Ašeradens var aizlaist arī gāzi 

Iespējams, kļūda bija Arvila Ašeradena palikšana Ekonomikas ministra amatā. Neizskatās, ka viņam būtu kāds plāns, lai stratēģiski atrisinātu elektrības OIK jautājumu. Tikmēr valsts politikas trūkums enerģētikā draud arī ar dabasgāzes cenu nepamatotu sadārdzināšanos un iespējamu enerģētisko krīzi nākamā gada ziemā.

Sandris Točs, speciāli DB, 2018. gada 13. marts plkst. 8:04

Arvils Ašeradens

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Mums ļoti paveicās, ka šogad bija tik maiga ziema. Sals tuvu mīnus divdesmit grādiem bija tikai vienu nedēļu, un jau tad ar tobrīd iesūknēto gāzes daudzumu Inčukalna pazemes gāzes krātuve strādāja maksimālā režīmā. Vēl pāris aukstu dienu un vajadzētu ierobežot gāzes padevi Latvijas iedzīvotājiem.

Pierādījās, ka aukstā laikā Krievija tikai pa cauruļvadu tehniski nevar piegādāt dabasgāzi ne tikai Latvijas, Igaunijas un Lietuvas klientiem, bet tai pašai ir nepieciešamas Inčukalna jaudas, lai apgādātu savus klientus reģionā, kas tradicionāli ir apgādāti no mūsu gāzes krātuves. Šī gada aukstajās dienās Krievija lūdza, lai Latvija ieslēdz reverso plūsmu un apgādā to ar gāzi. Aukstajā nedēļā Inčukalns, kā tas ir bijis vienmēr arī pagātnē, nodrošināja gāzes piegādes uz četrām valstīm – Latviju, Lietuvu, Igauniju un Krieviju.

Valdības novārtā atstātajā dabasgāzes nozarē sāk attīstīties procesi, kuru loģiskais iznākums var rezultēties nākamajā OIK.

Mums ļoti paveicās, ka Inčukalna lielākie klienti Latvijas Gāze un Latvenergo apzinīgi bija noglabājuši krātuvē šim gadam pietiekamu gāzes daudzumu. Eiropā aukstā laika dēļ gāzes cenas uzlidoja divas un trīs reizes. Tas rāda to, kas neapšaubāmi notiktu arī ar Latvijas dabasgāzes cenu, ja mums nebūtu mūsu lielās dabas bagātības – dabiskās pazemes gāzes krātuves – vai arī, ja tajā nebūtu gāzes.

Pašreizējā sistēma neveicina Inčukalna gāzes krātuves piepildījumu. Neizdevīgā stāvoklī ir nostādīti tirgotāji, kuri apzinīgi glabā gāzes rezerves, kas tiem sagādā papildu izmaksas, bet priekšrocība ir spekulantiem, kuri cer nopelnīt, izdevīgi pārdodot nelielas partijas bez riska. Nevienam nozarē nav šaubu – ja būtu tāda ziema ar mīnus trīsdesmit grādiem kā trīs četrus gadus atpakaļ, Latvijā kāds paliktu bez gāzes un apkures. Dabasgāzes nozarē katram ir skaidrs, ka tādā klimatā, kāds ir Latvijā, ir vajadzīgas obligātās dabasgāzes rezerves. Pat valstis ar daudz siltāku klimtu kā Latvijā nodrošina obligātās dabasgāzes rezerves. Nīderlandē operatoram nav pienākuma nodrošināt dabasgāzes piegādi klientiem, ja gaisa temperatūra noslīd zem mīnus 11 grādiem. Vai tādu brīvo tirgu mēs gribam Latvijā? Valdībai ir jāvirza uz Saeimu grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz obligāto dabasgāzes rezervju veidošanu.Un atbildība par to ir jāuzņemas ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam. Taču līdzšinējie ekonomikas ministra izteicieni liecina, ka viņš ne tikai nav gatavs uzņemties šādu iniciatīvu, bet neizprot pat problēmu.

Vienlaikus valdības novārtā atstātajā dabasgāzes nozarē sāk attīstīties procesi, kuru loģiskais iznākums var rezultēties nākamajā OIK. Liberalizācijas iecere paredzēja, ka monopoluzņēmuma AS Latvijas Gāze sadalīšanai vajadzētu sekmēt gāzes cenas samazināšanos un enerģētiskās drošības palielināšanos. Monopola vietā ir radīti trīs jauni uzņēmumi – pārvades sistēmas operators AS Conexus Baltic Grid, sadales sistēmas operators AS Gaso, kuri ir nodalīti no AS Latvijas Gāze, kas veic vairs tikai tirgotāja funkciju.

Blakus Latvijas Gāzei tirgū ir ienākusi virkne citu tirdzniecības kompāniju, kuru konkurencei teorētiski būtu jāsamazina gāzes cena. Taču, kurš varēja iedomāties, ka liberalizācija radīs neveselīgas konkurences elementu starp Conexus un Gaso? Pēc būtības šiem uzņēmumiem nekādā gadījumā nevajadzētu konkurēt savā starpā par peļņas daļu, jo tie veic attiecīgi pārvades un sadales sistēmas operatora funkcijas sabiedrības interesēs. Diemžēl ir indikācijas, kas liecina, ka tas varētu notikt. Neoficiāla informācija liecina, ka patlaban aktīvi tiek apspriesta iespēja sagatavot regulējumu, kas atļautu lielajiem gāzes patērētājiem tieši pieslēgties augsta spiediena tīklam, ko pārvalda Conexus.

Šobrīd, piemēram, AS Latvenergo maksā izejas maksu par pārvades sistēmu uzņēmumam Conexus un sadales sistēmas lietošanas maksu uzņēmumam Gaso. Pēc aplēsēm par Latvenergo kopējo gada patēriņu 2017. gadā, maksa par šiem tarifiem kopā veidoja apmēram 9,4 miljonus eiro par pārvades sistēmu, kas ir Conexus peļņas daļa, un apmēram 3,8 miljonus eiro par sadales sistēmu, ko saņēma Gaso. Latvenergo koncerna peļņa 2017. gadā pārsniedza 322 miljonus eiro. Vai tiešām tas ir uzņēmums, kura peļņa būtu vēl papildus jāstimulē uz mazo gāzes patērētāju rēķina?

Jo problēma nav Latvenergo peļņa, bet tas, ka tiklīdz sadales sistēmu «pametīs» viens lielais patērētājs Latv- energo, tam tūlīt sekos citi lielie klienti, kuriem būs loģiska vēlēšanās samazināt savas izmaksas. Ja lielie klienti pametīs gāzes sadales sistēmu, tās izmaksas būs jāsedz atlikušajiem sadales tīkla klientiem. Viss pārējais bizness un iedzīvotāji par to samaksās ar nepamatotu gāzes cenas kāpumu valdības politikas trūkuma dēļ, Ašeradena kungs!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 08. marts plkst. 12:01

Valdībai ir pēdējais brīdis sākt domāt par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kā...

2018. gada 07. marts plkst. 9:21

Atļauju atcelšana ministrijas ieskatā ļāvusi novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.

2018. gada 07. marts plkst. 7:42

Ja atlīdzības tēriņi a/s Reverta (jeb Parex bankai) netiks atšifrēti, tad bez...

2018. gada 06. marts plkst. 15:58

Martinsonu ģimenei daļēji piederošā SIA «Rīgas enerģija», kurai Ekonomikas ministrija (EM) atcēlusi...

2018. gada 06. marts plkst. 9:29

Saglabājoties ilgstošam aukstumam, Inčukalna krātuve nespētu nodrošināt pieprasīto dabasgāzes...

Nepalaid garām

Šodien Ventspilī tika prezentēta jaunā koncertzāle «Latvija»....

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības...

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet...

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...

No šīs sadaļas
2018. gada 12. marts plkst. 6:49

Mazā Luksemburga, valsts, kuru pat grūti saskatīt kartē, atceļ Eiropas Centrālās bankas...

2018. gada 09. marts plkst. 9:24

Šobrīd plaši tiek diskutēts par Latvijas uzņēmējdarbības attīstības iespējām, demogrāfiskās...

2018. gada 09. marts plkst. 8:39

«Juristu aprindās cirkulē runas» – ar šādiem vārdiem vakar pusdienlaikā sākās galvenā...

2018. gada 08. marts plkst. 9:04

Viena no būtiskākajām nodokļu reformas nestajām pārmaiņām ir pilnībā mainīts uzņēmumu ienākuma...

2018. gada 07. marts plkst. 16:20

Man ir ļoti žēl, ka mana tēva Valērija Maligina vārds pēdējās nedēļās publiskajā...

2018. gada 06. marts plkst. 16:44

Kapitāla piesaistes ekosistēma Latvijā šobrīd ir tikai iedīgļa stadījā un tās attīstībā...

2018. gada 06. marts plkst. 15:27

Vēlēšanas Itālijā ir kārtējais piemērs tam, kā populisti un eiroskeptiķi ir guvuši ļoti...

2018. gada 05. marts plkst. 8:44

Šodien ABLV Bank ir jāiesniedz bankas pašlikvidācijas projekts, kuru vērtēs 30 dienu laikā. Finanšu...

2018. gada 01. marts plkst. 17:32

Pērn vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu sasniedza jau 926 eiro, kas...

2018. gada 01. marts plkst. 16:31

Straujākais algas pieaugums pēckrīzes periodā. Pērn vidējā bruto alga jeb alga «uz papīra»...