Šonedēļ saistībā ar marta sākumā atklāto naudas atmazgāšanas shēmu Finanšu policija veikusi deviņas kratīšanas Daugavpilī.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas (FP) pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja Ļubova Švecova Db sacīja, ka Daugavpilī veiktas deviņas kratīšanas ar trīs uzņēmumiem saistītos birojos un telpās. Viņa apstiprināja, ka dokumenti, datori un citi pierādījumi izņemti arī vismaz vienā Dittongrupas uzņēmumā, neprecizējot kurā. Jaunas aizturēšanas pagaidām gan nav veiktas. VID Komunikāciju daļā Db apstiprināja, ka viena no uzņēmumiem adrese ir Daugavpilī, Lāčplēša ielā 10. Šajā ēkā atrodas vairākas Daugavpils uzņēmējiem un Db veidotā 800 miljonāru saraksta dalībniekiem, Vladislavam Drīksnem un Eduardam Zavadskim, piederošas kompānijas. Db rīcībā esošā informācija liecina, ka VID Finanšu policijas pārvalde (FPP) kratīšanu veikusi SIA Latgalesjumts. Daugavpils uzņēmumi bijuši iesaistīti marta sākumā atklātajā nodokļu izkrāpšanas un naudas atmazgāšanas shēmā. Šajā tīklā pērnā gada pēdējo četru mēnešu laikā apgrozīti ap 6,5 milj. Ls un tā sastāvējusi no uzņēmumiem visā Latvijā.

«Mūsu pieprasītā valsts atbalsta summa sastādīja mazāk par 0,1% no summas, kas novirzīta Parex Banka atbalstam,» norāda Ditton pievadķēžu rūpnīcas vadība, paužot neizpratni par atteikto kredītu izejmateriālu iegādei.

DB publicē Ditton pievadķēžu rūpnīcas vēstuli ieguldītājiem un investoriem:

«Diemžēl, ar VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka lēmumu tika atteikts piešķirt kredīta līdzekļus izjevielu (metāla) iegādei, par ko mēs Jūs iepriekš informējām un kurus plānojām saņemt eksportējošo nozaru valsts atbalsta programmas ietvaros.

Kā iemesls tam norādīts apstāklis, ka AS Ditton pievadķēžu rūpnīca veic komerciālo sadarbību galvenokārt ar Krievijas Federāciju un valsts bankas valsts amatpersonas neredz KF ekonomikas attīstības perspektīvas, konkrēti, mašīnbūvē.

Piekrītiet, ka valstij, kuras ārējā ekonomiskajā apgrozījumā Krievijas Federācija kā partneris sastāda līdz 50%, tamlīdzīgi valsts bankas valsts amatpersonu apgalvojumi ir mazākais dīvaini.

Ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkojumu noteikti ierobežojumi darbībām Daugavpils pievadķēžu ražotāja AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" bankas kontos, izriet no uzņēmuma paziņojuma biržai "Nasdaq Riga".

Paziņojumā teikts, ka "Ditton pievadķēžu rūpnīca" 15.septembrī saņēma paziņojumu no uzņēmuma kontus apkalpojošajām bankām par to, ka saskaņā ar VID rīkojumu tiek apturētas bankas operācijas, kas saistītas ar uzņēmuma pret trešajām personām spēkā esošo saistību apmaksu.

"Ditton pievadķēžu rūpnīca" no VID neesot saņēmusi nekādu skaidrojumu par šādas rīcības iemesliem.

Paziņojumā teikts, ka 15.septembrī "Ditton pievadķēžu rūpnīcai" nav parādu saistībā ar tiem nodokļiem, kuru administrēšanu veic VID.

Paziņojumā apgalvots, ka 16.septembrī "Ditton pievadķēžu rūpnīca" nosūtīja VID priekšlikumu sazināties, taču līdz otrdienai, 20.septembrim nekāda atbilde no VID neesot saņemta.

Izplatītā informācija par AS Ditton pievadķēžu rūpnīca un vienu no tās akcionāra Vladislava Drīksnes saistība ar Eiropas Savienības fondu izkrāpšanu ir nepatiesa, paziņojumā Nasdaq Riga norāda uzņēmums.

Uzņēmums skaidro, ka ar līdzfinansējuma saņemšanu no Eiropas Savienības fondiem saistītais projekts tika īstenots laika periodā no 2009. līdz 2011.gadam, un AS Ditton pievadķēžu rūpnīca nav nekāda sakara ar šo projektu. Izmeklēšanas procedūras AS Ditton pievadķēžu rūpnīca teritorijā tika veiktas attiecībā uz AS Ditton pievadķēžu rūpnīca nomniekiem un bija saistītas ar dokumentu izņemšanu, kas, iespējams, varētu būt saistīti ar kriminālprocesu, teikts paziņojumā. Izmeklēšanas procedūras nepārtrauca un netraucēja AS Ditton pievadķēžu rūpnīca un visu tās nomnieku saimnieciskajai komercdarbībai.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca darbība notiek pilnā apjomā, amatpersonas nav aizturētas un nav arestētas, bet turpina savu tiesību, pilnvaru un pienākumu izpildi. Tāpat informācija par emitenta lielākā akcionāra V.Drīksnes aizturēšanu un arestu neatbilst īstenībai, norāda uzņēmums.

Lietā par četru miljonu eiro izkrāpšanu no Eiropas Savienības (ES) fondiem iesaistīti arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieki.

To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

«Pašlaik daudz nevaru pastāstīt, tādēļ, ka tas ir noticis šodien, un, iespējams, izmeklēšanas interesēs informācija vēl netiek atspoguļota, bet katrā ziņā ir zināms, ka tur ir iesaistīti arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbinieki,» viņš pastāstīja.

Ministrs par šo tēmu ir sazinājies ar LIAA vadītāju Andri Ozolu un tuvākajā laikā plāno ar viņu tikties, lai aprunātos par to, kas īsti ir noticis un, kā vaina un atbildība ir šajā jautājumā.

Atbildīgajiem jārēķinās ar sekām, atzina ministrs. Vaicāts, vai viņš runā arī par politiskām sekām, Nemiro skaidroja, ka politisks lēmums nevar būt pārsteidzīgs. «Mēs noteikti gribam sīkāk saprast lietas apstākļus,» viņš uzsvēra, piebilstot, ka šis notikums ir jauns, tāpēc nav tik daudz informācijas, lai jau varētu runāt par politiskiem lēmumiem.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca valdes priekšsēdētāja amatu atstājis Pjotrs Dorofejevs, liecina Lursoft dati.

Par jauno valdes priekšsēdētāju iecelts Rolands Zarāns. Lursoft atrodamā informācija liecina, ka jaunieceltais AS Ditton pievadķēžu rūpnīca valdes priekšsēdētājs patlaban ir SIA GMG Bowling kapitāldaļu turētājs, kā arī ieņem amatus vairākos uzņēmumos, tostarp SIA Ditton Biznesa Parks, SIA Ditton nams, SIA Kraujas parks un citos.

Bez Rolanda Zarāna AS Ditton pievadķēžu rūpnīca valdē amatus ieņem arī divi valdes locekļi – Nataļja Redzoba un Jevgeņijs Sokolovskis.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca ir lielākais pievadķēžu ražotājs Baltijas valstīs. Uzņēmums darbības vēsture sniedzas līdz 1949.gadam un patlaban tam ir vairākas pārstāvniecības Krievijā, kā arī Baltkrievijā un Ukrainā.

Pērn par 145 % pieaugusi fizisko personu reģistrēto komercķīlu maksimālo prasījumu kopsumma, kamēr juridiskajām personām šī summa augusi tikai par 5.7 %.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem komercķīlu pieteikumiem. «Lai arī pērn turpināja pieaugt pret komercķīlu izsniegto kredītu apjoms, taču tā tempi ir ievērojami mazinājušies līdz 5.7 % - no vairāk nekā 50% (2006.g. - 55,1%, 2005.g. - 60%, 2003.g.- 73,2%) iepriekšējos gados,» skaidro SIA pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš aplūkojot komercķīlu ņēmēju (kreditoru) struktūru, secina, ka izmaiņas nav skārušas visus komercķīlu ņēmējus vienādi - ja juridisko personu izsniegto kredītu pret komercķīlu pieauguma apjoms ir ievērojami mazinājies, tad fizisko personu - pieaudzis par 145,4% (no 26.7 milj. Ls 2006. g. līdz 65.7 milj. Ls - 2007. g.). Kopā 2007. gadā reģistrēta 27 071 komercķīla, kas ir par 20.4 % vairāk nekā 2006. gadā. Kopējā maksimālo prasījumu summa pērn sasniedza 14.45 miljardus Ls. 2008. gada janvārī spēkā bija komercķīlas par kopējo maksimālo prasījumu summu - 26,8 miljardiem Ls. Jāņem vērā: personas reģistrētā komercķīlas maksimālā prasījuma summa nenozīmē, ka persona ir aizņēmusies tik lielu summu, skaidro A. Brūvelis.

Vēršas ne tikai pret shēmu organizatoriem, bet arī shēmu klientiem. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija aprēķinājusi pērn atklāto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmu «pakalpojumu» izmantotāju valstij nodarītos zaudējumus un plāno vērsties ne tikai pret shēmu organizētājiem, bet arī to klientiem.

Pēc tam, kad atklātībā izskanēja ziņas par šiem Finanšu policijas aprēķiniem, NASDAQ OMX Riga valde nolēma nekavējoties apturēt tirdzniecību ar Ditton pievadķēžu rūpnīcas akcijām, bet Ditton biržai atbildēja, norādot, ka uzņēmuma rīcībā nav «oficiālu pretenziju no Valsts ieņēmumu dienesta par nodokļu nomaksu vai papildu nodokļu aprēķināšanu».

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

1. 2006.gada pārskata apstiprināšana.

Lēmums:

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca kārtējā akcionāru pilnsapulce (27.04.2007.) izskatīja un pieņem zināšanai Padomes un Valdes paziņojumu par 2006.gada darba rezultātiem, revidenta SIA Invest-Rīga Daugavpils ziņojumu, un apstiprina AS Ditton pievadķēžu rūpnīca pārskatu par 2006.gadu (pielikumā).

2. 2006.gada peļņas sadale.

Lēmums:

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca 2006.gada tīro peļņu 106 879 Ls apmērā izlietot sekojoši:

2.1. Novirzīt tīrās peļņas daļu 11 100 Ls apmērā vai 10,39%, kas ir 0,0015 Ls par vienu akciju, dividenžu izmaksai, par aprēķina dienu vienlaicīgi nosakot 18.05.2007. un dividenžu izmaksas dienu 29.05.2007.. Dividenžu izmaksu sabiedrības akcionāriem veikt saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Centrālā depozitārija noteikumiem.

Aizdomās par vairāk nekā 4 miljonu eiro izkrāpšanu un naudas legalizāciju, Valsts policija šodien veic kratīšanas dažādās vietās Latvijā. Ir pieci aizturētie, informēja Valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

Šodien Valsts policija veic vairākas kratīšanas dažādās vietās Latvijas teritorijā iepriekš uzsāktā kriminālprocesa ietvaros pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas un Krimināllikuma 195.panta trešās daļas par iespējamām krāpnieciskām darbībām ar mērķi nepamatoti saņemt naudas līdzekļus no Eiropas Savienības Reģionālā attīstītības fonda, izmantojot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmas sniegtās iespējas, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Kriminālprocesā šobrīd tiek veiktas procesuālās darbības, tai skaitā vairākas kratīšanas.

Patlaban Valsts policija aizturējusi piecas personas aizdomās par naudas līdzekļu izkrāpšanu un iespējamu tās legalizēšanu vairāk nekā 4 000 000 eiro apmērā.

SIA Ditton Chain plāno uzsākt ieguldījumu veikšanu savas ražošanas attīstībā, kas būs izvietota Ditton pievadķēžu rūpnīcai piederošajās platībās, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Šīs ražošanas attīstībā Ditton Chain plāno ieguldīt līdz 12,35 miljoniem eiro. No tiem ERAF finansējums veido 4,27 miljonus eiro, bet bankas aizdevums 4,4 miljonus eiro. Paredzams ka ap 49,5% no kopējā Ditton Chain projekta izmaksām jeb 6,134 miljoni eiro tiks ieguldīti Ditton pievadķēžu rūpnīcai piederošajā īpašumā, ka arī sagatavošanās un citos darbos.

Turklāt Ditton Chain projekta ietvaros paredz iegādāties arī mūsdienīgas tehnoloģiskās iekārtas, kuru pašreiz nav Ditton pievadķēžu rūpnīcas rīcībā un kuras tā nevar iegādāties finansējuma trūkuma dēļ.

Daugavpils pievadķēžu ražotājs "Ditton pievadķēžu rūpnīca" no šodienas apturēs visu veidu automobiļu ķēžu ražošanu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijas pārstāvji norāda, ka šāds lēmums pieņemts saistībā ar pieprasījuma kritumu pēc "Ditton pievadķēžu rūpnīcas" produkcijas.

Zviedrija var pierādīt, ka iespējams arī cits ceļš 

Cīņa ar pandēmiju lielā daļā pasaules nākusi komplektā ar ekonomiku pievēršanos....

"Ditton pievadķēžu rūpnīcas" pārstāvji skaidro, ka pieprasījums pēc kompānijas produkcijas samazinājies saistībā ar kraso automašīnu pārdošanas kritumu un to ražošanas konveijeru darbības pārtraukšanu Eiropas Savienībā un Muitas savienības valstīs, kā arī saistībā ar ekonomiskās aktivitātes pazemināšanās prognozēm šajā pasaules ekonomikas segmentā par 20-40% un vairāk, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un plaša krīze pasaules ekonomikā.

"Par ražošanas atjaunošanas termiņiem un perspektīvām sabiedrība paziņos papildus," teikts paziņojumā.

"Ditton pievadķēžu rūpnīca" pagājušajā gadā strādāja ar 4,914 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9% mazāk nekā 2018.gadā, kā arī kompānija cieta zaudējumus 117 506 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Uzņēmuma akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" otrajā sarakstā.

Patlaban tiek meklēti investori naftas pārstrādes rūpnīcas būvniecībai Daugavpils novadā un risināti ar izejvielu piegādi ražotnei saistītie jautājumi, aģentūru LETA informēja SIA Euro Oil Refinery valdes loceklis Igors Jemeļjanovs.

Tā kā naftas pārstrādes uzņēmuma būvniecība ir sarežģīts un dārgs process, investoru piesaiste un izejvielu piegādes jautājumi ir komplicēti un to risināšana prasa daudz laika. Patlaban no pašvaldības un Vides pārraudzības valsts biroja ir saņemtas visas nepieciešamās atļaujas rūpnīcas būvniecībai un tiek vērtēti vairāki ražotnes izveidei nepieciešamā finansējuma piesaistes varianti, skaidroja Jemeļjanovs.

SIA Euro Oil Refinery naftas pārstrādes rūpnīcas ar jaudu 7,875 miljoni tonnu gadā būvniecības un ekspluatācijas Laucesas pagastā ideju Daugavpils novada dome atbalstījusi 2009.gada oktobrī. Lēmums pieņemts, balstoties uz Vides pārraudzības valsts biroja iesniegto ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu.

Ceturtdien, 17.janvārī, atcelts AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» iepriekš piemērotais nodrošinājums - pārreģistrācijas aizliegums, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Nodrošinājumu uzņēmumam 2018.gada decembrī piemēroja pēc zvērināta tiesu izpildītāja Lilijas Solovjovas lūguma. Līdz ar šī nodrošinājuma atcelšanu, uzņēmumam vairāk nav neviens aktuāls nodrošinājums.

AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» dibināta 1991.gadā un nodarbojas ar gultņu, zobratu, pārnesumu un piedziņas elementu ražošanu.

2017.gadā AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» strādāja ar apgrozījumu 5,637 miljonu eiro apmērā, savukārt tās peļņa pēc nodokļiem bija 945 tūkstoši eiro. Uzņēmums 2017.gadā nodarbināja 165 cilvēkus. AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» kopējie maksājumi Latvijas valsts kopbudžetā tajā gadā bija 338 tūkstoši eiro.

Ditton pievadķēžu rūpnīca atjaunojusi un aktivizē savu ražošanu, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Darbību izdevies atjaunot, pateicoties Krievijas un Vācijas partneru sapratnei, kā rezultātā ir atrisināta situācija ar izejmateriālu piegādēm un papildus pasūtījumu no Vācijas izvietošanu.

Db.lv jau ziņoja, ka sakarā ar metāla trūkumu Ditton pievadķēžu rūpnīca bija spiesta no 1. oktobra uz 15 dienām pārtraukt darbību, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Kā iemeslu uzņēmums minēja faktu, ka Latvijas Hipotēku un zemes banka atteikusi piešķirt kredītu izjevielu (metāla) iegādei, kuru bija plānots saņemt eksportējošo nozaru valsts atbalsta programmas ietvaros.

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Par AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» valdes priekšsēdētāju atkārtoti amatā iecelts Rolands Zarāns, kurš šo amatu ieņem kopš 2014.gada, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 23.janvārī.

«Lursoft» izziņa liecina, ka Rolands Zarāns ieņem amatus septiņos dažādos Latvijā reģistrētos uzņēmumos un organizācijās, cita starpā viņš ir valdes priekšsēdētājs nekustamo īpašumu apsaimniekotājā SIA «Ditton nams» un valdes loceklis SIA «Ditton biznesa parks».

Bez Rolanda Zarāna SIA AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» valdē kā valdes locekle darbojas Nataļja Redzoba.

AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» dibināta 1991.gadā un nodarbojas ar gultņu, zobratu, pārnesumu un piedziņas elementu ražošanu.

2017.gadā uzņēmums strādāja ar apgrozījumu 5,637 miljonu eiro apmērā, savukārt tā peļņa pēc nodokļiem bija 945 tūkstoši eiro; tas nodarbināja vidēji 165 cilvēkus.

Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca tirdzniecība ar Krievijas un Ukrainas kompānijām veido attiecīgi 45% un 5-6% no kompānijas gada apgrozījuma, NASDAQ OMX Riga ziņo uzņēmums.

Šobrīd AS Ditton pievadķēžu rūpnīca attiecības ar Krievijas un Ukrainas kompānijām tiek regulētas un izpildītas saskaņā ar noslēgtajiem kontraktiem, un būtiski nokavētu saistību no Ukrainas partneru puses kompānijai šobrīd nav.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca valde un padome pastāvīgi kontrolē Krievijas un Ukrainas kompāniju līgumsaistību attīstību un virzību un, parādoties nelabvēlīgām tendencēm, kompānija nekavējoties veiks attiecīgus pasākumus, vienlaicīgi informējot par to ari ieguldītājus biržā.

Kā liecina informācija NASDAQ OMX Riga, lielākais AS Ditton pievadķēžu rūpnīca akcionārs ir Eduards Zavadskis, kuram pieder 20% kompānijas akciju. 19,92% akciju pieder Vladislavam Drīksnem, bet 13,63% - SIA Max Invest Holding. Vēl 13% akciju īpašnieks ir SIA Maleks S, bet 9.46% - Vladimirs Bagajevs.

Nasdaq Riga valde nolēmusi nekavējoties atcelt uzraudzības statusu AS Ditton pievadķēžu rūpnīca, liecina paziņojums biržā.

Uzraudzības statuss AS Ditton pievadķēžu rūpnīca tika piemērots šā gada 7. maijā, ņemot vērā to, ka uzņēmums 29. aprīlī iesniedza biržai gada pārskatu par 2013. gadu kopā ar neatkarīgu revidentu ziņojumu, kurā tika iekļauti vairāki pamatojumi atteikumam sniegt revidenta atzinumu. Tādēļ revidents, ņemot vērā šos pamatojumus, kuru ietekmes un/vai iespējamās ietekmes nozīmīguma dēļ nav bijusi iespējama pietiekama un atbilstoša revīzija, kas ļautu revidentam sniegt atzinumu par šo finanšu pārskatu, nebija sniedzis atzinumu par AS Ditton pievadķēžu rūpnīca gada pārskatu par 2013. gadu.

Neskatoties uz to, AS Ditton pievadķēžu rūpnīca akcionāri 30. jūlijā pieņēma lēmumu apstiprināt sabiedrības 2013. gada pārskatu kopā ar neatkarīgu revidētu ziņojumu, tādēļ ir uzskatāms, ka vairs nav nepieciešams pievērst tirgus dalībnieku uzmanību faktam, ka revidents nav sniedzis atzinumu par sabiedrības 2013. gada finanšu pārskatu. Tādējādi ir novērsti apstākļi, kuru dēļ biržas valde 2014. gada 7. maijā uzņēmumam piemēroja uzraudzības statusu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi piemērot akciju sabiedrībai Ditton pievadķēžu rūpnīca soda naudu 7 500 eiro apmērā par Finanšu instrumentu tirgus likuma 56. panta piektās daļas pārkāpumu, informē FKTK pārstāve Ieva Upleja.

Šāds sods tiek piemērots, jo likumā noteiktajā termiņā kapitālsabiedrība neiesniedza 2016. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu. AS Ditton pievadķēžu rūpnīca ir atkārtoti pārkāpusi Finanšu instrumenta tirgus likuma 56. panta prasības.

FKTK padome, nosakot soda naudas apmēru, ņēma vērā AS Ditton pievadķēžu rūpnīca sadarbību ar FKTK, rīcību pārkāpuma novēršanā, kā arī izvērtēja AS Ditton pievadķēžu rūpnīca finanšu situāciju.

Ditton pievadķēžu rūpnīcas peļņa šā gada pirmajos trīs ceturkšņos sasniegusi 1,144 milj. Ls, liecina uzņēmuma nerevidētais pārskats NASDAQ OMX Riga biržā. Jāpiebilst, ka attiecīgo periodu pērn uzņēmums noslēdza ar 1,5 mil.j Ls zaudējumiem.

Ievērojami – par 157% līdz 5,61 milj. Ls – pieaudzis arī uzņēmuma apgrozījums.

Uzņēmuma valde informē, ka finansiālās situācijas uzlabošanās liekot domāt, ka situācija tirgū, kur tiek pārstāvēta uzņēma produkcija, ir stabilizējusies un ir iezīmējušās zināmas pieauguma tendences. Par to liecinot ekonomiskā situācija to valstu tirgos, kur ir tiek realizēta uzņēmuma produkcija un pasūtījumu apjomu palielināšanās no lielāko Rietumu tirgū pārstāvēto partneru puses. Tomēr iezīmējušās pieauguma tendences var negatīvi ietekmēt metālprodukcijas cenu pieaugums, kas tirgū sācies no šā gada otrā ceturkšņa.

Savu līdzdalību akciju veidā AS Ditton Pievadķēžu rūpnīca samazinājis viens no tās lielākajiem akcionāriem Vladislavs Drīksne, bet līdzdalību ieguvis jauns akcionārs – Pāvils Samuilovs.

Tādu informāciju uzņēmums sniedzis Rīgas Fondu biržā. V. Drīksnem pašreiz pieder 780 tūkst. AS Ditton Pievadķēžu rūpnīca (Ditton PĶR) akciju jeb 10.54% no uzņēmuma akcijām. Savukārt P.Samuilovs pašreiz ir 700 tūkst. jeb 9.46% uzņēmuma akciju turētājs.

P. Samuilovs iepriekš bijis cita Ditton PĶR akcionāra SIA Berg Invest Holding, kura nosaukums 2008. gada februārī mainīts uz SIA Max Invest Holding, valdes loceklis. Lielākais Ditton PĶR akcionārs pašreiz ir Eduards Zavadskis, kam pieder 20% uzņēmuma akciju. E.Zavadskis ir arī Ditton PĶR valdes priekšsēdētājs.

Ditton pievadķēžu rūpnīcas rīcībā nav oficiālu pretenziju no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) par nodokļu nomaksu vai papildus nodokļu aprēķināšanu, liecina uzņēmuma paziņojums biržas Oficiālajā obligātās informācijas centralizētajā glabāšanas sistēmā.

Db.lv jau ziņoja, ka šodien NASDAQ OMX Riga valde nolēmusi nekavējoties apturēt tirdzniecību ar Ditton pievadķēžu rūpnīca akcijām.

Tirdzniecība apturēta līdz būtiskas informācijas atklāšanai biržai, un paziņojums par tirdzniecības atjaunošanu sekos atsevišķi.

VID Finanšu policija pērn atklātās 6.5 milj. Ls naudas legalizācijas shēmas izmeklēšanas gaitā aprēķinājusi virkni šādus pakalpojumus izmantojušo uzņēmumu valstij nodarītos zaudējumus.

Kā šorīt telekompānijai LNT sacīja Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, uzņēmuma Ditton būve nodarītais kaitējums valsts budžetam ir 400 tūkst. Ls, bet Ditton pievadķēžu rūpnīca – aptuveni 700 tūkst. Ls. Ir arī virkne citu uzņēmumu, kas bijuši organizētā grupējuma klienti – SIA Eba, a/s Eba standarts, SIA Pola impekss un citi.