Jaunākais izdevums

«Ar koka arhitektūru mums pēdējā laikā ir gājis uz labo pusi, tā ir sabiedrības pieņemta. Koka mājas vairs nesauc par vecām būdām. Neviens vairs neapstrīd, ka Kalnciema ielas ansamblis un brāļu Dambergu rosība ir brīnišķīga lieta. Tas ārkārtīgi pievelk publiku un visiem patīk,» intervijā laikraksta Diena pielikumam KDi sacījusi arhitekte Zaiga Gaile.

«Uz Pārdaugavu pārvācas jauni cilvēki un atjauno mājas. Ķīpsalā esam atjaunojuši jau 14 koka māju. Tagad vēl ir Lipkes muzejs, un, kad guļu savā gultā un ir vaļā balkona durvis, es dzirdu uz ielas visas pasaules valodas. Cilvēki nāk, skatās, priecājas un ļoti daudz raksta, zvana un interesējas par mūsu pieredzi koka māju atjaunošanā.

Tieši šī manis izstrādātā metode, ka savienoju vēsturisko semantiku ar mūsdienu funkcionālismu, neeksistē, piemēram, Krievijā un daudzās citās valstīs. Ir vai nu restauratori, kas piedāvā cilvēkiem dzīvot kā viduslaikos, vai arī grib būvēt jaunas mājas. Mēs esam atraduši balansu. Ķīpsalā koka mājas ir kļuvušas ārkārtīgi vērtīgas un dārgas, un cilvēki tās ir novērtējuši,» skaidrojusi arhitekte.

«Pirms desmit gadiem bija jāklausās, ka koka mājas jānojauc un jābūvē daudzstāvu mājas tajā vietā, tagad tā vairs nav. Protams, joprojām šur tur kaut ko aizdedzina, taču virzība ir pozitīva, un vispār Rīga ir novērtēta kā ļoti interesanta pilsēta,» viņa piebildusi.

Jautāta, ar kādiem riskiem ir jāsastopas atjaunotājiem, un kādas ir priekšrocības, Z. Gaile sacījusi: «Nodokļu atlaides, šķiet, joprojām nav. Ja pieder arhitektūras piemineklis, tad ir ļoti nopietns apgrūtinājums. Tev it kā neko neļauj, taču tu tomēr vēlies dzīvot kā normāls cilvēks. Kalnciema kvartāls joprojām ir uz izdzīvošanas robežas. Tie tirdziņi jau nekādu peļņu nenes. Tas ir tikai Dambergu dzīvesveids, sabiedrība to ir pilnīgi pieņēmusi - tirdziņi ir pārpildīti, notiek koncerti. Ja man kāds prasa, es pat nevaru norādīt, kur kādu koka māju Āgenskalnā vēl var nopirkt. Savukārt, ja mājā ir kaut kādi privatizētie dzīvokļi, tad, protams, ir problēma. Skaidrs ka Āgenskalns varētu būt sapņu vieta, un, es domāju, Rīgas domei tai vajadzētu pievērsties un sakārtot infrastruktūru - komunikācijas, ielu segumu, trotuārus, jo Āgenskalnā tiešām ir kā viduslaikos. Piemēram, Ventspilī ir salikti perfekti ielu segumi, lampas, atkritumu kastes - vai kas tāds ir Āgenskalnā? Tur pilsēta pat pirkstu nav piedūrusi, kaut arī Āgenskalns varētu būt paradīze tūristiem, kas meklē citus maršrutus.»

Runājot par to, kā vispār radās ideja atjaunot koka ēkas Ķīpsalā, viņa stāstījusi: «Mēs ar Māri (Gaili) 1997. gadā ar jahtu braucām no Ālandu salām Somijā un nejauši piestājām krastā Ķīpsalā, un atskārtām, ka tā ir ģeniāla vieta ar skatu uz Rīgas panorāmu - tuvu centram, ūdens malā. Toreiz tā bija aizmirsta vieta, un mēs par smiekla naudu nopirkām gruntsgabalu un uzbūvējām savu māju. Kad mans vīrs pameta politiku, viņš izvirzīja mērķi attīstīt Ķīpsalu, sameklēja partnerus, kuriem bija nauda, ko ieguldīt, un pamazām sākām atjaunot koka mājas, kuru vērtību pacēlām par 100% - vienkārši neticami. Vēl Balasta dambī ir palikusi tikai viena brīva māja, uz ko visi skatās.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc krīzes būvniecībā turpinās naudas šķērdēšana un nemērķtiecīga tās tērēšana, tā intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atzina arhitekte, Latvijas Arhitektūras gada balvas 2015 nacionalās žūrijas priekšsēdētāja Zaiga Gaile.

Turklāt tagad esot arī Eiropas naudas miljoni, kas tiek izšķērdēti. Kā piemēru, kas žūriju satrieca, Gaile minēja Pasta salu Jelgavā. Tur par miljoniem izveidota atpūtnieku sala. «Viss būtu brīnišķīgi - bērnu laukumi un brīvdabas estrādes. Bet, ja padomā par dziļāko jēgu - te bija purvaina sala, izdomāja, ka te būs atpūtnieku sala. Meliorēja, uzbēra, drenēja, uzbēra, visu nobruģēja un tagad tur praktiski vairs nav koku,» skaidroja Gaile.

Kritiku saņēmis arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekts. «Nu kas tā par strīpainu būdiņu tur blakus? Uzbūvēja bibliotēku, un pēkšņi noskaidrojas, ka tehnisko telpu nav un bibliotēku vienkārši nevar «palaist». Un pusgada laikā plašajā laukā parādījās tāda dīvaina, strīpaina būdiņa. Bez konkursa un pilnīgi nesaprotami,» izbrīnu pauda Gaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitektes Zaigas Gailes lielais atspēriens ir liktenīgi sastaptie trīs vīrieši un disciplinētā darbā noslīpētais talants stilīgi savienot divus it kā nozares pretpolus – restaurāciju ar modernismu.

Un tas nepārtraukti ļāvis komponēt daudziem arhitektūras ansambļiem. Par saviem šī brīža Rīgas gadsimta projektiem Z. Gaile dēvē Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukciju un privātā mākslas centra Zuzeum izveidi bijušās korķa fabrikas teritorijā Lāčplēša ielā 101. Vienlaicīgi divi vērienīgi projekti vienam nelielam birojam ir milzīgs izaicinājums. Paralēli tam viņas rūpals ir Rūmenes muižas kūts, rūpnieciskā dizaina klasteris Kuldīgā, stilīgā biroju ēka Mākonis, vēl piecas privātmājas. Atšķirībā no brāļa Z. Gaile nepiepildīja vecāku cerības un nekļuva par dakteri klasiskā izpratnē, toties viņas tālredzīgais ieguldījums veco koka ēku «izārstēšanā» ir nenovērtējams. Arhitekte ir arī vairāku grāmatu un publikāciju autore. Tāpat nevar nepieminēt viņas kā ekspertes brīžiem aso kritiku un nelokāmos uzskatus, kas ik pa laikam uzvirmo publiskajā telpā. Arī tagad ir, par ko «cepties», jo katrai lietai ir sava vieta. Arī puķes vāzē viņa nebūs nolikusi kaut kur nejauši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Arhitekte kritizē Lielo dzintaru: Tas ir projektēšanas brāķis, bet akustika ir apsveicama

Dienas Bizness, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas jaunā koncertzāle piedzīvojusi jau vairākus atklāšana koncertus un saņēmusi uzslavas gan par vizuālo izskatu, gan labo akustiku zālēs. Tomēr Liepājas lepnumam netrūkst arī kritikas. Arhitekte Zaiga Gaile norāda: « Man ir nesaprotami, kā tādu ēku var nodot ekspluatācijā, jo ir ļoti daudz pārkāpumu. Tas ir projektēšanas brāķis, » otrdien raksta laikraksts Diena.

Fragments no raksta

Nopriecājusies par lielisko redzamību un dzirdamību partera 14. rindā, arhitekte Zaiga Gaile neslēpa iebildumus. «No ārpuses un pilsētas telpā celtne izskatās interesanti, vakarā it sevišķi – tiešām kā dzintars. Iekšā sagaidām tikpat skaidru formu kā ārpusē, taču tā ir tikai zālē. Pārējais ir sadrumstalots un nesaprotams. Nav plašuma, pārredzamības, telpas izmantotas ļoti neracionāli. Pirmkārt, ieeja nav atrodama – ir tikai šaurs stikla vējtveris, caur kuru uzskrien virsū stabam. Tad jāpagriežas uz stāvām trepēm. Nevar atrast garderobi. Ieeja zālē ir katastrofāla, kāpjot pa kāpnēm, slīpums ir tāds, ka var sasist galvu. Arī zālē var lauzt kaulus: ir šķirbas starp krēsliem un pakāpieniem, kuriem nav margu. Griestu augstums milzīgajā vestibilā ir zem 2,50 m, tas spiež uz leju, un visās malās ir pakāpieni. Izejot no zāles, atkal nonākam zem kāpnēm un sitam galvu. Turpat ir arī tualete ar stikla durvīm, pa kurām var redzēt, kā vīrieši čurā. Pasaulslavenais arhitekts Folkers Gīnke nav kontrolējis inženierkomunikācijas – zem griestiem un gar sienām ir milzīgas trubas, trakāk nekā padomjlaikos.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Okupācijas muzeja piebūvi - Nākotnes namu - varētu sākt būvēt septembrī

LETA, 30.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Okupācijas muzeja piebūvi - Nākotnes namu - varētu sākt būvēt septembrī, preses konferencē par piebūves projekta īstenošanu stāstīja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvji.

Kā norādīja VNĪ būvniecības projektu vadītājs Aivars Mirkšs, līgumu ar būvnieku, kurš būs uzvarējis konkursā par Nākotnes nama būvniecību, plānots noslēgt septembrī, un tā ilgs 14 mēnešus.

Mirkšs norādīja, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijā pašlaik VNĪ iekļāvušies valdības piešķirto līdzekļu robežās līdz 4,5 miljoniem eiro. Tomēr, ja būvniecība neiekļausies noteiktajos termiņos, tāme var pieaugt. Jo ātrāk sākas būvniecība, jo izmaksas ir mazākas, komentēja VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

Pašlaik tiek gaidīts, kad Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) būs pabeigusi savu izvērtēšanu, lai projektu varētu iesniegt Rīgas pilsētas būvvaldē un iegūt atļauju būvniecības sākšanai. Šķērslis būvniecības sākšanai varētu būt, ja VKPAI Okupācijas muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību novērtētu augstāk, nekā tas bijis iepriekš. Arī Rīgas pilsētas arhitekta viedoklis varētu būt izšķirošs, lai būvvalde saskaņotu projektu, stāstīja Mirkšs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Okupācijas muzeja pārstāvji: Rekonstrukcijas apturēšanas gadījumā muzejs varētu beigt pastāvēt

LETA, 21.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta - Nākotnes nama - apturēšanas gadījumā muzejs piecu gadu laikā varētu «izčākstēt», nespējot veikt savu darbu, preses konferencē uzsvēra Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs.

Reaģējot uz 20 Latvijas arhitektu iesniegto vēstuli, kurā izklāstīti iebildumi pret Nākotnes nama būvniecību, muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.

Okupācijas muzejs ir privāta institūcija. Tikai viena ceturtā daļa no tā finansējuma ir valsts līdzekļi. Pārējo nodrošina ziedojumi, kuru apmērs ir atkarīgs gan no apmeklētāju skaita, gan ārzemju latviešu ziedotāju uzticības, stāstīja Nollendorfs. Viņš uzsvēra, ka pagaidu atrašanās vietā, Raiņa bulvārī, muzeju apmeklē tikai viena trešā daļa no tā skaita, ko muzejs piedzīvoja, atrodoties Strēlnieku laukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Papildināta - Būvnieks pievienojas VNĪ aicinājumam izvērtēt būvdarbu vadītāja darbību

Valdis Koks, RERE BŪVE valdes priekšsēdētājs, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) paziņoja, ka aicinās būvniecības nozares atbildīgās institūcijas – Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projekta atbildīgā būvdarbu vadītāja darbību.

Pilnsabiedrība «RERE BŪVE 1» (Būvnieks) uzskata, ka šis ir pirmais VNĪ konstruktīvais solis, kas sperts, lai turpinātu uzsākto rekonstrukcijas projektu. Šo VNĪ soli Būvnieks pilnībā atbalsta un, ņemot vērā, ka VNĪ kā viens no lielākajiem būvniecības pasūtītājiem valstī izjūt lielu atbildību par tai uzticētajiem projektiem, aicina veikt pilnu izvērtējumu.

Būvnieks, pievienojoties VNĪ paziņojumam, aicina Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt arī pārējo JRT projekta atbildīgo personu darbību un bezdarbību:

1. Tehniskā projekta atbildīgā arhitekte, autoruzraudzības grupas vadītāja

2. Tehniskā projekta arhitekts, bez sertifikāta

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā trīs gadu laikā, kopš tika apstiprināta Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcija, izmaksas ir mainījušās no 19 milj. eiro uz aptuveni 31 milj. eiro, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Viņš skaidro, ka 2014. gadā apstiprinātais JRT kopējais rekonstrukcijas budžets 19 milj. eiro netika balstīts konkrētā būvprojektā, kā arī netika ņemta vērā pilsētvides specifika un mūsdienīga teātra prasības. Šis budžets neatbilstot projekta sarežģītībai un nozīmīgumam.

Pašlaik no aprēķinātā kopējā rekonstrukcijas budžeta 21 milj. eiro veido būvniecības izmaksas, bet desmit miljonus eiro – būvuzraudzība, tehnoloģijas, aprīkojums un ārvalstu ekspertu darbs.

Projekta autore arhitekte Zaiga Gaile uzsver, ka vienlaikus plānotie risinājumi ir demokrātiski un nav ekskluzīvi. Viņa skaidro, ka projekta izmaksas ietekmē ierobežotā vide. Rezultātā taps Eiropas līmeņa teātris, ar divkāršotu izmantojamo platību, lielo zāli ar vairāk nekā 500 sēdvietām. Unikāls risinājums būs divejādā akustika un skaņas izolācija, kas nav nevienam citam objektam Latvijā, norāda Z. Gaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

JRT būvnieki sola novērst pāļu urbšanas radītās plaisas blakus ēkās

Zane Atlāce - Bistere, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvniecībā ir apturēti pāļu urbšanas darbi, jo konstatēta neliela blakus esošo ēku Ģertrūdes ielā 30 un Ģertrūdes ielā 32 sēšanās. Būvniecības procesā iesaistītie cer, ka būvdarbu termiņus kopumā tas neietekmēs un teātra ēku izdosies pabeigt plānotajā laikā.

Problēmas radušās iekšpagalmā, kur plānots JRT jaunais būvapjoms – 21 metru augsta ēka, kurā atradīsies divas mazās zāles, mēģinājumu zāle un dekorāciju uzglabāšanas telpa pagrabstāvā.

«Iekšpagalmā pa perimetru ir jāizbūvē pāļu atbalsta siena, kas nepieciešama, jo šajā projektā jāizbūvē arī viens stāvs zem zemes. Tā ir kā norobežojošā konstrukcija jaunajam apjomam no kaimiņu īpašumiem. Būvējot šo atbalsta sienu, novembrī pamanījām nelielu sēšanos 1-6 mm, darbus apturējām, lai noskaidrotu, kā rīkoties tālāk, kā uzlabot darbu, lai ietekme būtu pēc iespējas mazāka. Kopš 4.decembra nekādas izmaiņas blakus ēkās vairāk nav konstatētas,» skaidro ēkas būvnieka, PS RERE Būve 1 projekta direktors Valdis Koks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni pēc divām nedēļām būvnieks ķersies klāt ilgi gaidītajai Jaunā Rīgas teātra (JRT) projekta realizācijai, norāda AS RERE Grupa valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Šobrīd ir noslēgts būvniecības iepirkums, kura rezultātā tiesības īstenot projektu ieguva RERE Būve 1. Aprīļa sākumā, kad projekts tika prezentēts plašākai sabiedrībai, Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) vadītājs Ronalds Neimanis norādīja, ka esošais finansējums nav pietiekams. Proti, vairāk nekā trīs gadu laikā, kopš tika apstiprināta JRT rekonstrukcija, izmaksas ir mainījušās no 19 milj. eiro uz 29 milj. eiro. Tas noticis tāpēc, ka 2014. gadā apstiprinātais JRT kopējais rekonstrukcijas budžets 19 milj. eiro netika balstīts konkrētā būvprojektā, kā arī netika ņemta vērā pilsētvides specifika un mūsdienīga teātra prasības. Šis budžets neatbilda projekta sarežģītībai un nozīmīgumam, norādīja VNĪ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Konkursa Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2017 laureātes

Zane Atlāce - Bistere, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai popularizētu sabiedriski aktīvas sievietes, kuras sniegušas īpašu ieguldījumu arhitektūras, dizaina un būvniecības procesos, aizvadīts jau otrais konkurss–forums Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2017, informē konkursa rīkotāji Building Design and Construction Council.

Laureātes tika izvēlētas sešās nominācijās.Par gada sievieti arhitektūrā 2017 atzīta arhitekte Ruta Krūskopa (GRAF-X). Gada sieviete būvniecībā 2017 – mikroklimata eksperte Ērika Lešinska (Menerga), gada sieviete dizainā 2017 – dizainere Santa Meikulāne, Lolot Design, gada sieviete arhitektūras veicinātāja 2017 – arhitektūras mantojuma eksperte Vita Banga,gada sieviete būvniecības veicinātāja 2017 – Silvija Štrausa, LLU Arhitektūras un būvniecības katedras profesore, gada sieviete dizaina veicinātāja 2017 – žurnāliste, dizaina apskatniece Anita Pīra.

Par nozīmīgiem sasniegumiem forumā tika godināta arhitekte Anna Vasiļjeva, ALTA GRUPA, arhitekte Ilze Ratniece, REM PRO, arhitektūras veicinātāja Sandra Treija, RTU APF profesore, Elīna Orna, Kuldīgas pašvaldība, dizainere Dace Blūma, dizainere Inese Oboļeviča, dizaina veicinātāja Edīte Bērziņa, LMA pasniedzēja, Zane Eglīte, Skrundas pašvaldība, būvniece Helēna Endriksone, LBS valdes locekle, Linda Malvesa, CMB, būvniecības veicinātāja Dace Čoldere, VKPAI, Inga Janeliukšte, BVKB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas plāni palēnām kust uz priekšu – Smiļģa mājas pārbūves būvprojekts atrodas saskaņošanā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savukārt Tabakas fabrikas piemērošanai teātra vajadzībām beidzot atrasts būvnieks.

«Projektētājs pilnsabiedrība Zaigas Gailes birojs un Partneri ir izstrādājis ēku kompleksa pārbūves būvprojektu, par kuru saņemts pozitīvs ekspertīzes slēdziens. Šobrīd norisinās projekta dokumentācijas saskaņošanas process valsts un pašvaldības institūcijās,» DB saka VNĪ pārstāvis Arnis Blodons. Valsts ekspertīzes atzinums ir pozitīvs, tagad projekts ir saskaņošanā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, apliecina arī arhitekte Zaiga Gaile. Viņa cer, ka līdz jaunajam gadam projektu būs saskaņojusi arī Rīgas būvvalde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektorāta pārcelšanās uz jaunām telpām ir kļuvis aktuāls jautājums par ēkas Kaļķu ielā 1 turpmāko izmantošanu. Otrdien, 28. aprīlī, plkst. 11.00 Rīgas domē notiks publiska diskusija par RTU centrālās ēkas Kaļķu ielā 1 iespējamu rekonstrukciju par Latvijas pēckara un mūsdienu mākslas muzeju, informē Rīgas dome.

Ar iniciatīvu izvērtēt iespēju universitātes ēkā izveidot Latvijas pēckara un mūsdienu mākslas muzeju nācis klajā fonds Mākslai vajag telpu sadarbībā ar Rīgas domi.

RTU ēka Kaļķu ielā 1 atrodas Vecrīgas centrālajā daļā̄ ar skatu uz Daugavu, Vecrīgas vēsturisko apbūvi un Strēlnieku laukumu. Starp viduslaiku un mūsdienu arhitektūru tā integrējama un saglabājama kā pēckara arhitektūras paraugs. Ēkas novietojums un tehniskie parametri atbilst mākslas muzeja prasībām. Muzejs šajā vietā kā aktuāla, ērti pieejama kultūras institūcija kopā ar Daugavas pretējā krastā esošo Latvijas Nacionālas bibliotēku veidotu sabiedriski nozīmīgu ēku pilsētbūvniecisku ansambli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Daļa no mainīgās modes upes

Linda Zalāne, speciāli DB, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojot būvniecības tradīcijas, šodien, 2021. gada 31. martā Jaunā Rīgas teātra būvdarbu gaitā Lāčplēša ielā 25, Rīgā, VAS "Valsts nekustamie īpašumi", būvuzņēmējs SBSC, JRT aktieri Gundars Āboliņš un Vilis Daudziņš, arhitekte Zaiga Gaile un nozares pārraugošie ministri jaunbūves pamatos iemūrēja laika kapsulu, informē VNĪ.

Būvniecības darbi norisinās saskaņā ar plānoto un arhitektes Zaigas Gailes vēsturiskās teātra ēkas pārbūves ieceri.

Šobrīd būvdarbu gaitā fasādes daļā uzsākta 1. stāva pārseguma (griestu) izbūve. Turpinās ēkas pazemes daļas – modernu darbnīcu izbūve gan fasādes, gan pagalma zonā. Jaunās - daudz plašākās teātra ēkas aprises būs redzamas jau šā gada vasaras beigās – līdz tam plānots pabeigt pagalma apjoma galveno būvkonstrukciju izbūvi. Gada beigās paredzēts uzsākt jumta izbūves darbus.

Jāņem vērā, ka COVID apstākļos tālāko darbu gaitā var rasties izaicinājumi, kas saistīti ar būvmateriālu piegādēm, darbaspēka pieejamību, garākiem saskaņošanas termiņiem ar saistītājām iestādēm vai citiem ārējiem apstākļiem. Būvniecībā iesaistītās puses mērķtiecīgi strādā, lai būvdarbi noritētu atbilstoši plānotajam, objekts tiktu pabeigts pienācīgā kvalitātē un teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties līdz 2022. gada rudenim, norāda VNĪ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Arhitektūras gada balvu iegūst Zaiga Gaile par vidusskolas rekonstrukcijas projektu

Dienas Bizness, 19.05.2014

Arhitekte Zaiga Gaile ar Latvijas Arhitektūras gada balvu par Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas koka mājas atjaunošanu Lācplēša ielā Latvijas Arhitektūras gada balvas pasniegšanas ceremonijā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro gadu pēc kārtas galveno apbalvojumu Latvijas arhitektūrā saņem skola. Šogad Lielās gada balvas laureāti ir Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola un tās rekonstrukcijas autori - Zaigas Gailes birojs, liecina informācija vietnē arhitektura2014.lv.

Trīs darbi godalgoti ar otrās pakāpes Gada balvu:

- ielu telpu restaurācija Kuldīgas vecpilsētā (autori: Kuldīgas novada pašvaldības Būvniecības nodaļa, Guntis Kalniņš un Aldis Orniņš),

- Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskā centra arhitektoniskā izpēte, attīstības koncepcija un kultūrvēstures tūrisma takas izveide (autori: arhitektūras birojs Forma, Karklins Design Studio, arhitekti Ināra Kārkliņa un Miks Kārkliņš piedaloties Jānim Zaharānam, Gatim Kalniņam, Agnesei Smilškalnei, Rolandam Cibuļskim, Marikai Rupekai un Laurai Eglītei),

- pilsētvides pasākumu cikls MANUAL: Urban Sports and Architecture (autori: Kristaps Kleinbergs, Helvijs Savickis, Gunita Kuļikovska un Zane Žeivate).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ar Rīgas pašvaldības atzinību uzslavēti pērnā gada labākie arhitekti

Dienas Bizness, 11.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 11.februārī, Rātsnamā tika pasniegti galvaspilsētas pašvaldības atzinības un pateicības raksti labākajiem 2013.gada arhitektiem.

Apbalvojumus saņēma arhitekte Renāte Truševska, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes studente Liena Brasla, ainavu arhitekte Kristīne Dreija, arhitekti Andris Kronbergs, Jānis Biķis un Ivo Kalvelis, arhitektūras tehniķis Kristaps Šulcs, kā arī arhitekts Roberts Riekstiņš.

Atzinības tika piešķirtas arhitektūras skatē «2013. gada balva Rīgas arhitektūrā» atzīmēto objektu arhitektiem pēc Rīgas pilsētas arhitekta biroja rekomendācijām.

Arhitekte Renāte Truševska, arhitektūras studente Liena Brasla un ainavu arhitekte Kristīne Dreija saņēma Atzinību par vērtīgu ieguldījumu Rīgas arhitektūrā – koka apbūves vērtību izcelšanu publiskajā telpā – ēkas Zirgu pasts pārbūvi Latvijas Kultūras akadēmijas teātra studijām Dzirnavu ielā 46.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitekte Brigita Bula ar komandu Pāvilostā radījusi dzīvojamo ēku ar visām tam nepieciešamajām funkcijām - Sāls māju. Nams ir arī viens no 11 pretendentiem uz gadskārtējo Latvijas Arhitektūras gada balvu, kuras ieguvēji tiks paziņoti 17.maijā.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāsta B.Bula, tad Sāls māja atrodas Pāvilostas vēsturiskā centra malā perimetrālas apbūves situācijā, kur visas ielas, perpendikulāri krustojoties, ved uz jūru. Mājas apjoms ievilkts piejūras pļavā kā šaura gara līnija, atstājot minimālu pēdu, saglabājot reljefa un zemsedzes unikālo raksturu.

«Māja ir kā pirmā kāpa, kas uztver visu jūras vēja nesto sāli, tāpēc apdarē izvēlēts dabīgais kaļķa apmetuma tonis, kas strukturāli atgādina rupju sāli. Vienstāva apjoma šķērsgriezums kopēts no vecajām Pāvilostas pilsētas zvejnieku mājām, interjerā atveroties pilnā augstumā un platumā. Vaļējas telpas mijas ar slēgtām, radot mainīgu plašuma, caurredzamības un intimitātes situāciju. Māja ir kā vienkārša čaula, kas norobežo gabaliņu no apkārtnes, saglabājot autentisku un identiski mierīgu sajūtu gan ārtelpā, gan iekštelpā,» projekta ideju raksturo arhitekte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot darbu pie jaunā gaisa satiksmes vadības torņa (GSV) projekta, VAS «Latvijas gaisa satiksme» ir izsludinājusi metu konkursu «Rīgas lidostas gaisa satiksmes vadības torņa nākotnes vizuālais tēls», informē LGS preses sekretārs Arnis Lapiņš.

Konkursa mērķis ir iegūt arhitektoniski augstvērtīgu un funkcionāli pārdomātu, konkursa nolikumā un projektēšanas programmā ietvertajām prasībām atbilstošu, ekonomiski pamatotu metu GSV tornim. Apbūves ieceri (metu) paredzēts turpmāk izmantot par pamatu būvprojekta izstrādei.

«Jaunais Rīgas lidostas tornis būs nozīmīgs infrastruktūras objekts, kas ļaus arī turpmāk sekmīgi attīstīties gan lidostai, gan visai Latvijas aviācijas nozarei. Tam jākļūst arī par vienu no jaunajām Rīgas vizītkartēm, ko pirmo ieraudzīs ārzemju viesi, ielidojot mūsu galvaspilsētā. Tāpēc esam izvirzījuši stingras un precīzas prasības un ceram, ka šajā arhitektiem interesantajā konkursā tiks iesniegti patiešām augstvērtīgi piedāvājumi,» uzsver LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ņujorkā top viens no pēdējiem pasaulslavenās arhitektes Zahas Hadidas projektiem

Zane Atlāce - Bistere, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Irākiešu izcelsmes britu arhitekte Zaha Hadida jau gadu kā devusies aizsaulē, taču viņas iespaidīgie darbi turpina priecēt.

Savos pēdējos darbības gados arhitekte ļāvās kārtējam izaicinājumam, projektējot luksus kompleksu Ņujorkas vēsturiskajā centrā Manhetenā ar sarežģītu metāla un stikla fasādi. Augstceltnē līdzās iespaidīga dizaina apartamentiem būs neredzēta autostāvvietu sistēma, kā arī pilsētas pirmā privātā 3D IMAX teātris, vēsta Business Insider.

Apartamentu cenas svārstās no 4,9 miljoniem dolāru par divu guļamistabu apartamentu līdz 50 miljoniem dolāru par penthausu.

Projektu īsteno Related Companies, plānots, ka ēka tiks atklāta šā gada jūnijā. Šis ir pirmais Z.Hadidas projektētais objekts Ņujorkā un viens no viņas pēdējiem darbiem, paliekot kā spilgts apliecinājums viņas arhitektes talantam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Raidījums: Zolitūdes lietā apsūdzētie dibina jaunus uzņēmumus

Dienas Bizness, 26.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi no Zolitūdes krimināllietā iesaistītajiem uzņēmumiem, pret kuriem vērsti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi, pērn izveidojuši jaunas firmas, vēsta LTV raidījums de facto.

Izpētītais raidījumam liek pieļaut, ka to pārstāvji savulaik, visticamāk, centušies pasargāt sevi no iespējamiem mantu arestiem un iespējamas naudas zaudēšanas.

Arhitekts Andris Kalinka bija Zolitūdē sagruvušā lielveikala projekta autors un ir viens no apsūdzētajiem, tā dēvētajā, Zolitūdes krimināllietā. Pie atbildības tiks saukts arī viņam daļēji piederošais uzņēmums Kubs.

Pēc veikala Maxima sabrukšanas Zolitūdē, saruka arī uzņēmuma apgrozījums. Pērn tas bija 322 308 eiro, savukārt 2013.gadā - 634 395 eiro. Tomēr raidījums vēsta, ka Kubs savu darbību pamazām pārceļ uz citu kompāniju.

Pagājušā gada sākumā tika reģistrēts jauns SIA BB studija. Uzņēmuma birojs atrodas tajā pašā vietā, kur Kubs. BB studija īpašniece ir Baiba Ubaviča. Viņa ir Andra Kalinkas māsas meita. Pārbaudot, kurš reģistrējis BB studija domēnu, atklājas Kalinkas e-pasta adrese. Tāpat Kalinka ikdienā pārvietojas ar BMW markas automašīnu, kas reģistrēta kā BB studijas īpašums. Pērn BB Studijas apgrozījums bijis 164 825 eiro. Iespējams, ka daļu no ienākumiem nodrošināja arī arhitektu firmas Kubs agrākais klients.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Labākie Rīgas cirka ēkas metu konkursā iesniegtie darbi

Monta Glumane, 12.06.2018

2.vieta

ARHITEKTU BIROJS NRJA

(Uldis Lukševics, Ivars Veinbergs, Zigmārs Jauja, Ilze Mekša, Elīna Lībiete, Ieva Lāce – Lukševica, Inga Dubinska).

Foto:publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā metu konkursā, kura mērķis bija izstrādāt Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošanas un teritorijas attīstības vīziju, saņemti 20 darbi un izvēlēti labākie no tiem.

Saskaņā ar starptautiskas žūrijas vērtējumu tika piešķirtas divas otrās vietas, divas trešās vietas, kā arī četras veicināšanas balvas. Lai noteiktu uzvarētājus, iepirkuma komisija turpinās darbu, pārbaudot žūrijas godalgoto dalībnieku kvalifikāciju, informē VSIA «Rīgas cirks». Iesniegtie darbi skatāmi raksta galerijā!

«Šis ir nozīmīgs brīdis Rīgas cirkam - esam ieguvuši vairākas labas vīzijas par cirka ēkas nākotni, kas ilgtermiņā ļaus atdzimt Jāņa Frīdriha Baumaņa projektētajai fasādei un arēnai, kā arī nodrošinās iespēju Rīgas cirka teritoriju pilnvērtīgi apdzīvot kā māksliniekiem, tā sabiedrībai,» pauž Rīgas cirka valdes locekle Ināra Kehre. Konkursa dokumentāciju izņēmušas 149 personas, plaši apmeklēta novietnes apskate, iesniegti 20 projekti, kuros dalībnieki ieguldījuši nozīmīgu darbu ēkas izpētē un jaunu risinājumu vīzijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Komponists Uģis Prauliņš atjauno dzimtas īpašumu - Ērmaņu muižu

Uldis Andersons, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ērmaņu muiža Alūksnes novada Malienas pusē ir Prauliņu dzimtas īpašums jau no pagājušā gadsimta 20. gadiem.

Pēc padomju laikā atņemto īpašumtiesību atjaunošanas tagad šeit jau apmēram 10 gadu saimnieko komponists Uģis Prauliņš un viņa dzīvesbiedre arhitekte Inga Prauliņa, kuri palēnām atjauno seno ēku, kā arī rūpējas par Ērmaņu muižas aktīvu iekļaušanos kultūras dzīves apritē.

U. Prauliņš zina stāstīt, ka viņa vecvectēvs Dāvids Praule šai vietā ieradies ap 1913. gadu kā muižas rentnieks (pēc citām ziņām – kā pārvaldnieks). Uzvārds Praule bijis mantots no dzimtas Vidzemes lībiešu priekštečiem; tas ticis latviskots kaut kad Latvijas brīvvalsts laikā – visticamāk, uz vispārējā nacionālā pacēluma viļņa.

Pati Ērmaņu muižas kungu māja ir būvēta ap 1823. gadu un sākotnēji piederēja fon Fītinghofu dzimtai, vēlāk tā pārdota Konstantīnam fon Knoringam, vēl pēc tam nonākusi Apes muižas īpašnieka barona Aksela fon Delviga īpašumā, kura meita ap 1920. gadu esot pārdevusi muižu Latvijas valstij, no kuras to vēlāk 20. gadu otrā pusē atpirkuši agrākie rentnieki (vai pārvaldnieki) Prauliņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 nominanti

Lelde Petrāne, 11.04.2018

Bērnu laukums «Labirints», autori: Liene Mackus sadarbībā ar SIA Balta istaba

Fotogrāfs: Jurģis Rikvelis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti atlases žūrijas izraudzītie Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 nominanti. Šogad par valsts augstāko apbalvojumu arhitektūrā turpinās sacensties 9 darbi. Nākamajā posmā darbu vērtēšana tiks nodota fināla žūrijas rokās, kura izraudzīs galveno balvu ieguvējus. Labākie Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 darbi tiks paziņoti 18. maijā svinīgā apbalvošanas ceremonijā K.K. fon Stricka villas dārzā.

Šogad Latvijas Arhitektūras gada balvas konkursam tika pieteikti 46 darbi, to vidū gan sabiedriski nozīmīgi objekti, gan privātmājas, gan arī ar arhitektūru saistīti notikumi.

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 nominanti - raksta galerijā!

«Gada balvai iesniegtajos objektos iezīmējas divas svarīgas tendences Latvijas arhitektūras ainavā. Pirmkārt, projekti, kas saistīti ar vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un tālāku attīstīšanu, ir konkurētspējīgi arhitektūras piemēri Eiropas kontekstā. Ir vērojama pieaugoša konceptuāla interese un iejūtība pret esošo ēku substanci. Savukārt jaunbūvēs, kurām ne tikai jāveic vērtīgs pienesums sabiedrībai, jārespektē vietas un laika konteksts, bet arī jārada jauna forma, nereti rodas priekšstats par skaidras arhitektūras valodas un domas tīrības trūkumu. Pašvaldību projektos vērojama augsta mērķtiecība projekta sākumā, taču nepieciešamākais uzlabojums būtu jauni kvalitātes kontroles mehānismi projekta izstrādes un būvniecības procesā,» komentē Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018 atlases žūrijas pārstāve Dagnija Smilga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš aizmirstībā grimusī izcilā arhitektūras pērle atdzimst, pirmie sakārtoti vīna pagrabi, kur šogad sāks rūgt jaunizveidotās Kabiles vīna darītavas sidrs un augļu vīns

Sidra ražotni Kabiles muižā attīsta arhitekte Agate Eniņa un tāllēcēja Lauma Grīva. Agate ikdienā ir sertificēta arhitekte birojā Mark arhitekti un docētāja Rīgas Tehniskajā universitātē, bet muižas restaurācija ir viņas «saldais ēdiens».

Muižas atdzimšana ir Agates «ģimenes kopprojekts », kā viņa pati to definē. Muižu ģimene iegādājusies pirms diviem gadiem (īpašnieks ir Agates patēvs, zviedrs Jans Gustafssons), lēnā garā izejot projektēšanas procesu, un tagad sākušies reālie atjaunošanas darbi. Pagaidām muižas teritoriju no parka ainavas atdala žogs, kas vēlāk, ģimenei šeit uzturoties biežāk, tiks aizvākts, jo arī vēsturiski tā šeit nav bijis.

Komentāri

Pievienot komentāru