Eksperti

Pandēmijas izraisītas pārdomas Vecgada vakarā

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Valsts loma augusi – un uz palikšanu

Valsts sektora atbalsts vīrusa krīzē izpaudies dažādos veidos. Viena no skaļāk izskanējušajām ziņām bija par paredzēto ievērojamo Eiropas Savienības (ES) fondu ieplūdi ekonomikā tuvāko gadu laikā, kas, ja netiks "izpļeckāta" sasteigtos un nekvalitatīvos projektos, var veicināt ekonomikas ilgtermiņa izaugsmi. Nozīmīgs pavērsiens bija arī ES fiskālo grožu atlaišana, kas deva rīcības brīvību daudzām valstīm, tostarp arī Latvijai, būt dāsnām pret saviem uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Mēdz sacīt, ka krīzes brīdis atklāj, no kādiem māliem esam mīcīti. Valdībai vīrusa krīze bija lieliska iespēja parādīt iedzīvotājiem, ka tieši valsts var būt stiprais plecs brīdī, kad no ārēju apstākļu radīta šoka cieš visi, un katram pašam izķepuroties patiešām nav iespējams. Šī apziņa palīdzētu nākotnē uzlabot mūsu sabiedrības ļoti zemo nodokļu maksāšanas kultūru. Diemžēl, jāsecina, ka iespēja nopelnīt lielāku cilvēku uzticību valstij līdz galam izmantota netika. No vienas puses, valsts atbalsts krīzes laikā ir stutējis ne vienu vien Latvijas uzņēmumu un ģimeni. No otras puses, atbalsta piešķiršanas process Latvijā bija ļoti smagnējs, dažkārt pat it kā negribīgs. To pavadīja novēlotas diskusijas, pēdējā brīža risinājumi un ilgstoša neskaidrība, vairojot nedrošību par nākotni.

Izpratne, ka nodokļu maksāšana ir visu mūsu interesēs, ir svarīga vienmēr, bet tā kļūs vēl svarīgāka, kad krīze būs pārvarēta, ES noteikumi atkal kļūs stingrāki un atgriezīsimies pie striktākas budžeta deficīta uzraudzības. Jau pirms vīrusa krīzes tika uzsvērts, ka nodokļu ieņēmumi Latvijā ir pārāk zemi, lai nodrošinātu pienācīgus valsts pakalpojumus un sociālo aizsardzību. Pēdējā gada laikā redzamais valsts tēriņu kāpums bijis uz aizņemšanās rēķina. Turklāt, tas nav bijis tikai īstermiņa atbalsts. Pieņemti svarīgi lēmumi par finansējuma palielināšanu atsevišķās jomās, kas atspoguļosies valsts budžetā arī nākotnē, vēl vairāk aktualizējot nodokļu ieņēmumu celšanas nepieciešamību.

Jāatceras, ka vīrusa krīze būtiski atšķiras no "parastām", cikliskajām krīzēm. Tā ir ārējā šoka izraisīta relatīvi īslaicīga ekonomikas paralīze. Šādas krīzes rezultātā valsts sektoram ir plaši jāatbalsta viss privātais sektors, lai darboties spējīgi ekonomikas dalībnieki nebankrotētu īstermiņa problēmu dēļ. Krīzei atkāpjoties, valsts lomai ekonomiskās aktivitātes uzturēšanā, protams, jāsamazinās, ļaujot tautsaimniecībai nostāties uz savām kājām un kapitālismam darīt savu darbu – atsijāt vājos uzņēmumus no stiprajiem pēc-pandēmijas pasaulē. Taču vēsture rāda, ka valsts lomai "izplešoties", tā tik ātri pēc tam "nesaraujas". Turklāt politiķu pusē būs liels vilinājums vīrusa krīzē izmēģināto bezprecedenta atbalstu piemērot arī citās, pavisam parastās biznesa cikla krīzēs. Šāda pieeja ir nevēlama, jo apdraud valstu fiskālo stabilitāti un rada ekonomikas dalībniekos sajūtu, ka pret riskiem nodrošināties nav vajadzības, jo jebkuru krīžu brīdī valsts budžets tos izglābs.

Kopumā jāsecina – valsts sektoram spēlējot nozīmīgāku lomu ekonomikā, politiķu un ierēdņu rokās koncentrēsies ievērojami vairāk līdzekļu un varas nekā pirms Covid krīzes. Tas viss liek domāt, ka turpmākajos gados palielināsies arī riski, kas saistīti ar zemu publiskā sektora efektivitāti, rīcībpolitikas atkarību no šaurām interesēm, labas pārvaldības trūkumu un korupciju. Tādēļ vēl jo svarīgāka būs tiesībsargājošo institūciju, nevalstisko organizāciju un mediju loma kā efektīvas, godīgas un labi pārvaldītas demokrātijas sargiem.

Sašķeltāka un nevienlīdzīgāka pasaule

Kāpēc saka, ka krīze ir iespēju laiks? Tāpēc, ka krīzes situācijas parāda vājos punktus. Vīrusa uzliesmojumi izcēluši sabiedrības sašķeltību kā pasaulē, tā Latvijā. Daļa cilvēku parādīja, cik nenopietni uztver savas individuālās rīcības sekas kopējās atbildības katlā. Spītīga pretošanās kopējam aicinājumam palīdzēt iegrožot vīrusa izplatību, atsaucās lielākā kaitējumā kopējai sabiedrības veselībai. Latvijas gadījumā otrā viļņa neveiklā krīzes vadība un komunikācijas kļūdas vēl šo sabiedrības vieglprātību, vienaldzību un vispārējo nogurumu vairoja. Tas diemžēl ir radījis auglīgu augsni veikliem darboņiem, kas izmanto situāciju, lai kāpinātu savu personīgo popularitāti, un šķeltu sabiedrību ar dažādām sazvērestību teorijām.

