Noslēdzies nominācijas komisijas darbs konkursā uz AS "Latvenergo" valdes locekļu amatiem, informē uzņēmumā.

Nominācijas komisija ir novērtējusi kandidātu stratēģisko redzējumu, plānošanas un organizēšanas prasmes, orientāciju uz rezultātu, lēmumu pieņemšanu, pozitīvu attiecību veidošanas kompetences, darbinieku attīstīšanas, komandas vadīšanas prasmes, pārmaiņu vadīšanas pieredzi, orientāciju uz attīstību, prezentēšanas prasmes, kā arī veikusi reputācijas risku novērtējumu.

Nominācijas komisija balsojumā 2021. gada 31. maijā uzņēmuma padomei apstiprināšanai amatā izvirzījusi kandidātus ar augstākajiem novērtējumiem katrā amata pozīcijā: trīs kandidātus uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatam, divus kandidātus valdes locekļa (atbildība par ražošanu) amatam un trīs kandidātus valdes locekļa ( atbildība par komercdarbību) amatam.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Pagaidām Latvijas lielākajās pilsētās siltumenerģijas tarifi galvenokārt saglabājušies iepriekšējā līmenī, dārgāk par apkuri maksās Rīgas, Daugavpils un Jūrmalas iedzīvotāji, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati.

Šā gada maijā Daugavpilī siltumenerģijas tarifs bija 42,56 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), bet oktobrī – jau 59,96 EUR/MWh, Jūrmalā attiecīgajos mēnešos tarifs palielinājās no 51,05 EUR/MWh līdz 64,49 EUR/MWh, savukārt Rīgā – no 44,10 EUR/MWh līdz 57,31 EUR/MWh. AS Rīgas siltums (RS) norāda, ka 1. novembrī siltumenerģijas tarifs Rīgā varētu sasniegt jau 66,76 EUR/MWh.

RS valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis DB organizētajā konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās tarifu palielināšanos skaidroja ar augsto dabasgāzes cenu.

Jākļūst zaļiem

Vairākkārtīgā dabasgāzes sadārdzinājuma dēļ būtiski cenas paaugstinājis mūsu galvenais pirktās siltumenerģijas piegādātājs AS Latvenergo, kas siltumu ražo, izmantojot dabasgāzi, stāsta N. Talcis.

Saules enerģijas parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējās arvien vairāk uzņēmumu. Tomēr, kā jebkurā biznesā, šāda projekta veiksmīgai īstenošanai jāņem vēra virkni būtisku faktoru, ir pareizi tos jāpārvalda, ka arī jāizvērtē potenciālie riski.

Protams, šo nozari jāskata kontekstā ar klimata politiku un tieši elektrifikāciju kā labāko risinājumu ceļā uz tā saucamo “net-zero” jeb klimatam neitrālu sadzīvi un ekonomiku. Papildus grūdienu saules enerģijas attīstībai dod arī enerģijas cenu nestabilitāte un pieaugums viscaur Eiropā un vajadzība nodrošināt enerģētisko neatkarību.

Klimata politika rada patiesi vēsturiska mēroga enerģētikas transformāciju un tieši saules enerģija ir vadošais atjaunojamās enerģijas veids. Saskaņā ar Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) aprēķiniem, saules enerģijas uzstādītās jaudas apsteigs ogļu elektroenerģijas staciju jaudu 2027. gadā, bet dabasgāzes – jau 2026. gadā. Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26 % – visstraujāk no visiem “zaļās” enerģijas veidiem. Tomēr, lai sasniegtu klimata politikas mērķus, saules enerģijai joprojām ir milzīgs potenciāls tuvākajā desmitgadē. Saules enerģijas priekšrocība ir elastība – to varam izmantot gan mājsaimniecību ražošanā, gan lielos, komerciālos projektos. Šajā komentārā fokusējos uz pēdējiem un ieskicēšu galvenos faktorus, kuriem mēs kā banka – saules enerģijas projektu finansētāji, aicinām pievērst pastiprinātu uzmanību pirms projekta īstenošanas.

2021. gads energoapgādes nozarē līdztekus prognozētajam nesis arī iepriekš neparedzētus izaicinājumus. Atbilstoši prognozēm šogad turpināja strauji augt uzstādīto saules paneļu un reģistrēto elektroauto skaits, paplašinājās arī uzlādes staciju tīkls.

Elektrifikācijas pieaugums un tautsaimniecības pārkārtošanās pēc Covid-19 ierobežojumu izraisītās sabremzēšanās atspoguļojusies kopējā elektroenerģijas patēriņā. Dažādu ekonomisku, vides un ģeopolitisku faktoru izraisītā energoresursu cenu krīze mobilizējusi valdību meklēt iedzīvotāju un uzņēmēju atbalsta mehānismus, vienlaikus aktualizējot jautājumu par gudru un līdzsvarotu atjaunīgo energoresursu attīstības politiku šādu risku mazināšanai nākotnē.

Nepieciešamība pāriet uz zaļas enerģijas ražošanu un izmantošanu arī turpmāk kāpinās elektrības patēriņu, līdztekus tam arvien straujāk mainīsies patērētāju paradumi. No pasīviem patērētājiem daļa kļūs par aktīviem klientiem tādā izpratnē, ka vairs ne vien lietos tirgotāju pārdoto elektrību, bet to ražos arī paši savam patēriņam, ieviešot mikroģeneratoru, vai, piemēram, izvēlēsies pielāgot savus patēriņa paradumus pretēji kopējā pieprasījuma pīķa stundām.

Ikdienā bieži sastopamies ar dažāda veida reklāmām. Reklāmas industrijas radošajiem prātiem, cenšoties dažādos veidos piesaistīt mērķauditorijas uzmanību un pārspēt asprātībā vienam otru, nereti rodas pārdomas un neizpratne – kurš tad īsti atbild par reklāmas saturu un formu, un kas nosaka to, cik daudz un ko var teikt vai rādīt, reklamējot savu produktu vai pakalpojumu.

Par reklāmas regulējumu ir runāts ļoti daudz, bet uzņēmējiem, piedāvājot tirgū arvien jaunas preces, pakalpojumus, kā arī izmantojot jaunus pārdošanas veicināšanas kanālus, bieži vien grūti orientēties, kā tas konkrētajā situācijā ir interpretējams un piemērojams. Arī tiesu prakse, kas varētu kalpot par orientieri tam, kā rīkoties gadījumos, kas nav tipiski, vēl tikai veidojas. Lai nu kā, Latvijā ir vairāki reklāmu regulējoši normatīvie akti, kuri nosaka to, kas ir vai nav pieņemams likumiskā izpratnē.

Saskaņā ar Reklāmas likuma 1. pantā minēto reklāmas definīciju “reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”.

Jauno elektrovilcienu "Škoda Vagonka" radītās pasažieru pārvadājumu krīzes dēļ nolēmusi atkāpties AS "Pasažieru vilciens" (PV) padome, vienlaikus gan norādot uz slikto infrastruktūru, kas ir AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pārziņā, informēja PV Komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Sigita Zviedre, atsaucoties uz PV padomes priekšsēdētāju Sandi Šteinu.

Pēc Šteina paustā, atbildība par jauno elektrovilcienu radītās krīzes risināšanu sniedzas ārpus PV padomes pilnvarām. Paziņojumā par padomes atkāpšanos Šteins norāda uz ilgstoši novārtā atstātu dzelzceļa infrastruktūru - elektrotīkliem, sliežu ceļiem un peroniem, kas neesot pielāgoti jauno elektrovilcienu izmantošanai, kā arī uz nefunkcionējošu pasažieru apziņošanas sistēmu stacijās un uz peroniem.

Tikai janvāra pirmajās trīs nedēļās vien jaunajiem elektrovilcieniem ir konstatēti 26 A līmeņa defekti, kuru dēļ nav pieļaujama vilcienu tālāka ekspluatācija, taču pirms elektrovilcienu laišanas tirgū tādu vilcienu atbilstību prasībām ir apliecinājusi sertificējošā institūcija, uzsver Šteins.

Mūsu tālie senči radīja mītus par pasaules un cilvēka rašanos. Mūsdienu mīti kalpo manipulācijai un vēlmei dzirdēt savas pārliecības vai maldu apstiprinājumu.

Par tādu varētu saukt arī visu, kas saistās ar zaļo domāšanu. Te mēs brīžiem braucam no viena grāvja otrā. Vieni ir pārliecināti, ka tā nav nekas cits kā zaļā maldināšana, citi ir gatavi fanātiski apkarot jebko, kas nav liekams kategorijā “zaļš”. Kaut kur pa vidu pastāv arī uzskats, ka zaļā domāšana uzņēmējdarbībā izmaksā pārlieku dārgi. “Sakret” pieredze apliecina pretējo – būt “zaļam” un strādāt ilgtspējīgi ļauj ievērojami optimizēt izmaksas. Turklāt ne vienmēr ieguvums ir mērāms tikai naudā – tā ir arī reputācija, potenciālo investoru, sadarbības partneru un darbinieku pozitīvā attieksme.

Domāju, visi vēl labi atceras neseno energokrīzi, kurā bez zaudējumiem netika cauri neviens uzņēmums. Tā kā būvmateriālu un cementa ražošana ir ļoti energoietilpīgs process, vērsāmies pēc padoma pie sadarbības partneriem, kuri ieteica jaunu tehnoloģiju – speciālu mitruma mērītāju, kas ļauj izmērīt smilšu mitrumu daudz ātrāk un precīzāk, nekā to darījām līdz šim. Rezultātā bija iespējams samazināt temperatūru smilšu žāvēšanai. Tas ļāva ievērojami ietaupīt elektroenerģijas patēriņu, un ražošana kļuva ne tikai efektīvāka no izmaksu viedokļa, bet arī videi draudzīgāka. Ne velti sadarbībā ar mūsu iekārtu ražotājiem nemitīgi meklējam veidus, kā ietaupīt ražošanas procesā nepieciešamos energoresursus, jo, kas ir labi videi, ir labi arī biznesam.

Ēdinātājiem Rīgas ielās būs atļauts lietot skaņu pastiprinošas iekārtas, ja tās netraucēs iedzīvotājiem, paredz Rīgas domes 12.jūlijā pieņemtie saistošie noteikumi par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība.

Noteikumos teikts, ka būs atļauta skaņu pastiprinošu iekārtu vai mūzikas instrumentu izmantošana sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietā, lai to radītais troksnis netraucētu apkārtējo iedzīvotāju mieru.

Kopumā noteikumi paredz kārtību, kādā ar pašvaldību tiek saskaņota jaunas ielu tirdzniecības vietas reģistrēšana vai izmaiņas reģistrētā ielu tirdzniecības vietā, kā arī ielu tirdzniecība un atļauja ielu tirdzniecībai pasākuma laikā, īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai, ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā u.c.

Tāpat saistošajos noteikumos noteikti tirdzniecības dalībnieka un tirdzniecības organizatora pienākumi kārtības nodrošināšanai, tirdzniecības vietās realizējamās preču grupas, administratīvā atbildība par noteikumu neievērošanu u.c.

Eiropā ne pirmo gadu piedzīvotās anomālijas – ilgstoši sausuma periodi un postošie plūdi ir tikai maza daļa no klimata pārmaiņu sekām, kuras piedzīvojam nevis teorētiski, bet ļoti praktiski.

Turklāt klimata pārmaiņas un globālā sasilšana vairs nav tikai tālu zemju problēma - tā ir lokāla un klātesoša arī Latvijā, par ko liecina, piemēram, plūdi Jēkabpilī gada sākumā, augusta mēneša spēcīgie negaisi, kuru postījumi daudzus cilvēkus atstāja ar vairākiem tūkstošiem eiro mērāmiem zaudējumiem. Klimatu pārmaiņas ir cilvēces izraisītas sekas, tāpēc jauni risinājumi ikdienai un darbībām, ko veicam, ir jāmeklē ne tikai mājsaimniecībās, bet arī uzņēmumos.

Uzņēmēju atbildība klimata pārmaiņu ērā

Globālā mērogā klimata pārmaiņas rada dažādas sekas, tostarp gaisa temperatūras svārstības, kas var izraisīt ekstremālus laikapstākļus un nokrišņu daudzuma izmaiņas, kas var izraisīt sausumu vai plūdus, kādus esam pieredzējuši gan Eiropā, gan citviet pasaulē. Laikapstākļu izmaiņas iet roku rokā ar faunas un floras transformācijām - aizvien vairāk savairojas dažādas invazīvas augu un kaitēkļu sugas, apdraudot dabas daudzveidību, izraisot sugu izmiršanu traģiskos veidos. Latvijā visas šīs parādības ir novērojamas dažādās pakāpēs - pieredzam ievērojamas temperatūras svārstības visos gadalaikos, stipras vētras un nokrišņus, pavasara laikā applūdušus laukus un ekstremālu sausumu vasarās, invazīvas kaitēkļu sugas un apdraudētu sugu skaita palielināšanos.

Zīmols kļūst par jaunās ekonomiskās realitātes centrālo elementu, ko veido divas galvenās sastāvdaļas – emocionālā mijiedarbība uzņēmuma un patērētāja starpā, kā arī racionālā –uzņēmuma un tā partneru starpā.

Slēptā puse

Daudzi ražotāji visas cerības liek tikai uz aisberga virsotni – uz zīmola filozofisko, jēgpilno piepildījumu un ārējo tēlu. Taču pašas būtības pamatā ir ražotāja atbildība partneru priekšā: atbildība par produkta kvalitāti, sakārtota distribūcijas shēma, servisa kvalitāte, attīstības perspektivitāte un dinamiskums, tieksme pilnveidoties un daudzi citi komponenti, kurus ražotājs bieži palaiž garām, bet kam ir būtiska ietekme uz kopējo performanci.

Darbu ar partneri padarīt patiesi “abpusēji izdevīgu” palīdz saprotami un paredzami sadarbības nosacījumi, ko rada ražotājs. Nepietiek pievilināt partnerus ar pievilcīgiem bonusiem, atlaidēm vai iepirkuma cenām. Nepieciešams, lai jebkuros ekonomiskajos apstākļos spēles noteikumi un savstarpējās attīstības perspektīvas paliktu nemainīgas.

Lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejams kvalitatīvs pakalpojums par adekvātu cenu, svarīgs priekšnoteikums ir godīga un veselīga konkurence. Pretējā gadījumā iztrūkst kāds no minētajiem vai abi elementi un bremzējas uzņēmējdarbības vides attīstība. Tā rezultātā par zaudētājiem kļūst iedzīvotāji.

Diemžēl pašvaldību centieni aktīvi piedalīties komercdarbībā noved pie sadārdzinātiem pakalpojumiem, valsts naudas izšķērdēšanas un skandāliem. Šādā pašvaldībā samazinās iespēja ekonomiskai izaugsmei un konkurētspējīgiem pakalpojumiem. Vai administratīvi teritoriālā reforma (ATR) efektivizēs pašvaldību saimniekošanu un veicinās uzņēmējdarbību?

Prioritāte uzņēmējiem un ieguvums sabiedrībai – brīvā tirgus princips. Tas sniedz konkurētspējīgākus un izdevīgākus pakalpojumus iedzīvotājiem. Taču šo modeli nereti kropļo vietvaru dalība uzņēmumos, kas no tiesiskā, finansiālā un lietderības aspekta ir apšaubāma. Vēl sliktāk – vietvaras, iesaistoties komercdarbībā, ignorē konkurences neitralitātes principu, kas kavē valsts ekonomisko attīstību.

Kopš 2020. gada, kad pasaulē sāka plosīties Covid-19 pandēmija, pārmaiņas ikviens no mums izjutis visdažādākajās dzīves jomās, un darba vide daudziem nav izņēmums.

Pandēmija cita starpā mudināja pievērst lielāku uzmanību darba un atpūtas līdzsvaram, rūpēties ne tikai par fizisko, bet arī emocionālo veselību, un uz šo abu elementu līdzsvaru sāka tiekties arvien vairāk uzņēmumu arī Latvijā. Šobrīd skaidri redzam, ka darbinieki kļūst prasīgāki pret dažādiem motivācijas instrumentiem jeb tā sauktajiem “labumu groziem” un sagaida ne tikai tūlītējus ieguvumus, bet arī ilgtermiņa risinājumus.

Lai gan darbinieku veselības apdrošināšana joprojām ir viens no populārākajiem papildu labumiem, gan mazie, gan lielie uzņēmumi nereti izvēlas darbiniekiem veidot arī ilgtermiņa uzkrājumus pensiju 3. līmenī vai dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu. Diezgan bieži darba devēji pašiem darbiniekiem dod iespēju izvēlēties, kurā no abiem krāšanas instrumentiem viņi vēlas novirzīt savu naudu.

Dažreiz var dzirdēt jautājumu: ko tie cilvēki personāla vadības departamentā vispār dara? Ir izplatīts kļūdains priekšstats, ka tur tikai pieņem vai atlaiž darbiniekus un risina ar atalgojumu saistītus jautājumus. Patiesībā personāla vadība ir organizācijas dzinējspēks un pārmaiņu aģents, kas ir atbildīgs par korporatīvo kultūru, darbinieku labbūtību un izaugsmi. Par jaunākām tendencēm personāla vadības jeb HR jomā stāsta LPB Bank personāla vadītāja Agija Freiberga.

Mēs dzīvojam straujā pārmaiņu laikmetā, kad nepieciešams reaģēt ātri. Nedrīkstam “atslābināties” ne uz mirkli, jo tas būs tiešs apdraudējums bankas konkurētspējai. Ne visiem ir viegli pieņemt pārmaiņas, bet bez tām attīstība nav iespējama. Svarīga ir drosme turpināt iesākto, ātri adaptēties jauniem apstākļiem un pieņemt jaunus izaicinājumus. Tātad, no HR viedokļa, mums jāapsteidz ātrgaitas vilciens un jāpieliek visas pūles un finanšu resursi darbinieku kvalifikācijas celšanā.

Par pēdējo gadu tendencēm personāla vadībā nav iespējams runāt, neņemot vērā Covid-19 pandēmiju. Kopš 2020. gada viskarstākās tēmas ir bijušas attālinātais darbs, izdegšana, labbūtība un mentālā veselība, jo “mājsēdes” laiks nevienam nenāca viegli. 2021. gadā darba devēji vairāk domāja par to, kur darbinieki strādās, savukārt 2022. gads atnesa jaunu jautājumu: kad darbinieki strādās. Tas prasīja jaunas pieejas personāla vadībā. Gan tiešo vadītāju, gan HR funkcija bija palīdzēt komandai noteikt kopīgu darba laiku visiem un visproduktīvāko laiku katram darbiniekam individuāli, palīdzēt atrast līdzsvaru starp darba uzdevumiem un privāto dzīvi. Vēl šobrīd nevar teikt, ka situācija pasaulē un Latvijā ir stabilizējusies, tomēr cilvēki vairāk vai mazāk ir pielāgojušies krīzes apstākļiem. Tāpēc var runāt par transformācijas laiku, kas ir nomainījis ieilgušu adaptāciju.

No nākamās nedēļas atsevišķos veikalos varēs iegādāties visas preces un darbosies grāmatnīcas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija par otrdien valdībā lemto.

Ekonomikas ministrijā (EM) aģentūru LETA informēja, ka valdība konceptuāli atbalstīja ministrijas piedāvāto drošas tirdzniecības modeli un no šā gada 8.februāra uzsākt pakāpenisku pāreju uz to - paplašināt preču pieejamību klātienē, vienlaikus nosakot papildu drošības prasības tirdzniecības vietām un pastiprinot to kontroli.

Drošākas tirdzniecības nosacījumi ietver virkni prasību, tostarp, ka visās tirdzniecības vietās jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole un ļoti stingras fiziskās distancēšanās prasības, tajā skaitā tirdzniecības zālēs (veikalos), pie tirdzniecības vietu ieejām, izejām un atsevišķas prasības tirdzniecības centros.

Neraugoties uz loģistikas problēmām, šā gada pirmajā pusgadā Ķīnā ražoto preču imports un arī Latvijas eksports uz šo tālo zemi sasniedza visa 2020. gada laikā iespēto, un sagaidāms, ka 2022. gadā tiks sasniegts līdz šim augstākais punkts abu valstu tirdzniecībā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada janvārī - jūlijā Latvija uz Ķīnu eksportējusi preces par 144,48 milj. eiro, kas tikai pavisam nedaudz atpaliek no 2021. un 2020. visā gadā iespētajiem 155 un 159 milj. eiro. Savukārt Ķīnas preču imports uz Latviju 2022. gada sešos mēnešos sasniedzis 675 milj. eiro, kas ir vairāk nekā visā 2020. gadā kopā, kad tika importētas preces par nepilniem 635 milj. eiro. Līdz visa 2021. gada importa apmēram naudas izteiksmē vēl vajadzīgi 180 milj. eiro, kuri, raugoties pēc šā gada dinamikas, tiks sasniegti un ar uzviju pārspēti, ja vien neatgadīsies kādas kataklizmas.

Krievijas un Ķīnas attiecības nav bezgalīgi padziļināmas 

No 16. līdz 23. oktobrim Ķīnas Tautas Republikā norisināsies valsts svarīgākais politiskais...

Teju puse no visa Ķīnas importa uz Latviju ir mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas, savukārt Latvijas lielākā eksportprece uz Ķīnu nu ir koksne un tās izstrādājumi.

Globālās ekonomikas aplamība

„Diemžēl tas ir bērza un egles apaļkoks,” uz jautājumu par koksnes un tās izstrādājumu eksportu uz Ķīnu atbild Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš secina, ka šāda situācija raksturo aplamību, kas pašlaik valda globālajā ekonomikā. „Proti, ka salīdzinoši lētu izejvielu (apaļkoksni) atmaksājas vest ar konteineru. Tas ir loģistikas fenomens, kad no Ķīnas uz Eiropu konteineros tiek vesti salīdzinoši dārgi produkti, bet, lai konteineri netiktu vesti atpakaļ tukši, tad tajos labāk iekrāmēt jebko, arī salīdzinoši lētas izejvielas, un tādējādi arī to loģistikas izmaksas, kad ved pāri puspasaulei, ir tik lētas,” skaidro K. Klauss.

„Ķīna bija un ir pasaules fabrika. Šīs valsts rūpniecība strādā, un tā ražoja un ražo preces visai pasaulei, tostarp Eiropai un Latvijai, vienlaikus enerģiju par salīdzinoši zemākām cenām saņemot no Krievijas,” situāciju raksturo ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs. Viņš norāda, ka rūpnīcu nevar uzbūvēt ļoti īsā laikā un pat pandēmijas efekts, kad trūka loģistikas ķēžu, pieprasījumu pēc Ķīnā ražotajām precēm nav mainījis. „Latvijā var uzbūvēt rūpnīcas un paņemt nost pasūtījumu Ķīnai, taču tas nenotiks pats no sevis, ja vien Latvijā netiks atvēlēti resursi, lai šādas ražotnes pie mums rastos,” tā J. Ošlejs. Viņaprāt, neko nedarot, jau arī nekas neradīsies.

Visu rakstu lasiet 18.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneru skaits turpina augt un šā gada aprīlī tam pievienojies Jorens Jaunozols, kļūstot par Latvijas biroja devīto partneri.

J.Jaunozols birojam un tā Nekustamā īpašuma un būvniecības prakses grupai pievienojās tieši pirms astoņiem gadiem no privātā sektora uzņēmuma.

J.Jaunozols ir zvērināts advokāts un vada Sorainen Nekustamā īpašuma un būvniecības sektora grupu, savukārt šī gada sākumā viņš kopā ar partneri Leldi Laviņu vada arī Latvijas biroja Nekustamā īpašuma un būvniecības prakses grupu.

J.Jaunozols ir strādājis pie daudziem nozīmīgiem projektiem, tostarp: vairākiem nekustamā īpašuma attīstītāja Linstow veiktiem īpašumu iegādes un pārdošanas darījumiem, nesen – SEB ēkas Rīgā attīstību un nomu; Rail Baltica būvniecības un attīstības projektiem, ieskaitot līgumu par RIX savienojuma būvniecību; Rīgas Cirka rekonstrukcijas projektu; Sāga tirdzniecības centra attīstību; strīdu par Jaunā Rīgas Teātra atjaunošanu; daudzām citām strīdu lietām, ieskaitot tādas, kur pārstāvējām klientus Latvijas Satversmes tiesā.

Baltijas uzņēmumi jau vēsturiski finansējuma nepieciešamības gadījumā ierasti vērsušies pie bankām, taču ne vienmēr šī ir vienīgā iespēja.

Vērtspapīru emitēšana ir apsvēršanas vērta un efektīva alternatīva papildu finansējuma piesaistei. Uzņēmumiem var emitēt gan kapitāla, gan parāda vērtspapīrus. Un obligāciju emisiju var veikt gan dažādas iestādes un institūcijas, gan privāti uzņēmumi. Pretēji akciju emisijai, obligāciju emisija neietekmē uzņēmuma īpašnieku sastāvu.

Obligācijas ir parāda vērtspapīru veids, kas tiek izmantots, lai piesaistītu līdzekļus finanšu tirgū. Vienkāršoti darījuma būtību var raksturot kā obligāciju emitenta aizņemšanos tirgū no daudziem aizdevējiem (obligāciju pircējiem) atbilstoši vienādiem emitenta sagatavotajos obligāciju emisijas noteikumos vai prospektā ietvertajiem nosacījumiem.

Telpu dezinfekcija ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Tīrāka vide sniedz aizsardzību organismam pret nevēlamām baktērijām un vīrusu saslimšanām. Kā kvarca jeb baktericīdā lampa var palīdzēt telpu, virsmu un arī ūdens dezinficēšanā? Uzziniet šajā rakstā!

Kas ir kvarca lampas?

UV-C kvarca lampa plašāk ir pazīstama kā baktericīdā lampa. Domājot, kāpēc tādas variācijas, rodas jautājums – vai tas nozīmē vienu un to pašu? Mēs skaidrojam – jā, tas ir viens un tas pats, taču šādas lampas mēdz dēvēt atšķirīgi šādu iemeslu dēļ:

● šādu lampu spektrā ir UV gaisma. Tās darbības rezultātā rodas UV jeb ultravioletais starojums, tāpēc tā tiek saukta arī kā ultravioleto staru lampa;

● tās iznīcina baktērijas. Tāda ultravioletā gaisma, kuras viļņu garums ir īsāks par 280 nm (100-280 nm), ir efektīvs līdzeklis, kā cīnīties ar baktērijām.

Šobrīd Latvijā trūkst aptuveni 1500 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares speciālistu ar augstāko akadēmisko izglītību, eksperti prognozē, ka nākotnē iztrūkums varētu kļūt vēl lielāks.

Lai gan pašlaik digitalizācijas un mākslīgā intelekta attīstība Latvijā vēl ir sākumstadijā, moderno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ikdienā izmantot izvēlas arvien vairāk vietējo uzņēmēju, kā rezultātā pieprasījums pēc IKT speciālistiem ik gadu palielinās, atzīmē Dmitrijs Pavļuks, Transporta un sakaru institūta (TSI) profesors, inženierzinātņu doktors un dubultā diploma maģistra studiju programmas Datorzinātnes: datu analītika un mākslīgais intelekts direktors. Atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) prognozēm, viņš norāda, ka tuvāko sešu gadu laikā IKT speciālistu trūkums Latvijā varētu sasniegt 22% no kopējā pieprasījuma šajā nozarē.

Ražošanai nepieciešamo izejmateriālu cenu vairākkārtējais pieaugums, pat dažu materiālu īslaicīgs deficīts būtiski sadārdzina ražošanu, vienlaikus pandēmijas ietekmē mainījusies patērētāju uzvedība un sīvā konkurence ražotājiem liek meklēt efektivizācijas risinājumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Viņa norāda, ka uzņēmums pandēmijas laikā investīciju plānus nav apturējis un gan pērn, gan šogad ieguldīs aptuveni divus miljonus eiro. Uzņēmuma pieredze rāda, ka investīcijas iepriekšējās recesijas laikā – 2008.–2010. gadā – atmaksājas ar uzviju.

Fragments no intervijas

Kā uzņēmuma darbību ietekmējusi Covid-19 pandēmija?

Dzērienu ražotājus ir ietekmējuši visi tie paši ārējie faktori, kas skāruši visu tautsaimniecību. Pandēmijas divi gadi ir būtiski mainījuši daudzus procesus gan pašā uzņēmumā, gan arī tirgos. Vispirms AS Cēsu alus, tāpat kā jebkura uzņēmuma, darbību ietekmēja Latvijas valdības pieņemtie lēmumi attiecībā uz Covid-19 izplatības ierobežošanu. Jau kopš 2020. gada marta viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir bijusi un joprojām ir valsts noteikto epidemioloģisko prasību izpilde, rūpes par darbinieku drošību un veselību, vienlaikus nodrošinot nepārtrauktu ražošanas procesu. Pašlaik klātienē var strādāt tikai vakcinēti darbinieki. Uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai reizi nedēļā darbinieki veic testus, lai minimizētu iespēju strādājošajiem inficēties un (vai) inficēt citus darbiniekus – kolēģus.

Pēdējā gada laikā dažādās ilgtspējas diskusijās liels uzsvars likts uz tā dēvētajiem uzņēmumu zaļajiem projektiem. Taču maldīgs ir priekšstats, ka bankas finansē tikai acīmredzami zaļus un gatavus projektus - piemēram, investīcijas saules paneļos vai vēja enerģijā.

Uzņēmumu aktivitātei transformācijas projektos ir milzu potenciāls.

Eiropas Savienības mērķis ir samazināt emisijas par vismaz 50% līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu mērķi, mums ir mazāk nekā 10 gadi. Kreditēšanas pasaulē tas ir ļoti īss laika posms. Lai mēs neatpaliktu, mums par to ir jādomā un jārīkojas jau šodien.

Visaktīvāk par transformāciju interesējas eksportētāji un uzņēmumi ar augstu emisiju intensitāti

Ikdienā strādājot ar klientiem, varu teikt, ka visvairāk par ilgtspēju un zaļo tranformāciju interesējas eksportējošie uzņēmumi un uzņēmumi nozarēs, kur raksturīga augsta emisiju intensitāte – enerģētikas uzņēmumi, nekustamā īpašuma attīstīstītāji un investori, kokrūpniecības un būvmateriālu ražotāji.

Lielākais tehnoloģiju uzņēmumu aktīvs ir cilvēki un to zināšanas, jo bez spēcīgas komandas nav iespējams nodrošināt ne produkta kvalitāti, ne uzņēmuma attīstību, domā Valdis Bergs, SIA Mobilly valdes priekšsēdētājs.

Labs produkts un zinoša komanda ir divi būtiskākie tehnoloģiju biznesa stūrakmeņi, kas principā ir nesaraujami un nevar eksistēt viens bez otra, atzīmē V.Bergs. Cilvēki ir visa pamatu pamatā, jo bez atbalsta un uzturēšanas radīt veiksmīgu produktu informācijas tehnoloģiju (IT) jomā nav iespējams, spriež Mobilly valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka ieguldījums komandā un produkta kvalitātē ilgtermiņā vienmēr atmaksājas.

Strādā profesijā

Pirmo naudu nopelnīju jau pusaudžu gados, kad vasaras brīvlaikā strādāju brigādē, kas nodarbojās ar datortīklu ierīkošanu, atminas V.Bergs. “Ar urbi sienās urbām caurumus un vilkām kabeļus, lai cilvēkiem būtu pieejams internets. Šis darbs man patika, taču jau skolas laikos es zināju, ka savu profesionālu karjeru vēlos veidot citā virzienā - es gribēju būt jurists. Tiesību zinātņu apgūšana tolaik jauniešu vidū bija ļoti populāra izvēle, arī vairāki mani vienaudži izvēlējās studēt tieši jurisprudenci, tāpēc, pēc vidusskolas beigšanas, arī es iestājos Latvijas Universitātes juridiskajā fakultātē,” stāsta V.Bergs, kurš otrajā kursā, paralēli studijām, jurista iemaņas sāka apgūt arī praksē.

Investējot 3,3 miljonus eiro, viens no Baltijā vadošajiem farmācijas uzņēmumiem AS “Olainfarm” sācis saules paneļu parka būvniecību uzņēmuma teritorijā Olainē.

Projekta mērķis ir turpināt investīcijas uzņēmuma ilgtspējā, attīstot zaļās enerģijas izmantošanu uzņēmuma energoapgādē. Saules paneļu parka kopējā jauda būs 3,2MW, ļaujot nodrošināt līdz pat 40% no uzņēmuma kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā. Tas būs viens no lielākajiem saules paneļu parkiem Latvijā, ko pašpatēriņam attīsta ražošanas uzņēmums.

AS “Olainfarm” galvenais enerģētiķis Igors Vilcāns uzsver, ka uzņēmums jau deviņu gadus ļoti mērķtiecīgi īsteno aktivitātes, lai mazinātu kopējo energoresuru patēriņu un arvien vairāk izmantotu tieši zaļās enerģijas risinājumus. Piemēram, šā gada deviņos mēnešos AS “Olainfarm” vidējais energoresursu patēriņš uz vienu saražoto ķīmiskās produkcijas vienību samazinājies par 16,8%, neskatoties uz to, ka ražošanas apjomi uzņēmumā pieauga. “Savu energo patēriņu plānojam ļoti rūpīgi, lai nodrošinātu ražošanas nepārtrauktību, bet vienlaikus arī kļūtu energoefektīvāki un zaļāki. Redzam, ka energoefektivitātes un zaļās enerģijas risinājumi ļauj mums samazināt izmaksas jau tagad un arī ilgtermiņā. Šīs investīcijas atmaksājas arī lielākā mūsu energoneatkarībā. Saules paneļu parks ļaus mums pašiem saražot līdz pat 3500MWh/gadā zaļās elektroenerģijas,” saka I.Vilcāns.

Lai cīnītos pret globālo sasilšanu un piesārņojuma līmeņiem, vairums pasaules attīstīto valstu vienojušās, ka nākotne pieder elektrībai, tostarp automašīnām ar elektrodzinējiem. Tā, piemēram, Norvēģija un Dienvidkoreja jau paziņojušas, ka no 2025. gada pilnībā aizliegs ar degvielu darbināmu jaunu auto tirdzniecību. Arī citas rietumvalstis iecerējušas šādu liegumu ieviest laikposmā no 2030. – 2040. gadam. Tas nozīmē, ka auto ražotājiem strauji jāmainās un jāpielāgojas. Tas patlaban jau notiek, un starp jaunajiem auto katru gadu novērojams arvien lielāks hibrīdauto un elektroauto īpatsvars.

Ekonomiskais ieguvums dārgākai mašīnai

Nav noslēpums, ka jauni hibrīdauto vai elektroauto parasti ir dārgāki nekā ar degvielu darbināmi auto. Tas tāpēc, ka tiem nepieciešams vairāk detaļu un ierīču nekā ierastajām automašīnām (piemēram, baterija, kurā uzkrāt enerģiju, modificēts dzinējs u. c.). Tomēr, ja ar šo automašīnu regulāri brauc, tās cenas starpība atmaksājas aptuveni 4-6 gadu laikā. Vispirms jāņem vērā mazākas enerģijas izmaksas. Bet vienlaikus arī valsts noteiktie nodokļi, apdrošināšanas izmaksas un pat aizdevumu procenti, ja mašīna iegādāta ar kāda finanšu pakalpojuma palīdzību - auto kredīts vai auto līzings, parasti ir zemāki tieši dabai draudzīgiem auto (ieskaitot hibrīdauto un elektroauto). Par aizdevumiem gan jāatceras, ka dažādi aizdevēji piedāvā dažādus nosacījumus un ka tieši noteiktā procentu likme var aizdevumu padarīt izdevīgu vai neizdevīgu. Vieglākais veids, kā šīs aizdevumu likmes un citus svarīgus nosacījumus salīdzināt, ir Sortter mājaslapā – kredītu salīdzināšanas portāls.