Finanses

Ārvalstu tūristi pērn Latvijā atstājuši 383,6 miljonus latu

Žanete Hāka, 04.04.2013

Jaunākais izdevums

Pagājušajā gadā nedaudz pieaudzis ārvalstu ceļotāju skaits un viņu izdevumi Latvijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Ārvalstu ceļotāji pērn 5,6 miljonus reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 0,6% vairāk nekā 2011.gadā. Ceļotāju skaita nelielo pieaugumu ietekmēja pasažieru apgrozības samazinājums lidostā Rīga un nelielais ceļotāju skaita pieaugums pārējos transporta veidos.

Pērn ārvalstu ceļotāji mūsu valstī iztērēja 383,6 miljonus latu, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2011.gadā. Visvairāk Latvijas apmeklējuma laikā tērējuši vairākdienu ceļotāji no Krievijas, atstājot 63,2 miljonus latu. Tūristi no Zviedrijas Latvijā iztērējuši 40,1 miljonus latu, no Vācijas – 30,3 miljonus latu, no Norvēģijas – 25 miljonus latu, no Lietuvas – 19,6 miljonus latu, bet no Lielbritānijas – 17,5 miljonus latu. Ceļotāji Latvijā uzturējušies vidēji 4 diennaktis.

72% no ārvalstu ceļotājiem, kuri nakšņoja Latvijā, apmetās viesnīcās vai citās tūristu mītnēs, bet 28% pie radiem vai draugiem. No visiem ceļotājiem 36% Latviju apmeklēja pirmo reizi.

Analizējot vairākdienu ceļotāju skaitu pa valstīm un salīdzinot to ar 2011.gadu, redzams, ka par 27% palielinājies ceļotāju skaits no Zviedrijas, no Igaunijas – par 18%, no Lietuvas – par 6% un no Vācijas – par 5%.

Par Latvijas apmeklējuma iemesliem 38% ārvalstu ceļotāju nosauca atpūtu, 27% – darījumu kārtošanu, bet 25% kā ceļojuma iemeslu minēja draugu vai radinieku apmeklējumu. Salīdzinot ar 2011.gadu, par 6% palielinājās ceļotāju skaits, kas kā savu galveno ceļojuma iemeslu minēja draugu un radinieku apmeklējumu.

Lai iegūtu informāciju par Latviju, ārvalstu ceļotāji izmanto dažādus avotus: 26% to ieguvuši internetā, 20% no radiem, draugiem un paziņām,16% – savu iepriekšējo apmeklējumu laikā, 14% – no tūrisma rokasgrāmatām un no plašsaziņas līdzekļiem, 13% – no darījuma braucienu pieredzes.

No visiem vairākdienu ārvalstu ceļotājiem, kas pērn šķērsoja Latvijas valsts robežu, 46% izmantoja gaisa transportu, 31% – autotransportu, 13% – jūras transportu un 10% – dzelzceļa transportu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles audita laikā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) darbiniekus nepameta sajūta, ka VK pārstāvji birojā ieradušies jau ar gatavu negatīvu, iespējams, politiski motivētu viedokli par RTAB darbu, kuru diez vai būs iespējams mainīt, atbildot uz VK revīzijas secinājumiem, savā paziņojumā presei norāda RTAB.

«Lai arī revīzija ilga aptuveni gadu, VK revidenti, diemžēl, tā arī nesaprata, kā strādā mūsdienu mārketings tūrisma sekmēšanā un kāda ir RTAB vieta kopējā tūrisma ekosistēmā, jo revidenti apšauba biroja vajadzības eksistenci principā. Mūsu skatījumā, tā ir konceptuāla kļūda. RTAB vienmēr vēlās saglabāt konstruktivitāti sadarbībā ar VK, bet vienlaikus mums ir tiesības arī sagaidīt revidentu profesionālu izpratni par jomu, kurā revīzija tiek veikta,» teikts biroja paziņojumā.

RTAB norāda, ka pašvaldības un tūrisma industrijas kopīgi veidotas struktūras eksistē daudzās pasaules pilsētās un Rīga neesot unikāla savā izvēlē šādu biroju izveidot. «VK apgalvo, ka revīzijas laikā netika gūti pierādījumi, ka šāds lēmums (dibināt RTAB) bija pamatots ar finanšu aprēķiniem, prognozēm par pozitīvu ietekmi uz tūrisma attīstību Rīgā. Diemžēl, pārliecināšanai nelīdzēja skaitļi, ka kopš 2009.gada, kad ekonomiskās krīzes epicentrā tika izveidots RTAB un startēja zīmols »Live Riga«, tūristu skaits ir vairākkārt pieaudzis. Tā 2009.gadā bija 0,7 miljoni tūristu, bet 2018.gadā 3,5 miljoni. Gadā tūrisms ekonomikā ienes gandrīz vienu miljardu eiro,» uzsver RTAB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pirmajā pusē Latvijā ievērojami palielinājies no ārvalstu tūristu pirkumiem iekasētais naudas apjoms, sasniedzot 46% pieaugumu attiecībā pret 2016.gada pirmo pusgadu, liecina Global Blue Latvija apkopotie dati.

Visaktīvāk iepirkušies viesi no Krievijas, ļaujot secināt, ka austrumu kaimiņvalsts iedzīvotāji ir pārvarējuši pērn novēroto nevēlēšanos tērēt naudu un atkal Rīgas apmeklējumu izmanto, lai iegādātos elektrotehniku, apģērbus, juvelierizstrādājumus un citas preces. Dati rāda, ka ievērojami audzis arī tālāku zemju iedzīvotāju Tax Free pirkumu apjoms, jo īpaši Izraēlas, Uzbekistānas un Ķīnas tūristu.

Tirdzniecības kompleksa Spice, kur tiek veikta vairāk nekā ceturtā daļa no visiem Latvijas Tax Free pirkumiem, apkopotā informācija liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā vislielāko tūristu apmeklējuma pieaugumu piedzīvoja elektrotehnikas veikali. Tajos ieņēmumi no preču pārdošanas ārpus Eiropas Savienības mītošajiem pircējiem divkāršojušies un pat trīskāršojušies. Dubultojies arī juvelierizstrādājumu tirdzniecības apjoms, bet apģērbu veikalos apgrozījuma pieaugums atkarībā no zīmola svārstās 20-60% robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī vasara viesnīcniekiem solās būt laba, tomēr, pieaugot piedāvājumam, gada vidējais noslodzes rādītājs pakāpies uz leju

Pēdējos pāris gados viesnīcu tirgum klāt nākuši vairāk nekā 530 jauni viesnīcu numuri, turklāt arī šogad un nākamgad ir sagaidāms to pieplūdums. Šis pieaugums gan ir raksturīgs Rīgai, stāsta Ina Ligere, Swedbank Nekustamā īpašuma un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītāja.

Naktsmītņu piedāvājums paplašinās, pieaugot tūristu skaitam galvaspilsētā (aptuveni par 7% gadā). Tiesa, viesu skaits aug lēnāk nekā naktsmītņu piedāvājums, līdz ar to nedaudz ir samazinājušies vidējās noslodzes rādītāji (no 55% 2015.gadā līdz 54% pērn; šāda tendence varētu saglabāties).

Patiešām aktīvi viesnīcu segmentā ir ieguldīts uzreiz pēc krīzes un arī tagad, turklāt paralēli notiek Airbnb attīstība. Toties ir kliedēti stereotipi, zudušas nepamatotas bailes par ģeopolitisko situāciju mūsu reģionā. Eiropas tūristu vēlme braukt uz Rīgu ir diezgan stabila, viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baiļu uzplūdi par koronavīrusa straujāku izplatīšanos ārpus Āzijas papildu trieciens ir dažādiem ar tūrisma nozari saistītajiem uzņēmumiem. Notiekošā rezultātā daudzi sevišķi strauji atbrīvojas no aviokompāniju un kruīza uzņēmumu vērtspapīriem.

Kuģu kruīza nozares līderu - "Carnival", "Norwegian Cruise Line Holdings" un "Royal Caribbean Cruises" - akciju cena šīs nedēļas sākumā vien saruka gandrīz par 10%. Piemēram, tā paša "Carnival" akcijas vērtība Ņujorkas biržā kopš saviem decembra augstākajiem punktiem ir samazinājusies jau gandrīz par 30%.

Strauji zemāk planē arī aviokompāniju akciju vērtība. Piemēram, "Ryanair" akcija šo pirmdien saruka par 13,5%, "Air France" – par 8,7% un "Deutsche Lufthansa" – par 8,8%. Strauji cenu kritumi bija vērojami arī "American Airlines Group", "EasyJet", "Delta Air Lines" u.c. līdzīgām akcijām. Tiek ziņots, ka pasaulē viesnīcas jau izjūt ķīniešu tūristu skaita samazināšanos. Sagaidāms, ka notiekošajam būs ietekme uz dažādām citām nozarēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tūrisma atpazīstamībai, darījumu un pasākumu tūrisma veicināšanai atvēlēs 20 miljonus eiro

Žanete Hāka, 01.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma nozares atpazīstamībai (mārketinga aktivitātēm), kā arī darījumu un pasākumu tūrisma līdzfinansēšanai, Ekonomikas ministrija (EM) ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda ietvaros paredzējusi atbalstu 20 miljonu eiro apmērā, informē EM.

Papildus atbalsts plānots publiskās infrastruktūras sakārtošanai, kultūras un dabas tūrisma produktu attīstībai, dabas dziedniecisko resursu izpētei, klasteru darbībai un citām aktivitātēm.

Veicinot Latvijas tūrisma nozares ilgtspējīgu attīstību un palielinot Latvijas tūrisma produktu konkurētspēju ārvalstu tirgos, EM sadarbībā ar profesionālajām un reģionālajām tūrisma nozares apvienībām ir izstrādājusi Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam, kas apstiprinātas šā gada 1. jūlija Ministru kabineta sēdē.

«Latvijas tūrisma nozare pēdējos gados ir strauji attīstījusies, to katrs var ieraudzīt, piemēram, pastaigājoties pa Vecrīgu un vērojot tūristu grupas. Diemžēl tūristu grupas un arī atsevišķie ceļotāji brauc pie mums pārsvarā vasaras sezonā, tāpēc viens no svarīgākajiem tūrisma industrijas uzdevumiem ir mazināt šo sezonalitātes iezīmi. Arī mūsu nepastāvīgie laika apstākļi diktē nepieciešamību dažādot tūrisma piedāvājumu, lai viesiem būtu ar ko nodarboties arī tik vēsā vasarā, kā šogad,»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot biznesu, lielākā daļa Latvijas preču veikala Rozes bode pircēju bija tūristi, savukārt, krīzei atkāpjoties, to vidū arvien vairāk ir vietējo iedzīvotāju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rozes bodes (SIA Seven Ways) vadītāja Anita Roze-Traviņa saavulaik ir strādājusi par preses fotogrāfi, taču pēc bērniņa piedzimšanas nolēmusi, ka jāveido savs bizness. Pirmā ideja bija fotogalerijas izveide, tomēr Anita saprata, ka tas varētu nebūt rentabls pasākums. «Pārorientējos uz rokdarbu un mākslas darbu tirdzniecību,» viņa stāsta. Veikalu Anita atvēra 2009. gadā. Vaicāta, kas šajā laikā bijis pats grūtākais, viņa neslēpj – noturēties krīzē. «Bija posms, kad likās, ka jāmet plinte krūmos un jāver veikals ciet. Sākumā strādāju pati, pēc tam aizgāju dekrētā un bija jāpieņem darbā pārdevēja, jāmaksā alga. Bija grūti, likās, ka jābeidz, bet es to neizdarīju – es esmu spītīga,» saka Anita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 27.oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru tiek piešķirts kūrorta statuss Liepājas teritorijai no Tirdzniecības kanāla līdz Pērkones kanālam, ietverot tajā Jūrmalas parku, vēsturisko apbūvi, sporta kompleksu, bērnu rotaļu laukumu, Piejūras slimnīcas teritoriju un veloceliņus.

Kūrorta statuss Liepājas pilsētas daļai kalpos kā atbalsta instruments, lai veicinātu investīciju piesaisti kūrortam, t.sk., infrastruktūras attīstībai, dodot pozitīvu signālu gan Latvijas, gan ārvalstu potenciālajiem investoriem, kuru lēmumu ietekmē ekonomiskā situācija un konkrētās pašvaldības plāni.

Tāpat kūrorta statuss kalpos arī kā mārketinga instruments, popularizējot Liepājas veselības tūrisma pakalpojumu klāstu gan vietējā, gan ārvalstu tirgū, vēl vairāk nostiprinot tūristu uzticību Liepājai kā pievilcīgam tūrisma galamērķim.

Kopumā vērtējot, kūrorta attīstība veicinās vides sakārtotību, darbavietu attīstību, potenciālu un labvēlīgu vidi tūrisma klasteru izveidei un attīstībai, kā arī tūrisma – īpaši veselības tūrisma nozares attīstību. Tādejādi tiks mazināta sezonalitātes ietekme, kā arī paildzināsies tūristu uzturēšanās ilgums un palielināsies viņu tēriņi valstī kopumā. Savukārt attīstīts tūrisms valstij nozīmē sakārtotu apkārtējo vidi, ekonomiskās aktivitātes pieaugumu reģionos, kā arī sociālās un ekonomiskās vides uzlabošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pirmo pusi mazumtirdzniecība uzņēma visai labu tempu, tomēr pamazām kāpums atslābst, kas, protams, pavilks uz leju ne tikai pašas nozares veikumu, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Tempa krišanās varētu ietekmēt arī iepriekšējos gados sasniegtā bāze, tomēr, turpmākās nozares izaugsmes perspektīvas saglabājas pietiekami labvēlīgas, ekonomiskās aktivitātes, zemās inflācijas un darba samaksas pieauguma ietekmē, kam pamatā būs iedzīvotāju vēlme uzlabot sadzīves apstākļus. Liela ietekme uz kopējo gada veikumu būs potenciālajai iedzīvotāju uzvedībai eiro ieviešanas priekšvakarā, tas ir, cik liela daļa rīcībā esošo latu aizies tūlītējā patēriņā, cik pārtaps jaunajā valūtā, saka eksperts, piebilstot, ka nevar izslēgt, ka gaidāmā eiro ieviešana ir veicinājusi automašīnu tirdzniecības aktivitāti. Tāpat pēdējā laika izaugsmes korekcijas varētu nozīmēt arī atliktā patēriņa cikla beigas, tomēr to vēl rādīs laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksperti: Nākamgad tēriņi varētu augt straujāk

Žanete Hāka, 30.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecība iegājusi lēnākas izaugsmes fāzē, tomēr nākamgad papildus stimulus patēriņam sola pirktspējas tālāka atgūšanās dažādu faktoru rezultātā, prognozē eksperti.

Šogad vērojamais mazumtirdzniecības kāpumu un kritumu precīzais ritms septembrī ir rimis, saglabājot tādu pašu pārdošanas apjomu līmeni kā augustā, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska. Lai gan mēneša noskaņojuma un tirdzniecības apjomu pārmaiņas ne vienmēr sakrīt, tendencēm ir kopsakarības – augot optimismam, arī tēriņi parasti palielinās. Savukārt šogad ir vērojama atšķirība dinamikās. Patērētāju un tirgotāju noskaņojuma rādītāji pasliktinājušies, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums turpina pakāpeniski palielināties. Šo dinamikas atšķirību noteica vairāki faktori, tostarp arī tūristu aktīvāka plūsma un skaidras naudas latos uzkrājumu tērēšana pirms eiro ieviešanas, kas veicina tirdzniecības apgrozījuma kāpumu, uzsver eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Augot inflācijai, Latvijas ekonomika var kļūt lēnāka

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 13.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki ārējie un iekšējie faktori mūsu valsts attīstību var krietni vien piebremzēt, lai arī baisākās prognozes par 10% lielu IKP kritumu, visticamāk, nepiepildīsies.

Neskatoties uz iepriekš izteiktajām ļoti negatīvajām prognozēm par Krievijas un Ukrainas konflikta ietekmi, jāsecina, ka izpaliekot tālākai eskalācijai, Krievijas un Ukrainas konflikts un Krievijas rubļa devalvācija Latvijai tiešā veidā varētu nozīmēt dažu tūkstošu darba vietu zaudēšanu, piemēram, zivrūpniecībā, kurām, kā jau daudzkārt izskanējis, bijušās PSRS valstu tirgi veido galveno vai pat visu noieta daļu. Protams, šo dažu iedzīvotāju tūkstošu ekonomiskā dīkstāve nespēj atstāt būtisku ietekmi uz kopējiem tautsaimniecības procesiem, taču, kā zināms, piliens pie piliena var izraisīt ne tikai nelielu straumīšu veidošanos, bet arī iespaidīgu viļņošanos un tas šogad lielā mērā varētu būt attiecināms uz mūsu valsts ekonomiskajiem procesiem. Krievijas un Ukrainas notikumu sakarā var prognozēt bremzēšanos ne tikai zivrūpniecības un citos no bijušās PSRS valstu pieprasījuma atkarīgajos tautsaimniecības segmentos, bet arī Latvijas darba tirgū kopumā. Tieši augošā nodarbinātība, līdz ar to arī pieaugošie iedzīvotāju tēriņi līdz šim bija viens no galvenajiem dzinuļiem mūsu valsts ekonomikas kāpumā. Taču, tā kā tagad šī faktora pozitīvā ietekme būs mazāka, ir ļoti ticams, ka nākamo ceturkšņu gaitā ar patēriņu saistīto nozaru izaugsme varētu kļūt nedaudz lēnāka. Dažādās nozarēs tempi atšķirsies un, piemēram, būvniecība aizvien varētu saglabāt strauji augošas nozares dinamiku, taču, piemēram, mazumtirdzniecība vai viesnīcu un restorānu bizness (daļēji Krievijas tūristu apsīkuma dēļ) varētu augt lēnāk nekā līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Lai valsts ar simtgadi nemokās kā govs ar sakām

Raivis Bahšteins, viedokļu redaktors, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas simtgades ministriju jaunā valdība, protams, neveidos, bet topošais Ministru kabinets būs jau trešais, kas valsts gadadienu nosaucis par prioritāti; vērienīgais notikums gudri jāpiepilda ar cienīgu saturu

Atceroties kritiku par kultūras galvaspilsētas projekta veiksmes stāsta vājajām vietām, jāšaubās, vai mūsu valsts simtgades kūka būs iemesls uz šejieni traukties tūristu pūļiem. Neapšaubāmi šim notikumam daudz dziļāka nozīme un rezonanse būs tepat Latvijā, nevis aiz tās robežām.

Kultūras ministres Daces Melbārdes vakar valdībā prezentētajā informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka «Latvijas valsts simtgades svinības balstītas uz pašorganizējošiem procesiem un dažādu sabiedrības grupu iniciatīvām, kam ir jānodrošina pēc iespējas pieejami finanšu resursi». No ziņojuma noprotams, ka Kultūras ministrija no tai piešķirtā valsts budžeta pa nepilnam miljonam līdz šim atvēlējusi Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammai «Latvijai–100», kā arī simtgades filmu programmas izveidei, taču vislielākie tēriņi divu miljonu apmērā būs… par Latvijas piedalīšanos Londonas grāmatu tirgū. Tajā pašā laikā no ziņojuma izriet, ka simtgades reģionālo pasākumu īstenošanai atvēlēti vien 87 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Muižnieks, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Komentāri

Pievienot komentāru