Covid-19 seriāla kārtējā sezona ar kārtējo lokdauna paveidu atkal ir klāt. Lielai daļai uzņēmumu atkal ir liegts strādāt tiem visefektīvākajā veidā, ļoti daudziem ir radīti būtiski apgrūtinājumi.
Tā kompensēšanai paredzams valsts atbalsts vairāk nekā 150 miljonu eiro apmērā, taču atkal mēs atgriežamies situācijā, kad drīzāk varam runāt par pabalstiem, kas jāizlūdzas, nevis kompensācijām par radītiem ierobežojumiem. Turklāt kritēriji atkal, šķiet, būs tādi, kas vienus motivēs neko nedarīt, iztiekot no budžeta naudas, bet citiem, kā līdz šim, nāksies ķepuroties, lai izdzīvotu, jo valsts atbalstam nekvalificējas. Lai arī ekonomikas ministrs īpaši uzsver, ka atbalsta mehānismi uzņēmējiem, kas valstī noteikto ierobežojumu dēļ cieš zaudējumus, tiek uzlaboti, praksē redzam, ka veikts vien kosmētisks remonts.
Kas par to liecina? Ir noteikts, kuras nozares var, kuras nevar pretendēt uz atbalstu, lai arī ir skaidrs, ka ierobežojumi negatīvi ietekmē arī tos, uz ko tieši tie neattiecas. Piemēram, būvniecība ir apgrūtināta, ja klātienei slēgti veikali, izdevējdarbībai ir zaudējumi no tā, ka netiek reklamēta iepirkšanās, kam nu ir ierobežojumi, u.tml.
Nākamā vājā vieta – tas, ka atbalstu rēķina pēc apgrozījuma krituma, drīzāk motivē neko nedarīt, nekā izmisīgi ķepuroties, lai noturētos. Teiksim, ja tirdzniecības centrā, kas nu slēgti, viens veikals jau laikus investējis līdzekļus un turpina darboties interneta vidē, lai arī ar, piemēram, 15% apgrozījuma kritumu, bet otrs veikals ļāvies snaudas periodam, tad valsts atbalstu drīzāk būs nopelnījis nekā nedarītājs.
Arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka LTV norādījusi, ka “valstī jau ir uzņēmumu klāsts, kuri turas pie dzīvības, tikai pateicoties atbalstam. Tādus uzņēmumus gan neiesaku atbalstīt, līdz ar to valdībai ir uzmanīgi jāizvērtē, ko atbalstīt, ko ne”. No šī gan izriet otra problēma – no vienas puses raugoties, atbalsta mehānismiem būtu jābūt maksimāli vienkāršiem, lai nav, kā jau pieredzēts, ka nauda paliek pāri, jo liela daļa augstajām prasībām nekvalificējas, taču, no otras puses, vajadzētu tomēr nodrošināt, ka atbalsts tiek tieši tiem, kas pelnījuši, un netiek tiem, kas orientēti izmantot iespēju tikt pie vieglas naudas.
Tāpat mulsina kārtējais mēģinājums ar finansiāla atbalsta palīdzību veicināt strādājošo vakcinēšanos. Vakcinēšanās kā tāda, protams, atbalstāma, jo faktiski jau nekā cita, kā apturēt vai mazināt Covid-19 izplatību, nav, tomēr te, šķiet, atkal tiek vienā porcijā pasniegti skābēti kāposti ar putukrējumu.
Proti, vakcinēšanas veicināšana ir viena lieta, atbalsts darbinieku algošanai – cita. Drīzāk tad vajadzētu atrisināt to problēmu, par ko intervijā Dienas Biznesam runā LU Juridiskās fakultātes prodekāne, Valststiesību zinātņu katedras vadītāja, tiesību zinātņu doktore, zvērināta advokāte Annija Kārkliņa – ja kādā darbavietā ir liegums strādāt nevakcinētajiem, ir jābūt skaidram un viennozīmīgam mehānismam, kā darba devējam šo problēmu risināt. Ilgas tiesvedības draudi neprecīza formulējuma atbrīvošanai no darba pamatojumā, aizvietotāju piemeklēšana uz nezināmu laiku, izmaksas par nestrādājošu darbinieku – tās ir vien dažas problēmas, kas ar šo tēmu saistās.
Par to, ka spēles noteikumiem, ar ko jārēķinās biznesam, jābūt skaidriem un vienkāršiem, esam rakstījuši jau vairākkārt, šis atkal ir tas piemērs, kam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība.
Un vēl. Ekonomikas ministrs LTV īpaši akcentējis, ka valdībā finansiālie atbalsta rīki uzņēmējiem ir prezentēti kopā ar noteiktajiem stingrajiem ierobežojumiem un atlicis vien apstiprināt atbilstošus noteikumus. Tālāk vēl sekos atbalsta mehānismu saskaņošana ar Eiropas Komisiju.
Prezentēti un saskaņoti tomēr ir krasi atšķirīgi jēdzieni. Prezentēt var, arī neuzklausot auditorijas viedokļus par iniciatīvas vājajām vietām. Un ir arī, protams, stipri diskutējams, cik lielā mērā tie, kuriem prezentēja, reprezentē Latvijas uzņēmēju kopumu. Kā atceramies, vēl pavisam nesen vieni uzņēmēji aktīvi lobēja un teju vai izlobēja iespēju atbrīvot no darba nevakcinētos, kamēr citi bija krietni sašutuši par to. Arī šajā gadījumā var būt, ka vieniem prezentēja, citi par to pašu jau tūlīt, tūlīt sāks protestēt.
Jā, izdabāt visiem nevar, taču, ja veidojas šādas situācijas, tas parāda vājās vietas varas pārstāvju komunikācijā.
