Asociācija: Zaudē ES līdzfinansējumu depozīta sistēmas ieviešanai 

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz 10% - 12% no kopējā atkritumu daudzuma. Šobrīd šīs izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem, lai gan iepriekšējā periodā bija iespēja depozīta sistēmas ieviešanai piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu, norāda Latvijas Alus darītāju asociācija (LADA).

Lelde Petrāne, 2017. gada 28. decembris plkst. 15:40

Ināra Šure

Foto: Evija Trifanova/LETA

«Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šobrīd aktīvi plāno depozīta sistēmas ieviešanu, lai gan iepriekš noteica, ka depozīta sistēma netiks ieviesta. Mums nav skaidra VARAM argumentācija par kraso viedokļa maiņu. Šobrīd, kad ES naudu nav iespējams piesaistīt, depozīta sistēmas ieviešanas izmaksas būs daudz lielākas un gulsies uz uzņēmēju pleciem,» pauž LADA vadītāja Ināra Šure. Viņa atzīmē, ka depozīta sistēmas ietvaros vienas atpakaļ savāktās vienības izmaksas būs vismaz septiņas reizes augstākas nekā pie esošās dalītās atkritumu vākšanas sistēmas, kurā jau šobrīd ir ieguldīti vairāki desmiti miljoni eiro.

Kā liecinot Lietuvas pieredze, depozīta sistēma mūsu kaimiņvalstī strādā ar aptuveni 2 milj. eiro lieliem zaudējumiem. Turklāt pēc depozīta sistēmas ieviešanas vienas vienības cena patērētājam pieauga par aptuveni 4,2 centiem plus pievienotās vērtības nodoklis. Tāpat, pēc depozīta sistēmas ieviešanas, patērētājam, iegādājoties produktu, ir papildu jāmaksā depozīta maksa 10 centu apmērā. Līdz ar to, kopš depozīta sistēmas ieviešanas, pircējam par vienu vienību papildu ir jāmaksā vismaz 15 centi, skaidro I. Šure.

«Depozīta sistēmas ieviešana nav viennozīmīgi vērtējama, jo vairākās Eiropas valstīs tā darbojas ar zaudējumiem un no tās atsakās, jo izmaksas attiecībā pret savākto iepakojumu daudzumu ir milzīgas. Viena no valstīm, kas pavisam nesen pieņēma lēmumu atteikties no šīs sistēmas, ir Dānija. Šobrīd būtu lietderīgi nesteigties ar depozīta sistēmas ieviešanu, bet pāris gadus izvērtēt Lietuvas pieredzi un tikai pēc tam pieņemt lēmumu,» saka I.Šure.

Dalies ar šo rakstu!
Nepalaid garām

Alus pasaule ir daudz plašāka, nekā varētu iedomāties, stāsta šī dzēriena someljē...

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

No šīs sadaļas
2017. gada 20. decembris plkst. 8:00

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi izmaksāt 3,46 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu rudens...

2017. gada 19. decembris plkst. 18:16

Noslēdzies Altum izsludinātais iepirkums sēklas un sākuma kapitāla fondu atlasei, un iepirkuma...

2017. gada 19. decembris plkst. 12:59

Katru gadu Eiropā notiek vairāki simti tirdzniecības misiju un kontaktbiržu, kurās uzņēmumi...

2017. gada 13. decembris plkst. 14:52

No Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem Eiropas reālajā ekonomikā nonākuši 278 miljardi...

2017. gada 12. decembris plkst. 18:21

Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), kas kopš 2015. gada sekmējis ekonomikas izaugsmi...

2017. gada 05. decembris plkst. 11:00

Brisele ir ar mieru palīdzēt amortizēt globalizācijas sekas, ja valsts tajā ieliek...

2017. gada 05. decembris plkst. 10:53

Otrdien, 5. decembrī, Ministru kabinetā izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts...

2017. gada 22. novembris plkst. 10:32

Jaunie uzņēmēji, kuri pēdējos trīs gados ir izveidojuši kompāniju, var izmantot iespēju...

2017. gada 21. novembris plkst. 12:07

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi Ekonomikas...

2017. gada 15. novembris plkst. 12:37

Pasaulē lielākajā un prestižākajā Interneta samitā (Web Summit) Latviju Eiropas Savienības #InvestEU ...