Jaunākais izdevums

Līdz galējam tiesas spriedumam Latvenergo tarifu lietā jānorēķinās pēc līdzšinējiem «starta» un «pamata» tarifiem, šodien raksta Dienas bizness.

Par to informēja a/s Latvenergo vadība, vienlaikus piebilstot, ka pašlaik vēl īsti nav skaidras konsekvences 25. jūnija Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, kurā secināts, ka Latvenergo nebija tiesību ar zemāku tarifu subsidēt noteiktu iedzīvotāju grupu.

DB jau rakstīja, ka no 2011. gada 1. aprīļa a/s Latvenergo paaugstināja elektrības gala tarifus, pieņemot lēmumu, ka pirmās 1200 kWh regulētā tirgus klientiem ir par iepriekšējo jeb tā saucamo «starta» tarifu – 8,25 sant./kWh, bet, tērējot elektrību vairāk, ir jāmaksā dārgāk – 10,74 sant./kWh jeb «pamata» tarifs. Ar toreizējā ekonomikas ministra Arta Kampara atbalstu šādu rīcību a/s Latvenergo sauca par «sociāli atbildīgu», kad iedzīvotāji ar mazāku elektrības patēriņu automātiski tika uzskatīti par mazāk turīgiem. Tiesa norādījusi, ka tas ne vienmēr tā ir.

Arī DB pirms šo tarifu stāšanās spēkā jau rakstīja, ka šādi starp subsidējamiem patērētājiem ir gana daudz vasarnīcu, šķūnīšu u.c. nedzīvojamo telpu, jo Latvenergo starta tarifu piemēro katram elektrības pieslēgumam, nevērtējot tā sociālos apstākļus. Jautāts par to, kā vērtē Administratīvās tiesas lēmumu, Artis Kampars DB norādīja, ka nevar komentēt, jo nav ar šo lēmumu iepazinies, taču piebilda, ka «sociālā taisnīguma arguments vēl arvien ir dzīvs, lai arī šo mērķi, iespējams, tehniski varēja sasniegt savādāk». Toties esošais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts paudis uzskatu, ka tiesas lēmums Latvenergo tarifu lietā pierāda, ka valsts uzņēmumiem nepieciešams jauns pārvaldības modelis, jo Latvenergo tarifu iniciators bijusi Ekonomikas ministrija, kas vienlaikus ir uzņēmuma akciju turētāja un valsts enerģētikas politikas veidotāja.

«Šāda tarifu diferencēšana bija politisks, nevis pragmatisks solis. Ja tagad Latvenergo visiem teju 800 tūkst. saistītajiem lietotājiem tarifu starpība būs jāatmaksā, nezinu, kā to nomenedžēs. Nāksies valstij uz gadu šķirties no savām dividendēm, ko saņem no Latvenergo,» uzskata bijušais Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons, piebilstot, ka tagad līdz nākamajam tiesas lēmumam sāksies ilgstoša situācijas vērtēšana. «Jebkurā gadījumā ir radīts tiesisks precedents, kam sekas būs jūtamas vēl ilgi,» tā K. Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar tīklu aktīvu ieguldīšanu meitasuzņēmumos a/s Latvenergo grāmatvediskā peļņa pieaugusi par 578 milj. Ls, liecina a/s Latvenergo gada pārskats.

Latvenergo vadība, DB jau iepriekš skaidrojot šo ļoti augsto rādītāju, uzsvēra, ka šī summa nav radījusi Latvenergo rīcībā esošās naudas plūsmas palielinājumu un tīklu aktīvu ieguldīšanas darījums meitasuzņēmumos a/s Sadales tīkls un a/s Latvijas elektriskie tīkli saistīts ar ES direktīvu par pārvades un sadales sistēmas operatora nodalīšanu.

Neietverot šo faktoru, a/s Latvenergo peļņa 2011. gada bijusi 52,2 milj. Ls, kas ir teju par 8 milj. Ls lielāka nekā pērn.

Tiesa, drīz pēc tam, kad tiesa paziņoja, ka Latvenergo izveidotā tarifu piemērošanas metodika ir atceļama, Latvenergo paziņoja, ka uzņēmuma ieņēmumi kopš 2011. gada tarifu piemērošanas, kas paredz lētāku tarifu par pirmajām 1200 kWh, samazinājušies par 20 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesa ir lēmusi, ka pašreiz spēkā esošie elektroenerģijas tarifi saistītajiem lietotājiem ir par zemu, komentējot Administratīvās apgabaltiesas spriedumu par a/s Latvenergo tarifiem, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

«Spriedums ir radījis maldīgu priekšstatu gan prasības pieteicējiem, gan plašākai sabiedrībai, ka, apmierinot pieteicēju prasību, ir panākta tarifu iespējama samazināšana - tiesas secinājumi ir pilnīgi pretēji,» norāda SPRK pārstāvji, kas sola tiesas spriedumu pārsūdzēt. «Apgabaltiesas spriedums ir nepamatots un pretrunīgs. Turklāt daļa tajā izdarīto secinājumu neatbilst faktiskajai situācijai,» teikts komisijas paziņojumā.

