Jaunākais izdevums

«Valsts svētkos saņēmām no Jums negaidītu, bet lielisku dāvanu - ziņas par to, ka mūsu pirms 24 gadiem Abulā palaistā zīmīte ir atrasta!! Esam trīs māsīcas - Dace, Marika un Elīna (skat. bērnības kopbildi pielikumā), kuras bērnības vasaras ar prieku pavadīja pie omītes un opīša Smitenes Pavāros.» Tā Ziemeļlatvijai raksta zīmītes autores.

Kā vēstīts, interesantu atradumu Smiltenes piepilsētas mežā, Abula upē, uzgāja Variņu pagasta uzņēmuma MV Līvas strādnieki, kuri tur būvē gājēju tiltiņu pāri upei.

Pateicoties viņu vērībai, pēc 24 gadiem dienasgaismu ieraudzījis pudelē ielikts vēstījums ar sveicienu «visiem lieliem un maziem Latvijas bērniem». To parakstījušas Dace, Marika un Elīna (uzvārdi nav norādīti), kuras tobrīd, pēc rokraksta un zīmējumiem spriežot, bijušas bērna vai pusaudža vecumā.

«Iedvesmojušās no bērnu grāmatām, mēs izdomājām sev dažnedažādas izklaides - rīkojām koncerta uzvedumus, cirka izrādes, braucienus ar vectētiņa rolleri, loka šaušanas sacensības un, protams, ekspedīcijas pa Abulu. Upe atradās turpat pie mājas, ūdens līmenis vasarā bija zems - līdz ceļiem.

Neatceramies vairs, kurai no mums bija ienākusi prātā doma palaist ūdenī šo zīmīti, bet process pārvērtās par veselu ceremoniju. Vecākā māsīca Dace uzrakstīja tekstu, mēs kopā ielikām to stikla pudelē un ar svinīgu zvērestu palaidām ūdenī. Dacei tolaik bija 12 gadu, Marikai - 7, Elīnai – gandrīz 4.

Mēs cerējām, ka nedēļas laikā pudele nokļūs tuvumā esošajā Tepera ezerā un kāds to peldoties noteikti atradīs. Mazliet kļūdījāmies ar laiku,» stāsta zīmītes autores: Dace Tauriņa (36), Marika Apsāne (32) un Elīna Tauriņa (28).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lētākais, taču nepopulārākais risinājums

www.daugavasbalss.lv, 29.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Papildināta - Slocenes upē Tukumā atkal konstatētas beigtas zivis

LETA, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slocenes upē Tukumā, kas pirms diviem gadiem piedzīvoja masveida zivju bojāeju, atkal konstatētas beigtas zivis, aģentūru LETA informēja Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Laukmane.

Pašvaldība saņēmusi ziņas, ka Slocenes upes krastā, pie Jelgavas ielas tilta, konstatētas beigtas zivis.

Pašvaldības speciālisti sazinājās ar Valsts vides dienestu (VVD), lai skaidrotu notikušā iemeslus un saņemtu tālākās rīcības norādes, pauda Laukmane.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus nevākt beigtās vai pusdzīvās zivis un nelietot tās uzturā, kā arī neizbarot mājdzīvniekiem.

VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča aģentūrai LETA skaidroja, ka pēc Tukuma novada pašvaldības paziņojuma, Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) inspektori veica notikuma vietas apsekošanu.

Tika konstatēts, ka bojā gājušas aptuveni 40 zivis. Tāpat tika atklāts, ka uzņēmuma SIA GTF upes gultnes tīrīšanas laikā pārkāpti darba tehniskie noteikumi. Ekskavators atradies upē un no turienes tīrījis gultni, lejot no kausa upē smelto ūdeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interesantu atradumu Smiltenes piepilsētas mežā, Abula upē, šonedēļ uzgājuši Variņu pagasta uzņēmuma MV Līvas strādnieki, kuri tur būvē gājēju tiltiņu pāri upei, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Pateicoties viņu vērībai, pēc 24 gadiem dienasgaismu ieraudzījis pudelē ielikts vēstījums ar sveicienu «visiem lieliem un maziem Latvijas bērniem». To parakstījušas Dace, Marika un Elīna (uzvārdi nav norādīti), kuras tobrīd, pēc rokraksta un zīmējumiem spriežot, bijušas bērna vai pusaudža vecumā.

Savu atradumu celtnieki uzticējuši Ziemeļlatvijai ar vēlējumu, ka varbūt šo ziņu izlasīs un atsauksies zīmītes autores, kurām tagad, visticamāk, ir jau pašām savi bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvēlākie un ekstrēmākie ūdens tūrisma baudītāji jau interesējas par iespēju iznomāt laivas, lai dotos savā šā gada pirmajā braucienā pa upi, lai gan upēs ledus joprojām nav izgājis.

Laivu iznomātāji akcentē, ka šobrīd doties braucienā ar laivu pa upēm ir bīstami, aicinot kvēlākos ūdens tūrisma baudītājus tomēr vēl pagaidīt.

Pirmos laivu braucējus jau piedzīvojusi Amatas upe, lai arī šajā upē ledus vēl nav izgājis. Kā informēja Amatas novada Tūrisma informācijas centrā, laivošana Amatas upē patlaban vēl ir bīstama, jo ledus nav izgājis no visas upes. No ledus brīvs patlaban ir posms no Melturu tilta līdz Kārļu zivjaudzētavai. Tomēr neskatoties uz to, aizvadītajās brīvdienās jau ir bijuši cilvēki, kuri ar laivām devušies braucienā pa upi.

Par iespēju iznomāt laivas cilvēki interesējušies arī Campo laivu nomā, taču tur pagaidām laivu nomu nepiedāvā, jo laikapstākļi nav atbilstoši braukšanai ar laivu. Laivu nomā stāstīja, ka interese no cilvēku puses ir, taču viņi vēl neiesaka sēsties laivās, jo ārā vēl ir ziema.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nekāp upē, ja ir bail samērcēt kājas,» – šī paruna, kurā iekodēts brīdinājums labāk neuzņemties risku, bieži vien raksturo stāvokli Latvijas biznesa uzsācēju vidē.

Ir daudz jaunu uzņēmēju, kuri upē sen jau ir iekāpuši, to veiksmīgi pārpeldējuši un tikuši līdz jūrām un okeāniem. Tomēr pat viņu iedvesmojošie stāsti, kurus aktīvi tiražē mediji un dažādas biznesa organizācijas, nespēj iekustināt jaunu uzņēmēju vilni – statistika liecina, ka jaundibinātu uzņēmumu skaits Latvijā sarūk. Iespējams, bailes no šīs «upes» – neprognozējamās straumes, neizzinātā krasta otrā pusē – ir lielākas par iespēju piedzīvot jaunas iespējas un ievērojami plašākus horizontus.

Altum pērn veiktā pētījumā 68% jaunuzņēmēju atzina, ka viņu apmierinātība ar dzīvi ir pieaugusi, 49% apliecināja, ka ir palielinājušies ienākumi. Vienlaikus pat apstākļos, kad dažādas biznesa atbalsta organizācijas un finanšu iestādes intensīvi piedāvā finansēt jaunas un tiešām perspektīvas iniciatīvas biznesā, daudzi netiek tālāk par sapni par savu uzņēmumu. Kāds cits pirms dažiem gadiem veikts pētījums rādīja, ka aptuveni trešdaļa no Latvijas ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem gribētu sākt paši savu biznesu (tie ir ap 300 tūkstošiem cilvēku). Nedaudz vairāk nekā puse atzina, ka viņiem un viņām nav skaidras idejas, ar ko šis uzņēmums nodarbotos. Taču no atlikušajiem aptuveni 130 tūkstošiem «sapņotāju» savu ieceri iemiesot uzdrošinās mazāk par desmito daļu. Pie tam šis skaits samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pūļa finansējuma vietnē iecerēts savākt 3300 eiro grāmatai par Latvijas pierobežas iedzīvotājiem

Dienas Bizness, 16.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pūļa finansējuma vietnē Projektu banka uzsākta līdzekļu vākšana fotogrāfes Elīnas Kursītes un publicistes Elīnas Kolātes grāmatai Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi, kurā tiks apkopoti Latvijas pierobežas ciemos dzīvojošo cilvēku stāsti un fotogrāfijas.

Līdzekļi grāmatas Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi izdošanai tiek vākti Latvijas pūļa finansējuma vietnē projektubanka.lv. 40 dienu laikā iecerēts savākt 3300 eiro grāmatas ražošanas izmaksu segšanai, savukārt apmaiņā pret ieguldījumu varēs saņemt pašu grāmatu un citus labumus. Grāmatas izdošana paredzēta nākamajā gadā.

Topošās grāmatas autores uzsāka ceļojumus gar Latvijas sauszemes robežu šī gada maijā. Pierobežas ciemos abas autores meklē nedaudzos atlikušos iedzīvotājus, uzklausa viņu stāstus un iemūžina fotogrāfijās. Lielākā daļa ceļa veikta vasaras mēnešos, bet kopumā iecerēts apmeklēt aptuveni 60 pierobežas ciemus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas luksusa apavu zīmols SAZ ceļā uz Dubaiju

Lelde Petrāne, 17.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Neskatoties uz to, ka Latvijas tirgus ir neliels, Latvijas iedzīvotāju pirktspēju noteikti nevajadzētu novērtēt par zemu. Savukārt, luksusa preču kontekstā var teikt, ka kvalitatīvi dizaina izstrādājumi ir prece, ko nekad nevarēs atļauties visi - ne vien Latvijā, bet arī ārvalstīs. Tādēļ jau pašā zīmola sākuma stadijā skaidri apzinājāmies, ka SAZ attīstībā svarīga loma ir eksporta iespēju izzināšanai,» biznesa portālam db.lv saka Latvijas luksusa apavu zīmola SAZ autores un dizaineres Sanita Avotiņa un Inga Šabovica.

«Kvalitātes un cenu līmeņa attiecība ir veidota tā, lai vairumpircējiem būtu interese sadarboties. Kolekcijas izstrādājam saskaņā ar pasaules modes industrijas termiņiem. Tas mums devis iespēju tās prezentēt starptautiskās modes izstādēs modes nedēļu ietvaros Milānā, Londonā, Almati un Parīzē. SAZ jaunākā kolekcija, Pavasaris – vasara 2018, tiks prezentēta modes izstādē Woman’s World 2017 Dubaijā šā gada novembrī,» skaidro zīmola autores.

Viņas atzīst, ka pirmajos darbības gados viens no lielākajiem biznesa izaicinājumiem bijis nokomplektēt komandu. «Mūsu produkta kvalitāte vistiešākajā veidā ir atkarīga no meistaru prasmēm. Lai īstenotu tehniski sarežģītas vizuālas ieceres, bija jāatrod un jāapmāca atbilstošus modelētājus, virs-šuvējas un apavu meistarus. Otrs izaicinājums bija nodrošināt kapacitāti atbilstoši pieprasījuma pieaugumam. Šobrīd šie jautājumi vairāk vai mazāk ir atrisināti un beidzot varam justies droši, ka nākotnē spētu kvalitatīvi izpildīt arī daudz lielākus pasūtījumus salīdzinājumā ar šā brīža ražotajiem apjomiem,» stāsta SAZ autores.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā mūsdienu darba tirgus konkurences apstākļus, nepietiek ar vienas nozares pārzināšanu. Ieejot starptautiskajos tirgos un biznesa attiecībām kļūstot sarežģītākām par nepieciešamību kļūst izcilība un spēja analizēt starpdisciplināru nozaru specifiku. Tieši tāpēc RSU Eiropas studiju fakultāte piedāvā unikālu un modernu profesionālā maģistra studiju programmu «Bizness un tiesības Eiropas Savienībā», kas apvieno aktuālāko no biznesa un tiesību specifikas.

Profesionālas zināšanas par inovācijām biznesā un ES uzņēmuma tiesībās var nodrošināt veiksmīgu un peļņu nesošu biznesa vadību. Šādas zināšanas nav nepieciešamas tikai lieliem uzņēmējiem, bet tās var palīdzēt arī tiem, kas tikai vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību vai nozares profesionāļiem.

Izpratne par nacionālo un starptautisko tiesisko regulējumu jebkuram uzņēmējam ļauj laicīgi paredzēt un novērsts iespējamos šķēršļus sekmīgai biznesa attīstībai. Tāpēc izpratne par tiesībām nav tikai papildus priekšrocība, bet pat nepieciešamība sekmīgas uzņēmējdarbības nodrošināšanai. Zināšanas par ES konkurences tiesībām, ES vienoto tirgu un nodokļu tiesībām var palīdzēt apsteigt citus, kas tiesiskā regulējuma džungļos tik labi neorientējas. Starpdisciplināras zināšanas ļauj saredzēt plašākas un daudzveidīgākas izaugsmes iespējams gan uzņēmējiem, gan citiem nozares profesionāļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Brenguļu alus saimnieki cīnās ar importēto alu

Monta Glumane, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES fondu revidenti: esošais plānošanas periods uzsākts veiksmīgāk nekā iepriekšējais

Zane Atlāce - Bistere, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) kā Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas iestāde (RI), kas veic neatkarīgu ES fondu finansējuma un citu ārējo investīciju kontroli Latvijā, trešdien, 15. februārī, iesniedza Eiropas Komisijai (EK) pirmo pilno 2014. – 2020. gada plānošanas perioda gada kontroles ziņojumu (GKZ) un atzinumu. Secinājums – esošais plānošanas periods ir uzsākts sekmīgi, informē FM.

«Šis mums ir būtisks gads. Mēs kā ES fondu revidenti un EK uzticības partneri Latvijā ne tikai aizveram iepriekšējā 2007. – 2013. gada plānošanas perioda grāmatu, bet sākam arī jaunu pārbaužu nodaļu no pavisam tīras lapas jau 2014. – 2020. gada plānošanas periodā,» skaidro FM ES fondu RI vadītāja Nata Lasmane. Viņa uzsver, ka šis periods ir iezīmējies ar veiksmīgu iestāžu savstarpējo sadarbību – šajā plānošanas periodā katra dalībvalsts EK vienlaicīgi iesniedz dažādu iestāžu saskaņotu dokumentu paketi.

«Kopumā varam teikt, ka šo periodu uzsākām ļoti labi. Kopējais kļūdas līmenis visos fondos nav lielāks par EK noteikto 2% slieksni, kas nozīmē, ka konstatētās kļūdas apjoms ir pieņemams un nav pamata apšaubīt, ka vadības un kontroles sistēma darbojas pietiekami labi,» komentē RI vecākā eksperte Agnese Abula. Viņa salīdzināja ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda (KF) datus ar iepriekšējā perioda sākuma rezultātiem un norādīja, ka šis periods ir sācies veiksmīgāk nekā iepriekšējais. Attiecībā pret citiem fondiem kā Eiropas atbalsta fonds (EAF), Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (PMIF) un Iekšējās drošības fonds (IDF) kļūdas līmenis ir līdzīgs, tādējādi var secināt, ka kopumā Latvijā ir izveidojusies pieredze fondu atbilstošā ieviešanā, kas ir labs stabilitātes apstiprinājums. «Tas ļauj arī secināt, ka RI auditējamie fondi tiek ieviesti un kontrolēti atbilstoši un mēs kā dalībvalsts spējam būt uzticami partneri EK,» norāda A. Abula.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojums: Pārvarēt bailes Zambezi upē

Sagatavojusi Linda Zalāne, 07.11.2014

Viktorijas ūdenskritums jeb Mosi-Oa-Tunya (Smoke that Thunders - Dūmi, kas pērkoņo) – viens no septiņiem pasaules brīnumiem.

Foto: no Matthew Taylor arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaka Ieva Gailuma, The Body Shop (SIA Bodybalt) Baltijas tirgus direktore

Uz Zambiju devos izaicinājuma braucienā Charity Challenge, kuru par godu savai 25. gadu jubilejai organizēja The Body Shop Fondation. Charity Challenge ir ziedojumu vākšanas forma, kas visā pasaulē ir ļoti populāra, – tas ir projekts, kurā tiek vākti līdzekļi konkrētam mērķim, popularizēšanas nolūkiem tiek īstenots kāds izaicinājuma brauciens. Man bija jāsavāc vairāk nekā 3000 eiro ziedojums The Body Shop Foundation izvēlētajiem projektiem: palīdzēt Āfrikā bez pajumtes dzīvojošajiem bērniem, ziloņu populācijas saglabāšanai, kā arī ūdens attīrīšanas ierīcēm, kuru bērni paši spēj iedarbināt skrienot un rotaļājoties. Mans izaicinājums bija nedēļu ilga sevis pārvarēšana Zambijas upē Zambezi un karstajā saulē. Naudas vākšanas process nebija viegls, jo Latvijā cilvēkus ir grūtāk pārliecināt ziedot naudu Āfrikas iedzīvotāju problēmu risināšanai, nevis kādiem lokāliem mērķiem, līdz ar to Charity Challenge ceļojums bija tikai daļa no projekta, kas bija grūts un izaicinājumiem bagāts piedzīvojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdes novadā jau devīto gadu AS «Latvenergo» darbinieki un biedrība «Mēs zivīm» no egļu zariem izgatavojuši 474 zivju mākslīgās nārsta ligzdas.

Nārsta ligzdas maijā izvietos Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles - katrā vietā pa aptuveni 200. Šogad pirmo reizi pilotprojektā tās arī ievietos kādā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšiem un, kad būs noticis nārsts, ikru paraugus nodos zinātniskajam institūtam «BIOR» izpētes veikšanai.

Piedaloties vairāk nekā 100 interesentiem, šogad ir izgatavots vislielākais zivju nārsta ligzdu skaits – 474. Iniciētais vides projekts attīstās: iepriekšējā gadā biedrības «Mēs zivīm» pārstāvji veica izpēti par nārsta ligzdu izvietošanas iespēju Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšos.

Šogad pirmo reizi 40 ligzdas tiks ieliktas Daugavā augšpus hidroelektrostacijas. Vēl viens šī gada jaunums, kuru plāno īstenot AS «Latvenergo", ir sadarbībā ar zinātnisko institūtu «BIOR» analizēt ikru paraugus no zivju mākslīgajām nārsta ligzdām, lai noteiktu ikru kvalitāti, zivju sugas un citus parametrus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mālpils piensaimnieks katlu mājas avārijas dēļ Sudas upē nonāk 100 litri mazuta

Dienas Bizness, 01.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot SIA Mālpils piensaimnieks katlu mājas remontdarbus, Sudas upē ieplūdis mazuts. Avārija notikusi strādnieku neuzmanīgas rīcības rezultātā. Veicot remontdarbus pienotavas katlu mājā, naftas produkti nonākuši pienotavas attīrīšanas iekārtās un plūduši uz upi. Kopējais upē nonākušā mazuta apjoms – 100 litri, informē Valsts vides dienesta (VVD) pārtsāve Jūlija Ņikitina.

Par vides avāriju Mālpils pašvaldībai ziņojuši vietējie iedzīvotāji. VVD Lielrīgas reģionālā vides pārvalde uzsākusi administratīvo lietvedību par upes piesārņošanu un negadījuma neziņošanu atbildīgajiem dienestiem. SIA Mālpils piensaimnieks uzdots veikt upes attīrīšanas darbus. Upes zivju resursu zaudējuma aprēķināšanai VVD Lielīrgas RVP piesaistīs Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtu BIOR.

Pārbaudes brīdī SIA Mālpils piensaimnieks direktors informēja, ka mazuta sūkņu telpā šā gada 30.jūnijā tika veikta filtra nomaiņa, tā kā mazuta sūkņu telpa ir tehniski saistīta ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, tad mazuts ir nonācis attīrīšanas iekārtās ar izvadi Sudas upē. Pienotavas vadība VVD Lielrīgas RVP informēja, ka Sudas upē varētu būt nonākuši aptuveni 100 l mazuta. Mazuts sastājies upes krastos, kā arī nosēdies tās gultnē. VVD Lielrīgas RVP uzdevis SIA Mālpils piensaimnieks veikt vides piesārņojuma savākšanu un bīstamos atkritumus nodot attiecīgajam atkritumu apsaimniekotājam. Vides pārvalde ir uzsākusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par vides piesārņošanu un piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumu neievērošanu. Pēc VVD speciālistu domām, šis piesārņojums ir būtisks un atstās sekas uz upes ekosistēmu, tāpēc Sudas upes zivju resursu zaudējuma aprēķināšanai VVD Lielīrgas RVP piesaistīs Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtu BIOR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Atdzīvina vēsturiskus plakātus

Anda Asere, 11.03.2019

SIA Kaltenes krasti (zīmols Kaltene) līdzīpašnieces Līva Pērkone (no kreisās) un Marija Ručevska

Foto: Sandija Veikša

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Kaltenes krasti atjaunoto plakātu kolekcija izceļ pagājušā gadsimta 20.-30. gadu izcilākos Latvijas vēsturiskā dizaina piemērus un nākotnē plāno piedāvāt arī mākslas darbu reprodukcijas.

«Mēs ar Mariju jau vairākus gadus strādājam kopā – pie TechChill konferences un citiem projektiem, kas saistīti ar stratēģiju, komunikāciju un projektu vadību. Tie ir lieliski procesi, bet pēc trešā kopīgā TechChill, kad mazliet atkāpāmies no ikdienas organizēšanas, radās vēlme pārmaiņas pēc īstenot kaut ko taustāmu un rokās paturamu,» stāsta Līva Pērkone, SIA Kaltenes krasti (zīmols Kaltene) līdzīpašniece. Tajā mirklī bija iespēja mazliet atpūsties, bet nemiera gars turpināja urdīt. «Mētājāmies ar dažādām idejām, pa pusei nopietni, pa pusei pa jokam – kas būtu tāds, ko mēs varētu radīt, pēc iespējas atšķirīgu no tā, ko darām ikdienā? Līva atcerējās par reklāmas plakātiem no Latvijas pirmās neatkarības gadiem, ko bija pētījusi pirms gadiem desmit, un kādi tie ir populāri suvenīri citās Eiropas valstīs. Man plakāti iepatikās, un jau nākamajā rītā satikāmies bibliotēkā, lai noskaidrotu tālākos soļus,» atminas otra uzņēmuma līdzīpašniece Marija Ručevska. Laikā, kad Līva studēja vēsturi un jau bija sākusi strādāt komunikācijas nozarē, reklāmas plakāti viņu ieinteresēja, jo bija kā vienojošais elements starp komunikāciju, vēsturi un ekonomiku. «Ja tā padomā, tad arī ar šo hobiju nekur tālu neesam aizgājušas no tā, ko darām ikdienā. Periodikas arhīvs un plakāti bija viena no pirmajām lietām, kas tika digitalizēta un bija pieejama tiešsaistē, neejot uz bibliotēku. Tā bija mana pirmā īstā saskare ar digitalizāciju un tās iespējām,» atzīst Līva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnu grāmata ar leļļu teātri, Ucipuci meklē mājas, laiž klajā jaunu tirāžu, kura papildināta ar jaunumiem – Latvijas Radio leģendu Sandras Glāzupas un Gunāra Jākobsona ierunātu audio lugu un grupas The Sound Poets līdera, Jāņa Aišpura, radītu dziesmu.

Autores Zanes Zustas grāmata Ucipuci meklē mājas tika laista pārdošanā pērnā gada nogalē, un nepilna mēneša laikā tika izpārdota pirmā tirāža. Darbs tika nominēts arī grāmatu mākslas konkursam Zelta ābele 2015, kur par skaistāko grāmatu titulu sacentās bērnu literatūras kategorijā, bet Latvijas vārdu joprojām pārstāv Latvijas oficiālajā stendā dažādās starptautiskās grāmatu izstādēs.

Veidojot jauno metienu, grāmata papildināta ar Ucipuci audio lugu, ko ierunājušas Latvijas Radio leģendārās balsis Sandra Glāzupa un Gunārs Jākobsons, bet lugas mūzikas un Ucipuci dziesmas autors ir grupas The Sound Poets līderis Jānis Aišpurs, kurš dziesmu iedziedājis kopā ar savu sešgadīgo meitiņu Emīliju. Līdz ar to grāmata lasītājiem vienlaicīgi piedāvā sešus produktus – grāmatu, zinības, leļļu teātri, lellītes, audio lugu un dziesmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

4.maijā kinoteātrī Splendid Palace notiks režisores Ievas Ozoliņas dokumentālās filmas Mans tēvs baņķieris pirmizrāde. Filma ir autobiogrāfisks detektīvstāsts, kurā režisore seko līdzi sava tēva TOP Bankas prezidenta Borisa Osipova gaitām 90. gados, līdz brīdim, kad viņš 1994. gadā pazuda ar 6 miljoniem noguldītāju naudas. Visus šos gadus viņa liktenis un atrašanās vieta nebija zināma, līdz pirms trim gadiem Interpols paziņoja, ka Malaizijā pieteicies cilvēks ar tēva vārdu un personas kodu, informē filmu studija Mistrus Media.

Filmas darbība notiek mūsdienu Latvijā un Malaizijā, šķetinot 90. gadu vēstures notikumus, sākot no pirmajām kapitālisma iezīmēm līdz komercbanku uzplaukumam, apskatot TOP bankas gadījumu kā vienu no spilgtākajiem 90. gadu banku krīzes piemēriem.

Filma ir autores personīga nesenas Latvijas vēstures rekonstrukcija, aplūkojot tā laika notikumu nospiedumus cilvēku biogrāfijās un atceroties pagātnes notikumus, kuros tika ierauta viņas ģimene, kā arī autores personīgais ceļš pie tēva 20 gadus vēlāk. Tā ir režisores pirmā filma, kas drosmīgi vēsta par savu un savas ģimenes dzīvi jaunā kapitālisma apstākļos un likteņa pavērsieniem pēc tam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekts «Dzīvības poga» darbu sāka pērnā gada jūlijā. «Kad mans vectēvs, kurš dzīvo viens, nokrita un nespēja tikt pie telefona, lai mums piezvanītu, es sāku interesēties, vai Latvijā pieejams tāds pakalpojums kā SOS poga, taču nebija. Tā radās ideja izveidot šādu pakalpojumu un palīdzēt ne tikai manam vectēvam, bet arī citiem cilvēkiem,» stāsta SIA Dzīvības poga īpašniece un psiholoģe Marina Pjanova.

Marina zināja, ka šāda veida pakalpojumi ir ārkārtīgi populāri citās Eiropas valstīs, taču Latvijā šāda pakalpojuma saņemšana bija ļoti sarežģīta – SOS pogas bija pieejamas tikai kā speciāla, ierobežota valsts palīdzība. Tā rezultātā Marina ar savu biznesa partneri nolēma Latvijā nolēma izveidot šādu pakalpojumu un piedāvāt nepieciešamo tehnisko aprīkojumu. Pēc tam, kad tika veikta virkne testu, kāda Latvijas tehnoloģiju kompānija veiksmīgi izstrādāja un izveidoja īpašu sistēmu, kas nodrošina klientiem saziņu ar speciālu zvanu centru un uzticības personām, kuras izvēlas pats klients.

Projekta mērķauditorija ir Latvijā dzīvojošie cilvēki gados, kā arī cilvēki ar sliktu veselību vai ierobežotām kustībām; cilvēki, kuriem var būt nepieciešama medicīniskā vai sociālā palīdzība, cilvēki, kas cieš no demences, epilepsijas vai sirds slimībām. Saziņa ar operatoru iespējama 24 stundas diennaktī, un viņš var ne tikai izsaukt cilvēkam nepieciešamo palīdzību, bet arī atbalstīt grūtā situācijā un pat kontrolēt zāļu lietošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: Latgales tūrisma potenciāls netiek izmantots pietiekami

Dienas Bizness, 08.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgalē paveras gleznaina un acīm tīkama dabas ainava, ko papildina baznīcu torņi. Lai varētu baudīt dabas skaistumu, vairākās vietās Latgalē ir izveidotas tādas skatu vietas kā skatu torņi, putnu novērošanas torņi, skatu laukumi, platformas u.c. Latgalē ir iespējams radīt jaunas vai uzlabot esošās skatu vietas, ar kuru palīdzību var gūt arī ekonomisku labumu reģionam. Šo ekonomisko labumu var gūt ne tikai ieviešot objektos apmeklējuma maksu, izveidojot binokļu nomas punktus, aktīvāk piedāvājot gida pakalpojumus u.c., bet arī veicinot mārketinga aktivitātes, pētījumā noskaidrojusi biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes absolvente Ligita Karvele.

Jo vairāk būs objektu, kas ieinteresē cilvēkus, jo vairāk tūristu reģionā pavadīs ilgāku laiku un izmantos naktsmītnes, ēdināšanas iestādes un citus pakalpojumus.

Pētījumā tika apkopoti Latgales skatu vietu piemēri, par kuriem iespējams uzzināt interneta vidē un informatīvajos materiālos (bukletos, brošūrās, tūrisma ceļvežos, kartēs u.c.) - kopumā 21 objekts. Pētījumā apzinātie putnu vērošanas torņi atrodas izcilās putnu migrācijas vietās, ko atzīst ne tikai Latvijas, bet starptautiskā mērogā, piemēram, Dvietes paliene, kurā atrodas 3 no autores apkopotajām skatu vietām, ir viena no izcilākajām vietām Latvijā, kur pulcējas un ligzdo savvaļas putni. Skatu laukumi atrodas pilskalnā, purvā, pilsētā, pie ezera un uz ēkas jumta, un skatu torņi, kas izceļas no pārējām skatu vietām ar savu iespaidīgumu, piemēram, Lielā Liepu kalna skatu tornis, kas ir augstākais koka skatu tornis Latvijā. Apkopojumā ir iekļauta arī viena skatu platforma un augstāka reljefa punkts - skatu vieta Mākoņkalnā, kas ir viens no augstākajiem Latgales pauguriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Piedāvā vakariņot koku galotnēs

Laura Mazbērziņa, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma uzņēmums The Latvian Element piedāvā ekstravagantas vakariņas koku galotnēs, 10 metru augstumā. Ēdienus sešās kārtās gatavos šefpavārs Endijs Vīnerts.

«The Latvian Element» ir tūrisma uzņēmums, kas vada sajūtu pasākumus dabā, stāstot teikas un pasakas, izmantojot dabas dotos elementus - garšas, smaržas, pieskārienus, lielākus un mazākus izaicinājumus.

Pasākuma «Vakariņas koku galotnēs» autores ir trīs labākās draudzenes - Laura Ansone («The Latvian Element»), Santa Grīva («TreeHouse place») un Rota Guļevska («Piedzīvojuma Gars»). Visas draudzenes pēdējos gados ir daudz dzīvojušas pa koku galotnēm, gan mācoties alpīnisma pamatus, gan veidojot komandas saliedējošus pasākumus, gan organizējot dzīvi koku platformās kopā ar sadarbības partneriem dažādās Latvijas vietās. Šogad «TreeHouse place» būvētās platformas varēs redzēt un tajās uzrāpties arī sarunu festivālā «Lampa».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lašu un taimiņu aizsardzības reidos atrod nelikumīgus tīklus un žebērkļus

Žanete Hāka, 17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot lašu un taimiņu dabiskā nārsta aizsardzības reidus, aizvadītajā nedēļā Valsts vides dienesta (VVD) inspektori no ūdenstilpēm izņēmuši 37 nelikumīgi ievietotus zivju tīklus, 8 zivju murdus un divus žebērkļus, informē VVD.

Kopumā noformēti 12 administratīvā pārkāpuma protokoli par makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpumiem. Vidzeme un Kurzemē sāktas administratīvās lietvedības par lašu ieguvi ar žebērkļiem un nelikumīgu to zveju.

Veicot pārbaudi Užavas upē, tīklu izņemšanas laikā no krasta puses atskanēja šāviens un inspektoru laivas virzienā tika mests grimstošs priekšmets. Savukārt Salacgrīvas novadā, Aģes upē lašu ieguvē ar žebērkli sāktas trīs administratīvās lietvedības. Žebērkļi atrasti arī Svētupē.

Dažviet tīkli upē tiek ievietoti visā tās platumā, pilnībā aizšķērsojot ceļu zivju kustībai. Mazismēra tīklus maluzvjenieki cenšas maskēt, piesienot pie kokiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ogres upē izvietos mērlatas ūdens līmeņa izmaiņu noteikšanai

Žanete Hāka, 14.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldību apciemojusi Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) valdes priekšsēdētāja Inita Stikule, lai pārrunātu jautājumu par mērlatu uzstādīšanu Ogres upes kritiskajās vietās, informē Ogres novada pašvaldības pārstāvji.

Tika apspriests jautājums par 3 mērlatu uzstādīšanu kritiskajās Ogres upes vietās, novietojot tās upes krastā. Pēc mērlatas nolasāmajiem parametriem, un ievadot tos tiešsaistes režīma tīmekļa vietnē, veidosies upes stāvokļa informācija par ūdens līmeni, ledus biezumu, sniegu uz ledus. Ūdens līmeņa prognozi var paredzēt 10 dienas uz priekšu, kritiskā situācijā mērījumi var tikt apkopoti 24 stundas diennaktī. Pēc šiem datiem, apkopojot informāciju, varēs izvērtēt situāciju, lai savlaicīgi reaģētu uz plūdu riska draudiem.

9. janvārī Ogrē bija ieradies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) speciālistiem, lai apspriestu aktuālo plūdu riska problēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau trešo nedēļu šosejas Jelgava–Staļģene–Code (P94) trešajā kilometrā pie Mežciema turpinās jaunā tilta pār Vircavas upi būvniecība. Tam jābūt gatavam nākamā gada vasarā, vēsta reģionālais portāls zz.lv.

Darba gaitā upmalā izcērtot kokus, no šosejas tagad paveras plašs skats uz tilta būvlaukumu, kur redz divus ekskavatorus un vairākas smagās automašīnas, kurās tiek krauta krastmalas melnzeme. Pašu Vircavas upi augšpus tilta neredz. Tās vecā gultne palikusi zem zemes rakumiem, bet jaunā vēl nav izveidota.

Uzņēmuma «Rīgas tilti» meistars Ivars Vēmanis skaidro, ka upe aizrakta vien uz pāris nedēļām. Tālāk uz būvēšanas laiku tiks izveidota pagaidu caurteka, kas nodrošinās upes plūdumu. «Šajā sausajā laikā upe gan ir kā dīķis. Uz kuru pusi pūš vējš, uz to arī tek,» saka darbu vadītājs. Viņš paskaidro, ka tilta celtniekiem vispirms līdz mālam jānoņem 11–12 tūkstoši kubikmetru melnzemes slānis un tad tā vietā tikpat daudz jāuzber smilts. «Sausais laiks mums atvieglo darbu, cerams, ka vienu nedēļu ūdens līmenis upē vēl necelsies,» teic I.Vēmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Avoti: Sākotnējās analīzes liecina par EgyptAir lidmašīnā notikušu sprādzienu

LETA--DPA, 24.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidusjūrā nokritušās lidsabiedrības EgyptAir lidmašīnas pasažieru mirstīgo atlieku sākotnējās analīzes norāda uz lidmašīnā notikušu sprādzienu, paziņoja ar izmeklēšanu saistīti informācijas avoti.

Informācijas avoti Ēģiptes vadītajā izmeklēšanas komitejā atklāja, ka līdz šim ir atrastas tikai nelielas ķermeņa daļas. Tajās nav konstatēti bojājumi nokļūstot ūdeni, kas liecina, ka lidmašīna ir sadalījusies gaisā.

Tiek veiktas DNS analīzes, lai identificētu bojāgājušos.

Jau vēstīts, ka Ēģiptes varasiestādes paziņojušas, ka lidmašīna pirms pazušanas nenovirzījās no kursa un neveica nekādus straujus pagriezienus. Grieķijas aizsardzības ministrs iepriekš apgalvoja, ka lidmašīna pagriezusies 90 grādus pa kreisi, tad veikusi 360 grādu pagriezienu pa labi un tad iegāzusies jūrā.

Ēģiptes bruņotie spēki piektdien informēja, ka lidmašīnas atlūzas un pasažieru personīgās mantas atrastas 290 kilometrus uz ziemeļiem no Aleksandrijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Rīgas pils Konventa un Horna bastionā atrastas vēsturiskas liecības

Žanete Hāka, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» īstenotā Rīgas pils Konventa pārbūves un restaurācijas projekta arheoloģiskās izpētes ietvaros atrastas nozīmīgas vēsturiskas liecības, informē VNĪ.

Pils projekta restaurācijas un rekonstrukcijas darbu mērķis ir atjaunot seno būvi nākamajām paaudzēm ar autentiskiem arhitektūras elementiem un vēsturisko konstrukciju apjomu, tādēļ atrastās vēstures liecības būs būtisks pienesums pils rekonstruējamai daļai.

Šobrīd Rīgas pils vecākajā daļā - Konventa un Horna bastionā - pirms rekonstrukcijas un restaurācijas būvniecības uzsākšanas pilnā sparā notiek arheoloģiskās un mākslinieciskās izpētes darbi. Izpētes darbi Horna bastionā tuvojas nobeigumam. Jau tagad ir skaidrs, ka atrastās vēstures liecības ir vērtīgas un atspoguļosies jaunajā pils projektā.

«Esam īpaši gandarīti par to, ka VNĪ lēmums nesasteigt būvniecību, bet ieklausīties arheologu un zinātnieku viedoklī par iespējamiem atklājumiem, ir izrādījies pareizs. Tik unikālu un Latvijai nozīmīgu mantojumu, kāda ir Rīgas pils, visticamāk nākamajām paaudzēm atjaunosim tikai vienreiz. Tas ir neaptverami bagāts vēstures mantojums, kas prasa sevišķi rūpīgu un uzmanīgu darbu, lai vēstures liecības pēc pils rekonstrukcijas tiktu saglabātas. Atklājumi, protams, ieviesīs korekcijas projekta virzībā, jo projektētājiem būs jāveic izmaiņas. Bet tas ir tā vērts, jo mēs strādājam ne tikai Latvijas simtgadei, bet arī tām paaudzēm, kas nāks nākamajos 100 vai 200 gados. Paldies vēsturniekiem un arheologiem par stingru nostāju, pacietību, zināšanām un neatlaidību», atzīst VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā veidojas nelegāli tabakas apstrādes uzņēmumi, kas, domājams, piegādā tabaku fabrikām visā Eiropā, ceturtdien paziņojis Lietuvas Muitas krimināldienests (MKT).

«Izveidojusies draudīga situācija - Lietuva ir teju vienīgā no tuvākā reģiona valstīm, kur izejvielas tabakas izstrādājumu izgatavošanai netiek uzskatītas par akcīzes preci, tādēļ mūsu valstī tiek ievesti milzīgi neapstrādātas tabakas apjomi. Mums ir aizdomas, ka apstrādātas izejvielas vēlāk tiek piegādātas nelegālām tabakas fabrikām visā Eiropā,» norādījis šā dienesta direktors Mants Kaušils.

Pagājušajā nedēļā tiesībsargājošo iestāžu darbinieki Alītas rūpniecības rajonā atklāja tabakas noliktavu ar apstrādes iekārtām un 80 tonnām tabakas aptuveni 6,7 miljonu eiro vērtībā, no kurām 10 tonnas jau bija apstrādātas, iesaiņotas un sagatavotas izvešanai. Lēsts, ka šāda tabakas daudzuma pietiek, lai saražotu četrarpus miljonus paciņu cigarešu, kuru vērtība būtu vismaz divas reizes lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru