Jaunākais izdevums

Trešdien, 19.jūnijā atlaista AS «Latvenergo» padome, apstiprināja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

«Latvenergo» ir valsts kapitālsabiedrība, kuras akciju turētāja ir Ekonomikas ministrija (EM). Akcionāra intereses pārstāv EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Atlaistajā padomē kopš 2016.gada darbojās bijušais «DNB bankas» vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, nacionālās aviokompānijas «airBaltic» valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, EM bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas «Rīga» bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, Latvijas Komercbanku asociācijas bijušais prezidents un AS «Valsts nekustamie īpašumi» padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis, kā arī bijusī «RB Rail» valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Atlaistās padomes vietā iecelta pagaidu padome, kuras sastāvā ir ekonomikas ministra padomnieks Pāvels Rebenoks, ministra biroja vadītāja Inese Kublicka, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, AS «Rigensis Bank» valdes loceklis Renārs Degro un Artūrs Šnoriņš.

Nemiro pateicās līdzšinējai Latvenergo padomei, tomēr ministrs vēlētos, lai kompānijas padome darbotos aktīvāk un efektīvāk, kā arī straujāk risinātu jautājumu par elektroenerģijas sadales tarifa mazināšanu.

Ministrs atzina, ka šodien iecelta «Latvenergo» pagaidu padome, bet nākotnē uz šiem amatiem tiks izsludināts konkurss. Patlaban gan nav zināms, kad tas varētu notikt. Pēc Nemiro stāstītā, viņš vēlētos, ka «Latvenergo» padomē darbotos eksperti, kas atbildētu katrs par savu jomu, piemēram, viena atbildībā būtu finanšu rādītāju uzlabošana, otra atbildībā būtu zaļās enerģijas attīstīšana, cita atbildības sfērā būtu ārējo tirgu iekarošana. «"Latvenergo» varētu gūt lielāku peļņu, darbojoties Lietuvā, Igaunijā un Polijā,» piebilda Nemiro.

Kā ziņots, maija sākumā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) sacīja, ka nav apmierināts ar atsevišķu «Latvenergo» padomes locekļu darbu, tomēr izmaiņas padomes sastāvā netiekot plānotas.

«Ir padomes locekļi, kuri strādā aktīvi un produktīvi, bet ir arī tādi, kas nestrādā aktīvi un produktīvi. Akcionāru pārstāvji ir devuši kompānijas padomei uzdevumus, kas ir pildīti smagnēji. Tā kā pārbaude vēl nav noslēgusies, nekādi lēmumi vēl nav pieņemti,» toreiz sacīja Nemiro.

Viņš gan neatklāja, ar kuru «Latvenergo» padomes locekļu darbu ministrs nav apmierināts, vien piebilda, ka gadījumā, ja tiks pieņemts lēmums par izmaiņām uzņēmuma padomē, tad par tām tiks paziņots.

Vaicāts, vai neapmierinātību izpelnījušos «Latvenergo» padomes locekļu darbs nav tik kvalitatīvs, lai tie varētu turpināt darbu līdz pilnvaru termiņa beigām 2020.gadā, Nemiro atbildēja apstiprinoši.

«Latvenergo» koncerna mātesuzņēmuma auditētais apgrozījums pagājušā gadā bija 435,199 miljoni eiro, kas ir par 12,7% mazāk nekā 2017.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 41% un bija 212,733 miljoni eiro.

Savukārt «Latvenergo» koncerns pērn strādāja ar 878,008 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2017.gadā, bet koncerna peļņa saruka 4,2 reizes un bija 75,955 miljoni eiro.

«Latvenergo» nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu un pārvades aktīvu nomu. «Latvenergo» obligācijas kotē biržas «Nasdaq Riga» parāda vērtspapīru sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānijai "Latvenergo" ir jābūt aktīvākai eksporta tirgos un jāveicina enerģijas ražošana no alternatīviem avotiem, intervijā pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Vērtējot jauniecelto "Latvenergo" padomi, ministrs norādīja, ka visi amatos ieceltie ir labi profesionāļi, bez redzamām reputācijas problēmām. Vitenbergs norādīja, ka viņš plāno sadarboties ar "Latvenergo" padomi, turklāt ministram ir arī savs redzējums un ieteikumi "Latvenergo".

"Domāju, "Latvenergo" ir jābūt aktīvākam eksporta tirgos. Es gribētu, lai "Latvenergo" kā galvenā enerģētikas struktūra valstī kļūst arī aktīvāka enerģijas ražošanā no alternatīviem avotiem. Piemēram, tiek runāts par kopīga vēja parka izveidi ar Igauniju, bet līdz šim nekas vēl nav noticis," klāstīja ministrs. Viņš piebilda, ka ministram drīzumā ir plānota tikšanās ar Igaunijas ekonomikas ministru, lai pārrunātu kopīga vēja parka izveidi Baltijas jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo kukuļošanas lietā liecinieki noliedz, ka Meļko būtu ietekmējis lēmumus iepirkumos

LETA, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tā dēvētajā «Latvenergo» kukuļņemšanas pamata krimināllietā pirmdien uzklausītie liecinieki noliedza, ka apsūdzētais «Latvenergo» prezidenta vietnieks Aigars Meļko būtu kādā veidā ietekmējis «TEC 2» rekonstrukcijas pirmās un otrās kārtas iepirkumus.

Tiesa pirmdien uzklausīja bijušo «Latvenergo» ražošanas un plānošanas direktoru Aivaru Kresko un bijušo AS «Augstsprieguma tīkls» valdes priekšsēdētāju (tagad - valdes loceklis) Imantu Zviedri.

Abi liecinieki stāstīja, ka piedalījušies «Latvenergo» projektu vadības komitejas un valdes sēdēs, kurās pieņemti lēmumi par «TEC 2» rekonstrukcijas pirmās un otrās kārtas iepirkumu rezultātiem. Abi liecinieki norādīja, ka trešo personu piekļuve pie pretendentu iesniegtās dokumentācijas nebija iespējama. Tāpat abi liecinieki noliedza, ka Meļko būtu ietekmējis jebkādus pieņemtos lēmumus.

Liecinieki tiesai arī norādīja, ka viņiem neradās aizdomas par to, ka pretendentu piedāvājumos varētu būt paslēptas kādas summas, kuras būtu paredzēts maksāt kādām amatpersonām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 878 milj. eiro, kas ir par 5 % mazāk nekā 2017. gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt EBITDA ir samazinājusies par 41 % un ir 321,6 milj. eiro. 2018. gadā koncerna peļņa ir 76,0 milj. eiro. Rezultātus ietekmēja par 44 % mazāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES) zemākas ūdens pieteces dēļ, kā arī AS «Latvenergo» lēmums pieteikties vienreizējai kompensācijai, atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC un tādējādi nodrošinot OIK samazināšanas iespējas.

2018. gadā elektroenerģijas tirgu ietekmēja sausie un karstie laikapstākļi Eiropā, kas izraisīja negaidītu elektroenerģijas cenu kāpumu. Šajos apstākļos koncerns efektīvi izmantoja savu diversificēto ražotņu priekšrocības, AS «Latvenergo» termoelektrocentrālēs saražojot lielāko elektroenerģijas daudzumu kopš 1990. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka vēja elektrostaciju (VES) kopējā uzstādītā jauda Latvijā līdz 2028. gadam varētu sasniegt 267 megavatus (MW).

To, atsaucoties uz Latvijas Pārvades sistēmas operatora ikgadējo novērtējuma ziņojumu, atklāj AS Latvenergo Izpētes un attīstības direktors Māris Balodis, piebilstot, ka vējš ir viens no perspektīvākajiem atjaunojamo energoresursu (AER) veidiem elektroenerģijas ražošanas segmentā. Jau ziņots, ka Latvenergo tuvāko trīs gadu laikā ir iecerējis realizēt vēja parka pilotprojektu, bet ap 2025. gadu energokoncerns varētu sākt domāt arī par lielāku vēja parku izveidi. Nozares pārstāvji šo ieceri pagaidām vērtē piesardzīgi.

Gatavi ieguldīt

Racionāla VES jaudu integrācija kopējā Latvenergo ģenerācijas portfelī ir viens no konkurētspējīgas elektroenerģijas ražošanas pamatnosacījumiem, skaidro M.Balodis, atgādinot, ka uzņēmuma īpašumā jau šobrīd ir VES Ainažos. «Šajā stacijā uzstādītā jauda ir ap vienu megavatu. Arī pilotprojekta ietvaros esam iecerējuši izbūvēt salīdzinoši nelielas stacijas ar kopējo jaudu apmēram 10MW. Šobrīd plānots, ka stacijas tiks izvietotas Kurzemē, taču tiek izskatītas arī citas teritorijas. Tāpat pašlaik veicam ieguldāmo līdzekļu aplēsi un iespējamo risku novērtēšanu. Jāatzīmē, ka liela mēroga projektos, izmantojot aprobētas un plaši pielietotas tehnoloģijas, īpatnējās ražošanas izmaksas iespējams ievērojami samazināt, taču pilotprojekta gadījumā šīs izmaksas ir lielākas, jo, neraugoties uz augstu darbības efektivitāti, atdeves rādītāji var būt zemāki. Tajā pašā laikā, realizējot šādus projektus, tiek būtiski mazināti lielu investīciju riski,» pauž M.Balodis, uzsverot, ka uzņēmums sistemātiski pēta jaunu enerģijas ģenerācijas avotu izveides iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvenergo» Nominācijas komiteja noslēgusi uzņēmuma valdes locekļa amata pretendentu izvērtējumu, un uzņēmuma padomei lēmuma pieņemšanai par apstiprināšanu amatā nolemts virzīt trīs pretendentus, informēja «Latvenergo» pārstāvji.

Konkurss noritēja četrās kārtās, kurās atlasīti liela mēroga stratēģiskus projektus vadījuši speciālisti, ar vairāk nekā trīs gadu pieredzi liela uzņēmuma vadībā.

Nominācijas komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis stāstīja, ka pretendentiem tika prasīta ne mazāk kā trīs gadu pieredze darbā ar liela apmēra projektiem uzņēmumos ražošanā, enerģētikā un/vai būvniecībā. Nominācijas komisijai bija jāiesniedz pārliecinoši apliecinājumi pieredzei un prasmei dažādos aspektos - stratēģijas izstrādē, ieinteresēto pušu iesaistē, stratēģijas komunikācijā un ieviešanā, nozares un tās globālo tendenču pārzināšanā.

Jaunā valdes locekļa atbildībā būs «Latvenergo» ražošanas segments, tostarp lēmumu pieņemšana atbilstoši uzņēmuma stratēģijai ražošanas virziena struktūrvienībās - hidroelektrostaciju tehniskā vadība, termoelektrocentrāļu tehniskā vadība, inspekcija, vides un darba aizsardzība, ražošanas projekti, izpēte un attīstība, kā arī attīstības projektu vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" padome nolēmusi pagarināt darba attiecības ar līdzšinējiem valdes locekļiem un uz jaunu termiņu par AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētāju apstiprinājusi Āri Žīguru, par valdes locekļiem - Guntaru Baļčūnu un Uldi Barisu.

Līdzšinējā valdes sastāva pilnvaru jaunais termiņš sāksies 2020.gada 16.novembrī. Pilnvaras līdz 2023.gada 24.septembrim turpinās valdes loceklim Kasparam Cikmačam.

"Ekonomikas ministrija kā "Latvenergo" akcionārs atzinīgi novērtē "Latvenergo" darbību, jo enerģētikas nozare attīstās un uzlabo pakalpojuma kvalitāti gan biznesa klientiem, gan mājsaimniecībām, vienlaicīgi nodrošinot būtiskus dividenžu maksājumus valsts budžetā. Reģiona energoapgādes stratēģisks redzējums šobrīd padarījis "Latvenergo" par uzņēmumu, kas ekspluatē viskonkurētspējīgāko ģenerējošo iekārtu sastāvu Baltijas tirgū. "Latvenergo" Baltijas un Ziemeļvalstu tirgum piegādā enerģiju, kas ražota ar zemu kaitīgo izmešu apjomu kombinācijā ar atjaunojamo resursu izmantošanu hidroģenerācijā. Tas iespējams, jo savlaicīgi veiktas ilgtspējīgas investīcijas labi sabalansētā bāzes jaudu un dabas resursus izmantojošu ģenerācijas avotu apvienojumā," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo kukuļošanas lietā notiesātie Livanovičs un Meļko nogādāti ieslodzījuma vietā, bet Cvetkovs aizturēts

LETA, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienā no tā sauktajām «Latvenergo» kukuļņemšanas lietām notiesātie Aigars Meļķo un Andrejs Livanovičs ir nogādāti ieslodzījuma vietā, savukārt trešais notiesātais - Gunārs Cvetkovs - ir aizturēts un drīzumā tiks nogādāts ieslodzījuma vietā, lai izciestu savu brīvības atņemšanas sodu, liecina aģentūra LETA rīcībā esošā informācija.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru šajā lietā bijušajam uzņēmuma «Latvenergo» viceprezidentam Meļķo, bijušajam ražošanas direktoram Cvetkovam un uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājam Livanovičam piespriesti reāli brīvības atņemšanas sodi. Meļko piespriests četrus gadus un sešus mēnešus ilgs ieslodzījums, bet Cvetkovam un Livanovičam - katram trīs gadus un sešu mēnešus ilgs brīvības atņemšanas sodi.

Prokurors Māris Leja teica, ka līdz ar Augstākās tiesas (AT) lēmumu «Latvenergo» lietas viens posms ir noslēdzies un apsūdzētie saņēmuši atbilstošu sodu. Meļko un Livanovičs ir apsūdzēti arī «Latvenergo» pamatlietā, kuru patlaban skata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Nākamā tiesas sēde šajā lietā paredzēta 4.novembrī. Ja Meļko un Livanovičs atradīsies apcietinājumā un sāks soda izciešanu, tad šim apstāklim nevajadzētu ietekmēt pamatlietas izskatīšanas gaitu, norādīja Leja. Saskaņā ar apsūdzību, kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokoncerns AS «Latvenergo» plāno tuvāko trīs gadu laikā izveidot vēja parku pilotprojektus, intervijā pastāstīja «Latvenergo» padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis.

Viņš atzīmēja, ka koncerna efektivitātes un attīstības programma paredz ne tikai izdevumu samazināšanu, bet arī jaunus attīstības virzienus.

«Lai runātu par attīstību, jāsaprot pašreizējā tirgus situācija - katru gadu mājsaimniecības un uzņēmumi Latvijā kļūst energoefektīvāki. Lietojam arvien energoefektīvākas iekārtas, tērējam mazāk siltumam utt. Lai gan lietojam vairāk iekārtu, tās kļūst efektīvākas. Tātad kopējais energopatēriņš mazinās. Attiecīgi mums ir jādomā, ar kādiem ieņēmumiem mēs kompensēsim kritumu,» sacīja Bičevskis.

Viens no «Latvenergo» iecerētajiem attīstības virzieniem ir vēja enerģijas ieguve.

«Zinām, ka Eiropa vairāk vai mazāk noteiktos reģionos jau spēj sasniegt tādu vēja ražošanas efektivitāti, ka vairs nevajag valsts atbalstu. Latvijā nav tik stipra vēja, bet skaidrs, ka šīs iekārtas kļūs arvien efektīvākas un mums ir jābūt tam gataviem. Jau šobrīd veidojam pilotprojektu, kam sekos lielie vēja parki. Mēs attīstīsim vēja elektroenerģijas ražošanu. Esam pārliecināti, ka tirgus un tehnoloģijas būs tam gatavas, lai tas izdotos efektīvi,» teica «Latvenergo» padomes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas AS "Latvenergo" ārkārtas akcionāru sapulcē nolemts palielināt uzņēmuma pamatkapitālu par 178,1 miljonu eiro, liecina kompānijas paziņojums "Nasdaq Riga".

Pamatkapitāls tiks palielināts, ieguldot tajā AS "Latvenergo" iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu un nosakot AS "Latvenergo" pamatkapitālu 790,3 miljonu eiro apmērā. Atbilstošas izmaiņas apstiprinātas AS "Latvenergo" statūtos.

AS "Latvenergo" pamatkapitāla palielināšana saistīta ar 2019.gada 8.oktobra Ministru Kabineta lēmumu atbalstīt pilnīgu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu. Lēmuma izpildes rezultātā šī gada jūnijā tika samazināts AS "Latvenergo" pamatkapitāls, izņemot no AS "Latvenergo" aktīvu bāzes AS "Latvijas elektriskie tīkli" kapitāldaļas, un AS "Latvijas elektriskie tīkli" tika nodalīta no Latvenergo koncerna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvenergo» padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Pāvels Rebenoks, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai «Nasdaq Riga».

Vienlaikus padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā iecelts Renārs Degro.

Savukārt «Latvenergo» pagaidu padomes revīzijas komitejā strādās Degro un Kristaps Stepanovs.

Kompānijas pārstāvji arī atzīmē, ka pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu jaunā padome ievēlēta uz pagaidu termiņu līdz Ekonomikas ministrija konkursa kārtībā izvēlēsies jaunus padomes locekļus.

«Atbilstoši akcionāra uzdevumam jaunajai padomei jāpaātrina sāktā efektivizācijas programma, lai sasniegtu konkurētspējīgu elektroenerģijas tarifu nodrošināšanu Latvijas ekonomikā, un nodrošinātu atjaunotu skatu uz koncerna attīstību,» sacīts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) izsludinātajā konkursā uz AS «Latvenergo» pieciem padomes locekļu amatiem kopumā pieteikušies 79 kandidāti, informē EM.

Kandidātu atlase notiks četrās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā konkursa nominācijas komisija izskatīs personāla atlases kompānijas iesniegto kandidātu sarakstu un lems par konkursa atlases otrajai kārtai izvirzāmajiem kandidātiem. Tiem būs jāsagatavo komisijai prezentācija ar stratēģisko redzējumu par AS «Latvenergo» galvenajiem nākotnes izaicinājumiem.

Konkursa trešajā kārtā notiks intervijas ar kandidātiem, kurās nominācijas komisija izvērtēs kandidātu pieredzi, prezentāciju par stratēģisko redzējumu un profesionālo kompetenci. Pēc rezultātu apkopošanas komisija pieņems lēmumu par atbilstošāko kandidātu izvirzīšanu konkursa ceturtajai kārtai - padziļinātai kompetenču vērtēšanai. Pēc konkursa ceturtās kārtas rezultātu apkopošanas, nominācijas komisija pieņems lēmumu par atbilstošāko kandidātu izvirzīšanu AS «Latvenergo» kapitāla daļu turētāja pārstāvim ievēlēšanai AS «Latvenergo» padomes locekļa amatos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvenergo» atceltā padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par «Sadales tīkla» tarifu samazināšanu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Viņš skaidroja, ka lēmums atlaist «Latvenergo» padomi pieņemts, ņemot vērā trešdien, 19.jūnijā, saņemto dienesta ziņojumu, kas ietver padomes darba izvērtējumu. «Pieņēmu izšķirīgu lēmumu, izejot no dienesta ziņojuma, kuru saņēmu vakar,» sacīja ministrs, piebilstot, ka ceturtdien sniegs arī skaidrojumu Ministru prezidentam par attiecīgo lēmumu.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka attiecīgā dienesta ziņojuma saturu nevar atklāt, jo tas ietver sensitīvus koncerna datus.

«Nav nekāda krīze,» piebilda Nemiro.

Tajā pašā laikā, pēc Nemiro teiktā, ka atlaistā «Latvenergo» padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par «Sadales tīkla» tarifu samazināšanu, kā arī vairāki uzņēmuma rādītāji varētu būt uzlabojami. «Sabiedrībai sadales tarifi ir ļoti būtiski. Sadales tarifu jautājumi varētu būt aktīvāk risināti. Līdz ar to jaunā padome varētu ar to nodarboties aktīvi,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Stājušies spēkā Meļko, Livanovičam un Cvetkovam piemērotie reālie cietumsodi

LETA, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru vienā no tā sauktajām «Latvenergo» kukuļņemšanas lietām bijušajam uzņēmuma «Latvenergo» viceprezidentam Aigaram Meļķo, bijušajam ražošanas direktoram Gunāram Cvetkovam un uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājam Andrejam Livanovičam piespriesti reāli cietumsodi.

Saskaņā ar apsūdzību, kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam. Kukulis dots par to, lai «Latvenergo» rīkotajā konkursā par Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu Nr.4, 5, 7 rekonstrukciju par izdevīgāko tiktu atzīts uzņēmuma «Alstom Power Sweden AB» piedāvājums un lai ar šo uzņēmumu tiktu noslēgts valsts pasūtījuma līgums par iekārtu iegādi. Kopējais kukuļu apmērs bijis 627 100 eiro jeb 440 728 lati.

Livanovičs bija apsūdzēts par kukuļdošanu pēc Krimināllikuma (KL) 323.panta 2.daļas, bet Meļko un viņa kādreizējais kolēģis Cvetkovs - par kukuļņemšanu pēc KL 320.panta 3.daļas.

Rīgas apgabaltiesa (RAT) Meļķo piesprieda četru gadu un sešu mēnešu cietumsodus, bet Cvetkovam un Livanovičam - katram trīs gadu un sešu mēnešu cietumsodu. Spriedums tika pārsūdzēts, taču Augstākā tiesa (AT) šī gada aprīlī nolēma atcelt RAT spriedumu tikai daļā, ar kuru bija atstāts negrozīts pirmās instances tiesas spriedums par juridiskai personai SIA «Energy Consulting» piemēroto piespiedu ietekmēšanas līdzekli. Lieta atceltajā daļā tika nosūtīta jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas uzņēmumam noteiktu ASV sankciju dēļ Latvenergo nevar pabeigt HES rekonstrukciju

LETA, 16.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) lēmums iekļaut sankciju sarakstā Krievijas turbīnu ražotāju apturējis rekonstrukcijas darbus divās energokompānijas "Latvenergo" hidroelektrostacijās (HES), vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".

Jau ziņots, ka "Latvenergo" 2013.gada nogalē un 2014.gada sākumā noslēdz līgumus ar Krievijas uzņēmumu "Power Machines" ("Silovije mašini") par Pļaviņu un Ķeguma HES hidroagregātu rekonstrukciju. Abu līgumu kopējā summa bija 78 miljoni eiro.

ASV 2018.gada sākumā šo Krievijas uzņēmumu iekļāva savā Ukrainas sankciju sarakstā, jo atklājās, ka vairākas gāzes turbīnas nogādātas uz Krievijas anektēto Krimu, kurai aizliegta šādu tehnoloģiju piegāde. Turbīnas tika saražotas rūpnīcā, kurā "Silovije mašini" ir Vācijas uzņēmuma "Siemens" partneris. Tās sākotnēji tika piegādātas termoelektrostacijai Tamanā, Krievijā, bet pēc tam tika pamanītas ostā Krimas pussalā, atgādina raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekmīgākai AS Augstsprieguma tīkls (AST) darbībai nepieciešams pabeigt pārvades sistēmas operatora nodalīšanas reformu un sistēmas pamatlīdzekļus nodot AST īpašumā

To DB norāda AST valdes loceklis Mārcis Kauliņš, uzsverot, ka uzņēmums ir gatavs īstenot pārmaiņas, tiklīdz tiks pieņemti atbilstoši valsts pārvaldes lēmumi. M. Kauliņš skaidro, ka tas, kā tieši īstenot pārvades sistēmas aktīvu piederības reformu, ir atkarīgs no valsts, taču tehniski ir iespējami dažādi varianti – gan pirkuma darījums starp kapitālsabiedrībām, gan aktīvu pārvietošana ieguldījuma ceļā.

Nepieciešamas izmaiņas

2011. gadā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm bija jāveic pārvades sistēmas operatoru nodalīšana no vēsturiskajiem energoapgādes monopoliem, tāpēc tika pieņems lēmums, ka pārvades sistēmas operatora funkcijas turpmāk veic AST, bet darbībai nepieciešamie aktīvi tiek nomāti no īpaši izveidotas Latvenergo meitas sabiedrības – AS Latvijas elektriskie tīkli (LET), informē M. Kauliņš. «Jau 2011. gadā, izveidojot šādu pārvades sistēmas operatora modeli, tika apzināts, ka tam piemīt trūkumi un tas būtu pārvērtējams. Šobrīd Latvija ir pēdējā no ES dalībvalstīm ar šādu sistēmas operatora nodalīšanas modeli, un AST ir vairākkārt iniciējis diskusiju par nepieciešamību veikt pilnīgu pārvades sistēmas operatora nodalīšanu, proti, aktīvu izvietošanu pie pārvades sistēmas operatora bez citu kapitālsabiedrību starpniecības,» stāsta AST pārstāvis, uzsverot, ka pastarpinātā aktīvu piederība rada papildu slogu elektroenerģijas sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo koncerna investīciju apjoms pirmajā ceturksnī sasniedz 44,3 miljonus eiro

Žanete Hāka, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncernā 2019. gada pirmajā ceturksnī ir saražotas 1347 GWh elektroenerģijas, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas hidroelektrostacijās (HES) 2019. gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir samazinājies par 40 % un ir 605 GWh, to ietekmēja mazāka ūdens pietece Daugavā. Kā liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati, vidējā ūdens pietece Daugavā šī gada 1. ceturksnī bija tikai 467 m3/s, bet attiecīgajā periodā pērn tā bija 832 m3/s.

AS “Latvenergo” termoelektrostacijās (TEC) elektroenerģijas izstrāde 2019. gada 1. ceturksnī ir 727 GWh, tas ir par 20 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. TEC saražotās siltumenerģijas apjoms 2019. gada pirmajā ceturksnī ir 939 GWh, tas ir par 22 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pagājušā gadā, un to ietekmēja siltāki laikapstākļi apkures sezonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB banka" uzņēmumam "Latvenergo" piešķīrusi aizdevumu 60 miljonu eiro apmērā likviditātes vadības nodrošināšanai.

Aizņēmumu līgumu noslēgšanai tika organizēts iepirkums, kura ietvaros par uzvarētājiem tika atzīta AS "SEB banka" par aizņēmuma summu 60 miljoni eiro un "OP Corporate Bank plc" filiāle Latvijā par aizņēmuma summu 15 miljoni eiro, ar kuru aizņēmumu līgums tika noslēgts pagājušā gada nogalē, biznesa portālu db.lv informēja "Latvenergo".

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, norāda: ""SEB banku" un "Latvenergo" vieno ilgstoša sadarbība. Pērn uzņēmumam jau piešķīrām aizdevumu 130 miljonu eiro apmērā, kas tika ieguldīti uzņēmuma infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā, kā arī investīciju projektu īstenošanā. Uzņēmumam ir pārdomāts un stratēģisks investīciju plāns, kura īstenošana ļauj audzēt biznesa apjomus un ilgtermiņā piedāvāt patērētājiem elektroenerģiju par konkurētspējīgām un ekonomiski pamatotām cenām."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā līderpozīcijas elektroenerģijas tirgū saglabāja uzņēmums Latvenergo, nozares pārstāvji prognozē, ka konkurence starp tirgotājiem turpinās augt

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sniegtā informācija liecina, ka 2018. gadā juridisko klientu segmentā lielāko elektroenerģijas apjomu izdevās pārdot Latvenergo, otro vietu ieņēma Enefit, trešo - Geton Energy, bet lielāko elektroenerģijas tirgotāju piecinieku juridisko klientu segmentā noslēdza Scener un Imlitex Latvija. Latvenergo līderpozīcijas saglabāja arī mājsaimniecību tirgū, aiz sevis atstājot Lattelecom, Alexela (iepriekš 220 Enerģija), Baltcom un Latvijas dzelzceļu. Konkrētus datus par tirgus procentuālo sadalījumu SPRK vairs nesniedz.

Juridisko klientu segmentā konkurence ir bijusi ļoti dinamiska jau gandrīz desmit gadus, zināma attīstība notiek arī mājsaimniecību tirgū, uzsver Latvenergo Pārdošanas funkcijas direktors Uldis Mucinieks. «Konkurence ir noderīga katram tirgotājam, un arī mums tā ir iespēja arvien paplašināt savas iespējas. To, ka konkurence ir aktīva un efektīga, pierāda arī tas, ka starp salīdzināmiem dažādu tirgotāju piedāvājumiem rēķina atšķirības ir ļoti nelielas. Tajā pašā laikā konkurences attīstībai līdzi nāk arī dažas konsekvences. Apstākļos, kad cenu atšķirības starp piedāvājumiem ir nelielas, biežāk novērojama tirgotāju vēlme manipulēt ar atsevišķiem līguma nosacījumiem, kas patērētājam paliek nepamanīti, bet tirgotājam ļauj piedāvāt šķietami labāku elektroenerģijas cenu, salīdzinot savstarpēji nesalīdzināmus piedāvājumus,» stāsta U. Mucinieks, uzsverot, ka kopumā Latvenergo tirgus daļas dinamika aizvadītajos gados nav būtiski mainījusies - 50% juridisko klientu segmentā un 90 līdz 95% mājsaimniecību tirgū. «Likumsakarīgi, ka kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanās daļa klientu ir izvēlējušies kādu citu elektroenerģijas piegādātāju, tomēr 2018. gads ir iezīmējis arī jaunas tirgus tendences. Proti, klientu plūsma arvien vairāk kļūst divvirzienu, jo liela daļa no tiem, kas iepriekš ir izvēlējušies citu elektroenerģijas tirgotāju, ir pieņēmuši lēmumu atgriezties pie Elektrum. Jāsaka, ka šie skaitļi nav mazi - kopumā tie ir apmēram desmit tūkstoši klientu, kuri jau ir atgriezušies atpakaļ pie mums. Protams, pateicamies klientiem par kompetences un sniegto pakalpojumu augsto novērtējumu - 2018. gadā tas bija gandrīz katrs trešais klients, kas atgriezās pie Elektrum,» uzsver Latvenergo pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānija AS «Latvenergo» ar zīmolu «Elektrum» sāks dabasgāzes tirdzniecību Latvijas mājsaimniecībām, informēja «Latvenergo» pārstāve Ivita Bidere.

«Latvenergo» pārstāvji ceturtdien, 14.februārī, informēs par «Elektrum» piedāvājumu 432 200 mājsaimniecībām Latvijā un Latvijas dabasgāzes tirgus attīstību.

Pasākums notiks plkst.11 «Birojnīcā» Rīgā, Dzirnavu ielā 84 k-2 (Berga bazārā).

Jau ziņots, ka «Latvenergo» koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 925,627 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 0,6% mazāk nekā 2016.gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga 2,5 reizes, sasniedzot 322,021 miljonu eiro.

«Latvenergo» nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojuma nodrošināšanu un pārvades aktīvu nomu. «Latvenergo» obligācijas kotē biržas «Nasdaq Riga» parāda vērtspapīru sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" padome 30.oktobrī nolēma par AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju no šī gada 31.oktobra iecelt valdes locekli, finanšu direktoru Guntaru Baļčūnu, informē uzņēmumā.

Valdē darbu turpina arī tehnoloģiju un atbalsta direktors Kaspars Cikmačs.

Padome šodien pieņēma un apstiprināja līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Āra Žīgura un valdes locekļa Ulda Barisa iesniegumus par amata pienākumu pārtraukšanu.

A.Žīgurs darbu uzņēmumā beidz 30.oktobrī, savukārt, Uldis Bariss valdes locekļa pienākumus pildīs līdz 11.novembrim. Kā jau iepriekš ziņots, U.Bariss konkursa kārtībā ir izvēlēts par AS "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētāju.

Conexus valdes priekšsēdētāja amatam izraudzīts Bariss 

AS "Latvenergo" valdes loceklis, komercdirektors Uldis Bariss nolēmis neturpināt darbu uzņēmuma valdē...

Pirms mēneša AS "Latvenergo" padome uzsāka pārbaudi par koncerna amatpersonu rīcību un notikumiem 2015.gadā, lai izvērtētu, vai Latvenergo nav bijusi nepamatoti labvēlīga attieksme pret atsevišķiem uzņēmējiem, un pārbaudītu iepriekšējos gados koncernā veikto iepirkumu un citu darījumu atbilstību iekšējā un ārējā regulējuma prasībām. Veiktā pārbaude nav sniegusi papildus faktus, kas prasītu turpmāku krimināltiesisku vērtējumu. Vienlaikus, sabiedriskajā televīzijā un citos medijos iepriekš publiskotā informācija, kā arī pārbaudes laikā iegūtās ziņas ir pietiekams iemesls, lai padome kā uzraugoša institūcija ieņemtu principiālu nostāju gan pret korporatīvās ētikas principu pārkāpumiem koncerna vadībā, gan situācijām, kas raisa aizdomas par šādu normu pārkāpšanu.

"Atzinīgi novērtēju Žīgura kunga lēmumu šajā situācijā augstākajā vietā nostādīt uzņēmuma intereses," norāda uzņēmuma Padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts.

Pārbaudes rezultāti ir arī ļāvuši izdarīt secinājumus par uzlabojumiem, kas ļautu koncernam pilnveidot iekšējos korporatīvos un iepirkumu procesus.

Vērtējot iepriekšējo darbību, padome izsaka pateicību Ā.Žīguram par darbu koncerna vadībā, kā arī atzinīgi novērtē spēju uzņemties atbildību. Lai stiprinātu koncerna konkurētspēju un veidotu nākotnes izaicinājumiem labi sagatavotu uzņēmumu, ir nepieciešams svaigs skatījums, dinamiski jaunievedumi un spēcīga līderu komanda.

AS "Latvenergo" padome par būtisku uzskata koncerna pārvaldības augstas kvalitātes nodrošināšanu, tādēļ jau visdrīzākajā laikā tiks sākta konkursa procedūra sabiedrības valdes locekļu atlasei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvenergo» uzsāk Elektrum automobiļu uzlādes staciju izveidi, atklājot pirmās 3 uzlādes stacijas Rīgā un Jūrmalā.

«Eletroautomobiļi ir nākotne. Visi lielie auto ražotāji ir paziņojuši, ka radīs jaunus elektoautomobiļu modeļus un tādu kļūs arvien vairāk. Latvijā to skaits šobrīd nav liels - nedaudz virs 500, bet «Latvenergo» saskata to strauju pieaugumu nākotnē,» ir pārliecināts «Latvenergo» valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Pēc koncerna prognozēm tuvāko desmit gadu laikā elektroauto skaits Latvijā varētu sasniegt 30 tūkstošus. Piecu gadu laikā Latvijā no piecām elektroauto uzlādes stacijām to skaits ir izaudzis līdz 78.

Pirmās stacijas atklātas Uzvaras bulvārī 7 un Pulkveža Brieža ielā 12, Rīgā un Jomas ielā 4 Jūrmalā. Jaunajās Elektrum uzlādes stacijās vienlaikus var veikt divu auto uzlādi; vienu pie ātrās uzlādes stacijas, otru - pie vidēji ātrās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augustā visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos vidējās elektroenerģijas cenas palielinājušās

LETA, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos palielinājušās mēneša vidējās elektroenerģijas cenas, "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Tirdzniecības daļas tirgus analītiķe Rodika Prohorova.

Viņa skaidro, ka Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos cenu pieaugums bija vidēji divas reizes, salīdzinot ar cenām jūlijā. Turklāt mēneša vidējās cenas "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos, salīdzinot ar gada pirmajiem mēnešiem, bija augstākas tajos apgabalos, kur nav izteikts hidroizstrādes īpatsvars. Sistēmas vidējā dienas cena mēneša sākumā bija 1,62 eiro par megavatstundu (MWh), pakāpeniski pieaugot, un mēneša beigās tā sasniedza 25,34 eiro par MWh, kas bija augstākā dienas vidējā cena kopš šī gada 13.janvāra.

Tomēr lielāku sistēmas cenu kāpumu ierobežoja salīdzinoši zemās elektroenerģijas cenas Norvēģijas tirdzniecības apgabalos. Savukārt elektroenerģijas cenu pieaugums Baltijā bija salīdzinoši mazāks nekā Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos. Prohorova pauž, ka iepriekšējā mēnesī vidējā elektroenerģijas cena Igaunijā bija zemākā Baltijā, tā pieauga par 36% līdz 40,90 eiro par MWh. Savukārt Lietuvas un Latvijas tirdzniecības apgabalos elektroenerģijas cenu pieaugums bija vidēji 37% - tostarp Lietuvā cena bija 43,32 eiro par MWh, bet Latvijā - 43,41 eiro par MWh. Baltijā ikstundas cenu amplitūda augustā svārstījās no 3,89 eiro par MWh līdz 147,54 eiro par MWh. "Latvenergo" pārstāve skaidro, ka elektroenerģijas cenu kāpumu "Nord Pool" galvenokārt ietekmēja hidroloģiskās situācijas un ģenerācijas pieejamība tirdzniecības apgabalos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Audzēs efektivitāti un ražos vairāk

Armanda Vilcāne, 07.03.2019

AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostacijā atvērti aizvari, lai regulēti ūdens līmeni Daugavas baseinā un lai ledus masa neveidotu sastrēgumus ūdnes gultnēs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgu laika apstākļu dēļ pēdējos gados būtiski pieaugusi elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES).

Paredzams, ka pēc Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas programmas īstenošanas elektroenerģijas izstrāde HES kļūs vēl efektīvāka, jo jaunajiem agregātiem vienas kilovatstundas saražošanai būs nepieciešams mazāks ūdens daudzums. AS Latvenergo norāda, ka programmas ietvaros kopumā plānots veikt 11 hidroagregātu rekonstrukciju – pērn ekspluatācijā nodoti četri, bet līdz 2022. gadam plānots atjaunot vēl septiņus agregātus. Zināms, ka rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniegs 200 miljonus eiro.

Izaicinājums prognozēm

Vēsturiski lielākā elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES piedzīvota 1990. gadā, kad Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas stacijās kopumā saražotas 4,5 TWh elektrības, savukārt zemākā izstrāde – 2015. gadā, kad saražotas vien 1,8 TWh elektroenerģijas, stāsta Latvenergo ražošanas direktors Aivars Kvesko. «Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES ir atkarīgs no hidroloģiskās situācijas upē un klimatiskajiem apstākļiem Daugavas sateces baseinā. Pieteci Daugavā nosaka nokrišņu daudzums ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī Baltkrievijā un Krievijā,» skaidro Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka liela izstrāde piedzīvota arī 1998. un 2017. gadā, kad HES saražoja ap 4,3 TWh elektrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15. septembrī plkst. 06.00 Rīgas HES ūdenskrātuvē pakāpeniski sāks atjaunot ūdenslīmeni, informē AS Latvenergo.

Noslēdzoties Ogres pašvaldības organizētajiem jauna aizsargmola (straumvirzes) izbūves darbiem pie Ogres upes ietekas Daugavā, 15. septembrī no plkst. 06.00 sāksies Rīgas HES ūdenskrātuves līmeņa pakāpeniska atjaunošana.

Paredzams, ka noteiktais pieļaujamais ūdens līmenis HES normālas ekspluatācijas nodrošināšanai tiks sasniegts 15. septembrī plkst. 24.00.

Kā ziņots iepriekš, atsaucoties Ogres pašvaldības lūgumam, AS «Latvenergo» paredzēto darbu nodrošināšanai no 15. augusta līdz 15. septembrim Rīgas HES ūdenskrātuvē uzturēja pazeminātu ūdenslīmeni. AS «Latvenergo» Rīgas HES strādā atbilstoši Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes izsniegtās Ūdens resursu lietošanas atļaujas nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru