Jaunākais izdevums

Swedbank peļņa 2021.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar pērno gadu, ir samazinājusies par 6 miljoniem eiro un bija 15 miljoni eiro, liecina Swedbank Latvija 2021.gada 1.ceturkšņa rezultāti.

Peļņas samazinājumu ietekmēja papildus kredītuzkrājumu veidošana, kā arī lielāki izdevumi.

Tīrie procentu ienākumi ir sarukuši par 6 procentiem, ko ietekmēja samazinājums tajos bankas aizdevumu apjomos, kuros ir augstākas procentlikmes. Tikmēr kreditēšana kopumā ir augusi par 1 procentu, galvenokārt pateicoties privātpersonu aktivitātei. Pieaugums mājsaimniecību kreditēšanā bija 3 procenti, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palicis nemainīgs. Depozītu apmērs gada laikā pieaudzis par 23 procentiem.

Tīrie komisiju ienākumi pirmajos šī gada trīs mēnešos ir palielinājušies par 1 procentu augstāku ienākumu dēļ maksājumu pakalpojumu nodrošināšanā un aktīvu pārvaldīšanā. Savukārt negatīvu ietekmi uz komisiju ienākumiem turpina atstāt salīdzinoši zemāka aktivitāte maksājumu karšu darījumos. Citi ieņēmumi ir palielinājušies par 14 procentiem, ko ietekmēja labāki rezultāti apdrošināšanā.

Kopējie bankas izdevumi gada laikā ir auguši par 12 procentiem. Tos turpina ietekmēt lielāki izdevumi darba spēka vajadzībām. Tāpat izmaksas augušas, lai turpinātu naudas atmazgāšanas risku samazināšanu, risku vadības kapacitātes stiprināšanu, kā arī klientu izpētes padziļināšanu. Turpināts arī ieguldīt līdzekļus digitālo pakalpojumu un investīciju risinājumu pilnveidošanai.

Kredītuzkrājumi pirmajā ceturksnī sasnieguši 8 miljonus eiro, ko galvenokārt veido papildus uzkrājumi aizdevumiem, kurus skārusi pandēmijas izraisītā nenoteiktība vai arī, kuri izsniegti COVID-19 smagāk skartajām nozarēm.

"Latvijas ekonomika pietiekami sekmīgi turas pretī pandēmijas radītajiem apgrūtinājumiem, par ko liecina arī gada griezumā pieaugušais Swedbank kredītportfelis. Kamēr mājokļa kredītu pieprasījums šī gada sākumā bijis stabili augsts, tikmēr Latvijas uzņēmēji pagaidām izvēlas ļoti piesardzīgu pieeju un aizņemšanos turpmākām investīcijām ir strauji samazinājuši. Arī mēs bažīgi raugāmies uz lēno vakcinācijas gaitu un tās iespējamo ietekmi uz ekonomikas atgūšanās ātrumu, tāpēc piesardzības nolūkos esam izveidojuši papildus kredītuzkrājumus. Krietni straujāk par kredītportfeli audzis noguldījumu apjoms, tāpēc īstajā laikā mūsu klientiem kļuvuši pieejami Skandināvijā populārie Robur fondi, ar kuru palīdzību uzkrājumus iespējams ieguldīt un audzēt, kamēr visā Eiropā valda negatīvas noguldījumu likmes," saka Reinis Rubenis, Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs.

Ekonomiskā aktivitāte šā gada pirmajos trīs mēnešos Latvijā vēl joprojām saglabājas zem reālā ekonomikas potenciāla līmeņa. Pandēmijas ierobežošanai ieviestie mēri turpina negatīvi ietekmēt pakalpojumu un tirdzniecības uzņēmumu darbību. Swedbank ir turpinājusi sniegt klientiem atbalstu, piešķirot kredītbrīvdienas un citas finansējuma restrukturizācijas iespējas. Tajā pašā laikā, pieteikumu skaits papildu atbalstam ir ievērojami samazinājies, un klientu skaits, kuriem bijusi nepieciešamība pēc kredītbrīvdienām, šajā ceturksnī turpināja rukt.

Šajā periodā Swedbank sāka piedāvāt saviem klientiem iespēju ieguldīt 16 Swedbank Robur fondos, kuri ir starp populārākajiem Ziemeļvalstīs.

Vēl aizvadītā ceturkšņa laikā Swedbank ieviesa personalizētus piedāvājumus un padomus mobilajā lietotnē. Šobrīd izstrādāti vairāk nekā 20 dažādi piedāvājumi, un turpinās pastāvīgs to papildināšanas darbs.

Ar tiešu Swedbank atbalstu, darbību ir uzsākusi jauna akseleratora programma Future Hub. Programmas mērķis ir palīdzēt attīstīties inovatīviem un ilgtspējīgiem "zaļo" tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Paredzams, ka kopā izdosies izveidot ne tikai rīkus ar kuru palīdzību labāk veikt ilgtspējas novērtējumu, bet arī izstrādāt klimata pārmaiņu kalkulatoru.

Ceturkšņa laikā Swedbank arī ir pieņēmusi nepieciešamos lēmumus, kas ļauj izveidot jaunu un vēl caurspīdīgāku uzņēmuma pārvaldības struktūru, dibinot holdingkompāniju Swedbank Baltics. Šis uzņēmums, kas reģistrēts Latvijā, apvieno Swedbank Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, stiprinot meitasbanku pastāvību un korporatīvo pārvaldību. Saņemot visas nepieciešamās atļaujas, paredzams, ka Swedbank Baltics pilnvērtīgi darbu sāks šī gada 3.ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" Latvijā veidos holdingkompāniju, kura kļūs par Baltijā strādājošo grupas banku īpašnieci, informē "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Swedbank" grupa nolēmusi stiprināt klātbūtni Baltijas valstīs, izveidojot jaunu holdingkompāniju, kura tiks reģistrēta Latvijā un apvienos "Swedbank" grupas bankas Baltijā. Šādā veidā "Swedbank" formalizēs jau pastāvošo operatīvās darbības modeli, vienlaikus nodrošinot plašākas pilnvaras Latvijas un Baltijas līmeņa vadībai.

Holdingkompānijas vienīgā īpašniece būs Zviedrijas "Swedbank", un jaunā kompānija būs 100% īpašnieks meitasbankām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Paredzēts, ka "Swedbank" grupas prezidents būs jaunā holdinguzņēmuma padomes priekšsēdētājs, savukārt "Swedbank" vadītājs Baltijā kļūs par holdinkompānijas valdes priekšsēdētāju. Holdingkompānijas valdes priekšsēdētājs būs arī padomes priekšsēdētājs katrā no Baltijas valstu meitasbankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank peļņa 2021.gada 1.pusgadā sasniedza 41 miljonu eiro. Tas ir par 5 miljoniem eiro mazāk nekā pērn. Peļņa gada laikā ir samazinājusies augstāku kredītuzkrājumu un izmaksu dēļ, savukārt ienākumi gada laikā ir pieauguši, informē banka.

Tīrie procentu ienākumi ir sarukuši par 1 procentu. Tikmēr kredītportfeļa apmērs, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, saglabājies stabils. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi auguši par 5 procentiem, kamēr uzņēmumu kredītportfelis ir samazinājies par 6 procentiem. Depozītu apmērs ir audzis par 23 procentiem, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu.

Tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9 procentiem. Tos galvenokārt labvēlīgi ietekmēja ienākumu pieaugums karšu un maksājumu pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī aktīvu pārvaldīšanā.

Ienākumi no darījumiem ar finanšu instrumentiem, kā arī apdrošināšanas ienākumi gada laikā ir saglabājušies stabili.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā pagājušajā gadā bija 89 miljoni eiro, kas ir par apmēram 18% jeb 20 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gadā, informē bankas pārstāvis Jānis Krops.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2020.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 74,149 miljoni eiro, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2019.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa samazinājusies par 23,2% un bija 75,326 miljoni eiro.

Krops skaidroja, ka peļņas kritumu 2020.gadā ietekmēja lielāki izdevumi un mazāki bankas ieņēmumi. Tāpat ietekmi uz peļņu atstāja lielāks līdzekļu apmērs, kas novirzīts kredītuzkrājumu veidošanai.

J.Krops informē, ka "Swedbank" tīrie procentu ienākumi pagājušajā gadā samazinājās par 2%, bet, samazinoties ieņēmumiem no maksājumu un karšu apkalpošanas, tīrie komisiju ienākumi saruka par 6%. Citi bankas ieņēmumi 2020.gadā samazinājās par 11%, ko ietekmēja zemāki ienākumi apdrošināšanas un finanšu instrumentu darījumu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" uz laiku apturējusi studiju un studējošo kredītu izsniegšanu, informē bankā.

Jaunu studiju un studējošo kredītu ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti, paskaidro "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Šis lēmums neskars studentus, kuri jau ir parakstījuši līgumu ar "Swedbank" par kredīta piešķiršanu.

Vienlaikus J.Krops norādīja, ka "Swedbank" ir gatava atsākt kredītu izsniegšanu līdzko būs pieejams nepieciešamais finansējums. Atbilstoši šī brīža aplēsēm, lai nodrošinātu atbalstu mācību maksas segšanai visiem studētgribētājiem šajā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai ir steidzami jārod aptuveni 600 000 - 700 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" noslēgusi papildu līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF), lai saistībā ar Covid-19 varētu piedāvāt Latvijas uzņēmumiem finansējumu bez papildu nodrošinājuma, informē banka.

Aizdevumiem un līzinga pakalpojumiem būs pieejami aptuveni 17 miljoni eiro, lai stiprinātu komercdarbības veicināšanu krīzes apstākļos. Tas kļuvis iespējams, pateicoties Eiropas Investīciju Fondam, kas ir palielinājis atbalsta programmu COSME un EaSI garantiju apmēru un atvieglojis finansējuma saņemšanas nosacījumus.

Noslēdzot papildu līgumus ar EIF, COSME programmas ietvaros "Swedbank" plāno izsniegt aizdevumus apgrozāmā kapitāla finansēšanai vairāk nekā 7 miljonu eiro apmērā.

Savukārt EaSI programmas ietvaros uzņēmumiem, kuros nodarbināti līdz 9 cilvēkiem un kas gadā apgroza līdz 2 miljoniem eiro, būs pieejami aizdevumi līdz 50 000 eiro bez ķīlas. Plānotais finansējuma apjoms ar uzlabotiem garantijas nosacījumiem ir 10 miljoni eiro. Uzlaboto EIF atbalsta programmu COSME un EaSI mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem tikt galā ar likviditātes jautājumiem, kas ir Covid-19 krīzes sekas un kas visvairāk varētu būt vajadzīgs tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Uzņēmumi programmai varēs pieteikties līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc šovasar veiktajām izmaiņām Kredītiestāžu likumā "Swedbank" uzsāka 2008. gada krīzes neatrisināto parādu dzēšanu. Patlaban jau ir dzēsta lielākā daļa no šādām saistībām kopā 100 miljonu eiro apmērā, palīdzot vairāk nekā 2500 aizņēmējiem un 1100 galviniekiem, informē banka.

Šis solis ļauj atbrīvoties no parāda tiem kredītņēmējiem, kuru īpašumi jau sen kā ir pārdoti pēc iepriekšējās krīzes, taču saistības palikušas. Šādi "Swedbank" turpina savu jau pastāvošo Sociālā izlīguma programmu, kuras ietvaros vairāk nekā 2000 klientu ir sakārtojuši savas pagātnes saistības. Noslēguma fāzē banka plāno dzēst saistības vēl vismaz 10 miljonu eiro apmērā.

"Pēc ļoti būtiskām izmaiņām Kredītiestāžu likumā varējām veikt pēdējo soli, lai palīdzētu atgriezties ekonomiskajā apritē atlikušajai klientu daļai, kam ir šāda iespēja un vēlme. Esmu gandarīts, ka šis process jau ir faktiski paveikts un šis solis ir veikts ātri un mērķtiecīgi," uzsver Reinis Rubenis, "Swedbank Latvija" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank vienojies ar augsto tehnoloģiju uzņēmumu Axon Cable par finansējuma piešķiršanu ražošanas efektivitātes palielināšanai.

Uzņēmums ieguldīs vairāk nekā 350 tūkstošus eiro Daugavpilī esošās ražošanas ēkas pielāgošanai, kā arī teju pusmiljonu eiro jaunu ražošanas iekārtu iegādē. Swedbank finansējums šajos investīciju projektos teju sasniedz 700 tūkstošus eiro. Ražošanas ēkas pielāgošanas projektā garantiju 285 tūkstošu eiro apmērā sniegusi arī finanšu institūcija Altum.

"Investīciju mērķis ir palielināt ražošanas jaudas pieaugošā pieprasījuma apstākļos. Mēs esam jau veikuši daļu ieguldījumu ražotnē pērn un turpinām investīciju programmu arī šogad. Šī iemesla dēļ esošās ražošanas telpas ir nepieciešams paplašināt. Swedbank un Altum atbalsts ir bijis neatsverams atspaids šī projekta realizēšanai. Pateicoties tam, mēs būsim gatavi ieguldīt nākošajos attīstības posmos, kuru vienojošais motīvs ir – lai mūsu klienti būtu droši, ka spējam izpildīt visus viņu pasūtījumus," uzsver Axon Cable vadītājs Jans Senkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīcijas uzņēmumu akcijās un citos vērtspapīros ir kļuvušas par iecienītu ieguldījumu veidu arī gados jaunu cilvēku vidū, liecina Swedbank dati par investoru struktūru un paradumiem.

Ja 2019. gadā Latvijas aktīvo investoru vidū bija vien pārsimts ieguldītāju līdz 25 gadu vecumam, tad pērn to skaits pārsniedza 500, bet šā gada februāra beigās jau vairāk nekā 700 šādu ieguldītāju. Līdzīga tendence vērojama arī Lietuvā un Igaunijā.

"Analizējot investoru vecumu bijām patīkami pārsteigti, ka aizvien biežāk jaunu cilvēku ieguldījumu stratēģijās parādās ieguldījumi vērtspapīros. Par to liecina gan gados jaunu investoru skaitliskais pieaugums un ieguldītās summas, gan arī tas, ka kopš 2019. gada ir strauji palielinājusies aktīvu investoru proporcija. Proti, ja kādreiz runa bija par aptuveni trešdaļu tādu investoru, kuru ieguldījumu portfelī ir vismaz divi vai vairāk vērtspapīru veidu, tad šogad šādu ieguldītāju proporcija jau ir 53%. Tas nozīmē, ka aizvien lielāks skaits gados jauno investoru ir sapratuši kā darbojas vērtspapīru tirgus un saskata iespējas tajā gūt papildus peļņu," saka Rolands Zauls, Swedbank Investīciju daļas eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zaļais bizness kā ilgtspējas princips

Rūta Kesnere, Diena, speciāli Dienas Biznesam, 21.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) Zaļo kursu un cīņu pret klimata pārmaiņām arvien aktuālāks kļūst aprites ekonomikas jēdziens. Tās galvenā principa – radīt pēc iespējas mazāk atkritumu un pēc iespējas vairāk pārstrādāt – īstenošana aizvien vairāk kļūst par biznesa ilgtspējas apliecinājumu.

Tajā pašā laikā Latvijai aprites ekonomikas iedzīvināšanā nemaz tik labi nesokas. Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula vietnē makroekonomika.lv norāda, ka Latvija vēl arvien ir starp ES valstīm ar vismazāko materiālu īpatsvaru, kas ražošanā nonākuši atkārtoti, t.i., vēl 2016. gadā tas nesasniedza 4%. Tomēr potenciāls ir milzīgs.

Ekonomiste raksta: “ES valstīs kopumā aprites ekonomikas dēļ zaudētājas varētu būt būvniecības nozare (jaunu būvniecības tehnoloģiju ietekmē), būvmateriālu un elektronikas ražošana, tomēr neto efekts būtu pozitīvs – darba vietu kāpums līdz 2030. gadam par 700 tūkstošiem (galvenās ieguvējas – pakalpojumu nozares un atkritumu apsaimniekošana), un IKP būtu par 0,5% lielāks. Neto darbavietu pieaugums izvietotos galvenokārt Centrālajā un Austrumeiropā, kur valstis no intensīvākas resursu ieguves pārorientētos uz to pārstrādi un remonta pakalpojumiem. Tas gan nenozīmē automātisku solījumu Latvijai, turklāt Latvijā jau līdz šim sektoros, kas saistīti ar aprites ekonomiku, vērojams lielākais nodarbināto īpatsvars ES valstu vidū. Tomēr iezīmējas perspektīvās jomas, kur laikus veikti ieguldījumi atmaksāsies, piemēram, materiālzinātnēs, pārstrādes industrijā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 "iesviež" digitālajā pasaulē: stress, riski un iespējas

Vadims Frolovs, "Swedbank" Klientu servisa pārvaldes vadītājs, 30.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozīmīgas pārmaiņas dažkārt notiek lēcienveidīgi, proti, tās veidojas un "briest" ilgāku laiku, līdz kļūst par dzīves sastāvdaļu.

Par katalizatoriem mēdz būt arī krīzes, un pašreizējā Covid-19 pandēmija ir kļuvusi par pamatu nākamajai pārmaiņai, – tā ir digitālu finanšu pakalpojumu kļūšana par visas sabiedrības ikdienu. Līdz ar jauniem paradumiem, kā parasti, nākuši klāt arī riski, piemēram, daļai cilvēku vēl ir maz iemaņu krāpnieku atpazīšanai un drošības likumu ievērošanai virtuālajā vidē.

Digitālie risinājumi palīdz pandēmijas ierobežojumu laikā

Arī jau ilgi pirms Covid-19 norisēm attālināti norēķini bija kļuvuši par mūsu ikdienu. Tomēr masveidīgums, ar kādu digitālie risinājumi tiek izmantoti tagad, liecina, ka šī ir viena no pārmaiņām, kas pēc ilgākas "nobriešanas" ir ienākusi gandrīz visā sabiedrībā. "Swedbank" pētījums par bankas pakalpojumu izmantošanu Latvijā rāda, ka teju piektdaļa cilvēku tieši Covid-19 dēļ ir sākuši maksāt ar karti vai telefonu skaidras naudas vietā. Absolūts vairākums (87%) no šiem cilvēkiem atzīst, ka turpinās pamatā norēķināties bez skaidras naudas arī pēc pandēmijas. Savukārt katrs trešais norāda, ka arī pirms krīzes izmantoja pamatā bezkontakta norēķinus, kur vien tas ir iespējams. Zīmīgs cipars: patlaban jau 90% no "Swedbank" izsniegtajām kartēm ir bezkontakta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu saimniekošanas efektivitāti un nodrošinātu apjomīgāku, bet vienlaikus ilgtspējīgāku turpmāko saimniekošanu, viena no Vidzemes lielākajām piena lopkopības saimniecībām “Vec-Kurmji”, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus un Swedbank finansējumu, ieguldīs 2,8 miljonus eiro jauna slaucamo govju kompleksa būvniecībā.

Šobrīd “Vec-Kurmju” saimniecībā ir 360 slaucamas govis, taču līdz ar jaunās fermas atklāšanu, tajā paredzēts turēt vairāk nekā 600 piena liellopu. To apkalpošanai tiks izmantoti astoņi “Lely” roboti, kas nodrošinās automatizētu barības piestumšanu, fermas tīrīšanu un citas tehniskas funkcijas.

Fermas projektā ir ņemti vērā modernākie ilgtspējas risinājumi, tostarp būvmateriālu izvēlē un arī gaisa cirkulācijas sistēmas izveidē. Īpaša uzmanība veltīta arī govju labbūtības nodrošināšanai, jo govju barošanas galdi tiks izbūvēti ēkas ārmalās, kas ēšanas laikā govīm nodrošinās lielāku svaigā gaisa cirkulāciju. Paredzams, ka būvniecības darbus varētu pabeigt jau līdz šī gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eesti Energia grupas atjaunīgās enerģijas uzņēmums Enefit Green uzsācis sagatavošanās darbus uzņēmuma akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO) un to iekļaušanai Nasdaq Tallinn biržas galvenajā sarakstā.

Precīzais akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma laiks tiks paziņots pēc sagatavošanās darbu noslēguma.

Eesti Energia valdes un Enefit Green uzraudzības padomes priekšsēdētājs Hando Suters (Hando Sutter) norāda, ka Eesti Energia ir kompānija, kas pieder Igaunijas iedzīvotājiem, bet ar Enefit Green IPO procesu ikvienam būs iespēja kļūt par īpašnieku daļai no Eesti Energia.

“Enefit Green akciju piedāvājums ir pirmā iespēja Baltijas iedzīvotājiem investēt un iesaistīties reģionā vadošās energokompānijas attīstībā. Ieguldījums Enefit Green, kas ir lielākais vēja enerģijas ražotājs Baltijā un viens no līderiem atjaunīgās enerģijas jomā ar izvērstu ražošanas jaudu portfeli Baltijas jūras reģionā, tā ir iespēja sniegt savu pienesumu videi draudzīgā enerģijas ražošanā un klimata pārmaiņu mazināšanā,” skaidro Hando Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mastercard paplašina Google Pay pakalpojumu, kopā ar partneriem to piedāvājot arī karšu turētājiem Austrijā, Bulgārijā, Igaunijā, Grieķijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Nīderlandē, Portugālē un Rumānijā.

Izmantojot pakalpojumu Google Pay, lietotājiem ar piemērotām Android ierīcēm būs iespējams veikt pirkumus veikalos un tiešsaistē. Turklāt tas nodrošinās arī iespēju izmantot savus tālruņus, lai veiktu bezkontakta maksājumus.

Mastercard sniegs šo pakalpojumu sadarbībā ar dažādiem izsniedzējiem un Fintech uzņēmumiem, tai skaitā (bet ne tikai) ar Banca Transilvania, Bunq, CEC Bank, Curve, LHV Pank, Monese, N26, Paynetics, Revolut, Swedbank, Unicredit Bank Romania un Viva Wallet.

Latvijā sadarbības partneri ir N26, Revolut, Curve, Monese un Swedbank. Š

Kopš pandēmijas sākuma bezkontakta darījumu skaits visā Eiropā ir palielinājies līdz gandrīz 80 %. Tā kā patērētāji vēlējās samazināt skaidras naudas izmantošanas biežumu, daudzi sāka dot priekšroku bezkontakta norēķinu iespējai, novērtējot to kā drošu, ērtu un ātru norēķinu veidu – tās ir izmaiņas, kas, domājams, izturēs laika pārbaudi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu “Domina Shopping” saimnieciskās darbības nepārtrauktību, tirdzniecības centra īpašnieks “Eften Domina” refinansējis esošās saistības - bankas Citadele un Swedbank izsniegušas sindicēto aizdevumu 42 miljonu eiro apmērā.

Kopējais “Domina Shopping” īpašniekam un pārvaldniekam SIA “Eften Domina” izsniegtais refinansējums ir 42 miljoni eiro, no kuriem 21 miljons ir Citadele aizdevums un otra puse – Swedbank. Līdzekļi tiek izmantoti īpašumā esošās infrastruktūras efektīvai pārvaldīšanai, nodrošinot tirdzniecības centra darbību arī pēc ilgstošo Covid-19 ierobežojumu pakāpeniskas atcelšanas.

"Domina Shopping" ir viens no lielākajiem tirdzniecības centriem Rīgā un Latvijā, tajā ir vairāk nekā 170 tirdzniecības vietu. Centra īpašnieks kopš 2016. gada jūlija ir SIA "Eften Domina", kas ir daļa no alternatīva investīciju fonda EfTEN Kinnisvarafond II, ko pārvalda “EfTEN Capital” – viens no lielākajiem nekustamo īpašumu un komercīpašumu pārvaldniekiem Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas dzīvi privātmājā, nevis dzīvoklī. Pandēmijas ietekmē šī tendence šobrīd aktuāla daudzviet pasaulē. Taču Latvijā to vēl vairāk veicina fakts, ka privātmāju cenas nereti ir ļoti līdzīgas plašu dzīvokļu cenai Rīgā.

Swedbank dati rāda, ka šogad, salīdzinot ar pirms-pandēmijas laiku 2019.gadā, pieprasījums pēc finansējuma privātmāju būvniecībai pieaudzis pat uz pusi. Turklāt zīmīgi, ka iedzīvotāji arvien vairāk dod priekšroku ne tikai Pierīgai, bet arī reģioniem.

Raugoties uz pērno gadu, Swedbank dati rāda, ka 56% no visiem hipotekārajiem kredītiem mājokļa būvniecībai vai remontam izsniegti Pierīgā, savukārt reģionos un citās pilsētās – 34%, kas ir par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā 2019.gadā.

Darījumi ar jau gatavām privātmājām arī pārsvarā notiek Pierīgā (48%) un reģionos un citās pilsētās (42%). Rīgā atbilstoši pilsētas plānojumam un iespējām vairāk dominē dzīvokļu iegāde (96% no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem), un privātmāju būvniecība bija aktuāla vien retajam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma fonds SG Capital Partners Fund I sadarbībā ar Swedbank ir iegādājies 90 tūkstošu kvadrātmetru plašo loģistikas kompleksu Rīgā-Dreiliņos, izpērkot visas kapitāldaļas no SIA Beinits un SIA Balt Cargo Solutions.

Swedbank šajā darījumā sniegusi finansiālo atbalstu 30 miljonu eiro apmērā, kamēr pārējā darījuma summa ir SG Capital pašu ieguldījums. Loģistikas centrs ir pilnībā iznomāts vietējiem un starptautiskiem nomniekiem, piemēram tādiem uzņēmumiem, kā Depo, Latvijas Balzams, Via 3L, Tamro, TOP u.c.

“Mēs esam ļoti apmierināti ar šo investīciju, jo tā sniegs labu papildinājumu mūsu pārvaldītājam fondam un tā investoriem. Loģistikas centra izmērs un atrašanās vieta padara to par ļoti pievilcīgu ne tikai no loģistikas, bet arī no centrā strādājošo darbinieku puses,” uzsver SG Capital Partners valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

"Ssadarbība ar SG Capital fondu ir nozīmīga, jo gan mēs, gan citi investori novērtē ne tikai īpašuma komerciālo vērtību un nākotnes atdevi, bet pievērš arī lielu uzmanību korporatīvajai atbildībai. Ir svarīgi investēt īpašumā, kas rada labākus darba apstākļus nomniekiem un rūpējas par savu nekustamo īpašumu vides aspektiem – ieguldot, piemēram, energoefektivitātes veicināšanā,” piebilst Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Lauris Mencis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerna Eesti Energia atjaunojamās enerģijas uzņēmums Enefit Green publicējis uzņēmuma akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), emisijas prospektu un paziņojis par reģistrēšanos IPO akciju iegādei, kas ilgs līdz 2021. gada 14. oktobrim.

Paredzams, ka tirdzniecība ar Enefit Green akcijām Nasdaq Tallinn biržas galvenajā sarakstā varētu sākties 2021. gada 21. oktobrī.

Akciju sākotnējā publiskajā piedāvājuma apjoms ir līdz 115 miljoniem eiro, ko veido jaunas Enefit Green akcijas ar kopējo vērtību līdz 100 miljoniem eiro un uzņēmuma Eesti Energia sekundārās akcijas 15 miljonu eiro vērtībā. Pamata scenārijs paredz, ka tiek piedāvāti līdz 17,3% no visām Enefit Green akcijām. Sekundāro akciju skaits var tikt palielināts līdz 60 miljoniem eiro. Ja tiek izmantota iespēja palielināt akciju skaitu, kopējais darījuma apjoms var sasniegt 175 miljonus eiro, kas atbilstu līdz 26,4% no visām Enefit Green akcijām. Akcijas tiek publiski piedāvātas tikai Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palielinātu mazgāto un mizoto dārzeņu produkcijas piedāvājumu vietējiem un eksporta klientiem, Iecavas novada zemnieku saimniecība “Upmaļi” veidos jaunu dārzeņu apstrādes cehu un noliktavu.Sadarbībā ar Swedbank ieceres īstenošanā tiks ieguldīts pusmiljons eiro.

Z/S ”Upmaļi” dibināta 1992.gadā un kā ģimenes uzņēmums attīstījies svaigo dārzeņu audzēšanas un tirdzniecības segmentā. Sākot savu saimniecisko darbību ar pāris siltumnīcām, saimniecība izaugusi līdz modernam uzņēmumam, kurā paplašināts saražotās produkcijas sortiments un palielināts ražošanas apmērs. Saimniecība audzē svaigos dārzeņus - kartupeļus, burkānus, sīpollokus un dilles - 100 hektāru platībā.

"Saimniecība “Upmaļi” pierāda, ka Latvijas laukos ir liels biznesa potenciāls. Šī saimniecība ilgus gadus ir saimniekojusi un attīstījusies tikai paļaujoties uz sevis nopelnīto. Tagad, spītējot Covid-19 radītajai nenoteiktībai, “Upmaļi” ir gatavi spert nākamo soli un ne tikai izmantot dažādu fondu līdzfinansējumu, bet arī piesaistīt banku kapitālu, lai straujāk investētu attīstībā," uzsver Lauris Mencis, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latviju mācību uzņēmumu konkursā Eiropā pārstāvēs ar ēdamiem traukiem

Db.lv, 18.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītas Jauno uzņēmēju dienas 2021, kurās noskaidroti Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) un uzņēmējdarbības izglītības pedagogi valstī.

Tiesības pārstāvēt valsti Eiropas labāko mācību uzņēmumu konkursā šovasar izcīnījis SMU “Re-Grain”, kuru produkts ir ēdami vienreizlietojamie trauki. Uzņēmumu izveidojušas trīs skolnieces Agnese Aizpuriete, Anete Bukovska un Paula Stradiņa no Madonas Valsts ģimnāzijas.

Savukārt titulu “Gada uzņēmējdarbības skolotājs” šogad ieguva Nauris Kupcovs no Daugavpils 3. vidusskolas.

Pasākumu organizē Latvijas lielākā izglītības organizācija Junior Achievement Latvia (JA Latvia) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Swedbank.

Konkursā godpilno 2. vietu ieguva mācību uzņēmums “Spoonable” no Valmieras tehnikuma, kas izgudrojuši daudzfukcionālu ēšanas instrumentu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet pirmo trijnieku starp vidusskolu vecuma jauniešiem noslēdz skolēni no Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas ar produktu – mobilās ierīces levitējošu bezvadu lādētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī starp Baltijas valstu galvaspilsētām uzlabojusies Rīgā un Tallinā, kamēr Viļņā mājokļu pieejamība nedaudz samazinājusies, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" datiem.

2020.gada trešajā ceturksnī pieejamākie mājokļi starp Baltijas valstu galvaspilsētām joprojām bija Rīgā, sekoja Tallina un Viļņa.

Šogad trešajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 180,9 punkti, kas ir par 4,1 punktu vairāk nekā pērn attiecīgajā ceturksnī. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi trešajā ceturksnī bija par 80,9% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Vienlaikus Tallinā Mājokļu pieejamības indekss trešajā ceturksnī bija 151,2 punkti, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaugums par 2,8 punktiem, bet Viļņā - 140,7 punkti, kas ir par 0,9 punktiem mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads būs ieskrējiena tramplīns 2022.gadam, kad Covid-19 pandēmijas ietekme būs vairāk piemirsusies un ekonomika varēs atkal sākt straujāk attīstīties, pauda "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Viņš norādīja, ka 2021.gads parādīs vai ziņas par Covid-19 apkarojošo vakcīnu būs devušas ekonomisko mieru.

"Mēs visi esam noguruši no ierobežojumiem, kas nepieciešami, lai cīnītos pret Covid-19. Uzņēmējiem ir ļoti svarīgi sajust, ka ekonomika atkal spēj strādāt netraucēti un bez ierobežojumiem. Es ļoti ceru, ka prognozes par salīdzinoši straujo atkopšanos piepildīsies. Protams, tas gan nemaina lietas būtību, ka neskaidrība un nenoteiktība neatgriežas, tāpēc droši kaut ko prognozēt šobrīd ir ļoti grūti," sacīja Rubenis.

Vienlaikus viņš minēja, ka ir samērā pozitīvi noskaņots par Latvijas uzņēmēju spēju ražot preces ar lielāku pievienoto vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Linas Agro Group ir pabeigusi KG Group iegādes darījumu

Db.lv, 16.07.2021

AB “Linas Agro Group” valdes priekšsēdētājs Darius Zubas un Tautvydas Barštys, “KG Group” dibinātājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AB “Linas Agro Group” ir pabeigusi vienu no lielākajiem biznesa iegādes darījumiem Lietuvas vēsturē.

Pārtikas un lauksaimniecības produktu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums iegādājies AB “Kauno Grūdai”, AB “Kaišiadorių Paukštynas”, AB “Vilniaus Paukštynas” un saistīto uzņēmumu kontrolpaketi, kas kopā darbojas kā “KG Group”. Pēc pušu vienošanās darījuma summa netiek atklāta.

Šī darījuma rezultātā AB “Linas Agro Group” iegādājās kontrolpaketi kopumā 34 uzņēmumos, kas darbojas mājputnu, graudu, miltu, ātri pagatavojamo produktu, barības un premiksu ražošanas un veterināro produktu tirdzniecības jomās. Uzņēmumi ir reģistrēti un darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā, Baltkrievijā, Krievijā un Nīderlandē. Darījuma finansēšanai AB “Linas Agro Group” saņēma sindicēto aizdevumu no trim bankām - Luminor, Swedbank un SEB bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar VARAM, biedrību "Zaļās mājas", AS "Swedbank", SIA "Fortum Latvia", AS "Balticovo", AS "Maxima Latvija" un Izraēlas vēstniecību Latvijā rīko tiešsaistes konferenci - diskusiju platformu “Aprites ekonomika Latvijā”.

2019.gadā EK nāca klajā ar paziņojumu par “Eiropas zaļo kursu”, kas daudz skaidrāk iezīmē to, ka Latvijas izaugsmes veicināšanai un tās atsaistīšanai no dabas resursu izmantošanas un aprites ekonomikas kā izaugsmes potenciāla izmantošanai nepieciešama saskaņotība un aprites ekonomikas principu integrēšana dažādu nozaru politikās.

Nodrošinot Eiropas zaļā kursa ieviešanu, Eiropas komisija 2020. gada 11. martā paziņoja par Jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, kas iezīmē iniciatīvas, kuras skars visus produktu aprites cikla posmus un dažādas materiālu grupas, panākot, ka saražotie produkti ir ilgtspējīgi un ilglietojami, un sabiedrība var pilnvērtīgi iesaistīties aprites ekonomikā un izmantot pozitīvo pārmaiņu sniegtās priekšrocības. Minētie principi iestrādāti Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam, ko šā gada 4.septembrī apstiprināja Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Lielākie zaudējumi pērn bijuši "PrivatBank" - 13,633 miljonu eiro, kas ir par 95,2% vairāk nekā 2019.gadā.

Ar zaudējumiem pērn strādāja arī banka "Citadele", "Industra Bank", "Baltic International Bank" un "Expobank".

Bankas "Citadele" zaudējumi pagājušajā gadā bija 4,761 miljons eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"Industra Bank" zaudējumi veidoja 3,621 miljonu eiro, "Baltic International Bank" zaudējumi bija 1,463 miljoni eiro, bet "Expobank" zaudējumi veidoja 964 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 75,325 miljoni eiro, kas ir par 23,3% mazāk nekā 2019.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Augstas mājokļa un transporta izmaksas Rīgu izvirza dārdzības līderos Baltijā

Db.lv, 12.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru