Fragments no intervijas, kas publicēta 6. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada pirmajā ceturksnī būvniecības izmaksas ir kāpušas par 3,5%. Vai šī tendence turpināsies?

Noteikti. Ja runājam par darbaspēka izmaksām, tad sākam atgriezties pirmskrīzes līmenī. Jāteic, ka nekvalificētā darbaspēka atalgojums pašlaik jau ir sasniedzis neadekvāti augstu līmeni, un tā noteikti ir problēma.

Kāds īpatsvars būvniecības izmaksu kāpumā ir darbaspēkam un materiāliem?

Lielākā daļa – 70% – ir darbaspēka izmaksas. Vēl viena problēma – ir noteikts, ka visiem objektiem ir piecu gadu garantija, līdz ar to daudziem uzņēmumiem ir noslogotas šīs garantiju līnijas bankās. Tā ka finansējums arī ir kļuvis mazliet nepieejamāks.

Vai darbojaties arī kā nekustamā īpašuma attīstītāji?

Konkrēti uzņēmums Arčers nē, taču mūsu holdings gan.

Daudz runā par to, ka īres tirgū katastrofāli trūkst ekonomiskās klases dzīvokļu, jo attīstītājus vairāk interesē premium klases segments. Kā jūs redzat, kas varētu motivēt attīstītājus vairāk pievērsties tieši ekonomiskās klases īres dzīvokļu būvniecībai?

Tas bija jādara pirms pāris gadiem, kad bija dīkstāve. Pašlaik, kad cenas kāpj, nav īstais laiks, lai būvētu ekonomiskās klases dzīvokļus. Attīstītāji pat nezina, vai atmaksāsies premium klases mājokļi.

Tas ir zināms strupceļš, jo tieši nepieejama mājokļa dēļ cilvēki no reģioniem dodas strādāt nevis uz Rīgu, bet ārvalstīm.

Tā, nenoliedzami, ir problēma. Tajā pašā laikā, runājot par bezdarbu reģionos, jāteic, ka mēs savos objektos ārpus Rīgas vienmēr cenšamies piesaistīt vietējo darbaspēku. Tā vēlējamies rīkoties arī, būvējot Tiesu namu aģentūras namu Jēkabpilī. Pilsētas Nodarbinātības valsts aģentūras filiālē mums iedeva sešu cilvēku kontaktus. No tiem mēs pusi nevarējām sazvanīt, citi pat neatnāca uz darba interviju. Tā ka piesaistīt palīgstrādniekus reģionos uz vietējiem objektiem ir ļoti sarežģīti.

Kā jums vispār sokas ar darbaspēku? Vai ir vakances?

Mēs kuru katru darbā neņemam, jo mums vajag sava aroda pratējus. Ir vērojama tendence, ka zināma daļa speciālistu atgriežas no ārzemēm un nāk pie mums strādāt. Daudzus darbus varam veikt holdinga ietvaros.

Kāds ir mazkvalificētu strādnieku īpatsvars būvobjektā?

20 līdz 30 cilvēki uz 300 līdz 500 cilvēkiem.

Runājot par darbaspēka trūkumu, biežāk dzirdētais arguments ir: maksājiet cilvēka cienīgu algu, tad strādnieku netrūks. Ko domājat par šādiem argumentiem?

Es neuzskatu, ka Arčera maksātā alga strādniekam – 1000 līdz 1200 eiro uz rokas – būtu maza vai cilvēka necienīga. Tomēr darbinieku mums trūkst. Lai mazinātu negodīgu konkurenci un ēnu ekonomiku, Arčers viens no pirmajiem iestājās gan par ģenerālvienošanās noslēgšanu nozarē, gan elektronisko darba laika uzskaiti. Manuprāt, pašreizējais slieksnis būvobjektiem – miljons eiro, no kura sākas elektroniskā darba laika uzskaite, – ir daudz par augstu. Uzskaite ir nepieciešama arī mazajos objektos, kur pārsvarā ir «melnās» naudas. Elektroniskajai darba laika uzskaitei vajadzētu būt visos objektos.

Visu interviju Ir jādomā par pievienoto vērtību lasiet 6. augusta laikrakstā Dienas Bizness.