu. Šāda apdrošināšana stiprina uzņēmuma reputāciju, jo uzņēmumi, kuri izmanto avansa maksājumu aizsardzības pakalpojumu, šādi parāda savu finansiālo atbildību,” norāda Credeo vadītājs Uldis Pazars.

Lai motivētu darbiniekus, uzņēmumu vadītājiem jāņem vērā dažādi aspekti, tostarp dažādu stimulu efektivitāte un to reālās izmaksas. Prakse rāda, ka vislabākie rezultāti tiek sasniegti, kad bonusi tiek pielāgoti darbinieku vēlmēm.

Populārākie bonusi ir konkurētspējīgs atalgojums, piemaksas par sasniegumiem, profesionālās izaugsmes iespējas, veselības apdrošināšana, elastīgs darba laiks, kā arī uz uzņēmuma rēķina nodrošināta ēdināšana un transports.

Naudas prēmijas ir efektīvas, bet ar lieliem nodokļiem

Viens no populārākajiem un darbinieku visaugstāk novērtētajiem stimuliem ir naudas prēmijas. Šīs prēmijas var izmaksāt katru gadu, pusgadā, ceturksnī vai pat reizi mēnesī. Bieži vien tās piešķir, pamatojoties uz sniegumu, darba kvalitāti vai sasniegtajiem rezultātiem. Taču svarīgi atzīmēt, ka gada vai ceturkšņa prēmijas tiek apliktas ar nodokli līdzīgi kā parastā alga: tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% vai 23% (31%) apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (10,50% darbinieka daļa + 23,59% darba devēja daļa).

Latvijā jautājums par Riska fonda ieviešanu ir atlikts, jo lauksaimniekiem ir būtiskas viedokļu atšķirības par tā finansēšanu, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Tostarp viņš atzīmēja, ka lauksaimnieku starpā nav vienprātības par to, kurš veiktu iemaksas Riska fondā, kā arī, cik lielas šīs iemaksas būtu, jo, lai fonds varētu reāli strādāt, iemaksām būtu jābūt nozīmīgām.

Pēc Gūtmaņa teiktā, ir divi iespējamie risinājumi - vai nu katrs lauksaimnieks iemaksā, piemēram, piecus eiro no hektāra gadā, ko lauksaimnieki neatbalstīja, vai arī līdzekļus var paņemt no kāda Eiropas Savienības (ES) atbalsta maksājuma, samazinot tiešmaksājumus, piemēram, par pieciem eiro no hektāra, taču arī šo variantu lauksaimnieki neatbalstīja.

Tāpat viņš atzīmēja, ka lauksaimniekiem ir bažas par sistēmas izjaukšanu tajos segmentos, kuros labi strādā apdrošināšana. Lauksaimnieki, kuriem ir apdrošināšana, uzskata, ka šāda Riska fonda izveide nav nepieciešama, bet tie saimnieki, kuriem apdrošināšana nav pieejama, uzskata, ka fonds ir nepieciešams.

Šobrīd, kad uzņēmējdarbības vide kļūst arvien neprognozējamāka, izdzīvo nevis stiprākie, bet gan tie, kas spēj ātrāk pielāgoties. Maksātnespējīgi klienti un pēkšņas parādsaistību problēmas var kļūt par šķērsli pat visambiciozākajiem biznesa plāniem. Vai jūsu uzņēmums ir gatavs šiem riskiem?

Jau rīt, ceturtdien, 15. maijā, no plkst. 10:00 līdz 10:45, vadošais tirdzniecības kredītu apdrošināšanas brokeris Baltijā Credeo sadarbībā ar starptautisko risku pārvaldības ekspertu Coface rīko bezmaksas vebināru: “Kā izvairīties no maksātnespējīgiem klientiem un kāda loma ir tirdzniecības kredītu apdrošināšanai?”

Reģistrācija šeit: https://attendee.gotowebinar.com/register/5256635797003576409

Vebinārā uzzināsiet:

• Cik dārgi patiesībā izmaksā klienta nenorēķināšanās?

• Kādas ir brīdinošās pazīmes, kas liecina par partnera riskiem?

Latvijas Bankas Uzraudzības komiteja trešdien izsniegusi licenci jaunai risku apdrošināšanas kompānijai - "Sincera Insurance", informē Latvijas Bankas preses dienestā.

"Sincera Insurance" licence izsniegta sauszemes transportlīdzekļu, izņemot dzelzceļa transportu, apdrošināšanā (KASKO) un dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšanā.

Izvērtējot iesniegtos dokumentus, Latvijas Banka ir secināja, ka "Sincera Insurance" atbilst Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma prasībām, kas ir par pamatu, lai Latvijas Banka izsniegtu apdrošināšanas licences.

"Sincera Insurance" valdē, pēc "Firmas.lv" datiem, strādā Pāvels Maksimovs un Inna Viļenska.

Savukārt kompānijas padomē strādā Artjoms Boļšakovs, Dmitrijs Zaznovs un Iļja Arefjevs, kurš šobrīd ir arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Vairo" valdes priekšsēdētājs.

"Sincera Insurance" reģistrēta 2024.gada 22.oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 3,5 miljoni eiro. Apdrošināšanas kompānijas vienīgā īpašniece ir AS "Discover Car Hire".

Nākamā gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas paredz nekavējoties nosūtīt informāciju transportlīdzekļa īpašniekam, ja ar tehniskajiem līdzekļiem ir fiksēts, ka ceļu satiksmē iespējams tiek izmantots transportlīdzeklis, kuram noteiktā termiņā nav veikta tehniskā apskate vai nav iegādāta transportlīdzekļa obligātā civiltiesiskā apdrošināšana (OCTA).

Paziņojuma mērķis ir pēc iespējas ātrāk novērst atkārtotus pārkāpumus ceļu satiksmē, turpinot izmantot transportlīdzekli, kuram nav derīgas tehniskās apskates vai OCTA polises. Sagaidāms, ka šādas informācijas plašāka pieejamība mazinās to gadījumu skaitu, kad transportlīdzekļa vadītāji tiek vairākkārtēji sodīti par ceļu satiksmes pārkāpumiem saistībā ar tehniskās apskates derīgumu vai OCTA neesamību, kas secīgi fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem īsā laika posmā.

CSDD paziņojumu par pārkāpumu nosūtīs uz reģistrētu e-pasta adresi, ko transportlīdzekļa īpašnieks ir norādījis e-CSDD. Svarīgi atcerēties, ja īpašnieks nebūs norādījis e-pasta adresi e-CSDD, tad informatīvais ziņojums netiks nosūtīts.

Civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana (OCTA) būs nepieciešama arī elektroskrejriteņiem, paredz likuma grozījumi, ko trešdien, 6.novembrī, galīgajam lasījumam atbalstījusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Apdrošināšana skrejriteņiem rosināta, jo arī ar tiem izraisītajos negadījumos personām radītie zaudējumi var būt salīdzinoši smagi. No šī gada 1.aprīļa elektroskrejriteņu reģistrācija Ceļu satiksmes drošības direkcijā ir obligāta, un plānots, ka pienākums tos apdrošināt stāsies spēkā nākamā gada 1.janvāri.

Prognozēts, ka elektroskrejriteņiem OCTA polise, līdzīgi kā patlaban mopēdiem, varētu izmaksāt no 24 līdz 50 eiro gadā.

Ar grozījumiem paredzēts palielināt zaudējumu atlīdzību limitus. Par personai negadījumā nodarīto zaudējumu līdzšinējo 5,2 miljonu eiro vietā atlīdzību varēs izmaksāt līdz 6,45 miljoniem eiro neatkarīgi no cietušo personu skaita. Savukārt par kaitējumu mantai limits no līdzšinējiem 1,05 miljoniem eiro plānots 1,3 miljonu eiro apmērā neatkarīgi no trešo personu skaita.

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā no nākamā gada, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2.līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3.līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu.

Mazākas iemaksas pensiju 2. līmenī

Saeima atbalstīja iemaksu samazināšanu pensiju 2.līmenī par 1 procentpunktu no 2025. līdz 2028. gadam. Šobrīd no mūsu bruto algas pensiju sistēmai tiek atvēlēti 20%, no kuriem 14% aiziet 1. līmenim un 6% – 2. līmenim. Taču ar jauno sadalījumu no 1. janvāra 15% aizies 1. līmenim, bet tikai 5% – 2. līmenim. Tas nozīmē, ka iemaksas ikviena cilvēka pensiju 2.līmeņa uzkrājumā samazināsies par gandrīz piekto daļu jeb 17%. Tas ir ievērojams ikviena nākotnes pensijas kapitāla samazinājums, tāpēc kļūs vēl svarīgāk pašiem uzkrāt savai nākotnei.

Lielāka nodokļa atmaksa par uzkrājumiem nākotnei

No 2025. gada tiks palielināts iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN): no 20% uz 25,5%. Tas nozīmē, ka par 2025. gadā veiktajām iemaksām savos ilgtermiņa uzkrājumos – pensiju 3.līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā (Uzkrājums bērna nākotnei, Privātais portfelis u.c.) – 2026.gadā varēs atgūt jau 25,5%. Šo lielāku atgūstamo summu savukārt ir iespēja papildus ieguldīt savā uzkrājumā, tādējādi palielinot savu kapitālu vecumdienām, bērniem un citiem nākotnes mērķiem.

Foto: Freepik.com, senivpetro

Auto noma Latvijā ir populārs risinājums gan ikdienas vajadzībām, gan ceļotājiem un uzņēmumiem, kuriem nepieciešams ātri un ērti nodrošināt sev transportu dažādās situācijās. Taču, lai izvēlētos labāko piedāvājumu, ir svarīgi saprast nomas veidus, pievērst uzmanību līguma nosacījumiem un izvērtēt savas individuālā vajadzības.

Par to, kas jāzina izvēloties sev atbilstošu nomas auto piedāvājumu, un kādus svarīgus faktorus ņemt vērā, uzzini, lasot rakstu.

Dažādi automašīnu nomas veidi un to priekšrocības

Īstermiņa auto noma

Īstermiņa automašīnu noma ir lielisks risinājums īsiem ceļojumiem vai specifiskiem gadījumiem, kad auto nepieciešams uz dažām dienām vai nedēļām. Šis veids ir populārs tūristu vidū, kuri vēlas izbaudīt brīvību pārvietojoties bez sabiedriskā transporta ierobežojumiem.

Noslēdzies Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Valsts administrācijas skolas (VAS) un Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) rīkotais hakatons “Atvērtie dati: inovācija un izaugsme”.

Hakatons norisinājās no 25. septembra līdz 7. oktobrim, taču 9. oktobrī Valsts kancelejā notika noslēguma pasākums. Kopumā hakatonam pieteicās 75 dalībnieki un tika iesniegtas 19 idejas, no kurām līdz finālam nokļuva sešas komandas ar savām idejām.

Dalībnieku uzdevums bija, izmantojot atvērtos datus (datus, kas ir pieejami publiskai lietošanai) un augstvērtīgās datu kopas (dati, kas ir būtiski sabiedrības interesēm un ekonomikai) vai mākslīgo intelektu, lai radītu jaunas idejas un risinājumus, kas veicina sabiedrības labklājību, ekonomisko attīstību un efektīvāku resursu izmantošanu. Sešas finālistu idejas, kuras tika prezentētas:

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums Balcia kļuvis par Baltijā pirmo savas nozares uzņēmumu, kas sastopams metaversa digitālajā 3D pasaulē.

Balcia klienti un videospēļu entuziasti tagad var satikties virtuāli – speciāli apdrošināšanas uzņēmumam radītā videospēles Fortnite kartē “Balcia Mega Mansion”.

Balcia valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus norāda, ka uzņēmuma mērķis ir piedāvāt jaunākās paaudzes apdrošināšanas produktus un pakalpojumus, tāpēc Balcia ikdienā meklē veidus, kā ieviest tehnoloģiju inovācijas savā un klientu ikdienā. “Šobrīd vairāk nekā 80% no uzņēmuma biznesa attīstībai atvēlētajām investīcijām tiek ieguldītas tieši inovāciju izpētei un ieviešanai,” viņš piebilst.

“Pievienošanās virtuālajai metaversa pasaulei šobrīd vēl uzskatāma par nestandarta pieeju apdrošināšanas nozarē – ne tikai Latvijā un Baltijā, bet arī Eiropā. Apdrošināšanas pasaule ir visai konservatīva, taču mēs ar šo mūsu nozarei netipisko soli vēlamies mainīt to, kā cilvēki redz finanšu nozari. Kļūstot par Fortnite komūnas daļu, mūsu mērķis ir sasniegt mūsu nākotnes auditoriju – Z un Alfa paaudzes – un, izmantojot spēles elementus, izglītot viņus par apdrošināšanas būtību. Tā nav tikai spēle – tas ir unikāls un aizraujošs veids, kā iesaistīt un izglītot mūsu klientus, darbiniekus un ikvienu videospēļu cienītāju,” saka J. Lucaus.

Skolēnu ilgi gaidītais pavasara brīvlaiks ir klāt, un pirms bērni metas brīvo dienu izbaudīšanā publiskās izklaides vietās un sporta laukumos, sakravā somas sporta nometnei vai ģimenes ceļojumam, vecākiem vajadzētu ar atvasēm pārrunāt drošu uzvedību. Apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) gadu gaitā saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi rāda, ka neuzmanība ik gadu vairākiem desmitiem ģimeņu sabojā brīvlaika prieku.

Statistika par pēdējo trīs gadu pavasara brīvlaikiem liecina, ka visbiežāk bērni traumas gūst sporta aktivitāšu laikā. Divas trešdaļas no visiem brīvajā nedēļā saņemtajiem Nelaimes gadījumu atlīdzību pieteikumiem ir saistīti ar bērnu traumām sporta laukumos. Tas skaidrojams gan ar to, ka brīvlaikā bieži notiek basketbola, futbola un citu sporta veidu turnīri vai nometnes, gan ar to, ka paši pusaudži izmanto silto laiku, lai kopā ar draugiem nodotos sportošanai bez pieaugušo uzraudzības.

«Skolēnu pavasara brīvlaiks ierasti ir laiks, kad bērni un pusaudži «atlaiž bremzes». Brīvi no skolas un bieži vien arī no darbā aizņemto vecāku uzraudzības, skolēni mēdz aizmirst par piesardzību uz ielas, sporta laukumos un izklaides vietās. Tas diemžēl mēdz novest pie nepatīkamiem incidentiem. Lai nesabojātu prieku par brīvo nedēļu, aicinu vecākus atgādināt bērniem par drošības noteikumu ievērošanu ārpus mājas un parūpēties par bērnu apdrošināšanu, kas pasargās no neplānotiem izdevumiem,» iesaka BTA Apdrošināšanas valdes locekle Evija Matveja.

Lietuvas valdība cīnīsies, lai valstī turpinātu strādāt Zviedrijas bankas SEB meitasbanka un tā netiktu pārveidota par filiāli bankai, kuras galvenā mītne būs Tallinā, ceturtdien paziņoja Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks.

"Varbūt vēl nav viss zaudēts. Varbūt mums ir daži instrumenti - gan pātaga, gan burkāns. Mēs varam mēģināt pārliecināt, izdarīt spiedienu uz SEB, lai tā paliek Lietuvā," viņš teica žurnālistiem.

Palucks sacīja, ka pagājušajā nedēļā viņam bijusi tiešsaistes tikšanās ar SEB vadību Zviedrijā.

"No viņu teiktā un ķermeņa valodas es sapratu, ka pagaidu lēmumi jau ir pieņemti. Taču mēs nepadosimies un centīsimies cīnīties," teica Lietuvas premjers, kura vadītā valdība sāka strādāt pirms nedēļas.

Palucks neatklāja, kādas sarunu sviras varētu pārliecināt SEB mainīt savu lēmumu par trīs Baltijas meitasbanku apvienošanu vienā bankā ar galveno mītni Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Latvijas uzņēmumiem, kas gatavojas paplašināt darbību ārvalstu tirgos, Baltijas valstis bieži vien ir loģiska pirmā izvēle. Uzņēmējdarbība kaimiņu valstīs piedāvā daudz iespēju, taču tai ir arī savi izaicinājumi. Lai gan Lietuvai, Latvijai un Igaunijai ir kultūras un vēstures līdzības, juridisko un nodokļu sistēmu atšķirības var būt būtisks šķērslis uzņēmējdarbības attīstībai. Šos izaicinājumus var pārvarēt, ja uzņēmumi iepriekš sagatavojas. Apskatīsim galvenos šķēršļus, ar ko uzņēmumi saskaras, paplašinot darbību Baltijas tirgū, un kādi ir praktiski risinājumi to pārvarēšanai.

Juridiskās un nodokļu sistēmu atšķirības

Jāatzīmē, ka normatīvie akti atsevišķās jomās un nodokļu politika Baltijas valstīs ievērojami atšķiras. Piemēram, Lietuvā biežas izmaiņas nodokļu politikā prasa pastāvīgi koriģēt grāmatvedību. Latvijā algu uzskaiti sarežģī specifisks tiesiskais regulējums, savukārt Igaunijā augstās digitalizācijas prasības var radīt grūtības uzņēmumiem, kuriem nav modernizētas IT infrastruktūras.

Lai nodrošinātu veiksmīgu darbību, uzņēmumiem ir svarīgi sekot līdzi normatīvo aktu izmaiņām katrā valstī un vajadzības gadījumā piesaistīt kompetentus ārējos partnerus.

Starptautiski komunikācijas izaicinājumi

Darbošanās dažādās valstīs nozīmē ne tikai valodu barjeras, bet arī atšķirīgas darba metodes. Sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzējiem var sagādāt grūtības, ja rodas pārpratumi, tiek zaudēta informācija vai kavējas lēmumu pieņemšana. Turklāt kopīgu korporatīvo dokumentu, piemēram, algu aprēķināšanas un grāmatvedības politikas vai darba līgumu, sagatavošana var radīt grūtības atšķirīgu normatīvo prasību dēļ.

Kā vētras un plūdi jau šodien maina mūsu ikdienu, tā ilgtspējas prasības kļūst par jaunās ekonomikas neizbēgamu sastāvdaļu. Vai jūs esat gatavi šai nākotnei? Latvijā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, daudzi uzņēmumi vēl tikai apzinās šo pārmaiņu nozīmīgumu, bet laiks vilcināties ir pagājis. Jaunie globālie izaicinājumi pieprasa ne tikai atbilstību, bet arī proaktīvu rīcību. Šī ir iespēja mūsu uzņēmumiem ne tikai pielāgoties, bet arī stiprināt savu konkurētspēju, nodrošinot izaugsmi nākotnes tirgos.

Ilgtspējas prasību nozīme

Lai saprastu šo pārmaiņu patieso mērogu, ieskatīsimies vēl pavisam nesenā vēsturē. 2015. gadā Parīzes nolīgums kļuva par globālu pagrieziena punktu – tas apvienoja ANO dalībvalstis kopīgā mērķī sasniegt ilgtspējīgas attīstības rezultātus līdz 2050. gadam. Tie kopumā ir 17 mērķi un 169 apakšmērķi, starp kuriem ir, piemēram, dzimumu līdztiesības veicināšana, nabadzības un bada apkarošana, ievērojama CO₂ samazināšana, augsnes pasargāšana no sausuma un applūšanas, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomiskā izaugsme, u.c.

Kāpēc tas ir svarīgi? Šo mērķu ieviešana ne tikai saglabā planētu nākamajām paaudzēm, bet arī veicina ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, nodrošinot konkurētspējīgus risinājumus nākotnei.

Pasaulē aizvien pamanāmākās klimata pārmaiņu sekas skar arī Latviju, tādēļ gan iedzīvotājiem, gan valsts un privātajam sektoram ir laikus jāgatavojas aizvien biežākām un postošākām dabas kataklizmām, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) rīkotajā ekspertu diskusijā "Kādas mācības Latvijai atpūta vasaras vētra" uzsvēra LAA prezidents Jānis Abāšins.

"Apdrošinātājiem šā gada vasarā piedzīvotā vētra ir bijusi laba mācība. Mēs pilnveidojam gan savas procedūras, gan komunikāciju ar sabiedrību un visām iesaistītajām pusēm. Es patiesi ceru, ka mums visiem, kopā strādājot, izdosies labāk sagatavoties nākotnes dabas kataklizmām," pauda J. Abāšins.

LAA prezidents norādīja, ka šā gada jūlijā notikusī vētra apdrošināšanas atlīdzību ziņā ir uzstādījusi jaunu rekordu - ja 2023.gada augustā piedzīvotā līdzīgā stipruma vētrā apdrošinātāji saņēma 2234 atlīdzību pieteikumus, kuru apmierināšanai izmaksātas un rezervētas atlīdzības 16,6 miljonu eiro apmērā, tad pēc šā gada vasarā piedzīvotās vētras apdrošinātāji saņēma 9774 atlīdzību pieteikumus, kuru apmierināšanai izmaksātas un rezervētas atlīdzības 25 miljonu eiro apmērā.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas polise no šā gada 1.jūlija būs nepieciešama arī elektroskrejriteņiem, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

SM norāda, ka atbilstoši šī brīža prognozēm elektroskrejriteņiem OCTA polise, līdzīgi kā mopēdiem, varētu izmaksāt no 24 līdz 50 eiro gadā.

Ministrijā norāda, ka arī pērn stājās spēkā stingrākas prasības elektroskrejriteņu lietošanā. Tostarp elektroskrejriteņu vadītājiem vecumā līdz 17 gadiem, braucot ar šo mikromobilitātes rīku, obligāti ir jālieto aizsargķivere un sliktas redzamības vai intensīvas satiksmes apstākļos vēlams apģērbs ar gaismu atstarojošiem elementiem, piemēram, atstarojoša veste.

Tāpat, lai mazinātu iespējamos riskus, elektroskrejriteņu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas neapdraud ceļu satiksmes drošību un nepārsniedz maksimālo atļauto ātrumu - 25 kilometrus stundā (km/h). Braukšana atļauta pa brauktuvi tikai vietās, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 50 km/h. Braucot pa ietvi ir jābrauc lēnāk, atbilstoši cilvēku plūsmai, dodot priekšroku gājējiem.

Īstenojot konstruktīvu sadarbību starp politikas veidotājiem un banku sektoru, 2025.gads var būt izaugsmes un iespēju gads gan finanšu sektoram, gan arī ekonomikai kopumā, norādīja bankas "Citadele" valdes priekšsēdētāja Rūta Ežerskiene.

"Raugoties uz 2025.gadu, es mudinātu uz lielāku dialogu starp politikas veidotājiem un finanšu sektoru, lai nodrošinātu, ka turpmākās nodokļu reformas atbalsta gan valsts mērķus, gan mūsu ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju," atzīmēja Ežerskiene.

Viņa norādīja, ka ciešāka sadarbība un dialogs palīdzēs atrast pareizo līdzsvaru starp ieguldījumu valsts budžetā un iespēju bankām sniegt stabilu atbalstu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Tāpat Ežerskiene minēja, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) turpmākā procentu likmju samazināšana, visticamāk, veicinās kreditēšanas aktivitāti arī uzņēmumu segmentā, jo īpaši ar ilgtspēju un digitālo transformāciju saistītās nozarēs. Tomēr bankām ir jāsaglabā modrība, jo ekonomikas atveseļošanās tempam un regulējumam būs nepieciešama pastāvīga pielāgošanās.

“Vai tiešām lodēšana pie jums joprojām ir roku darbs?” Tieši šo jautājumu mēs dzirdam visbiežāk no viesiem, kas apmeklē mūsu rūpnīcu Daugavpilī. Jā, mēs ne tikai daļu darba veicam ar rokām, bet arī produktu kvalitāti pārbaudām pilnīgi visiem produktiem, nevis izlases kārtībā.

Mākslīgais intelekts (MI) mūsu gadījumā palīdz risināt uzdevumus, kas saistīti ar procesu digitalizāciju, piemēram, palīdz piemeklēt labāko programmatūru, kas bez MI rīkiem aizņemtu krietni vairāk laika.

Mūsu uzņēmumā strādā 130 cilvēki, no tiem apmēram 40% veic dažādus darbus ar rokām un šobrīd ir grūti iedomāties, kam būtu jānotiek, lai viņus tuvāko desmit gadu laikā spētu aizvietot mākslīgais intelekts. Protams, kā augsto tehnoloģiju kompānijas pārstāve, es ticu tehnoloģiskajam izrāvienam, jo tieši to īpaši straujā tempā mēs jau vērojam kopš brīža, kad parādījās internets deviņdesmito gadu sākumā. Un tomēr ne visas profesijas ir apdraudētas. Tas ir saistīts ar kvalitāti, individuāliem pasūtījumiem un augstas precizitātes zinātnēm.