Latvenergo mērķtiecīgi virzās uz vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā un Baltijā, ik gadu palielinot atjaunīgās ģenerācijas portfeli, norāda Kaspars Novickis, AS Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktors.
Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem ilgtspējīgu, drošu un pieejamu elektroenerģiju, un, redzot nepieciešamību palielināt vēja jaudas Baltijas mērogā, mēs turpinām iesākto ceļu, skaidro K.Novickis. Pašlaik Latvijā Latvenergo īsteno vairākus nozīmīgus vēja enerģijas projektus, tostarp Laflora Energy vēja parku ar 108,8 megavatu (MW) uzstādīto jaudu, Pienava Wind projektu ar plānoto jaudu 147 MW, kā arī 54 MW vēja elektrostacijas izbūvi Preiļu novadā. Tāpat uzņēmums strādā pie trīs attīstības iecerēm Ventspils novadā un izskata sadarbības iespējas ar citiem uzņēmumiem par vēja parku iegādi.
Sabalansē portfeli
Vēja enerģija, salīdzinot ar fosilajiem energoresursiem, ir videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka, atgādina K.Novickis. “Tā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt mūsu rīcībā ir pietiekami daudz vēja resursu. Salīdzināt varam arī pašas elektroenerģijas ģenerācijas izmaksas, kas, ņemot vērā Lazard pētījuma datus, vējam ir krietni zemākas nekā fosilajiem resursiem. Vienlaikus jāatceras, ka vēja enerģija ir atkarīga no laika apstākļiem – brīžos, kad vēja un saules jaudu nav pietiekami un hidroresursi ir ierobežoti, elektroenerģijas nodrošināšanai tiek izmantoti fosilie enerģijas avoti. Tie darbojas kā drošības tīkls jeb apdrošināšanas polise energosistēmai, garantējot piegādes nepārtrauktību. Šī iemesla dēļ Latvenergo uztur sabalansētu ģenerācijas portfeli, kurā līdzās atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir arī vadāmās jaudas - termoelektrocentrāles (TEC) un hidroelektrostacijas (HES),” uzsver K.Novickis.Viņš norāda, ka vēja staciju būtiska priekšrocība, salīdzinot ar saules stacijām, ir stabilāka enerģijas ražošana visa gada garumā, taču vienlaikus saules enerģijas projekti ir vieglāk īstenojami un retāk saskaras ar sabiedrības pretestību. “Vēja enerģijas projekti ir pakļauti vairākiem riskiem - ne visi no tiem nonāk līdz realizācijai sabiedrības pretestības, birokrātisku šķēršļu un tirgus neprognozējamības dēļ, turklāt arī pats vējš var būtiski ietekmēt sagaidāmos rezultātus. Šādos apstākļos sabalansēts ģenerācijas portfelis kalpo kā aizsardzība pret riskiem. To apliecina arī Somijas pieredze - uzlabojot energosistēmas infrastruktūru un nodrošinot konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, iespējams daudz veiksmīgāk piesaistīt energoietilpīgo nozaru investorus,” pauž K.Novickis.
Mazina atkarību
Veselīgas energosistēmas pamatelementi ir drošums, ilgtspēja un pieejamība, kas kopā veido Pasaules Enerģētikas padomes definēto Enerģijas trilemmu, stāsta Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktors. “Drošuma dimensija nosaka valsts spēju nodrošināt uzticamu, nepārtrauktu un pieejamu elektroenerģijas piegādi, lai apmierinātu patērētāju vajadzības. Palielinot ģenerējošo avotu skaitu un AER īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā, Latvenergo mazinās atkarību no importētiem fosilajiem energoresursiem un no ārvalstīm importētās elektroenerģijas. Šis AER portfelis tiek papildināts ar elastīgām un energodrošumam svarīgām TEC un HES jaudām, veidojot sabalansētu un drošu ražošanas struktūru,” skaidro K.Novickis, uzsverot, ka pieejamības jeb taisnīguma dimensija vērtē, cik lielā mērā valsts spēj nodrošināt finansiāli pieņemamu enerģiju visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem. “AER jaudu palielināšana nākotnē palīdzēs izvairīties no krasām energoresursu cenu svārstībām, kas tieši ietekmē patēriņa cenu pieaugumu. Attīstot vēja enerģiju, Latvenergo spēs ražot konkurētspējīgu elektroenerģiju bez subsīdijām, bet jaunu jaudu pieslēgšana tīklam stabilizēs cenu visā reģionā. Ilgtspējas dimensija ir cieši saistīta ar ilgtspējīgu attīstību - enerģijas ražošana un patēriņš ietekmē vidi, ekonomiku un sociālo labklājību. Ilgtspējīga enerģētika nozīmē nodrošināt piegādi, kas ir ekonomiski pieejama, droša un videi draudzīga,” pauž K.Novickis.
Nozīmīgs spēlētājs arī Baltijā
Pēdējo gadu laikā Latvenergo īstenojis vairākus nozīmīgus vēja projektus gan Latvijā, gan Baltijā un arvien turpina audzēt vēja jaudas. “Piemēram, Akmenē, Lietuvā, Latvenergo meitasuzņēmums Elektrum Lietuva nupat ekspluatācijā nodeva četras Nordex N149 vēja elektrostacijas ar 5.0 MW jaudu un kopējo uzstādīto jaudu 20 MW, kur ieguldīti jau 30 miljoni eiro. Parks sāka ģenerēt elektroenerģiju 2025. gada otrajā pusē, un plānots, ka gadā tas spēs saražot 54 tūkstošus megavatstundu (Mwh). Tāpat Lietuvā strādājam arī pie Telšu vēja parka attīstības, kur plānotā jauda sasniegs 124 MW. Parkā šobrīd tiek uzstādītas 20 modernas Vestas V162 vēja elektrostacijas ar 6,2 MW jaudu. Pirmās vēja elektrostacijas jau ir uzstādītas, un paredzams, ka vēja parks sāks pilnvērtīgu darbu 2026. gada pirmajā ceturksnī, nodrošinot elektroenerģiju vairāk nekā 125 tūkstošiem mājsaimniecību ikgadējam patēriņam,” stāsta K.Novickis, uzsverot, ka ienākumi no šī parka nonāks Latvijas valsts budžetā.
“Vietējā tirgū savukārt attīstām Laflora Energy vēja parku ar 108,8 MW uzstādīto jaudu, kas atrodas Jelgavas novada Kaigu purvā, kur ražošanu paredzēts sākt 2026. gada vasarā. Projekts ir inovatīvs vietējā kapitāla un nozaru sadarbības piemērs, kurā jau šobrīd ap 95 miljoniem eiro jeb puse no kopējām investīcijām tiek ieguldīta Latvijas tautsaimniecībā. Būvniecībā iesaistīti 14 Latvijas uzņēmumi, bet vēja staciju torņu daļas tiek ražotas rūpnīcā Consolis Latvija. Torņu uzstādīšana jau notiek, un tuvākajā laikā plānota arī vēja elektrostaciju spārnu piegāde. Vēl viens būtisks projekts ir arī Pienava Wind vēja parks, kas būs lielākais vēja parks Latvijā ar jaudu 147 MW. Šo projektu plānots nodot ekspluatācijā 2027. gada pirmajā pusē, un kopējās investīcijas lēšamas aptuveni 215 miljonu eiro apmērā,” skaidro K.Novickis.
Strādā atbilstoši standartiem
Īstenojot jebkuru projektu, Latvenergo saglabā cieņu pret vidi, ainavu un apkārtējiem iedzīvotājiem, uzsver K.Novickis. “Uzņēmums jau vairāk nekā 85 gadus strādā Latvijas iedzīvotāju interesēs, ievērojot visus normatīvus un izmantojot pieejamās tehnoloģijas, lai netiktu negatīvi ietekmēta ne cilvēku labklājība, ne bioloģiskā daudzveidība. Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī ietekmes uz vidi novērtējumam (IVN), tostarp vēja parku vizuālajai ietekmei un trokšņa līmenim. Šis process vienmēr tiek veikts ar maksimālu rūpību un precizitāti. Teritoriju izvēlē tiek vērtēti attālumi no dzīvojamām mājām, inženiertīkliem un aizsargājamām teritorijām, kā arī reljefs un ģeoloģiskie apstākļi. Pētījumos iesaistīti kvalificēti, neatkarīgi eksperti, kas analizē visus nepieciešamos faktorus. Ja tiek secināts, ka konkrētā vieta nav piemērota, no tās atsakās. Gala izvietojumi tiek apstiprināti tikai tad, ja tie nerada būtisku ietekmi vai arī ir paredzēti konkrēti risinājumi tās mazināšanai, pilnībā atbilstoši visiem IVN nosacījumiem,” stāsta K.Novickis.
Viņš uzsver, ka Latvenergo šajā nozarē ir uz palikšanu, tāpēc uzņēmums ievēro visus nepieciešamos noteikumus. “Ar uzsāktajiem un būvniecībā esošajiem projektiem esam pierādījuši, ka esam nopietns tirgus dalībnieks ar ambicioziem mērķiem. Mūsu ražošanas portfelis katru gadu arvien aug, līdz ar to katram nākamajam projektam ir jābūt ar kaut ko labākam par iepriekšējiem. Augstu standartu saglabāšana ir būtiska, un Latvenergo ir gatavs sadarboties ar citiem tirgus spēlētājiem, lai kopā attīstītu AER projektus,” teic K.Novickis.
IZPLATĪTĀKIE MĪTI PAR VĒJA ENERĢIJU
MĪTS: Latvija jau šobrīd saražo pietiekami daudz elektroenerģijas, lai pilnībā nodrošinātu valsts patēriņu!
FAKTS: Ik gadu līdz pat 40% no Latvijā patērētās elektroenerģijas tiek importēti. Hidroelektrostaciju (HES) izstrāde ir pilnībā atkarīga no Daugavas pieteces, kas nav vienmērīga visa gada garumā, bet termoelektrocentrāļu (TEC) darbību būtiski ietekmē gāzes cenas. Pilnībā nodrošināt patēriņu ar HES iespējams tikai palu periodā, kas ilgst aptuveni 40 dienas gadā. Pēc tam nepieciešamo apjomu var daļēji saražot TEC, taču šī elektroenerģija ir dārgāka, salīdzinot ar AER. Vēja un saules stacijas ļauj ražot enerģiju lētāk, un, ja Nord Pool biržā pieejama šāda elektroenerģija no citām valstīm, to ekonomiski izdevīgāk ir importēt. Īstermiņā tas samazina vidējo elektroenerģijas cenu Latvijā, taču nauda aizplūst uz citām valstīm, kā rezultātā Baltijas valstis kopumā par elektrības importu ik gadu samaksā ap miljardu eiro. Attīstot vēja un saules jaudas vietējā tirgū, šo līdzekļu plūsmu iespējams novirzīt Latvijas ekonomikas stiprināšanai.
MĪTS: No vēja enerģijas nav nekādu ieguvumu!
FAKTS: Vēja enerģija veicina ekonomisko, sociālo un vides attīstību, kā arī stiprina valsts enerģētisko neatkarību un palīdz saglabāt finanšu resursus Latvijas tautsaimniecībā. Pašvaldības, kuru teritorijā atrodas vēja parki, saņem regulārus maksājumus, un ieguvēji ir arī tuvumā mītošie iedzīvotāji. Būvniecības laikā darbu iegūst vietējie uzņēmumi, savukārt parku izbūve reģionos uzlabo infrastruktūru, piesaista jaunas investīcijas un rada iespējas jaunu darbavietu attīstībai nākotnē. To apliecina gan Telšu projekts Lietuvā, kas radīja ap 650 jaunām darba vietām, gan Laflora Energy Kaigu purvā, kur būvniecībā iesaistīti desmitiem vietējo uzņēmumu. Ieviešot vēja enerģiju saprātīgā apjomā, tā kļūst par ieguldījumu valsts drošībā, ekonomikā un labklājībā. 2023. gadā veiktā Norstat Latvija aptauja rāda, ka vēja enerģijas attīstību atbalsta jau 62% Latvijas iedzīvotāju.
MĪTS: Vēja turbīnas ir bīstamas un iznīcinās apkārtējo vidi!
FAKTS: Vēja un saules enerģija šobrīd ir gan lētākais, gan dabai draudzīgākais elektroenerģijas ražošanas veids. Vēja turbīnas ir augsti industriāli objekti, kas maina ainavu, taču patieso vizuālo ietekmi iespējams novērtēt tikai klātienē. Nereti pēc šādas pieredzes cilvēki atzīst, ka turbīnas harmoniski iekļaujas vidē, klusi un lēni pārvēršot vēju mums nepieciešamajā elektroenerģijā. Turklāt vēja staciju darbība ir stingri regulēta - lai uzsāktu būvniecību, nepieciešami aptuveni 20 dažādu institūciju saskaņojumi. Šāda prakse ir vienāda visā Eiropā. Ražotāji izstrādā turbīnas tā, lai tās atbilstu šiem normatīviem un darbotos, neradot būtiskas neērtības iedzīvotājiem.
MĪTS: Latvijā plānots uzstādīt eksperimentālas, 300 metrus augstas vēja turbīnas, kādas citur Eiropā neizmanto!
FAKTS: Pašlaik neviens sauszemes vēja turbīnu ražotājs tirgū nepiedāvā 300 metru augstas turbīnas. Reālajos projektos augstāko turbīnu augstums sasniedz 250–265 metrus, un tās plaši izmanto visā Eiropā. Modernās vēja turbīnas nav eksperiments ar nezināmu iznākumu, bet gan loģisks un mērķtiecīgs tehnoloģiskās attīstības rezultāts, balstīts uz vairāk nekā piecdesmit gadu pieredzi. Industriālās vēja turbīnas savu attīstību sāka jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, un to evolūciju ir veicinājusi gan tehnoloģiju, gan inženiertehnisko risinājumu un materiālu attīstība. Laika gaitā turbīnas kļuvušas augstākas un jaudīgākas, nodrošinot ievērojami lielāku efektivitāti. Jau 2012. gadā tika uzstādītas 198 m augstas vācu uzņēmuma Enercon E-126 vēja elektrostacijas. Attīstība kopš tā brīža ir bijusi ievērojama, panākot, ka mūsdienīgās vēja elektrostacijas spēj strādāt tirgus apstākļos. Un salīdzinājumam ir vērts pieminēt, ka, lai uzstādītu tādu pašu jaudu, kā šobrīd ir Grobiņas vēja parkā ar 30 vēja elektrostacijām, mūsdienās pietiktu vien ar trim modernām vēja elektrostacijām. Tās ne tikai ir augstākas un spēj sasniegt stabilākus vēja apstākļus lielākā augstumā, bet arī vizuāli griežas lēnāk un vienmērīgāk, nodrošinot mierīgākas ainavas iespaidu.
MĪTS: Latvija būs nosēta ar vēja parkiem!
FAKTS: Lai gan interese par vēja parku būvniecību Latvijā ir ievērojama, realitātē tiks īstenota tikai neliela daļa no pieteiktajiem projektiem. Vēja parku attīstība ir kapitāla intensīva – to finansējuma piesaiste un atmaksāšanās termiņš rūpīgi jāizvērtē, un uzņēmumu iespējas nodrošināt šāda apjoma investīcijas ir ierobežotas. Papildu šķērslis ir tirgus piesātinājums un pārvades tīklu kapacitāte. Līdzīgi kā saules enerģijā, arī vēja enerģijas gadījumā pārprodukcijas brīžos elektrības cena var būt minimāla vai pat negatīva, padarot jaunus projektus ekonomiski nepamatotus. Šādos apstākļos jaunu parku attīstība būs iespējama vien tad, ja tiks izveidoti jauni starpsavienojumi vai Latvijā ienāks energoietilpīgas nozares, piemēram, datu centri vai jaudīgas ražotnes, kas vienlaikus dotu būtisku ieguldījumu valsts ekonomikas izaugsmē.
MĪTS: Latvijā jābūvē atomstacijas, nevis jākoncentrējas uz vēja un saules ražošanu!
FAKTS: Atomenerģijai nākotnē ir sava loma, un arī Latvenergo nopietni izvērtē iespējas attīstīties šajā virzienā. Tomēr šobrīd tā joprojām ir ilgtermiņa perspektīva, kamēr elektroenerģija ir nepieciešama jau tagad. Publiskajā telpā bieži pieminētās modulārās atomelektrostacijas vēl nekur pasaulē nav uzstādītas komerciālai darbībai. Atomelektrostacijas izbūve ir sarežģīts, laikietilpīgs un kapitālintensīvs process. Atšķirībā no vēja enerģijas projektiem, kas, lai arī prasa ievērojamas investīcijas, spēj attīstīties atbilstoši tirgus principiem un bez tieša valsts finansējuma, atomenerģijas projekti citās valstīs pierāda - to īstenošanai ir nepieciešama būtiska valsts iesaiste un subsīdijas.
#1/4
Vēja turbīnas būvniecība Laflora Energy vēja parka Kaigu purvā, Jelgavas novadā.
#2/4
Kaspars Novickis, AS Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktors.
#3/4
Telšu vēja parka būvniecības laukums Lietuvā.
#4/4
Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostacija (HES), kas ir lielākā HES Baltijas valstīs pēc uzstādītās jaudas.
