Norvēģijas Karalistes vēstniecībā 1.decembrī parakstīts ūdeņraža ražotāja un termināļa SIA “CIS Liepaja” un vēja enerģijas ražotāja SIA “Vindr Latvia” saprašanās memorands. Tā mērķis ir izpētīt ilgtermiņa atjaunīgās enerģijas piegādes iespējas caur valsts elektrotīklu jaunajai zaļā ūdeņraža ražotnei Liepājā.

Tādējādi sperts būtisks solis pretī vienai no Ziemeļeiropas lielākajām un mūsdienīgākajām zaļā ūdeņraža iniciatīvām – atjaunojamās enerģijas kompleksa un zaļā ūdeņraža ražotnes izveidei Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Ilgtermiņa vienošanās starp elektroenerģijas ražotāju un pircēju par zaļās enerģijas piegādi noteiktā laika periodā un par iepriekš saskaņotu cenu nodrošinātu stabilu un paredzamu enerģijas piegādi pircējam. Vienlaikus tas ļautu ražotājam garantēt ilgtermiņa investīciju atdevi atjaunīgās enerģijas projektos, kā arī sniegtu būtisku atbalstu atjaunīgās enerģijas attīstībai, Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un uzņēmumu dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai.

Latvijas mainīgie laikapstākļi un straujā gaisa temperatūras pazemināšanās rudenī ir signāls, ka saimniekiem jāpievērš pastiprināta uzmanība savu četrkājaino draugu komfortam. Īpaša vērība nepieciešama, ja suns pagalmā uzturas lielāko dienas daļu neatkarīgi no laikapstākļiem. Ar praktiskiem padomiem, kā sagatavoties ziemas sezonai, lai mīlulis justos labi un būtu pasargāts, dalās Dino Zoo eksperte, kinoloģe un suņu skolas vadītāja Tatjana Bodricka.

Kāpēc ir tik svarīgi sagatavot suņu būdu ziemai?

Atbilstoša mājvieta pagalmā ir galvenais faktors, kas pasargā dzīvnieku no hipotermijas un apsaldējumiem, pat ja sunim ir biezs kažoks. Pat visrūdītākajiem suņiem, kas ikdienā uzturas ārā, nepieciešama sausa, no vēja pasargāta vieta, kur patverties no nokrišņiem un atgūt spēkus.

Daudzi saimnieki praktizē modeli, kur mīlulis daļu laika pavada ārā, bet nakti vai īpaši sliktos laikapstākļos – iekštelpās. Tomēr arī šādā gadījumā āra mājvietai jābūt tehniskā kārtībā, jo sunim var rasties nepieciešamība tajā patverties jebkurā dienas laikā.

Neatkarīgi no tā, vai suņu būda tiek izmantota pastāvīgi vai tikai kā pagaidu patvērums, ir svarīgi veikt tās tehnisko revīziju pirms sala iestāšanās. Nedrīkst paļauties, ka vasarā funkcionējusi mītne būs derīga arī ziemā. Saimniekiem rūpīgi jāpārbauda:

Dūmu nav, un ekonomikas krāsns ir auksta. Tieši šādu secinājumu var izdarīt par Zaļā kursa ietekmi uz Latvijas un Eiropas ekonomiku.

Latvijas siltumnīcas gāzu emisiju apjoms 2023. gadā bija par 66,6% mazāks nekā 1990. gadā. Pēc emisiju apjoma samazinājuma Latvija ir ceturtajā vietā pasaulē, liecina Pasaules Bankas dati. Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pirmrindniece vislabāk parāda visas ES tendenci. Proti, daudzos gadījumos, lai samazinātu emisiju apjomu, energoietilpīgā ražošana vienkārši tiek likvidēta, kas loģiski izraisa ekonomikas stagnāciju. Tendence ir vērojama visā ES, bet Latvijā īpaši.

Globālā aina

Kopš 2004. gada, kas ir arī Latvijas iestāšanās ES gads, situācija emisiju jomā globālajā tirgū ir krasi mainījusies. Salīdzinājuma ņemam trīs lielākās salīdzināmās ekonomikas – Ķīnu, Amerikas Savienotās Valstis (ASV) un ES. Salīdzināmais lielums – CO2 ekvivalenta miljardi tonnu. Proti, 2000. gadā Ķīna emitēja 3,67 miljardus tonnu, ASV – 5,93, bet ES – 3,56. 2004. gadā Ķīnas emisiju apjoms sasniedza aptuveni ASV emisijas un Eiropas kopējo izmešu daudzumu pārsniedza jau par aptuveni pusotru miljardu CO2 ekvivalenta tonnām. 2010. gadā Ķīna emitēja 9,13 miljardus tonnu, ASV – 5,52, ES – 3,41. 2023. gadā ES emisijas bija 2,51 miljards tonnu CO2 ekvivalenta, ASV – 4,68, bet Ķīnas – 13,26.

Tērauda kausēšanas sārņi, kurus dēvē par mākslīgo granītu, Latvijā var piedzīvot plašu lietojumu, jo ir ar augstākiem nestspējas un labākiem ilgtermiņa izturības rādītājiem nekā pārsvarā Latvijā izmantotajiem minerālmateriāliem. Uzņēmums NextStep Gravel ir gatavs piegādāt unikālo būvniecības komponentu.

Tā izmantošana ļauj samazināt būvniecības izmaksas vairākās apakšnozarēs. Tas ir jauns piedāvājums Latvijas būvmateriālu tirgū, kuru importēt nolēmis uzņēmums NextStep Gravel. Materiāls ir sertificēts Eiropas Savienībā, iekļauts Latvijas valsts ceļu specifikācijās vienlaikus ar potenciālu uz plašāku izmantošanu nozarē. Dienas Bizness par jaunā materiāla priekšrocībām, iespējām, pielietojumu un importēšanas izaicinājumiem izjautāja uzņēmuma NextStep Gravel valdes priekšsēdētāju, ķīmijas inženierzinātņu maģistri Elīnu Mežanci-Griķi.

Kad nodibinājāt uzņēmumu, un kāpēc nolēmāt importēt mākslīgo granītu, kas pēc vispārējā nosaukuma ir tēraudkausēšanas sārņi?

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP500+, kas tapis sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha, tika pasniegtas īpašas Dienas Biznesa TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī SIA Lursoft IT speciālbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lielākais privātā kapitāla uzņēmums Kurzemē balvas saņēmēju LSEZ Jensen Metal SIA.

LSEZ Jensen Metal SIA dibināts 2004. gadā. Uzņēmuma ražotnē tiek veikts pilns darbu cikls, sākot no sērijveida produkcijas līdz unikālu, individuāli izstrādātu priekšmetu izgatavošanai. Galvenie darbības virzieni ir nerūsējošā tērauda un melnā metāla metinātas iekārtas un komponenti pārtikas rūpniecībai un citām industrijām, kā arī furnitūras metāla komponenti. Uzņēmuma izstrādājumu klāsts šobrīd ir ļoti plašs – no plaukstas lieluma elementiem līdz konstrukcijām, kas sasniedz nelielas mājas izmērus. Uzņēmuma specifika ir izstrādājumu izgatavošana lieliem globāliem spēlētājiem saskaņā ar to dizainu un tehniskajām specifikācijām. Gala produkti nonāk dažādās pasaules valstīs, un ikdienā, ļoti iespējams, ikviens ir kaut kādā veidā saskāries ar produkciju, kura ir ražota, izmantojot Jensen Metal izstrādājumus.

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.

Nule kā noslēgušies SIA “Rīgas nami” pārvaldītā Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljona jumta metāla konstrukciju pastiprināšanas darbi.

Līdz ar to atjaunotais Sakņu paviljons varēs atvērt durvis tirgotājiem un apmeklētājiem, lai jau pavisam drīz nepieciešamajiem remontdarbiem nodotu nākamo no pieciem vēsturiskajiem paviljoniem.

Sakņu paviljons nebija pieejams kopš 2022. gada sākuma, kad vēja brāzmas atplēsa daļu tā jumta virskārtas un paviljons tika slēgts uz remontdarbu laiku. Jumta rekonstrukcijas un nomaiņas darbi tika pabeigti 2024. gada aprīlī, taču pēc tam paviljonam vēl bija nepieciešams veikt plānotos jumta konstrukciju pastiprināšanas darbus.

Sakņu paviljona jumta seguma nomaiņas un metāla konstrukciju pastiprināšanas darbus veica AS “Būvuzņēmums Restaurators”, kurš tika izraudzīts atklāta publiska iepirkuma procesa rezultātā. Kopējās remontdarbu izmaksas sasniedza 1,3 miljonus eiro, tostarp 709 tūkstoši eiro jumta seguma nomaiņai un 612 tūkstoši eiro jumta konstrukciju pastiprināšanai.

Foto: freepik.com/Freepik

Ledusskapja iegāde ir nozīmīgs finansiāls ieguldījums teju katrā mājsaimniecībā. Taču, lai šis pirkums atmaksātos ilgtermiņā un ierīce kalpotu uzticami gadiem ilgi, būtiska ir pareiza tās ekspluatācija un regulāra apkope. Kā pareizi veikt ierīces apkopi un pagarināt ledusskapja kalpošanas laiku – ar padomiem dalās sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Tīrs ledusskapis – ilgāks kalpošanas laiks un svaigāki produkti

Uzturēt ledusskapi tīru ir svarīgi ne tikai vizuālu apsvērumu dēļ – tīrība tiešā veidā ietekmē arī ierīces ilgmūžību un darbības efektivitāti. Neiztīrītas pārtikas paliekas un izlijuši šķidrumi laika gaitā veido labvēlīgu vidi mikroorganismu, piemēram, baktēriju un pelējuma, attīstībai, radot nevēlamas smakas un potenciāli pasliktinot uzglabāto produktu kvalitāti.

Aukstā ziema kokrūpniekiem rada gan iespējas, gan īstermiņa izaicinājumus, pauda Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss.

Viņš atzina, ka 2026. gadam kokrūpniecības nozarei nevajadzētu būt sliktākam par 2025. gadu, kā arī joprojām saglabājas cerības uz mērenu izaugsmi galvenajos noieta tirgos - būvniecībā un iepakojumā.

Tāpat aukstās ziemas dēļ negaidīti labs kokrūpniekiem ir gada sākums kurināmā realizācijai enerģētikā, tomēr Klauss vērš uzmanību, ka lielākā daļa līgumu ir noslēgti vasarā un rudenī un piegādes notiek par līgtajām cenām.

Klauss norāda, ka augstas cenas tūlītējā tirgū attiecas uz salīdzinoši nelielu noieta apjomu, bet pircēju sarūgtinājums par saspīlēto granulu un brikešu tirgus situāciju tiek attiecināts uz visu nozari.

LKF viceprezidents akcentē, ka šī gada aukstā ziema rada iespējas pēc daudziem gadiem tikt klāt pie slapjajām cirsmām, kas vairāku siltu ziemu dēļ ir uzkrājušās.

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Uzņēmumiem, kas izmanto tērauda loksnes, gan kvalitāte, gan uzticama piegāde ir izšķiroša nozīme. Tibnor, kas ir viens no vadošajiem tērauda produktu piegādātājiem Ziemeļvalstīs, piedāvā plašu tērauda lokšņu klāstu būvniecības un rūpniecības sektoram. Uzņēmums aktīvi strādā pie ilgtspējīgiem risinājumiem, palielinot pārstrādāta tērauda izmantošanu un optimizējot ražošanas procesus, lai samazinātu enerģijas patēriņu.

SIA Rītausma Steel Constructions ir viens no vadošajiem metāla velmējumu un metālapstrādes pakalpojumu piegādātājiem Latvijā, kas sniedz pakalpojumus dažādu nozaru uzņēmumiem visā Eiropā. Vietējā banka Signet Banka piešķīrusi 2,24 milj. eiro finansējumu, kas paredzēts uzņēmuma turpmākās izaugsmes veicināšanai un konkurētspējas stiprināšanai starptautiskajos tirgos.

Uzņēmums piedāvā pilnu metālapstrādes pakalpojumu klāstu, tostarp lāzergriešanu un plazmas griešanu, metināšanu, metāla locīšanu, urbšanu un metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošanu. Pakalpojumi tiek nodrošināti gan Latvijā, gan starptautiski, aptverot ražotnes Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Ventspilī, Rēzeknē, Valmierā, Jēkabpilī un Ogrē.

Uzņēmuma 5000 m² plašā ražošanas bāze un modernās tehnoloģijas nodrošina augstu pakalpojumu un produkcijas kvalitāti, veicinot veiksmīgu sadarbību ar klientiem Latvijā, Zviedrijā, Beļģijā, Norvēģijā, Dānijā, Igaunijā un Lietuvā.

“Signet Bankas piešķirtais finansējums ļaus mums turpināt investēt ražošanas attīstībā, tehnoloģiju modernizācijā un efektivitātes paaugstināšanā. Starptautiskajos tirgos konkurence ir augsta, tāpēc būtiski ir nodrošināt gan kvalitāti, gan elastību ražošanas procesos,” komentē Vadims Podgurskis, SIA Rītausma Steel Constructions valdes loceklis.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" no 3. novembra palielinās reisu skaitu maršrutā Rīga-Liepāja un samazinās reisu skaitu Daugavpils maršrutā, informē kompānijā.

Turpmāk reiss Rīga-Liepāja plkst. 10 tiks nodrošināts četras reizes nedēļā - ceturtdienās, piektdienās, sestdienās un svētdienās, kamēr iepriekš reiss notika divas reizes nedēļā - piektdienās un svētdienās. Arī reiss Liepāja-Rīga plkst. 14.45 turpmāk aties četras reizes nedēļā - ceturtdienās, piektdienās, sestdienās un svētdienā, līdzšinējo divu dienu - piektdienās un svētdienās vietā.

Tāpat tiks ieviests jauns Rīga-Liepāja reiss plkst. 21, kas būs pieejams divas reizes nedēļā - piektdienās un svētdienās, un Liepāja-Rīga reiss plkst. 5. (plkst. 4.37 no pieturas Mirdzas Ķempes ielā), kas aties pirmdienās un sestdienās.

Tādējādi turpmāk "Lux Express" autobusi no Liepājas uz Rīgu kursēs līdz 12 reizēm dienā turp un atpakaļ.

Nekustamo īpašumu attīstīšanas, būvniecības un apsaimniekošanas uzņēmums HAGBERG (SIA “HAGBERG Development”) saņēmis ALTUM finansējumu jauna pieejamas īres maksas mājokļu projekta īstenošanai Liepājā.

Projekta ietvaros paredzēts realizēt trīs dzīvojamo ēku būvniecību ar 140 dzīvokļiem, kas būtiski papildinās Liepājas īres mājokļu piedāvājumu.

Projekta kopējās izmaksas ir 16,7 miljoni eiro, no kuriem 12,4 miljonus eiro sedz ALTUM aizdevums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda resursiem, 2,75 miljoni eiro ir ALTUM aizdevums, bet vairāk nekā 1,5 miljonus eiro nodrošina HAGBERG līdzfinansējums. Šāda struktūra ļauj īstenot projektu ar augstu energoefektivitāti, ilgtspēju un ekonomiski pieejamu uzturēšanu.

Finansējums piešķirts ALTUM programmā “Zemas īres mājokļu būvniecības aizdevumi ar kapitāla atlaidi”.

“Pieprasījums pēc pieejamiem, kvalitatīviem un energoefektīviem mājokļiem Latvijas pilsētās turpina pieaugt, tostarp arī Liepājā. Mūsu mērķis ir radīt modernu, drošu un komfortablu dzīves vidi liepājniekiem, kuri meklē ilgtermiņa mājokļa risinājumu par saprātīgu cenu. ALTUM atbalsts ļauj mums šo projektu īstenot ar augstiem kvalitātes standartiem un ar skaidru fokusu uz iedzīvotāju vajadzībām,” uzsver Ivars Lukaševičs, HAGBERG valdes loceklis.

Investējot apmēram 100 miljonus eiro jaunas lielformāta bērza saplākšņa produktu rūpnīcas izveidē, radītas 80 jaunas darbavietas, kas SIA Verems dod iespēju ražot inovatīvus produktus un teju dubultot ražošanas jaudas.

Pašlaik Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas SIA Verems jaunā ražotne strādā testa režīmā. Tā ir lielākā investīcija vienas ražotnes izveidei Latgalē un lielākā arī uzņēmuma darbības laikā, jo tādējādi līdzās jau esošajai bērza saplākšņa ražotnei ir izveidota vēl viena, tikai izejvielas taupošāka, ar augstāku darba ražīgumu un lielākām tehnoloģiskajām iespējām jaunu saplākšņa izstrādājumu ražošanā. „Ideja par Verems otro ražotni jau bija pirms daudziem gadiem, taču jaunā ražotne tapa aptuveni divu gadu laikā no projekta saskaņošanas līdz gatavam pirmajam saplākšņa produktam,” vērienīgā projekta īstenošanas laiku skaidro Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas SIA Verems padomes priekšsēdētājs Jānis Staris.

Prāmju kompānija “Stena Line” ir pabeigusi termināļa operatora “Terrabalt” iegādi Liepājā un oficiāli pārņēmusi Ro-Ro (riteņkravu), beramkravu un ģenerālkravu termināļa darbību.

“Stena Line” ir saņēmusi visus nepieciešamos konkurences uzraudzības iestāžu un attiecīgo valsts institūciju apstiprinājumus un ir reģistrēta kā termināļa operatora īpašniece.

Darījuma noslēgšana iezīmē svarīgu atskaites punktu ceļā uz “Stena Line” ilgtermiņa mērķi – stiprināt tirdzniecības attīstību un noturību Baltijas jūras reģionā. Liepāja ir trešā lielākā Latvijas osta un ieņem būtisku lomu reģionālajās un starptautiskajās piegādes ķēdēs. Pašlaik “Stena Line” maršrutā Liepāja–Trāveminde (Vācija) kursē divi kuģi.

“Darījums ir noslēgts, un esam oficiāli kļuvuši par īpašniekiem Liepājas termināļa operatoram, kas turpmāk darbosies ar nosaukumu “Stena Line Ports Liepājas SEZ”. Tas ir loģisks nākamais solis kompānijas attīstībā Baltijas valstīs un atspoguļo mūsu nelokāmo pārliecību par Baltijas reģiona ilgtermiņa tirdzniecības potenciālu,” saka Liene Lēmane, “Stena Line” Baltijas jūras ziemeļu reģiona direktore.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri (LNSO) un Kultūras ministriju, Lielās ģildes pārbūves un atjaunošanas projektam piesaistījusi pieredzējušo akustikas ekspertu Janu Ingi Gustafsonu (Jan–Inge Gustafson). Sadarbības ietvaros radīti jauni akustiskie risinājumi Lielajai zālei, paverot iepriekš nebijušas plašākas iespējas koncertu apmeklētājiem.

“Lielās ģildes pārbūves un atjaunošanas projekts sniegs ieguldījumu ne tikai kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā, bet arī nodrošinās kvalitatīvas kultūrtelpas pieejamību Latvijas un citu valstu mūziķiem. Ņemot vērā Lielās ģildes nozīmi, akustiskie risinājumi ir tikpat svarīgi kā energoefektivitāte un vides pieejamība, tādēļ šiem risinājumiem tiek pievērsta īpaša vērība,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Izvēlētie risinājumi izstrādāti ciešā sadarbībā ar akustikas ekspertu Janu Ingi Gustafsonu, kurš deva vadlīnijas par nepieciešamo paneļu formu. Pēc jauno risinājumu īstenošanas Lielā zāle kļūs par daudzfunkcionālu koncerttelpu, kurā būs iespējams baudīt gan simfoniskās mūzikas koncertus, gan kamerorķestra un kamermūzikas priekšnesumus. Zālē paredzēti mobili skatuves sānu paneļi, kā arī kustināmi griestu akustiskie paneļi ar regulējamu augstumu un slīpumu – šie tehniskie risinājumi ļaus pielāgot akustiku atbilstoši dažādu žanru un sastāvu vajadzībām.

Pasažieru pārvadātāji, aizbildinoties ar šoferu trūkumu, šodien atcēluši 53 reģionālo maršrutu autobusu reisus, liecina informācija Autotransporta direkcijas (ATD) mājaslapā.

Jau ziņots, ka pārvadātāji šodien no plkst.10 līdz 11 rīkos protesta akciju "Viena stunda bez sabiedriskā transporta", lai pievērstu uzmanību nepietiekamam finansējumam sabiedriskā transporta nozarē.

Reisu atcelšana gan neesot saistīta ar protesta akciju, bet gan šoferu trūkumu, tomēr lielākā daļa no atceltajiem reisiem bija jāizpilda tieši protesta stundas laikā.

Vairākus reisus šodien atcēluši tādi pārvadātāji kā AS "Nordeka", SIA "Daugavpils autobusu parks", AS "Rēzeknes autobusu parks", AS "Liepājas autobusu parks" un SIA "Norma-A", kas pasažieru pārvadājumus nodrošina ar zīmolu "Ecolines".

Visi šie pārvadātāji piedalās arī protesta akcijā, kurā tiem pievienosies AS "Talsu autotransports", SIA "Tukuma auto", SIA "VTU Valmiera" un pašvaldības SIA "Ventspils reiss".

Konveijeru un automatizācijas iekārtu ražotājs Caljan šī gada maijā savā ražošanas un inženierijas centrā Liepājā ir uzstādījis jaunu saules paneļu sistēmu. Pirmajos divos darbības mēnešos elektrības patēriņš no kopējā tīkla ir samazinājies par 41%, ievērojami mazinot atkarību no ārējiem resursiem.

Maijā un jūnijā uzņēmums saražoja 146 MWh saules elektroenerģijas, kas atbilst aptuveni 834 mājsaimniecību mēneša elektroenerģijas patēriņam . Lielākā daļa jeb 117 MWh no kopējā patēriņa tika izmantota ražotnes vajadzībām. Savukārt atlikušos 29 MWh uzņēmums nodeva valsts elektrības tīklam, ļaujot šo enerģiju izmantot arī citiem lietotājiem visā Latvijā.

Jaunā saules enerģijas sistēma izmaksāja vairāk nekā 382 000 eiro. Provizoriskie aprēķini, pamatojoties uz 2024. gada elektroenerģijas cenām, liecina, ka investīcija varētu atmaksāties 9 līdz 12 gadu laikā. Pēc pirmā pilnā ekspluatācijas gada šis novērtējums tiks pārskatīts.

“Plānots, ka jaunā saules paneļu sistēma spēs nodrošināt aptuveni trešdaļu no mūsu kopējā gada elektroenerģijas patēriņa,” stāsta Caljan vadītājs Latvijā Gatis Dradeika. “Tuvāko gadu laikā Latvijā gaidāms straujš elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums , tāpēc izvēlamies veidot stabilākas un mazāk atkarīgas energoapgādes sistēmas, lai mazinātu gan izmaksu riskus, gan slodzi uz kopējo elektroapgādes tīklu. Mūsu gadījumā tas nozīmē arī prognozējamu ietaupījumu – līdz pat 34 tūkstošiem eiro gadā pie pašreizējām elektroenerģijas cenām.”

Pieaugot globālajam pieprasījumam pēc modernām kravu apstrādes tehnoloģijām un saglabājoties stabilam e-komercijas tirgus kāpumam, konveijeru un automatizācijas iekārtu ražotājs Caljan ir divkāršojis ražošanas apjomus.

Līdz ar biznesa attīstību uzņēmums paplašina komandu un meklē dažāda līmeņa ražošanas, inženierijas un kvalitātes nodrošināšanas speciālistus.

Šādā tirgus dinamikā dabiski aug pieprasījums pēc Caljan iekārtām. Tās izvēlas kā jauni klienti, tā arī ilgtermiņa stratēģiskie partneri, sākot no paku pārvadātājiem un pasta operatoriem līdz noliktavu un mazumtirdzniecības loģistikas uzņēmumiem. Kāpums jūtams gan Eiropā, gan ASV, kur tirgus pēc vairāku mēnešu tarifu neskaidrību perioda ir atjaunojies un demonstrē izaugsmi. Liepājas ražotne ir lielākais Caljan grupas ražošanas un inženierijas centrs pasaulē – tajā tiek nodrošināts pilns produktu dzīves cikls. Darbs sākas ar inženiertehnisko izstrādi un detalizētu tehnisko rasējumu, un shēmu izveidi katrai individuāli projektētai iekārtai, un turpinās ar metālapstrādi, metināšanu, montāžu, testēšanu un iekārtu integrāciju klientu sistēmās. Šī gada laikā ir izveidotas teju 100 jaunas pozīcijas, un šobrīd Liepājā strādā par 29 % vairāk darbinieku nekā janvārī.

Tolmets Latvijā visdrīzāk ir dzirdēts vārds – kā vadošais metāllūžņu pārstrādes uzņēmums Baltijā. Bet daudz mazāk zināms ir fakts, ka šis Latvijas uzņēmums šobrīd jau ir viens no pieciem lielākajiem metāllūžņu pārstrādes tirgus spēlētājiem pasaulē un piegādā izejvielas virknei vadošo metālu ražotāju pasaulē.

Kā stāsta SIA Tolmets valdes loceklis Artjoms Homutovs, uzņēmuma izaugsmes stāsta pamatā ir gan sava tirgus detalizēta izpratne un attīstības vīzija, gan spējas elastīgi piemēroties jauniem apstākļiem un laika gaitā kardināli – un veiksmīgi – mainīt darbības modeli.

Komplekss biznesa modelis ar uzsvaru uz efektivitāti un eksportu

Tolmets biznesa modelis izklausās pietiekami vienkārši – tas ir balstīts uz metāllūžņu savākšanu 57 pieņemšanas punktos Baltijā un metāllūžņu importu no citām valstīm, kā arī savāktā metāla pārstrādi savā rūpnīcā Rīgā un piegādi metāla ražotājiem reģionā un tālāk pasaulē no faktiski visām lielākajām ostām Baltijā. Tolmets pamata darbības tirgi ir visa Baltija un Polija.

Vairums Latvijas lielo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno ieguldīt savā attīstībā, galvenokārt paredzot papildu budžetu tādām jomām kā iekšējo procesu optimizācija, IT infrastruktūras uzlabošana un darbinieku apmācības, liecina OP Corporate Bank plc klientu aptaujas dati.

Domājot par 2026. gada plāniem, 85 % Latvijas lielo un vidējo uzņēmumu norāda, ka plāno ieguldīt sava uzņēmuma attīstībā, 11 % to apsver, bet vēl nav pieņēmuši lēmumu, savukārt tikai 4 % neplāno investēt uzņēmuma izaugsmē. Jomas, ko Latvijas uzņēmēji visvairāk vēlas attīstīt, ir saistītas ar tehnoloģijām un darbības efektivitāti – 71 % respondentu norādīja, ka plāno investēt vairāk līdzekļu uzņēmuma iekšējo procesu optimizācijā, bet 69 % plāno uzlabot IT infrastruktūru.

“Aptaujas rezultāti rāda pozitīvu ainu Latvijas lielo un vidējo uzņēmumu segmentā – lai gan 2025. gads bijis negaidītu pavērsienu pilns pasaules ekonomikā, mūsu uzņēmēji ir spējuši saglabāt stabilitāti un turpina ieguldīt izaugsmē. Tehnoloģijas un īpaši mākslīgais intelekts kļūst par ikdienas darba neatņemamu sastāvdaļu. Ieguldījumi IT infrastruktūrā un MI risinājumos kļūst par kritisku priekšnosacījumu uzņēmuma konkurētspējai un ilgtspējīgai izaugsmei. Šī tendence vērojama arī pasaulē – viens no vadošajiem amerikāņu pētījumu un konsultāciju uzņēmumiem Gartner prognozē, ka nākamgad kopējie IT izdevumi pasaulē pieaugs par 9,8 %, un būtisku daļu no šī pieauguma veidos tieši MI infrastruktūra,” norāda Elmārs Prikšāns, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs.

Viesmīlības uzņēmums Latvijā Tiamo grupa atvēris vēl vienu kafejnīcu O!Bistro Rīgā, “Mūkusalas biroju” ēkā, Bieķensalas ielā.

Rudenī Tiamo grupa plāno atklāt līdz šim lielāko O!Bistro Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), Āzenes ielā.

Kafejnīca O!Bistro Bieķensalas ielā piemērota “Mūkusalas biroju” darbinieku vajadzībām, piedāvājot pusdienas, kā arī uzkodas dažādiem pasākumiem, konferencēm un citiem notikumiem. Kafejnīcas sienas rotā Kiwie Studio veidotie grafiti, un pavisam drīz apmeklētājiem būs iespēja pusdienot āra terasē.

“Latvijā arvien pieaug pieprasījums pēc siltām, sabalansētām un daudzveidīgām pusdienām, tāpēc turpinām attīstīt kafejnīcu O!Bistro tīklu. Rīgā izvēlamies lokācijas blakus birojiem, augstskolām un daudzdzīvokļu ēkām,” saka Toms Zukulis, Tiamo grupas valdes priekšsēdētājs.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs "Bite Latvija" jau 20 gadus apkalpo gan privātpersonas, gan juridiskās personas, un līdz šim tīkla modernizācijā un 5G attīstībā Liepājā un Dienvidkurzemes novadā ieguldīti vairāk nekā 9 miljoni eiro.

Šogad plānots investēt vēl 1,33 miljonus eiro, tādējādi kopējās investīcijas reģionā uzņēmuma divdesmit gadu pastāvēšanas laikā sasniegs 10,37 miljonus eiro. Kā norāda "Bite Latvija" Radiotīkla nodaļas vadītājs Aleksandrs Beļajevs, investīcijas novirzītas jaunu bāzes staciju izbūvei un esošo modernizācijai, lai stiprinātu tīkla pārklājumu un nodrošinātu augstu pakalpojumu kvalitāti.

Periodā no 2005.gada Liepājā un Dienvidkurzemes novadā, kur ietilpst Aizpute, Nīca, Grobiņa un citas apdzīvotas vietas, ir uzstādīta 51 bāzes stacija un šogad tiks izbūvēta vēl viena, tādējādi vēl vairāk kāpinot tīkla pārklājumu novadā un nodrošinot piekļuvi ātram un stabilam 5G internetam. No visām Dienvidkurzemes novadā uzbūvētajām bāzes stacijām 33 modernizētas ar 5G tehnoloģiju.

“Ignitis ON” Liepājā ir atklājis jaunu elektroauto uzlādes staciju Kūrmājas prospektā, netālu no pludmales un Jūrmalas parka. Šī ir līdz šim jaudīgākā “Ignitis ON” uzlādes stacija Liepājā ar kopējo jaudu 400 kw un tajā vienlaicīgi var lādēt četrus elektroauto.

Pēc šīs stacijas atklāšanas, “Ignitis ON” Liepājā ir 12 stacijas ar 32 uzlādes vietām.

Latvijā šobrīd ir pieejami vairāk kā 260 “Ignitis ON” uzlādes punkti, kas izvietoti kā Rīgā, tā reģionos.

Jau ziņots, ka “Ignitis Group” trīs līdz piecu gadu laikā investēs vairāk nekā 115 miljonus eiro elektroauto ātrās uzlādes tīkla izveidē Baltijā. Uzņēmuma mērķis ir izveidot plašāko ātrās elektrouzlādes maģistrāli, kas savieno Baltijas valstis ar Polijas un Skandināvijas reģionu. Vairums no uzlādes punktiem būs lieljaudas uzlādes punkti, ar jaudu sākot no 150 kW.

Liepājā pieejamas piecas jaunas “Ignitis ON” uzlādes stacijas, kurās vienlaicīgi varēs uzlādēt divpadsmit auto.

Tuvāko mēnešu laikā Baltijas elektroauto uzlādes tīkls atklās vēl četras jaunas stacijas, tādējādi Liepājā būs pieejamas kopumā desmit “Ignitis ON” uzlādes stacijas.

“Liepāja ir mūsdienīga piejūras pilsēta ar bagātu kultūras dzīvi un strauju attīstību. Mēs redzam būtisku nepieciešamību pēc modernas, ērtas un viegli pieejamas elektroauto uzlādes infrastruktūras. Tāpēc uzlādes stacijas tagad būs pieejamas kā dzīvojamos rajonos, tā arī pie pludmales un pilsētas centra,” norāda Māris Sīklis, “Ignitis ON” e-mobilitātes vadītājs.

Jau ziņots, ka “Ignitis Group” trīs līdz piecu gadu laikā investēs vairāk nekā 115 miljonus eiro elektroauto ātrās uzlādes tīkla izveidē Baltijā. Uzņēmuma mērķis ir izveidot plašāko ātrās elektrouzlādes maģistrāli, kas savieno Baltijas valstis ar Polijas un Skandināvijas reģionu. Vairums no uzlādes punktiem būs lieljaudas uzlādes punkti, ar jaudu sākot no 150 kW.