Farmaceitiskās aprūpes un zāļu apgādes nozares pārstāvji uzsver, ka Veselības ministrijas (VM) un veselības ministra Hosama Abu Meri īstenotās zāļu tirgus reformas pašreizējās sekas ir nevis ieguvums pacientiem, tostarp zāļu cenu samazinājums, bet gan haoss ar pāreju uz jauno sistēmu, ražotāju cenu pieaugums un neskaidrība par nākotni, tostarp visu iedzīvotājiem nepieciešamo medikamentu pieejamību kā tādu jebkurā Latvijas reģionā.

No šā gada 1. janvāra spēkā stājušies grozījumi vairākos normatīvajos aktos, kas nosaka principus zāļu cenu veidošanai un pieejamībai Latvijas pacientiem. Vienlaikus līdz pat decembra pēdējām darba dienām VM un tās padotības iestādes nebija nodrošinājušas visu nepieciešamo, lai aptiekas un citi tirgus dalībnieki varētu savlaicīgi un bez pārrāvumiem to darbībā nodrošināt pāreju uz jauno modeli un sistēmu. Reformas politiskais uzstādījums bija pazemināt recepšu medikamentu cenas, taču janvāra pirmās dienas jau skaidri parāda, ka realitātē Veselības ministrija ministra Hosama Abu Meri vadībā būs panākusi pretēju efektu, jo daudzas zāles šīs reformas dēļ iedzīvotājiem izmaksās dārgāk, piektdien preses konferencē norādīja aptieku un zāļu apgādes uzņēmumu pārstāvji.

Nelielas, bet būtiskas nianses, kas mazina nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Latvijas valsts, iespējams, nesaņem vismaz 30 miljonus eiro no starptautiskajiem zāļu ražotājiem, kuri Latvijā ir atvēruši savas pārstāvniecības, nevis meitasuzņēmumus vai filiāles. Rīcība ir likumīga, bet šāda biznesa ētika liek uzdot jautājumus, kas vēl tiek darīts, Latviju uztverot vien kā noieta tirgu precei. Mazliet vairāk nekā piektdaļa (136 miljoni eiro) Latvijas zāļu tirgus (apjoms 520 miljoni eiro) tiek apgrozīta ārvalstu uzņēmumos, kas maksā nodokļus, vēl 27 miljoni eiro ir vietējo ražotāju pienesums tirgum, bet pārējo Latvijā piegādā ārvalstu ražotāju pārstāvniecības un filiāles, kas šeit neuzrāda ne peļņu, ne apgrozījumu, liecina Lursoft dati par 2023. gadu un Zāļu valsts aģentūras tirgus apjoma novērtējums. Tomēr filiāles uzrāda nelielu nomaksāto nodokļu apjomu.

Valsts kompensējamo medikamentu sistēmai ir jābūt racionālai un jāsniedz maksimāls labums pēc iespējas lielākam pacientu skaitam. Līdz ar to par veselības nozari atbildīgo politiķu un amatpersonu uzdevums ir neiet tikai inovatīvo medikamentu lielražotāju lobija pavadā, jo tās ātri vien izsmeļ kompensējamo medikamentu budžetu.

Tikpat svarīgi ir stiprināt Eiropas zāļu ražotāju konkurētspēju un palielināt vietējo ražošanu, atrodot arī kritērijus, kā sabalansēt piegāžu drošību jeb zāļu pieejamību un zemākās cenas prasību, bet ārstēšanu var nodrošināt tikai nedaudziem, intervijā Dienas Biznesam atklāja Adrians Van Den Hovens, Asociācijas Medicines for Europe ģenerāldirektors.

Asociācija Medicines for Europe ir izveidota pirms vairāk nekā 20 gadiem kā Eiropas ģenērisko zāļu asociācija, kuras mērķis bija pārstāvēt jauno ģenērisko zāļu nozari, un vēlāk tā tika paplašināta, iekļaujot savā portfelī bioloģiski līdzīgas zāles. Attīstoties farmācijas nozarei un veselības aprūpes videi, kurā tā darbojas, ir attīstījusies arī asociācija. Kādā veidā? Ko šobrīd pārstāv asociācija?

Pašlaik Latvijas zāļu ražotājs AS Olpha savu izaugsmi balsta uz patentbrīvo medikamentu ražošanu, taču ilgtermiņa izaugsmes plāni ir ambiciozi. Gada apgrozījumam sasniedzot vienu miljardu eiro, uzņēmums varētu atgriezties arī pie oriģinālo farmaceitisko preparātu izstrādes, ceļot savu konkurētspēju jau nākamajā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Olpha valdes priekšsēdētājs Dr.chem. Juris Hmeļņickis. Viņš norāda, ka farmācija ir ļoti īpaša nozare, jo tā strādā ar visnozīmīgāko, kas cilvēkam ir, —veselību un tās atgūšanu vai uzlabošanu. Tieši tādēļ šajā jomā ir ļoti daudz dažādu nianšu, ar kādām nesaskaras citu jomu uzņēmēji. Ne velti zāļu ražošana un izplatīšana ir vienas no striktāk regulētajām nozarēm visā pasaulē, jo tiesības uz veselību un zāļu pieejamība ir viena no svarīgākajām mūsdienu cilvēka tiesībām.

Zāļu ražošanas nozarē esat jau vairāk nekā 25 gadus. Kā nozare ir mainījusies šajā laikā? Kā mainījušies izaicinājumi un iespējas?

Farmācijas nozarē savu profesionālo darbību uzsāku 2000. gadā. Šajā laikā ir kļuvis skaidrs, ka darbs zāļu ražošanā vienmēr ir bijis un joprojām ir izaicinošs. Ja pirms aptuveni 25 gadiem ārvalstu tirgu apgūšana bija vienkāršāka prasību ziņā, tolaik nozarei vēl nebija izveidojusies pietiekama pieredzes un zināšanu bāze, kas šodien ir būtiski paplašinājusies.Vienlaikus nozare kopumā ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Ir ievērojami pieaugušas regulatīvās prasības attiecībā uz produktu izstrādi un ražošanu, tostarp atbilstību Labas ražošanas prakses (GMP) standartiem, serializācijas prasībām, genotoksisko piemaisījumu kontrolei, kā arī videi draudzīgu šķīdinātāju izmantošanai. Līdz ar to uzņēmumiem, kas vēlas realizēt savus medikamentus starptautiskajos tirgos, jānodrošina atbilstība arvien plašākam un sarežģītākam prasību kopumam.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas un arī pacientu paustā trauksme par situācijas pasliktināšanos Latvijā ar medikamentu pieejamību, īpaši bērniem un hroniskiem pacientiem, ir nopietns signāls mūsu veselības un farmaceitiskās aprūpes sistēmai un politikas veidotājiem. Nodrošināt cilvēkiem nepieciešamās zāles nav tikai veselības un dzīvības jautājums, tā ir arī valsts drošības prioritāte. Šī situācija prasa tūlītējus risinājumus, nevis gaidīšanu līdz nākamajam mēnesim vai vēlēšanām, solot, ka situācija uzlabosies un tiek kontrolēta.

Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas ieskatā medikamentu pieejamību valstiskā līmenī var uzlabot, valsts līmenī īstenojot trīs stratēģiskās aktivitātes.

Jāveido valsts līmeņa drošības spilvens

Latvijā tikai 3,9% cilvēku savu veselības stāvokli vērtē kā ļoti labu. Tas nozīmē, ka kopējā iedzīvotāju veselība pasliktinās, vienlaicīgi radot papildu slogu jau tā pieticīgajam veselības aprūpes budžetam.

Daži varētu teikt, ka hronisku slimību gadījumā cilvēkiem pašiem būtu jāveido zāļu krājumi, lai sevi nodrošinātu “nebaltām dienām”, tomēr ne visiem ir šādas finansiālās iespējas. Turklāt recepšu medikamenti tiek izrakstīti konkrētam periodam, ierobežojot iespēju tos iegādāties ilgākam laikam. Efektīvākais un drošākais risinājums ir valstij veidot stratēģiskās medikamentu rezerves, kas nodrošinātu stabilitāti neparedzētās situācijās.

Latvijas farmācijas nozare ir viena no valsts stratēģiski svarīgajām nozarēm, un tās attīstība ir ne tikai ekonomikas, bet arī sabiedrības veselības un valsts noturības jautājums. Tāpēc 21. martā Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) tikās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri un ministrijas augstāko vadību, lai prezentētu nozares attīstības stratēģiju un pārrunātu aktuālos izaicinājumus Latvijas zāļu tirgus attīstībā, informē Latvijas Zāļu ražotāju asociācija.

Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta zāļu reformas ietekmei uz vietējiem ražotājiem. Pašlaik Latvijas zāļu tirgū vietējie ražotāji veido tikai aptuveni 5%, un LZR ieskatā zāļu cenu reforma vēl vairāk nostiprina starptautisko inovatīvo ražotāju pozīcijas un ietekmi Latvijas tirgū, radot jaunus riskus vietējo ražotāju konkurētspējai gan Latvijā, gan starptautiskajos tirgos.

LZR iepazīstināja ministru ar nozares attīstības stratēģiju, kas top sadarbībā ar vietējiem zāļu ražotājiem “Olpha”, “Grindeks” un “PharmIdea”, kā arī Latvijas vadošajām universitātēm un zinātniskajiem institūtiem. Stratēģijas mērķis ir veicināt farmācijas nozares ilgtspējīgu attīstību gan Latvijā, gan eksporta tirgos, uzlabojot ražošanas tehnoloģijas, paplašinot produktu portfeli un palielinot medikamentu pieejamību Latvijas pacientiem.

Šā gada janvārī zāļu ražotāji un to pārstāvji j zāļu cenu pieaugumu deklarējuši 248 zālēm, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) apkopotie dati.

Cenu pieaugums veikts 160 recepšu zālēm un 88 bezrecepšu medikamentiem. Janvārī ražotāju cenu pieaugums bijis robežās no 0,13% līdz pat 150,7%.Kā liecina ZVA dati, tad šā gada janvārī zāļu ražotāji un to pārstāvji Latvijā cenu pieaugumu veikuši vairāk zālēm nekā gadu iepriekš - 2024. gada janvārī cenas tika celtas 181 zālēm, bet decembrī – 85 medikamentiem.

Kopumā 2024.gada laikā saskaņā ar ZVA apkopoto informāciju ražotāji cenas bija cēluši vairāk nekā 800 medikamentiem.

Kā ziņots, no 2025.gada 1.janvāra ir stājusies spēkā zāļu cenu reforma, kas nosaka, ka ražotāji recepšu zāļu cenu varēs mainīt reizi gadā, bet nav noteikti cenu griesti. Attiecībā uz ražotāju iespējām celt recepšu zāļu cenas kā vienīgais nosacījums noteikts, ka ražotāja cena Latvijā nevar būt augstāka kā Lietuvā vai Igaunijā. Attiecīgi ražotāji reizi gadā joprojām var deklarēt cenu izmaiņas bez noteiktiem griestiem, ja tās veic visās Baltijas valstīs.

Latvijas farmācijas un zāļu ražošanas nozarei ir liels eksporta potenciāls un augsta pievienotā vērtība, tāpēc valstij tā ir jāatbalsta – šādu vēstījumu tikšanās laikā ar Latvijas Zāļu ražotāju asociāciju (LZR) pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Viņš atzinīgi novērtēja asociācijas sākto darbu pie nozares attīstības stratēģijas nākamajiem desmit gadiem. LZR izstrādātā farmācijas nozares attīstības stratēģija paredz, ka tuvāko piecu gadu laikā Latvijas zāļu ražotāji izstrādās vismaz 100 jaunus, grūti imitējamus ģenēriskos medikamentus, ar fokusu uz eksporta tirgu paplašināšanu. Šis solis varētu trīskāršot nozares kopējo apgrozījumu un vēl vairāk stiprināt tās lomu Latvijas ekonomikā.

“Farmācija ir viens no mūsu ekonomikas balstiem. Jaunu zāļu izstrāde prasa ilgtermiņa ieguldījumus un rūpīgu plānošanu, tāpēc valstij jānodrošina stabila vide šīs nozares attīstībai. Šī stratēģija ir labs piemērs arī citām nozarēm – tajā ir skaidri definēti mērķi, uzdevumi un finansējuma avoti,” uzsvēra V. Valainis, apstiprinot, ka zāļu ražošanas nozare ir būtiska arī drošības un sabiedrības noturības kontekstā, jo tā spēj mazināt atkarību no globālajām piegādes ķēdēm.

Ar stratēģiskiem attīstības soļiem un mērķtiecīgu valsts atbalstu Latvijas zāļu ražošanas nozare nākamo desmit gadu laikā var četrkāršot apgrozījumu — no pašreizējiem 400 miljoniem eiro līdz 1,5 miljardiem eiro līdz 2035. gadam. Šo mērķu sasniegšanai ir izstrādāta Latvijas zāļu ražotāju nozares stratēģija, kas tika prezentēta augsta līmeņa ekspertu konferencē, piedaloties politiķiem, ārvalstu ekspertiem un nozares pārstāvjiem.

Latvijas zāļu ražošanas nozares stratēģija paredz sistēmisku atbalstu zāļu ražošanas kapacitātes stiprināšanai, investīcijām pētniecībā un inovācijās, kā arī cilvēkkapitāla attīstībai.

“Latvijas farmācijas nozare ir gatava būtiski palielināt savu devumu valsts ekonomikā – no pašreizējā 400 miljonu eiro apgrozījuma līdz 1,5 miljardiem eiro nākamajos desmit gados. Šī mērķa sasniegšanai nepieciešama cieša sadarbība starp nozares uzņēmumiem, augstākās izglītības un pētniecības iestādēm, kā arī valsts institūcijām. Stratēģija kalpo kā vienota ceļa karte, lai šo potenciālu pārvērstu reālā izaugsmē,” skaidro Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja Dombrovska.

Lai nodrošinātu uzņēmuma attīstības plānos paredzēto medikamentu ražošanu, Baltijā viens no vadošajiem zāļu ražotājiem AS “Olpha” iegādājies un uzstādījis jaunas ražošanas iekārtas par kopējo summu 4,4 miljoni eiro.

Kopumā projektā uzstādītas četras jaunas iekārtas, kas palīdzēs būtiski kāpināt ražošanas jaudas, ņemot vērā, ka tuvākajos gados uzņēmums plāno Eiropas, Lielbritānijas un citos pasaules tirgos piedāvāt vēl vismaz 50 jaunus patentbrīvos medikamentus.

Šā gada rudenī darbu sāka jaunā blisterēšanas un iepakošanas līnija, kuras izveidē ieguldīti vairāk nekā 2,5 miljoni eiro. Tāpat par 356 750 eiro uzstādīts kompaktors jeb iekārta, ko izmanto sausās granulu zāļu formas izveidei. 800 000 eiro ieguldīti jauna tablešu apvalkošanas katla iegādei, kā arī par vēl 700 000 eiro uzstādīta jauna zāļu kapsulēšanas iekārta. Kopējām investīcijām piešķirts valsts atbalsts 30% apmērā no iekārtu iegādes izmaksām atbalsta programmas “Lielo investīciju aizdevums ar kapitāla atlaidi” ietvaros, sadarbojoties ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un AS “Attīstības finanšu institūciju ALTUM”.

Kamēr ASV politiskajā dienaskārtībā regulāri parādās solījumi par recepšu zāļu cenu samazināšanu, realitāte liecina par pretējo, vēsta viens no lielākajiem laikrakstiem USA Today.

Spilgts piemērs globālo farmācijas kompāniju kontrolei pār zāļu tirgu ir ASV farmācijas giganta Merck & Co. vēža ārstēšanas medikaments Keytruda, kas 2025. gadā uzņēmumam nodrošināja 31,7 miljardus dolāru lielus ieņēmumus jeb teju pusi no visas korporācijas apgrozījuma. Kompānija savu medikamentu aizsargājusi ar neskaitāmiem patentiem, kas kavē ģenērisko medikamentu ienākšanu tirgū un nodrošina Merck & Co monopolu konkrētajā nišā. Par ģenēriķiem sauc medikamentus, kuri satur to pašu aktīvo vielu kā orģinālās zālēs, tiem ir pierādīta līdzvērtīga efektivitāte, bet parasti tie ir lētāki un ar citu nosaukumu, jo tos ražot var arī citi ražotāji.

Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas (LZR) izpilddirektores amatā darbu sākusi Signe Jantone. Viņai ir ilggadēja pieredze organizāciju vadībā, stratēģisku procesu koordinēšanā un sadarbībā ar valsts institūcijām.

“Latvijas zāļu ražošanas nozare ir viena no jomām, kurai ir milzīgs izaugsmes potenciāls, ambīcijas un motivācija augt. Vietējiem ražotājiem ir nepieciešama spēcīga un profesionāla pārstāvība laikā, kad Eiropā arvien vairāk tiek diskutēts par farmācijas nozares stratēģisko nozīmi un zāļu piegāžu drošību. Signei Jantonei ir plaša pieredze sarežģītu procesu vadībā un sadarbībā ar valsts institūcijām, kas būs nozīmīgs ieguvums asociācijas turpmākajā darbā un arī interešu pārstāvniecībā nacionālā un Eiropas Savienības (ES) līmenī,” uzsver Juris Bundulis, LZR valdes priekšsēdētājs.

“Latvijas farmācijas nozarei šobrīd ir būtisks attīstības brīdis. Eiropā arvien vairāk tiek uzsvērta nepieciešamība stiprināt vietējo zāļu ražošanu un mazināt atkarību no trešajām valstīm. Arī nacionālā līmenī mums ir jārūpējas par zāļu importa atkarības mazināšanu, efektīvāk un mērķtiecīgāk izmantojot priekšrocības, ko Latvijai dod vietējie ražotāji. Latvijai ir unikāla izcilība ķīmijas nozarē un zāļu ražošanā, kas ir mūsu tautsaimniecības lepnums un pamats starptautiskai atpazīstamībai. Mums ir spēcīgas zināšanas, ilggadēja pieredze, augsti kvalificēti speciālisti un vietējie ražotāji ar konkurētspēju starptautiskajos tirgos,” saka S. Jantone, akcentējot, ka vairākas ES valstis jau mērķtiecīgi investē vietējās farmācijas ražošanas attīstībā, uzskatot to ne tikai par ekonomikas, bet arī veselības sistēmas drošības un noturības jautājumu.

Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) aicina valdību noteikt veselības nozari par vienu no galvenajām prioritātēm 2026. gada valsts budžeta plānošanā. Lai veicinātu medikamentu fizisko un finansiālo pieejamību, jāturpina paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu un sistēmā pieejamais finansējums, kā arī jāizvērtē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana medikamentiem.

Valsts veselības izdevumi uz vienu iedzīvotāju Latvijā joprojām ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) valstu vidū . Vienlaikus iedzīvotāju pašu izdevumi ievērojami pārsniedz ES valstu vidējo rādītāju , galvenokārt augstā PVN dēļ. Recepšu zālēm Latvijā PVN ir 12%, kamēr kaimiņvalstīs tas ir krietni zemāks: Igaunijā – 9%, bet Lietuvā – 5%. Latvijā kompensējamo zāļu sistēmai atvēlētais finansējums joprojām ir mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, tāpēc daudziem iedzīvotājiem pašiem jāmaksā par medikamentiem, ko kaimiņvalstīs sedz valsts. Iedzīvotājiem, salīdzinot cenas Baltijas valstu mērogā, tieši PVN likme un valsts kompensācijas apmēri rada iespaidu, ka Latvijā zāles ir dārgākas.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar Latvijas lielākajām nozaru asociācijām ir nosūtījušas vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai un Saeimas frakcijām ar lūgumu atbalstīt darba devēju rosinātās izmaiņas ilgi briedušajiem Darba likuma grozījumiem, lai aktuālais regulējums atbilstu darba tirgus prasībām, motivētu koplīgumu slēgšanu un veicinātu Latvijai spēju konkurēt ar Baltijas un arī Eiropas valstīm.

LDDK atbalsta 2024. gada 20. janvāra Ministru kabineta rīkojumā Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" apstiprināto pasākumu plānu, lai īstenotu tā III sadaļas 29.3. punktā noteikto pasākumu veikt grozījumus Darba likumā, jo pašreizējais regulējums jau ilgstoši ir bijis šķērslis koplīgumu slēgšanai un veido uz neuzticēšanās balstītas darba tiesiskās attiecības. Darba devēju piedāvātie grozījumi nodrošinātu precīzi plānotu un balansētu slodzi, kā arī atbilstoši kompensētu darba samaksu darbiniekam, motivāciju precīzai darba laika uzskaitei darba devējiem un nodokļu ieņēmumus valstij.

2024. gada tirgus tendences un zāļu un medicīnas preču apgādes uzņēmuma AS “Recipe Plus” novērotais liecina, ka Latvijā turpinās pieprasījuma kāpums bezrecepšu zāļu, uztura bagātinātāju un citu medicīnas preču segmentos.

Savukārt recepšu medikamentu kategorijās 2024.gadā pieaugums bijis mērenāks, ko ietekmēja arī ražotāju cenu kāpums virknē produktu kategoriju. Pagājušais un arī šis gads apliecina, ka stabila, nepārtraukta un efektīva medicīnas preču un zāļu apgāde ir būtisks pamats visas Latvijas veselības aprūpes sistēmas kvalitātei.

Sekojot tirgus dinamikai un sadarbības partneru vajadzībām, 2024. gadā “Recipe Plus” papildināja savu produktu portfeli ar vairāk nekā 4000 jaunām precēm. Sadarbojoties ar vairāk nekā 400 ražotājiem un piegādātājiem, uzņēmums savā produktu sortimentā nodrošina vairāk nekā 17000 dažādu produktu pieejamību, kas ietver medikamentus, uztura bagātinātājus, medicīnas preces, kosmētiku un dažādus citus farmaceitiskos un medicīnas produktus. Stabila, nepārtraukta un efektīva medicīnas preču un zāļu piegāde ir būtisks pamats visas veselības aprūpes sistēmas kvalitātei.

Eiropas veselības un zāļu apgādes sistēma ir ES kritiskā infrastruktūra, un par to ir jārūpējas, lai tā strādātu nevainojami, intervijā Dienas Biznesam uzsver Eiropas Veselības apgādes asociācijas ģenerāldirektors Kaspers Ernests (Kasper Ernest).

620 miljoni medicīnas preču iepakojumu dienā no 3500 ražotājiem ceļo pie 190 000 aptieku un ārstniecības iestāžu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. To nodrošina Eiropas Veselības apgādes asociācijas (European Healthcare Distribution Association (GIRP)) biedri.

Pastāstiet par asociāciju, ko tā apvieno, pārstāv, un kādi ir galvenie mērķi?

Mēs pārstāvam teju visus Eiropas veselības aprūpes produktu apgādes uzņēmumus, birojs ir Briselē, un mūsu galvenā rūpe ir, lai Eiropas likumdevējs dzirdētu nozares vajadzības. Mūsu biedri ir lieli sistēmiskie spēlētāji, kuri veic medicīnas preču un zāļu apgādi. Mūsu biedru sadarbības partneru lokā ir aptuveni 3500 ražotāji visā pasaulē. Preces tiek piegādātas aptuveni 190 000 aptieku un dažādu ārstniecības iestāžu. Ik dienu visā Eiropā mūsu biedri piegādā 620 miljonus medicīnas preču iepakojumu.

Zāļu ražošanas joma ir viena no valsts stratēģiski svarīgajām nozarēm, un tās attīstība ir būtiska ne vien Latvijas ekonomiskās izaugsmei, bet arī sabiedrības veselībai un valsts noturībai.

Latvijas Zāļu ražotāju asociācija, sadarbojoties ar vadošajiem medikamentu ražotājiem Olpha, Grindeks un PharmIdea, kā arī ar Latvijas augstskolām, universitātēm, un pētniecības institūcijām ir izstrādājusi nozares stratēģiju nākamajai desmitgadei, lai risinātu aktuālos izaicinājumus un plānotu ilgtspējīgu nākotni.

Stratēģijas mērķis ir veicināt vietējās zāļu ražošanas nozares ilgtspējīgu attīstību gan Latvijā, gan eksporta tirgos, uzlabojot ražošanas tehnoloģijas, paplašinot produktu portfeli un palielinot medikamentu pieejamību mūsu valsts iedzīvotajiem.

Stabilai izaugsmei zāļu ražošanas nozarei ir nepieciešams skaidrs valsts attīstības redzējums ar paredzamu atbalsta politiku un skaidriem darbības noteikumem.

Latvijas zāļu ražotājs AS “Olpha” turpina paplašināt savu klātbūtni starptautiskajos tirgos, sākot pirmās piegādes arī uz Latīņamerikas valstīm.

Uzņēmums 2025.gada nogalē uzvarēja Meksikas valsts starptautiskajā iepirkumā par paaugstināta holesterīna līmeņa pazeminoša recepšu medikamenta piegādi slimnīcām. Pirmā zāļu piegāde uz Meksiku tika veikta 2025. gada decembrī.

Saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumiem, AS “Olpha” piegādās konkrētos medikamentus Meksikas slimnīcām līdz 2026. gada beigām. Līdz ar šo veiksmīgo iepirkuma rezultātu “Olpha” turpinās eksporta attīstību Latīņamerikas un Karību jūras reģionā, kurā dzīvo aptuveni 670 miljoni cilvēku.

“Uzvara starptautiskā iepirkumā ir nozīmīgs solis “Olpha” stratēģisko plānu īstenošanā, kas paredz ievērojami paplašināt savu klātbūtni Rietumeiropas un citu pasaules valstu tirgos. Vienlaikus šis ir arī apliecinājums tam, ka pasaules mērogā neliels Latvijas zāļu ražošanas uzņēmums globālajā tirgū spēj konkurēt ar daudzmiljardu farmācijas gigantiem. Uzvara šāda līmeņa konkursā un sekmīgi veiktas pirmās zāļu piegādes Dienvidamerikas kontinentā ir skaidrs signāls, ka Latvijas farmācijas nozare var un tās potenciāls ir efektīvi jāizmanto ekonomikas attīstībā,” uzsver AS “Olpha” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

2024.gada decembrī zāļu ražotāju cenu pieaugumu deklarējuši 85 medikamentiem, bet gada laikā jau 803 medikamentiem, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) apkopotie dati.

54 no medikamentiem, kam decembrī ražotāji cēluši cenu, ir recepšu medikamenti, bet pārējie bezrecepšu. Kā norāda ZVA, tad par iemeslu cenu pieaugumam zāļu reģistrācijas apliecību īpašnieki galvenokārt minējuši ražošanas un loģistikas izmaksu pieaugumu.

Kā ziņots, no 2025.gada 1.janvāra stājusies spēkā ir zāļu cenu reforma, kas bijusi vērsta uz izmaksu samazināšanu aptiekās un vairumtirgotājiem, bet ražotājiem nav noteikti cenu griesti – vienīgais nosacījums, ka ražotāja noteiktā cena nevar būt Latvijā augstāka nekā Lietuvā vai Igaunijā. Attiecīgi ražotāji joprojām var deklarēt cenu izmaiņas bez noteiktiem griestiem, ja tās veic visās Baltijas valstīs.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde pagājušajā nedēļā par tēmu Par zāļu rezervju izveidi: valsts spēju reaģēt uz ārkārtas situācijām, veselības krīzēm un nepārtrauktas ārstēšanas nepieciešamību dažādās medicīniskās jomās noslēdzās ar lēmumu rakstīt vēstuli premjerei un finanšu ministram, jo vairāku gadu garumā viss laiks pagājis, tikai plānojot un domājot, bet naudas plāniem nav, un attiecīgi Latvijā joprojām nav arī zāļu rezervju hronisko pacientu vajadzībām.

Kā reiz 15. oktobrī, kad notika Saeimas komisijas sēde, kurā lēma rakstīt vēstuli premjerei un finanšu ministram, lai valsts budžetā rod līdzekļus zāļu rezervēm, finanšu ministrs 2026. gada budžeta portfeli jau lepni nodeva Saeimas priekšsēdētājai. Par laimi, opozīcijas deputāts Raivis Dzintars (NA) attapa protokolā fiksēt atkāpi, ka, saņemot valsts zāļu rezervju izveides atteikumu no budžeta veidotājiem, pati komisija iesniegs atbilstošos grozījumus budžeta otrajam lasījumam parlamentā.

Drošības stāsts ministrijas mērcē

Pieminētās komisijas deputātus ar Andri Bērziņu (ZZS) galvgalī “ar intensīvo darbu pēc labākās sirdsapziņas” iepazīstināja gan NMPD direktore Liene Cipule, gan Veselības ministrijas Stratēģiskās plānošanas un gatavības departamenta vadītāja Iveta Gavare, gan ministrijas Farmācijas departamenta vadītājas vietniece Ineta Popēna.

Alvis Ērglis, SIA Latvijas aptieka valdes priekšsēdētājs, par aptieku tīkla īpašnieku kļuva 2025. gadā, uzsākot mērķtiecīgu uzņēmuma attīstības un efektivitātes paaugstināšanas posmu. Viņa stratēģiskais redzējums paredz stiprināt aptieku tīkla pārvaldību, uzlabot darbības efektivitāti un konkurētspēju, kā arī būtiski paplašināt Latvijas aptiekas klātbūtni ekonomiski aktīvākajos Latvijas reģionos, īpaši Rīgā un Pierīgā.

Nesen uzņēmums saņēma Konkurences padomes atļauju SIA Farma Balt Aptieka tīkla iegādes darījumam, kas ir nozīmīgs solis plānotajā Latvijas aptiekas tīkla konsolidācijas procesā. Tas ir viens no lielākajiem aptieku iegādes darījumiem pēdējo gadu laikā. Darījums ir būtiska daļa no Latvijas aptiekas ilgtermiņa attīstības stratēģijas, kas paredz mērķtiecīgu tīkla strukturēšanu, līdzsvarojot izaugsmi ar augstu farmaceitiskās aprūpes kvalitāti ar nolūku stiprināt uzņēmuma konkurētspēju tirgū un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību.

Ir pagājis jau gads, kopš esat Latvijas aptiekas īpašnieks. Kāds tas ir bijis uzņēmumam?

Gads ir bijis ļoti intensīvs, jo līdztekus darbam pie uzņēmuma attīstības stratēģijas mūsu darbu tieši ietekmēja arī zāļu tirgus reforma, kas stājās spēkā 2025. gada janvārī. Ļoti daudz pārmaiņu, arvien jaunas prasības un maz prognozējamības un stabilitātes tirgū. Tieši tāpēc arī šī gada laikā ļoti rūpīgi esam pārvērtējuši Latvijas aptiekas tīkla darbību, efektivitāti un konkurētspēju, ņemot vērā demogrāfiskās tendences, prasības un arī farmaceitiskās aprūpes attīstības tendences.

Ar diskusiju par Latvijas veselības aprūpes sistēmas nākotni, valsts finansējuma prioritātēm, zāļu un diagnostikas pieejamību, kā arī pacienta lomu, norisināsies konference “Veselības aprūpe budžeta krustcelēs: politika, resursi, pacients”. Tā notiks 12.septembrī no plkst. 10:00 līdz 14:30 Rīgas Tehniskās universitātes auditoriju mājā “Domus Auditorialis”, Zunda krastmalā 8.

Konference apvienos lēmējvaru, medicīnas un farmācijas jomas profesionāļus, viedokļu līderus, pētniekus un pacientu pārstāvjus, lai meklētu atbildi uz jautājumu – vai veselības aprūpe ir prioritāte tikai vārdos, vai arī to pierāda konkrēti politiskie lēmumi un rīcības plāni?

Konferenci atklās veselības ministrs Hosams Abu Meri, iepazīstinot ar veselības aprūpes prioritātēm 2026.gadā. Savukārt Eiropas Veselības apgādes asociācijas (European Healthcare Distribution Association) ģenerāldirektors Kaspers Ernests (Kasper Ernest) sniegs prezentāciju par aktuālajiem izaicinājumiem un risinājumiem medikamentu pieejamībā un apgādē Eiropā.

Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Latvijas zāļu ražotājs AS “Olpha” laidis tirgū jau ceturto patentbrīvo kardioloģijas preparātu divu gadu laikā. Šobrīd jau septiņās Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, medikamentu tirgū nonākušas šīs AS “Olpha” ražotās zāles.

Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves un invaliditātes cēlonis ES. Ik gadu no tām mirst aptuveni 1,8 miljoni cilvēku. Jaunais “Olpha” patentbrīvais recepšu medikaments samazina asins recekļu veidošanos, kas var izraisīt dzīvībai bīstamo sirdslēkmi vai insultu.

“Patentbrīvo zāļu attīstība, uz kuru pašlaik koncentrējamies, ir būtiska gan pacientu interesēs, gan visas veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšanai. Jaunu preparātu ienākšanai tirgū un pieaugošajai konkurencei ir skaidri ieguvumi – tie veicina zāļu pieejamību, sniedz ārstiem un farmaceitiem plašākas izvēles iespējas pacientu aprūpē un Latvijas gadījumā mazina arī lielo atkarību no importētajiem medikamentiem. Vienlaikus ikviens Latvijas ražotāju piedāvātais medikaments tirgū sniedz arī nozīmīgu ekonomisko pienesumu, stiprinot vietējo farmācijas nozari un palielinot valsts veselības aprūpes sistēmas noturību,” uzsver AS “Olpha” valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis.

Siguldā, netālu no dzīvojamo māju apbūves teritorijām, SIA “DGR Serviss” paredzējusi izveidot būvgružu šķirošanas laukumu, izbūvēt angāru un autosvarus, informē Gaujas Nacionālā parka aizsardzības biedrība.

Šī gada marta mēneša sākumā vairāki Siguldas un tās novada iedzīvotāji bažās par šajā novadā esošo dabas, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu dibināja Gaujas Nacionālā parka aizsardzības biedrību. Tā iesaistās gan jautājumos, kas tieši saistīti ar Gaujas Nacionālā parka teritorijas aizsardzību un saglabāšanu, gan arī jautājumos par vides aizsardzību prasību un dabas vērtību un dzīvnieku aizsardzības ievērošanu un nodrošināšanu Siguldas novada teritorijā.

Plānots, ka īpašumā “Lauka Košas” tiks izveidota sašķirotu būvniecības atkritumu, nešķirotu būvniecības atkritumu un dažādu metālu pieņemšanas, šķirošanas un būvniecības atkritumu pārstrādes (drupināšanas) vieta. Šāda būvgružu laukuma izveidošana pie pašas pilsētas robežas nozīmē nemitīgu milzīgu putekļu daudzuma veidošanos visā būvgružu apstrādes laikā – kad būvgruži tiks atvesti un izgāzti teritorijā, kad tie tiks šķiroti un pārkrauti, bet īpaši liela apmēra putēšana sagaidāma, kad būvgruži tiks drupināti un sijāti.