Asociācija: Zaudē ES līdzfinansējumu depozīta sistēmas ieviešanai

Autors: Lelde Petrāne
2017. gada 28. decembris plkst. 15:40

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz 10% - 12% no kopējā atkritumu daudzuma. Šobrīd šīs izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem, lai gan iepriekšējā periodā bija iespēja depozīta sistēmas ieviešanai piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu, norāda Latvijas Alus darītāju asociācija (LADA).

«Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šobrīd aktīvi plāno depozīta sistēmas ieviešanu, lai gan iepriekš noteica, ka depozīta sistēma netiks ieviesta. Mums nav skaidra VARAM argumentācija par kraso viedokļa maiņu. Šobrīd, kad ES naudu nav iespējams piesaistīt, depozīta sistēmas ieviešanas izmaksas būs daudz lielākas un gulsies uz uzņēmēju pleciem,» pauž LADA vadītāja Ināra Šure. Viņa atzīmē, ka depozīta sistēmas ietvaros vienas atpakaļ savāktās vienības izmaksas būs vismaz septiņas reizes augstākas nekā pie esošās dalītās atkritumu vākšanas sistēmas, kurā jau šobrīd ir ieguldīti vairāki desmiti miljoni eiro.

Kā liecinot Lietuvas pieredze, depozīta sistēma mūsu kaimiņvalstī strādā ar aptuveni 2 milj. eiro lieliem zaudējumiem. Turklāt pēc depozīta sistēmas ieviešanas vienas vienības cena patērētājam pieauga par aptuveni 4,2 centiem plus pievienotās vērtības nodoklis. Tāpat, pēc depozīta sistēmas ieviešanas, patērētājam, iegādājoties produktu, ir papildu jāmaksā depozīta maksa 10 centu apmērā. Līdz ar to, kopš depozīta sistēmas ieviešanas, pircējam par vienu vienību papildu ir jāmaksā vismaz 15 centi, skaidro I. Šure.

«Depozīta sistēmas ieviešana nav viennozīmīgi vērtējama, jo vairākās Eiropas valstīs tā darbojas ar zaudējumiem un no tās atsakās, jo izmaksas attiecībā pret savākto iepakojumu daudzumu ir milzīgas. Viena no valstīm, kas pavisam nesen pieņēma lēmumu atteikties no šīs sistēmas, ir Dānija. Šobrīd būtu lietderīgi nesteigties ar depozīta sistēmas ieviešanu, bet pāris gadus izvērtēt Lietuvas pieredzi un tikai pēc tam pieņemt lēmumu,» saka I.Šure.