Latvenergo attīsta Elektrum Drive pakalpojumu eksportu Baltijā, atklājot lielāko elektromobiļu uzlādes parku Igaunijā. Tallinas centrā izbūvētas 30 uzlādes vietas ar vienlaicīgu uzlādes iespēju 51 elektroautomobilim. Šis ir viens no lielākajiem uzlādes parkiem Baltijā, Elektrum Drive tīklam sasniedzot jau 974 pieslēgvietu.

Latvenergo turpina attīstīt Elektrum Drive uzlādes tīklu Baltijā, atverot Igaunijas lielāko elektromobiļu uzlādes parku Tallinas centrā, tirdzniecības centrā "T1". Šis projekts ir nozīmīgs solis uzņēmuma eksporta paplašināšanās stratēģijā, ar Elektrum Drive veicinot uzlādes infrastruktūras attīstību Baltijas reģionā. Elektrum Drive ir viens no lielākajiem uzlādes tīkliem arī ārpus Latvijas – ar 354 pieslēgvietām Igaunijā un Lietuvā.

Jaunatklātais uzlādes parks nodrošina vienlaicīgu uzlādi līdz pat 51 elektroautomobilim 30 uzlādes vietās. Tādējādi šis ir ne tikai lielākais uzlādes parks Igaunijā, bet arī viens no vadošajiem šāda veida parkiem visā Baltijā.

Elektroauto straujā izaugsme nav tikai prognoze, tā ir mūsu nākotne un iespēja veidot zaļāku ikdienu. Taču, lai šī pāreja patiesi būtu veiksmīga un ilgtspējīga, ir nepieciešami ne tikai jauni tehnoloģiski risinājumi un pieejamāki elektriskie spēkrati, bet arī sabiedrības izglītošana un konsekventi pasākumi no valdības puses.

Šobrīd esam nonākuši punktā, kad varam teikt – elektroauto piedzīvo strauju izaugsmi visā Eiropā, tai skaitā arī Latvijā. Lieljaudas elektroauto uzlādes punkti strauji attīstīsies šogad un nākamgad, ko daļēji veicina Eiropas Savienības atbalsts, kas pieprasa lieljaudas staciju darbības uzsākšanu līdz 2026. gadam, bet galvenokārt sekmē elektroauto, kā arī lādējamo hibrīdauto izplatību. Beidzot arī lādējamie hibrīdauto ir sasnieguši to tehnoloģisko attīstības stadiju, kurā tie var sākt izmantot ātrās uzlādes stacijas.Latvijā tuvāko gadu laikā uzlādes tīkla pārklājums ievērojami paplašināsies. Rīgā jau pie lielākajiem satiksmes mezgliem un lielveikaliem uzlādes punkti ir plaši pieejami, un drīzumā galvenais jautājums būs nevis "kur ir pieejamas uzlādes stacijas?", bet gan "kur tās vēl nav?"Jauni risinājumi tuvākajā nākotnēUzlādes tehnoloģijas kļūst arvien jaudīgākas, ļaujot vairākiem elektroauto veikt uzlādi vienlaikus. Sagaidāms arī, ka visi lielākie uzlādes punkti drīzumā tiks aprīkoti ar maksājuma termināļiem, ļaujot lietotājiem uz vietas norēķināties par uzlādi, izmantojot maksājuma karti. Tomēr īpaši aizraujošs risinājums, šķiet, ir "Plug&Charge" tehnoloģija, kas ļauj uzlādes stacijai un elektroauto savstarpēji identificēties, nodrošinot automātisku rēķina piestādīšanu bez nepieciešamības izmantot aplikācijas vai RFID kartes.

Eiropas Savienība (ES) piešķīrusi 16 miljonus eiro Ignitis ON, lieljaudas elektroauto uzlādes tīklam Baltijā, informē uzņēmums.

Šis ir nozīmīgs atbalsts 500 jaunu uzlādes punktu uzstādīšanai visās trīs Baltijas valstīs. Tas ir lielākais finansējums, kas jebkad piešķirts uzlādes tīkla operatoram Baltijā.