Nepalīdz arī krasās atšķirības tajā, cik smagi krīzi izjūt dažādas cilvēku grupas. Finansiālā nevienlīdzība Latvijā jau pirms vīrusa krīzes bija viena no augstākajām ES, un krīzes ietekmē tā visticamāk tikai augs. Pateicoties valsts atbalstam, liela ekonomikas daļa spēja pēc šoka strauji atgūties, un arī darba tirgus kopumā krīzē turējies labi. Taču ir būtiskas atšķirības atkarībā no ienākumu līmeņa. Krīze vairāk skāra mazāk izglītotos un mazāk pelnošos, kamēr turīgākā sabiedrības daļa varēja strādāt attālināti un audzēt uzkrājumus. Vīruss ir izcēlis arī t.s. iespēju nevienlīdzību. Piemēram, bērniem no mājsaimniecībām ar zemu ienākumu līmeni, ir ievērojami sarežģītāk nodrošināt visu attālinātām mācībām nepieciešamo. Šī ir visas pasaules problēma – starptautiski pētījumi rāda, ka, mācoties attālināti vīrusa apstākļos, skolēnu zināšanās ir radušies robi, un tie ir lielāki tieši bērniem no nabadzīgajām ģimenēm. Iegūtās izglītības kvalitātes kritums var atspoguļoties arī šo bērnu nākotnes iespējās. Tāpēc, atgriežoties pie normālākas ikdienas, izglītības jomas resursi jāfokusē uz to, lai vīrusa krīzes radītos robus zināšanās novērstu.

Secināms, ka pandēmijas laikā ir izgaismotas plaisas, kas jau iepriekš sabiedrībā bija zināmas, taču nevienmērīgā finansiālā šoka dēļ ir vēl jo vairāk saasinājušās. Vienas no smagākajām Covid-19 sekām pasaulē un arī Latvijā ilgtermiņā var būt tieši krīzes radītais nevienlīdzības pieaugums. Labās ziņas - nevienlīdzības jautājumu risināšanai centrālā loma ir valdībai, kas vīrusa krīzes laikā jau ietrenējusies spēlēt nozīmīgāku lomu ekonomikā. Īstermiņā valdībai jāraugās, lai, izejot no krīzes, atbalsts netiktu pāragri pārtraukts tiem iedzīvotājiem, kas krīzē skarti visvairāk. Nozīmīgs rīks ir bezdarbnieku pārkvalifikācijas programmas, kam jābūt kvalitatīvām un jāatbilst reālajām tirgus vajadzībām. Savukārt ilgākā termiņā valdības uzdevums ir nodrošināt pieeju augstas kvalitātes izglītības sistēmai un infrastruktūrai, lai radītu pamatu labākām nākotnes iespējām visiem iedzīvotājiem.

Vīrusa krīze – palīgs cīņā ar klimata pārmaiņām

Pirms Covid-19 krīzes cīņa ar klimata pārmaiņām bija aktuāla, taču pat ES līmenī nebija pietiekama politiskā atbalsta Zaļā kursa mērķu sasniegšanai un nepieciešamā finansējuma atrašanai. ES lēmumi 2020. gadā ir pārspējuši vislielāko optimistu cerības, un vājinājuši eiro skeptiķu argumentus. Pandēmijas apstākļos parādīta teju neticama ES spēja solidarizēties, izveidojot 750 miljardu eiro vērtu Atveseļošanas un noturības mehānismu, kas tiek finansēts, kopīgi aizņemoties. Tas ir arī plats solis adekvāta Zaļā kursa finansējuma virzienā, jo viens no šī mehānisma galvenajiem līdzekļu ieguldīšanas virzieniem ir tieši klimata pārmaiņu vadība.

Līdz ar šo progresu arī ES klimata mērķi ir kļuvuši ambiciozāki – ES līderi decembrī vienojās līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcas efekta veidojošo gāzu izmešus par 55%, salīdzinājumā ar 1990. gadu. Tas nozīmē, ka ES kļūst par labvēlīgu vietu inovācijām un risinājumiem, kas vairos ilgtspēju. Tātad brīdī, kad "bizness pa vecam" sāks izmaksāt arvien dārgāk, tie, kas būs jau pārorientējuši savu uzņēmējdarbību uz ilgtspējīga biznesa pamatiem, visticamāk izspiedīs no tirgus tos, kuri palaida pielāgošanās iespējas gar degunu.

Pagājušais gads arī atnesis nozīmīgus pavērsienus globālajā klimata politikā. Ambiciozākus mērķus uzstādījis lielākais pasaules piesārņotājs – Ķīna. 2020. gada septembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā Asamblejā Ķīnas prezidents paziņoja, ka CO2 emisijas Ķīnā sasniegs maksimumu 2030. gadā, bet oglekļa neitralitāte tiks sasniegta pirms 2060. gada. Komplektā ar klimata krīzes svarīgumu izprotošā Džo Baidena nākšanu pie varas ASV, tas nes būtiskas pārmaiņas globālās politikas retorikā, un ļauj cerēt, ka klimata krīzes risināšana turpmāk būs daudz nozīmīgāka starptautiskā prioritāte, nekā tā bijusi līdz šim.

2020. gads mums iemācīja, ka var realizēties arī tādi riski, kurus pirms gada uzskatījām par teju neiespējamiem - kurš varēja iedomāties, ka vīrusa dēļ pēkšņi ierastā dzīve mainīsies līdz nepazīšanai. Klimata pārmaiņas savukārt ir ne tikai iespējamība un risks, bet jau fakts, ar ko sastopamies ikdienā. Piemēram, ES Kopernika Klimata izmaiņu dienests ziņojis, ka 2020. gada novembris visā pasaulē ir bijis siltākais novembris novērojumu vēsturē. Klimata risku realizāciju mēs sākam izjust vien pamazām, taču, ja to ignorēsim, klimata pārmaiņu ietekme būs nesalīdzināmi postošāka nekā Covid-19 krīze.

Tāpēc, meklējot gaismu tuneļa galā, droši varam teikt, Covid-19 mums deva vērtīgās mācības un pat gatavoja nākotnes izaicinājumiem. No 2020.gada ekonomikas krituma Latvija atgūsies ātrāk nekā no iepriekšējās - finanšu - krīzes. Tomēr tālāku attīstību apdraud atsevišķas problēmas, kas ilgstoši atliktas otrajā plānā. Covid-19 krīze palīdzējusi mūsu automašīnai ieslēgt tālās gaismas un saprast pa kādiem līkumiem aiziet mūsu ceļš - ar kādiem ilgtermiņa riskiem mums jārēķinās. Mūsu ziņā ir tas, vai, izmantojot pandēmijas doto "skaidrāko skatu", mēs spēsim rīkoties un mainīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Swedbank maksās 3,4 miljonus dolāru saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu

LETA, 21.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) paziņojis par izlīgumu ar Latvijas "Swedbank" saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu.

"Swedbank" ir piekritusi pārskaitīt 3 430 900 ASV dolāru (3 144 179 eiro), lai nokārtotu savu iespējamo civiltiesisko atbildību par OFAC noteikto Krimas sankciju pārkāpumu.

2015. un 2016.gadā Latvijas "Swedbank" klients izmantoja Latvijas "Swedbank" elektroniskās bankas platformu no interneta protokola adreses Krimā, lai nosūtītu maksājumus personām Krimā, izmantojot ASV korespondentbankas. Izlīguma summa atspoguļo OFAC konstatējumu, ka Latvijas "Swedbank" acīmredzamie pārkāpumi netika brīvprātīgi pašaizliedzīgi atklāti.

Kā teikts OFAC paziņojumā, pirms Krievijas 2014.gada iebrukuma Ukrainas Krimas reģionā "Swedbank" bija piesaistījusi kuģniecības nozares klientu Krimā, kuram piederēja trīs īpašam nolūkam dibinātas kompānijas, kurām katrai bija konts Latvijas "Swedbank". Laika posmā no 2015.gada 5.februāra līdz 2016.gada 14.oktobrim klients iniciēja 386 darījumus par kopējo summu 3 312 120 ASV dolāru (3 035 326 eiro), izmantojot kontus, kas piederēja kompānijām, kuri tika apstrādāti, izmantojot ASV korespondentbankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank peļņa Latvijā pērn sasniegusi 135 miljonus eiro

Db.lv, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā pērn bija 135 miljoni eiro, kas ir par 55,17% jeb 48 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi. Bankas izdevumi šajā laika posmā arī ir auguši, skaidro bankas pārstāvji.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 103,992 miljoni eiro, kas ir par 41,45% vairāk nekā 2021.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa pērn pieaugusi par 40,4% un bija 103,070 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada decembra beigās bija 8,514 miljardi eiro, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Bankā norāda, ka tīrie procentu ienākumi 2022.gadā ir palielinājušies par 49%, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9%. Finansēšanā bankas kredītportfeļa apmērs ir pieaudzis par 7%. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 8%, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 7%. Depozīti, salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieauguši par 12%. Savukārt kopējie bankas izdevumi 2022.gadā ir sasnieguši 119 miljonus eiro. Savukārt kredītuzkrājumi 2022.gadā ir bijuši 2,4 miljoni eiro, kas ir līdzīgi kā 2021.gadā, kad kredītuzkrājumu apmērs bija 2,5 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" Latvijā veidos holdingkompāniju, kura kļūs par Baltijā strādājošo grupas banku īpašnieci, informē "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Swedbank" grupa nolēmusi stiprināt klātbūtni Baltijas valstīs, izveidojot jaunu holdingkompāniju, kura tiks reģistrēta Latvijā un apvienos "Swedbank" grupas bankas Baltijā. Šādā veidā "Swedbank" formalizēs jau pastāvošo operatīvās darbības modeli, vienlaikus nodrošinot plašākas pilnvaras Latvijas un Baltijas līmeņa vadībai.

Holdingkompānijas vienīgā īpašniece būs Zviedrijas "Swedbank", un jaunā kompānija būs 100% īpašnieks meitasbankām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Paredzēts, ka "Swedbank" grupas prezidents būs jaunā holdinguzņēmuma padomes priekšsēdētājs, savukārt "Swedbank" vadītājs Baltijā kļūs par holdinkompānijas valdes priekšsēdētāju. Holdingkompānijas valdes priekšsēdētājs būs arī padomes priekšsēdētājs katrā no Baltijas valstu meitasbankām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Swedbank ekonomiste: Šobrīd varētu nebūt piemērotākais brīdis jaunai nodokļu reformai

LETA, 12.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd varētu nebūt piemērotākais brīdis jaunai nodokļu reformai, ņemot vērā, ka līdz gada beigām laika ir atlicis maz un enerģija jānovirza Covid-19 krīzes risināšanai, atzina "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

"Ņemot vērā šā gada notikumus, iespējams, ka labākais risinājums būtu nedaudz nogaidīt. Ilgākās diskusijās varētu atrast labākos risinājumus un iespējas nodokļu reformai. Skaidrs, ka šobrīd visi ir aizņemti gan ar krīzes menedžēšanu, gan jauno Eiropas Savienības fondu naudas ieplūdi un sadali, līdz ar to darbu, ko šobrīd darīt, ir ļoti daudz. Arī neskaidrība par nākotni ir ļoti liela. Tādēļ, iespējams, saprātīgāk būtu uz kādu laiku atlikt nodokļu izmaiņas," sacīja Zorgenfreija.

Viņa arī pauda viedokli, ka Covid-19 krīze ir izgaismojusi problēmas Latvijas nodokļu sistēmā, tostarp to, ka ir iespēja optimizēt nodokļus.

"Mēs maksājam nodokļus par sociālo aizsardzību un virkni publisko pakalpojumu. Krīzes laikā viens no šādiem atbalsta veidiem bija īpašā valsts palīdzība krīzes vairāk skartajiem. Virknei uzņēmumu un iedzīvotāju nebija iespējams nodrošināt nozīmīgu valsts palīdzību, jo iepriekš nomaksāto nodokļu apmērs bija pārāk mazs vai nu ēnu ekonomikas dēļ, vai alternatīvo nodokļu režīmu izmantošanas dēļ. Savukārt citi uzņēmēji jutās savā ziņā apkrāpti, ka palīdzību saņēma arī tie, kas pilnvērtīgi valsts maka pildīšanā nebija piedalījušies. Ir gūta mācība, ka ir nepieciešama nodokļu sistēmas sakārtošana," teica Zorgenfreija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Swedbank Latvija Privātpersonu pārvaldes vadītāju no 12.septembra kļūs Karīna Kulberga, kura šajā amatā nomainīs līdzšinējo vadītāju Renāru Rūsi, informē bankā.

R.Rūsis pēc vairāk nekā 20 bankā pavadītiem gadiem, nolēmis atrast jaunus izaicinājumus ārpus Swedbank Grupas.

Līdz ar kļūšanu par Privātpersonu pārvaldes vadītāju, Karīna Kulberga pievienosies arī Swedbank Latvija vadības komandai. Savukārt pēc Eiropas Centrālās bankas saskaņojuma saņemšanas, pievienosies arī Swedbank Latvija valdei.

“Vēlos visa Swedbank kolektīva vārdā pateikt paldies Renāram Rūsim par rezultātiem, kas sasniegti, strādājot dažādos amatos bankā. Viņš ir bijis iesaistīts neskaitāmos bankai izšķirošos procesos un projektos, kas palīdzējuši veiksmīgi ieviest pārmaiņas, audzēt biznesu un stiprināt Swedbank pozīcijas kā lielākajai privātpersonu apkalpojošajai bankai Latvijā. Renāra pieredze un devums gan iekšējās kultūras veidošanā, gan klientu risinājumu attīstībā noteikti būs vērtīgs kapitāls, dodoties tālākos izaicinājumos. Savukārt Karīna Kulberga ar panākumiem veidojusi attiecības un sasniegusi nozīmīgus rezultātus, strādājot ar bankas turīgākajiem un nereti – prasīgākajiem klientiem, tāpēc novēlu turpināt labi iesākto, uzņemoties atbildību nu jau par teju pusi Latvijas iedzīvotāju, kuri ir Swedbank klienti”, uzsver Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada ekonomikas attīstības amerikāņu kalniņi atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības amerikāņu kalniņiem.

Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks nekā sākotnēji prognozēts, līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās daudzās nozarēs notiek straujāk nekā gaidīts, jaunākajā ekonomikas apskatā norāda "Swedbank" eksperti.

Ekonomisti paaugstinājuši prognozi un gaida kritumu 5% apmērā šogad (iepriekš -7,5%). Pēc sākotnējā atlēciena trešajā ceturksnī turpmākais atkopšanās ceļš gan būs līkumots. Veidojot prognozes pieņemam, ka jau nākamgad pandēmijai tiks rasts medicīnisks risinājums, tādēļ izaugsme pasaulē un Latvijā straujāka varētu kļūt nākamā gada vidū. Kopumā viņi sagaida, ka ekonomika augs par 4,2% 2021. gadā un par 3.3% 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank Latvija padome ir apstiprinājusi līdzšinējo bankas valdes locekli un Uzņēmumu pārvaldes vadītāju Lauri Menci par Swedbank valdes priekšsēdētāju.

L.Mencis pilda valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja pienākumus jau kopš 2022.gada janvāra, un pilntiesīgi stāsies amatā pēc Eiropas Centrālās bankas saskaņojuma.

Lauris Mencis Swedbank strādā jau vairāk nekā 20 gadus. Līdz šim vadīja Uzņēmumu pārvaldi un teju 2 gadus bijis arī Swedbank Latvija valdes loceklis. Savas karjeras laikā Swedbank viņš vadījis dažādas bankas struktūrvienības – gan starptautisko klientu apkalpošanas nodaļu, vēlāk mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļu, gan arī lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu. Izglītību ieguvis ekonomikas un uzņēmējdarbības jomā Rīgas Ekonomikas Augstskolā, turpat arī iegūts maģistra grāds biznesa administrācijas studijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reinis Rubenis vairs nevadīs Swedbank

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā 14 gadiem, no kuriem vairāk nekā pieci pavadīti Swedbank Latvija vadītāja amatā, Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis pieņēmis lēmumu savas darba gaitas turpināt ārpus Latvijas un Swedbank Grupas.

No 2022.gada 1.janvāra par valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāju kļūs pašreizējais valdes loceklis un Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Lauris Mencis.

"R.Rubenis kā valdes priekšsēdētājs ir veiksmīgi vadījis Swedbank Latvijā. Viņa vadībā Swedbank Latvijā ir kļuvusi par spēcīgu un efektīvu banku, kas spējusi nodrošināt arī labus finanšu rezultātus. Tāpat augstu vērtējams ir Reiņa ieguldījums tieši sabiedriski nozīmīgu jautājumu aktualizēšanā, piemēram ilgtspējas, finanšu pratības vai izglītības kvalitātes jomā. Vēlos pateikties Reinim par viņa ieguldījumu un novēlēt veiksmi un panākumus nākamajos profesionālajos izaicinājumos," saka Swedbank vadītājs Baltijā Jons Lidefelts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank peļņa 2021.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar pērno gadu, ir samazinājusies par 6 miljoniem eiro un bija 15 miljoni eiro, liecina Swedbank Latvija 2021.gada 1.ceturkšņa rezultāti.

Peļņas samazinājumu ietekmēja papildus kredītuzkrājumu veidošana, kā arī lielāki izdevumi.

Tīrie procentu ienākumi ir sarukuši par 6 procentiem, ko ietekmēja samazinājums tajos bankas aizdevumu apjomos, kuros ir augstākas procentlikmes. Tikmēr kreditēšana kopumā ir augusi par 1 procentu, galvenokārt pateicoties privātpersonu aktivitātei. Pieaugums mājsaimniecību kreditēšanā bija 3 procenti, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palicis nemainīgs. Depozītu apmērs gada laikā pieaudzis par 23 procentiem.

Tīrie komisiju ienākumi pirmajos šī gada trīs mēnešos ir palielinājušies par 1 procentu augstāku ienākumu dēļ maksājumu pakalpojumu nodrošināšanā un aktīvu pārvaldīšanā. Savukārt negatīvu ietekmi uz komisiju ienākumiem turpina atstāt salīdzinoši zemāka aktivitāte maksājumu karšu darījumos. Citi ieņēmumi ir palielinājušies par 14 procentiem, ko ietekmēja labāki rezultāti apdrošināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Banku analītiķi: Jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot stingrākus pasākumus Covid-19 izplatības mazināšanai, ir jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru, kā arī ir jādomā par plašāku valsts atbalstu iedzīvotājiem, pauda banku analītiķi.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka negatīvā ietekme uz ekonomiku no ārkārtējās situācijas ieviešanas šobrīd būtu mazāka nekā pavasarī, taču tā tik un tā ietekmētu atveseļošanos.

"Martā strauji pieaugošo inficēšanās līmeni izdevās stabilizēt tikai ieviešot stingru karantīnu 3-4 nedēļu laikā. Otrā viļņa laikā, kas aptuveni iezīmējas tuvākā pusgada laikā, šādi posmi var būt pat vairāki. Tas nozīmē arī pastiprinātu negatīvo ietekmi uz ekonomiku, ko šobrīd nav iespējams noprognozēt. Te liela loma būs sabiedrības spējai mobilizēties un ievērot noteikumus, jo valdība centīsies ierobežojumus veidot elastīgākus. Taču, ņemot vērā to, ka pavasarī Latvijā ierobežojumu režīms bija samērā liberāls, risks, ka piedzīvojam arī noteiktus striktākus ierobežojumus un pat atgriežamies dziļākajā punktā, ir ļoti reāls," sacīja Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Banku analītiķi: rosinātās izmaiņas nodokļu politikā var sekmēt ēnu ekonomiku

LETA, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) piedāvātie nodokļu politikas attīstības virzieni valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai var sekmēt vēlmi pāriet ēnu ekonomikā, kā arī nerisinās jautājumu par nepieciešamību palielināt finansējumu veselības aprūpei, uzskata banku analītiķi.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija sacīja, ka nodokļu izmaiņu mērķis - novērst sociālās aizsardzības trūkumu alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem - ir atbalstāms, taču piedāvātais risinājums nozīmē būtisku nodokļu sloga celšanu šajos nodokļu režīmos strādājošajiem salīdzinoši īsā laika periodā.

Tāpat viņa minēja, ka, pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kā arī ieviešot veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu, darbaspēka nodokļu slogs vispārējā režīmā zināmā mērā tiks padarīts regresīvs, proti, zemāku un vidēju algu saņēmēji ar apgādājamiem no izmaiņām būs zaudētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gada vidējā inflācija nākamajā gadā gaidāma 1-1,8% apmērā, prognozēja banku analītiķi, vienlaikus atzīmējot, ja patēriņš augs straujāk, nekā gaidīts, inflācija varētu būt arī lielāka.

Tostarp bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmēja, ka nākamajā gadā Latvijā gada vidējā inflācija varētu būt apmēram 1%.

"Patēriņa cenu deflācija pēdējos mēnešos ir tiešā veidā saistīta ar situāciju ekonomikā un Covid-19 krīzes ietekmi, gan Latvijā, gan pasaulē kopumā. Ekonomiskā aktivitāte ir sarukusi, bezdarba līmenis pieaudzis un ienākumi aug lēnāk nekā iepriekšējos gados. Līdzīgi procesi šobrīd notiek arī citās valstīs un novembrī arī eirozonā kopumā patēriņa cenas saruka par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu," minēja Āboliņš.

Tāpat viņš atzīmēja, lai gan Latvijas ekonomikā kritums šobrīd ir būtiski mazāks nekā pavasarī, novembrī un decembrī bezdarbs ir nedaudz pieaudzis, un daudzu nozaru darbība ir jūtami ierobežota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsta pasākumi uzņēmumiem saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai Latvijā apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt, atzina banku analītiķi, prognozējot, ka novembrī atbalsta kritērijiem varētu kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu.

Vienlaikus banku analītiķi pozitīvi novērtēja apņemšanos paplašināt atbalstu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka šobrīd jau ir pagājušās vairāk nekā divas nedēļas kopš Latvijā atkārtoti ir izsludinātā ārkārtējā situācija, taču atbalsta pasākumi ekonomikai ir apstiprināti tikai šobrīd, kas ir nepamatoti novēloti.

"Daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav laika gaidīt vairākas nedēļas, jo biznesā lēmumi ir jāpieņem nekavējoties. Kopš pavasara Covid-19 otrais vilnis ir bijis lielākais risks ekonomikai un 2021.gada budžeta projektā pat ir iekļauts makroekonomiskās attīstības scenārijs otrā Covid-19 viļņa gadījumā. Tādēļ man šī kavēšanās nav saprotama, jo ir bijis pietiekami daudz laika ekonomikas atbalsta instrumentus sagatavot savlaicīgi," sacīja Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Centrālās kriminālpolicijas izmeklētājs informējis Igaunijas "Swedbank", ka banka tiek turēta aizdomās par naudas atmazgāšanu laika posmā no 2014.līdz 2016.gadam, paziņojusi Igaunijas "Swedbank" mātesbanka Zviedrijas "Swedbank".

Kriminālizmeklēšana balstīta Igaunijas Finanšu inspekcijas 2019.gadā veiktā izmeklēšanā, kuras noslēgumā 2020.gada martā tika publicēts ziņojums par trūkumiem Igaunijas "Swedbank" naudas atmazgāšanas novēršanas procedūrās, informēja mātesbanka.

15.martā Zviedrijas banka paziņoja, ka tās meitasuzņēmumam Igaunijā noteikts aizdomās turētā statuss izmeklēšanā par naudas atmazgāšanu un izmeklēšanā tiks noskaidrots, vai "Swedbank" ir notikusi naudas atmazgāšana vai jebkāda cita krimināli sodāma darbība.

"Swedbank" apliecināja, ka sadarbojas ar varasiestādēm un sniedz visu informāciju, kas ir tās rīcībā par izmeklēšanas gaitā aplūkotajiem notikumiem.

Jau ziņots, ka 2019.gada jūlijā Igaunijas ģenerālprokuratūra un Centrālā kriminālpolicija sāka kriminālprocesu saistībā ar "Swedbank", lai izmeklētu iespējamus naudas atmazgāšanas gadījumus caur banku 2011.-2017.gadā, kā arī iespējamu nepareizas informācijas iesniegšanu finanšu sektora regulatoram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad pirmajā pusgadā bija 49 miljoni eiro, kas ir par septiņiem miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē banka.

Peļņa ir palielinājusies, pateicoties ienākumu kāpumam un zemākiem izdevumiem kredītuzkrājumiem.

Tīrie procentu ienākumi būtiski nav mainījušies. Kreditēšanas apjomi ir auguši par 3%, pateicoties mājsaimniecību kreditēšanas apjomu kāpumam. Depozītu apjoms ir pieaudzis par 7%.

Neto ienākumi no komisijām ir pieauguši par 11%, galvenokārt pateicoties lielākiem ienākumiem no karšu maksājumiem un aktīvu pārvaldības.

Izdevumi ir palielinājušies par 4%, lielākoties saistībā ar augstākām personāla izmaksām un ieguldījumiem digitālajos risinājumos.

Kredītuzkrājumu izmaiņas šogad bija minimālas, pretstatā 6 miljoniem eiro pirmajos sešos mēnešos pērn.

"Otrajā ceturksnī turpinājās ekonomikas izaugsme un bija vērojama augsta privātpersonu un uzņēmumu aktivitāte. Vairāk kā dubultojies "Zaļās" finansēšanas apjoms, kas liecina par lielāku sabiedrības interesi par ilgtspēju un enerģētiskās stabilitātes veicināšanu. Vienlaikus inflācijas palielināšanās, procentlikmju kāpums un ziemas sezonā gaidāmās grūtības enerģētikā sāk negatīvi atsaukties uz patērētāju noskaņojumu un rada sarežģītākus apstākļus uzņēmumiem, kā rezultātā turpmākā ekonomikas attīstība kļūst neskaidrāka. Tomēr, ņemot vērā samērā spēcīgos ekonomikas un finanšu pamatrādītājus, un publisko ieguldījumu turpināšanos ekonomiskajā un sociālajā konverģencē ar ES, ilgāka termiņa prognozes Latvijas tautsaimniecībai ir cerīgas," pauž "Swedbank" vadītājs Latvijā Lauris Mencis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank peļņa Latvijā pirmajā ceturksnī pieaugusi par 39 miljoniem eiro

Db.lv, 27.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija 61 miljons eiro, kas ir par 39 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, informē bankas mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Peļņa ir palielinājusies, jo ir pieauguši bankas ieņēmumi, lai gan šajā periodā auguši arī bankas izdevumi.

Bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 57,216 miljoni eiro, kas ir 3,2 reizes vairāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī, bet pašas "Swedbank" peļņa pieaugusi 2,7 reizes un bija 61,691 miljons eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2023.gada marta beigās bija 8,569 miljardi eiro, kas ir par 0,7% jeb 55,415 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 8,514 miljardi eiro.

Tīrie procentu ienākumi 2023.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni ir palielinājušies par 52 miljoniem, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir auguši par diviem miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bijušo Swedbank vadītāju apsūdz krāpšanā un tirgus manipulēšanā

LETA--REUTERS/POLITICO, 05.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" grupas bijušajai vadītājai Birgitai Bonnesenai izvirzītas kriminālapsūdzības krāpšanā un tirgus manipulēšanā saistībā ar viņas komentāriem par aizdomām par naudas atmazgāšanu "Swedbank" meitasbankā Igaunijā, otrdien paziņoja Zviedrijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde.

Apsūdzības ir saistītas ar Bonnesenas izteikumiem 2018. un 2019.gadā, kad mediji ziņoja par aizdomām, ka Igaunijas "Swedbank" notiek naudas atmazgāšana, savukārt Bonnesena žurnālistiem un investoriem teica, ka bankā tiek veikti kontroles pasākumi, lai naudas atmazgāšanu nepieļautu.

"Noziegums ir tāds, ka bijusī bankas vadītāja tīši vai nopietnas nolaidības dēļ izplatīja maldinošu informāciju sabiedrībai vai uzņēmuma akcionāriem par bankas veiktajiem pasākumiem, lai novērstu un atklātu naudas atmazgāšanu, izvairītos no tās un ziņotu par aizdomām par naudas atmazgāšanu Igaunijas "Swedbank"," norādījis Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes galvenais prokurors Tomass Langrots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank peļņa Latvijā pirmajā pusgadā - 119 miljoni eiro

Db.lv, 16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad pirmajā pusgadā bija 119 miljoni eiro, kas ir par 12 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, informē bankas pārstāvis Jānis Krops.

Peļņas samazinājumu pamatā ietekmēja nodeva hipotekāro kredītu procentu kompensācijai, kas šogad pirmajā pusgadā veidoja 19 miljonus eiro. Vienlaikus šogad atbrīvoti kredītuzkrājumi četru miljonu eiro apmērā, kamēr pērn attiecīgajā periodā tika izveidoti kredītuzkrājumi divu miljonu eiro apmērā.

Bankas publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2024.gada pirmajos sešos mēnešos "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 111,662 miljoni eiro, kas ir par 15,2% mazāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, bet pašas "Swedbank" peļņa sarukusi par 14,8% un bija 114,025 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2024.gada jūnija beigās bija 9,775 miljardi eiro, kas ir par 5,1% jeb 476,096 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 9,299 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada Swedbank Latvija vadības komandai pievienojas Karina Lindava, informē bankā.

Līdz ar līdzšinējā Risku vadības pārvaldes vadītāja Jura Bogdanova kļūšanu par Finanšu noziegumu novēršanas vadītāju Swedbank Baltics, K.Lindava kļūst ne tikai par Swedbank Latvija vadības komandas dalībnieci, bet arī par Finanšu noziegumu novēršanas pārvaldes vadītāju Latvijā.

Pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka saskaņos izmaiņas vadības komandā, K.Lindava kļūs arī par Swedbank Latvija valdes locekli.

Reinis Rubenis vairs nevadīs Swedbank 

Pēc vairāk nekā 14 gadiem, no kuriem vairāk nekā pieci pavadīti Swedbank...

K.Lindava 20 gadu ilgajā karjerā banku nozarē pildījusi dažādus amatus, darbojusies gan juridisko klientu apkalpošanas jomā, gan vadījusi projektus Swedbank Baltijas juridisko klientu kompetenču centrā. Kopš 2016.gada K.Lindava ir vadījusi un veidojusi Swedbank Klientu izpētes un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku novēršanas komandas Latvijā un kopš 2020.gada nogales vadīja Finanšu noziegumu risku pārvaldīšanas un kontroles nodaļu Zviedrijā.

“Karina ir bijusi mūsu klientu izpētes kapacitātes pamatlicēja. Viņas pieredze un zināšanas ir neatsveramas, jo tieši Karinas vadībā ir ieviesti jauni klientu izpētes un risku vadības standarti, kas atbilst augstākajām prasībām visā nozarē. Pēdējā gada laikā Karina savas zināšanas un pieredzi lika lietā strādājot Swedbank Zviedrijā. Tāpēc man ir īpašs gandarījums, ka tāds profesionālis, kā Karina, atgriežas Latvijā,” uzsver Lauris Mencis, Swedbank Latvija valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.

Swedbank vadības komandā šobrīd bez valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja un Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Laura Menča ir arī valdes locekļi – Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis, Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs, Finanšu pārvaldes vadītāja Līga Šķendere, Risku pārvaldes vadītāja Latvijā Ruta Malacanova, Atbilstības kontroles vadītāja Gundega Genca, kā arī Juridiskās pārvaldes vadītāja Agnese Garda, Personāla pārvaldes vadītāja Agita Jākobsone un Komunikācijas un ilgtspējas pārvaldes vadītāja Lolita Stašāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizstājot 20% importēto produktu ar vietējiem, Latvijas ekonomika iegūtu 200 miljonus eiro

Db.lv, 21.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisti aprēķinājuši, ka, aizstājot 20% importēto produktu ar vietējiem ražojumiem, Latvijas ekonomikā ik gadu papildus ieplūstu 200 miljoni eiro.

Pēc Citadele Banka ekonomista Mārtiņa Āboliņa aprēķiniem Latvijas iedzīvotāji ik gadu pārtikas produktu iegādei tērē aptuveni 2–2,5 miljardus eiro. Tomēr Latvijas pārtikas ražotāju apgrozījums vietējā tirgū veido tikai ap 900 miljonu eiro. “Tātad joprojām ievērojama daļa pārtikas produktu, ko iegādājamies veikalos, ir importa preces. Protams, ne visu importu ir iespējams un nepieciešams aizvietot ar vietējo ražojumu. Produktu izvēles daudzveidība un pieejamība dažādos gadalaikos uzlabo mūsu dzīves kvalitāti. Tāpat nedrīkst aizmirst cenas faktoru, jo importa produktus bieži izvēlamies tieši zemākas cenas dēļ. Bet, ja mums izdotos 20–40% no importa produktiem aizvietot ar vietējiem, Latvijas ekonomika ik gadu varētu papildus iegūt 200–400 miljonus eiro. Mūsu ekonomikā tas varētu dot līdz pat 20 000 darba vietām un valsts budžetā papildus ienest 60–120 miljonus eiro gadā,” skaidro M.Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad deviņos mēnešos bija 84 miljoni eiro, kas ir par 33% jeb 21 miljonu eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē bankā.

"Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi un ir bijuši mazāki izveidotie kredītuzkrājumi," skaidro bankas pārstāvji, piebilstot, ka kredītuzkrājumi 2022.gada deviņos mēnešos veidoja 1,3 miljonus eiro pretstatā 5,3 miljoniem eiro pērn attiecīgajā periodā.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gada deviņos mēnešos "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 56,617 miljoni eiro, kas ir par 10,1% vairāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos, bet pašas "Swedbank" peļņa pieaugusi par 7,7% un bija 57,343 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada septembra beigās bija 7,988 miljardi eiro, kas ir par 6,5% jeb 489,565 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas "Swedbank" noteikts aizdomās turētā statuss izmeklēšanā par naudas atmazgāšanu, paziņojusi Igaunijas "Swedbank" mātesbanka Zviedrijas "Swedbank".

Tā informējusi, ka Igaunijas "Swedbank" pārstāvis izsaukts uz nopratināšanu Igaunijas Centrālajā kriminālpolicijā un ka bankai šajā lietā ir aizdomās turētā statuss.

""Swedbank" sadarbojas ar varasiestādēm un dalās visā informācijā par notikumiem, kas tiek izmeklēti," uzsvērts bankas paziņojumā.

Igaunijas ģenerālprokuratūras preses pārstāve Kairi Kingasa ziņu aģentūrai BNS paskaidroja, ka izsaukšana uz nopratināšanu ir ierasta procedūra, lai izmeklēšanā iegūtu pierādījumus. Kingasa atteicās atklāt sīkāku informāciju.

Jau ziņots, ka 2019.gada jūlijā Igaunijas ģenerālprokuratūra un Centrālā kriminālpolicija sāka kriminālprocesu saistībā ar "Swedbank", lai izmeklētu iespējamus naudas atmazgāšanas gadījumus caur banku 2011.-2017.gadā, kā arī iespējamu nepareizas informācijas iesniegšanu finanšu sektora regulatoram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank ieviesusi Apple Pay norēķinu iespējas tiešsaistes tirgotājiem visās trīs Baltijas valstīs.

Tagad iepērkoties internetā, pircējiem ir iespēja veikt apmaksu ne tikai ar bankas maksājumu kartēm vai internetbankas risinājumu, bet arī caur e-maku - Apple Pay. Šobrīd šādu iespēju var izmantot visi e-komercijas lietotāji savās Apple ierīcēs, iepērkoties pie tirgotājiem, kuri izmanto Swedbank EveryPay risinājumu.

Kā norāda Valdis Vaišļa, Swedbank Naudas pārvaldības daļas vadītājs: “Pēdējo trīs gadu laikā klientu interese veikt maksājumus caur Apple e-maku ir bijusi ļoti augsta. Maksājumu skaits 2022. gadā pieaudzis 3,5 reizes un sasniedzis 50 miljonus maksājumu. No kopējiem Swedbank apkalpotajiem maksājumiem tirdzniecības vietās, tie jau aizņem 20%. Un īpaši straujš pieaugums novērots tieši pagājušajā gadā, kad ar Apple e-maka starpniecību pārskaitīti 627 miljoni eiro. Tagad ieviestā iespēja arī tirgotājiem ļauj iekļaut Apple Pay savās e-komercijas platformās, kas palīdzēs klientiem vēl vienkāršāk samaksāt par precēm un pakalpojumiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka apstiprinājusi Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītāju Jevgeniju Ivanovu par bankas valdes locekli. Līdz šim Jevgenijs Ivanovs kā Uzņēmumu pārvaldes vadītājs darbojās Swedbank Latvija vadības komandā.

Jau ziņots, ka iepriekšējais Swedbank Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Jevgenijs Ivanovs par Uzņēmumu pārvaldes vadītāja v.i. kļuva pēc tam, kad Lauri Menci apstiprināja par Swedbank Latvija valdes priekšsēdētāju.

Jevgenijs Ivanovs Swedbank uzņēmumu apkalpošanas jomā darbojas jau vairāk nekā 18 gadus. Karjeras gaitas uzsācis kā juridisko klientu apkalpošanas menedžeris. Tad vadījis Starptautisko klientu apkalpošanas nodaļu, mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas, kā arī Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu.

Izglītību ieguvis Ventspils augstskolā un RTU Ventspils fakultātes Ekonomikas nodaļā. Papildus studējis arī Latvijas Universitātes Starptautisko ekonomisko attiecību katedrā, kamēr Uzņēmējdarbības un vadības maģistra grādu ieguvis Biznesa augstskolā “Turība”.

Komentāri

Pievienot komentāru