Autotransporta direkcija (ATD) pārvadātāju protesta akcijas laikā otrdien, 16.septembrī, par neizpildītiem vai daļēji izpildītiem reisiem piemēros līgumā noteiktos sodus un neizmaksās valsts kompensāciju par konstatētajām reisu neizpildēm, aģentūru LETA informēja direkcijā.

ATD uzsver, ka direkcija kā reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas organizators Latvijā neatbalsta reģionālo autobusu pārvadātāju akciju, jo tās dēļ nedrīkst ciest pasažieri, kuri paļaujas uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem.

Tādējādi ATD stingri sekos līdzi plānoto reisu izpildei otrdien, 16.septembrī.

ATD rīcībā esošā informācija liecina, ka protesta akcijas laikā varētu tikt apturēti vai daļēji apturēti atsevišķi reģionālās nozīmes reisi, tādējādi ietekmējot sabiedriskā transporta pakalpojumus vairākās Latvijas daļās. Tādējādi ATD aicina pasažierus, kuri šajā laika posmā ir ieplānojuši savus braucienus, laikus izvēlēties alternatīvus pārvietošanās veidus, piemēram, vilcienu, kur tas ir iespējams.

Reģionālā sabiedriskā transporta pārvadātāju zaudējumi šogad varētu sasniegt kopumā 6,95 miljonus eiro, norāda Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks.

LPPA ir nosūtījusi Saeimas politisko partiju frakcijām aicinājumu tikties ar reģionālajiem pārvadātājiem, lai rastu risinājumu ilgstoši nepietiekamam valsts finansējumam, kas var veicināt sabiedriskā transporta pakalpojumu pārtraukumus reģionos.

Asociācijā skaidro, ka pārvadātājiem kopš 2022. gada Krievijas kara izraisīto izmaksu kāpuma dēļ būtiski pieaugusi pakalpojuma pašizmaksa. Attiecīgi šogad pārvadātāju, ar kuriem ir noslēgti ilgtermiņa līgumi, prognozētie zaudējumi varētu sasniegt 6,95 miljonus eiro.

Ošenieks uzsver, ka situācijas nerisināšanas gadījumā sekas varētu iestāties tuvāko mēnešu laikā. Viņš uzsver, ka kopīgais mērķis ir saglabāt drošu, kvalitatīvu un pieejamu sabiedrisko transportu reģionu iedzīvotājiem, tomēr pēdējo trīs gadu laikā ārkārtējie un neparedzamie apstākļi ir radījuši situāciju, kad faktiskās izmaksas būtiski pārsniedz valsts finansējumu.

Doma laukumā protestā pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas ceturtdienas vakarā pulcējušies vismaz 10 000 cilvēku, liecina Valsts policijas aplēses.

Aģentūra LETA novēroja, ka cilvēki vēl turpina nākt, turklāt pulcējas ne tikai Doma laukumā, bet arī tuvējās šķērsielās.

Starp sanākušajiem ir gan ģimenes ar maziem bērniem, gan arī gados vecāki cilvēki. Protesta dalībniekiem pievienojās arī Saeimas deputāti, tostarp no "Jaunās vienotības".

Sanākušie ar plakātiem aicina neizstāties no Stambulas konvencijas. Manāmi arī plakāti, kuros attēlotas trīs zvaigznes, iedvesmojoties no Brīvības pieminekļa.

Sanākušie rokās tur Latvijas un Eiropas Savienības karogus, kā arī izmanto telefonu zibspuldzes un citus apgaismes rīkus. Atsevišķi dalībnieki tērpušies tautas tērpu elementos. Daudzi ir uzvilkuši mugurā sarkanas drēbes, kā to aicināja pasākuma organizatori.

Reģionālā sabiedriskā transporta pārvadātāji zaudēs apmēram 4,3 miljonus eiro biļešu ieņēmumu sadaļā dotētā maršruta tīkla samazinājuma dēļ, informēja Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks.

Viņš uzsver, ka prognozētos zaudējumus nekompensēs apstiprinātais jaunais tarifs pasažieru pārvadājumiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā.

Ošenieks norāda, ka septembra sākumā pasažieru pārvadātāji tikās ar satiksmes ministru Ati Švinku (P), lai risinātu jautājumus par noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā un ārpuskārtas indeksāciju. Tomēr tikšanās laikā netika piedāvāti risinājumi esošo līgumu pārskatīšanai, uzsvēra LPPA prezidents.

Viņš uzsver, ka LPPA un pārvadātāji vairākkārt ir sūtījuši vēstules ar objektīviem aprēķiniem izmaksu pieaugumam. "Nepiedāvājot no pasūtītāja puses situācijas risinājumu, tika prasīts kopējs apstiprinājums no pārvadātājiem par to, vai gadījumā, ja tiktu izgrozīti esošie līgumi, pārvadātāji nevērsīšoties tiesā ar prasību pret pasūtītāju," minēja Ošenieks.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija norāda, ka Satiksmes ministrijas plāni par aptuveni 16% valstī samazināt reģionālās vietējās nozīmes maršrutu tīkla apjomu jau nākamā gada laikā ir vērtējama kā atkāpšanās no noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem, un tā sekas būs vēl būtiskāki pārvadātāju zaudējumi.

Šī brīža provizoriskie aprēķini liecina, ka neiegūtie ieņēmumi gadā varētu sasniegt 4,3 miljonus eiro 11 miljonu kilometru tīkla samazinājumu rezultātā. Savukārt pārvadāto pasažieru skaita samazinājums ar autobusiem gadā varētu sasniegt 3,3 miljonus cilvēkus.

“Uzņēmēji, slēdzot līgumu ar valsti, rēķinājās ar nosacījumiem 10 gadu garumā, atbilstoši iepirkuma nosacījumiem investējot un ņemot kredītus jauniem autobusiem, kā arī plānojot maršrutu noslodzes un atdeves. Šobrīd mēs redzam, ka valsts var vienpersoniski mainīt spēles noteikumus, kas nav pareizi. Tik būtisks maršrutu samazinājums, it īpaši dažās Pierīgas pašvaldībās tas būs līdz pat 50%, nozīmēs pilnībā reisu pārplānošanu, mazāk pārvadājumu un ieņēmumu, salīdzinot ar nosacījumiem līgumu slēgšanas brīdī,” norāda Ivo Ošenieks, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic uzsākusi tiešos lidojumus jaunā maršrutā, kas savieno Rīgu ar Faro Portugālē.

Lidojumi tiks veikti reizi nedēļā – sestdienās. Šis maršruts papildinās airBaltic piedāvātos lidojumus ziemas sezonā, starp kuriem būs arī reisi no Grankanārijas (Spānija) uz Ļubļanu (Slovēnija), sākot no 2025. gada 25. oktobra, un no Tallinas (Igaunija) uz Madeiru (Portugāle), sākot no 2025. gada 26. oktobra.

Lidojuma ilgums starp Rīgu un Faro ir četras stundas un 55 minūtes.

Gaidāmajā ziemas sezonā airBaltic palielinās lidojumu biežumu no visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām uz Amsterdamu, piedāvājot 19 reisus nedēļā no Rīgas un 14 reisus nedēļā gan no Tallinas, gan Viļņas (Lietuva). Lidsabiedrība ievērojami paplašinās savu klātbūtni Dubaijā (Apvienotie Arābu Emirāti), uzsākot lidojumus katru dienu no savas bāzes Rīgā un dubultojot lidojumu skaitu no Viļņas ar četriem reisiem nedēļā starp abām pilsētām.

Pasažieru interese par janvārī sāktajiem pasažieru vilcienu pārvadājumiem starp Tallinu, Rīgu un Viļņu ir pārsnieguši gaidas un autobusu biļešu tirdzniecība šajā maršrutā ir sarukusi par vairāk nekā ceturto daļu, paziņoja ar zīmolu "Elron" strādājošā Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid" valdes loceklis Merts Ērenpreiss.

Viņš atzina, ka brīžiem ir grūti apmierināt pieprasījumu.

Tāpat Ērenpreiss norādīja, ka apmēram puse pasažieru vilcienu izmanto starp Tartu un Rīgu, bet liela interese ir arī par Viļņu.

"Drīzumā papildu savienojums uz Rīgu sāks kursēt arī piektdienās, sestdienās un svētdienās, tādējādi uz Rīgu būs divi savienojumi. Dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukcijas darbu grafika dēļ atpakaļ ceļā gan joprojām ir tikai viens pašreizējais savienojums," klāstīja "Elron" valdes loceklis.

Visaptveroša statistika par pasažieriem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā joprojām tiek apkopota.

"Taču interesanti ir tas, ka sākotnēji mēs bijām skeptiski noskaņoti, domājot, vai cilvēki patiešām vēlēsies doties uz Viļņu. Pārsteidzoši, bet daudzi ir izbraukuši visu maršrutu," norādīja Ērenpreiss.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šī gada ziemas sezonā lidojumu grafiku samazinās par 20% jeb 160 000 sēdvietām un no Rīgas atcels septiņus galamērķus, ceturtdien preses konferencē informēja "Ryanair" komercdirektors Džeisons Makginess.

Tostarp ziemas sezonā tiks atcelti lidojumi no Rīgas uz Ārhusu Dānijā, Edinburgu Lielbritānijā, Gdaņsku Polijā, Gēteborgu Zviedrijā, Parīzes Bovē lidostu Francijā, Memmingeni Vācijā, kā arī netiks atsākti lidojumi uz Berlīni Vācijā.

Makginess skaidroja, ka ziemas grafiks tiek samazināts pieaugošo lidostas maksu dēļ, kas padara Rīgu mazāk konkurētspējīgu, jo pasažieru plūsma joprojām ir mazāka nekā pirms Covid-19 pandēmijas.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka ceturtdien "Ryanair" komanda tikās ar Latvijas Satiksmes ministriju (SM) un iesniedza plānu par pasažieru plūsmas dubultošanu, kas nodrošinātu papildu investīcijas 200 miljonu ASV dolāru apmērā un lidsabiedrība nākamo piecu gadu laikā atklātu 14 jaunus maršrutus.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija iebilst pret nosacījumu maiņu valsts izsludinātājos iepirkumos Cēsu, Limbažu un Siguldas lotēs, kas paredz līguma darbību vairs tikai uz 3 gadiem, lai gan iepriekš līgumu slēgšanas prakse bija uz 10 gadiem.

Asociācija vērš uzmanību, ka īstermiņa darbības līgumi nozīmēs, ka pārvadātājs nespēs atpelnīt investīcijas jauna transporta iegādē un būs spiesti izmantot vecus dažādu marku autobusus, kas palielina ekspluatācijas izmaksas, samazina uzticamību un nerisina CO2 izmešu problemātiku.

Nozare ir neizpratnē par kārtējo, nu jau ceturto reformu kopš 2009.gada sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā reģionālās nozīmes maršrutu tīklā. Aprēķini rāda, ka līgumiem ar termiņu mazāku par 7 gadiem kapitāls nepaspēj vienmērīgi amortizēties, un viena kilometra izmaksas pieaug par 15–25 % salīdzinājumā ar 10 gadu līgumu.

“Ja īstermiņa līgumi ir iepirkumu nākotne, tad tas nav pareizais ceļš! Turklāt šāda pieeja nav diskutēta ar nozari! Tas nozīmē, ka valsts atkāpjas no prasības par jaunākiem ekspluatācijā autobusiem. Ar šādu rīcību tā spiež nozari atgriezties pie daudz vecāka izlaiduma gada autobusiem, mainot kārtējo reizi savu viedokli. Pasažieru pārvadājumos bija svarīgi nodrošināt ilgtermiņa līgumus, lai pārvadātāji pārietu uz pēc iespējas jaunākiem autobusu modeļiem, ņemot tam ilgtermiņa aizdevumus. Mēs kā nozare esam rēķinājušies ar prognozējamību un nosacījumiem, par kuriem vienojāmies 2019.gadā laika posmam 2021. – 2030.gads. Šāds lēmums par īstermiņa līgumiem neuzlabo situāciju nozarē un ir pret iedzīvotāju interesēm – zūd motivācija investēt videi draudzīgos autobusos, pasažieru komforta uzlabošanā, kā arī modernās informācijas un biļešu pārdošanas sistēmās,” norāda Ivo Ošenieks, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 1,7 miljonu eiro zaudējumiem, salīdzinot ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem 2024.gada pirmajā pusgadā, informēja kompānijā.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 3% un bija 349,6 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025.gada pirmajā pusgadā pārvadāja kopumā 3,9 miljonus pasažieru, kas ir par 8,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Tostarp 2,4 miljoni pasažieru tika pārvadāti lidsabiedrības maršrutu tīklā un 1,5 miljoni pasažieri pārvadāti, nodrošinot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus (ACMI).

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad pirmajā pusgadā veidoja 36 400, kas ir pieaugums par 6,6%. Tostarp 22 800 lidojumi veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 3,5% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā, bet 13 500 bija ACMI lidojumi, kas ir par 12,4% vairāk.

Lietuvas lauksaimnieki ceturtdien pie parlamenta ēkas plāno piketu, lai protestētu pret valdības ieplānoto nodokļu reformu.

Kā informēja Lietuvas Graudkopju asociācija, protesta akcija tiek organizēta saistībā ar to, ka parlaments plāno pieņemt likumus, ignorējot lauksaimnieku norādes.

"Brīdinājuma protests tiek organizēts pret plānotajiem likumu grozījumiem, kuros nav ņemti vērā lauksaimnieku komentāri un konkrētu saimniecību piemēri, kā tas ietekmēs vispārējos nodokļus, iedzīvotāju ienākuma nodokli, [Valsts sociālās apdrošināšanas fonda pārvaldnieka] "SoDra" un citus nodokļus. Mūsu centieni neatrod pienācīgu uzmanību sanāksmēs ar ministrijām un parlamenta frakcijām," sociālajā medijā "Facebook" paziņoja asociācija.

"Ir acīmredzams, ka šīs valdības lēmumi virzās pēc buldozera principa," tā piebilda.

Jūnijā Rīgas lidosta apkalpojusi gandrīz 655 tūkstošus pasažieru, kas, salīdzinot ar maiju ir pieaugums par vairāk nekā 17 tūkstošiem pasažieru.

Tranzīta un transfēra pasažieru skaits Rīgā stabili veido mazliet vairāk par piekto daļu no kopējā apkalpoto pasažieru skaita; jūnijā Rīgu kā pārsēšanās lidostu tālākiem lidojumiem izmantoja 23% pasažieru.

Iepriekšējā mēnesī Rīgas lidostā apkalpotas arī 1552 tonnas gaisa kravu.

Pirmajā pusgadā Rīgas lidosta apkalpojusi vairāk nekā 3,3 miljonus pasažieru jeb par 5% vairāk nekā pērn tajā pašā laikā. Apkalpoto lidojumu skaits janvārī-jūnijā pieaudzis par 3% un sasniedzis 30 378 lidojumus, savukārt aviācijas kravu apjoms pirmajā pusgadā bijis par 9% lielāks nekā gadu iepriekš - 9194 tonnas.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka nākamajā vasaras sezonā – no 2026. gada marta beigām līdz 2026. gada oktobra beigām – plāno uzsākt tiešos lidojumus starp Rīgu un Kauņu (Lietuvu), veicot reisus piecas reizes nedēļā.

Jaunā maršruta uzsākšana stiprinās airBaltic pozīcijas kā vadošajai lidsabiedrībai Baltijas valstīs, kā arī veicinās RIX Rīgas lidostas nozīmi kā lielākajam tranzīta mezglam reģionā, nodrošinot plašākās savienojamības iespējas ar pasauli.

Lidojumi no Rīgas uz Kauņu tiek plānoti pirmdienās, trešdienās, ceturtdienās, piektdienās un svētdienās ar izlidošanas laiku plkst. 23.20. Savukārt reisi no Kauņas uz Rīgu tiks veikti pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās, piektdienās un sestdienās ar izlidošanas laiku plkst. 05.35. Plānotais lidojuma ilgums starp abām pilsētām ir aptuveni 50 minūtes.

Mants Vrubļausks (Mantas Vrubliauskas), airBaltic viceprezidents maršruta tīkla jautājumos norāda: “Jaunais savienojums ar Kauņu sekmēs ciešāku Baltijas valstu sadarbību un uzlabos mobilitāti reģionā, vienlaikus nostiprinot airBaltic pozīcijas kā reģionālajam līderim. Turklāt šis maršruts uzlabos reģiona pieejamību un veicinās gan biznesa, gan tūrisma attīstību starp Latviju un Lietuvu. Tas ir nozīmīgs solis, kas ļaus pasažieriem izmantot vēl ērtākas ceļošanas iespējas, kā arī stiprinās RIX Rīgas lidostas nozīmi kā modernam un dinamiskam gaisa satiksmes centram Baltijā.”

LETA. Somijas Aviācijas arodbiedrība (IAU) plāno streikot septiņas dienas jūlijā, ietekmējot lidmašīnu virszemes apkalpošanu Helsinku lidostā, paziņojusi Somijas nacionālā aviokompānija "Finnair".

Streiki paredzēti 2., 4., 7., 16., 18., 21. un 23.jūljā.

"Finnair" pašlaik izvērtē, kā šie streiki ietekmēs aviokompānijas reisus, piebilsts paziņojumā.

No Rīgas tiešos reisus uz Helsinkiem veic Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" un "Finnair".

Nesaskaņas starp IUA un aviācijas nozares darba devēju grupu "Palta" ilgst jau kopš janvāra. IUA šajā laikā posmā rīkojusi vairākus streikus, un tādēļ "Finnair" bijusi spiesta atcelt simtiem lidojumu.

Vairums Somijas gaisa transporta nozares darba devēju grupu piekritušas atalgojumu palielināt atbilstoši valsts mēroga nolīgumiem, taču IUA turpina pieprasīt lielākus paaugstinājumus.

Aviokompānija "Norwegian" patlaban neplāno paplašināt bāzi Rīgas lidostā, intervijā sacīja "Norwegian" finanšu direktors Hanss Jorgens Vibstads.

Viņš norādīja, ka patlaban Rīgā ir bāzētas divas "Norwegian" lidmašīnas.

Vibstads atzīmēja, ka aviokompānija izvērtē jaunas iespējas, tomēr patlaban konkrētu bāzes paplašināšanas plānu nav.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aviokompānija turpina palielināt galamērķu skaitu no Rīgas, piemēram, nākamgad "Norwegian" sāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Bergenu Norvēģijā.

"Redzam, ka Rīga ir ļoti pievilcīgs galamērķis gan biznesa, gan atpūtas ceļotājiem. Latvijā ir daudz Ziemeļvalstu uzņēmumu un banku, tāpēc pieprasījums ir gan no Latvijas ceļotājiem uz Eiropu, gan no norvēģiem, zviedriem un dāņiem, kuri vēlas apmeklēt Rīgu," atzīmēja Vibstads.

Tāpat viņš papildināja, ka "Norwegian" birojā Rīgā, Gustava Zemgala gatvē, patlaban strādā aptuveni 160 cilvēku un tajā darbojas vairāki departamenti, tostarp finanšu, informācijas tehnoloģiju (IT) un klientu apkalpošanas jomās.

Aviokompānija "Norwegian" nākamajā vasaras sezonā sāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Bergenu Norvēģijā, informēja kompānijas pārstāvji.

Lidojumi notiks divas reizes nedēļā.

Informācija "Norwegian" mājaslapā liecina, ka aviokompānija lidojumus uz Bergenu sāks nodrošināt no nākamā gada 31.marta.

Jau ziņots, ka "Norwegian" Rīgas lidostā strādā kopš 2005.gada nogales, bet pērn aprīlī Rīgā tika atklāta aviokompānijas pastāvīgā bāze. Papildus Rīgas centrā atrodas "Norwegian" birojs.

Aviokompānija "Norwegian" dibināta 1993.gadā, piedāvājot reisus uz Eiropas galamērķiem, kā arī iekšzemes reisus Norvēģijā, liecina informācija aviokompānijas mājaslapā.

Latvija apsver iegādāties trīs pasažieru vilcienus, kas nodrošinātu pārvadājumus pa Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļu "Rail Baltica", ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Igaunijas Klimata ministrija šonedēļ paziņojusi, ka gatavojas iegādāties līdz pat pieciem jauniem pasažieru vilcieniem, kas galvenokārt nodrošinās iekšzemes vilcienu pārvadājumus pa "Rail Baltica". Vaicāts par Latvijas plāniem iegādāties vilcienus "Rail Baltica", Švinka atbildēja, ka Latviju pārstāvot AS "Pasažieru vilciens" (PV), kurš līdzpiedalās vilcienu iepirkumā ar Igaunijas pusi.

"Mēs, ja vēlēsimies, varēsim izmantot šo iespēju. Ja ir cits skatījums, tad ir diezgan elastīga pieeja. Mēs piedalāmies kopīgi ar Igauniju šajā iepirkumā ar šiem noteikumiem," norādīja Švinka.

Patlaban esot runa par trīs vilcienu iegādi, taču konkrētu Latvijas puses summu Švinka nekomentēja, taču vēlreiz atgādināja, ka Latvija un Igaunija kopā piedaloties vilcienu iepirkumā un "tieši tās pašas summas ir".

Viens no izaicinājumiem prāmju satiksmes atjaunošanai no Rīgas ir funkcionējošas termināļa ēkas trūkums, sacīja Igaunijas prāmju operatora AS "Tallink Grupp" komunikācijas direktors Mēliss Kompuss.

Viņš norādīja, ka pēdējos gados Latvijas valdība vairākkārt ir izteikusi interesi par prāmju maršruta Rīga-Stokholma atjaunošanu, kā arī ir notikušas vairākas tikšanās, lai šo ieceri varētu īstenot.

""Tallink" nav aizmirsis Latviju. Kad būs beidzies karš Ukrainā, ekonomiskā situācija nodrošinās iespēju strādāt ar zemu risku un būs pieejams piemērots kuģis, uzņēmums nopietni apsvērs iespēju atjaunot šo maršrutu ar vienu kuģi," teica Kompuss.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka papildu izaicinājums patlaban ir funkcionējošas termināļa ēkas trūkums Rīgā, jo iepriekšējā ēka ir pārveidota par nekustamo īpašumu biroju. Tādējādi Latvijas valdībai, Rīgas pašvaldībai un Rīgas ostai vispirms jāizveido nepieciešamie priekšnoteikumi, lai nodrošinātu prāmju satiksmes darbību.

Jauno Viļņas lidostas ielidošanas termināļa projektu izstrādās Lielbritānijas arhitektu birojs "Zaha Hadid Architects", paziņoja Lietuvas valsts lidostu operators "Lietuvos oro uostai".

Starptautiska ekspertu un lidostas pārstāvju žūrija izvēlējās piecus labākos arhitektūras projektus, un "Zaha Hadid Architects" iecere tika atzīta par vispiemērotāko.

"Lietuvos oro uostai" izsludinātajā starptautiskajā konkursā par Viļņas lidostas jaunā ielidošanas termināļa arhitektūras koncepciju tika saņemti 12 pieteikumi.

Satiksmes ministrs Eugenijus Sabutis teica, ka Viļņas lidostas terminālim ir nepieciešamas pārmaiņas, jo "tas jau sen vairs neatbilst šodienas vajadzībām un nākotnes vīzijai".

"Arhitektu piedāvātais vispārējais risinājums smalki sasaista modernu nākotnes infrastruktūru ar Lietuvas kultūras identitāti. Šādu termināli mēs uzskatītu par lielisku valsts vizītkarti visiem apmeklētājiem," sacīja lidostu opertatorkompānijas vadītājs Simons Bartkus.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic publicējusi atjauninātu informāciju pirms 2025. gada pirmo sešu mēnešu finanšu rezultātu publicēšanas, kas notiks 13. augustā.

Atjaunotā informācija sniedz sākotnējo ieskatu par uzņēmuma nesenajiem darbības rezultātiem, būtiskākajiem sasniegumiem otrajā ceturksnī un perspektīvām turpmākajiem vasaras mēnešiem.

airBaltic izpilddirektora pienākumu izpildītājs un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis: “2025. gada otrajā ceturksnī mūsu darbība Baltijā saglabājās stabila un ar pārliecinošu darbību mūsu maršrutu tīklā, kas savieno Rīgu, Tallinu, Viļņu un plašāku reģionu. Darbības rādītāji, tostarp lidmašīnu dzinēju pieejamība, atbilda mūsu prognozēm. Ņemot vērā lielo pieprasījumu vasaras periodā, mēs esam labā pozīcijā, lai turpinātu stiprināt airBaltic lomu mūsu galvenajos tirgos.”

RIX Rīgas lidosta izsludina starptautisku konkursu pasažieru termināļa komercplatību apsaimniekošanai, lai nodrošinātu mūsdienīgu pasažieru pieredzi un veicinātu neaviācijas ieņēmumu pieaugumu esošajās komercplatībās un turpmāk – arī paplašinātajā lidostas terminālī.

Konkursa nolikums, kas izstrādāts, balstoties uz Publiskās un privātās partnerības likumu, paredz lidostas komercplatību sadalījumu četrās lotēs – beznodokļu tirdzniecības veikali, mazumtirdzniecības (conveniance) veikali, ēdināšanas vietas un biznesa zāles pakalpojumi. Sākotnēji konkursā izvēlētais operators (vai operatori) pārvaldīs esošās komercplatības, bet pēc lidostas pasažieru termināļa paplašinājuma pabeigšanas vēl 10 gadus varēs turpināt darbu jaunajās, aptuveni divas reizes plašākajās telpās.

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa uzsver: “Avio ceļojumi ir kļuvuši par kompleksu pasažieru pieredzes notikumu, ko veido gan lidostas pamata pakalpojumi, gan pievienotā vērtība, ko sniedz iepirkšanās, atpūtas un izklaides pasākumi lidostā. Meklējot jaunus komercplatību operatorus Rīgas lidostā, mums ir iespēja to pilnībā pārvērtēt un veidot jaunu kvalitātes līmeni. Šis konkurss ir nozīmīga daļa mūsu stratēģiskajā attīstībā, lai uzlabotu ceļošanas pieredzi Rīgas lidostā un veidotu augstākā līmeņa komercpartnerības. Mēs meklējam moderni domājošus un nozarē pieredzējušus partnerus, kuri ir gatavi sadarboties, lai kopīgi īstenotu Rīgas lidostas stratēģisko virzību – kļūt par Ziemeļeiropas ceļošanas centru, kas piedāvā izcilus, inovatīvus pakalpojumus un aizraujošu, nevainojamu pasažieru pieredzi.”

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu palielinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2024.gada septembri - pieauga par 4,1%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 3,4%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu, sākoties rudens sezonai, bija apģērbam un apaviem, savukārt cenas samazinājās ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt pasažieru aviopārvadājumiem un degvielai.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada septembrī, salīdzinot ar 2025.gada augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), izglītības grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti) un mājokļu iekārtai (-0,1 procentpunkts).

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 4,249 miljonu eiro peļņu pretstatā 48,503 miljonu eiro zaudējumiem 2024. gada deviņos mēnešos, informēja kompānijā.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 3,3% un bija 594,303 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025. gada deviņos mēnešos lidsabiedrības maršrutu tīklā pārvadāja kopumā 3,9 miljonus pasažieru, kas ir par 1,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad deviņos mēnešos veidoja 60 300, kas ir pieaugums par 5,9%. Tostarp 36 300 lidojumu veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 2,4% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet 24 000 bija ACMI lidojumi, kas ir par 11,7% vairāk.

Latvijā reģistrēto jauno vieglo pasažieru automobiļu skaits 2025. gada pirmajā pusgadā ir būtiski palielinājies — par 29,7% salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo pusgadu, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Ja 2024. gadā pirmajā pusgadā tika reģistrēti 8702 jauni automobiļi, tad 2025. gada pirmajā pusgadā — jau 11 287.Jauno vieglo pasažieru auto reģistrācijā turpina dominēt juridiskās personas, kas 2025. gada pirmajā pusgadā veidoja 64,1% no kopējā apjoma (2024. gadā — 63%). Privātpersonu daļa šogad ir 35,9%, salīdzinot ar 37% gadu iepriekš.

"Ir pārsteidzoši pozitīvi redzēt šādu būtisku jauno auto tirgus pieaugumu tieši šogad, kad valdība meklē samazināt izmaksas, ekonomikai nav tas lielākais uzrāviens un ģeopolitiskie apstākļi ne tie stabilākie. Liels pienesums lielākai aktivitātei un konkurencei ir līzinga banku sektorā, ko stimulē samazinātās procentu likmes," norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic publicējusi atjauninātu informāciju pirms 2025. gada trešā ceturkšņa finanšu rezultātu publicēšanas, kas notiks 5. novembrī. Šī informācija sniedz agrīnu ieskatu uzņēmuma nesenajos darbības rezultātos un šī gada augusta tendencēs.

airBaltic izpilddirektora pienākumu izpildītājs Pauls Cālītis: “Mēs ar gandarījumu novērojam spēcīgāku komerciālo sniegumu šovasar. To veicinājusi pielāgošanās tirgus apstākļiem un skaidrs fokuss uz ieņēmumu ienesīguma atjaunošanu gada aktīvajā sezonā.”

Sākotnējie jūlija un augusta dati liecina par pozitīvu dinamiku – ieņēmumi uz pieejamiem sēdvietu kilometriem (RASK) abos mēnešos pieauguši salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Biļešu ienesīgums uzlabojies, pateicoties nepārtrauktai maršrutu tīkla pielāgošanai, mērķtiecīgām komerciālām iniciatīvām un kopējam makroekonomiskās situācijas uzlabojumam Baltijas valstīs.

Cenu politikas rezultātā noslodzes koeficients ir nedaudz samazinājies, taču kopējā ietekme saglabājas pozitīva, ko apliecina ievērojams RASK pieaugums. Pārvadāto pasažieru apjoms, kā bija gaidāms, samazinājās gada griezumā saistībā ar mazāku kapacitāti salīdzinājumā ar 2024. gadu. Papildus tam rezultātus īslaicīgi ietekmēja lidojumu pārtraukšana uz Telavivu jūlijā un augustā reģionālā konflikta dēļ. Šis būtiskais maršruts no septembra ir veiksmīgi atjaunots.