“Mēs priecājamies, ka mūsu pieteikums izturēja konkurenci un tika apstiprināts kopā ar citiem Eiropas elektroauto uzlādes infrastruktūras līderiem, piemēram, E.ON un Milence. Šie līdzekļi ļaus būtiski paplašināt mūsu tīklu un kopīgiem spēkiem samazināt ES atkarību no fosilajiem degvielas avotiem. Mēs apņemamies uzstādīt 222 uzlādes stacijas trīs gadu laikā, kurās vienlaikus varēs uzlādēt 500 elektroauto. Taču mēs ne tikai paplašināsim savu tīklu, bet arī padarīsim to ērtāku gan vieglo, gan smago elektroauto īpašniekiem,” saka Ignitis Group e-mobilitātes vadītājs Eimantas Balta.

Baltijas lieljaudas elektroauto uzlādes tīkls “Ignitis ON” vienojies par elektroauto uzlādes staciju izbūvi pie iepirkšanās centriem “Akropole Rīga” un “Akropole Alfa”.

Tiks attīstīti divi plaši elektroauto uzlādes centri ar kopumā 80 uzlādes punktiem.

Sadarbības projekts tiks īstenots divās kārtās. Līdz 2026. gada otrajai pusei katrā no “Akropole” iepirkšanās centriem tiks uzstādīti 20 ultra ātrās uzlādes punkti, savukārt nākamajā attīstības posmā – līdz 2029. gadam – vēl papildus 20 uzlādes punkti katrā lokācijā. Visi uzlādes punkti būs ar ultra ātro līdzstrāvas (DC) jaudu, vienam uzlādes punktam nodrošinot līdz pat 240kW jaudu.

“Redzam, ka Latvijā arvien vairāk ģimenes un uzņēmumi izvēlas videi draudzīgāku transportu. Piemēram, šī gada pirmajā ceturksnī jauno plug-in hibrīdu reģistrācijas trīskāršojušās, bet lietoto elektroauto skaits vairāk nekā dubultojies,” norāda Kristaps Muzikants, “Ignitis Latvija” izpilddirektors.

Energoresursu tirgotājs un veikalu tīkls “Virši” noslēdzis elektroauto uzlādes tīkla attīstības projektu, kura ietvaros, kas ilga teju 3 gadus no 2021. gada beigām līdz 2024. gada oktobrim, 20 "Virši" degvielas uzpildes stacijās visā Latvijā tika uzstādītas jaunas elektroauto uzlādes vietas.

Investīcijas šī vērienīgā projekta īstenošanā veidoja aptuveni 2 miljonus eiro, apmēram puse no kapitālieguldījumiem tika segti, izmantojot piesaistīto atbalstu no Eiropas Savienības (ES) Alternatīvo degvielu infrastruktūras finansēšanas instrumenta (*Alternative Fuels Infrastructure Facility, AFIF), kuru administrē Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA).

Projekta ietvaros 20 "Virši" stacijās tika uzstādītas 28 uzlādes vietas ar vismaz 160 kW lielu uzlādes jaudu, nodrošinot ātru un efektīvu uzlādi elektroauto īpašniekiem. Turklāt vairākās no šīm stacijām tika izbūvēti jaudīgāki pieslēgumi sadales sistēmas operatora tīklam, kas nākotnē ļaus paplašināt uzlādes iespējas, tai skaitā nodrošināt arī kravas automašīnu uzlādi.

Jaunās paaudzes elektroauto lietoto auto tirgū varētu būt konkurētspējīgākas pēc apmēram pieciem gadiem; šobrīd valstij būtu jādomā par atbalsta instrumentu uzlabošanu, atzīmē Oskars Cekuls, SIA “eLizings.lv” transportlīdzekļu finansēšanas eksperts.

Pašlaik sociālekonomisko apstākļu dēļ Latvijas iedzīvotāji viesbiežāk izvēlas iegādāties vismaz desmit gadus vecas automašīnas, taču šajā segmentā pieejamie elektromobiļi bieži vien neattaisno pircēju ekspektācijas, tāpēc pārsvarā lēmums tiek pieņemts par labu iekšdedzes dzinējam, teic O.Cekuls. “Tā rezultātā veidojas pretrunas starp gaidām un realitāti - cilvēki labprāt vēlētos iegādāties elektroauto, taču viņi to nevar atļauties. Vecākie elektroauto modeļi šajā gadījumā neattaisno klientu ekspektācijas ikdienā pārvietoties ar modernu transportlīdzekli, taču jaunākie pagaidām vienkārši ir pārāk dārgi,” atzīmē O.Cekuls.

Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā reģistrēti 1258 jauni elektroauto, kas ir par 22,5% mazāk nekā 2023. gadā. Tādējādi pērn Latvijā jauno elektroauto reģistrācija veidoja 7,3% no kopējā reģistrētā jauno vieglo pasažieru automobiļu skaita, kamēr 2022. un 2023. gadā šis apjoms bija teju 9%.

Eiropas Savienība (ES) piešķīrusi 22,6 miljonu eiro līdzfinansējumu elektrouzlādes staciju izveidei Baltijas valstīs, informēja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.

Ir noslēdzies Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projektu konkurss alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanai Eiropas transporta tīklā (TEN-T). Kopumā EISI projektu konkursā piešķirti gandrīz 422 miljoni eiro 39 projektu īstenošanai.

Tostarp ES līdzfinansējums 22,6 miljonu eiro apmērā piešķirts trijiem alternatīvo degvielu infrastruktūras projektiem, kurus AS "Latvenergo", Lietuvas "Ignitis" un Igaunijas "Eesti Energia" īstenos arī Latvijas teritorijā.

"Latvenergo" projektam "Elektrum Drive" e-mobilitātes tīkla izveidei Baltijas valstīs piešķirts ES līdzfinansējums 2,6 miljonu eiro apmērā. Projekta mērķis ir uzlabot nacionālo e-mobilitāti, piedāvājot elektrouzlādes pakalpojumus gar TEN-T autoceļu tīklu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kopumā izbūvējot 54 publiski pieejamās diennakts uzlādes stacijas ar 130 uzlādes punktiem. Tostarp Latvijā plānots izveidot 20 uzlādes staciju.

Pērnais gads jaunu auto pārdošanai bijis ļoti sekmīgs, rāda Swedbank līzinga apkopotie dati.

Pieprasījums pēc jaunu auto iegādes privātpersonām 2024.gadā audzis par 12%, iedzīvotājiem arvien vairāk dodot priekšroku videi draudzīgiem auto. Attiecīgi pērn katrs trešais jeb 33% no visiem pārdotajiem jaunajiem auto bija ar zemu vai vidēju CO2 emisiju daudzumu (līdz 130 g CO2/ km). Zīmīgi, ka pagājušajā gadā pārdots arī rekordliels elektroauto skaits – 458 elektromobiļi, un aizvien populārāki kļūst arī uzlādējamie hibrīdi. Pirktākais elektroauto pērn bija Tesla Model 3, savukārt vidējā līzingā iegādātā auto cena sasniedza 31 500 eiro. Kopumā 2024.gadā izsniegto auto līzinga finansējuma apjoms palielinājies par 8%, pārsniedzot 95 miljonus eiro.

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Elektroenerģijas tirdzniecības un ražošanas uzņēmuma SIA "Enefit" apgrozījums pagājušajā gadā bija 171,395 miljoni eiro, kas ir par 13,2% mazāk nekā gadu iepriekš, taču kompānija guva peļņu 4,333 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma kritums skaidrots galvenokārt ar vispārējo elektroenerģijas un dabasgāzes cenu kritumu tirgū. Elektroenerģijas vidējā tirgus cena "Nord Pool" biržā pērn bija 87,43 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 7% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt vidējā dabasgāzes cena TTF biržā samazinājās par 30,2% - līdz 22,85 eiro par MWh.

Tāpat vadības ziņojumā teikts, ka būtiskas izmaiņas pērn iezīmējās saistībā ar saules elektrostaciju saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas daudzumu - tas pieauga 3,1 reizi, salīdzinot ar 2023.gadu, pērnā gada beigās saules ģenerācijas jaudai sasniedzot 660 megavatu (MW). Kopējā elektroenerģijas bilancē saules elektrostaciju devums pieauga no 2,1% 2023.gadā līdz 6,7% pērn. Elektroenerģijas cenu kritums visā Eiropā skaidrojams ar saražotās elektroenerģijas daudzuma pieaugumu no atjaunojamajiem energoresursiem un dabasgāzes cenu samazinājumu.

Latvijas atkrastes teritorijā iespējams uzstādīt aptuveni 15, bet iekšzemē – vēl trīs līdz četrus gigavatus (GW) vēja jaudu, kas spētu saražot ap 60 teravatstundām (TWh) elektroenerģijas gadā, norāda Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore.

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas patēriņš ir apmēram 7 TWh gadā, tas nozīmē, ka vēja parku potenciāls gandrīz deviņas reizes pārsniedz patēriņu, atzīmē I.Boreiko. Mums tas ir jāizmanto, nevis jāturpina importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm! Latvenergo aprēķini liecina, ka gadā Baltijas valstis par importēto enerģiju samaksā apmēram vienu miljardu eiro, taču šo enerģiju mēs veiksmīgi varam saražot arī pašu spēkiem, pārliecināta ir I.Boreiko. Tādā veidā tiktu veicināta gan Baltijas un Latvijas ekonomiskā izaugsme un enerģētiskā drošība, gan sniegts būtisks ieguldījums mūsu valsts attīstībā.

Šobrīd Latvijā, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER), tiek saražota aptuveni puse no valstij nepieciešamās elektroenerģijas. Uz ko mums vajadzētu tiekties?

Iedzīvotājiem jaunu vai lietotu elektroauto, kā arī jaunu ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei kopējo pieejamo finansējumu palielinās par 11 miljoniem eiro - no 19 miljoniem eiro līdz 30 miljoniem eiro, paredz šodien valdībā atbalstītie grozījumi Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) atbalsta programmā bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanai.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) skaidro, ka, ņemot vērā konkursa īstenošanas dinamiku un sasniegtos rezultātus, tā ir izvērtējusi kritiskākos aspektus un sagatavojusi grozījumus MK noteikumos. Konkursa īstenošanas termiņš ir līdz šī gada 31.decembrim un to nav plānots pagarināt.

Konkurss ir pierādījis, ka finansējuma pieejamība videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei ir ar augstu sabiedrības interesi un tas sniedz ieguldījumu gan esošā autoparka atjaunošanā, gan transporta degvielu diversifikācijā un attiecīgi emisiju mazināšanā, gan veicina uzņēmējdarbības attīstību.

Konkursā pieejamais finansējums tiks palielināts līdz 30 miljoniem eiro, tādējādi palielinot kopējo videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādi iedzīvotājiem par aptuveni 1800 līdz 2500 transportlīdzekļiem. Finansējums 11 miljonu eiro apmērā ir noteikts, ņemot vērā līdzšinējo progresu konkursa ietvaros un nodrošinot, ka finansējums ir pieejams līdz 31.decembrim.

Ķīnas lielākā elektrisko automobiļu ražošanas uzņēmuma BYD akcijas cena otrdien sasniegusi rekordaugstu līmeni pēc tam, kad autoražotājs prezentēja jaunu tehnoloģiju, ar kuru automašīnas akumulatorus iespējams uzlādēt vien piecās minūtēs.

BYD norāda, ka akumulatoru un uzlādes sistēma "Super e-Platform" nodrošina 1000 kilovatu (kW) uzlādes jaudu, tādējādi vien pēc piecu minūšu lādēšanas ar automobili iespējams nobraukt līdz pat 470 kilometriem.

"Mūsu mērķis ir panākt, lai elektrisko automobiļu uzlādes laiks būtu tikpat īss kā degvielas uzpildīšana ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotās automošīnās," uzsver uzņēmums.

Pēc šī paziņojuma BYD akcijas cena otrdienas rīta tirdzniecības sesijā uz brīdi pieauga par vairāk nekā 6% un sasniedza jaunu rekordaugstu līmeni.

BYD izstrādātā tehnoloģija ļauj uzņēmumam apsteigt sīvāko konkurentu "Tesla", kas šobrīd spēj nodrošināt 500 kW maksimālo uzlādes jaudu.

Vācijas autobūves uzņēmums "Audi" piektdien pātrauks elektrisko automobiļu ražošanu Briseles rūpnīcā.

Koncernā "Volkswagen" ietilpstošais "Audi" par ieceri februāra izskaņā pārtraukt "Q8 e-tron" modeļa ražošanu šajā rūpnīcā paziņoja jau pērn oktobrī.

Rūpnīcas slēgšanas dēļ darbu zaudēs 3000 cilvēku.

"Audi" šādu lēmumu skaidro ar pieprasījuma ievērojamu samazināšanos pēc "Q8 e-tron" modeļa automobiļiem, kā arī augstajām loģistikas un ražošanas izmaksām.

Strādājošie šajā rūpnīcā bija rīkojuši ilgstošu streiku, lai novērstu ražotnes slēgšanu, daļai vainojot "Audi" par pārāk lēnu pāreju uz elektroauto ražošanu un tad koncentrēšanos uz pārāk dārga modeļa ražošanu.

Tikmēr "Allianz Trade" analītiķi vēstī, ka Eiropas ražotāji ļāvuši sevi apsteigt ASV elektroauto ražotājam "Tesla" un Ķīnas konkurentiem BYD un "Geely", turklāt Eiropas autobūves uzņēmumu ražotie automobiļi ir pārāk dārgi.

Publicēti revidētie Latvenergo koncerna konsolidētie un AS "Latvenergo" finanšu rezultāti par 2024. gadu.

Latvenergo koncerna konsolidētais un AS "Latvenergo" 2024. gada pārskats ietver ilgtspējas ziņojumu un AS "Latvenergo" Korporatīvās pārvaldības ziņojumu par 2024. gadu.

Koncernā tiek attīstīts trīs dažādu atjaunīgās enerģijas avotu ražošanas portfelis, hidroenerģiju papildinot ar saules un vēja enerģiju. 2024. gadā Latvenergo koncerna investīcijas pārsniedz pusmiljardu eiro, un tās ir 2,7 reizes lielākas nekā gadu iepriekš. No tām 345 miljoni eiro ieguldīti jaunos AER projektos Baltijā, stiprinot valsts drošību un Latvenergo pozīciju reģionālajā enerģētikas tirgū.

Koncernā ir saražoti 27 % no visas Baltijas valstīs saražotās elektroenerģijas jeb 4 842 GWh, no kuras 2/3 izstrādāta no atjaunīgajiem energoresursiem. Lielākā daļa šīs elektroenerģijas izstrādāta Daugavas HES – 3 143 GWh, savukārt, samazinoties dabasgāzes cenai, par 18 % vairāk elektroenerģijas saražots AS "Latvenergo" TEC – 1 633 GWh.

ASV elektroauto ražotājs "Tesla" Viļņā atvēris Baltijas valstīs pirmo pastāvīgo tirdzniecības un servisa centru, trešdien paziņoja kompānija.

""Tesla" sāk piegādāt savus pirmos automobiļus klientiem Lietuvā," informēja uzņēmumā, piebilstot, ka "klienti savus pasūtījumus var saņemt jaunajā centrā Viļņā. Šis ir mūsu pirmais "Tesla" centrs reģionā, kurā zem viena jumta atrodas serviss, piegādes un izstāžu zāle".

Kompānijā uzsvēra, ka "Tesla" īpašniekiem tagad būs vieglāk plānot savu elektromobiļu tehnisko apkopi un sekot līdzi remontdarbiem.

Jaunais "Tesla" centrs Traķu Vokes mikrorajonā Viļņā ir gandrīz 1000 kvadrātmetru plašs ar āra autostāvvietu 100 automašīnām.

Septembrī "Tesla" atklāja savu pirmo tā dēvēto "pop-up" stendu Lietuvā - Viļņas iepirkšanās centrā "Akropolis" -, kurā varēja pieteikties "Model Y" un "Model 3" testa braucieniem.

Līdz ar pieaugošo nomnieku skaitu ''Skanstes City'' atklāj jaunu stāvlaukumu izvēršot esošās kvartāla ērtības vēl vairāk. Ar kopējiem ieguldījumiem vairāk kā 2 milj. EUR, šis jauninājums nodrošina 380 jaunas auto stāvvietas, tādējādi palielinot kopējo stāvvietu skaitu kvartālā līdz 1 300 vietām.

Projektā īpaša uzmanība tika pievērsta ilgtspējīgiem risinājumiem un oglekļa emisijas samazināšanai, jaunajā stāvlaukumā izveidojot 40 jaunas elektroauto uzlādes vietas, kas kopējo uzlādes punktu skaitu ''Skanstes City'' kvartālā palielina līdz 82, padarot to par vienu no lielākajiem Baltijas mērogā. Turklāt ir paredzēta vieta vēl 40 papildu uzlādes punktu izveide, dodot iespēju turpināt kvartāla apņēmību veicināt videi draudzīgus transporta risinājumus.

“Šis ir ļoti nozīmīgs projekts ‘’Skanstes City” kvartāla attīstībā, kura ietvaros sasniedzām vairākus mērķus - revitalizējām vecu un degradētu teritoriju pārvēršot to jaunā autostāvvietā, būtiski papildinājām auto un elektrouzlāžu pieejamību, kā arī radījām perspektīvu Skanstes 50 teritorijas turpmākai attīstībai. Atbilstoši kvartāla attīstības koncepcijai un izstrādātajam projektam, jau 2025.gada ietvaros plānojam turpināt attīstību un būtiski mainīt biroju ēkām pieguļošo minēto ārtelpu – izbūvējot jaunus segumus, apstādījumus, apgaismojumu un dažādus labiekārtojuma elementus. Mūsu ieskatā šādi projekti kopā ar jaunizveidoto Laktas 16 autostāvvietu, rekonstruētām biroju ēkām un blakus izbūvēto pilsētas parku, visu kopumu integrēs vienotā, modernā, drošā un ilgtspējīgā biroju kvartālā, kā arī noslēgs nozīmīgu kvartāla renovācijas posmu’’, stāsta SIA “Skanstes City” valdes loceklis Andris Kozlovskis.

Pārskatāmā nākotnē nav plānots palielināt dividenžu izmaksu akcionāriem, piektdien vebinārā par 2024.gada finanšu rezultātiem sacīja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka pēdējos gadus "Virši-A" no gada peļņas izmaksā 20% dividendēs akcionāriem, papildinot, ka patlaban to nav plānots palielināt, jo kompānija atlikušo peļņu iegulda uzņēmuma darbībā, lai turpinātu attīstīties un veicinātu izaugsmi.

Vība skaidroja, ka kompānija nākotnē vēlas būt līderis alternatīvu degvielu tirdzniecībā. Patlaban "Virši" piedāvā saspiestās dabasgāzes produktu desmit degvielas uzpildes stacijās, kā arī "Virši-A" piedāvā elektroauto uzlādes iespējas 24 stacijās. Vienlaikus ir sākta biometāna rūpnīcas būvniecība Naukšēnos, Valmieras novadā.

Viņš informēja, ka rūpnīcas vieta atrodas tuvu lielām zemnieku saimniecībām. "Zemes darbi ir sākti, lai pēc tam varētu nodarboties ar betonēšanu, pamatiem, tehnoloģiju uzstādīšanu un citiem darbiem. Vienlaikus ir redzama arī sagaidāmā atdeve, jo ir noslēgti līgumi ar šo produktu pircējiem Eiropā," piebilda Vība.

Iedzīvotājiem aktīvi pārejot uz videi draudzīgiem auto, jau šīs nedēļas laikā valsts atbalsts Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) programmas ietvaros, kas tagad atlicis vien nedaudz virs 300 000 eiro, būs pilnībā izmantots, informē Auto asociācija.

Tas ietekmēs arī personas ar Goda ģimenes apliecību jeb daudzbērnu ģimenes, kas kopš atbalsta stāšanās spēkā pērn jūlijā iegādājušās 13 % no visiem auto ar EKII atbalstu. Tas var radīt nevajadzīgu pārtraukumu valsts atbalsta pieejamībā un iedzīvotāju intereses zudumu par videi draudzīgiem auto, tāpēc Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs uzskata, ka jau tagad šim mērķim ir jānovirza pietiekams finansējums, lai programma darbotos vismaz līdz gada beigām.

“Ņemot vērā iedzīvotāju augsto interesi par videi draudzīgiem spēkratiem, uz šo brīdi atbalsta programmā ir pieejami nedaudz virs 300 000 eiro, un šī summa ar katru dienu strauji sarūk. Tas nozīmē, ka tuvāko divu līdz trīs dienu laikā finansējums tiks iztērēts un iedzīvotāji vairs nevarēs iegūt valsts atbalstu videi draudzīgu auto iegādei, kamēr ministrija neizstrādās EKII stratēģiju, kuras izveide var ilgt līdz 2025. gada beigām. Būtiski, ka EKII instrumentā jau tagad ir pieejams finansējums, ko var padarīt pieejamu iedzīvotājiem – proti, izvairoties no valsts atbalsta pieejamības pārtraukuma. Mēs aicinātu darītu visu, lai līdzfinansējums būtu pieejams pēc iespējas ātrāk, izvairoties no situācijas, ka stratēģijas neesamība nevajadzīgi “iesaldē” EKII atbalstu,” saka Andris Kulbergs, Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs.

2024. gadā elektroenerģijas un dabasgāzes cenas Eiropas tirgos bija zemākas nekā gadu iepriekš, kas ietekmēja arī Latvenergo koncerna finanšu rezultātus, kopumā samazinot ieņēmumus no enerģijas pārdošanas, informē uzņēmums.

2024. gadā koncerna ieņēmumi ir 1 704,0 miljoni EUR, kas ir par 16 % mazāk nekā gadu iepriekš. Latvenergo koncerna EBITDA samazinājusies par 2 % un ir 588,9 miljoni EUR, bet peļņa ir par 21 % mazāka nekā pirms gada – 276,8 miljoni EUR.

2024. gads ir Latvenergo koncerna jaunu atjaunīgo energoresursu (AER) elektroenerģijas ražošanas jaudu izrāviena gads. Šobrīd mērķtiecīgi tiek attīstīts trīs dažādu enerģijas avotu ražošanas portfelis, esošo hidroenerģijas izmantošanu papildinot ar saules un vēja enerģiju. 2024. gadā Latvenergo koncerna investīcijas pārsniedz pusmiljardu EUR, un tās ir 2,7 reizes lielākas nekā gadu iepriekš. No kopējām koncerna investīcijām 345 miljoni EUR ieguldīti tieši jaunajos AER elektroenerģijas ražotņu projektos visā Baltijā. Jaunas jaudas stiprina valsts drošību un konkurētspēju, un Latvenergo lomu reģionālajā enerģētikas tirgū.

Igaunijā, pie Tallinas atklāts loģistikas uzņēmuma “SmartPosti” lielākais šķirošanas centrs Baltijā. Tā izveidē investēti aptuveni 14 miljoni eiro.

Šķirošanas centrs aizņem aptuveni 7500 kvadrātmetru lielu platību. Tā šķirošanas līnijas jauda ir vairāk nekā divkāršota salīdzinājumā ar iepriekšējo. Nākotnē termināli plānots paplašināt vēl par 2400 kvadrātmetriem.

SmartPosti vadītājs Baltijas valstīs Gediminas Mickus uzsver, ka jaunais šķirošanas centrs ir nozīmīgs ne tikai uzņēmumam, bet arī visam Baltijas reģionam. "Tas izceļas ar ievērojamu ārvalstu investīciju apjomu, kas veicina reģiona loģistikas kapacitāti un rada priekšnoteikumus e-komercijas tālākai attīstībai," viņš norāda.

"Straujais sūtījumu apjoma pieaugums radīja nepieciešamību pēc jauna un daudz efektīvāka risinājuma," skaidro Mickus. "Jaunā centra atvēršana palīdzēs mums saglabāt vadošo pozīciju tirgū kvalitātes ziņā un turpināt nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus pat visnoslogotākajos iepirkšanās periodos.”

Pateicoties procesoram “Snapdragon 8 Elite”, “Xiaomi 15” un “Xiaomi 15 Ultra” pašreiz ir vieni no ātrākajiem tirgū pieejamiem telefoniem. Fantastiskas fotografēšanas iespējas, rekordilgs baterijas darbības laiks, ļoti spilgti ekrāni. Konkurentiem jau ir jāmēģina panākt.

Vieni no ātrākajiem tirgū

“Xiaomi” ir pilnveidojis savus viedtālruņu flagmaņus vēl vairāk. Kad pērn parādījās modelis “Xiaomi 14”, likās, ko vēl vairāk var vēlēties vai pret ko te varētu iebilst, taču “Xiaomi 15” ir ne tikai mantojis visas labākās priekšgājēja īpašības. Tas ir vēl labāks! Tā LTPO OLED ekrāns, kura atjaunošanās frekvence ir 120 Hz, tagad ir vēl spilgtāks – maksimālais spilgtums ir 3200 niti. Man bija iespēja izmēģināt, ko tas nozīmē, jo februāra vidū palika auksts, parādījās saule, bet tā ir laba iespēja pārbaudīt, kas redzams ekrānā, kad uz to krīt saules stari: viss ir skaidri saskatāms, viss ir spilgts, nekādu problēmu ne lasot tekstu, ne skatoties fotogrāfijas vai videoierakstus. Piekrītu, ziemā saule ir zemu, bet nedomāju, ka vasarā tādēļ radīsies jebkādas problēmas.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Hepsor” biroju, veikalu un noliktavu kompleksā “StokOfiss U34” iznomāti jau 50% telpu, informē projekta attīstītājs.

Kompleksā mājvietu atradīs dažādu nozaru uzņēmumi – gan plašs fitnesa klubs, acu aprūpes pakalpojumu sniedzējs, mežu un lauksaimniecības zemju attīstītājs, kā arī zobārstniecības materiālu un aprīkojuma izplatītāju Latvijā un citu nozaru uzņēmumi.

“StokOfiss U34” veidots, ņemot vērā pieprasījumu pēc mūsdienīgām un ilgtspējīgām “trīs vienā” tipa biznesa telpām, kas ļauj vienuviet apvienot biroju, noliktavu un veikalu. Šāds risinājums uzņēmumiem palīdz optimizēt ikdienas darbu, samazināt loģistikas izmaksas un padarīt procesus efektīvākus. Telpas iespējams pielāgot atbilstoši nomnieku individuālām vajadzībām.

Kopējā kompleksa platība ir 8740 kvadrātmetri, teritorijā ir autostāvvieta 200 transportlīdzekļiem, tiks uzstādītas arī elektroauto uzlādes stacijas. Izbūvēta arī segta velosipēdu/skrejriteņu stāvvieta 50 velosipēdiem. Komplekss aprīkots ar automatizētu ventilācijas sistēmu. Ēka atbilst A klases energoefektivitātes prasībām un ir saņēmusi BREEAM “Very Good” sertifikātu, kas apliecina tās ilgtspējību un zemas ekspluatācijas izmaksas.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Hepsor” ir noslēdzis nomas līgumu ar lielāko acu aprūpes uzņēmumu Baltijā – SIA “OC Vision”. Uzņēmums nomās vienu no plašākajām “StokOfiss U34” platībām: 1388 kvadrātmetrus, un uz kompleksu pārvietos savu jauno galveno biroju, noliktavu un B2B tirdzniecības telpas.

Jaunajās telpās būs apvienotas vairākas uzņēmuma galvenās funkcijas, nodrošinot efektīvāku darbību un uzlabotus darba apstākļus vairāk nekā 80 darbiniekiem.

“OC Vision” izpilddirektors Toms Dzenis norāda, ka šis solis ir daļa no uzņēmuma ilgtermiņa attīstības plāna, kas vērsts uz biznesa procesu pilnveidošanu, darbinieku darba vides uzlabošanu un biznesa izaugsmes veicināšanu. Jaunā atrašanās vieta un vienotā uzņēmuma telpu struktūra sniegs iespēju paaugstināt darbības efektivitāti un nodrošināt atbalsta procesus tālākai biznesa ekspansijai gan Baltijas valstīs, gan ārpus tām.

"Viens no būtiskiem biznesa attīstības aspektiem, izvēloties jaunas telpas, ir to pielāgošana uzņēmuma individuālajām vajadzībām. Visefektīvāk šo procesu var realizēt būvniecības laikā," norāda "Hepsor" valdes loceklis Martti Krass.

Degvielas tirgotājs Neste paplašina savu pakalpojumu klāstu un atklāj pirmo pašapkalpošanās automazgātavu Neste Easy Wash, kas atrodas Rīgā, Lubānas ielā. Kopumā Easy Wash pakalpojuma ieviešanā Latvijā Neste investējusi 2,5 miljonus eiro, un jau drīzumā plānots atklāt vēl divas stacijas – vienu Rīgā un vienu Ventspilī.

“Paralēli degvielas un elektroauto uzlādes infrastruktūras attīstībai mēs speram nākamo attīstības soli un paplašināmies auto kopšanas segmentā. Mēs ieviešam jaunu automazgāšanas pakalpojumu – Neste Easy Wash, kas ir tehnoloģiski moderns un ērti lietojams risinājums, kas ļauj ātri un saudzīgi nomazgāt auto, neizkāpjot no tā. Šajā konceptā pārņemam Somijā uzkrāto pieredzi un kvalitātes standartus. Jau drīzumā plānojam paplašināt Neste Easy Wash tīklu arī citviet Latvijā,” norāda SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Neste Easy Wash automazgātava ir aprīkota ar auto virsbūvei saudzīgām birstēm un iekārtām. Mazgāšanas procesā tiek izmantotas bioloģiski noārdāmas ķīmijas. Tāpat automazgātavā uzstādīta ūdens recirkulācijas sistēma, kas ļauj atkārtoti izmantot vidēji 70 % no izmantotā ūdens. Mazgāšana aizņem vidēji četras minūtes.