Jaunākais izdevums

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru SIA Latvijas Propāna gāze iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Eko gāze. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence ietekmētajos tirgos.

SIA Latvijas Propāna gāze sniedz autogāzes vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, turklāt abi tirgus dalībnieki veic gāzes balonu tirdzniecību.

Apvienošanās rezultātā horizontāli tiek ietekmēts autogāzes mazumtirdzniecības tirgus un gāzes balonu tirgus. Starp apvienošanās dalībniekiem pastāv arī vertikālas attiecības, jo SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Latvijas Propāna gāze – autogāzes vairumtirdzniecības pakalpojumus.

Abu uzņēmumu kopējā autogāzes mazumtirdzniecības tirgus daļa nepārsniedz 25 % tirgus koncentrācijas līmeni, līdz ar to KP secina, ka tādējādi netiek traucēta efektīva konkurence. Vērtējot gāzes balonu tirdzniecības tirgu, konstatējams, ka SIA Eko gāze gāzes balonu pārdošanas apjomi ir nelieli, kā arī tirgū darbojas vismaz astoņi citi tirgus dalībnieki, kas nodrošina aktīvu konkurenci.

Autogāzes vairumtirdzniecības tirgū, jau pirms apvienošanās SIA Eko gāze autogāzes piegādātājs bija SIA Latvijas Propāna gāze, kuras tirdzniecības apjomi ir pietiekami, lai piegādātu autogāzi arī citiem SIA Eko gāze konkurentiem. Tādējādi apvienošanās nevar radīt apstākļus, kas konkurentiem liegtu pieeju piegādēm.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, KP secina, ka apvienošanās rezultātā Latvijā nemainīsies autogāzes vairumtirdzniecības tirgus, būtiski nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis autogāzes mazumtirdzniecības un gāzes balonu tirdzniecības tirgos. Tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

Lai nepieļautu būtisku konkurences samazināšanos uzņēmumu apvienošanās rezultātā, apvienošanās darījumiem, kas atbilst Konkurences likumā noteiktajiem kritērijiem, nepieciešama KP atļauja. Tādējādi KP nodrošina valstisku kontroli pār tirgu koncentrēšanos, lai neveidojas tādas strukturālas izmaiņas, kuru rezultātā patērētāji cieš ilgtermiņā, jo tiem tiek ierobežotas izvēles iespējas vai preces un pakalpojumi jāiegādājas par nekonkurētspējīgu cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut UAB Vaizga iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA «Pirmas», iegādājoties SIA «Pirmas» kapitāla daļas, informē KP.

Konkurences padome nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

SIA «Pirmas» darbība ir saistīta ar benzīna, dīzeļdegvielas un autogāzes vairumtirdzniecību. Savukārt Lietuvā reģistrētā UAB Vaizga īsteno netiešu izšķirošo ietekmi pār AS «VIADA Baltija», kuras darbība saistīta ar benzīna, dīzeļdegvielas un autogāzes mazumtirdzniecību Latvijas teritorijā.

Apvienošanās dalībnieki darbojas vertikāli saistītos tirgos, tāpēc KP vērtēja, kā apvienošanās ietekmēs benzīna, dīzeļdegvielas un autogāzes vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgus Latvijas teritorijā.

AS «VIADA Baltija» ir izveidots degvielas uzpildes staciju tīkls visā Latvijā, kur apmēram puse no tām atrodas Rīgā un tās tiešā tuvumā, savukārt pārējās stacijas ir izvietotas vairāk nekā 30 Latvijas pilsētās un apdzīvotajās vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reorganizācija reģistrēta sašķidrinātās naftas gāzes tirgotājam un gāzes apgādes sistēmu projektētājam, uzstādītājam SIA Latvijas Propāna gāze.

Lursoft izziņā esošā informācija liecina, ka š.g. 15.novembrī uzņēmumam reorganizācijas ceļā pievienota SIA Eko gāze.

2018.gadā pievienotais uzņēmums apgrozīja 1,89 milj.EUR un gadu noslēdza ar 188,70 tūkst.EUR zaudējumiem. Tikmēr iegūstošais uzņēmums SIA Latvijas Propāna gāze 2018.gadā turpināja palielināt savu apgrozījumu un tas sasniedza jau 65,10 milj.EUR, bet peļņa palielinājās teju 3 reizes, pēc nodokļu nomaksas tai 2018.gadā esot 2,75 milj.EUR.

Autogāzes mazumtirgotāju ar 11 autogāzes uzpildes stacijām Rīgas reģionā SIA Latvijas Propāna gāze” 100% apmērā iegādājās pirms gada, 2018.gada 12.novembrī. Līdz tam uzņēmumam šajā kapitālsabiedrībā piederēja 51% kapitāldaļu, atlikušie 49% - Kiprā reģistrētajam Semental Holdings Limited.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā un Tallinā pagājušajā darba nedēļā bija novērojams degvielas cenu kritums, savukārt Rīgā tās nav mainījušās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Dārgākais benzīns arī šajā nedēļā bija nopērkams Tallinā, seko Rīga, bet zemākā benzīna cena joprojām bija Viļņā. Tāpat augstākā dīzeļdegvielas cena bija Tallinā, bet zemākā - Viļņā. Rīgā šajā nedēļā «Circle K» uzpildes stacijās degvielas cenas bija stabilas, un, tāpat kā iepriekšējā piektdienā, litrs 95.markas benzīna maksāja 1,314 eiro, bet litrs dīzeļdegvielas - 1,224 eiro.

Savukārt Viļņā 95.markas benzīna cena samazinājās par 0,6% un bija 1,177 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena šonedēļ kritās par 1,6% - līdz 1,077 eiro par litru. Vienlaikus Tallinā «Circle K» uzpildes stacijās degvielas 95.markas benzīna cena šonedēļ saruka par 0,3% un piektdien bija 1,363 eiro par litru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Inčukalna pazemes gāzes krātuve (Inčukalna PGK) atkal varētu sasniegt 100% piepildījumu.

To intervijā DB norāda AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne, piebilstot, ka šādu mērķi izdosies sasniegt, ja tiks nodrošināts pakāpeniski pieaugošs pieprasījums pēc dabasgāzes uzglabāšanas. Z. Kotāne atzīmē, ka 2019./2020. gada iesūknēšanas sezonā Inčukalna PGK rezervēts par 24,4% vairāk jaudas, nekā sākotnēji prognozēts, tādējādi sasniedzot maksimālo šīs sezonas krātuves piepildījumu. Šajā sezonā paredzēts iesūknēt vēl par 25% vairāk dabasgāzes nekā iepriekšējā gadā.

Fragments no intervijas

Kas veicināja interesi par iespējām glabāt gāzi Inčukalnā?

Šis gads vēlreiz apliecina, ka dabasgāze ir globāls resurss un tās cenu ietekmē globāli faktori. Šis ir pirmais gads, kad dabasgāzes tirgū ir sašķidrinātās dabasgāzes pārprodukcija – dabasgāzes pieprasījums ir mazāks, nekā ražotāji var piedāvāt. Tā rezultātā strauji kritās dabasgāzes cenas, sasniedzot 8,9 EUR/MWh, kas ir zemākā cena pēdējo gadu laikā. Līdz ar to tirgotāju interese par iespējām izveidot dabasgāzes uzkrājumus, reaģējot uz cenu izmaiņām globālajā tirgū, auga. Vienlaicīgi cenu prognozes 2019./2020. gada ziemai saglabājas iepriekšējā līmenī, radot interesi par krātuvju izmantošanu. Šobrīd Eiropā vidēji krātuvju piepildījums jau sasniedzis 80%, kas ir netipiski augsts. Ja salīdzinām piepildījumu augusta sākumā ar situāciju pirms gada, tad šogad krātuves ir piepildītas par aptuveni 20% vairāk. Arī Latvijas tirgotāji darbojas līdzīgi kā citviet Eiropā. Lai gan sezonas sākumā veiktās tirgus dalībnieku aptaujas liecināja, ka interese par krātuvi būs līdzīga iepriekšējo gadu rādītājiem, kam arī bijām gatavi, dabasgāzes cenas samazinājuma dēļ tā būtiski pieauga, turklāt salīdzinoši vēlu iesūknēšanas sezonā. Proti, krātuves produktu rezervācija tika uzsākta jau gada pirmajos divos mēnešos, sasniedzot 4,15 TWh, taču lielākais rezervāciju apjoms tika sasniegts maijā – 10,2 TWh, kam sekoja rezervētas 1,36 TWh jūnijā un 2,78 TWh jūlijā. Diemžēl lielākajām krātuves rezervācijām nesekoja atbilstoša apjoma piegādes iesūknēšanai, atliekot tās uz vēlāku laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar koronavīrusa Covid-19 dēļ Latvijā noteikto ārkārtas situāciju tirgotājiem obligāti jānodrošina distancēšanās attālums 2 metri starp pircējiem, šodien pēc Ekonomikas ministrijas un tirgotāju tikšanās informēja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa.

Tikšanās laikā valsts institūciju un uzņēmēju pārstāvji vienojās ieviest sekojošus pasākumus sociālās distancēšanās nodrošināšanai tirdzniecības vietās ar mērķi ierobežot vīrusa Covid-19 izplatību: tirgotājiem noteikt pienākumu tirdzniecības centros, tirgos un ielu tirdzniecības organizēšanas vietās redzamā vietā izvietot skaidri salasāmu aicinājumu apmeklētājiem būt sociāli atbildīgiem un kases zonā ievērot divu metru distanci no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja un pārdevēja; kases zonā nodrošināt divu metru distanci no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja un pārdevēja, piemēram, ar norādošām lentām.

Šāda prasība attiecināma uz tirdzniecības vietām virs 100 m2, bet mazākiem veikaliem šī prasība ir rekomendējoša. Vienlaikus tirgotāji tiek aicināti iespēju robežās īstenot citus pasākumus cilvēku, t.sk. veikalu darbinieku, plūsmas ierobežošanai tirdzniecības vietās, kas veicinātu Veselības ministrijas rekomendāciju ievērošanu attiecībā uz Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Brenguļu alus saimnieki cīnās ar importēto alu

Monta Glumane, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: PVN samazināšana nav labākās zāles pret nabadzību un nevienlīdzību

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 08.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā, arī no politiķiem, nereti izskan idejas, ka samazināta PVN likme, piemēram, pārtikai vai zālēm ir lielisks instruments, lai šo produktu cenas padarītu lētākas, tādējādi īpaši palīdzot sabiedrības nabadzīgākajai daļai.

Šī ideja nav raksturīga tikai Latvijai, arī Francijā viena no dzelteno vestu prasībām ir samazināt PVN likmi pamata pārtikas precēm. Tajā pašā laikā ekonomisti vienmēr ir uzsvēruši, ka samazināta PVN likme nekādā gadījumā nav efektīvākais instruments nabadzības un nevienlīdzības mazināšanai. Vispirms jau jāsāk ar skaudro patiesību, ka produkta gala cenas samazinājums nekad nebūs proporcionāls PVN likmes samazinājumam, jo daļu no samazinātā PVN sev paturēs tirgotāji un ražotāji. To spoži savā rakstā par samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem parāda Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, kurš ar skaitļiem pierāda, ka šo produktu cenu samazinājums nav proporcionāls PVN likmes samazinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai esam gatavi 14. septembrim?

Zane Veidemane-Bērziņa, ZAB Kronbergs Čukste Levin partnere, zvērināta advokāte, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākumam šis jautājums visdrīzāk raisa vien neizpratni un pretjautājumu – vai tad kaut kam ir jāgatavojas, un kas tad notiks 14. septembrī?

14. septembris ir diena, sākot ar kuru tiem finanšu nozares spēlētājiem, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, būs jāpiemēro stingrā klienta autentifikācija jeb tā sauktā SCA.

SCA ir autentifikācija, kas sastāv no vismaz diviem elementiem: zināšanas - tas, ko zina tikai maksātājs, piemēram, parole vai PIN kods; valdījums - tas, kas ir tikai maksātāja valdījumā, piemēram, tālrunis, kura esamību valdījumā apliecina tā ģenerēts vai saņemts OTP; neatņemamas īpašības - maksātājam raksturīgas īpašības, piemēram, pirkstu nospiedumi.

Prasība piemērot SCA tika ieviesta ES līmenī ar otro Maksājumu pakalpojumu direktīvu, savukārt detalizētas SCA piemērošanas kārtības izstrādāšana tika uzticēta Eiropas Banku iestādei (EBI), kuras darba rezultāti ir pieņemti saistošas ES Regulas veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.jūlijā apritēja gads kopš noslēdzās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais pārejas periods, kad tirgotājiem bija jāsāk lietot jaunajām prasībām atbilstoši kases aparāti un sistēmas, tomēr vairums Latvijas tirgotāju joprojām nav apmierināti ar kases aparātu reformas īstenošanas gaitu, aģentūrai LETA atzina tirgotāju pārstāvošajās asociācijās.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere aģentūrai LETA norādīja, ka šā gada februārī 3% tirgotāju bija pielāgojušies jaunajām kases aparātu prasībām. Patlaban, pēc viņas paustā, minētais tirgotāju īpatsvars varētu būt pieaudzis līdz 4%.

Viņa skaidroja, ka valstī ir 65 000 kases aparātu, tomēr valsts institūcijas vairumam uzņēmēju joprojām nav devušas atļauju pielāgoties jaunajām prasībām. Štolcere sacīja, ka VID reformas īstenošanas gaitā nevadās atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas, pēc viņas teiktā, arī ir pavirši izstrādāti, jo tiem atstātas dažādas interpretācijas iespējas. «Tiem būtu jābūt nepārprotamiem. (..) Tur ir daudz aptuvenību, kādēļ šobrīd reforma ir »uzkārusies«,» sacīja LTA izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO,VIDEO: 25 miljonus vērtā Ventspils koncertzāle gatavojas startam

Monta Glumane, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena ceļš kopā ar Igaunijas kooperatīvu ieguldīs 100 miljonus eiro piena pārstrādes rūpnīcas izveidē Igaunijā

LETA, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada janvārī Konkurences padome (KP) apsūdzēja Volkswagen markas automašīnu tirgotājus karteļa veidošanā, piemērojot aptuveni 7,6 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Tā sauktais e-pastu skandāls šobrīd ir viena no nedaudzām KP lietām, kas tiesā ir zaudēta. Neraugoties uz intensīvu tiesas procesu, skaidrība par to, ko var rakstīt e-pastos un ko nē, līdz galam nav radusies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Galvenais KP rekordlielā administratīvā soda uzlikšanas pamatojums Volkswagen dīleriem un importētājam ir e-pastu saziņa par iepirkumiem, kuros tie piedalās. Pēc tiesas ir skaidrs, ka, lai arī saziņa starp uzņēmumiem ir bijusi, īsti nav atrastas karteļa pazīmes, sodu nebūs vai būs daudz mazāki. Par klienta aizstāvību lietā Dienas Bizness aicināja pastāstīt advokātu biroja Vilgerts zvērinātas advokātes Deboru Pāvilu un Jūliju Jerņevu, kuras Rīgas Administratīvajā apgabala tiesā pārstāvēja Volkswagen automašīnu importētāju Baltijā SE Moller Baltic Import un tā trīs grupas uzņēmumus – dīlerus – SIA Moller Auto Krasta, SIA Moller Auto Latvia un SIA Moller Auto Ventspils. Vēl divi Volkswagen dīleri – SIA SD Autocentrs un SIA Ripo Autocentrs – ir neatkarīgi, ar Moller grupu nesaistīti uzņēmumi, kurus juristes piemin tikai tādēļ, ka lieta ir saistīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Db.lv viesojas Olaines naftas bāzē

Monta Glumane, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portālam db.lv bija iespēja paviesoties Olaines naftas bāzes teritorijā, kur šobrīd darbojas SIA «Pirmas». Tuvākajos gados ir plānota Olaines naftas bāzes rekonstrukcija, kā arī pakāpeniskā tās uzlabošana un jaunu tehnoloģiju ieviešana.

SIA «Pirmas» Latvijas degvielas vairumtirdzniecības tirgū darbojas kopš 2013. gada, un šobrīd ir nomnieks Olaines naftas bāzes teritorijai.

Aptuveni 80% no uzņēmuma klientiem veido degvielas uzpildes stacijas, piemēram, «Viada Baltija», «Gotika», «Latvijas Nafta», «Virši». Vislielākais apjoms tiek piegādāts «Viada Baltija».

Naftas bāze veic dažādas darbības ar naftas produktiem, piemēram, to pieņemšanu, uzglabāšanu, tirdzniecību, kā arī ražošanu - degvielas maisīšanu ar plūsmas metodi. Piedāvājumā ir divu veidu produkti - gaišie naftas produkti un sašķidrinātā naftas gāze.

Pēc SIA «Pirmas» valdes priekšsēdētāja Nerijus Seilius un naftas bāzes vadītāja Artūras Lupeika stāstītā, šobrīd vispieprasītākā ir dīzeļdegviela, kas veido 80% no kopējā produktu pieprasījuma. Atlikušie 20% - benzīns un gāze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā un Tallinā pagājušajā darba nedēļā bija vērojams degvielas cenu kāpums, savukārt Rīgā tās nav piedzīvojušas svārstības. Dārgākais benzīns arī šajā nedēļā bija nopērkams Tallinā, sekoja Rīga, bet zemākā benzīna cena joprojām bija Viļņā.

Tāpat augstākā dīzeļdegvielas cena bija Tallinā, bet zemākā - Viļņā. Rīgā degvielas cenas bijušas stabilas jau ceturto nedēļu pēc kārtas, un arī šo piektdien "Circle K" uzpildes stacijās litrs 95.markas benzīna maksāja 1,274 eiro, bet litrs dīzeļdegvielas - 1,214 eiro. Viļņā 95.markas benzīna cena šonedēļ palielinājās par 2% līdz 1,169 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena - par 0,9% līdz 1,095 eiro par litru atzīmei. Savukārt Tallinā "Circle K" uzpildes stacijās benzīna cena pakāpās par 0,9% un šīs darba nedēļas beigās bija 1,329 eiro par litru. Vienlaikus dīzeļdegvielas cena pieauga par 1,6% - līdz 1,328 eiro par litru.

Autogāzes cena šonedēļ nemainījās tikai Tallinā, noturoties pie 0,629 eiro par litru atzīmes. Rīgā tā saruka par 3,5% un bija 0,545 eiro par litru, bet Viļņā palielinājās par 3,6% līdz 0,549 eiro par litru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) šī gada pirmajos astoņos mēnešos pieņēmusi 12 lēmumus par uzņēmumu apvienošanām, kas ir par 50 % vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, informē KP.

Tirgus dalībnieku konsolidācija visbiežāk notikusi ikdienas patēriņa preču mazumtirgotāju vidū.

Visos lēmumos pieņemts pozitīvs atzinums – apvienošanās atļauta, jo KP nesaskata, ka apvienošanās rezultātā būtiski mainīsies tirgus struktūra, mazināsies konkurence vai izveidosies uzņēmuma dominējošais stāvoklis tirgū.

Šogad vērtētie apvienošanās darījumi ietekmējuši tādas komercdarbības jomas kā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, degvielas mazumtirdzniecība, autogāzes tirdzniecība, automobiļu un to rezerves daļu vairumtirdzniecība, dzīvnieku barības ražošana, viesnīcu serviss, telekomunikācijas pakalpojumi un nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome atļāvusi SIA Latvijas Propāna gāze, kuras valdes loceklis ir Aleksandrs Siņegubovs, iegūt četru uzņēmumu - SIA Rietumu vējš, SIA Pro gāze Agus, SIA EAN un SIA ILEA - aktīvus jeb tām piederošas sešas autogāzes uzpildes stacijas Rīgā un Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kas gaidāms degvielas mazumtirdzniecības nozarē?

"Virši" izpilddirektors Jānis Vība, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu degvielas tirdzniecības nozarē var raksturot kā izteikti dinamisku — alternatīvo degvielas veidu attīstība un klimata jautājumu aktualizēšanās, klientu augošās prasības sīvas konkurences apstākļos, jaunāko tehnoloģiju ieviešana un izmaiņas likumdošanā ir tikai daži no faktoriem, kuri ietekmēja nozares attīstību un tās spēlētājus.

Tajā pašā laikā degvielas tirdzniecība ir viena no jomām, kas joprojām piedāvā izaugsmes potenciālu uzņēmumiem, kuri nebaidās no izaicinājumiem. Analizējot nozares būtiskākos notikumus 2019. gadā, jāizceļ galvenās tendences, kas būs aktuālas arī nākotnē.

NOZARES ATTĪSTĪBA: tirgus izaugsmes tempi sarūk

Neskatoties uz to, ka pēdējo gadu laikā Latvijā novērots straujāks ekonomikas pieaugums nekā vidēji Eiropā, degvielas mazumtirdzniecības apjomi 2019. gadā turpināja palēnināties – benzīna un autogāzes realizācija 10 mēnešos samazinājās attiecīgi par 4,7% un 11,8%, salīdzinot ar to pašu periodu 2018. gadā, savukārt, dīzeļdegvielas mazumtirdzniecība uzrādīja mērenu pieaugumu 3% apmērā, kas bija par 1,3 procentpunktiem mazāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Rīgā un Viļņā degvielas cenas šonedēļ nemainās, bet Tallinā kāpj

LETA, 21.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā darba nedēļā gan Rīgā, gan Viļņā degvielas cenas bijušas stabilas, taču Tallinā tās ir pieaugušas, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Arī šajā piektdienā dārgākais 95.markas benzīns bija nopērkams Tallinā, seko Rīga, bet zemākā benzīna cena bija Viļņā. Tāpat arī augstākā dīzeļdegvielas cena bija Tallinā, bet Viļņā - zemākā.

Rīgā gan 95.markas benzīna, gan dīzeļdegvielas cena «Circle K» degvielas uzpildes stacijās arī šajā nedēļā bijusi stabila – attiecīgi 1,262 eiro un 1,182 eiro par litru.

Tāpat Viļņā degvielas cenas «Circle K» degvielas uzpildes stacijās šonedēļ nav mainījušās - litrs 95.markas benzīna arī šajā piektdienā maksāja 1,199 eiro, bet litrs dīzeļdegvielas - 1,13 eiro.

Savukārt Tallinā šajā nedēļā «Circle K» degvielas uzpildes stacijās 95.markas benzīna cena palielinājusies par 1,2% un bija 1,334 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena kāpusi par 2,1% - līdz 1,274 eiro par litru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā un Viļņā aizvadītajā darba nedēļā bija novērojams 95.markas benzīna cenu kritums, vienlaikus Tallinā benzīna cena ir pakāpusies, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Dārgākais 95.markas benzīns arī šajā nedēļā par spīti cenas kritumam bija nopērkams Rīgā, seko Tallina, bet zemākā benzīna cena bija Viļņā. Savukārt augstākā dīzeļdegvielas cena bija Tallinā, bet zemākā - Viļņā.

Rīgā «Circle K» degvielas uzpildes stacijās 95.markas benzīna cena šonedēļ sarukusi par 0,7% un bija 1,332 eiro. Taču dīzeļdegvielas cena nav mainījusies un arī šajā piektdienā bija 1,262 eiro par litru.

Vienlaikus Viļņā, kur degvielas cenu kritums novērojams piekto nedēļu pēc kārtas, 95.markas benzīna cena sarukusi par 9,7% un bija 1,169 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena samazinājusies par 11% - līdz 1,079 eiro par litru. Jāatzīmē, ka būtiskais cenu kritums ir saistīts ar Lietuvas degvielas tirgotāju mārketinga aktivitātēm un, visticamāk, būs īslaicīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Gan Rīgā, gan Tallinā, gan Viļņā turpinās degvielas cenu kāpums

LETA, 26.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī aizvadītajā darba nedēļā Baltijas valstu galvaspilsētās bija novērojams degvielas cenu kāpums viena līdz trīs centru robežās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Dārgākais 95.markas benzīns arī šajā piektdienā bija nopērkams Tallinā, seko Rīga, bet zemākā benzīna cena bija Viļņā. Tāpat Tallinā bija augstākā dīzeļdegvielas cena, bet zemākā - Viļņā.

Rīgā «Circle K» degvielas uzpildes stacijās 95.markas benzīna cena šajā nedēļā palielinājusies par 2,3% un maksāja 1,332 eiro par litru. Dīzeļdegvielas cena pieaugusi par 3,2% - līdz 1,252 eiro par litru.

Viļņā 95.markas benzīna cena pakāpusies par 1,3% - līdz 1,311 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena - par 1,4%, sasniedzot 1,23 eiro atzīmi.

Savukārt Tallinā «Circle K» degvielas uzpildes 95.markas benzīna arī šonedēļ pieaugusi par 1,5% un bija 1,389 eiro par litru, taču dīzeļdegvielas cena piedzīvojusi 3,8% kāpumu un piektdien bija 1,349 eiro par litru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Izveidota Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija

Monta Glumane, 29.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz šobrīd pastāvošo nesakārtotību un neskaidrību riepu apsaimniekošanas nozarē, apvienojoties vadošajiem riepu realizācijas un apsaimniekošanas uzņēmumiem, ir izveidota Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija (LRAA).

LRAA biedri uzskata, ka tikai tad, ja nozares pārstāvji apvienosies un sadarbosies ar atbildīgajām institūcijām, būs iespējams panākt uzlabojumus. Par asociācijas vadītāju ievēlēta Tīna Lūse, kura ieguvusi maģistra grādu Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, ieņem «Baltcom» valdes locekles amatu, ir advokāte zvērinātu advokātu birojā «Klotiņi un Serģis», kā arī valdes locekle biedrībā «Par legālu saturu».

«Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija dibināta, lai veicinātu nozares sakārtošanu. Viena no akūtākajām problēmām, ko esam apņēmušies risināt, ir neskaidrie, dažādi interpretējamie riepu apsaimniekošanas noteikumi. Lai gan saskaņā ar regulējošajiem noteikumiem riepu cenā tiek iekļauta to apsaimniekošanas maksa, realitātē netiek īstenotas sistemātiskas un rūpīgas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka apsaimniekošanas process tiešām notiek, riepas tiek savāktas un pārstrādātas atbilstoši atbildīgai attieksmei pret vidi,» skaidro LRAA vadītāja Tīna Lūse, norādot, ka rezultātā šobrīd mūsu valstī uzkrājušies jau vairāk nekā 37 tūkstoši tonnu riepu, kas rada draudus videi un cilvēkiem. Lai novērstu šādu situāciju, asociācija nolēmusi panākt skaidra un detalizēta regulējuma ieviešanu – sākot no noteikumu izstrādes līdz pat pārbaudēm un skaidri atrunātiem soda mehānismiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība pirmdien kritās, turpinoties neskaidrībai par Brexit, bet ASV un Eiropas biržu indeksi pārsvarā pieauga.

Neskaidrība sasniedza kulmināciju, kad Lielbritānijas parlamenta spīkers Džons Berkovs pirmdien paziņoja, ka valdība nevar pieprasīt trešo balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto Brexit vienošanos, ja tajā netiek izdarīti būtiski grozījumi.

Mārciņas vērtības kritums palīdzēja pieaugt Londonas biržas indeksam FTSE 100, jo šajā biržā ir pārstāvēti daudz multinacionālo uzņēmumu ar peļņu citās valūtās.

Eirozonā Frankfurtes biržas indekss kritās, bet Parīzes biržas indekss palielinājās. Volstrītas biržu indeksi uzrādīja nelielus pieaugumus.

«Pateicoties mārciņas nedrošajam startam, FTSE varēja turpināt savu neseno kāpumu,» atzīmēja tirdzniecības grupas «Spreadex» analītiķis Konors Kempbels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas banka "Inbank" novembra vidū izveidojusi filiāli Lietuvā, un sāks darboties četru miljardu eiro vērtajā Lietuvas termiņnoguldījumu tirgū.

Lietuvas tirgu "Inbank" centīsies iekarot ar pievilcīgu termiņnoguldījumu gada procentu likmi līdz 2,5%, kas pašlaik būtu labākais piedāvājums Lietuvas banku tirgū, kur cilvēki par saviem termiņnoguldījumiem vidēji gadā nopelna 1% vai mazāk. "Inbank" jau ir vairāk nekā 25 000 aktīvu noguldījumu kontu Vācijā, Austrijā, Nīderlandē, Polijā un Igaunijā, kur tā piedāvā vienas no augstākajām termiņnoguldījumu likmēm tirgū.

Pēdējā gada laikā "Inbank" ir dubultojusi savu noguldījumu portfeli, septembra beigās tam sasniedzot 375 miljonus eiro. Ar noguldījumu pieņemšanu Lietuvā banka turpinās dažādot savus finansējuma kanālus. Lietuvas centrālā banka novembra sākumā paziņojumā par licences izsniegšanu "Inbank" norādīja, ka "Inbank"filiāle pakāpeniski apvienosies ar "Inbank" piederošo līzinga kompāniju "Mokilizingas", pārņemot visas tās tiesības un saistības, tostarp aizdevumu portfeli, kā arī darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā sadodas rokās, lai ātri izstrādātu risinājumus cīņai ar Covid-19

Lelde Petrāne, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš otrdienas tiešsaistes vidē darbojās pirmais pilnībā virtuālais hakatons "HackForce", kura mērķis bija meklēt risinājumus koronavīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem. Finālā piedalījās 28 komandas, bet par labāko atzina "Face Shied".

Līdz hakatona noslēgumam tajā aktīvi darbojās 28 komandas, bet kopumā projektam dažādās lomās pieslēdzās vairāk nekā 800 cilvēki no 25 dažādām pasaules valstīm. Projektu autori ar mentoru palīdzību izstrādāja idejas un risinājumus koronavīrusa krīzes mazināšanai, un prezentēja izstrādātos prototipus publiski tiešsaistes vidē.

Projekti tika izstrādāti četrās būtiskākajās nozarēs, kurām šobrīd nepieciešama palīdzība un ātri integrējami risinājumi - medicīna un veselības aprūpe, koronavīrusa krīzes risinājumi, izglītība, kā arī ekonomika un uzņēmējdarbības atbalsta projekti.

Pirmo vietu un 10 000 eiro turpmākai projekta izstrādei ieguva "Face Shied", par otro veiksmīgāko ideju tika atzīta "Emergency Ventilator" un tā ieguva 7000 eiro lielu sākuma kapitālu, 3. vietu un 5000 eiro saņēma "Exonicus", 4. vietu un 1500 eiro idejas attīstībai ieguva "Flipful", bet 5. vieta un 1500 eiro naudas balva tika piešķirta "Stay Home" ("Paliec Mājās").

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netiek smādētas arī mazākas lidostas, ja vien ir paredzams pārvadājumu apjoma kāpums

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Deloitte Consulting S.L.U. (Madride) partneris infrastruktūras un kapitālieguldījumu projektos Daniels Ramoss Moraless.

Ar kādām aviācijas jomām esat bijis saistīts?

Pēdējos 16 gadus esmu darbojies dažādos aviācijas konsultāciju projektos, īpaši fokusējoties uz lidostām, konkrētāk – uz lidostu privatizāciju un koncesijām daudzās valstīs. Šajā jomā galvenokārt esmu darbojies Dienvid- eiropā, Austrumeiropā, Tuvajos austrumos un Latīņamerikā. Strādājot kā konsultants publiskajam sektoram, sadarbojos, piemēram, ar Pasaules Banku, Amerikas Attīstības banku (IADB), Eiropas Investīciju banku utt. Konsultējot privāto sektoru, galvenokārt esmu bijis iesaistīts darījumos, piemēram, publiskajos iepirkumos uz koncesiju. Atsevišķos gadījumos asistēju investoriem piedāvājumu prezentēšanā, kas ietver koncesijas, to risku, finansējuma izvērtēšanu. Publiskajā pusē esmu bijis iesaistīts dažādās publiskās‒privātās partnerības (PPP) līgumu fāzēs, tostarp veicot priekšizpēti PPP projektiem, izvērtējot to, vai investīcijas atmaksājas. Daudzās valstīs, piemēram, Latīņamerikā, Lielbritānijā un citviet, ir jāpamato tas, ka PPP ir labākais veids lidostas būvniecībai. Tādējādi esmu bijis projektu abās pusēs.

Komentāri

Pievienot komentāru