Jaunākais izdevums

Gāzes piegādātāja SIA "Latvijas propāna gāze" apgrozījums pagājušajā gadā bija 101,41 miljons eiro, kas ir par 78% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 7,7 reizes un bija 3,006 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka pērn pamatdarbības virzieni saglabājās līdzšinējie - sašķidrinātās naftas gāzes tranzīts, imports, transportēšana, fasēšana, uzglabāšana, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, kā arī gāzes apgādes sistēmu projektēšana, uzstādīšana un apkope privātmājām un uzņēmumiem.

"Latvijas propāna gāzes" saimniecisko darbību nodrošināja četras akcīzes preču noliktavas - Rīgā, Daugavpilī, Valmierā un Ventspilī. 2022.gadā autogāzes tirdzniecību "Latvijas propāna gāze" veica 49 autogāzes uzpildes stacijās, no kurām 30 atrodas Rīgas reģionā, sešas - Latgales reģionā, septiņas - Vidzemes reģionā un sešas - Kurzemes reģionā.

Vadības ziņojumā arī minēts, ka notiek pārrunas ar potenciāliem pircējiem par 49% "Latvijas propāna gāze" kapitāldaļu, kas pieder pašai kompānijai, pārdošanu. Gadījumā, ja pārrunas būs nesekmīgas, tiks pieņemts lēmums par šo kapitāldaļu dzēšanu, dzēšot kopēju daļu skaitu pamatkapitālā.

Tāpat vadības ziņojumā teikts, ka ir grūti prognozēt pret Krieviju un Baltkrieviju ieviesto sankciju ietekmi uz tālāko uzņēmējdarbību. Izvērtējot esošo situāciju, uzņēmuma vadība uzskata, ka sankciju ieviešana nerada būtisku ietekmi uz sabiedrības saimniecisko darbību.

"Latvijas propāna gāzes" apgrozījums 2021.gadā bija 56,959 miljoni eiro, bet peļņa - 390 934 eiro.

Uzņēmums reģistrēts 2000.gadā, un tā pamatkapitāls ir 7,143 miljoni eiro. "Latvijas propāna gāzes" īpašnieki ir pati "Latvijas propāna gāze" (49%), SIA "AC gāze" (20,5%), kursa vienīgais īpašnieks ir Anatolijs Černihs, SIA "Fly Gas" (20,5%), kuras vienīgais īpašnieks ir Aleksandrs Siņegubovs, kā arī tiešā veidā Černihs (5%) un Siņegubovs (5%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijas imports no Krievijas ir pārsniedzis 0,5 miljardus eiro, un lielāko importa daļu veido nevis daudz apspriestie graudi, kas pārsvarā Latvijā nepaliek, bet gan minerālie produkti, īpaši sašķidrinātā naftas gāze, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Naftas gāze pērn ievesta vairāk nekā 120 miljonu eiro vērtībā. Importētās naftas gāzes apjoms pieaudzis par vairāk nekā 65%, salīdzinot ar Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmo gadu. Situācija mainīsies šā gada beigās, kad naftas gāzei tiks ieviestas sankcijas, taču, kamēr to nav, Krievijas naftas gāzi, visticamāk, turpina lietot pat valsts uzņēmumi, atzīmē raidījums.

Pirmajā kara gadā Latvija no Krievijas iepirka fosilos resursus vairāk nekā 800 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pirmajos 11 mēnešos - 176 miljonu eiro apmērā. Lielākā sadaļa ir sašķidrinātā naftas gāze - 122 miljoni eiro, kuru izmanto, piemēram, gāzes balonos vai mašīnām ar autogāzi.

Lielākie šīs gāzes tirgotāji Latvijā ir uzņēmumi "Latvijas propāna gāze" (LPG) un "Intergaz". 90% LPG līdz 2022.gada vidum piederēja Kiprā reģistrētai firmai "Areti International Group". To izveidojis Krievijas miljardieris Igors Makarovs, kurš bijis "Latvijas gāzes" līdzīpašnieces "Itera Latvija" padomes priekšsēdētājs. Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ Makarovam sankcijas noteica Lielbritānija un Ukraina, taču ne Eiropas Savienība vai ASV. Pēc "Areti International Group" aiziešanas no kompānijas par LPG patiesajiem labuma guvējiem kļuvuši Latvijas valstspiederīgie Aleksandrs Siņegubovs un Anatolijs Černihs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāze pieprasa atmaksāt naudu par gāzi, kas ziemā rezervēta mājsaimniecībām

LETA, 29.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" pieprasa Latvijas valstij segt zaudējumus par to gāzes apjomu, ko valdība pagājušā gada rudenī lika rezervēt mājsaimniecību vajadzībām, jo tagad to vairs nevar pārdot par tik augstu cenu, kā būtu varējis pārdot rudenī, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pērn rudenī valdība uzdeva "Latvijas gāzei" rezervēt dabasgāzi Latvijas mājsaimniecībām. Par Inčukalna krātuvi atbildīgais sistēmas operators - uzņēmums "Conexus" - apgalvoja, ka tam krātuvē gāzes pietiek. Savukārt "Latvijas gāze" taisnojās, ka krājumu nepietiek, jo tā gāze, kas Inčukalnā iepumpēta, nepieder uzņēmumam, līdz ar to valdības prasības izpildīt nebūšot iespējams.

"Nekā personīga" zināms, ka tobrīd Inčukalnā atradās gāze, ko "Latvijas gāzes" lielākā akcionāra, Krievijas uzņēmuma "Gazprom" uzdevumā tranzītā bija iepumpējusi "Latvijas gāze", un tā bija paredzēta, lai nodrošinātu Kaļiņingradas energodrošību. Gāze neesot bijusi pat atmuitota. Pastāvējušas bažas, ka pēc šo rezervju izlietošanas Inčukalna krājumi patiešām nebūtu pietiekami, lai Latvija droši varētu pārziemot. Ekonomikas ministrija piedraudējusi, ka šo gāzi Latvija varētu arī arestēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmums "Eesti Gaas" nepieciešamās atļaujas dabasgāzes sadales sistēmas operatora Latvijā AS "Gaso" iegādei cer saņemt šovasar, intervijā sacīja "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

"Protams, ka atļaujas mēs saņemsim tad, kad saņemsim, jo mūsu spēkos nav to kaut kā ietekmēt. Tomēr es ceru, ja viss notiks kā plānots, nepieciešamās atļaujas mēs saņemsim jau vasarā. Tomēr, protams, prognozēt to ir sarežģīti. Pašlaik mums ir bijušas dažas tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar savu darbību un izstāstītu, kas mēs esam," teica Kāsiks.

Taujāts par iemesliem, kādēļ "Eesti Gaas" nolēma iegādāties "Gaso", viņš pauda, ka pirmais ir vēlme paplašināt "Eesti Gaas" darbību.""Eesti Gaas" pirms septiņiem gadiem bija tādā pašā situācijā, kādā šodien ir "Latvijas gāze". Mēs bijām relatīvi mazs uzņēmums, kas strādāja tikai Igaunijā. Pēdējo gadu laikā, kopš mums ir jauni īpašnieki, jauns menedžments, mēs esam ievērojami auguši un, strādājam sākot no Somijas un beidzot ar Poliju," minēja Kāsiks, piebilstot, ka pamatā tā ir gāzes tirdzniecība, bet Igaunijā uzņēmums pārvalda arī gāzes sadales infrastruktūru, tādēļ zina, kā to darīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāze apņēmusies līdz 27.martam nodrošināt izmaiņas Gaso pārvaldības struktūrā

Db.lv, 28.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" apņēmusies līdz 27.martam veikt visas darbības, lai nodrošinātu nepieciešamās izmaiņas meitassabiedrības AS "Gaso" pārvaldības struktūrā, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijā norāda, ka šogad 25.februārī stājās spēkā Eiropas Padomes regula par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā. Atbilstoši regulai no 2023.gada 27.marta ir aizliegts Krievijas valstpiederīgajiem vai fiziskām personām, kas uzturas Krievijā, ieņemt amatus kritisko infrastruktūru, Eiropas kritisko infrastruktūru un kritisko vienību īpašnieku vai operatoru pārvaldības struktūrās.

"Latvijas gāzes" meitassabiedrība "Gaso" ir nacionālai drošībai nozīmīga kapitālsabiedrība, kurai pieder kritiskā infrastruktūra - dabasgāzes sadales tīkls. Ievērojot minēto, kā arī starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likuma prasības, "Latvijas gāze" veiks visas darbības, lai nodrošinātu nepieciešamās izmaiņas turpmākajā "Gaso" pārvaldības struktūrā atbilstoši regulas prasībām noteiktajā termiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija sankciju sarakstā iekļāvusi AS "Latvijas gāzes" padomes locekļus, kas pārstāv "Gazprom", bet Krievijas iekļaušana ārzonu teritoriju sarakstā faktiski liegusi "Latvijas gāzei" piedalīties Latvijas publiskajos iepirkumos, svētdienas vakarā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Sankciju sarakstā iekļauts "Latvijas gāzes" padomes priekšsēdētājs Kirils Seļezņovs un Jeļena Mihailova.

Raidījums gan norāda - kamēr ministrijas "kārtoja papīrus", lai Krieviju ārzonu sarakstā iekļautu, "Latvijas gāze" vēl paspēja uzvarēt iepirkumos par līgumiem vairāk nekā pusotra miljona eiro vērtībā. To, cik ienesīgs "Latvijas gāzes" bizness varētu būt Krievijai, gan krietni iegrožot varētu iniciatīva maksājumus uz ārzonām aplikt ar 90% nodokli.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), norādot, ka pastāv izņēmums, raidījumam skaidro, ka kurināmo no "Latvijas gāzes" nedrīkst pirkt iestādes, kas to izmantos savu telpu apkurei, taču gāzi izņēmuma kārtā var pirkt siltumapgādes uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome ir saņēmusi Igaunijas uzņēmuma "Eesti Gaas" apvienošanās ziņojumu par plānotu izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS "Latvijas gāze" piederošo dabasgāzes sadales sistēmas operatoru Latvijā AS "Gaso", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Apvienošanās ziņojums saņemts 2023.gada 26.maijā.

Konkurences padomei viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas ir jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai arī par papildu izpētes sākšanu. Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi.

Konkurences padomē norāda, ka "Eesti Gaas" meitassabiedrība SIA "Elenger" Latvijas teritorijā nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību, bet "Gaso" nodrošina dabasgāzes sadali, proti, piegādi gala patērētājiem, kas ir divi secīgi dabasgāzes piegādes un izplatīšanas procesa posmi un tādējādi tirgi, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, ir vertikāli saistīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 17.jūlijā notika AS "Latvijas Gāze" un AS "Eesti Gaas" darījuma noslēgums, kurā abi darījuma partneri veica visas darbības, lai "Eesti Gaas" iegūtu īpašumā visas dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" akcijas un kļūtu par tā vienīgo akcionāru, informēja advokātu birojā "Ellex Kļaviņš".

Izmantojot zīmolu "Elenger", "Eesti Gaas" darbojas vairākos ārvalstu tirgos - Latvijā, Lietuvā, Somijā un Polijā. Kopumā uzņēmumam ir 50 000 klientu. Igaunijā "Eesti Gaas" klientiem dabasgāzi piegādā pa cauruļvadiem, kā arī saspiesto un sašķidrināto dabasgāzi un pārvalda valstī lielāko gāzes sadales tīklu.

Klientu "Eesti Gaas" konsultēja "Ellex Latvija" ekspertu komanda, tostarp vecākais partneris Raimonds Slaidiņš, asociētais partneris Māris Brizgo, zvērināta advokāte Iveta Ceple, juristes Ineta Kaņepe un Gabriela Fomina, kā arī "Ellex" Igaunijā.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāze" aprīļa vidū parakstīja galīgo vienošanos par "Gaso" pārdošanu "Eesti Gaas". Aprīļa beigās "Eesti Gaas" paziņoja, ka vērsusies ar iesniegumu arī Ministru kabinetā par atļauju no "Latvijas gāzes" iegādāties "Gaso", jo "Gaso" ir nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" koncerna nerevidēto konsolidēto finanšu pārskatu publicēšanas datumu pārceļ uz 3.martu, liecina paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Iepriekš finanšu pārskatu bija plānots publicēt 24.februārī.

"Latvijas gāze" informē, ka saistībā ar Eiropas Savienības ilgtspējas regulējuma prasību piemērojamību investīciju un ziņošanas jomās, ir nepieciešams veikt papildus izvērtējuma procedūras, kas prasa attiecīgu laika resursu neauditēto "Latvijas gāzes" koncerna nerevidēto konsolidēto saīsināto finanšu pārskatu par 2022.gadu sagatavošanā.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums pērn deviņos mēnešos bija 580,268 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn, bet koncerna neto peļņa sasniedza 96,578 miljonus eiro pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.

"Latvijas gāzes" lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" ieņēmumi pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 52,46 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī uzņēmums cieta zaudējumus 1,751 miljona eiro apmērā pretēji peļņai gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotais finanšu pārskats.

AS "Latvijas gāze" meitasuzņēmuma "Gaso" pērn sadales tīklos lietotājiem padotās dabasgāzes apmērs sarucis par 30% - līdz 8638 gigavatstundām (GWh). Savukārt kompānijas klientu skaits samazinājies par apmēram 11 000, gada beigās veidojot 376 000.

"Aizvadītais gads bijis pārbaudījums gan Latvijas, gan pasaules ekonomikai kopumā. Jau 2021.gada otrajā pusgadā bija vērojams būtisks dabasgāzes cenas kāpums, bet, attīstoties ģeopolitiskajai situācijai pasaulē, dabasgāzes cenas tirgū 2022.gadā kļuva ļoti nestabilas un grūti prognozējamas, svārstoties no 81 eiro par megavatstundu (MWh) martā līdz 232 eiro par MWh septembrī," teikts vadības ziņojumā.

Kompānijas ieņēmumu samazinājums vadības ziņojumā skaidrots ar dabasgāzes izmantošanas samazināšanās tendenci, ko veicināja augstā dabasgāzes cena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Panākta vienošanās par turpmākajiem Latvijas gāzes vadības izpirkuma soļiem

LETA, 18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu izveidotā speciāla mērķa kompānija SIA "Energy Investments", turpinot vadības izpirkuma procesu, panākusi vienošanos ar izpirkuma procesa līdzšinējo finansētāju - AS "Rietumu Banka" - par turpmākajiem soļiem, liecina "Latvijas gāzes" paziņojums paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar "Energy Investments" palīdzību iegādājušies 28,97% "Latvijas gāzes" akciju.

Lai gūtu līdzekļus akciju nākamiem iegādes posmiem, "Energy Investments" vadības izpirkuma procesa projekta finansēšanas ietvaros ir atsavinājusi ar atpakaļpirkuma tiesībām "Rietumu Bankai" kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās emitenta akcijas.

Finanšu instrumenta atsavinājuma līgums paredz atpirkuma nosacījumus trīs gadu laika periodam. Šāda veida finansēšanas modelis ir izplatīts vadošajos Eiropas Savienības finanšu un enerģētikas tirgos. Minētajā laika posmā "Rietumu Banka" būs ieguldītājs un pilnvērtīgs AS "Latvijas Gāze" akcionārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" vienas akcijas atpirkšanas cena plānota 3,35 eiro, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Latvijas Banka ir saņēmusi "Latvijas gāzes" iesniegumu atļaujas saņemšanai izteikt uzņēmuma akciju atpirkšanas piedāvājumu saistībā ar uzņēmuma akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena, pēc prospektā sniegtās informācijas, ir 3,35 eiro.

Paredzēts, ka akciju atpirkšanas piedāvājumu akcionāri varēs pieņemt 14 dienu laikā, skaitot no prospekta publicēšanas "Nasdaq Riga" tīmekļvietnē.

Birža "Nasdaq Riga" piektdien paziņojusi, ka "Latvijas gāzes" akciju atpirkšanas piedāvājumā minētā vienas akcijas atpirkšanas cena - 3,35 eiro - ir būtiski zemāka par pēdējo cenu pirms "Latvijas gāzes" akciju tirdzniecības apturēšanas 28.jūnijā, kad cena bija 6,88 eiro par akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums pērn bija 689,752 miljoni eiro, kas ir par 31,3% vairāk nekā 2021.gadā, bet koncerna neto peļņa pieauga 12,1 reizi - līdz 39,073 miljoniem eiro, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas gāzes" apgrozījuma pieaugums saistīts ar augstākām dabasgāzes pārdošanas cenām.

Pērn "Latvijas gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 6,993 gigavatstundas (GWh) dabasgāzes. Salīdzinājumā ar 2021.gadu pārdošanas apjoms ir par 53% mazāks.

Pārdošanas apjomu samazinājums saistīts ar to, ka tirgus dalībnieki izvēlējās neiegādāties Krievijas izcelsmes gāzi jau pirms 2023.gada 1.janvāra, kad stājās spēkā aizliegums dabasgāzes piegādēm no Krievijas, kā arī klienti ir pārskatījuši dabasgāzes izmantošanas jaudas augsto dabasgāzes cenu dēļ, tai skaitā izvēlējušies pāriet uz alternatīviem energoresursiem.

Mājsaimniecību segments 2022.gada pirmajā pusgadā radīja zaudējumus, jo tarifs bija zemāks par dabasgāzes izmaksām un tirdzniecības izdevumiem. Neskatoties uz to, ka 2022.gada 1.jūlijā mājsaimniecību tarifs tika paaugstināts nākamajam tarifu periodam, dabasgāzes iepirkuma cena trešajā un ceturtajā ceturksnī bija ievērojami augstāka nekā tarifā noteiktā pārdošanas cena, kā rezultātā mājsaimniecību klientu segments turpināja radīt zaudējumus. Saistībā ar izmaiņām "Energoresursu cenu ārkārtas pieauguma samazināšanas pasākumu likumā" līdz 2022.gada 31.decembrim Ekonomikas ministrijai bija jāveic kompensācijas maksājumu par starpību starp regulēto tarifu un faktisko dabasgāzes cenu 2022.gada otrajam pusgadam, tādējādi kompensējot iepriekš radušos zaudējumus no mājsaimniecību segmenta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" piederošās dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pārdošanas process ir noslēguma stadijā, 11.aprīlī intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš norādīja, ka interese par "Gaso" iegādi bija ļoti liela, tostarp arī ģeogrāfiski ļoti plaši pārstāvēta - interesi izrādījušas gan kompānijas no Āzijas un Eiropas, gan arī kompānijas no ASV.

"Pieteikumu bija daudz. Līdz stadijai, kad šie investori sāk ieguldīt naudu, nonāca kādi pieci vai seši. Šobrīd pārdošanas process ir noslēguma fāzē," sacīja Kalvītis, plašāku komentāru, atsaucoties uz konfidencialitāti, nesniedzot.

Vienlaikus viņš gan norādīja, ka darījums varētu noslēgties tuvākajos mēnešos.

Jautāts, vai darījumā izšķirošā būs cena, Kalvītis pauda viedokli, ka cena būs tikai viens no faktoriem. "Domāju, ka "Latvijas gāzes" akcionāru interesēs ir šo darījumu pabeigt maksimāli ātri. Tāpēc domāju, ka izšķirīgi būs tas, cik ātri investori būs spējīgi noslēgt šo darījumu," viņš sacīja, uzsverot, ka lēmums par "Gaso" pārdošanu ir "Latvijas gāzes" īpašnieku ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā top alternatīvo degvielu risinājumi dīzeļdzinējiem

Jānis Goldbergs, 07.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Idejas par gāzes izmantošanu dīzeļdzinējos bijušas jau sen, tomēr ne pārāk veiksmīgas. Šobrīd Latvijā tapis dīzeļdzinēja papildaprīkojums, kas paredz gāzes un ūdens tvaika izmantošanu tajā, tā samazinot dīzeļdegvielas patēriņu līdz 60% un kaitīgos izmešus līdz 80%, kā arī paaugstinot dzinēja efektivitāti un jaudu, intervijā Dienas Biznesam atklāj SIA ABLabs valdes loceklis Armands Jurjevs.

Par gāzes izmantošanu dīzeļdzinējos ir domāts jau iepriekš, tomēr šie risinājumi nav guvuši īpaši plašu popularitāti iepretī gāzes iekārtām benzīna dzinējiem. Kāds ir jūsu risinājums?

Gāzes iekārtas benzīna dzinējiem, kur galvenā doma ir aizstāt benzīnu ar gāzi, ir diezgan izplatītas Proti, nenotiek degvielu maisīšana, bet gan aizstāšana. Tā ir būtiskākā atšķirība no mūsu izstrādātās ArtuPower iekārtas, jo tā paredz sajaukt dīzeļdegvielu ar gāzi un vienmērīgi to sadedzināt dzinēja sadegšanas kamerā. Tas klupšanas akmens iepriekš vienmēr ir bijis tāds, ka dīzeļdegvielai un kādai no alkāna gāzēm (LPG vai CNG) ir atšķirīgi degšanas parametri, respektīvi, vienlaicīgi tos iesmidzinot dzinējā, gāze uzliesmo pirms dīzeļdegvielas, tādejādi radot dzinēja nevienmērīgu darbību un tā klaudzēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Putnu fabrika Ķekava biometāna ražotnē Bauskā plāno investēt līdz 14 miljoniem eiro

LETA, 13.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Putnu fabrika Ķekava" biometāna gāzes ražotnē Bauskā plāno investēt aptuveni 12 līdz 14 miljonus eiro, intervijā stāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Pranckevičs atklāja, ka "Putnu fabrika Ķekava" jau ir vienojusies ar Bauskas pašvaldību, ražotnei ir vieta un būvniecības plāni, kā arī patlaban notiek projekta inženiertehniskā projektēšana. Tāpat par projektu sāktas sarunas ar ministriju un valdību.

Projekta rezultātā "Putnu fabrika Ķekava" kūtsmēslus un pārējos ražošanas pārpalikumus varēs pārvērst biometānā un zaļajā enerģijā.

"Projekts mums ir ļoti svarīgs, jo ļaus ievērojami samazināt ražošanas izmaksas. Mums būs sava gāze, kas iegūta no ražošanas pārpalikumiem, savukārt substrāts, kas paliek pāri pēc biometāna un biomasas ražošanas, ir labs mēslojums laukiem," skaidroja Pranckevičs.

Patlaban uzņēmums no valdības puses gaida, kādas būs atbalsta programmas biometāna ražotnes izveidei. Pranckevičs norādīja, ka Lietuvā šādas atbalsta programmas jau ir un to pašu "Putnu fabrika Ķekava" sagaida arī Latvijā. Atbalsta programmas ministrijas sola vasarā vai rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāzei" būtu jāinformē klienti par izmaiņām saistībā ar pilnīgu dabasgāzes tirgus atvēršanu no 1.maija, lai viņi var domāt par līgumu pārslēgšanu vai tirgotāja maiņu, bet šobrīd vēl nav apstiprināti Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumi gāzes nozares universālā pakalpojuma regulējuma ieviešanai, intervijā februāra beigās stāstīja "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Runājot par dabasgāzes tirgus pilnīgu atvēršanu, Kalvītis pauda, ka tirgus jau ir atvērts visu laiku, bet vienīgais tirgotājs, kas strādā regulētā vidē ir "Latvijas gāze".

Viņš uzsvēra, ka "tirgus atvēršana ir mīts", jo visi citi tirgotāji varēja no 2017.gada brīvi piedāvāt savas cenas un atšķelt klientus "Latvijas gāzei" ar labākiem piedāvājumiem, "ja viņi to spēj".

"No 2017.gada mājsaimniecību tirgus ir atvērts, un vienīgais tirgotājs, kas strādā regulētā vidē, ir "Latvijas gāze". Mēs kā publiskais tirgotājs esam regulētā tirgū, visi pārējie tirgotāji var piedāvāt mājsaimniecībām gāzi, un viņi to arī dara. Tāpēc gāzes līgumu portfeļi ir izveidojušies gan "Latvenergo", gan citiem tirgotājiem. No 2017.gada tā bija ļoti negodīga konkurence pret mums, jo tajā brīdī, kad mēs nopirkām gāzi labāk un cena auga, mūsu tarifs bija zemāks un visi konkurenti nevarēja ar mums cīnīties, tajā brīdī, kad cena krita, bet mūsu tarifi bija apstiprināti uz pusgadu, visi konkurenti varēja piedāvāt par vienu eirocentu zemāk un cerēt atšķelt no mūsu portfeļa mājsaimniecības," teica "Latvijas gāzes" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus Latvijā jau tagad piemērojas jaunajām tendencēm.

Tīrā, ilgtspējīgā un viegli izmantojamā gāze spēlē savu lomu zaļo pārmaiņu laikmetā – gan dabasgāze kā pārejas kurināmais, gan arī dabasgāzes un biometāna maisījums kā nākotnes zaļās gāzapgādes priekšvēstnesis, kam attālākā nākotnē sekos gāzes un ūdeņraža maisījums. Lai būtu iespējams pilnvērtīgi izmantot Latvijā ražotās zaļās gāzes priekšrocības, šobrīd nepieciešams domāt par gāzes sadales tīklu uzturēšanu un arī to attīstīšanu, sasniedzot arvien jaunas vietas un potenciālo klientu grupas. To uzsver AS Gaso (GASO) pārstāvji.

Sistēma paplašinās

Pagājušā gada globālais enerģijas resursu cenu šoks, sasniedzot nepieredzētu gāzes cenu kāpumu, ir aiz muguras, un daudzi potenciālie klienti atgriežas pie vēlmes izmantot gāzi kā sadzīvē, tā arī biznesā, norāda uzņēmumā GASO, kas ir Latvijā vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pēc tirgus brīvlaišanas konkurenti gāzi apkurei piedāvās par zemākām, bet ļoti līdzīgām cenām

LETA, 06.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" klientiem mājsaimniecībām, kuras dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai, dabasgāzes cena no 1.maija samazināsies par 37%, bet apkurei - par 24%.

Kā informēja "Latvijas gāzes" pārstāvji, universālais pakalpojums paredz fiksētu dabasgāzes cenu sešiem mēnešiem.

Mājokļa apkurei dabasgāzes cena būs 0,05985 eiro par kilovatstundu (kWh), bet ar akcīzes un pievienotās vērtības nodokli (PVN) - 0,07442 eiro par kWh.

Savukārt mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto tikai ēdiena gatavošanai, dabasgāzes cena būs 0,08312 eiro par kWh, un ar akcīzes nodokli un PVN - 0,10257 eiro par kWh.

Uzņēmumā skaidro, ka, piemēram, mājsaimniecībai, kas izmanto dabasgāzi ēdiena gatavošanai un patērē četrus kubikmetrus mēnesī, vidējais ikmēneša maksājums būs aptuveni 9,58 eiro, līdzšinējā 12,10 eiro vietā, un ietaupījums sešos mēnešos būs ap 15 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāzes valdes locekļi kopā ar Rietumu banku plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas

LETA, 05.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs AS "Latvijas gāzes" (LG) valdes locekļi kopā ar "Rietumu banku" plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Jau ziņots, ka LG valdes locekļu Aigara Kalvīša, Elitas Dreimanes un Egīla Lapsaļa izveidotā speciāla mērķa sabiedrība "Energy Investments" novembra beigās iegādājās 28,97% LG akciju no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Tagad "Energy Investments" turpina vadības izpirkuma procesu ("management buy-out" jeb MBO), un ir panākta vienošanās ar līdzšinējo MBO procesa finansētāju - AS "Rietumu banka" - par turpmākajiem soļiem.

Lai gūtu līdzekļus nākamajiem akciju iegādes posmiem, "Energy Investments" MBO projekta finansēšanas ietvaros ir atsavinājusi ar atpakaļpirkuma tiesībām "Rietumu bankai" kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās 28,97% LG akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 8,9%, informē Centrālajā statistikas pārvalde.

Vienlaikus 2023.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,8%, bet gada laikā - 2023.gada decembrī salīdzinājumā ar 2022.gada decembri - patēriņa cenas pieauga par 0,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), kā arī apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas saglabājās nemainīgas.

Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+4%) un svaigiem dārzeņiem (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+2,9%), maizei (+1%), saldumiem (+6,2%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (+2%). Dārgāka bija arī olīveļļa (+4,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā apkures sezonā gāzes deficīts mūsu reģionā nav prognozējams, bet cenas, salīdzinot ar 2020.- 2019.gadu, visdrīzāk, būs augstas, intervijā teica AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Komentējot gāzes pieejamību nākotnē, Kalvītis sacīja, ka šīs lietas nevar vispārināt, jo Krievija Eiropas Savienībai (ES) piegādāja 200 līdz 220 miljardu kubikmetru gāzes.

Latvijas gāzes peļņa pieaugusi 12,1 reizi 

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums pērn bija 689,752 miljoni eiro, kas...

"Ir skaidrs, ka tas teorētiski nozīmē, ka Eiropas valstīs būs deficīts, jo šo apjomu nav iespējams ne ar ko aizvietot. Bet situācija dažādos reģionos atšķiras. To, ka būs problēmas nākamajā apkures sezonā, saka Eiropas analītiķi," skaidroja "Latvijas gāzes" vadītājs, piebilstot, ka mūsu reģionā, atveroties Inko terminālim Somijā un esot Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, kurā joprojām ir pietiekami lieli gāzes atlikumi, viņš reģionam nekādas bažas par gāzes pietiekamību nākamajā gadā nesaskata. Kalvītis stāstīja, ka lielākā daļa kuģu jau ir nolīgti, ir skaidrs grafiks, kā tie pienāks gan Klaipēdā, gan Inko terminālī. "Ja matemātiski pieskaita tos atlikumus, kas paliks no iepriekšējās apkures sezonas Inčukalnā, tad mūsu reģionā es nesaskatu deficīta pazīmes nākamajai apkures sezonai," teica uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Viņš gan piebilda, ka cita lieta ir gāzes cena. "Mēs nezinām, cik gāze maksās, jo cena jau neveidojas mūsu reģionā," sacīja Kalvītis.

"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs piebilda, ka cena veidojas Eiropā, un, ja Eiropa rudenī nonāks deficīta apstākļos vai iztrūkuma apstākļos un būs nedrošības sajūta, atkal var sākties kādas panikas izpausmes, kā tas jau bija periodā no 2022.gada augusta līdz oktobrim, kad tika sasniegtas vēsturiski augstākās gāzes cenas.

"Gāzes deficītu es mūsu reģionā neprognozēju, bet cenas, salīdzinot ar 2020., 2019.gadu, visdrīzāk, būs augstas," pauda Kalvītis.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" koncerna apgrozījums 2022.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 689,752 miljoni eiro, kas ir par 31,3% vairāk nekā 2021.gadā, bet koncerna peļņa pieauga 12,1 reizi - līdz 39,073 miljoniem eiro.

"Latvijas gāzes" lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvijas gāze" (LG) parakstījusi galīgu vienošanos par tai pilnībā piederošā meitasuzņēmuma - dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pārdošanu Igaunijas uzņēmumam "Eesti Gaas", teikts LG paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma pabeigšanai vēl nepieciešama valdības piekrišana nacionālās drošības aktīvu pārņemšanai un konkurences iestādes atļauja.

LG saņems pamata atlīdzību par pašu kapitālu 120 miljonu eiro apmērā un procentus par laiku līdz darījuma pabeigšanai. Paredzams, ka darījums tiks noslēgts līdz 2023.gada beigām, izpildot darījuma slēgšanas nosacījumus.

Minētais darījums esot LG stratēģiskā plāna viens no soļiem - racionalizēt savu darbību un koncentrēties uz pamatdarbību, kas ir gāzes vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.

LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis paziņojumā biržai norāda, ka pārdošana ļauj koncentrēt resursus pamatdarbībai un radīt vērtību uzņēmuma akcionāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā nemainījās, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2022.gada novembri - palielinājās par 1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 10,6%.

2023.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (+15,5%) un svaigiem augļiem (+2,6%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga kafijai (+2,2%), maizei (+1,2%), tostarp galvenokārt baltmaizei, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1%), pienam (+2%) un saldējumam (+2,1%). Savukārt akciju ietekmē lētāki bija piena produkti (-3,5%), konditorejas izstrādājumi (-2,0%), makaronu izstrādājumi (-3,4%) un šokolāde (-1,5%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-3,7%), sieram un biezpienam (-0,9%), un cūkgaļai (-0,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" ir sākusi tai piederošā gāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pārdošanas procesu, intervijā pastāstīja "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš skaidroja, ka atbilstoši spēkā esošajam regulējumam "Gaso" nevar pārvaldīt Krievijas vai Baltkrievijas akcionāri, un, ņemot vērā, ka "Latvijas gāzei" ir Krievijas valsti pārstāvoši akcionāri, "Gaso" ir jāpārdod.

"Pārdošanas process ir sācies, un es ceru, ka tas rezultēsies šā gada vidū," teica Kalvītis, piebilstot, ka vairāk neko komentēt nevar, jo visa pārdošanas procedūra ir konfidenciāla.

Jau vēstīts, ka 2022.gada 8.augustā "Latvijas gāzes" akcionāru ārkārtas sapulcē tika nolemts sākt reorganizāciju nodalīšanas ceļā - "Latvijas gāzei" piederošās "Gaso" akcijas tika nolemts nodot jaundibināmai kompānijai.

"Gaso" ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā. Kompānija nodrošina dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. "Gaso" izveidota 2017.gada nogalē, nodalot "Latvijas gāzes" sadales sistēmas darbību un izpildot Eiropas Savienības un valsts prasības par dabasgāzes sadales sistēmas neatkarības nodrošināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru