Jaunākais izdevums

Vairāki uzņēmēji Dienas Biznesam vēstīja par satraucošu situāciju - jūnija sākumā viņi gaidīja pieteikto valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai par aprīli, taču tā vietā saņēmuši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vēstuli, ka naudas nav, tāpēc atbalsta izmaksa tiek pagarināta.

“Kā lai mēs strādājam? Gandrīz septiņus mēnešus mums visi veikali ierobežojumu dēļ bija slēgti. Informācija par to, kad varēsim atsākt darbu, nebija, par atļauju atsākt darbu tika paziņots pēkšņi, divas dienas iepriekš. Veikalus aizvēra decembrī, mums ir pilna noliktava ar ziemas zābakiem. Apģērbu veikaliem ir vēl trakāk. Nesaņemot šo atbalsta naudu, mēs nevaram pat nopirkt preci, lai veicinātu kaut kādu apgrozījumu. Situācija ir diezgan dramatiska, gaidām maksātnespējas vilni,” reālo situāciju raksturo kāda apavu veikalu tīkla īpašniece, kas vēlējās palikt anonīma.

Fragments no VID vēstules par iesnieguma izskatīšanas termiņa pagarināšanu

Viņa piebilst, ka labā ziņa, protams, ir tā, ka pabalsts nav atteikts, bet gan pagarināta tā izmaksa, tomēr uzņēmējdarbības plānošanu tas krietni apgrūtina. "Uzņēmēji taču plāno savu biznesu, naudas plūsmas utt. Četras dienas pirms gaidāmā atbalsta izmaksas saņemt vēstuli, ka naudas nav, ir diezgan dramatiski. Ir dusmas, ka valdībai nav stratēģijas, lēmumi tiek pieņemti haotiski, pēdējā brīdī, nepadomājot, vai tos reāli iespējams īstenot,” pauž uzņēmēja.

Līdzīgus stāstus DB uzklausīja arī no bērnu apģērbu ražotājiem un tirgotājiem, un uzņēmējiem citās nozarēs.

VID pārstāvis Andrejs Vaivars skaidro, ka situācija tāda izveidojusies, jo atbalstam apgrozāmo līdzekļu plūsmai par aprīli kopumā bija atvēlēti 310 miljoni eiro, ar ko visiem šī atbalsta pretendentiem nepietika. Aizvadītās nedēļas piektdienā Eiropas Komisijā saskaņoti jaunie Ministru kabineta noteikumi, kas regulē valsts atbalsta piešķiršanu. Tādējādi Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem būs pieejami vēl aptuveni 170 miljoni eiro apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai un līdz ar to 8.jūnijā aizkavēto atbalsta maksājumu izmaksa atsāksies, informē A.Vaivars.

Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena apstiprina, ka šāda situācija izveidojās, jo nebija saņemts Eiropas Komisijas saskaņojums finansējuma palielinājumam. Šobrīd saskaņojums ir saņemts, un atsāksies atbalsta izmaksa, kā arī komersanti var iesniegt jaunu pieteikumus atbalsta saņemšanai.

“Neskatoties uz ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu, vairākas nozares joprojām nevar pilnvērtīgi veikt savu saimniecisko darbību. Uzņēmumu pieprasījums pēc apgrozāmiem līdzekļiem operacionālo izmaksu segšanai turpina pieaugt, tāpēc esam palielinājuši finansējumu atbalsta programmai, kā arī fokusējuši atbalstu uz Covid-19 krīzē vistiešāk cietušajiem. Ir svarīgi palīdzēt uzņēmējiem šajā sarežģītajā periodā saglabāt darba vietas un noturēt darbiniekus, kā arī kompensēt radušos zaudējumus,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Pakāpeniski mazinot ierobežojumus saimnieciskās darbības veikšanai, no 2021. gada maija tiek mainīti atbalsta saņemšanas nosacījumi, atbalsta sniegšanu fokusējot tieši uz tiem komersantiem, kuru darbība joprojām ir pilnībā vai daļēji ierobežota, līdz ar to:

  1. atbalsts būs pieejams arī jūnija mēnesī,
  2. tiek noteikts nozaru ierobežojums atbalsta saņemšanai - identificētas 54 nozares, kuru komersantiem no š.g. maija apgrozāmo līdzekļu grants nebūs pieejams. Tās ir nozares, kuru darbībai iepriekš nav bijuši noteikti ierobežojumi un kuri šobrīd īsteno pilnvērtīgu saimniecisko darbību, piemēram, būvniecība; nodrošināšana ar personālu; IKT; elektroenerģijas ražošana un tirdzniecība; remonts; biroju administratīvie pakalpojumi, u.c.
  3. tāpat no š.g. maija piešķiramā granta apmērs tiks noteikts ne lielāks kā apgrozījuma kritums 2021. gada maijā un attiecīgi arī jūnijā, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. gada vai 2020. gada attiecīgo mēnesi 30 % apmērā jaunajiem uzņēmumiem (MK noteikumu 4.2.1. un 4.2.4. apakšpunktā noteiktajiem uzņēmumiem); vai salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā 20% apmērā – MK noteikumu 4.2.2. un 4.2.3.apakšpunktā noteiktajiem uzņēmumiem.

Vienlaikus precizēti gadījumi, kad uzņēmums nekvalificējas atbalstam, t.i., ja uzņēmums ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra (izņemot gadījumu, ja tas izslēgts pēc savas iniciatīvas vai ir izpildījis Valsts ieņēmumu dienesta prasības un pārkāpumu novērsis, bet nav atkārtoti reģistrā reģistrēts, jo uz to nav attiecināmas Pievienotās vērtības nodokļa likuma prasības par obligātu reģistrāciju) un tas nav atjaunots pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, vai tam ir vai pēdējo divu gadu laikā ir bijusi apturēta saimnieciskā darbība.

Atbalsta apmērs par maiju un jūniju noteikts 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 50 000 EUR mēnesī.

Atbalsta programmas turpināšanai piešķirts papildu finansējums 223 miljonu EUR apmērā, palielinot kopējo atbalsta programmas finansējumu līdz 533,8 miljoniem EUR.

Atbalsta programmas termiņš pagarināts līdz 2021. gada 30. jūnijam. Tas nozīmē, ka atbalstam par iepriekšējiem mēnešiem, t.sk. maiju ar precizētajiem nosacījumiem, komersanti varēs pieteikties līdz š.g. 15. jūnijam, savukārt š.g. 15. jūnijā tiek pārtraukta iesniegumu pieņemšana par iepriekšējiem atbalsta perioda mēnešiem. Atbalstam par jūniju komersanti varēs iesniegt pieteikumu līdz š.g. 15.jūlijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Covid-19 atbalsta programmās nav ievērota konsekventa pieeja atbalsta saņēmēju publiskošanai

LETA, 24.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdība februārī plāno lemt par izejas no Covid-19 pandēmijas stratēģiju

LETA, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība februāra laikā plāno lemt par izejas no Covid-19 pandēmijas pasākumu stratēģiju, izvērtējot visus drošības pasākumus, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc politiķa vārdiem, svarīgi izvērtēt visus drošības pasākumus, lai secinātu, kuri nav pieciešami un var tikt atcelti.

"Mēs vēlamies, lai skaidrība šajā jautājumā būtu līdz ārkārtējās situācijas noslēgumam februāra beigās," norādīja premjers, "nepieciešams iet kopsolī ar saslimšanas un hospitalizācijas gaitu, bet, šķiet, ka pašlaik hospitalizācijas līmenis pie omikrona varianta ir citādāks, nekā pie iepriekšējā dominējošā deltas varianta, un slimnīcas nepildās ļoti strauji." Valdības vadītājs atzīmēja, ka viens no iemesliem tam ir daudzie cilvēki, kas vakcinējās pret Covid-19.

Kariņš norādīja, ka šo piektdien tikšanās laikā Rīgā ar Igaunijas un Lietuvas valdību vadītājiem tiks runāts gan par drošības situāciju, gan par Covid-19 ierobežojumiem. Latvijas premjera mērķis ir pie iespējas saskaņot to, kā visās Baltijas valstīs varētu izskatīties ierobežojumi pēc februāra beigām - šāda mērķa sasniegšanai gan būtu nepieciešams garš process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pasaules un arī Latvijas ekonomiku satricinājusi gan globālā pandēmija, gan Krievijas izraisītā karadarbība Ukrainā, kas novedusi pie strauja energoresursu cenu kāpuma. Visos gadījumos valsts sniegusi gan finansiālu, gan cita veida atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Atbalsts sasniedzis Latvijas vēsturē vēl nebijušus apjomus, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Mans kā finanšu ministra galvenais uzdevums ir nodrošināt to, ka budžeta iespējas un aizņemšanās apjoms tiek sabalansēts ar ekonomikas attīstības un sociālajām vajadzībām. Covid laikā mums šo balansu izdevās atrast – aizņemties tieši tik, cik nepieciešams, lai nodrošinātu, ka bezdarbs nepārsniedz mūsu noteikto līmeni,” saka J.Reirs.

Lai ierobežotu Covid-19 vīrusa izplatību un pēc iespējas ātrāk piedāvātu uzņēmējiem un darba ņēmējiem tādus risinājumus, kas būtiski atvieglotu globālās pandēmijas radītās ekonomiskās problēmas, 2020. gada sniegtais atbalsts bijis 1,28 miljardu eiro jeb 4,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, savukārt 2021. gadā tas sasniedzis 2,28 miljardus eiro jeb 6,9% no IKP. 2022. gadā līdz jūnija beigām atbalsta pasākumiem piešķirti 437,2 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Publiskus pasākumus varēs apmeklēt cilvēki arī ar negatīviem Covid-19 testiem

Db.lv, 10.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 15.jūnija publiskus pasākumus varēs apmeklēt arī cilvēki ar negatīvu Covid-19 testu. Savukārt bērniem līdz 12 gadu vecumam, lai apmeklētu pasākumus kopā ar vecākiem, tests nebūs jāveic. Šādos pasākumos būs jāievēro noteiktas drošības prasības, informē Veselības ministrija.

Jau šobrīd ir noteikti dažādi izņēmumi cilvēkiem, kuri ir vakcinējušies pret Covid-19 vai to pārslimojuši pēdējā pusgada laikā.

Šodien, 10.jūnijā, Ministru kabinets lēma dot iespēju publiskus pasākumus apmeklēt arī cilvēkiem, kuriem ir negatīvs Covid-19 tests, un vecākiem ar bērniem.

Kas varēs no 15.jūnija apmeklēt publiskus pasākumus, piemēram, koncertus, kino, teātra izrādes u.tml?

No 15.jūnija, uzrādot digitālo Covid-19 sertifikātu, publiskus pasākumus varēs apmeklēt cilvēki, kuri:

• ir vakcinējušies pret Covid-19;

• ir pēdējā pusgada laikā pārslimojuši Covid-19;

• pēdējo 48 stundu laikā ir veikuši Covid-19 testu un tas ir negatīvs;

• pēdējo 6 stundu laikā ir veikuši Covid-19 ātro antigēna testu un tas ir negatīvs;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 15.jūnija pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie iedzīvotāji ar Covid-19 sertifikātu varēs pulcēties privātos pasākumos līdz 20 cilvēkiem bez mājsaimniecību skaita ierobežojuma, pirmdien preses konferencē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie varēs pulcēties privātos pasākumos ārtelpās un iekštelpās, nepārsniedzot 20 cilvēku, taču mājsaimniecību skaits nav ierobežots. Pasākumos, kur pulcējas vakcinētie vai Covid-19 pārslimojošie, var neievērot drošības pasākumus, piemēram, var nelietot sejas aizsargmasku, neievērot divu metru distanci.

Pavļuts skaidroja, ka cilvēku skaits privātajos pasākumos atšķirībā no publiskajiem tiek ierobežots, jo publiskā pasākuma rīkotāji norīko atbildīgo, kas pārbauda Covid-19 sertifikātus pret Covid-19 vakcinētajiem, pārslimojošiem vai personām, kas veikušas Covid-19 testu.

Iedzīvotāji bez Covid-19 sertifikāta joprojām varēs pulcēties privātos pasākumos, līdz desmit cilvēkiem no divām mājsaimniecībām. Tāpat šīs personas var pulcēties privātos pasākumos līdz 20 cilvēkiem ārtelpās, neierobežojot ietverto mājsaimniecību skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozes.

Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, t.sk. Covid-19 izplatības otrā viļņa ietekmi un straujāku, nekā gaidīts, tautsaimniecības atveseļošanos 3. ceturksnī, Latvijas Banka nav mainījusi 2020. gada izaugsmes prognozi, bet 2021. gadā tiek gaidīta lēnāka tautsaimniecības atveseļošanās salīdzinājumā ar septembrī prognozēto.

Saskaņā ar Latvijas Bankas decembra prognozēm Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 4.7%, bet 2021. gadā pieaugs par 2.8% (septembra prognoze – 2020. gadā IKP kritums par 4.7%, bet 2021. gadā IKP kāpums par 5.1%).

Savukārt inflācijas prognoze ir nedaudz samazināta (līdz 0.1% 2020. gadā un 1.1% 2021. gadā; septembra inflācijas prognoze – 0.2% 2020. gadā un 1.4% 2021. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē joprojām galvenā tēma ir pandēmija, un šis temats aktuāls var būt vēl ļoti ilgi. Faktiski līdz ar Covid-19 lipīgo variantu izplatīšanos sāk nostiprināties viedoklis, ka cilvēkiem jāmaina priekšstats par to, kā tie domā un uztver esošo pandēmiju.

Proti, ja agrāk tika cerēts uz to, ka pret šo visu būs kāda izšķirīga uzvara, tad tagad šādas cerības pagaist. Līdzīga domu gaita nu redzama arī dažos pasaules vadošajos biznesa medijos.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) nu raksta, ka zinātnieku labākais scenārijs Covid-19 cīņas frontē nebūt vairs neesot tā iznīcināšana. Tas drīzāk saistoties ar tādu situāciju, kad šis vīruss kļūst par tādu pašu “rutīnas slimību” kāda ir gripa vai pat ierindas saaukstēšanās. Tiek norādīts, ka šāda Covid-19 delta varianta izplatīšanās faktiski nozīmējot, ka no tā atbrīvoties ir teju neiespējami.

Rezultātā tiek klāstīts, ka cilvēkiem pret Covid-19 vīrusu un tā versijām, visticamāk, būs jāvakcinējas regulāri, kur tas savukārt tad atturēs no masveida hospitalizācijām un nāves gadījumiem. Jeb, lai Covid-19 vīruss būtu daudzmaz “maigs”, lielākajai daļai cilvēku būs nepieciešama kāda veida imunitāte, kas, pēc zinātnieku teiktā, nozīmē, ka saslimstība ar šo slimību ir vieglāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saglabājoties samērā augstam Covid-19 infekcijas izplatības līmenim un inficēšanas riskam, tostarp arī mājsaimniecībās, kā arī jauno vīrusa celmu izplatībai, nolūkā ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību mājsaimniecību vidū, Ministru kabinets 27. maija sēdē lēma līdz š.g. 30. jūnijam pagarināt atbalsta programmu personām, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija un to kontaktpersonām.

Kā zināms, kopš 2020. gada nogales atbalsta programmu pašizolācijai vai izolācijai tūristu mītnēs administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Valsts sniedz atbalstu uzturēšanās un ēdināšanas pakalpojumu izmaksu segšanai tūristu mītnē, kura ir iekļauta LIAA administrētajā tūristu mītņu sarakstā, šādām personām, kurām nav iespējas ievērot izolāciju savā dzīvesvietā, nepakļaujot inficēšanās riskam citus mājsaimniecības locekļus:

  • personām, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija ar vieglu vai bezsimptomu slimības gaitu un kurām nav nepieciešama ārstēšanās stacionārā;
  • personām, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija, pēc ārstēšanās stacionārā, ja ārstniecības iestāde nav pieņēmusi lēmumu par izolācijas pārtraukšanu;
  • personām, kuras noteiktas par kontaktpersonām;no ieslodzījuma vietas atbrīvotām personām, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija vai kuras noteiktas par kontaktpersonu, ja tām nav dzīvesvietas, bet jāturpina izolācija vai mājas karantīna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Imunizācijas valsts padome atbalsta 5-11 gadus vecu bērnu vakcināciju pret Covid-19

LETA, 01.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imunizācijas valsts padome (IVP) kopumā atbalsta bērnu vakcināciju pret Covid-19 vecuma grupā no 5 līdz 11 gadiem, taču atkārtoti uzsver, ka joprojām būtiskākā ir senioru un riska grupu vakcinēšana, pēc kārtējās IVP sēdes informēja tās vadītāja, profesore Dace Zavadska.

Viņa uzsver, ka senioru un riska grupu cilvēku vakcinēšana ir prioritāte gan primārajā, gan balstvakcinācijā.

Ņemot vērā patlaban pieejamo zinātnisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju, IVP kopumā atbalsta bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem vakcināciju pret Covid-19, taču pašlaik īpaši to rekomendē sākt visiem tiem bērniem, kas ietilpst kādā no riska grupām nopietnai Covid-19 gaitai. Tie, piemēram, ir bērni ar onkoloģiskām slimībām, aptaukošanos, cukura diabētu, kardiovaskulārām fona slimībām un citām hroniskām orgānu slimībām, skaidro profesore.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir reģistrējusi "Pfizer"/"BioNTech" Covid-19 vakcīnu lietošanai bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem. Tas veikts, pamatojoties uz izvērtējumu no pētījuma datiem, kur šajā populācijā ieguvumi no Covid-19 vakcinācijas pārsniedz risku. Pētījumā piedalījušies 3082 bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ceturtdien apstiprināja grozījumus atbalsta programmā algu subsīdijai daļēji nodarbinātiem darbiniekiem, paplašinot atbalsta saņēmēju loku, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Līdz ar to tagad atbalsts būs pieejams arī tiem darba devējiem, kas iepriekš nekvalificējās atbalsta saņemšanai.

Turpmāk uzņēmēji varēs izvēlēties vienu no diviem atbalsta saņemšanas kritērijiem, lai pretendētu uz algu subsīdiju atbalstu.

Atbalstam algu subsīdijai daļēji nodarbinātiem darbiniekiem varēs pieteikties darba devēji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi ir samazinājušies ne mazāk kā par 20% konkrētajā 2020.gada un 2021.gada atbalsta mēnesī, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī, kad uzņēmums faktiski darbojies.

Vai arī atbalstu varēs saņemt, ja ieņēmumi būs samazinājušies ne mazāk kā par 30%, salīdzinot ar attiecīgā 2019.gada mēneša ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Klātienē strādājošajiem vismaz divas reizes nedēļā būs jāveic Covid-19 tests

LETA, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 6.decembra, veicot darba pienākumus klātienē, kur ir iespējams kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem, būs jāveic regulāra Covid-19 testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot antigēna paštestus, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Prasība attieksies uz visiem darbiniekiem - gan pret Covid-19 vakcinētiem, gan nevakcinētiem.

Veselības ministrija (VM) rīkojuma anotācijā norāda, ka, neskatoties uz to, ka pašlaik Latvijā ir novērojama Covid-19 gadījumu samazināšanās tendence, kā arī pakāpeniski samazinās Covid-19 pacientu skaits slimnīcās, joprojām pastāv augsti riski atkārtotam saslimstības pieaugumam. Tas ir saistīts ar to, ka novērojama ļoti strauja Covid-19 izplatība Eiropā, kā arī tiek prognozēta pastiprināta cilvēku mobilitāte pirmssvētku perioNo 6.decembra, veicot darba pienākumus klātienē, kur ir iespējams kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem, būs jāveic regulāra Covid-19 testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot antigēna paštestus, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas izraisītas pārdomas Vecgada vakarā

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijā no pirmdienas cilvēkiem, kas vēlas iekļūt restorānos un kafejnīcās un doties iekšzemes ceļojumos, nepieciešams uzrādīt "Covid pasi".

"Covid pase" jau kopš 21.jūlija ir nepieciešama, lai apmeklētu kinoteātrus, teātrus, muzejus un citas kultūras iestādes, bet no pirmdienas tā būs nepieciešama arī daudzās citās vietās.

Jauno prasību mērķis ir pamudināt vairāk cilvēku vakcinēties pret Covid-19 un palēnināt koronavīrusa izplatību. Pašreiz Francijā lielāko daļu Covid-19 gadījumu izraisa koronavīrusa delta paveids.

Francijā pret Covid-19 pilnībā vakcinēti vairāk nekā 36 miljoni cilvēku jeb vairāk nekā 54% no iedzīvotāju kopskaita.

"Covid pasi" Francijā var saņemt cilvēki, kas ir vakcinējušies pret Covid-19, to pārslimojuši vai nesen veikuši Covid-19 testu un tā rezultāts bijis negatīvs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 krīzē netiek pietiekami ieguldīts cilvēkkapitālā

Prof. Gundars Bērziņš, prof. Jānis Priede, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, 27.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid–19 koronavīrusa pandēmija ir būtiski palielinājusi ekonomisko nenoteiktību. Nav arī skaidrs, vai tuvākajā nākotnē vēl tiks ieviesti papildu pandēmiju ierobežojošie pasākumi.

Šī nenoteiktība ir graujoša jebkāda veida ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, bet bez ieguldījumiem nav iedomājams produktivitātes pieaugums. Lielas bažas raisa finansējuma apjoma samazinājums inovācijām, pētniecībai un attīstībai, jo runa ir par ilgtermiņa izaugsmes iespējām un to, kādas būs uzņēmumu un ekonomikas iespējas augt pēc pandēmijas.

Jaunākie pētījumi dažādās noarēs izceļ virkni globālu problēmu, kas īpaši izgaismojušās Covid–19 apstākļos, piemēram, nepietiekams ieguldījums cilvēkkapitālā. Dīkstāves pabalsti pašlaik lielā mērā risina šo jautājumu un mēģina novērst zaudējumus īstermiņā, tomēr, ja lejupslīde ieilgs, jauniešiem un citiem, kas tikko ienākuši darba tirgū, tiks liegts strādāt, radot cilvēkkapitāla zaudējumus, kas pasliktinās ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atbalsta līdz 90 miljonu eiro ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā

Db.lv, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja līdz 90 miljonu eiro ieguldījumu Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitālā, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Tas ir konceptuāls valdības lēmums, - līdzekļus "airBaltic" varēs saņemt pēc tam, kad Eiropas Komisija būs veikusi valsts atbalsta izvērtējuma procedūru un sniegusi pozitīvu atbildi," norādīja Linkaits.

“Mūsu galvenā akcionāra atbalsts krīzes pārvarēšanai atspoguļo izpratni par airBaltic pozitīvo ietekmi uz ekonomiku,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Paredzēts, ka ar plānoto airBaltic akciju kotēšanu biržā (IPO) investīcijas atgriezīsies Latvijā kā ienākumi no pārdotajām akcijām.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", lidsabiedrības pamatkapitāls patlaban ir 506,473 miljoni eiro, tādējādi pēc otrreizējas tā palielināšanas Covid-19 pandēmijas laikā pamatkapitāls sasniegs līdz 596,473 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis Latvijas darba tirgu pagaidām ir ietekmējis būtiski mazāk nekā tās pirmais vilnis, un pērnā gada pēdējā ceturksnī bezdarbs Latvijā samazinājās līdz 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Protams, stingrākie epidemioloģiskie ierobežojumi stājās spēkā tikai decembra otrajā pusē, un ceturtā ceturkšņa bezdarba rādītājos tos vēl īsti neredzam, taču arī šī gada janvārī situācija darba tirgū saglabājas labāka nekā Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī. Kā liecina operatīvie dati, janvārī bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 8,8 %, savukārt reģistrētais bezdarbs pakāpies līdz 8,1 %. Salīdzinājumam Covid-19 pirmā viļņa laikā 2020. gada maijā reģistrētais bezdarbs Latvijā bija 8,6 %, tomēr jāņem vērā, ka ziemas mēnešos Latvijā ir raksturīgs sezonāls bezdarba pieaugums, secina Citadeles ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Viņš norāda, ka darba tirgus šobrīd diezgan labi atspoguļo notiekošo ekonomikā kopumā un Covid-19 krīzes ļoti nevienmērīgo ietekmi uz dažādām nozarēm, kā arī sociālajām grupām. Covid-19 pandēmija ir smagi ietekmējusi atsevišķas pakalpojumu nozares, kuru darbība ir būtiski ierobežota nu jau gandrīz gadu. Tikmēr citas nozares, piemēram, rūpniecību, būvniecību un profesionālos pakalpojumus Covid-19 otrais vilnis nav būtiski ietekmējis, un tajās turpinās izaugsme. Tā rezultātā bezdarbs cilvēkiem ar augstāko izglītību ir samazinājies no 5,6 % 2020. gada 1. ceturksnī līdz 4,5 % gada nogalē. Tikmēr strādājošajiem ar vidējo izglītību bezdarbs ir pieaudzis no 7,5 % līdz 10 %. Šī nevienmērīgā Covid-19 krīzes ietekme redzama arī ienākumu struktūrā, jo gada laikā 15 % līdz 10 % ir sarucis strādājošo īpatsvars, kas saņem minimālo algu vai zemāku, savukārt no 6 % līdz 8 % pieaudzis lielu algu saņēmēju īpatsvars. Rezultātā Latvijā šobrīd aug bezdarbs, nedaudz samazinās patēriņš un iedzīvotāju kopējie ienākumi, bet vienlaikus strauji aug uzkrājumi tiem, kurus Covid-19 krīzes nav ietekmējusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts ir pārmaksājusi par Covid-19 testēšanas pakalpojumiem krīzes sākumposmā

LETA, 18.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ir pārmaksājusi par Covid-19 testēšanas pakalpojumiem krīzes sākumposmā, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Revidenti norādīja, ka saistībā ar Covid-19 neprognozējamo izplatību Latvijā jau kopš pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas 2020.gada 12.martā atbildīgajām institūcijām bija jārīkojas nekavējoties, lai vīrusu identificētu un pēc iespējas ātrāk to ierobežotu. Šai nolūkā Nacionālajam veselības dienestam (NVD) bija jāslēdz līgumi ar laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem jeb laboratorijām, aprēķinot tarifus par veiktajiem izmeklējumiem Covid-19 identificēšanā.

Veicot pārbaudi par to, kā 2020.gadā izlietoti 28,2 miljoni eiro, kas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti šiem laboratoriskajiem pakalpojumiem, Valsts kontrole secināja, ka finansējums izlietots atbilstoši mērķim. Tomēr revidenti atzīst, ka katras laboratorijas tarifu noteikšanas individuālā pieeja, kas pastāvēja līdz pat augustam, nav veicinājusi piešķirtā valsts finansējuma ekonomisku izmantošanu un valsts par laboratoriju sniegtajiem pakalpojumiem ir pārmaksājusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lems par izejas stratēģiju no Covid-19 ierobežojumiem, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Valdības sēdes sākums paredzēts plkst.10, taču vispirms būs sēdes slēgtā daļa.

Atsevišķi jautājumi par Covid-19 sertifikātu turpmāku izmantošanu aizvien vēl palikuši neskaidri.

Kariņš pirmdien atzīmēja - ņemot vērā, ka nav zināms, vai un kādi Covid-19 saslimstības viļņi varētu būt nākotnē, valdības stratēģija paliek nemainīga - labākais risinājums ir vakcinēties un balstvakcinēties, lai samazinātu smagas saslimšanas risku, pauda politiķis.

Premjers arī akcentēja, ka ir jāturpina nēsāt maskas un testēties, lai saslimšanas gadījumā neietu sabiedrībā.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pozitīvi novērtēja, ka pēc divām nedēļām kopš Jaunās konservatīvās partijas aicinājuma koalīcijas kolēģiem pārskatīt Covid-19 regulējumu ir panākta vienošanās par ierobežojumu mazināšanu. Politiķe cita starpā norādīja, ka ir svarīgi, ka skolās tiek saglabāta maksimāli bieža testēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc garām debatēm uzdeva valdībai izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.

Saeima atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstrādāto lēmumprojektu, kas uzdot Ministru kabinetam "nekavējoties izstrādāt kārtību", kādā pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē drīkstētu apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 un ir pagājis nepieciešamais vairāku nedēļu laiks, lai būtu izveidojusies imunitāte, un personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 pārslimošanu.

Sākotnēji figurēja iecere uz spēlēm ļaut laist arī personas ar negatīviem Covid-19 testiem, kas izsauca vislielāko veselības nozares pretreakciju, jo testi negarantē nesaslimšanu ar Covid-19, taču lēmumā šī personu grupa nebija iekļauta. Čempionāta organizētāji savukārt ir atzinuši, ka tieši personas ar negatīviem Covid-19 testiem tiem būtu visvieglāk pārbaudīt, savukārt mehānismu, kā pārliecināties, ka biļetes pircējs tiešām ir pārslimojis Covid-19 vai pret to vakcinējies, viņiem pašlaik vēl nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pēc 1.oktobra būs tiesības atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušu darbinieku

LETA, 14.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušu darbinieku, paredz trešdien Ministru kabineta sēdē atbalstītais projekts grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

Likumprojekta autori norādīja, ka grozījumi likumā paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi.

Likumprojekts paredz, ka darba devējam būs jānosaka amatu un darbinieku kategorijas, kurām jābūt ar Covid-19 sertifikātu, un jāinformē par to darbinieki, lai tie zinātu, vai to darba vai amata pienākumi ir saistīti ar prasību par sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esamību.

Tāpat likumprojekts paredz obligātu Covid-19 sertifikāta prasību veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izskatīšanai nodod likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta

LETA, 04.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 4.augustā nodeva izskatīšanai atbildīgajā komisijā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu projektu, kas paredz noteikt, ka pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu, kas apliecina vai nu vakcinēšanās vai izslimošanas faktu.

Likuma grozījumi nodoti skatīšanai parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kuras sēde paredzēta jau šodien.

Jau vēstīts, ka koalīciju veidojošās partijas plāno likumprojektu šodien atbalstīt arī konceptuāli pirmajā lasījumā.

Ja vēlāk likums tiks pieņemts arī galīgajā lasījumā, tad savukārt opozīcijas pārstāvji plāno vākt 34 deputātu parakstus, lai uz laiku apturētu likuma izsludināšanu un mēģinātu panākt tā nodošanu izlemšanai referendumā.

Jau vēstīts, ka autori norādīja, ka grozījumi likumā paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru