Eksperti

Ašeradens var aizlaist arī gāzi

Sandris Točs, speciāli DB, 13.03.2018

Jaunākais izdevums

Iespējams, kļūda bija Arvila Ašeradena palikšana Ekonomikas ministra amatā. Neizskatās, ka viņam būtu kāds plāns, lai stratēģiski atrisinātu elektrības OIK jautājumu. Tikmēr valsts politikas trūkums enerģētikā draud arī ar dabasgāzes cenu nepamatotu sadārdzināšanos un iespējamu enerģētisko krīzi nākamā gada ziemā.

Mums ļoti paveicās, ka šogad bija tik maiga ziema. Sals tuvu mīnus divdesmit grādiem bija tikai vienu nedēļu, un jau tad ar tobrīd iesūknēto gāzes daudzumu Inčukalna pazemes gāzes krātuve strādāja maksimālā režīmā. Vēl pāris aukstu dienu un vajadzētu ierobežot gāzes padevi Latvijas iedzīvotājiem.

Pierādījās, ka aukstā laikā Krievija tikai pa cauruļvadu tehniski nevar piegādāt dabasgāzi ne tikai Latvijas, Igaunijas un Lietuvas klientiem, bet tai pašai ir nepieciešamas Inčukalna jaudas, lai apgādātu savus klientus reģionā, kas tradicionāli ir apgādāti no mūsu gāzes krātuves. Šī gada aukstajās dienās Krievija lūdza, lai Latvija ieslēdz reverso plūsmu un apgādā to ar gāzi. Aukstajā nedēļā Inčukalns, kā tas ir bijis vienmēr arī pagātnē, nodrošināja gāzes piegādes uz četrām valstīm – Latviju, Lietuvu, Igauniju un Krieviju.

Valdības novārtā atstātajā dabasgāzes nozarē sāk attīstīties procesi, kuru loģiskais iznākums var rezultēties nākamajā OIK.

Mums ļoti paveicās, ka Inčukalna lielākie klienti Latvijas Gāze un Latvenergo apzinīgi bija noglabājuši krātuvē šim gadam pietiekamu gāzes daudzumu. Eiropā aukstā laika dēļ gāzes cenas uzlidoja divas un trīs reizes. Tas rāda to, kas neapšaubāmi notiktu arī ar Latvijas dabasgāzes cenu, ja mums nebūtu mūsu lielās dabas bagātības – dabiskās pazemes gāzes krātuves – vai arī, ja tajā nebūtu gāzes.

Pašreizējā sistēma neveicina Inčukalna gāzes krātuves piepildījumu. Neizdevīgā stāvoklī ir nostādīti tirgotāji, kuri apzinīgi glabā gāzes rezerves, kas tiem sagādā papildu izmaksas, bet priekšrocība ir spekulantiem, kuri cer nopelnīt, izdevīgi pārdodot nelielas partijas bez riska. Nevienam nozarē nav šaubu – ja būtu tāda ziema ar mīnus trīsdesmit grādiem kā trīs četrus gadus atpakaļ, Latvijā kāds paliktu bez gāzes un apkures. Dabasgāzes nozarē katram ir skaidrs, ka tādā klimatā, kāds ir Latvijā, ir vajadzīgas obligātās dabasgāzes rezerves. Pat valstis ar daudz siltāku klimtu kā Latvijā nodrošina obligātās dabasgāzes rezerves. Nīderlandē operatoram nav pienākuma nodrošināt dabasgāzes piegādi klientiem, ja gaisa temperatūra noslīd zem mīnus 11 grādiem. Vai tādu brīvo tirgu mēs gribam Latvijā? Valdībai ir jāvirza uz Saeimu grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz obligāto dabasgāzes rezervju veidošanu.Un atbildība par to ir jāuzņemas ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam. Taču līdzšinējie ekonomikas ministra izteicieni liecina, ka viņš ne tikai nav gatavs uzņemties šādu iniciatīvu, bet neizprot pat problēmu.

Vienlaikus valdības novārtā atstātajā dabasgāzes nozarē sāk attīstīties procesi, kuru loģiskais iznākums var rezultēties nākamajā OIK. Liberalizācijas iecere paredzēja, ka monopoluzņēmuma AS Latvijas Gāze sadalīšanai vajadzētu sekmēt gāzes cenas samazināšanos un enerģētiskās drošības palielināšanos. Monopola vietā ir radīti trīs jauni uzņēmumi – pārvades sistēmas operators AS Conexus Baltic Grid, sadales sistēmas operators AS Gaso, kuri ir nodalīti no AS Latvijas Gāze, kas veic vairs tikai tirgotāja funkciju.

Blakus Latvijas Gāzei tirgū ir ienākusi virkne citu tirdzniecības kompāniju, kuru konkurencei teorētiski būtu jāsamazina gāzes cena. Taču, kurš varēja iedomāties, ka liberalizācija radīs neveselīgas konkurences elementu starp Conexus un Gaso? Pēc būtības šiem uzņēmumiem nekādā gadījumā nevajadzētu konkurēt savā starpā par peļņas daļu, jo tie veic attiecīgi pārvades un sadales sistēmas operatora funkcijas sabiedrības interesēs. Diemžēl ir indikācijas, kas liecina, ka tas varētu notikt. Neoficiāla informācija liecina, ka patlaban aktīvi tiek apspriesta iespēja sagatavot regulējumu, kas atļautu lielajiem gāzes patērētājiem tieši pieslēgties augsta spiediena tīklam, ko pārvalda Conexus.

Šobrīd, piemēram, AS Latvenergo maksā izejas maksu par pārvades sistēmu uzņēmumam Conexus un sadales sistēmas lietošanas maksu uzņēmumam Gaso. Pēc aplēsēm par Latvenergo kopējo gada patēriņu 2017. gadā, maksa par šiem tarifiem kopā veidoja apmēram 9,4 miljonus eiro par pārvades sistēmu, kas ir Conexus peļņas daļa, un apmēram 3,8 miljonus eiro par sadales sistēmu, ko saņēma Gaso. Latvenergo koncerna peļņa 2017. gadā pārsniedza 322 miljonus eiro. Vai tiešām tas ir uzņēmums, kura peļņa būtu vēl papildus jāstimulē uz mazo gāzes patērētāju rēķina?

Jo problēma nav Latvenergo peļņa, bet tas, ka tiklīdz sadales sistēmu «pametīs» viens lielais patērētājs Latv- energo, tam tūlīt sekos citi lielie klienti, kuriem būs loģiska vēlēšanās samazināt savas izmaksas. Ja lielie klienti pametīs gāzes sadales sistēmu, tās izmaksas būs jāsedz atlikušajiem sadales tīkla klientiem. Viss pārējais bizness un iedzīvotāji par to samaksās ar nepamatotu gāzes cenas kāpumu valdības politikas trūkuma dēļ, Ašeradena kungs!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Vai Ašeradens nozaga tautai 78,9 miljonus?

Sandris Točs, speciāli DB, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrs tagad triju gadu laikā sola izdarīt to, ko jau pirms diviem gadiem solīja izdarīt «nākamgad». OIK vajadzēja būt atceltam jau vakar. Jau vismaz divus gadus ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens staigā apkārt un stāsta, kā gatavojas risināt OIK jautājumu. Tagad ir pietuvojušās ekonomikas ministra pilnvaru termiņa beigas, jo tuvojas šīs Saeimas pilnvaru beigas un rit Kučinska valdības pēdējie mēneši, bet Ašeradens sola, ka OIK varbūt tiks atcelts līdz 2022. gadam.

Tas nozīmē, ka Ašeradens kā ekonomikas ministrs OIK neatcels un to neizdarīs arī Māra Kučinska valdība. Faktiski visa šīs solīšana «kaut ko darīt ar OIK» ir izrādījusies nekas cits kā sabiedrības mierināšana, ņemot vērā, ka cilvēki ir augstākā mērā sašutuši. Mierināšana melojot, maldinot un imitējot aktīvu politiķa darbību, kurš tiekas un sasauc darba grupas, protams, par mūsu, nodokļu maksātāju, naudu, kuri jau tāpat pārmaksā par elektrību. «Tautas nodoklis OIK mafijai» ir sadārdzinājis elektrību par 30% dārgāk nekā Igaunijā un 42% dārgāk nekā Lietuvā

Cilvēki ir šokā, saņemot elektrības rēķinus, kuros, rūpējoties par caurspīdīgumu un atklātību, ir ailīte, kuras precīzāks nosaukums tiešām būtu «tautas nodoklis OIK mafijai». Par ko? Cilvēki ir nesaprašanā, prese ir sašutusi, nedaudz piemirstot, kā vēl nesen jūsmoja par atjaunojamo energoresursu ieviešanu, «zaļo enerģiju», «enerģētisko neatkarību», «nokāpšanu no Krievijas gāzes adatas» un citām klišejām, ar kurām tika pavadīta absolūti nepamatotā sadārdzināto elektrības ražotņu ieviešana Latvijā apjomos, kādos to nedara neviena Eiropas valsts. Lielākā daļa ES valstu AER īpatsvars nesasniedz pat 20%, kamēr Latvijā tā ir 37% energoresursu bilancē. Par šo neprātu nākas dārgi maksāt. Tiešā veidā – rēķinos. Netiešā veidā, kas īstenībā ir tikpat tiešs, kad OIK pieliek punktu tādai rūpnīcai kā Liepājas metalurgs, kura vairs nespēj konkurēt tirgū pārmērīgās elektrības dārdzības dēļ. Latvijas ekonomika attīstītos labāk, ja nebūtu OIK. Tas nozīmē, ka daudzi arī nebūtu aizbraukuši no Latvijas, ja nebūtu OIK. Grūti atrast otru tik acīmredzami kaitīgu un pret Latvijas interesēm vērstu instrumentu kā OIK. Un tātad atceramies vēlreiz saukļus, ar kuriem tas tika ieviests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku Saeimas kongresā piektdien ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piedāvāja vairākus risinājumus OIK sloga samazināšanai lauksaimniekiem.

Ražojošie zemnieki gan pauda lielu neapmierinātību ar piedāvājumu.

A. Ašeradens informēja lauksaimniekus, ka šobrīd tiek meklēti risinājumi kopējā OIK sloga samazināšanai. Viens no variantiem ir OIK diferenciācija, kā arī Latvenergo virspeļņas 79 miljonu eiro apmērā novirzīšana OIK samazināšanai.

Daļu no šīs naudas plānots novirzīt arī uzņēmējiem, lai samazinātu OIK slogu. A. Ašeradens pauda uzskatu, ka jāatbalsta rūpniecība, jo tās pieaugumam ir strauja attīstības dinamika. Turklāt rūpniecība stabilizē iedzīvotāju skaitu, pieaug nodarbinātība un tāpēc tiek meklēta iespēja rūpniecības atbalstam. Diferencējot OIK pēc pieslēguma veida, lielākie ieguvēji varētu būt kokapstrāde un pārtikas rūpniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gala lēmums par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu no 2022.gada būs jāpieņem nākamajai valdībai, pirmdien apliecināja līdzšinējās valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS).

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas (EM) konceptuālo ziņojumu «Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai», kurā paredzēts no 2022.gada atcelt OIK un valsts atbalstu «zaļās» enerģijas ražošanai balstīt uz tirgus principiem.

Vienlaikus Kučinskis sacīja, ka aizejošais Ministru kabinets tikai izskatīja piedāvāto risinājumu OIK atcelšanai, bet gala lēmums par to būs jāpieņem jaunajai valdībai. Tāpēc arī šodien, izskatot minēto jautājumu, netika uzklausīts nozares kritiskais viedoklis par EM piedāvājumu. Kučinskis piebilda, ka diskusijas notiks, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ašeradens: Valdībai ir pēdējais brīdis sākt domāt par OIK likvidēšanu

LETA, 08.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai ir pēdējais brīdis sākt domāt par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kā vēstures paliekas likvidēšanu, šodien debatēs Saeimā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

To viņš sacīja debatēs par Latvijas Reģionu apvienības iesniegto pieprasījumu par neuzticības izteikšanu Ašeradenam. Saeimas vairākums šo pieprasījumu noraidīja.

Ministrs norādīja, ka EM drīz sasniegs savas OIK sistēmas ierobežošanas iespējas griestus. «Ir nepārprotami skaidrs, ka pašreizējais OIK finansēšanas modelis ir morāli bankrotējis un sabiedrība nav to gatava tālāk akceptēt. Arī Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politikas veidotāji aizvien skaļāk runā par atteikšanos no pārrobežu aizliegumiem, daudziem un atšķirīgiem atbalsta mehānismiem un tirgus kropļojošām subsīdijām,» pauda Ašeradens.

Viņš skaidroja, ka zaļā enerģija ir arī planētas nākotne un tās ieviešanai ir jāmeklē inovatīvi, efektīvi un tālredzīgi risinājumi - iespējams, uz tirgus principiem balstīti, nevis finansēti no iedzīvotāju maksājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) darbu valdībā atstās pēc 2018.gada budžeta pieņemšanas Saeimā, proti, novembra beigās, pirmdien pēc koalīcijas partneru sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Valsts budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi pirmajā lasījumā plānots izskatīt 25.oktobrī un 26.oktobrī. Savukārt otrajā, galīgajā lasījumā - 22.novembrī un 23.novembrī.

Kučinskis stāstīja, ka šāda vienošanās ar Ašeradenu panākta šorīt un koalīcija šādu priekšlikumu atbalstīja.

Pēc premjera teiktā, nākamā gada budžeta pieņemšana ir šī gada «galvenais notikums». Tāpat valdības dienaskārtībā ir virkne citu jautājumu, piemēram, atbildes sniegšana «Telia» par SIA «Latvijas Mobilais telefons» un SIA «Lattelecom», «Liepājas Metalurga» nākotne, Inčukalna pazemes gāzes krātuves nākotne un citi jautājumi.

Ašeradens žurnālistiem sacīja, ka koalīcija atbalstīja «Vienotības» virzītu ekonomikas ministra amata kandidātu un noteiktā kārtībā saskaņos nākamo ministru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ašeradens vēršas Ģenerālprokuratūrā par iespējamu EM amatpersonu nolaidīgu rīcību

Zane Atlāce - Bistere, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) vērsies Ģenerālprokuratūrā par iespējamu Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonu nolaidīgu rīcību, izsniedzot obligātā iepirkuma atļaujas, informē EM.

Obligātās iepirkumu komponentes (OIK) sistēmas uzraudzības reformas ietvaros Ekonomikas ministrija (EM) īsteno virkni pasākumu OIK sistēmas darbības sakārtošanai, tai skaitā pastiprinot OIK staciju kontroli, veicot grozījumus saistošajos normatīvajos aktos un uzdodot AS Enerģijas publiskais tirgotājs veikt OIK staciju faktisku apsekojumu.

Tostarp 2018. gadā īstenots neatkarīgs audits, ko veicis SIA PriceWaterhouseCoopers, lai izvērtētu Ekonomikas ministrijas faktisko rīcību OIK atļauju piešķiršanā, staciju kontrolē un OIK atļauju anulēšanā.

Izvērtējot daļu EM pieņemto lēmumu un faktisko rīcību laika periodā no 2012. gada augusta līdz 2017. gada novembrim, auditora sagatavotajā gala ziņojumā konstatēta virkne trūkumu atļauju izsniegšanas un kontroles sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - No OIK varētu atteikties tuvāko triju gadu laikā

LETA, Db.lv, Armanda Vilcāne, 01.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko triju gadu laikā Latvijā varētu atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK), trešdien žurnālistus informēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Šis priekšlikums trešdien tika atbalstīts darba grupā, kas pēdējos mēnešus izskatīja iespējas atcelt OIK maksājumu.

Lai atceltu OIK, ministrija piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā, noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru.

Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, veidot izmaiņas tā administrēšanā, nosakot prasību stacijām iekļaut palīgpakalpojumu sniegšanu pārvades sistēmai, tādējādi samazinot lietotāju maksājumus.

Tāpat EM rosina pārskatīt iekšējās peļņas normas (IRR) metodiku, kā arī ieviest zaļo sertifikātu modeli. EM skaidro, ka sertifikātu cena veidojas pēc piedāvājuma un pieprasījuma attiecībām. Šāda atbalsta sistēma jau darbojas Zviedrijā, Norvēģijā, Lielbritānijā, Polijā, Rumānijā, Itālijā, Beļģijā un citās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - OIK saistību atpirkšanai Latvenergo pamatkapitālu samazinās par 454,4 miljoniem eiro

Rūta Lapiņa, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM), kā AS «Latvenergo» kapitāla daļu turētājai, divu nedēļu laikā sasaukt akcionāru kopsapulci un lemt par «Latvenergo» pamatkapitāla samazināšanu 454,4 miljonu eiro apmērā, tādējādi īstenojot valsts saistību samazināšanu par Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 koģenerācijas elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Pievienots «Latvenergo» komentārs 7.-10. rindkopās

MK otrdienas sēdē nolēma par 75% samazināt atbalstu «Latvenergo» TEC, nodrošinot elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OIK) izmaksu samazināšanu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām ar 2018. gada 1. janvāri, kā arī valsts budžeta līdzekļu ekonomiju 70 miljonu eiro apmērā un novirzīšanu citām vajadzībām. Atpērkot lielāko daļu saistību, sagaidāmais OIK izmaksu samazinājums sabiedrībai jau nākamgad būs 29% apjomā.

Ministru kabineta lēmuma rezultātā sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262,06 miljoni eiro, bet patērētāju kopējās izmaksas tiek samazinātas par 716,47 miljoniem eiro.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzīst: «Valdības īstenotie soļi OIK ierobežošanai, t.sk. šobrīd veiktā valsts atbalsta samazināšana «Latvenergo», būtiski samazinās ražotāju, jo īpaši energoietilpīgās apstrādes rūpniecības uzņēmumu, elektroenerģijas izmaksas. Tādā veidā tiks stiprināta tautsaimniecības konkurētspēja un radīti pozitīvi signāli jaunām ilgtermiņa investīcijām. Vienlaikus mazināsies arī iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģiju.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārlieku dāsnais atbalsts un nekontrolētā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas attīstība ir valdības atbildība

Valsts radītā sistēma uzņēmējiem deva iespēju nopelnīt milzīgu naudu, un mēs nevaram pārmest, ka viņi šo izdevību izmantoja, intervijā DB atklāj Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Viņš atzīst, ka atbildība par gadu desmitos veidojušos situāciju ir jāuzņemas dažādu laiku valdībām, un skaidro, ka šobrīd problēma jau tiek risināta - OIK darba grupa turpina meklēt labākos risinājumus OIK maksājumu sistēmas atcelšanai.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Pagājušajā nedēļā aizvadīta ceturtā OIK darba grupas sēde - kas ir būtiskākās lietas, kas līdz šim paveiktas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesamērīgais valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros ir ilgtermiņa problēma, kas būs jārisina arī jaunajai valdībai, piektdien, 27.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākotnē lielāka uzmanība jāpievērš atbalsta saņēmēju kontrolei, kā arī jāmeklē kompromiss, lai pārtrauktu šo bezjēdzīgo valsts atbalsta politiku, intervijā DB norāda uzņēmuma Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs un bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis. Viņš nenoliedz, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumi meklējami viņa valdības laikā, taču piebilst, ka līdz 2007.gadam OIK slogs bija neliels un samērīgs.

Kā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju, kad OIK slogs elektroenerģijas patērētājiem kļuvis nepanesams?

Jāsaka, ka jebkurš nesamērīgs atbalsts ir slogs patērētājiem. Atbalsts obligātā iepirkuma (OI) ietvaros nesamērīgs kļuva 2009.gadā, kad Valda Dombrovska valdība pieņēma lēmumu par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.221, kas pavēra vārtus neierobežotai OIK sloga uzkraušanai patērētājiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jau toreiz valdību brīdināja, ka, piemērojot MK noteikumos ietverto formulu arī stacijām, kuru jauda pārsniedz četrus megavatus, elektroenerģijas OI izmaksas un lietotāju maksājumi par elektroenerģiju palielināsies. Neraugoties uz SPRK iebildumiem, grozījumi tika apstiprināti. Jāpiebilst, ka svarīgi ir atskatīties arī uz OIK vēsturi. Laikā, kad es biju valdības vadītājs, Eiropas Savienība (ES) izvirzīja mērķi līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru enerģijas gala patēriņā. OIK lielākā problēma ir tā, ka viss tika salikts vienā katlā, jo atbalsts zaļajai enerģijai un subsīdijas koģenerācijai ir divas dažādas lietas. Ja mēs vērtējam procentuāli, tad atbalsts AER veido tikai nelielu daļu no kopējā OIK sloga. Šobrīd nozares, kas saņem atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros, tiek uzskatītas par sliktām, bet patiesībā viss slēpjas samērīgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens (V) izlēmis pamest ministra amatu un pieņemt Saeimas deputāta mandātu, lai vadītu Vienotības Saeimas frakciju.

Ašeradens šodien partijas biedriem piedāvājis savu kandidatūru šim amatam, kas arī tikusi atbalstīta. Jautājums formāli tikšot atrisināts nākamo nedēļu laikā, Vienotībai piedāvājot arī jaunu ekonomikas ministra kandidātu. Pagaidām Vienotība nenosauca iespējamus kandidātus, jo gala lēmums nav pieņemts.

Ašeradens skaidroja, ka brīdī, kad viņš uzņēmās partijas vadītāja amatu, esot bijis skaidrs, ka jāturpina pārmaiņu process Vienotībā. Viņš uzsvēra, ka valdības stabilitātei ir nepieciešams stabils frakcijas darbs. Tuvojas nākamā gada valsts budžeta pieņemšana un nākamā gada Saeimas vēlēšanas, tāpēc valdības stabilitāte ir būtiska, akcentēja Ašeradens. Politiķis minēja arī jaunas Vienotības iniciatīvas, kurās ir būtiska viņa kā partijas vadītāja darbība frakcijā, piemēram, pāreja uz izglītību latviešu valodā mazākumtautību skolās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ašeradens: Tiek gatavots kvalitatīvs OIK reformas piedāvājums, kas atvieglos nākamās valdības darbu

LETA, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban tiek gatavots kvalitatīvs obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reformas piedāvājums, kas atvieglos nākamās valdības darbu, aģentūrai LETA atzina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ministru kabinets 14.augustā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par attiekšanos no OIK maksājuma triju gadu laikā. Ministrijas piedāvājums arī paredz panākt, ka atbalsts «zaļajai» enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.

EM līdz šā gada 1.septembrim bija jāiesniedz priekšlikumi normatīvo aktu grozījumiem par OIK maksājuma sistēmas atcelšanu, tomēr tas joprojām nav izdarīts. Ņemot to vērā, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) nosūtīja Ašeradenam rezolūciju, aicinot paātrināt minēto uzdevumu izpildes gaitu un nodrošināt to pilnīgu izpildi.

Ekonomikas ministrs aģentūrai LETA norādīja, ka OIK reformas jautājums joprojām ir saskaņošanas procesā, jo tika saņemta virkne priekšlikumu un iebildumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatīšanai valdībā virza Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par attiekšanos no obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājuma triju gadu laikā.

Ministru kabineta komiteja pirmdien uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par scenārijiem OIK maksājuma atcelšanai. Tāpat tika uzklausīti atsevišķu ekspertu viedokļi par EM izstrādāto ziņojumu un piedāvātajiem priekšlikumiem OIK atcelšanai. EM piedāvājums paredz tuvāko triju gadu laikā Latvijā atteikties no OIK, kā arī panākt, ka atbalsts «zaļajai» enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.

Lai atceltu OIK, EM piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS «Augstsprieguma tīkls». Patlaban to administrē «Enerģijas publiskais tirgotājs».

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Ašeradens rosina izvērtēt Sadales tīkla vadītāja atbildību OIK izkrāpšanas lietā

LETA, 31.10.2017

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (no labās) un AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis

Foto: Ieva Lūka/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) rosina izvērtēt AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāja Anda Pinkuļa atbildību lietā par iespējamu krāpniecību obligātā iepirkuma komponentes (OIK) lietā.

Papildināta visa ziņa

To šodien žurnālistiem pavēstīja Ašeradens. Ministrs sacīja, ka «Sadales tīklam» ir jāuzņemas atbildība par noteikumu neievērošanu OIK lietā. Tāpat Ašeradens lūgs AS «Latvenergo» padomi izvērtēt tikai «Sadales tīkla» vadītāja, ne visas valdes atbildību šajā lietā.

«Pinkuļa atbildība ir jāvērtē, jo Ekonomikas ministrijas (EM) izvērtējums liecina, ka iespējami OIK krāpšanās gadījumi nebija atsevišķi, bet gan sistēmiski, kas nav pieņemami,» uzsvēra Ašeradens.

EM ziņojumā par iespējamu krāpniecību ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai OIK secināja, ka «Sadales tīkls» ir maldinājis EM par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija iesniegusi valdībā ziņojumu par risinājumiem attiecībā uz turpmāku elektroenerģijas ražotāju atbalstu, informē EM.

Ministrija piedāvā īstenot vairākus pasākumus, lai trīs gadu laikā (ar 2022. gada 1. janvāri) atceltu esošo elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmu. Piedāvātie risinājumi esošās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas likvidēšanai ir izvērtēti gan no ekonomiskā aspekta, gan juridiskā, maksimāli novēršot tiesvedību riskus un riskus valsts budžetam. Ja rosinātie pasākumi tiks īstenoti pilnā apjomā, vidējā termiņā tie sabalansēs sabiedrības un tautsaimniecības intereses, vienlaikus nodrošinot valsts elektroapgādes drošumu un ļaujot sasniegt Latvijas enerģētikas politikas ilgtermiņa mērķus.

Piedāvātie rīcības pasākumi ietver: 2019. gadā novērst pārsubsidāciju visām OIK elektrostacijām; 2019. gadā samazināt atbalstu ekspluatācijā nenodotām elektrostacijām; 2022. gadā ieviest stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām; 2022. gadā pārtraukt elektroenerģijas gala lietotāju maksājumus dabasgāzes koģenerācijas stacijām, izņemot TEC 2 kā Latvijas enerģētiskai neatkarībai un energoapgādes drošībai stratēģiski nozīmīgai stacijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Karnīte: Par zaļo enerģiju ir ļoti daudz nepatiesas informācijas

Līva Melbārzde, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs sakām, ka negribam maksāt, bet mēs jau nezinām, cik būtu par zaļo enerģiju jāmaksā. Ja būtu godīga sistēma un mēs maksātu tikai zaļajai enerģijai,tad mums būtu jāmaksā par 2/3 mazāk nekā šobrīd.»

To intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte, kura šovasar pabeigusi apjomīgu, 100 lapaspušu biezu Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumu par obligātā iepirkuma sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, kas par šo pētījumu būtu jāpasaka?

Būtiski ir saprast, ka elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem nav liekama vienādības zīme ar OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – red.). Bieži tiek teikts, ka ar OIK kompensē palīdzību zaļās enerģijas ražošanai, taču patiesībā zaļā jeb atjaunojamā enerģija saņem tikai 1/3 no kopējā OIK maksājuma, bet 2/3 no šī maksājuma aiziet ar dabasgāzi kurināmām stacijām. Dabasgāze nav atjaunojamā enerģija, un tā nebūtu jāatbalsta, bet sabiedrībai šī informācija tiek pasniegta maldinoši – it kā viss OIK aizietu zaļajai enerģijai. Būtiski arī uzsvērt, ka lielākās ar dabasgāzi apkurināmās spēkstacijas pieder valsts uzņēmumam – Latvenergo, kas jau tā strādā ar miljoniem eiro lielu peļņu. Tāpēc īpaši ciniski ir it kā samazināt OIK slogu patērētājiem, izmantojot peļņas pārpalikumu no Latvenergo. Sanāk, ka ieguvums no OIK ceļo no patērētājiem pie Latvenergo un tad no Latvenergo uz valsts budžetu. Vispirms šis mehānisms ir pilnībā jāsaprot, un tad var jautāt, ko Latvijas sabiedrība grib un var atbalstīt. Es uzskatu, ka zaļā enerģija pagaidām ir jāatbalsta, un to atbalsta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turpretī dabasgāzi nevajag atbalstīt. Zaļo enerģiju atbalsta tāpēc, lai nebūtu jāpērk fosilie energoresursi, tajā skaitā dabasgāze, bet Latvijas situācija šajā ziņā ir pilnīgi absurda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot datus par 2017. gada 9 mēnešiem un 3 mēnešu prognozētajām elektroenerģijas obligātā iepirkuma un jaudas maksājumu izmaksām, AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» ir aprēķinājusi un šodien, 20.oktobrī, iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes (OIK), kas apstiprināšanas gadījumā stāsies spēkā no nākamā gad, informē AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» valdes priekšsēdētājs Andris Cakuls.

Plānots, ka no 2018. gada 1. janvāra OIK dalīs fiksētajā un mainīgajā maksājumā, proti, OIK lielums būs diferencēts pēc pieslēguma jaudas, vienlaicīgi nedaudz mazinoties vidējai OIK vērtībai līdz 2,579 EUR centiem/ kWh. A. Cakuls norāda, ka jauno samazināto OIK aprēķinu sekmējis 22. septembrī Ministru kabinetā pieņemtais rīkojums «Par konceptuālo ziņojumu Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai», kas paredz efektīvu un ilgtspējīgu OIK izmaksu samazināšanu elektroenerģijas lietotājiem. Tā ietvaros lielajām koģenerācijas stacijām, tas ir, Rīgas termoelektrostacijām (TEC), tiek piedāvāts pieteikties uz brīvprātīga atbalsta samazināšanu, pretī saņemot vienreizēju kompensāciju, kas atbilstu nākotnē nesaņemto atbalsta maksājumu diskontētai vērtībai, tādējādi valsts līdz 2028. gadam ietaupa nākotnes izmaksas 262 miljonu eiro apmērā. AS «Latvenergo» jau ir pieteikusies vienreizējas kompensācijas saņemšanai no valsts, vienlaicīgi atsakoties turpmāk saņemt 75 procentus no ikgadējiem Rīgas TEC-1 un TEC-2 elektriskās jaudas maksājumiem, un šīs prognozes jau ir ietvertas OIK aprēķinā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija tuvāko triju gadu laikā varētu pilnībā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK), pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

«Šobrīd mēs esam salikuši kopā scenāriju, kas ļauj triju gadu laikā pilnībā atteikties no OIK maksājumiem. Mēs 1.augustā publiskosim šo scenāriju. Viegli nebūs. Es jau redzu, ka šobrīd ir ļoti asa pretreakcija,» teica Ašeradens.

Vienlaikus ministrs atzina, ka Latvija no OIK varētu atteikties arī nākamajā gadā, bet šādā gadījumā valsts tiktu ierauta apjomīgās tiesvedībās. «Es nespekulēšu, bet šīs summas varētu būt simtos miljonu eiro. Mūsu uzdevums ir atrast tiesiskus risinājumus, kādā veidā mēs varam tikt no šīs situācijas ārā,» teica Ašeradens, piebilstot, ka tostarp labus instumentus attiecīgā jautājuma risināšanai piedāvā Eiropas Komisija.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība šogad 17.aprīlī nolēma izveidot darba grupu elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai. Darba grupas vadītājs ir Ašeradens, bet darba grupas vadītāja vietnieks ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis. Darba grupā ir iekļauti atbildīgo ministriju un valsts institūciju vadītāji un eksperti, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes un citu valdības sociālo partneru vadītāji, kā arī atjaunojamo energoresursu nozares asociāciju pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ašeradens: OIK maksājumu samazināšanai tiks izmantota Latvenergo peļņa

Dienas Bizness, 17.04.2018

AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs (no kreisās) un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Koalīcija šodien sniedza atbalstu tam, ka pagājušā gada Latvenergo peļņu – gandrīz 80 miljonus eiro – novirzīsim OIK mazināšanai. Tas nozīmē, ka OIK būs par 15% mazāks. Ja pēc 2 nedēļām valdība to atbalstīs, tad 1. jūlijā mēs redzēsim katram – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem – OIK maksājumu samazināšanos,» ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) sacīja RīgaTV 24 raidījumā Preses klubs, komentējot elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandālu.

«Pagājušā gada otrā puse bija ļoti bagāta ar nokrišņiem, Daugavā bija vairāk ūdens, radās šī te virspeļņa. Es uzskatu, ka šajā situācijā būtu absolūti pareizi novirzīt šo te OIK samazināšanai,» apliecināja ministrs.

Ašeradens raidījumā sacīja, ka OIK jautājuma risināšanai tiks izveidota arī augsta līmeņa darba grupa, jo problēma ir ļoti nozīmīga: «Finansiāli tas ir milzīgs jautājums. OIK saistības ir uzņemtas līdz 2034. gadam, tās ir pusotra miljarda eiro lielas – vairāk nekā 180 miljoni eiro gadā.» Jautājuma risināšana esot liels izaicinājums. «Teiksim tā – Parex lieta bija daudz mazāka, nekā OIK lieta. Mums ir jāatrod šis te risinājums, lai mums nav jākaunas par to, ka mums ir šāda sistēma Latvijā,» norādīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - EM rosinās Latvenergo papildu nopelnītos 78,9 miljonus eiro novirzīt OIK samazināšanai

Zane Atlāce - Bistere, Armanda Vilcāne, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Latvenergo koncerna peļņas novirzīšana OIK apjoma mazināšanai būtu solis OIK sloga samazināšanai visiem patērētājiem.

Valstij piederošu uzņēmumu peļņa ir jāiegulda valsts un visas sabiedrības interesēs. Koncerna Latvenergo papildu peļņa 78,9 miljonu eiro apmērā ir jānovirza elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) izmaksu segšanai, konkrēti – OIK fiksētās maksas samazināšanai patērētājiem, uzskata ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Viņš norāda, ka Ekonomikas ministrija aktīvi strādā un meklē risinājumus OIK sloga mazināšanai – aizvadītajā gadā tika īstenota OIK saistību atpirkšanu no TEC1 un TEC2 stacijām, ar ko novērsts dramatisks OIK sloga pieaugums šogad par vismaz 28%. Savukārt Latvenergo koncerna peļņas novirzīšana OIK apjoma mazināšanai būtu solis OIK sloga samazināšanai visiem patērētājiem – gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Tā būs politiska izšķiršanās – lēmumu par šāda risinājuma ieviešanu kā akcionāram jāiniciē Ekonomikas ministrijai, bet jāpieņem Ministru kabinetam, norāda A.Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomists: Ašeradens izveidoja aktīva un ieinteresēta ministra imidžu

Lelde Petrāne, 12.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens (V) savas darbības laikā izveidoja aktīva un ieinteresēta ministra imidžu, biznesa portālam db.lv savu viedokli pauda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Kā vēstīts, A. Ašeradens izlēmis pamest ministra amatu un pieņemt Saeimas deputāta mandātu, lai vadītu Vienotības Saeimas frakciju.

«Darbības laika posmā ir sperts būtisks solis uz priekšu OIK jautājuma risināšanā. Tāpat ticis strādāts pie biznesa, jo īpaši jaunuzņēmumu vides veidošanas un eksporta veicināšanas. Tomēr, lai izmaiņas būtu noturīgas un jūtamākas, darbības inercei ir jābūt ilgstošākai. Tādēļ ļoti būtiska ir iesākto darbu pārmantojamība. Respektīvi tas, ar kādu izpratni un enerģiju iesāktās lietas turpinās vai uzsāks nākamais ministrs,» uzskata ekonomists.

Viņš piebilst, ka ministrs «ir aktīvi iesaistījies arī mājokļu pieejamības jautājuma risināšanā – viņa laikā izdevies nostiprināt valsts atbalsta programmu ģimenēm ar bērniem un paplašināt to arī attiecībā uz jaunajiem profesionāļiem. Šī ir lieta, kas palīdz Latvijai ilgtermiņā piesaistīt un noturēt iedzīvotājus».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai līdz šā gada 1. augustam sagatavotu obligātās iepirkumu komponentes (OIK) un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu, priekšlikumus OIK kā maksājuma mehānisma atcelšanai un priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbībai pēc OIK maksājumu atcelšanas, šā gada 26. aprīlī uz pirmo sēdi sanāca darba grupa elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai.

Pirmās sēdes laikā darba grupa pārrunāja elektroenerģijas obligātā iepirkuma problemātiku, darba grupai doto Ministru kabineta mandātu, turpmākos soļus tā īstenošanai, kā arī jautājumus, kas saistīti ar darba grupas darba organizāciju.

Darba grupas sēdes laikā tās dalībnieki vienojās par darba grupas darbības principiem, apstiprināja darba grupas nolikumu, kā arī vienojās par darba grupas sanāksmju darba organizāciju, norises laiku un projekta struktūra. Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka darba grupas sēdes notiks ne retāk divas reizes mēnesī. Tāpat tika panākta vienošanās, ka darba grupas lēmumiem būs priekšlikumu raksturs, tai skaitā attiecībā uz ierosinājumiem spēkā esošo normatīvo aktu grozījumiem. Darba grupas darba rezultāti tiks nodoti Ekonomikas ministrijai tālākai izvērtēšanai un iesniegšanai Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Jāizspēlē atklātības kārts

Armanda Vilcāne, DB žurnāliste, 16.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Iespējams, šoreiz būtu tā reize, kad elektroenerģijas patērētājiem kautrība būtu jāliek pie malas un jānāk klajā ar konkrētiem skaitļiem un faktiem, publiski daloties ne tikai ar savu viedokli, bet arī ar elektrības rēķiniem.

Nerimstošās diskusijas par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) diferenciāciju janvāra rēķinus daudziem lika gaidīt ar bailēm. Lai gan Ekonomikas ministrija pērn vairākkārt norādīja, ka OIK finansēšanas modeļa maiņa ļaus maksājumus samazināt, pēc reālo rēķinu saņemšanas lauksaimnieki un uzņēmēji raidīja nepārprotamus signālus, ka bažas par elektroenerģijas rēķinu pieaugumu bijušas pamatotas. Lauksaimnieki draudēja pieprasīt ekonomikas ministra demisiju un norādīja uz nepilnībām Elektroenerģijas tirgus likumā, bet uzņēmēji augsto OIK maksājumu sauca par konkurenci degradējošu faktoru.

Saceltā brēka saistībā ar elektrības rēķinu pieaugumu pēc OIK diferenciācijas bija liela – sabiedrība kāri ķēra skaļo viedokļu druskas, komentējot un daloties sašutumā par nepieņemamo situāciju, tomēr šokējošos uzņēmēju un lauksaimnieku elektrības rēķinus publiski gan nekur nemanīja. Visi rēķini esot konfidenciāli un sabiedrība ar tiem tiks iepazīstināta tikai apkopotā veidā. Ar konkrētiem skaitļiem klajā nākusi vien biedrība Zemnieku saeima, pārējās organizācijas pie «informācijas apkopošanas un analīzes» vēl strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zariņš piedāvā risinājumu OIK afēras likvidācijai

Armanda Vilcāne, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) slogu, nepieciešams veikt reālās situācijas analīzi, kurā iekļauts objektīvs OIK sistēmas tiesiskais izvērtējums, jāpievēršas arī stingrākai sistēmas dalībnieku kontrolei, šodien preses konferencē pauda Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa).

«Šīs ir lietas, ko var darīt tagad un tūlīt, turklāt šie pasākumi OIK slogu būtiski samazinātu uz visiem laikiem un ar minimāliem tiesvedību riskiem,» uzskata I.Zariņš. Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā ar paziņojumu, ka ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vadītā darba grupa ir izstrādājusi tautsaimniecībai optimālu modeli OIK maksājumu atcelšanai līdz 2022.gadam, kā arī aicinājusi jautājuma risināšanā iesaistīties citus deputātus. «Ja kolēģiem ir kompetents rīcības plāns, kā to paveikt ātrāk, aicinu to iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) jau nekavējoties – es noteikti atbalstīšu. Katrā ziņā, nepieļaušu, ka OIK atcelšana tiek pārvērsta vienīgi par politisko retoriku, kam neseko rīcība,» uzsvēra A.Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) finanšu ministra amata kandidāts ir Jānis Reirs, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» atzina politiķis Arvils Ašeradens.

Iepriekš arī Ašeradens bija izskanējis kā iespējamais JV finanšu ministra amata kandidāts. Viņš gan apliecināja, ka šim amatam tiks virzīts Reirs. Tāda esot JV premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa izvēle.

Tāpat Ašeradens apstiprināja, ka ārlietu ministra postenim JV virzīs līdzšinējo ministru Edgaru Rinkēviču.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka galējais scenārijs būs redzams valdības apstiprināšanas laikā, bet līdz tam vēl iespējamas izmaiņas. Viņš gan cerot, ka nekas nemainīsies.

Politiķis uzskata, ka jaunajai valdībai sākumā varētu būt grūtāk strādāt, jo tajā būs daudz cilvēku, kuriem nav pieredze valdības un politiskajā darbā. Tomēr tas ir pārejoši, viņš norādīja.

Komentāri

Pievienot komentāru