SPRK norādījusi - tā nepiekrīt tiesas secinājumam, ka tirdzniecības pakalpojuma komponentē ietverto izmaksu prognoze nav pietiekami izvērtēta. «Tirdzniecības pakalpojuma absolūtās izmaksas ir samazinātas - pašreiz spēkā esošajos tarifos tās ir par 10,8% jeb 654 tūkst. Ls mazākas nekā 2008. gadā apstiprinātajā tarifu aprēķinā,» norāda komisijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Latvenergo grib pirkt 99 auto no dīlera bez licences; nešaubās par līguma izpildi

Līva Melbārzde, Gunta Kursiša, 13.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvenergo vēlas atjaunot novecojušo transporta parku un iepirkt 99 vieglās automašīnas no tirgotāja, kas zaudējis dīlera licenci, šodien raksta Dienas Bizness. A/s Latvenergo paziņojusi, ka iepirkums veikts atbilstoši normatīvajiem aktiem un rezultāts atbilst saimnieciskā izdevīguma kritērijiem, turklāt nešaubās, ka transporta līdzekļu piegāde un tehniskā apkope notiks atbilstoši iepirkuma procedūrā prasītajam.

Runa ir par SIA Auto Īle un Herbst, ar kuru, kā DB jau rakstīja, Volkswagen importētājs Moller Baltic Import SE ir lauzis dīlera līgumu, savu rīcību pamatojot ar sistēmiskiem pārkāpumiem no SIA Auto Īle un Herbst puses, tostarp nelegālu automašīnu reeksportu lielos apmēros.

Neņemot vērā līguma laušanu, Latvenergo nešaubās par to, ka transporta līdzekļu piegāde un tehniskā apkope notiks atbilstoši iepirkuma procedūrā prasītajam, norāda a/s Latvenergo Transporta nodrošinājuma direktors Edgars Utāns. Viņš skaidro: «Iepirkuma procedūra tika izsludināta septembrī un lēmums par uzvarētāju tika pieņemts janvārī, pirms izskanēja ziņa par tirgotāja līguma pārtraukšanu. Ņemot vērā šo apstākli, a/s Latvenergo pieprasīja situācijas skaidrojumu no abiem komersantiem. SIA Auto Īle un Herbst sniedza apstiprinājumam par tiesībām slēgt līgumu par automašīnu piegādi un apkalpošanu garantijas laikā un Moller Baltic Import SE norādīja, ka SIA Auto Īle un Herbst ir tiesīgs slēgt līgumu par jauno automašīnu piegādi līdz šī gada 26. martam un Moller Baltic Import SE garantē transporta līdzekļu piegādi uz SIA Auto Īle un Herbst piedāvātiem nosacījumiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien nolēma ierosināt administratīvo lietu pret AS Latvijas Gāze (LG).

SPRK informēja, ka šā gada 11.janvārī LG saņēma AS Latvenergo vēstuli, kurā Latvenergo izteica lūgumu LG nodrošināt dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas lietošanas pakalpojumu Rīgas otrajai termoelektrocentrālei (TEC2). 29.janvārī arī SPRK lūdza LG nodrošināt Latvenergo pieeju attiecīgajām dabasgāzes sistēmām vai atteikuma gadījumā pamatot - kāpēc atteikts.

Savukārt 2.martā SPRK un Latvenergo saņēma LG vēstuli, kurā gāzes koncerns norāda, ka, ja gadījumā šogad pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā paredz gāzes tirgus atvēršanu pirms 2017.gada aprīļa, tiek pārkāpti LG izsniegtajā dabasgāzes tirdzniecības licencē noteiktie principi. SPRK ieskatā, LG vēstule būtībā ir atteikums Latvenergo lūgumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SPRK saistībā ar Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai saņēmis divus iesniegumus par strīda ierosināšanu

LETA, 10.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir saņēmusi divus iesniegumus par strīda ierosināšanu jautājumā par AS Latvenergo piekļuves tiesībām dabasgāzes pārvades un sadales sistēmām - vienu no AS Latvijas Gāze (LG), bet otru no Latvenergo.

SPRK vadītājs Rolands Irklis aģentūrai LETA stāstīja, ka reaģējot uz pagājušā nedēļā saņemto informācija administratīvā procesa ietvaros, regulators ir arī pieprasījis Latvijas Gāzei sniegt paskaidrojumus par izveidojušos situāciju.

Regulators par strīda ierosināšanu vēl lems.

Šodien SPRK padomes sēdē tika skatīts dabasgāzes sadales tarifu metodikas jautājums, kas, pēc irkļa teiktā, zināmā mērā ir saistīts ar piekļuves nodrošināšanu dabasgāzes infrastruktūrai.

Grozījumi metodikā ir saistīti ar tarifu piemērošanas kārtību, lai novērstu situāciju, ka dabasgāzes piegādes pakalpojumā, kas tiek sniegts par regulētiem tarifiem, tiek piemēroti atšķirīgi tarifi, salīdzinot ar infrastruktūras tarifiem, kuri tiek piemēroti gadījumos, kad sistēmas lietotājs izmanto trešo pušu piekļuves tiesības. Tādā veidā tiks nodrošināta vienlīdzīga attieksme gan attiecībā pret patērētājiem, nodrošinot, ka visiem patērētājiem neatkarīgi no dabasgāzes piegādes avota tiek piemēroti vienlīdzīgi infrastruktūras tarifi, gan nodrošināta vienlīdzīga konkurence, neradot priekšrocības kādam no dabasgāzes piegādes avotiem, sacīja Irklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa šodien apmierināja vairāku fizisku un juridisku personu sūdzības par Latvenergo tarifu akceptēšanu 2011.gada februārī.

Tiesa šodien atcēla Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 2011.gada 16.februāra lēmumu Nr.40, aģentūru LETA informēja apgabaltiesas priekšsēdētājas sekretāre Santa Kalnmale.

Apstrīdētais SPRK lēmums atcelts ar tā pieņemšanas dienu.

Apgabaltiesa spriedumā konstatējusi, ka tarifu diference Starta un Pamata tarifā neatbilst likumā par SPRK nostiprinātajam principam, ka tarifiem jāatbilst ekonomiski pamatotām izmaksām un jānodrošina uzņēmuma rentabilitāte.

Apgabaltiesa spriedumā atzinusi, ka lietā nav dokumentu, no kuriem būtu iespējams secināt, kādas ir tirdzniecības pakalpojumu izmaksas, bet SPRK savu lēmumu pieņēmusi uz Latvenergo aprēķinu pamata, taču nav zināms, kā tie veidojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo pārsūdz spriedumu tarifu lietā

Dienas Bizness, 23.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvenergo pārsūdzējusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kas noteica, ka Latvenergo elektroenerģijas tarifi neatbilst Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) nostiprinātajam principam, proti, ka tarifiem jāatbilst ekonomiski pamatotām izmaksām un jānodrošina uzņēmuma rentabilitāte.

«Gan sabiedrība, gan AS Latvenergo ir ieinteresēti tiesiskā un samērīgā tarifu tiesvedības gala risinājumā - tādēļ uzskatām, ka juridiskā ceļā iespējams iegūt skaidras atbildes, kas palīdzēs noteikt arī piemērotāko rīcību atbilstoši gala spriedumam. To, ka spriedums nav bijis viennozīmīgs un pieļauj dažādus viedokļus, apstiprina arī sabiedriskā rezonanse, dažkārt neiedziļinoties sprieduma patiesajā būtībā. Analizējot Administratīvās apgabaltiesas sprieduma, kas tika pasludināts š.g. 25.jūnijā, argumentus, jāsecina, ka tas ir pretrunīgs un nenodrošina samērīguma principu un AS Latvenergo tiesisko interešu aizsardzību, pietiekami neanalizējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmuma, ar kuru tā atcēla iepriekšējos tarifus, juridisko dabu, tādējādi nevar viennozīmīgi apgalvot, ka ir izvēlēta pareizā pieeja, lai apturētu tarifu piemērošanu,» paziņojumā presei norāda AS Latvenergo valdes loceklis Arnis Kurgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iegūtu papildu līdzfinansējumu Latvenergo koncerna ilgtermiņa kapitālieguldījumu programmas finansēšanai, kā arī spertu būtisku soli uzņēmuma tēla, atpazīstamības un konkurētspējas uzlabošanā, uzņēmums šā gada nogalē aizņemšanās programmas ietvaros plāno veikt publisku obligāciju emisiju.

Labvēlīgas situācijas gadījumā kapitāla tirgos Latvenergo šā gada nogalē plāno veikt obligāciju publisku emisiju latos un eiro valūtā. Obligācijas tiks iekļautas Nasdaq OMX Baltijas biržas parāda vērtspapīru sarakstā. Kopējā vērtspapīru emisijas nominālvērtība plānota līdz 50 miljoniem latu vai ekvivalentu apmēru eiro valūtā. Konkrēti emisijas parametri tiks definēti emisijas dokumentu sagatavošanas laikā. Obligācijas nav paredzēts konvertēt par akcijām, kas nozīmē, ka Latvenergo ir un paliks valstij pilnībā piederošs uzņēmums, akcentēts medijiem izplatītajā informācijā.

Latvenergo veiktās aptaujas rezultātā vērtspapīru emisijas organizēšana uzticēta SEB grupai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna ieņēmumi ir saglabājušies tuvu pagājušā gada līmenim - 679,2 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga. Savukārt koncerna EBITDA ir pieaugusi par 4 % un ir 299 milj. eiro.

Latvenergo koncerns 2017. gada deviņos mēnešos savās ražotnēs ir saražojis 4 088 GWh elektroenerģijas, kas, salīdzinājumā ar 2016. gada tādu pašu periodu, ir par 34 % vairāk. Būtiska nozīme elektroenerģijas izstrādes rādītājos ir ievērojami augstākai hidroenerģijas ģenerācijai Daugavas hidroelektrostacijās (HES). Elektroenerģijas izstrādes apjoma pieaugums Daugavas HES, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis par 65 % un ir 2 970 GWh. Latvenergo saražotais elektroenerģijas apjoms atbilst 79 % no kopumā mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoma. Optimāli kombinējot Latvenergo koncerna Rīgas TEC un Daugavas HES izstrādi ar importa iespējām no citiem Nord Pool biržas tirdzniecības apgabaliem, lietotāji Baltijā iegūst gan elektroenerģijas cenas tuvināšanos Ziemeļvalstu līmenim, gan tās stabilitāti ilgtermiņā. 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana, un koncerna enerģijas ražošanas vajadzībām dabasgāze tagad tiek piegādāta arī no alternatīviem avotiem, tostarp no Klaipēdas dabasgāzes termināļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo emitētās «zaļās» obligācijas 100 miljonu eiro apmērā ieguldīs videi draudzīgos projektos

LETA, 25.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizņemtā kapitāla piesaistes plānā AS Latvenergo šogad iecerējusi veikt obligāciju emisiju līdz 100 miljonu eiro apmērā, ieguldot līdzekļus videi draudzīgu projektu īstenošanā Latvenergo kapitālieguldījumu programmas gaitā, pirmdien medijus informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs stāstīja, ka uzņēmuma kapitālieguldījumu programmas gaitā ir paredzēta vairāku «zaļai» domāšanai atbilstošu projektu īstenošana, kā arī vērtspapīru tirgū ir novērojams investoru pieprasījums pēc ieguldījumiem šādos projektos, tāpēc Latvenergo pieņēma lēmumu emitēt «zaļās» obligācijas. «Zaļo» obligāciju pamata prasība ir emisijas procesā iegūtos līdzekļus izmantot vienīgi «zaļajai» domāšanai atbilstošos projektos, kas saistīti ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, enerģijas efektivitātes uzlabošanu, ilgtspējīgu vidi utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notikušajā AS Latvenergo akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemts lēmums samazināt uzņēmuma vadības atalgojumu, līdz ar ko turpmāk atalgojums par AS Latvenergo valdes priekšsēdētāja un izpilddirektora pienākumu pildīšanu nepārsniegs 4 640 latus.

Līdz ar šodienas lēmumu izdarīti grozījumui akcionāru sapulces 2012.gada 19.decembra lēmumā.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā pagājušajā nedēļā Saeimā 1.lasījumā akceptētos grozījumus likumā «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām», šonedēļ veiktos grozījumus MK noteikumos par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojumu, vienlaikus samērojot to ar vidējo atalgojumu nozarē un līdzīga izmēra (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrību valdes locekļu vidējo atalgojuma līmeni, informē Latvenergo.

Šodienas akcionāra sapulcē nolemts, ka AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs par AS Latvenergo galvenā izpilddirektora amata pienākumu izpildi saņem mēnešalgu Ls 1 856, AS Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss par AS Latvenergo komercdirektora amata pienākumu izpildi saņem mēnešalgu Ls 1670 , AS Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis par AS Latvenergo ražošanas direktora amata pienākumu izpildi ar 2013. gada 1. janvāri saņem mēnešalgu Ls 1 670, AS Latvenergo valdes locekle Zane Kotāne par AS Latvenergo Finanšu direktores amata pienākumu izpildi saņem mēnešalgu Ls 1670, AS Latvenergo valdes loceklis Arnis Kurgs par AS Latvenergo Administratīvā direktora amata pienākumu saņem mēnešalgu Ls 1670 apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Visaginas AES projekta īstenošanai dibinās Latvenergo meitaskompāniju

nozare.lv, 02.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai AS Latvenergo piedalītos Visaginas atomelektrostacijas (Visaginas AES) projekta kompānijas dibināšanā, tiks dibināta Latvenergo 100% piederoša kapitālsabiedrība Visaginas AES investīciju pārvaldībai, paredz šodien valdībā atbalstītais rīkojums Par piekrišanas sniegšanu akciju sabiedrības Latvenergo izšķirošās ietekmes iegūšanai jaundibināmā kapitālsabiedrībā.

Meitaskompānijas pamatkapitāls sākotnēji plānots 100 000 latu apmērā. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pēc sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka valdības atļauja uzņēmuma izveidei bijusi nepieciešama, lai brīdī, kad valstis jau būs panākušas konkrētākas vienošanās, Latvijas puse būtu gatava turpmākajam darbam.

Patlaban tiek plānots, ka šī projekta koncesijas līgums tiks parakstīts šovasar. Latvijas puses iespējamie ieguldījumi tiek lēsti līdz vienam miljardam eiro (702 miljoniem latu). Šos līdzekļus varētu piesaistīt no Japānas un ASV kredītu aģentūrām, kā arī daļa būtu jānodrošina Latvenergo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pavļuts: «tarifu lieta» pierāda, ka valsts uzņēmumu pārvaldībā nepieciešamas reformas

Gunta Kursiša, 26.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvenergo diferencēto tarifu lieta ir vēl viens apstiprinājums, ka valsts uzņēmumu pārvaldībā ir nepieciešamas reformas, jo esošā sistēma nostāda ministrijas pretrunīgā situācijā. Šajā gadījumā uzdevums izstrādāt sociāli atbildīgu tarifu paaugstināšanas piedāvājumu nācis no Ekonomikas ministrijas, kas vienlaikus ir gan uzņēmuma kapitāla daļu turētāja un uzņēmuma komerciālo, stratēģisko mērķu noteicēja, gan enerģētikas politikas veidotāja,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

«Tiesa secinājusi, ka zemāka tarifa noteikšana kādam lietotāju lokam uzņēmumam nav rentabla un tas nevar ar tarifu palīdzību veidot sociālās palīdzības atbalsta rīkus. Tiesa principā ir atzinusi, ka tarifu kāpums būtu pamatots, bet apšauba veidu, kā tas ticis īstenots,» pēc Ekonomikas ministrijas (EM) ekspertu sākotnējās iepazīšanās ar tiesas spriedumu norāda Ekonomikas ministrs.

«No vienas puses Latvenergo mērķis, veidojot diferencēto tarifu, bija palīdzēt mazturīgajām sabiedrības grupām krīzes periodā. No otras puses – patlaban redzam, ka ne visi Starta tarifa maksātāji patiešām ir tie, kuriem materiālā situācija neļautu maksāt pilnu tarifu, bet Latvenergo šos iedzīvotājus ar zemāku elektrības tarifu tādējādi atbalsta. Piemēram, daudzbērnu ģimenes, kam ir lielāks elektroenerģijas patēriņš un kam šāds atbalsts būtu nepieciešams visvairāk, ar lielu varbūtību iekļaujas to grupā, kas maksā augstāko pamata tarifu. Tāpēc ir pamatotas šaubas, vai sākotnējais mērķis ir sasniegts,» uzskata ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja saskaņā ar tiesas spriedumu AS Latvenergo tarifi būs jāatceļ, visdrīzāk, uzņēmums gatavos jaunu tarifu projektu un attiecīgajā gadā būs jūtama negatīva ietekme uz kompānijas finanšu rādītājiem, uzskata Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.

Viņš gan norādīja, ka juristiem vēl ir jāizanalizē, ko Administratīvās apgabaltiesas spriedums nozīmē, kā arī jāsaprot, vai tas tiks pārsūdzēts.

Kā norādīja Pūce, tiesāšanās notika starp privātpersonām un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) un EM nav iesaistītā puse, kas būtu lēmusi par tarifiem. «Vienmēr esam teikuši, ka šis ir jautājums, kas tiesai jāizvērtē,» teica ministrijas pārstāvis.

Komentējot savulaik EM pausto atbalstu Latvenergo piedāvātajam tarifu sadalījumam, nosakot no patēriņa atkarīgus tarifu līmeņus, Pūce teica, ka savulaik komunikācijā ar uzņēmumu uzsvērta nepieciešamība pēc sociāli atbildīgas tarifu struktūras, taču konkrēto risinājumu ar 1200 kilovatstundu (kWh) līmeni piedāvājusi kompānija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spekulācijas par elektroenerģijas tarifu veidošanu politiskas ietekmes rezultātā nav patiesas, uzsver a/s Latvenergo, paužot, ka elektroenerģijas tarifs ir veidots atbilstoši tarifu veidošanas ekonomiskajam pamatojumam un likumdošanai. Uzņēmuma ieņēmumi kopš tarifu piemērošanas samazinājušies par 20 milj. Ls, Db.lv norāda uzņēmuma pārstāvji.

«Starta tarifu - 8,25 santīmi par kilovatstundu (kWh) bijis iespējams izveidot, samazinot elektroenerģijas cenu, kas ir viena no svarīgākajām tarifa veidošanās komponentēm, tādēļ uzņēmuma ieņēmumi samazinājušies par 20 milj. Ls,» norāda Latvenergo pārstāvji.

Kompānija savā paziņojumā uzsvērusi, ka tarifu veido elektroenerģijas biržas cenas un regulēto pakalpojumu summa, un skaidro, kā veidojas elektroenerģijas Pamata un Starta tarifi.

A/s Latvenergo peļņa pērn veidoja 41 milj. Ls. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce iepriekš vērtēja, ka šāds peļņas apjoms vērtējams kā neliels, ņemot vērā to, ka uzņēmuma aktīvu kopsumma ir 1,2 miljardi latu. Tādējādi peļņa pret aktīviem veidoja ap 3%. Latvenergo konsolidētā peļņa pēc nodokļiem un mazākuma interesēm 2010. gadā bija 43,8 miljoni latu, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz 2009. gadā gūto peļņu 19,4 miljonu latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināts - Regulators brīdina Latvijas Gāzi par liegumu Latvenergo piekļūt gāzes infrastruktūrai

LETA, 21.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien izteica brīdinājumu AS Latvijas Gāze (LG) par tās rīcību, liedzot AS Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai, lai energokompānija varētu iegādāties gāzi no Lietuvas.

SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis žurnālistiem skaidroja, ka regulatora izteiktais brīdinājums LG nozīmē, ka gāzes koncernam ir jāievēro Enerģētikas likumā un normatīvajos aktos noteiktais par trešo pušu piekļuvi gāzes infrastruktūrai.

«Enerģētikas likums paredz trešo pušu piekļuvi ne tikai gāzes tranzīta plūsmām, bet arī to, ka visiem sistēmas lietotājiem ir vienlīdzīgas tiesības piekļūt dabasgāzes infrastruktūrai. LG nav tiesību liegt šīs tiesības īstenot. Tiesa, likums paredz gadījumus, ka LG var liegt piekļuvi. Ja LG kādam komersantam atsaka piekļuvi, par to ir jābrīdina SPRK un lēmums jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. LG vēl nav vērsusies regulatorā ar atteikumu, kā arī LG nav atteikusi Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai. Tomēr LG nav ievērojusi procedūras, saskaņā ar kurām šāds atteikums ir dodams,» skaidroja SPRK vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - OIK saistību atpirkšanai Latvenergo pamatkapitālu samazinās par 454,4 miljoniem eiro

Rūta Lapiņa, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM), kā AS «Latvenergo» kapitāla daļu turētājai, divu nedēļu laikā sasaukt akcionāru kopsapulci un lemt par «Latvenergo» pamatkapitāla samazināšanu 454,4 miljonu eiro apmērā, tādējādi īstenojot valsts saistību samazināšanu par Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 koģenerācijas elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Pievienots «Latvenergo» komentārs 7.-10. rindkopās

MK otrdienas sēdē nolēma par 75% samazināt atbalstu «Latvenergo» TEC, nodrošinot elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OIK) izmaksu samazināšanu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām ar 2018. gada 1. janvāri, kā arī valsts budžeta līdzekļu ekonomiju 70 miljonu eiro apmērā un novirzīšanu citām vajadzībām. Atpērkot lielāko daļu saistību, sagaidāmais OIK izmaksu samazinājums sabiedrībai jau nākamgad būs 29% apjomā.

Ministru kabineta lēmuma rezultātā sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262,06 miljoni eiro, bet patērētāju kopējās izmaksas tiek samazinātas par 716,47 miljoniem eiro.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzīst: «Valdības īstenotie soļi OIK ierobežošanai, t.sk. šobrīd veiktā valsts atbalsta samazināšana «Latvenergo», būtiski samazinās ražotāju, jo īpaši energoietilpīgās apstrādes rūpniecības uzņēmumu, elektroenerģijas izmaksas. Tādā veidā tiks stiprināta tautsaimniecības konkurētspēja un radīti pozitīvi signāli jaunām ilgtermiņa investīcijām. Vienlaikus mazināsies arī iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģiju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ar miljonu zaudējumiem strādājošie tīklu uzņēmumi dāsni maksājuši Latvenergo

Līva Melbārzde, 06.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar zaudējumiem strādājošie elektrisko tīklu uzņēmumi a/s Latvenergo piecu gadu laikā samaksājuši nomu 276 milj. Ls.

Jau tradicionāli pēdējos gadus elektrisko tīklu uzņēmumi a/s Sadales tīkls (ST) un a/s Augstsprieguma tīkls (AT) ir noslēguši ar vairāku miljonu latu lieliem zaudējumiem. Tomēr, izlasot šo tīklu uzņēmumu gada pārskatus, redzams, ka visai dāsnas summas tie samaksājuši savam mātesuzņēmumam a/s Latvenergo. No 2005.-2010.gadam kā nomas maksa par tīklu aktīviem no ST un AT uz Latvenergo pārvirzīti kopā 276 milj. Ls, kas liek uzdot jautājumu, vai tīklu uzņēmumi patiešām ir tik nerentabli, kā Latvenergo vadība to vienmēr ir uzsvērusi, jeb varbūt tieši pretēji - tie ir a/s Latvenergo zelta ādere. Tāpat šajā kontekstā rodas šaubas, cik pamatots ir sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātais sadales un pārvades tarifu kāpums, kas 2011. gadā sasniedza vidēji 20,8%, jo kā galvenais iemesls tarifu kāpumam tika minēti tīklu uzņēmumu zaudējumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvenergo» atceltā padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par «Sadales tīkla» tarifu samazināšanu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Viņš skaidroja, ka lēmums atlaist «Latvenergo» padomi pieņemts, ņemot vērā trešdien, 19.jūnijā, saņemto dienesta ziņojumu, kas ietver padomes darba izvērtējumu. «Pieņēmu izšķirīgu lēmumu, izejot no dienesta ziņojuma, kuru saņēmu vakar,» sacīja ministrs, piebilstot, ka ceturtdien sniegs arī skaidrojumu Ministru prezidentam par attiecīgo lēmumu.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka attiecīgā dienesta ziņojuma saturu nevar atklāt, jo tas ietver sensitīvus koncerna datus.

«Nav nekāda krīze,» piebilda Nemiro.

Tajā pašā laikā, pēc Nemiro teiktā, ka atlaistā «Latvenergo» padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par «Sadales tīkla» tarifu samazināšanu, kā arī vairāki uzņēmuma rādītāji varētu būt uzlabojami. «Sabiedrībai sadales tarifi ir ļoti būtiski. Sadales tarifu jautājumi varētu būt aktīvāk risināti. Līdz ar to jaunā padome varētu ar to nodarboties aktīvi,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvenergo vairāku miljonu kukuļu lietā apsūdzētie vainu noliedz

LETA, 21.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesā šodien prokurors Māris Leja nolasīja apsūdzību vienā no Latvenergo amatpersonu kukuļošanas lietām, kurā trim personām celtas apsūdzības saistībā ar kukuļiem no starptautiskās enerģētikas kompānijas Alstom Zviedrijas atzara. Apsūdzētie savu vainu neatzina.

Tiesā šodien uz apsūdzēto sola sēdās Latvenergo bijušais viceprezidents Aigars Meļko, bijušais uzņēmuma ražošanas tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs un uzņēmuma Energy Consulting vadītājs Andrejs Livanovičs.

Tiesa šodien ilgi risināja procesuālos jautājumus, skatot Meļko pārstāvju - Vara Klotiņa un Agra Bitāna - lūgumu šodien nesākt lietas izmeklēšanu, jo 10. oktobrī otrajā no Latvenergo amatpersonu pamata kriminālprocesa izdalītajā lietā pret Meļko, kādreizējo a/s Sadales tīkls valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieku Andreju Stalažu tā tika nosūtīta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai piekritības noteikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozot atbalsta metodiku elektrības ražotājiem, Ekonomikas ministrija solīja 28 milj. eiro ietaupījumu; rezultāts gan var izrādīties pretējs

Jau kopš 2012. gada Latvijas Ekonomikas ministrijas (EM) viens no galvenajiem publiskās retorikas elementiem ir bijusi cīņa ar elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts kā iemeslu steidzamai OIK reformu veikšanai minēja pat Liepājas metalurga krahu – tas liecinot, ka trauksme par subsidētās enerģijas izmaksu pieaugumu un potenciālajām sekām uz visu Latvijas ekonomiku esot nopietna un pamatota.

«Šīs izmaksas jau drīzumā var apdraudēt ne tikai mūsu uzņēmumu konkurētspēju, bet arī atsevišķos gadījumos dzīvotspēju,» tā D. Pavļuts. Rezultātā 2013. gada vasarā tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) 221. noteikumos par atbalstu lielajām koģenerācijas stacijām. Šo grozījumu rezultātā EM solīja, ka tiks ietaupīti vismaz 28 milj. eiro gadā. Jau tobrīd DB, atsaucoties uz bijušā EM valsts sekretāra vietnieka Gata Ābeles informāciju, rakstīja, ka faktiski a/s Latvenergo dabasgāzes stacijām šo reformu rezultātā atbalsts tikai pieaugs, nevis samazināsies. Tagad, kad ir pieejami pilni 2013. gada dati, šis apgalvojums pierādīts arī skaitļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvenergo atkārtoti nosūtījusi oficiālu vēstuli AS Latvijas Gāze (LG) ar lūgumu piekļūt gāzes infrastruktūrai, aģentūru LETA informēja Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis.

Siksnis stāstīja, ka Latvenergo ir atsākusi sarunas ar Lietuvas gāzes tirgotāju Litgas par gāzes piegādi energokompānijai, lūdzot atjaunot pērn izteikto piedāvājumu.

Latvenergo arī vērsusies LG ar lūgumu atļaut piekļūt gāzes koncerna infrastruktūrai. Tiesa, LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis aģentūrai LETA atzina, ka gāzes koncerns šo lūgumu noraidīs.

Savukārt Siksnis norādīja, ka pagaidām LG atteikums nav saņemts, bet, kad tāds tiks saņemts, Latvenergo iepazīsies ar LG atbildi un lems, kā racionāli panākt iespēju izmantot gāzes transporta sistēmu papildu gāzes apjoma iegādei no Lietuvas.

Latvenergo arī apsver iespēju vērsties ar iesniegumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), lūdzot skaidrot piekļuves normatīvos aktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Līdz ar otra TEC-2 energobloka atklāšanu Latvija no elektroenerģijas ražošanas viedokļa kļūst pašpietiekama

Līva Melbārzde, 12.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiāli atklāts 225 miljonu latu vērtais a/s Latvenergo piederošais TEC-2 otrais energobloks.

Ar krāšņu gaismu šovu tika atklāts valsts uzņēmumam a/s Latvenergo piederošais lielākais enerģētikas objekts atjaunotās Latvijas vēsturē – TEC-2 otrais energobloks. Kopā ar jau iepriekš veiktajām rekonstrukcijām TEC-2 tagad šī spēkstacija, izmantojot dabasgāzi, spēj saražot 832 megavatus (MW) elektrības – aptuveni par 200 MW vairāk nekā pirms rekonstrukcijas. Par 225 milj. Ls šo staciju aptuveni trīs gadus būvēja Turcijas uzņēmums GAMA, bet spēkstacijai specifiskas iekārtas piegādāja arī Siemens un General Electric.

«Ar TEC-2 otrās kārtas pabeigšanu Latvija pirmo reizi vēsturē no elektroenerģijas ražošanas viedokļa ir kļuvusi pašpietiekama. Tas nav pasaulē pašsaprotams fakts. Ar rekonstruēto TEC-2 mēs varam arī ļoti elastīgi reaģēt uz gāzes cenu – ražot elektrību, kad tas ir komerciāli izdevīgi, vai arī to importēt. TEC-2 ir Latvijas enerģētikas un tautsaimniecības zelta rezerve un drošības garants,» atklāšanā sacīja a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Zīmīgi, ka tik liela objekta atklāšanā nebija manāmi a/s Latvenergo akciju turētāji jeb vadošie Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Arī a/s Latvijas gāze vadībai acīmredzot bija citas prioritātes, nevis sava lielākā klienta a/s Latvenergo publiska sveikšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra nodevusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai vērienīgo uzņēmuma Latvenergo korupcijas pamatlietu, kurā apsūdzētas 12 personas, tostarp arī bijušais Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons un divi ārvalstu pilsoņi.

Prokuratūra aģentūru LETA informēja, ka šajā kriminālprocesā apsūdzības celtas par dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu saistībā ar laika periodā no 2004.gada 8.jūnija līdz 2010.gada 3.martam Rīgas otrās Termoelektrocentrāles (TEC) abās kārtās notikušo iepirkumu procedūru rezultātā noslēgtajiem līgumiem, proti "Latvenergo" un Šveices uzņēmuma starpā noslēgtajiem kopskaitā sešu konsultāciju līgumiem par kopējo summu 8 349 376 eiro.

Tāpat lietā figurē Latvenergo un Spānijas uzņēmuma starpā noslēgts Rīgas otrās TEC pirmās kārtas būvniecības līgums par 177 863 607 eiro un apkopes un uzturēšanas līgums par 95 000 000 eiro, kā arī "Latvenergo" un Turcijas uzņēmuma starpā noslēgts Rīgas otrās TEC otrās kārtas būvniecības līgums par 289 596 131 eiro un 57 892 156 ASV dolāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru