Jaunākais izdevums

Interesantu atradumu Smiltenes piepilsētas mežā, Abula upē, šonedēļ uzgājuši Variņu pagasta uzņēmuma MV Līvas strādnieki, kuri tur būvē gājēju tiltiņu pāri upei, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Pateicoties viņu vērībai, pēc 24 gadiem dienasgaismu ieraudzījis pudelē ielikts vēstījums ar sveicienu «visiem lieliem un maziem Latvijas bērniem». To parakstījušas Dace, Marika un Elīna (uzvārdi nav norādīti), kuras tobrīd, pēc rokraksta un zīmējumiem spriežot, bijušas bērna vai pusaudža vecumā.

Savu atradumu celtnieki uzticējuši Ziemeļlatvijai ar vēlējumu, ka varbūt šo ziņu izlasīs un atsauksies zīmītes autores, kurām tagad, visticamāk, ir jau pašām savi bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Valsts svētkos saņēmām no Jums negaidītu, bet lielisku dāvanu - ziņas par to, ka mūsu pirms 24 gadiem Abulā palaistā zīmīte ir atrasta!! Esam trīs māsīcas - Dace, Marika un Elīna (skat. bērnības kopbildi pielikumā), kuras bērnības vasaras ar prieku pavadīja pie omītes un opīša Smitenes Pavāros.» Tā Ziemeļlatvijai raksta zīmītes autores.

Kā vēstīts, interesantu atradumu Smiltenes piepilsētas mežā, Abula upē, uzgāja Variņu pagasta uzņēmuma MV Līvas strādnieki, kuri tur būvē gājēju tiltiņu pāri upei.

Pateicoties viņu vērībai, pēc 24 gadiem dienasgaismu ieraudzījis pudelē ielikts vēstījums ar sveicienu «visiem lieliem un maziem Latvijas bērniem». To parakstījušas Dace, Marika un Elīna (uzvārdi nav norādīti), kuras tobrīd, pēc rokraksta un zīmējumiem spriežot, bijušas bērna vai pusaudža vecumā.

«Iedvesmojušās no bērnu grāmatām, mēs izdomājām sev dažnedažādas izklaides - rīkojām koncerta uzvedumus, cirka izrādes, braucienus ar vectētiņa rolleri, loka šaušanas sacensības un, protams, ekspedīcijas pa Abulu. Upe atradās turpat pie mājas, ūdens līmenis vasarā bija zems - līdz ceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lētākais, taču nepopulārākais risinājums

www.daugavasbalss.lv, 29.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pasaules lielākais dzērienu ražotājs The Coca-Cola Company atzīmē tā ikoniskās stikla pudeles dizaina simtgadi, informē Coca-Cola HBC Latvia pārstāve Dace Dricka.

Tālajā 1915.gadā Coca-Cola regulāri cīnījās ar konkurentiem, kas par katru cenu mēģinājuši to atdarināt. Šī iemesla dēļ kompānija izvirzīja radošu izaicinājumu ASV stikla ražotājiem – radīt tādu pudeli, kas tik ļoti atšķirtos no pārējām, ka to varētu atpazīt tumsā pēc taustes vai pat saplīsušu lauskās. Šajā izaicinošajā konkursā uzvarēja Root Glass Company, radot pudeles dizainu, kas ar tās iegareno formu un retajām iedobēm atgādināja kafijas pupiņu. Pudele tika patentēta 1915.gada 16.novembrī, un kopš tā laika veselu gadsimtu ir iezīmējusi ikoniskus un neaizmirstamus brīžus filmās, sociālajā vēsturē, dizainā un tēlotājmākslā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Papildināta - Slocenes upē Tukumā atkal konstatētas beigtas zivis

LETA, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slocenes upē Tukumā, kas pirms diviem gadiem piedzīvoja masveida zivju bojāeju, atkal konstatētas beigtas zivis, aģentūru LETA informēja Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Laukmane.

Pašvaldība saņēmusi ziņas, ka Slocenes upes krastā, pie Jelgavas ielas tilta, konstatētas beigtas zivis.

Pašvaldības speciālisti sazinājās ar Valsts vides dienestu (VVD), lai skaidrotu notikušā iemeslus un saņemtu tālākās rīcības norādes, pauda Laukmane.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus nevākt beigtās vai pusdzīvās zivis un nelietot tās uzturā, kā arī neizbarot mājdzīvniekiem.

VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča aģentūrai LETA skaidroja, ka pēc Tukuma novada pašvaldības paziņojuma, Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) inspektori veica notikuma vietas apsekošanu.

Tika konstatēts, ka bojā gājušas aptuveni 40 zivis. Tāpat tika atklāts, ka uzņēmuma SIA GTF upes gultnes tīrīšanas laikā pārkāpti darba tehniskie noteikumi. Ekskavators atradies upē un no turienes tīrījis gultni, lejot no kausa upē smelto ūdeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvēlākie un ekstrēmākie ūdens tūrisma baudītāji jau interesējas par iespēju iznomāt laivas, lai dotos savā šā gada pirmajā braucienā pa upi, lai gan upēs ledus joprojām nav izgājis.

Laivu iznomātāji akcentē, ka šobrīd doties braucienā ar laivu pa upēm ir bīstami, aicinot kvēlākos ūdens tūrisma baudītājus tomēr vēl pagaidīt.

Pirmos laivu braucējus jau piedzīvojusi Amatas upe, lai arī šajā upē ledus vēl nav izgājis. Kā informēja Amatas novada Tūrisma informācijas centrā, laivošana Amatas upē patlaban vēl ir bīstama, jo ledus nav izgājis no visas upes. No ledus brīvs patlaban ir posms no Melturu tilta līdz Kārļu zivjaudzētavai. Tomēr neskatoties uz to, aizvadītajās brīvdienās jau ir bijuši cilvēki, kuri ar laivām devušies braucienā pa upi.

Par iespēju iznomāt laivas cilvēki interesējušies arī Campo laivu nomā, taču tur pagaidām laivu nomu nepiedāvā, jo laikapstākļi nav atbilstoši braukšanai ar laivu. Laivu nomā stāstīja, ka interese no cilvēku puses ir, taču viņi vēl neiesaka sēsties laivās, jo ārā vēl ir ziema.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nekāp upē, ja ir bail samērcēt kājas,» – šī paruna, kurā iekodēts brīdinājums labāk neuzņemties risku, bieži vien raksturo stāvokli Latvijas biznesa uzsācēju vidē.

Ir daudz jaunu uzņēmēju, kuri upē sen jau ir iekāpuši, to veiksmīgi pārpeldējuši un tikuši līdz jūrām un okeāniem. Tomēr pat viņu iedvesmojošie stāsti, kurus aktīvi tiražē mediji un dažādas biznesa organizācijas, nespēj iekustināt jaunu uzņēmēju vilni – statistika liecina, ka jaundibinātu uzņēmumu skaits Latvijā sarūk. Iespējams, bailes no šīs «upes» – neprognozējamās straumes, neizzinātā krasta otrā pusē – ir lielākas par iespēju piedzīvot jaunas iespējas un ievērojami plašākus horizontus.

Altum pērn veiktā pētījumā 68% jaunuzņēmēju atzina, ka viņu apmierinātība ar dzīvi ir pieaugusi, 49% apliecināja, ka ir palielinājušies ienākumi. Vienlaikus pat apstākļos, kad dažādas biznesa atbalsta organizācijas un finanšu iestādes intensīvi piedāvā finansēt jaunas un tiešām perspektīvas iniciatīvas biznesā, daudzi netiek tālāk par sapni par savu uzņēmumu. Kāds cits pirms dažiem gadiem veikts pētījums rādīja, ka aptuveni trešdaļa no Latvijas ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem gribētu sākt paši savu biznesu (tie ir ap 300 tūkstošiem cilvēku). Nedaudz vairāk nekā puse atzina, ka viņiem un viņām nav skaidras idejas, ar ko šis uzņēmums nodarbotos. Taču no atlikušajiem aptuveni 130 tūkstošiem «sapņotāju» savu ieceri iemiesot uzdrošinās mazāk par desmito daļu. Pie tam šis skaits samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES fondu revidenti: esošais plānošanas periods uzsākts veiksmīgāk nekā iepriekšējais

Zane Atlāce - Bistere, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) kā Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas iestāde (RI), kas veic neatkarīgu ES fondu finansējuma un citu ārējo investīciju kontroli Latvijā, trešdien, 15. februārī, iesniedza Eiropas Komisijai (EK) pirmo pilno 2014. – 2020. gada plānošanas perioda gada kontroles ziņojumu (GKZ) un atzinumu. Secinājums – esošais plānošanas periods ir uzsākts sekmīgi, informē FM.

«Šis mums ir būtisks gads. Mēs kā ES fondu revidenti un EK uzticības partneri Latvijā ne tikai aizveram iepriekšējā 2007. – 2013. gada plānošanas perioda grāmatu, bet sākam arī jaunu pārbaužu nodaļu no pavisam tīras lapas jau 2014. – 2020. gada plānošanas periodā,» skaidro FM ES fondu RI vadītāja Nata Lasmane. Viņa uzsver, ka šis periods ir iezīmējies ar veiksmīgu iestāžu savstarpējo sadarbību – šajā plānošanas periodā katra dalībvalsts EK vienlaicīgi iesniedz dažādu iestāžu saskaņotu dokumentu paketi.

«Kopumā varam teikt, ka šo periodu uzsākām ļoti labi. Kopējais kļūdas līmenis visos fondos nav lielāks par EK noteikto 2% slieksni, kas nozīmē, ka konstatētās kļūdas apjoms ir pieņemams un nav pamata apšaubīt, ka vadības un kontroles sistēma darbojas pietiekami labi,» komentē RI vecākā eksperte Agnese Abula. Viņa salīdzināja ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda (KF) datus ar iepriekšējā perioda sākuma rezultātiem un norādīja, ka šis periods ir sācies veiksmīgāk nekā iepriekšējais. Attiecībā pret citiem fondiem kā Eiropas atbalsta fonds (EAF), Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (PMIF) un Iekšējās drošības fonds (IDF) kļūdas līmenis ir līdzīgs, tādējādi var secināt, ka kopumā Latvijā ir izveidojusies pieredze fondu atbilstošā ieviešanā, kas ir labs stabilitātes apstiprinājums. «Tas ļauj arī secināt, ka RI auditējamie fondi tiek ieviesti un kontrolēti atbilstoši un mēs kā dalībvalsts spējam būt uzticami partneri EK,» norāda A. Abula.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Brenguļu alus saimnieki cīnās ar importēto alu

Monta Glumane, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā mūsdienu darba tirgus konkurences apstākļus, nepietiek ar vienas nozares pārzināšanu. Ieejot starptautiskajos tirgos un biznesa attiecībām kļūstot sarežģītākām par nepieciešamību kļūst izcilība un spēja analizēt starpdisciplināru nozaru specifiku. Tieši tāpēc RSU Eiropas studiju fakultāte piedāvā unikālu un modernu profesionālā maģistra studiju programmu «Bizness un tiesības Eiropas Savienībā», kas apvieno aktuālāko no biznesa un tiesību specifikas.

Profesionālas zināšanas par inovācijām biznesā un ES uzņēmuma tiesībās var nodrošināt veiksmīgu un peļņu nesošu biznesa vadību. Šādas zināšanas nav nepieciešamas tikai lieliem uzņēmējiem, bet tās var palīdzēt arī tiem, kas tikai vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību vai nozares profesionāļiem.

Izpratne par nacionālo un starptautisko tiesisko regulējumu jebkuram uzņēmējam ļauj laicīgi paredzēt un novērsts iespējamos šķēršļus sekmīgai biznesa attīstībai. Tāpēc izpratne par tiesībām nav tikai papildus priekšrocība, bet pat nepieciešamība sekmīgas uzņēmējdarbības nodrošināšanai. Zināšanas par ES konkurences tiesībām, ES vienoto tirgu un nodokļu tiesībām var palīdzēt apsteigt citus, kas tiesiskā regulējuma džungļos tik labi neorientējas. Starpdisciplināras zināšanas ļauj saredzēt plašākas un daudzveidīgākas izaugsmes iespējams gan uzņēmējiem, gan citiem nozares profesionāļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mālpils piensaimnieks katlu mājas avārijas dēļ Sudas upē nonāk 100 litri mazuta

Dienas Bizness, 01.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot SIA Mālpils piensaimnieks katlu mājas remontdarbus, Sudas upē ieplūdis mazuts. Avārija notikusi strādnieku neuzmanīgas rīcības rezultātā. Veicot remontdarbus pienotavas katlu mājā, naftas produkti nonākuši pienotavas attīrīšanas iekārtās un plūduši uz upi. Kopējais upē nonākušā mazuta apjoms – 100 litri, informē Valsts vides dienesta (VVD) pārtsāve Jūlija Ņikitina.

Par vides avāriju Mālpils pašvaldībai ziņojuši vietējie iedzīvotāji. VVD Lielrīgas reģionālā vides pārvalde uzsākusi administratīvo lietvedību par upes piesārņošanu un negadījuma neziņošanu atbildīgajiem dienestiem. SIA Mālpils piensaimnieks uzdots veikt upes attīrīšanas darbus. Upes zivju resursu zaudējuma aprēķināšanai VVD Lielīrgas RVP piesaistīs Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtu BIOR.

Pārbaudes brīdī SIA Mālpils piensaimnieks direktors informēja, ka mazuta sūkņu telpā šā gada 30.jūnijā tika veikta filtra nomaiņa, tā kā mazuta sūkņu telpa ir tehniski saistīta ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, tad mazuts ir nonācis attīrīšanas iekārtās ar izvadi Sudas upē. Pienotavas vadība VVD Lielrīgas RVP informēja, ka Sudas upē varētu būt nonākuši aptuveni 100 l mazuta. Mazuts sastājies upes krastos, kā arī nosēdies tās gultnē. VVD Lielrīgas RVP uzdevis SIA Mālpils piensaimnieks veikt vides piesārņojuma savākšanu un bīstamos atkritumus nodot attiecīgajam atkritumu apsaimniekotājam. Vides pārvalde ir uzsākusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par vides piesārņošanu un piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumu neievērošanu. Pēc VVD speciālistu domām, šis piesārņojums ir būtisks un atstās sekas uz upes ekosistēmu, tāpēc Sudas upes zivju resursu zaudējuma aprēķināšanai VVD Lielīrgas RVP piesaistīs Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtu BIOR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojums: Pārvarēt bailes Zambezi upē

Sagatavojusi Linda Zalāne, 07.11.2014

Viktorijas ūdenskritums jeb Mosi-Oa-Tunya (Smoke that Thunders - Dūmi, kas pērkoņo) – viens no septiņiem pasaules brīnumiem.

Foto: no Matthew Taylor arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaka Ieva Gailuma, The Body Shop (SIA Bodybalt) Baltijas tirgus direktore

Uz Zambiju devos izaicinājuma braucienā Charity Challenge, kuru par godu savai 25. gadu jubilejai organizēja The Body Shop Fondation. Charity Challenge ir ziedojumu vākšanas forma, kas visā pasaulē ir ļoti populāra, – tas ir projekts, kurā tiek vākti līdzekļi konkrētam mērķim, popularizēšanas nolūkiem tiek īstenots kāds izaicinājuma brauciens. Man bija jāsavāc vairāk nekā 3000 eiro ziedojums The Body Shop Foundation izvēlētajiem projektiem: palīdzēt Āfrikā bez pajumtes dzīvojošajiem bērniem, ziloņu populācijas saglabāšanai, kā arī ūdens attīrīšanas ierīcēm, kuru bērni paši spēj iedarbināt skrienot un rotaļājoties. Mans izaicinājums bija nedēļu ilga sevis pārvarēšana Zambijas upē Zambezi un karstajā saulē. Naudas vākšanas process nebija viegls, jo Latvijā cilvēkus ir grūtāk pārliecināt ziedot naudu Āfrikas iedzīvotāju problēmu risināšanai, nevis kādiem lokāliem mērķiem, līdz ar to Charity Challenge ceļojums bija tikai daļa no projekta, kas bija grūts un izaicinājumiem bagāts piedzīvojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdes novadā jau devīto gadu AS «Latvenergo» darbinieki un biedrība «Mēs zivīm» no egļu zariem izgatavojuši 474 zivju mākslīgās nārsta ligzdas.

Nārsta ligzdas maijā izvietos Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles - katrā vietā pa aptuveni 200. Šogad pirmo reizi pilotprojektā tās arī ievietos kādā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšiem un, kad būs noticis nārsts, ikru paraugus nodos zinātniskajam institūtam «BIOR» izpētes veikšanai.

Piedaloties vairāk nekā 100 interesentiem, šogad ir izgatavots vislielākais zivju nārsta ligzdu skaits – 474. Iniciētais vides projekts attīstās: iepriekšējā gadā biedrības «Mēs zivīm» pārstāvji veica izpēti par nārsta ligzdu izvietošanas iespēju Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšos.

Šogad pirmo reizi 40 ligzdas tiks ieliktas Daugavā augšpus hidroelektrostacijas. Vēl viens šī gada jaunums, kuru plāno īstenot AS «Latvenergo", ir sadarbībā ar zinātnisko institūtu «BIOR» analizēt ikru paraugus no zivju mākslīgajām nārsta ligzdām, lai noteiktu ikru kvalitāti, zivju sugas un citus parametrus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotājs ar savu izvēli var noteikt toni izejvielu ražotājiem un tādējādi iesaistīties videi draudzīgāku produktu ražošanā.

"Jāiet līdzi laikam. Iepriekšējais iepakojuma dizains tapa pirms krietna laika. Tirgus mūsdienās ir tik ārprātīgi dinamisks, ka pienācis laiks radīt ko jaunu. Salikām kopā to, kas ir svarīgi mums pašiem un klientiem un kā varam būt dabai vēl draudzīgāki, nekaitīgāki, foršāki," teic Agate Jurkovska–Kanča, SIA "Purenn" līdzīpašniece.

Sabiedrība kopumā "saražo" daudz atkritumu, bet ar tiem maz kas tiek iesākts, kā rezultātā daudzviet pludmales izraibina plastmasas pudeles un maisiņi. Viņa uzskata, ka ir svarīgi rīkoties.

"Jo vairāk mēs kā ražotājs prasīsim saviem piegādātājiem pudeles no 100% pārstrādātas plastmasas, jo vairāk šī iepakojuma un sagatavju ražotāji būs spiesti domāt, kā to izpildīt. Līdz ar to rodas motivācija savākt atkritumus un tos pārstrādāt. Pieprasījums rada piedāvājumu. Globāli skatoties, mūsu rīcība ir ļoti svarīga. Runāt tikai par to, ka vajag nodot atkritumus pārstrādei, nav gana, jo tiem uzņēmumiem, kas tos pārstrādā, nav, kur realizēt jaunās izejvielas. Taču, ja ir pieprasījums, pēc kāda laika nevienā mežā nevienu plastmasas pudeli vairs neatradīsim," spriež A. Jurkovska–Kanča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas Valsts ģimnāzija rīt, 1. septembrī, sāks darbu, kā paredzēts. Būs svinīgā līnija, klases stundas, audzēkņi uzzinās turpmāko dienu mācību grafiku. Līdztekus tam izglītības iestādi piepildīs būvnieku radītais troksnis, vēsta portāls bauskasdzive.lv.

Pirms pāris dienām Bauskā sastaptā ģimnāziste Dina Briede secināja, ka līdz mācību gada sākumam remonts skolā noteikti nebūs beidzies. «Tas nav labi. Būs līdzīgi kā pagājušajā gadā, kad koncentrēties traucēs celtnieku darba trokšņi. Esmu lasījusi, ka pilnībā neizvēdinātās telpas, kurās vēl ir krāsu un lakas smarža, var radīt alerģiskas saslimšanas,» spriež 11. klases skolniece.

Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» četras dienas pirms mācību gada sākuma skolas direktors Raimonds Žabovs, saimnieks Aivars Zubovs, būvfirmas «Kvintets M» vadītājs Ainārs Marinsks un būvuzraugs no SIA «Firma L4» Jānis Rikters apliecina, ka skolnieces secinājumi daļēji ir patiesi. Optimistiskais scenārijs paredz, ka celtnieki no skolas projām dosies tikai īsi pirms valsts svētkiem novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Tilta būvētāji dodas projām no objekta

Dienas Bizness, 20.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais tilts pār Mūsu Bauskā ir uzbūvēts, celtnieki šajās dienās beidz sakārtot apkārtni, aizvākt savus darba vagoniņus, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve

Oficiālais objekta nodošanas termiņš ir 20. oktobris. Dažādu dokumentu saskaņošana un parakstīšana notiks ilgākā laikā. Novada dome iecerējusi svinīgo tilta atklāšanu rīkot 11. novembrī – Lāčplēša dienā. Taču celtnieki pamazām sāk aizvest tehniku, sakārtot teritoriju, steidz paveikt pēdējos sīkos darbiņus. SIA «Tilts» valdes loceklis Artjoms Gridņevs Bauskas Dzīvei pastāstījis, ka uzņēmumam šis objekts īpašas grūtības nav sagādājis: «Mūsu pieredze ļāva darbus veikt laikus, īpašu problēmu nebija.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties gada izskaņai, parasti palielinās visdažādāko prognožu izteikšanas aktivitāte. To var attiecināt arī uz finanšu tirgiem, kur daudzi cenšas uzminēt, cik veiksmīgs vai tieši pretēji - neveiksmīgs - varētu būt nākamais gads.

Jāteic, ka šā gada akciju pieaugums ar uzviju pārspējis lielāko daļu no pirms tam izteiktajiem paredzējumiem - kopš gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies jau par ceturto daļu. Šādu izaugsmi balstījuši pieņēmumi par jaunu centrālo banku atbalsta pasākumu vilni ekonomikai, un šķietamais progress ASV-Ķīnas tirdzniecības kariņa frontē. Aptuveni pirms gada 14 lielo Volstrītas banku prognozētāju aplēses par S&P 500 šā gada potenciālo sniegumu liecināja, ka vidēji ASV akciju cena šogad pieaugs par 10%.

Peļņa nosmelta

Ja aplūko šā brīža prognozes, tad jāsecina - liela daļa finanšu tirgus eksperti pēc tik dāsniem šā gada guvumiem nākotni tikpat spožu prognozēt baidās. Pamatā, šķiet, tiek lēsts, ka tik spējš nesenais akciju cenu pieaugums nosmēlis lielu daļu no nākamā gada akciju peļņas. Daudzi gan šajā pašā laikā atturas paredzēt kādu noturīgu akciju cenu samazināšanos. No pasaules ietekmīgākajām ekonomikām joprojām tiek gaidīta izaugsme, ražošanas atveseļošanā un tas, ka spēcīgs patēriņš aizēnos lēnīgākas biznesa investīcijas.Lai nu kā - The Wall Street Journal apkopotās astoņu Volstrītas banku vidējās prognozes par nākamā gada beigām liecina, ka tad S&P 500 akciju indeksa vērtība atradīsies pie 3241 punktu atzīmes. Tas no šīs nedēļas pirmās puses būtu pieaugums vien par 4%. Iespējams, tas, ka daudzi šobrīd nav pārlieku optimistiski, ir pat laba zīme, jo liecina, ka tendences vēl nediktē kāda vispārēja sajūsma un neievainojamības sajūta, kas parasti raksturīga cenu augtākajiem punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada rudens finanšu tirgos tika gaidīts ar zināmām bažām. Kā nekā tieši pirms gada aizsākās spēcīga akciju izpārdošana, kas ASV fondu tirgu nogāza teju par 20%.

Līdzīgas nedienas bija arī Vecajā kontinentā, kur rudens un ziemas sākums lieliski parādīja, cik ātri akciju tirgū var sadegt aptuveni divi triljoni eiro. Rīt jau oktobris, un šis mēnesis kā tāds dažkārt tiek gaidīts ar zināmām bažām (arī septembris, bet to, šķiet, būsim pārdzīvojuši daudzmaz veiksmīgi), jo tieši tā laikā finanšu tirgi piedzīvojoši dažus no saviem pašiem lielākajiem sabrukumiem.

Katrā ziņā Eiropai pēdējā laikā jaunumi nav tie paši labākie: reģiona motora - Vācijas - ražošana pamatīgi iebuksējusi, un vājums draud inficēt arī pagaidām noturīgo patēriņu. Šīs valsts uzņēmēju gaidas par nākotni ir pesimistiskās kopš iepriekšējās globālas finanšu krīzes. Tepat pie apvāršņa gozējas Brexit, un ASV, šķiet, spriež ne tikai par tarifiem Vecā kontinenta vīnam un rokassomiņām, bet arī apsver tos noteikt Eiropas spēkratu industrijai. Vismaz finanšu tirgū omu pozitīvu pagaidām uztur centrālo banku monetārās stimulēšanas aktivitāte. Tiesa gan, arī šajā frontē munīcija lielā mērā, šķiet, ir izšauta, un dažiem Eiropas reģioniem negatīvo likmju politika, iespējams, pat nebūt nav vajadzīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Daru tādas lietas, kuras pieaugušā cilvēkā modina Pīteru Penu, mana mērķauditorija ir ikviena iekšējais bērns»

Tā intervijā DB atzīst vācu dizainers Pols Kecs (Paul Ketz), kurš Rīgā viesojās ar lekciju Latvijas dizaineriem un arhitektiem kompānijas Reaton projektā MC2 Akadēmija.

Fragments no intervijas:

Ko var paveikt dizains?

Dizains rada pasauli ap cilvēkiem, tas tos vada. Veids, kā dzīvoklī ir izvietoti krēsli vai gaismas ķermeņi, ietekmē to, kā mēs sazināmies viens ar otru. To pašu var teikt par sabiedrisku vietu uz ielas. Dizains var apvienot cilvēkus, mudināt viņus veikt noteiktas darbības vai atturēt tās darīt. Piemēram, ja sols parkā ir pārāk īss, cilvēki bez jumta virs galvas nevar uz tiem gulēt. Tajā pašā laikā es esmu pārliecināts, ka dizains var izglābt pasauli, kaut arī tas skan patētiski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau trešo nedēļu šosejas Jelgava–Staļģene–Code (P94) trešajā kilometrā pie Mežciema turpinās jaunā tilta pār Vircavas upi būvniecība. Tam jābūt gatavam nākamā gada vasarā, vēsta reģionālais portāls zz.lv.

Darba gaitā upmalā izcērtot kokus, no šosejas tagad paveras plašs skats uz tilta būvlaukumu, kur redz divus ekskavatorus un vairākas smagās automašīnas, kurās tiek krauta krastmalas melnzeme. Pašu Vircavas upi augšpus tilta neredz. Tās vecā gultne palikusi zem zemes rakumiem, bet jaunā vēl nav izveidota.

Uzņēmuma «Rīgas tilti» meistars Ivars Vēmanis skaidro, ka upe aizrakta vien uz pāris nedēļām. Tālāk uz būvēšanas laiku tiks izveidota pagaidu caurteka, kas nodrošinās upes plūdumu. «Šajā sausajā laikā upe gan ir kā dīķis. Uz kuru pusi pūš vējš, uz to arī tek,» saka darbu vadītājs. Viņš paskaidro, ka tilta celtniekiem vispirms līdz mālam jānoņem 11–12 tūkstoši kubikmetru melnzemes slānis un tad tā vietā tikpat daudz jāuzber smilts. «Sausais laiks mums atvieglo darbu, cerams, ka vienu nedēļu ūdens līmenis upē vēl necelsies,» teic I.Vēmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lašu un taimiņu aizsardzības reidos atrod nelikumīgus tīklus un žebērkļus

Žanete Hāka, 17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot lašu un taimiņu dabiskā nārsta aizsardzības reidus, aizvadītajā nedēļā Valsts vides dienesta (VVD) inspektori no ūdenstilpēm izņēmuši 37 nelikumīgi ievietotus zivju tīklus, 8 zivju murdus un divus žebērkļus, informē VVD.

Kopumā noformēti 12 administratīvā pārkāpuma protokoli par makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpumiem. Vidzeme un Kurzemē sāktas administratīvās lietvedības par lašu ieguvi ar žebērkļiem un nelikumīgu to zveju.

Veicot pārbaudi Užavas upē, tīklu izņemšanas laikā no krasta puses atskanēja šāviens un inspektoru laivas virzienā tika mests grimstošs priekšmets. Savukārt Salacgrīvas novadā, Aģes upē lašu ieguvē ar žebērkli sāktas trīs administratīvās lietvedības. Žebērkļi atrasti arī Svētupē.

Dažviet tīkli upē tiek ievietoti visā tās platumā, pilnībā aizšķērsojot ceļu zivju kustībai. Mazismēra tīklus maluzvjenieki cenšas maskēt, piesienot pie kokiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ogres upē izvietos mērlatas ūdens līmeņa izmaiņu noteikšanai

Žanete Hāka, 14.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldību apciemojusi Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) valdes priekšsēdētāja Inita Stikule, lai pārrunātu jautājumu par mērlatu uzstādīšanu Ogres upes kritiskajās vietās, informē Ogres novada pašvaldības pārstāvji.

Tika apspriests jautājums par 3 mērlatu uzstādīšanu kritiskajās Ogres upes vietās, novietojot tās upes krastā. Pēc mērlatas nolasāmajiem parametriem, un ievadot tos tiešsaistes režīma tīmekļa vietnē, veidosies upes stāvokļa informācija par ūdens līmeni, ledus biezumu, sniegu uz ledus. Ūdens līmeņa prognozi var paredzēt 10 dienas uz priekšu, kritiskā situācijā mērījumi var tikt apkopoti 24 stundas diennaktī. Pēc šiem datiem, apkopojot informāciju, varēs izvērtēt situāciju, lai savlaicīgi reaģētu uz plūdu riska draudiem.

9. janvārī Ogrē bija ieradies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) speciālistiem, lai apspriestu aktuālo plūdu riska problēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klajā nākusi bērnu grāmata, ar kuras palīdzību bērniem būs iespēja iepazīt programmēšanas pamatā esošos domāšanas principus.

«Sveika, Rūbij! Programmēšanas piedzīvojumi» (Hello Ruby: Adventures in Coding) autore ir somu stāstniece un datorprogrammētāja Linda Liukasa. 2014. gada pavasarī izdevuma iecere kolektīvās finansēšanas platformā Kickstarter savāca ievērojamu summu – 380 000 dolāru, un kopš tā laika grāmata ir iemantojusi lielu popularitāti, piedzīvojot izdevumus angļu, somu un zviedru valodās.

Grāmata veidota divās daļās – stāsts par mazo meiteni Rūbiju un praktiski pildāmi uzdevumi, kas palīdz labāk atklāt programmētāja domāšanas pamatus. Stāsta sižets risinās ap meitenīti Rūbiju, kurai ir visai plaša iztēle, tāpēc viņas pasaulē viss ir iespējams. Kādu dienu Rūbija atrod zīmīti no tēta, kurš viņai dod izpildīt kādu aizraujošu uzdevumu. Bet tētis nav atstājis nekādus tuvākus norādījumus, tādēļ Rūbijai nākas pašai izdomāt rīcības plānu un ļauties piedzīvojumiem. Viņa iegūst jaunus draugus un iemācās, kā atrisināt dažādus sarežģījumus, lai sasniegtu iecerēto mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērojot, cik kopumā pasīvi Latvijā un Baltijā ir patērētāji, Igaunijas piemērs, skaļi un apjomīgi protestējot pret nepārdomātu valsts nodokļu politiku attiecībā uz akcīzes nodokli alkoholam, ir pārsteidzošs, vērtē Dāvis Vītols, Latvijas alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors.

Igauņu iecerētā protesta vieta ir Latvija, lai gan tieši nodokļi Igaunijā ir rosinātās aktivitātes pamats – tā viņi skaidri parāda, ka došanās iepirkties uz Latviju turpināsies, saka Vītols. Igaunijas valdības lēmums turpināt akcīzes nodokļa pieaugumu, ņemot vērā, ka pirmajos 11 mēnešos kaimiņvalsts budžetā ieņēmumi no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem bija par 19% mazāki nekā pērn, jāņem vērā fakts, ka šogad tika atkārtoti palielināts akcīzes nodoklis alkoholam par 10%. Tomēr Latvijas gadījumā tas veicina pārrobežu tirdzniecību un papildinājumu mūsu valsts finansēm – no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem Latvija šogad ir ieņēmusi par 27 milj. eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijas (VM) sagatavotie grozījumi, kas paredz aizliegt alkoholisko dzērienu reklāmās attēlot jebkādas personas, visticamāk, nesasniegtu iecerēto rezultātu. Dienas aptaujātie eksperti norāda, ka alkohola reklāmas ir iespējams padarīt pievilcīgas arī bez cilvēku parādīšanās tajās, turklāt mūsu sabiedrībai aizliegumi var radīt tieši pretēju efektu.

Asākās diskusijas publiskajā telpā bijušas par cilvēku parādīšanos alkohola reklāmās. Sākotnēji VM bija iecerējusi, ka tajās nedrīkstēs parādīties mūziķi, dziedātāji, aktieri un sportisti, taču kultūras darbinieki pret to iebilda, norādot, ka tas ir diskriminējoši. Vēlāk nolemts šo prasību attiecināt uz visiem.

Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers Dienai atzīst, ka cilvēka iesaistīšana reklāmas rullītī ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā radīt iedarbīgu vēstījumu. «Ja cilvēkam ir vajadzīgs noteikta veida pakalpojums vai prece, viņš bieži skatās uz sev līdzīgiem, kas var pateikt priekšā. Ja tu nezini, ko šodien darīt, un tev kāds priekšā pasaka, ka būtu labi iedzert, tu, iespējams, padomāsi - kāpēc ne,» norāda I. Austers un piebilst, ka reklāma kopumā bieži atrisina cilvēka nenoteiktību kādā situācijā. Cilvēka seja reklāmā ir spēcīgs ierocis, jo patērētājs uzticas tam, kas viņam ir līdzīgs. Tai pašā laikā profesors norāda, ka reklāmas industrijas speciālisti ir pietiekami spēcīgi, lai varētu izdomāt alternatīvu uzrunāšanas veidu, kas nemazinātu efektu: «Piemēram, dialogs reklāmā jau pats par sevi dod daudz ko, pat ja tu cilvēkus neredzi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar jauniem ierobežojumiem grib izskaust iespēju veikalos-kafejnīcās nopirkt atvērtu pudeli pēc plkst. 22.00, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Viens no veidiem, kā līdz šim bija iespējams apiet alkohola tirdzniecības aizliegumu pēc plkst. 22, bija līdzās alkohola plauktiem ielikt dažus galdiņus, veidojot veikala un kafejnīcas hibrīdu. Šādās kafejnīcās pircējam iedeva atvērtu pudeli, taču tā obligāti nebija jāiztukšo pie galdiņa. Šādai tirdzniecības praksei Rīgas dome nolēmusi uzlikt «laužņus» no 2016. gada 1. janvāra.

Sākotnēji Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komiteja bija uzdevusi galvaspilsētas izpilddirektoram Jurim Radzevičam izstrādāt tādus noteikumus, kuros būtu iekļauts nosacījums komersantam saņemt pašvaldības atļauju par tirdzniecības vietām, kurās tiek veikta alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība. Tomēr konstatēts, ka tad, ja pašvaldībai nāktos izsniegt atļaujas katrai no 2839 Rīgā esošajām alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietām, tas radītu ievērojamu administratīvo resursu patēriņu, palielinātu birokrātiju un ievērojami paaugstinātu korupcijas risku, teikts deputātiem sagatavotajā izpilddirektora vēstulē. Tāpēc regulējumu ieteikts mainīt ar saistošajiem noteikumiem, kas paredz aizliegumu alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, nosakot kritēriju - aizliegumu alkoholiskos dzērienus pārdot no plkst. 22.00 līdz 8.00 tirdzniecības zālē, kurā iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus gan promnešanai, gan izlejamā veidā patērēšanai uz vietas. Rīgas domes pārstāvis Viktors Daugmalis Dienai paskaidroja, ka noteikumi varētu stāties spēkā no 2016. gada 1. janvāra, lai komersanti varētu pielāgot telpas. «Nostādīt fakta priekšā nebūtu pareizi,» izteicās V. Daugmalis. Noteikumi vēl jāpieņem ne tikai komitejā, bet arī Rīgas domes sēdē, un nav izslēgts, ka tie var tikt papildināti.

Komentāri

Pievienot komentāru