AS "Rīgas siltums" pieļauj iespēju sadarboties ar atkritumu poligona apsaimniekotāju SIA "Getliņi eko", lai attīstītu projektu siltumenerģijas ražošanai no dedzinātiem atkritumiem, intervijā atzina "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Viņš sacīja, ka atkritumu apsaimniekošanas jomā ir mērķis samazināt noglabājamo atkritumu apjomu, un viens no risinājumiem ir dedzināšana.

"Eiropas fondi to vairs neatbalsta, jo Eiropa to dara jau ilgāku laiku, un tas strādā, bet Latvijā tā ir salīdzinoša jauna lieta," atzīmēja Talcis.

Šāds projekts esot uzsākts Ventspilī, bet Rīgā vēl nav, lai gan potenciāls tam ir, jo atkritumus Rīgā saražo pietiekami daudz. Viens no potenciālajiem segmentiem šai metodei ir siltumapgāde.

Talcis norādīja, ka "Rīgas siltums" ir speciālists siltuma ražošanā, "Getliņi eko" - atkritumu biznesā, tādēļ būtu iespējams apvienot spēkus. Šobrīd gan konkrēta plāna nav ne "Rīgas siltuma" biznesa plānā, ne stratēģiskajos virzienos.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtējusi un apstiprinājusi AS “Latvenergo” ražotnēm TEC-1 un TEC-2 saražotās siltumenerģijas pilnos tarifus, kas stāsies spēkā š.g. 1.oktobrī.

Tarifu projekti iesniegti saistībā ar kurināmā (dabasgāzes) cenas pieaugumu, emisiju kvotu izmaksu pieaugumu, saražotās enerģijas apjoma samazinājumu par gandrīz uz pusi, kā arī pagājušā apkures sezonā uzkrātajām neparedzētajām izmaksām.

Ievērojot, ka 88% no saražotās siltumenerģijas tarifa izmaksām veido dabasgāze, kā arī to, ka dabasgāzes izmaksas ir salīdzinoši mainīgas, AS “Latvenergo” lūdzis noteikt TEC-1 un TEC-2 tarifu piemērošanas kārtību, kurā, tāpat kā līdz šim, tarifi noteikti atbilstoši dažādām dabasgāzes cenām. Apstiprinātajā SPRK lēmumā dabasgāzes tarifi noteikti cenu intervālā no 10 EUR/MWh līdz 225 EUR/MWh.

“Turpinoties karam Ukrainā, Eiropā dabasgāzes cenas sasniegušas iepriekš nepieredzētu līmeni šobrīd biržā cenas atsevišķās dienās pārsniedz pat 300 EUR/MWh. Līdz ar to AS “Latvenergo” prognozēto vidējo apkures sezonas cenu 140 EUR/MWh vērtējam kā salīdzinoši veiksmīgu dabasgāzes sagādes rezultātu. Vienlaikus arī rīdziniekiem šis pieaugums būs ar jūtamu ietekmi tamdēļ, šajā ziemā, jo īpaši liela loma būs gan energoefektivitātes pasākumiem, gan atbalsta pasākumiem,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, norādot, ka līdz ar izmaiņām AS “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 tarifos, tarifu pārskatīs arī AS “Rīgas siltums”.

Energoresursi, piemēram, šķelda un dabasgāze pašlaik ir pieejami, bet būtiskākais aspekts ir izmaksas, atzina AS "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Ja pagājušajā gadā uzņēmums par šķeldu maksāja 17-18 eiro par megavatstundu, tad šobrīd šķelda tiek iepirkta par apmēram 33 eiro par megavatstundu. Tāpat mainīta kompānijas iepirkuma stratēģija - ja pirms tam šķelda faktiski iepirkta uz gadu, jo bija iespējams prognozēt cenu, tad pašlaik uzņēmums pērk apjomu vien mēnesim.

"Šķelda šobrīd ir, taču tā ir dārgāka, un mēs dažādojam piegādātājus, lai sadalītu riskus. Esam iepirkuši mizas no "Rīgas mežiem", tūlīt veiksim iepirkumu Lietuvā un piedalāmies "Latvijas Valsts mežu" izsolē," sacīja Talcis.

Vērtēdams Latvijas lēmumu atteikties no Krievijas dabasgāzes, "Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka arī šajā jautājumā svarīgākais ir izmaksas. Pie sarunas par pieejamību, iespējams, būs jāatgriežas novembrī vai decembrī, kad situācija potenciāli būs stabilizējusies.

AS “Rīgas siltums” ir saņēmis Swedbank finansējumu 25 miljonu eiro apmērā apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai.

Uzņēmums plāno šos līdzekļus izmantot naudas plūsmas vadībai, jo, ņemot vērā siltumenerģijas resursu – gan gāzes, gan šķeldas – šobrīd mainīgās izmaksas, papildus finanšu resursi rada drošības rezervi Rīgas siltumenerģijas galvenajam nodrošinātājam. Tas būtiski ļaus stabilizēt uzņēmuma finanšu plūsmu laikā, kad energoresursu cenas piedzīvo ļoti straujas pārmaiņas.

Talcis vairs nevadīs Rīgas siltumu 

AS "Rīgas siltums" līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Normundu Talci amatā nomainījis uzņēmuma...

Kā uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons: “Šādu praksi īstenojam ik gadu. Par piegādāto enerģiju mums tekoši jānorēķinās ar saviem piegādātājiem, savukārt siltumenerģijas lietotājiem par patērēto siltumu ar mums jānorēķinās līdz nākamā mēneša noteiktam datumam. Situācijā, kad aktīvās apkures sezonas laikā būtiski pieaug siltumenerģijas patēriņš un rēķini, kredītlīnija palīdz stabilizēt finanšu plūsmu”.

AS “Rīgas siltums” savos siltumavotos saražo aptuveni 30% Rīgai nepieciešamā siltuma, no kuriem 50% tiek saražoti no šķeldas, bet otri 50% no dabasgāzes. Savukārt 70% siltuma iepērk no neatkarīgajiem ražotājiem, kur lielākais piegādātājs ir AS “Latvenergo”.

Kā norāda Jevgenijs Ivanovs, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītāja vietas izpildītājs: “Esam gandarīti būt Latvijas galvaspilsētas siltumapgādes uzņēmuma finanšu partneris ilgtermiņā. Šajā laikā esam guvuši pārliecību par uzņēmuma darbinieku degsmi, spēju rast risinājumus un profesionālo pieeju ilgtspējīgas darbības nodrošināšanā arī ekonomiski tik izaicinošā laikā, lai spētu nodrošināt siltumenerģiju Rīgas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tieši šobrīd piešķirto aizdevumu uztveram arī kā savā ziņā sociāli atbildīgu finansējumu, ne vien ekonomiskos aprēķinos balstītu, kā tas būtu stabilas un nemainīgas attīstības posmā”.

AS "Rīgas siltums" ir galvenais siltumenerģijas piegādātājs Rīgā, kas veic siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un realizāciju, kā arī nodrošina siltumenerģijas lietotāju ēku iekšējās siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi.

Uzņēmums dibināts 1995. gadā, un tā lielākie akcionāri ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība (49%) un Latvijas Valsts (48,995%) un arī mazākuma akcionāri SIA "Enerģijas risinājumi. RIX" (2%) un AS "Latvenergo" (0,005%).

Uzņēmums "Rīgas siltums" ir izsludinājis divus dabasgāzes iepirkuma konkursus, liecina sludinājumi "Latvijas Vēstnesī".

Uzņēmums ir izsludinājis konkursu par tiesībām piegādāt dabasgāzi līdz 100 000 MWh apjomā 2022./2023.gada apkures sezonas vajadzībām.

Tāpat "Rīgas siltums" izsludinājis konkursu par tiesībām piegādāt dabasgāzi 2023.gada martā.

Abos konkursos iespējams pieteikties līdz 11.augustam.

"Rīgas siltums" ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Tas veic siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un realizāciju, kā arī nodrošina siltumenerģijas lietotāju ēku iekšējās siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi. No uzņēmuma piegādātās siltumenerģijas 77% tiek izmantota dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.

Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% - Latvijas valstij, 2% - SIA "Enerģijas risinājumi. RIX", bet "Latvenergo" pieder 0,005% akciju.

Biokurināmā tūlītējo darījumu (SPOT-angļu val.) cena Latvijā šonedēļ samazinājās līdz 32 EUR/MWh un bija par 37,4% zemāka, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, kad bija vērojams cenu kāpums, liecina starptautiskās biokurināmā biržas “Baltpool” dati.

Toreiz cena bija pieaugusi līdz 51,08 EUR/MWh. Tikai pēdējo divu nedēļu laikā vien cena ir samazinājusies par 22,7% un teju izlīdzinājusies ar cenām Lietuvā un Igaunijā, kur tā bija attiecīgi 31,15 un 29,5 EUR/MWh.

“Latvija – tāpat kā Lietuva un Polija – ērtā ģeogrāfiskā stāvokļa un ekonomiski izdevīgās cenu starpības dēļ parasti daudz biokurināmā importēja no Baltkrievijas. Kad šis imports pēkšņi apstājās, cenas ievērojami pieauga, jo piepeši parādījās tukšums, kas tirgum bija jākompensē. Taču šis cenu lēciens mudināja tirgus dalībniekus ātri reaģēt, pielāgoties un sakustināt vietējo piedāvājumu – augstās biokurināmā cenas rezultātā Latvijas mežu īpašnieki, izejvielu pārstrādātāji tirgum piedāvāja ievērojami vairāk izejvielu nekā parasti. Šobrīd jau redzam tā rezultātu: piedāvājums ir pieaudzis, cenas samazinājušās par teju 40%, salīdzinot ar rudenī piedzīvoto kāpumu,” stāsta “Baltpool” tirdzniecības vadītājs Vaidots Jonutis (Vaidotas Jonutis).

AS "Rīgas siltums" līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Normundu Talci amatā nomainījis uzņēmuma valdes loceklis Ilvars Pētersons, liecina informācija "Firmas.lv".

Talcis valdes priekšsēdētāja amatu ieņēma kopš 2010.gada oktobra, savukārt kā valdes loceklis kompānijā darbojies laikā no 2000.gada līdz 2010.gadam.

Jaunais "Rīgas siltuma" vadītājs Pētersons, kurš kopš 2021.gada ieņem arī SIA "Tet" padomes locekļa amatu, "Rīgas siltuma" valdē strādā kopš šā gada aprīļa. Viņa kā valdes locekļa pārziņā bija uzņēmuma stratēģiju izstrāde un ieviešana, korporatīvās pārvaldes jautājumi, mārketinga, jaunu biznesa veidu un digitālo risinājumu attīstība un ieviešana.

Kompānijas mājaslapā norādīts, ka Pētersonam ir vairāk nekā 26 gadu darba pieredze vadošos amatos lielākajos starptautiskajos un Latvijas uzņēmumos telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju, enerģētikas un industriālās automatizācijas nozarēs - "Tet", "Marconi", "Ericsson", "Cisco", "Sadales tīkls" un "Siemens".

Sliedes Andrejsalā paralēli Eksporta ielai jau noārdītas, uzbērti celiņi, kas iezīmē nākotnes ielas, graudu elevators darbu pārtraucis, un gatavs ir salas apbūves plāns. Jau 2023. gada nogalē Pētersalas iela atdursies Daugavā un, iespējams, būs redzami pirmā īres nama pamati vai pat siluets.

Tādu ainu Dienas Biznesam intervijā ieskicē SIA RigaPortCity valdes priekšsēdētājs un attīstības direktors Juris Dreimanis.

Ar konkrēti kādas teritorijas attīstību nodarbojas jūsu uzņēmums, un ko tas pārstāv?

RigaPortCity attīstāmā teritorija sākas no Vanšu tilta, tai piekrīt pašreizējais Rīgas pasažieru terminālis, jahtu centrs Andrejosta, visa Andrejsala un Eksporta ostas dienvidu teritorija. Zemesgabaliem šajā teritorijā ir dažādi īpašnieki, tomēr viņi visi ir spējuši vienoties par vienota attīstības uzņēmuma izveidi, kas arī ir SIA RigaPortCity. Kopumā ir runa par 55 hektāriem zemes, kas uzskatāma par bijušo ostas teritoriju. Uzņēmuma uzdevums ir pārraudzīt un attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi, arī Rīgas pilsēta – iedzīvotāji, viesi un pašvaldība, kas iegūs jaunu, izcili sakoptu pilsētas daļu.

Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās pat ar divkāršu izmaksu kāpumu par apkuri nākamajā apkures sezonā, šodien preses konferencē informēja AS "Rīgas siltums" valdes locekle Birute Krūze.

Šādos apstākļos uzņēmums cer uz valsts lēmumiem, kas nākamajā apkures sezonā iedzīvotājiem mazinātu izmaksu slogu.

Kā piemēru viņa minēja 50 kvadrātmetrus lielu dzīvokli. Ja tā iemītniekiem aizvadītajā sezonā par apkuri bija jāmaksā 70 eiro, tad pie dabasgāzes cenas 100 eiro par megavatstundu (MWh), dzīvokļa apkures izmaksas būšot ap 145 eiro.

Krūze informēja, ka "Rīgas siltums" iesniedzis pieteikumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, kas paredz pašreizējo siltuma tarifu 74,08 eiro par vienu MWh no augusta paaugstināt līdz 85,99 eiro par MWh.

Savukārt prognozes liecina, ka, sākoties jaunajai apkures sezonai, tarifs varētu palielināties līdz 155 eiro par MWh.

AS "Rīgas siltums" nākamajai apkures sezonai atklāta konkursa rezultātā iegādāsies trīs reizes jeb par 67% lētāku dabasgāzi, informē uzņēmumā.

Piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti, un par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu ar viszemāko cenu tika atzīts AS "Latvenergo" piedāvājums.

Plānotais apjoms būs 460 000 megavatstundu (MWh) dabasgāzes 2023./2024.gada apkures sezonai.

Dabasgāzes iesūknēšana un noglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē paredzēta līdz 2023.gada 30.septembrim.

AS "AJ Power Gas" piedāvājums bija 62,80 eiro/MWh, "Latvenergo" - 55,67 eiro/MWh bet SIA "Elenger" - 57,75 eiro/MWh.

Uzņēmuma valdes loceklis Raivis Elliņš norāda, ka saņemtie piedāvājumi ir iepriecinoši, kas nozīmē arī iedrošinošas siltumenerģijas tarifa prognozes nākamajai apkures sezonai.

Būtiskākais nosacījums, ko strikti ievēro Rīgas siltumapgādes uzņēmums, - dabasgāzes izcelsmes valsts nedrīkst būt Krievija.

Privātais namu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmums Latvijā “Civinity Mājas” ir uzsācis apkures sezonu un prognozē, ka šī sezona iedzīvotājiem būs smaga un parādnieku skaits, visticamāk, pieaugs.

Siltumenerģijas padeve ir jau pieslēgta pirmajām mājām , kā arī pārējās mājas ir tehniski sagatavotas siltumenerģijas padevei tikko iedzīvotāji par to lems, vai iestājoties vēsākiem laikapstākļiem.

Uzņēmums akcentē, ka, salīdzinot ar pagājušā gada apkures sezonas sākumu, šajā sezonā (uzsākot apkures sezonu) siltumenerģijas tarifs Rīgā ir pieaudzis par 49%. Tāpat siltumenerģijas piegādātājs "Rīgas Siltums" regulatoram ir iesniedzis jauno tarifu – 170.59 eur par vienu megavatstundu, kas ir 198% pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada apkures sezonas uzsākšanu.

Jau šobrīd ir skaidri redzams, ka gaidāmā apkures sezona Rīgā būs vismaz divas reizes dārgāka kā pagājušā un tas ir ņemot vērā gaidāmo valsts atbalstu. Ja tāda nebūtu, tad izmaksas būtu gandrīz trīs reizes lielākas. Ja skatāmies arī ārpus Rīgas robežām, tad sadārdzinājums būs pat 5 reizes lielāks. Piemēram, Mārupē siltuma tarifs ir 320 eiro par megavatstundu.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) īstenotajā senākās Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves projektā pabeigti vēsturiskās fasādes atjaunošanas darbi.

Pirms diviem gadiem uzsāktais pils atjaunošanas projekts turpinās, taču vēsturiski krāšņā fasāde nu ir pilnībā atjaunota un atklāta sabiedrības aplūkošanai, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atjaunotā Rīgas pils fasāde valsts svētku nedēļas ietvaros tiks izgaismota, lai iedzīvotāji un pilsētas viesi to varētu aplūkot arī diennakts tumšajā laikā.

“Restaurētā un ar lazējošo krāsu tonāli izlīdzinātā, kā arī ar perfekti atveidotām logu apmalēm piesātinātā fasāde ir atraktīvākā no visām Rīgas pils fasādēm. Tuvojoties valsts svētkiem nav labāka veida kā atgādināt Latvijas sabiedrībai par Rīgas pils un tās restaurācijas valstisko un simbolisko nozīmi, kā to īpaši izceļot un izgaismojot”, norāda Pieminekļu padomes vadītājs Ojārs Spārītis.

Rīgā, Skanstes rajonā topošās biroju ēkas "Elemental Skanste” pamatos iemūrēta laika kapsula. Būvi paredzēts pabeigt jau nākamā gada vasarā.

Būve projektēta pēc starptautiskiem ilgtspējīgas būvniecības standartiem un tajā tiks izmantots zemes siltums gan apsildei, gan kondicionēšanai, izmantojot ģeotermālos pāļus.

Projekta attīstītājs un īpašnieks ir pieredzējušais nekustamo īpašumu attīstītājs "Kapitel", bet būvnieks - ģenerāluzņēmējs "Merks".

“Kapitel” kopējās investīcijas šajā projektā sasniedz apmēram 60 miljonus eiro. Pērn septembrī “Kapitel” un “Merks” parakstīja teju 49 miljonu eiro vērtu līgumu par “Elemental Skanste” celtniecību Skanstes ielas rajonā Rīgā.

Elemental Skanste biroju ēku par 49 miljoniem eiro būvēs Merks  

Igaunijas uzņēmums “Kapitel” un Latvijas būvkompānija “Merks” parakstījuši teju 49 miljonu...

“Mūsdienās attīstot projektus, energoefektivitātes faktors kļuvis par arvien būtiskāku sastāvdaļu, taču īpaši pēdējos gados aktualizējusies nepieciešamība pēc arvien jaunām inovācijām. Gan no telpu izīrētāju, gan pilsētvides plānošanas viedokļa, ir svarīgi, lai projekti ietveru tādas vērtības kā ilgtspēja, inovācijas, funkcionalitāte, pieejamība (cenas ziņā). Būtiski, lai ēka būtu videi draudzīga, taču vienlaikus spētu sniegt visu, kas nepieciešams mūsdienu ātrajā dzīves ritmā. “Kapitel” ir saņēmis ilgtspēju apliecinošus sertifikātus lielākajai daļai savu attīstīto projektu, un visus savus aktuālos projektus attīsta saskaņā ar BREEAM sertifikāciju," komentē Kapitel izpilddirektors Taavi Ojala.

Biroju ēka projektēta pēc paaugstinātas energoefektivitātes metodes un ieguvusi gandrīz nulles enerģijas ēkas (Nearly Zero Energy Building) sertifikātu. Projekts ir ieguvis BREEAM ilgtspējības sertifikāta Excellent līmeni.

Paredzēts, ka savienoto ēku kopējā platība būs 33 500 m², no kuriem 21 000 m² plānoti kā A klases nomas biroji. Papildu darba telpām paredzēts arī konferenču centrs, co-working zona, velosipēdu novietne ar 400 vietām, dušas, ģērbtuves, kā arī dažādas ēdināšanas un apkalpošanas zonas. Būs pieejamas arī aptuveni 500 autostāvvietas, tostarp 200 no tām stāvos zem ēkām.

"Skanstes apkaime veidojas par Rīgas centra modernāko daļu un esam gandarīti jau daudzu gadu garumā piedalīties šīs apkaimes attīstībā. Biroju ēkas “Elemental Skanste” pievilcīgā arhitektūra lieliski papildinās Rīgas pilsētvidi un tā būs īpaši piemērota mūsdienu progresīvajiem cilvēkiem, kam ir svarīgas globālās tendences un zaļās politikas ievērošana. “Merks” komanda intensīvi strādā, lai visi būvniecības darbi norisinātos plānotajos termiņos, un lai jau pēc gada – 2023. gada otrajā ceturksnī mēs varētu tikties jaunajās “Elemental Skanste” biroju ēkas telpās," saka SIA “Merks” valdes loceklis un celtniecības direktors Andris Bišmeistars.

“Šī būs pirmā publiskā ēka Rīgā, kuras apsildīšanai izmantos zemes siltumu, ēkas pamatos iebūvējot ģeotermālos siltumsūkņus. Krievijas īstenotais karš Ukrainā pierāda, ka energoefektivitāte ir svarīga ne tikai klimata un ekonomikas, bet arī drošības aspektā. Rīgas pilsētas pašvaldība turpinās samazināt liekus birokrātiskus šķēršļus un aktīvi sadarbosies ar attīstītājiem, investoriem un ražotājiem, lai celtu Rīgas kopējo ekonomisko spēku visā Baltijas reģionā,” uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Šim Skanstes attīstības projekta posmam sekos arī trīs papildu biroju ēku un daudzstāvu autostāvvietas realizācija.

"Kapitel" ir viena no lielākajām nekustamā īpašuma kompānijām Baltijā, kas attīsta un pārvalda tirdzniecības centrus, viesnīcas un biroju ēkas. Grupas nekustamo īpašumu portfelī ir vairāk nekā 244 000 kvadrātmetru īres telpu. Uzņēmumam pieder četras biroju ēkas (Delta Plaza un Sõpruse Ärimaja Tallinā, Narbuto 5 Viļņā un I.P.Pavlova 5 Prāgā) un pieder akcijas četros tirdzniecības centros ("Spice" un "Spice Home" Rīgā, Panorama Viļņā un Viru Keskus Tallinā). Uzņēmumam pieder Nordic Hotel Forum (pārvalda OÜ Nordic Hotels) un 50% no Tallink City viesnīcas, ko pārvalda “Tallink Hotels”. Uzņēmumam pieder 50% akciju OÜ Kapitel Logistics, kam pieder divi loģistikas centri uz Tallinas apvedceļa.

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Saskaņā ar energobūvniecības uzņēmuma RECK akcionāru lēmumu par RECK valdes priekšsēdētāju iecelts Āris Žīgurs.

“Esmu nolēmis pieņemt RECK akcionāru piedāvājumu stāties uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā. Apzinos, ka šis ir nozarei un uzņēmumam izaicinošs laiks. No vienas puses milzīgs izmaksu pieaugums nozarē kopumā, kas ietekmē uzņēmuma ikdienas darbību un nākotnes plānus. No otras puses – šis ir iespēju laiks, RECK savu profesionalitāti turpinot pierādīt dažādos investīciju projektos, kas plānojas ne tikai Baltijas, bet Eiropas mērogā,” uzskata Āris Žīgurs.

Āris Žīgurs no 2010. gada līdz 2020. gadam bijis AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs, savukārt pirms tam ilgstoši - AS Rīgas siltums prezidents. Ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu Rīgas Tehniskajā universitātē, kā arī maģistra profesionālo grādu uzņēmumu un organizāciju vadīšanā RTU Rīgas Biznesa skolā.

Decembrī un šī gada janvārī visvairāk par sava mājokļa apkuri Rīgā maksājuši pirmskara, 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie, maksai par viena kvadrātmetra dzīvojamo telpu apsildīšanu sasniedzot 3 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, liecina ēku pārvaldnieka “Selectum Home” apkopotie dati.

Tomēr, neskatoties uz apkures rēķinu pieaugumu, iedzīvotāji ar situāciju sadzīvo un pārcelties uz mazāku un ekonomiski izdevīgāku mājokli negrasās, secināts mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” veiktajā pētījumā*.

Saskaņā ar “Selectum Home” apkopoto informāciju visvairāk par sava mājokļa apsildīšanu šīs apkures sezonas aukstākajos mēnešos Rīgā maksājuši pirmskara, kā arī 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie.

Pirmskara ēkās decembrī un šī gada janvārī viena kvadrātmetra apsildīšana izmaksāja attiecīgi 3,267 eiro un 2,809 eiro bez PVN, savukārt Hruščova laika projektos (316. un 318. sērija) – 3,105 eiro un 2,779 eiro bez PVN. Citu sēriju daudzdzīvokļu ēkās apkures izmaksas par viena dzīvojamo telpu kvadrātmetra apsildīšanu decembrī un janvārī bijušas robežās no 2,25 līdz 2,7 eiro bez PVN. Vismazāk par apkuri maksājuši jauno projektu iemītnieki, decembrī un janvārī apkures izmaksām par kvadrātmetru svārstoties no 1,22 līdz 1,43 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti no 2000. līdz 2008. gadam) un no 0,84 līdz 0,89 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti pēc 2008. gada).

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Rēķini nākamajā apkures sezonā diemžēl būs ļoti lieli, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" brīdināja AS "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

AS “Latvenergo” šobrīd regulatoram ir iesniegusi tarifu, kas ir noteicošais Rīgā par siltumapgādi no termoelektrostacijām. “Tarifs, kas ir iesniegts regulatorā, kas stāsies spēkā no 1. septembra, – tās cenas ir ļoti, ļoti dramatiskas. Kāda cena būs “Latvenergo” dabasgāzei, to mēs nezinām. Bet katrā ziņā tarifa griesti tur ir ļoti, ļoti augsti,” teica N.Talcis.

Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs Gatis Silovs raidījumā prognozēja, ka pašreizējā gāzes cena, visticamāk, saglabāsies arī nākamajā ziemas sezonā, tomēr viņš uzsvēra, ka gāzes cenu prognozēt ir teju neiespējami Ukrainā notiekošā kara dēļ.

“Rīgas siltuma” vadītājs gan akcentēja, ka uzņēmums šogad plāno būvēt divas katlumājas un virzīties prom no gāzes apkures, pārejot uz šķeldas apkuri, tomēr tas ir ilgs process. Kopumā pilsētā ap 32% no izmantotās siltumenerģijas tiek ražots ar atjaunojamiem resursiem.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vēsta, ka Rīgā no 1. jūnija par 22,4% pieaugs kopējais ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs, sasniedzot 2,35 eiro par kubikmetru pašreizējo 1,92 eiro vietā.

Gaidāma arī ārkārtīgi būtiska apkures izmaksu sadārdzināšanās.

“Tarifs, kas ir iesniegts regulatorā un kas stāsies spēkā no 1. septembra, tā cenas ir ļoti, ļoti dramatiskas. Kāda cena būs Latvenergo dabasgāzei, to mēs nezinām. Bet katrā ziņā tarifa griesti tur ir ļoti, ļoti augsti,” Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā brīdinājis AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

“Ja gāze maksās 100 eiro, tad siltuma tarifs nostāsies no 100 līdz 150 eiro [par megavatstundu] līmenī. Ja tarifs ir tādā līmenī, tad vienistabas dzīvoklis par janvāri varētu maksāt aptuveni 250 eiro par siltumu,” turpat paudis Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.

Vienas no energoneefektīvākajām ir 316. un 318. sērijas, jeb Hruščova laika apbūves nami, kā arī pirmskara periodā celtās daudzdzīvokļu ēkas, secināts ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotajā informācijā* par pagājušās apkures sezonas siltumenerģijas izmaksām dzīvojamam fondam Rīgā.

Salīdzinot ar jaunajiem projektiem, kas celti laika posmā no 2009. līdz 2022. gadam, iedzīvotāji par apkuri minētajās padomju laika un pirmskara ēkās maksājuši vidēji trīs reizes vairāk.

AS “Rīgas siltums” situmenerģijas tarifs līdz šim pārliecinoši augstāko lēcienu piedzīvoja šī gada 2. oktobrī, kad pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas iepriekš apstiprinātā tarifu projekta maksa par megavatstundu pieauga gandrīz divas reizes, sasniedzot 170,59 eiro bez PVN.

Ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotie dati par 2021.–2022. gada apkures sezonu liecina, ka par viena mājokļa kvadrātmetra apsildīšanu iedzīvotāji mēnesī šķīrušies vidēji no 1,38 eiro bez PVN.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.