Investors

Ar pandēmiju cīnās arī Baltijas akcijas

Jānis Šķupelis, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Kopumā tendences Baltijas biržās nav bijušas ļoti atšķirīgas no pasaules akciju tirgus flagmaņiem. ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība, reaģējot uz pandēmijas izplatīšanos, saruka par trešo daļu. Tiesa gan, kopš tā brīža ASV akciju cenas atkopušās, un rezultātā to kritums kopš gada sākuma mērāms vairs tikai 11% apmērā. Eiropas lielāko uzņēmumu akciju cenu, ja vērtē Euro Stoxx 50 vērtspapīru indeksa izmaiņu, kritums bija straujāks – gandrīz 40% apmērā. Šī indeksa vērtība joprojām atrodas 23% zem tā līmeņa, kur tā atradās gada sākumā.

Ja kaut kas tomēr ir jāsecina, tad drīzāk tas, ka Baltijas akcijām pat gājis nedaudz labāk.

Ekonomika saruks

Uzņēmumu veiksme atkarīga no tā, kā klāsies ekonomikai. Turklāt ne tikai vietējai, bet arī pārējai Eiropai un pasaulei. Šobrīd skaidrs ir tas, ka Baltijas valstis, kas ir mazas un atvērtas tautsaimniecības, ieslīdēs dziļā recesijā. Protams, jebkāds prognožu diapazons ir ļoti plašs, un joprojām ir iespēja, ka pandēmija ievelkas. Tāpēc jebkādas aplēses jau kādu laiku ir gandrīz bezvērtīgas. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) aprīļa vidū gan mēģināja prognozēt, ka eirozonas ekonomika šogad varētu sarukt par 7,5% un nākamgad augt par 4,7%. Latvijas tautsaimniecībai SVF šogad paredz kritumu par 8,6% un nākamgad – kāpumu jau par 8,3%.

Pagaidām gan izskatās, ka dziļākais kritums varētu būt vērojams šā gada otrajā ceturksnī. Mērenu optimismu uztur vēl tas, ka vīrusa gadījumu skaits Baltijā un daudzviet pasaulē stabilizējies, un valdības kaļ ekonomikas atvēršanas plānus, un daudzos gadījumos tās šajā ziņā spērušas jau kādus konkrētus soļus.

Ārvalstu tirgi lēnām mīkstina ierobežojumus 

Daudzu uzņēmumu darbu ietekmē ne tikai Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi koronavīrusa izplatības...

"Lai arī SVF prognozē, ka Latvijā ekonomikas kritums būs lielāks nekā vidēji eirozonā, krājas liecības par to, ka drīzāk būs otrādi. Sekmīgā epidēmijas kontrole Latvijā ļāvusi noteikt mazākus ierobežojumus un tātad saudzēt vietējos pakalpojumu sniedzējus," klāstījis arī, piemēram, "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Tūrisms topā nav

Protams, kopējā temperatūra okeānā ir viena monētas puse un dažādiem uzņēmumiem klājies visai atšķirīgi.

Visai smagnēji gājis, piemēram, Lietuvas tūrisma nozares uzņēmuma "Novaturas" akcijām, kuru vērtība šogad saplakusi par 50%. Šis uzņēmums piedāvā ceļošanas pakalpojumus lielā mērā tieši uz Vidusjūras reģionu, kur vairākām valstīm Covid-19 vīruss iepēris sevišķi spēcīgi. Arī globālā mērogā bieži straujāk kritušas to uzņēmumu akcijas, kas saistītas ar tūrisma biznesu un pasažieru pārvadāšanu.

Pēdējie mēneši tādējādi tie labākie nav bijuši arī "Tallink" akcijām, kuru vērtība sarukusi par 30%. Nedaudz labāk gan klājies Tallinas ostas jeb Tallinna Sadam akcijām, kuras līdz ar pēdējo nedēļu atveseļošanos kopš šā gada sākuma sarukušas vairs tikai par 10%. Valstīm aizslēdzoties, par starptautisko ceļošanu īsti nevar būt runa. Turklāt var vien spekulēt par to, cik ilgi šāda ceļošana būs zem jautājuma zīmes. Tāpat sagaidāms, ka vēl paies laiks, pirms uzlabosies patērētāju oma un radīsies drošības sajūta.

Pandēmijas raižu karstākajos brīžos strauji vērtība samazinājās arī daudzām ar mazumtirdzniecību saistītajām kompānijām. Tādējādi martā akciju cena zemāk krasi slīdēja tādiem uzņēmumiem kā "Apranga", "Silvano Fashion Group", "Baltika" un "Tallinna Kaubamaja". Piemēram, "Apranga" vadība rēķinājusi, ka tā martā vien, veikaliem esot slēgtiem vai darbojoties ierobežotu laiku, nav guvusi ieņēmumus 10 miljonu eiro vērtībā. Tiesa gan, jau aprīlī bija vērojams straujš šo uzņēmumu akciju cenu pieaugums. "Silvano Fashion Group" akcijas cena palēcās par 27% un "Apranga" – par 25% (kopš gada sākuma tā gan joprojām ir sarukusi par ceturto daļu).

Vispārējā neskaidrība negatīvi ietekmējusi arī finanšu iestāžu un nekustamā īpašuma sektora uzņēmumu akciju vērtību. Tādējādi lielāko zaudētāju vidū, ja vērtē šā gada akciju cenu izmaiņu, var atrast vēl tādus uzņēmumus kā "Pro Kapital Grupp" un "Siauliu bankas".

Labie piemēri

Nav gan tā, ka visiem ietu slikti. Pienākot ekonomikas nedienām, ir daži tautsaimniecības sektori, kuriem joprojām mēdz klāties salīdzinoši labāk. Šo uzņēmumu vidū ir, piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzēji, jo zināms pieprasījums, piemēram, pēc ūdens un elektrības saglabājas tāpat. Vēl mazāk slikti mēdz klāties telekomunikāciju kompānijām un to preču pārdevējiem un ražotājiem, pēc kurām ir samērā konstants pieprasījums pat tad, ja kādu nelabvēlīgu notikumu rezultātā patērētāju ienākumi samazinās. To vidū ir vairāki pārtikas produkti, mājsaimniecības un higiēnas preces.

Pieprasījumam pēc elektrības esot pat krīzes laikā, kopš gada sākuma tādu uzņēmumu kā "Energijos Skirstymo Operatorius" un "Ignitis gamyba" akciju vērtība palēkusies attiecīgi par 18% un 13%. Vēl lieliska dinamika bijusi ūdens un kanalizācijas apsaimniekotāja "Tallinna Vesi" akcijām, kuru cena palielinājusies vairāk nekā par 10%. Uz pārējo fona vēl var izcelt "Telia Lietuva" akcijas, kuru vērtība šogad augusi par 9,4%.

No Baltijas Oficiālā saraksta Latvijas uzņēmumiem šogad par 6,4% sarukusi "SAF Tehnika" akcijas cena, "Grindeks" tā kritusi par 5,4% un "HansaMatrix" – par 4,8%. Savukārt "aptuveni pa nullēm" pagaidām šo gadu līdz šim izvilkusi "Olainfarm" akcija.

Kopumā dati liecina, ka arī Baltijā ir bijuši vairāki uzņēmumi, kas pat uz pandēmijas akciju cenu izmaiņu pamatā sarkanā fona spējuši savus investorus turpināt iepriecināt. Turklāt visai strauja te bijusi arī cenu atgūšanās pēc februāra un marta pirmās puses izpārdošanas.

Runājot par akciju ieguldījumiem, gan būtu jāatgādina, ka pesimistam pēdējo gadu laikā nav atmaksājies būt – ikviens būtiskāks akciju cenu kritums galu galā bijusi iespēja vērtspapīrus iegādāties ar atlaidi. Par fundamentālām akciju atdeves pārmaiņām vienmēr runāt ir populāri, lai gan vēsture spītīgi turpina pierādīt, ka investors ar šo vērtspapīru turēšanu ilgākā termiņā var ļoti labi un nosacīti stabili nopelnīt. Vienmēr ir svarīgi atcerēties par savu ieguldījumu termiņu un to, ka vecā patiesība - akciju cenas ilgākā termiņā ir tendētas uz izaugsmi - nekur nav zudusi. Tā tas, šķiet, varētu būt pat uz visas pandēmijas fona.

Daudz aktīvāka tirdzniecība

Interesanti ir vēl tas, ka martā un aprīlī Baltijas vērtspapīru tirgū ar reģiona uzņēmumu akcijām reģistrēti 163 tūkstoši darījumu un kopējais tirdzniecības apgrozījums pārsniedzis 120 miljonus eiro.

Darījumu skaits ir par 160% lielāks nekā gada pirmajos divos mēnešos, un apgrozījums audzis par 62%. Savukārt gada skatījumā darījumu skaits marta-aprīļa periodā palēcies gandrīz par 700% un tirdzniecības apgrozījums – vairāk nekā par 150%.

Šādus Baltijas investoru aktivitātes uzplūdus, iespējams, var skaidrot ar to, ka noteiktie ierobežojumi daudziem mazajiem investoriem ļāvuši pievērsties akciju mīšanai no mājām. Agrāk darba dienu aizpildīja, piemēram, darbs kādā ofisā.

Tāpat nozīmīgs faktors var būt tas, ka vairākas finanšu iestādes mazajiem Baltijas investoriem noteikušas nulles komisijas maksas par vietējo akciju tirdzniecību. Šāda bilde nenoliedzami uzskatāma par cerīgu – lielāka akciju tirdzniecības likviditāte, kas bieži bijusi vairāku Baltijas biržas uzņēmumu klupšanas akmens, un zūdošas komisijas maksas vērtspapīru mīšanai mazajiem ieguldītājiem rada labvēlīgākus nosacījumus. Tādējādi var vieglāk sev vēlamajā brīdī par sev vēlamo cenu pirkt un pārdot akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm tālākā izaugsme ārpus biržas un ar stabilu īpašnieku sastāvu

Guntars Gūte, Diena, 24.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar mierizlīgumu starp mantiniecēm un kontroles atgūšanu pār uzņēmumu a/s Olainfarm iezīmējas stabilas un mērķtiecīgas attīstības posms, vēsta laikraksts Diena.

Viens no Latvijas farmācijas nozares flagmaņiem, zāļu ražotājs a/s Olainfarm, pēdējos trīs gadus – pēc tā īpašnieka Valērija Maligina nāves – bijis ierauts ilgstošos konfliktos, skandālos un intrigās, kurās bijuši iesaistīti arī daudzi personāži ar apšaubāmu reputāciju. Pateicīgu augsni šiem konfliktiem un skandāliem lielā mērā radīja Valērija Maligina mantinieču, trīs māsu, savstarpējie strīdi un nespēja vienoties par mantojumā iegūtā uzņēmuma pārvaldību.

Taču 2021. gads – jāatzīst, ar visai spraigiem notikumiem – tomēr beidzot iezīmēja šīs skandālu un nestabilitātes epopejas beigas, un gada beigās tika sperts pēdējais solis, lai Olainfarm pēc ilgstošajiem konfliktiem beidzot iestātos miers. Kā atzīst gan īpašnieki, gan uzņēmuma jaunā vadības komanda, to savā ziņā veicinājis arī lēmums par Olainfarm akciju izslēgšanu no kontrolētā akciju tirgus, kas sekmēšot stabilitāti uzņēmumā kopumā, arī tā pārvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā visus ap Olainfarm notikušos procesus, skandālus un uzraugošo institūciju dīvaino pasīvo attieksmi pret tiem, daļa Olainfarm akcionāru apsver iespēju lemt par uzņēmuma akciju izslēgšanu no Rīgas biržas sarakstiem, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Neskatoties uz gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iniciatīvu ar tā saukto desmit soļu programmu aktivizēt uz Eiropas un pat Baltijas valstu fona krietni panīkušo Latvijas kapitāla tirgu un sekmēt jaunu uzņēmumu interesi savas akcijas tirgot publiskajā regulētajā tirgū jeb biržā, izskatās, ka šī iniciatīva vismaz pagaidām nav devusi cerēto rezultātu, jo pat jau biržā kotēto uzņēmumu īpašnieki lemj par savu uzņēmumu akciju izslēgšanu no fondu tirgus.

Turpina aiziet no biržas

Diena jau rakstīja, ka no biržas savulaik nolēma aiziet tādi uzņēmumi kā a/s Grindeks, a/s Rīgas Farmaceitiskā fabrika, a/s Brīvais vilnis, a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, un tie ir tikai daži no uzņēmumiem, kas pēdējos gados ir pametuši Nasdaq Riga biržu. Nenoliedzami, ir arī zināms sava veida veiksmes stāsts a/s Madara Cosmetics, taču kopumā gan tirgoto akciju apgrozījuma, gan arī biržas dalībnieku statistika nerada nekādu pamatu optimismam par Rīgas biržas dzīvīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nord Pool birža – elektrība, kad pašiem tās pietrūkst

Ingus Štūlbergs, AS "Latvenergo" Tirdzniecības daļas vadītājs, 27.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē pirmdien kritās, bet zelta cena kāpa, augot bailēm, ka jaunais koronavīruss "Covid-19" varētu bremzēt ekonomikas izaugsmi.

Akciju cenu kritums bija vērojams arī Milānas un Seulas biržās, jo Itālijā un Dienvidkorejā pēdējās dienās ir pieaudzis koronavīrusa infekcijas gadījumu skaits un ir reģistrēti vairāki tā izraisīti nāves gadījumi.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Avreage" samazinājās par vairāk nekā 1000 punktiem, uzrādot sliktāko rezultātu vairāk nekā divos gados.

"Tirgus reakcija ir klasiskā 'pārdod tagad un jautā vēlāk '," sacīja "Prudential Financial" galvenais tirgus stratēģis Kvinsijs Krosbijs. Viņš atzīmēja, ka akciju izpārdošana atspoguļo bailes, ka vīruss varētu palēnināt uzņēmumu peļņas pieaugumu.

Naftas cenas saruka, investoriem bažījoties par pieprasījumu. Zelta cenas Londonas zelta tirgū vienubrīd sasniedza 1689,31 ASV dolāru par unci - augstāko līmeni kopš 2013.gada janvāra, investoriem pērkot zeltu kā drošu ieguldījumu tirgu nestabilitātes apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Pasaules akciju cenas dramatiski krītas jaunā koronavīrusa dēļ

LETA--AFP, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju cenas ceturtdien dramatiski saruka, dažām biržām piedzīvojot vairākos gadu desmitos straujāko kritumu, jo centrālo banku ārkārtas pasākumi nemazināja bailes par jaunā koronavīrusa uzliesmojuma aizvien smagāko ietekmi uz ekonomiku.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" saruka par 10,0% jeb aptuveni 2350 punktiem līdz 21 200,62 punktiem, piedzīvojot ļaunāko tirdzniecības sesiju kopš 1987.gada.

Londonas biržas indekss FTSE 100 kritās par 10,9%, piedzīvojot savu sliktāko dienu kopš 1987.gada.

Frankfurtes biržas indekss DAX dienu noslēdza ar 12,24% kritumu, un tas bija straujākais šī indeksa kritums, kāds reģistrēts kopš 1989.gada.

Parīzes biržas indekss "CAC 40" kritās par 12,28%, kas ir lielākais šī indeksa vienas dienas kritums tā vēsturē.

Milānas biržas indeks FTSE MIB saruka par 16,9% līdz 14 894, 44 punktiem, un tas ir sliktākais rādītājs kopš šī indeksa ieviešanas 1998.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju cenas Eiropas biržās krītas, Volstrītā mainās dažādos virzienos

LETA/AFP, 14.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pirmdien kritās Eiropas biržās, bet Volstrītā mainījās dažādos virzienos pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka Savienoto Valstu banku sistēma ir drošībā pēc bankas "Silicon Valley Bank" (SVB) pēkšņās maksātnespējas.

Tirdzniecības sesijas biržās notika pēc tam, kad ASV finanšu uzraudzības iestādes apturēja ASV 16.lielākās bankas SVB darbību, lai aizsargātu noguldītājus, un regulatori pārņēma Ņujorkas banku "Signature Bank", kurā apmēram trešdaļa noguldījumu ir kriptovalūtās.

ASV valsts obligāciju ienesīgums samazinājās, investoriem uzskatot, ka problēmas reģionālajā banku sektorā var pamudināt ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) kļūt uzmanīgākai ar procentlikmju paaugstināšanu.

"Amerikāņi var būt pārliecināti, ka banku sistēma ir drošībā. Jūsu noguldījumi jums būs pieejami, kad būs tāda vajadzība," Baltajā namā sacīja Baidens, komentējot pašreizējo situāciju ASV finanšu sektorā. Tāpat ASV prezidents pavēstīja, ka lūgs pieņemt stingrākus banku regulējošus noteikumus, bet SVB vadītāji tiks atlaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās, investoriem fiksējot peļņu pirms ASV inflācijas datu publiskošanas, bet Eiropas biržās akciju cenas lielākoties pieauga.

"Izskatās, ka daži investori nolēmuši izmantot šīsnedēļas pauzi akciju tirgu kāpumā, lai izņemtu naudu no tirgus," sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

Eiropā Londonas biržas indekss kritās, bet Parīzes biržas indekss pieauga un Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu biržas slēgšanas brīža rekordu.

Kriptovalūtas "bitcoin" vērtība pārsniedza 60 000 ASV dolāru, pateicoties drudžainam pieprasījumam. Šīs kriptovalūtas visu laiku augstākā vērtība 68 991 ASV dolārs tika sasniegta 2021.gada novembrī.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,1% līdz 38 949,02 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 5069,76 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 15 947,74 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien pieauga, bet ASV finanšu tirgi bija slēgti, jo valstī bija Neatkarības dienas brīvdiena.

Pieauga arī naftas cenas pēc Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un tās 10 sabiedroto samita atlikšanas uz nenoteiktu laiku.

Londonas biržas indekss pieauga par 0,6%, ko sekmēja ziņa, ka Lielbritānijas lielveikalu tīkls "Morrisons" no investīciju grupu konsorcija pieņēmis pārņemšanas piedāvājumu, kura vērtība ir 6,3 miljardi sterliņu mārciņu (7,3 miljardi eiro).

Frankfurtes biržas indekss kāpa par mazāk nekā 0,1%, bet Parīzes biržas indekss palielinājās par 0,2%.

Enerģētikas sektorā akciju cenu kāpumu veicināja naftas cenu pieaugums, jo OPEC+ nespēja vienoties par jēlnaftas ieguves apjomu palielināšanu.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average", "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pirmdien nemainījās, jo ASV bija Neatkarības dienas brīvdiena un biržas bija slēgtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas galvenajās biržās pirmdien pieauga, neraugoties uz bažām par to, ka centrālo banku lēmumi pacelt procentlikmes ar mērķi iegrožot inflāciju var izraisīt recesiju. Akciju cenas Volstrītā nemainījās, jo ASV bija brīvdiena.

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pieauga līdz 20 000 ASV dolāriem pēc tam, kad nedēļas nogalē tā bija kritusies līdz 18 mēnešu zemākajam līmenim - 17 599 dolāriem.

Londonas biržas indekss pieauga par 1,5% pēc tam, kad investoru noskaņojumu uzlaboja ziņas par izdevēja "Euromoney" pārņemšanas piedāvājumu.

Franfurtes biržas indekss pieauga par 1,1%, bet Parīzes biržas indekss kāpa par 0,6% pēc tam, kad Francijas prezidenta Emanuela Makrona pārstāvētā centristu koalīcija zaudēja līdzšinējo absolūto vairākumu parlamenta apakšpalātā Nacionālajā sapulcē.

Naftas cenas pirmdien pieauga, stabilizējoties pēc piektdien pieredzētā krituma, kuru izraisīja bažas par jēlnaftas pieprasījumu iespējamas recesijas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropā un pasaules naftas cenas pirmdien pieauga, ko sekmēja progress vakcinācijā pret Covid-19 un aizvien lielāka iespēja, ka ASV Kongress pieņems jaunu ekonomikas stimulu paketi, paziņoja dīleri.

Londonas biržas indekss kāpa par 2,5% un britu mārciņas vērtība pieauga pēc nedēļas nogales ziņām, ka Lielbritānijā pret Covid-19 vakcinēti vairāk nekā15 miljoni cilvēku.

Britu mārciņas vērtība kāpa līdz 1,3918 dolāriem par mārciņu, kas bija augstākais līmenis kopš 2018.gada aprīļa, bet eiro vērtība saruka līdz 87,18 britu pensiem, kas bija zemākais līmenis kopš maija.

Parīzes biržas indekss pieauga par 1,5%, bet Frankfurtes biržas indekss - par 0,4%. Milānas biržas indekss kāpa par 0,8% pēc tam, kad bijušais Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi sestdien tika izraudzīts par jauno Itālijas premjerministru.

Volstrītā akciju cenas nemainījās, jo ASV bija brīvdiena - Prezidentu diena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā pieauga, vairākām nozīmīgām biržām atsākot tirdzniecību pēc Ziemassvētku brīvdienām un investoriem saglabājot optimismu apstākļos, kad mazinās spiediens no centrālo banku puses. Naftas cenas samazinājās.

Volstrītā vislielākais kāpums bija indeksam "Dow Jones Industrial Average", kas pieauga par 0,3%, noslēdzot tirdzniecības sesiju visu laiku augstākajā 37 656,52 punktu līmenī.

Lai gan ASV biržās tirdzniecība atsākās jau otrdien, Eiropas biržās tas notika tikai trešdien. Eiropā visvairāk pieauga Londonas biržas indekss - par 0,4%.

Honkongas biržas indekss pēc ilga tirdzniecības pārtraukuma pieauga par 1,7%.

"Nerimstošais optimisms par iespējamību, ka centrālās bankas 2024.gadā sāks procentlikmju pazemināšanu, un ka nākamgad gaidāmas daudzas to pazemināšanas, turpina dzīt uz augšu akciju cenas," sacīja tirdzniecības grupas XTB galvenais tirgus analītiķis Valids Kudmani.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Āzijas un Eiropas biržās pirmdien mainījās bez vienotas tendences pirms šonedēļ ASV Kongresā gaidāma balsojuma par ASV valsts parāda griestu pacelšanu, kas ļautu ASV izvairīties no defolta.

Parīzes un Frankfurtes biržās tirdzniecības sesija sākās ar akciju cenu kāpumu, bet noslēdzās, abu biržu indeksiem samazinoties par 0,2%. Londonas birža un Volstrīta bija slēgtas, jo Lielbritānijā un ASV bija brīvdienas.

Tokijas biržas indekss pieauga par 1,0%, Šanhajas biržas indekss kāpa par 0,3%, bet Honkongas biržas indekss saruka par 1,0%.

ASV prezidents Džo Baidens un Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs svētdienas vakarā panāca galīgo vienošanos par valsts parāda griestiem, kas dod iespēju izvairīties no valsts defolta.

Likumprojekts, par kuru panākta vienošanās, paredz parāda griestus atcelt līdz 2025.gada 1.janvārim, lai pie šī jautājuma nebūtu jāatgriežas nākamgad, kad notiks prezidenta vēlēšanas. Savukārt ar aizsardzību nesaistītie izdevumi nākamgad paliks faktiski nemainīgi un 2025.gadā pieaugs tikai par 1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropā trešdien galvenokārt pieauga, investoriem reaģējot uz labiem uzņēmumu peļņas rādītājiem un datiem par ekonomikas atkopšanos.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" sasniedza jaunu rekordu, pieauga arī indekss "Standard & Poor's 500", bet indekss "Nasdaq Composite" kritās.

Londonas biržas indekss pieauga par 1,7%, sasniedzot augstāko līmeni biržas slēgšanas brīdī kopš Covid-19 pandēmijas sākuma Eiropā pirms 14 mēnešiem.

Frankfurtes biržas indekss kāpa par 2,1% un Parīzes biržas indekss palielinājās par 1,4% pēc tam, kad eirozonas uzņēmumi aprīlī pieredzēja straujāko izaugsmi deviņu mēnešu laikā, radot cerību uz ES iziešanu no recesijas.

"Tirgi, kas vakar pieredzēja lielu kritumu, šodien ir atguvušies un uzrādīja spēcīgu kāpumu," komentēja "CMC Markets" analītiķis Maikls Hjūsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas pirmdien pārsvarā kritās pēc tam, kad tās pagājušonedēļ bija pieaugušas līdz jauniem rekordiem, kamēr investori pievērsa uzmanību ziņai, ka sešas Anglijas premjerlīgas un vēl sešas Spānijas un Itālijas futbola vienības vienojušās izveidot jaunu turnīru, kas tiks dēvēts par Eiropas superlīgu.

Turīnas futbolkluba "Juventus" akcijas cena Milānas biržā pieauga par 17,5%, bet Mančestras "United" akcijas cena Ņujorkas biržā kāpa par gandrīz 7%.

"Klusāks nedēļas sākums ir pieredzējis akciju tirgus kritumu ziņu trūkuma dēļ, un zināmu interesi izraisīja tikai notiekošais Eiropas futbolā," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG galvenais tirgus analītiķis Nīls Vilsons.

Volstrītas galvenie indeksi kritās pēc tam, kad divi no tiem piektdien bija sasnieguši jaunus rekordus.

Investori gatavojās uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšanas nedēļai, gaidot "Coca-Cola", "Netflix", "American Airlines" un citu uzņēmumu rezultātus.

Eiropas biržās pārsvarā bija kritums, bet Parīzes biržas indekss pieauga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Nasdaq Baltijas biržas ievieš Ārvalstu akciju tirdzniecības sarakstu

Db.lv, 06.12.2021

"Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja un "Nasdaq" Baltijas tirgus vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Nasdaq" Baltijas biržas ievieš jaunu pakalpojumu - "First North" Ārvalstu akciju tirdzniecības sarakstu, teikts biržas paziņojumā.

Jaunais pakalpojums ļauj investoriem tirgot akcijas, kas kotētas citos Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) regulētos tirgos vai tiek tirgotas daudzpusējās tirdzniecības sistēmās.

"Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja un "Nasdaq" Baltijas tirgus vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne skaidro, ka jaunais pakalpojums ievērojami paplašinās akciju tirdzniecības un investīciju iespējas Baltijas reģionā.

Sākot ar pirmdienu, 6.decembri, divu Polijas tirgū kotēto uzņēmumu - "City Service" un "AB Inter RAO Lietuva" - akciju tirdzniecība tiks sākta "First North" Ārvalstu akciju tirdzniecības sarakstā.

"First North" Ārvalstu akciju tirdzniecības saraksts ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma bez regulēta tirgus statusa, kurā birža nodrošina akciju tirdzniecību. Tirdzniecības sākšana "First North" Ārvalstu akciju tirdzniecības sarakstā nav uzskatāma par akciju kotāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, bet naftas cenas pieauga, karam starp Krieviju un Ukrainu radot problēmas Krievijas naftas rūpniecībā.

ASV naftas cenas pieauga par 1,6% pēc ziņām, ka jauns Ukrainas drona uzbrukums izraisījis ugunsgrēku svarīgā Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcā.

Analītiķi arī norādīja uz ģeopolitiskā saspīlējuma palielināšanos pēc uzbrukuma Piemaskavas koncertzālei, par kuru uzņēmās atbildību teroristu grupējums "Islāma valsts".

Krievijas diktators Vladimirs Putins pirmdien pirmoreiz atzina, ka šo teroraktu ar 139 bojāgājušajiem sarīkojuši "radikālie islāmisti", bet mēģināja viņus saistīt ar Ukrainu.

"Paaugstinātais saspīlējums starp Ukrainu un Krieviju ir apturējis kāpumu akciju tirgos, kas bija redzēts pagājušajā nedēļā," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, tirgu dalībniekiem gaidot svarīgu uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanu šonedēļ.

ASV akciju tirgi pirmdien bija slēgti, jo ASV bija brīvdiena - Prezidentu diena.

Šonedēļ uzmanība tiks pievērsta arī ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmju protokoliem, kas var dot mājienus par to, kad šīs centrālās bankas varētu sākt procentlikmju pazemināšanu.

Frankfurtes biržas indekss kritās, bet Parīzes biržas indeksa pieaugums bija niecīgs. Londonas biržas indekss pieauga, pateicoties farmācijas uzņēmuma "AstraZeneca" akcijas cenas kāpumam pēc tam, kad ASV tika apstiprināts šīs kompānijas medikaments plaušu vēža ārstēšanai.

Naftas cenas pieauga, pastiprinoties saspīlējumam ar jēlnaftu bagātajos Tuvajos Austrumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga pēc tam, kad Federālā rezervju sistēma (FRS) apstiprināja, ka plāno tuvākajos mēnešus pazemināt procentlikmes. Akciju cenas Eiropas biržās pārsvarā kritās.

ASV centrālā banka, kā jau bija gaidāms, trešdien izvēlējās saglabāt procentlikmes nemainīgas piekto sanāksmi pēc kārtas.

"Inflācija vēl ir pārāk augsta," preses konferencē paziņoja FRS vadītājs Džeroms Pauels.

FRS tomēr neatteicās no prognozes par procentlikmju samazināšanu trīs reizes 2024.gadā, neraugoties uz jaunākajiem inflācijas datiem, kas pārsniedza aplēses.

Šīs prognozes saglabāšana ļāva tirgum "atviegloti nopūsties", sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs. Viņš piebilda, ka investori arī apsveica Pauela vērtējumu par ekonomiku kā relatīvi spēcīgu.

FRS arī mainīja savu ekonomikas prognozi, palielinot ASV ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam no 1,4% līdz 2,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem bažījoties par ekonomikas izaugsmes perspektīvām, toties Āzijas biržās bija kāpums un Tokijas biržas indekss sasniedza augstāko līmeni 33 gadu laikā.

Volstrītas investoru noskaņojumu pasliktināja Pasaules Bankas prognoze, ka globālās ekonomikas izaugsme šogad palēnināsies līdz 2,4% salīdzinājumā ar 2,6% pērn, ko daļēji nosaka vājāka ekonomiskā aktivitāte ASV un Ķīnā.

Eirozonas akciju tirgos bija kritums, jo ziņas par Vācijas rūpniecības produkcijas apjoma negaidītu samazināšanos radīja bažas par Eiropas lielākās ekonomikas veselīgumu.

Jēlnaftas cenas pieauga dienu pēc tam, kad tās bija kritušās pēc Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" lēmuma krasi pazemināt jēlnaftas cenas.

Āzijas biržu indeksi pieauga un Tokijas biržas indekss sasniedza augstāko līmeni kopš 1990.gada, tirgu dalībniekiem norādot uz nesenā Volstrītas cenu kāpuma pozitīvo ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien kritās, bet ASV biržās nemainījās, jo ASV bija brīvdiena un biržas bija slēgtas. Naftas cenas pasaulē turpināja pieaugt.

"Eiropas akciju tirgiem šodien bija grūti panākt pieaugumu (..) Ķīnas ekonomikas stimulu sākotnēji pozitīvajai ietekmei uz Āzijas tirgiem sākot izplēnēt," sacīja "CMC Markets" tirgus analītiķis Maikls Hjūsons.

Naftas cenas turpināja pieaugt tuvu šī gada augstākajiem līmeņiem, pastāvot iespējamībai, ka Saūda Arābija un Krievija pagarinās jēlnaftas ieguves apjoma ierobežojumus. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi sasniedza 89 ASV dolārus par barelu.

Bažas par jēlnaftas piedāvājumu veicināja nafta cenu kāpumu, palielinot iespējamību, ka Ķīnas pieprasījuma atjaunošanās otrajā pusgadā gadījumā cenas var pārsniegt 90 dolārus par barelu, tādējādi radot tālāku inflācijas risku, sacīja Hjūsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pieauga, sasniedzot jaunus rekordus, bet Japānas jenas vērtība pret ASV dolāru īslaicīgi kritās līdz 34 gadu zemākajam līmenim.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi palielinājās, un indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu.

Investori gaida, kad piektdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) indekss, kas ir Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs, lai gan ASV akciju tirgi šajā dienā būs slēgti.

Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga līdz jaunam rekordam, lai gan vadošie Vācijas ekonomikas institūti pazemināja 2024.gada ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 0,1%.

Arī Parīzes biržas indekss CAC 40 noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu, un niecīgs pieaugums bija arī Londonas biržas indeksam FTSE 100.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Volstrītas indeksi sasniedz jaunus rekordus optimismā par tirdzniecību

LETA, 20.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņujorkas biržas indeksi ceturtdien pieauga līdz jauniem rekordiem, uzlabojoties tirdzniecības perspektīvai, mazinoties tirdzniecības saspīlējumam starp ASV un Ķīnu, un ASV Pārstāvju palātai pieņemot jauno brīvās tirdzniecības lūgumu ar Kanādu un Meksiku.

Analītiķi uzskatīja, ka jaunie rekordi arī atspoguļo prognozes, ka ASV Senāts nobalsos pret ASV prezidenta Donalda Trampa atstādināšanu no amata Pārstāvju palātas uzsāktajā impīčmenta procesā. "Tirgus lielākoties ignorēs impīčmentu, tas pievērsīs uzmanību peļņai, procentlikmēm un Federālajai rezervju sistēmai," sacīja "National Securities" galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans. "Tas tā bijis pēdējo divu impīčmentu gadījumā."

"Prezidents, šķiet, varētu piedāvāt pārdot Aļasku atpakaļ Krievijai, un Republikāņu partija tomēr nebalsotu par viņa impīčmentu," asprātīgi sacīja IG analītiķis Kriss Bošamps. Anglijas Banka saglabāja savu galveno kredītlikmi 0,75% līmenī, bet atstāja iespēju to pazemināt nākamgad atkarībā no breksita gaitas. Zviedrijas centrālā banka ceturtdien nolēma paaugstināt bāzes procentu likmi, ņemot vērā inflācijas saglabāšanos tuvu bankas noteiktajam mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien atkal pieauga, un divi no Volstrītas indeksiem sasniedza jaunus rekordus, savukārt Eiropas biržās akciju cenas mainījās dažādos virzienos pēc datu publicēšanas par eirozonas deflāciju augustā un ražošanas aktivitātes vājināšanos.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un kāpa arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Lai gan ASV bezdarba līmenis ir pieaudzis un vairākos ekonomikas sektoros turpinās problēmas, analītiķi paredz, ka Vašingtonas atbalsta veicinātā ekonomikas atveseļošanās drīz novedīs pie spēcīga uzņēmumu peļņas kāpuma.

Tirgus gaida rekordlielu peļņu 2021.gada 4.ceturksnī, sacīja "S&P Dow Jones Indices" vecākais analītiķis Hovards Silverblats.

Eiropā Londonas biržas indekss krasi saruka, bet Frankfurtes biržas indekss pieauga un Parīzes biržas indekss nedaudz samazinājās.

Eirozonā augustā bijusi 0,2% gada deflācija, salīdzinot ar 0,4% inflāciju jūlijā, liecina otrdien publiskotās Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējās aplēses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien pieauga, bet naftas cenas turpināja kristies, tirgus dalībniekiem interpretējot OPEC+ samita atlikšanu kā iespējamu domstarpību pazīmi. Akciju cenas ASV biržās nemainījās, jo ASV bija brīvdiena - Pateicības diena, tāpēc biržas bija slēgtas.

OPEC+, kas apvieno 13 OPEC dalībvalstis un 10 partnervalstis, ir paziņojusi par plānota samita atlikšanu uz 30.novembri, nesniedzot nekādu skaidrojumu.

Naftas eksportētājvalstīm paredzēts lemt par savu naftas ieguves politiku apstākļos, kad jēlnaftas cenas krītas un tās pieprasījums ir zems, jo Ķīnas ekonomikas atkopšanās pēc Covid-19 notiek ar problēmām, savukārt Eiropa un ASV sastopas ar ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Pašreizējā OPEC+ stratēģija, kas paredz ieguves apjomu samazināšanu, lai veicinātu cenu kāpumu, tomēr nav novedusi pie ilgstoša jēlnaftas cenu palielinājuma.

Samits tika atlikts pēc tam, kad Angola un Nigērija iebilda pret jēlnaftas ieguves apjoma samazinājumu, uz kuru aicināja citas naftas ieguvējvalstis. Tika ziņots, ka Saūda Arābija gatavojusies turpināt ieguves apjoma samazinājumu par miljonu barelu dienā arī nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga, bet naftas cenas kritās, mazinoties bažām par Tuvo Austrumu krīzi.Tirgus dalībnieki gaida ASV inflācijas datu un uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanu šonedēļ.

Eiropas biržu indeksi pieauga, un visstraujākais kāpums bija Londonas biržas indeksam FTSE 100, kas pieauga par 1,6% līdz 8023,87 punktiem, kas ir jauns biržas slēgšanas brīža rekords.

Londonas biržas indeksa kāpumu veicināja arī britu mārciņas vērtības samazināšanās, jo ir gaidāms, ka Anglijas Banka drīz samazinās procentlikmes.

"Nedēļa sākas ar akciju cenu atvieglojuma kāpumu pēc mierīgas nedēļas nogales uz ģeopolitiskās skatuves," atzīmēja "Swissquote Bank" vecākā analītiķe Ipeka Ozkardeskaja.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,7% līdz 38 239,98 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,9% līdz 5010,60 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,1% līdz 15 451,31 punktam.

Komentāri

Pievienot komentāru