Ar tautastērpu darināšanu uzņēmumi un amatnieki gan kopj kultūras mantojumu, gan pelna

2013. gada 01. jūlijs plkst. 8:35
Autors: Anda Asere
Dalies ar šo rakstu

Latvijā interese par tautastērpiem pamazām palielinās, saka Inga Jākobsone, SIA Tautas tērpu centrs Senā klēts direktore. «Domāju, kļūstam latviskāki un sākam apzināties īstās vērtības. Esam daudz kur pabijuši, redzam, kas notiek pasaulē. Atbraucam atpakaļ un tad droši vien arī uz savām lietām spējam paskatīties citādi. Kamēr dzīvojam mazā «kastītē», pat nepamanām, kas mums ir, un, kamēr kāds nepasaka, ka tā ir vērtība, šķiet, tas nav nekas īpašs,» viņa spriež.

I. Jākobsone stāsta, ka tautas tērpu darinātājiem gada centrālais notikums ir Līgo svētki. Šogad rosība ir vēl intensīvāka, jo seko Dziesmu svētki. «Visi tautastērpu šuvēji un audumu audēji šogad ir pārslogoti,» viņa saka. Pašlaik Latvijā tautastērpus gatavo vairāki uzņēmumi, tostarp Muduri, Anvi AM, Ļutes, aušanas darbnīca Vēvrīšas, kā arī individuāli tērpu darinātāji.

SIA Tautas tērpu centrs Senā klēts tautastērpu izgatavošana ir gan bizness, gan kultūras mantojuma kopšana. Centrā ir arī pastāvīgā izstāde, kur apskatāmi aptuveni 40 tērpi, un bieži vien uzņēmums pārstāv Latviju dažādās izstādēs, visbiežāk – sadarbībā ar vēstniecībām. Tādējādi tērpi ir pabijuši daudzās valstīs, piemēram, pērn bija izrādīti Gruzijā, drīzumā būs Zviedrijā.

Tautas tērpu pircējus varot iedalīt vairākās grupās: vietējie iedzīvotāji, nesen aizbraukušie, ārzemju latvieši ar ilgu «stāžu», kā arī ārzemnieki. I. Jākobsoni priecē, ka vietējo ir visvairāk.

Pilns tautastērpa komplekts maksā no 250 līdz pat 3000 latiem. Cena ir atkarīga no tā, cik grezns ir bijis konkrētā novada tautastērps. Runājot par lētākajiem tērpiem, I. Jākobsone teic, ka ne jau naudā ir to patiesā vērtība – ja tērps ir no tās vietas, kur ir pircēja saknes, tā vērtība tiek mērīta citādi. «Ja klientei ir svarīgs strīpainais Vidzemes bruncis no Tūjas vai Rūjienas, jo no turienes ir viņas vecmāmiņa, tam nav tā cena, kas rakstīta uz lapiņas. Tā ir pavisam cita vērtība,» viņa norāda.

Vaicāta, kāds būtu minimums, lai «pieklājīgi» apģērbtos, I. Jākobsone teic, ka sievietei vajadzētu vienu tautisku kreklu, brunčus un vēl būtu labi, ja būtu josta. Vīrieša tautastērpa «minimums» ir tautisks krekls, bikses (vasarā der arī linu vai gaišas uzvalka bikses), veste, lakatiņš. Ja nav vestes, vēlams uzsiet jostiņu. Runājot par izmaksām, I. Jākobsone teic, ka sievietēm brunči maksā, sākot no 92 latiem, krekls – no 32 latiem, bet josta – no 29 latiem. Savukārt vīriešiem bikses maksā, sākot no 45 latiem, krekls – tāpat, bet veste – ap 50 latiem. «Tērpu var komplektēt pamazām, sākt ar minimumu un nākamajā gadā nopirkt villainīti vai kungs mēteli, cepuri vai zābakus,» viņa saka.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Dalies ar šo rakstu